Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 4187 3668518 3626028 2022-08-09T17:41:53Z Jakubk37 106327 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pšemisla | image_skyline =Poland Przemysl - cathedral.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Pšemisla. Priekšplānā - katedrāle | image_flag = POL Przemyśl flag.svg | image_shield = POL Przemyśl COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Piekarpatu vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1389 | area_total_km2 = 46.17 | population_as_of = 2020 | population_total = 59779 | population_density_km2 = 1295 | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 47 | lats = 10 | latNS = N | longd = 22 | longm = 46 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = 157 | website = http://www.przemysl.pl/}} '''Pšemisla''' ({{val-pl|Przemyśl}}) ir sena pilsēta [[Polija]]s dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]] [[Sana (upe)|Sanas]] krastos pie [[Ukraina]]s robežas. == Vēsture == Pilsēta varētu būt radusies ap 8. gadsimtu, kad apvidus bija [[Lielmorāvija]]s valdījumā. Kad [[ungāri]] ap 899. gadu sagrāva Lielmorāviju, šeit dzīvojošie [[baltie horvāti]] nonāca [[Kijevas Krievzeme]]s ietekmē. Pšemisla tika uzskatīta par t.s. [[Sarkanā Krievzeme|Sarkanās Krievzemes]] galveno centru, un līdz 13. gadsimta otrajai pusei par šo teritoriju notika cīņas starp Poliju, Kijevas Krievzemi un [[Ungārija|Ungāriju]]. Pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, un 1389. gadā [[Jagailis|Vladislavs Jagello]] apstiprināja tai [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas tiesību]] piešķiršanu. Līdz pat [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam ("Plūdiem")]] Pšemisla bija rosīga tirdzniecības pilsēta ar [[poļi|poļu]], [[ukraiņi|rutēņu]], [[ebreji|ebreju]], [[vācieši|vācu]], [[čehi|čehu]] un [[armēņi|armēņu]] kopienām, tomēr 17. gs. karu rezultātā pilsēta panīka. 1772. gadā [[Polijas dalīšanas|Pirmajā Polijas dalīšanā]] Pšemisla nokļuva [[Austrija]]s (Habsburgu) monarhijas sastāvā. Tā kā pilsēta atradās stratēģiskā vietā netālu no [[Krievijas impērija]]s robežas, tā no 19. gadsimta vidus līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam tika pārvērsta par stipru militāru bāzi un trešo lielāko tālaika [[cietoksnis|cietoksni]] Eiropā (aizsardzības līnijas 45 km garumā ar 44 [[forts|fortiem]], garnizons - 85 000 karavīri). Pirmā pasaules kara laikā šeit notika sīvas cīņas. Kara sākumā Krievijas karaspēks 1914. gada augustā spēji uzbruka Pšemislai. Cietoksnis izturēja, tomēr Krievijas karaspēks 1914. gada oktobrī veica otru uzbrukumu nocietinājumiem, un aplenkuma rezultātā 1915. gada 22. martā Pšemisla krita. Krievijas karaspēks saņēma gūstā 126 000 karavīru. Tomēr 1915. gada 3. jūnijā [[Austroungārija]]s karaspēks Pšemislu atguva. Kauju rezultātā no abām pusēm krita ap 115 000 karavīru. Pēc Pirmā pasaules kara no 1918. gada 3. novembra līdz 12. novembrim pilsētā notika ielu cīņas starp poļu un [[Rietumukrainas Republika]]s spēkiem. Ukraiņi tika sakauti un pameta pilsētu. Pēc [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] rezultātā veiktās Polijas sadalīšanas cauri pilsētai pa Sanas upi gāja [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] robeža. Pēc Otrā pasaules kara upes abus krastus piešķīra Polijai. == Panorāmas skats == [[Attēls:Przemyśl Panorama 15-09-2013.jpg|thumb|700px|center|Panorāmas skats uz Pšemislu (2013).]] ==Apskates objekti== *[[Pšemislas bazilika]] (''Bazylika archikatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny i św. Jana Chrzciciela w Przemyślu'') *[[Pšemislas grieķu-katoļu katedrāle]] (''Sobór św. Jana Chrzciciela w Przemyślu'') *[[Pšemislas karmelītu klosteris]] (''Kościół i klasztor Karmelitów bosych w Przemyślu'') *[[Pšemislas Kazimira pils]] (''Zamek Kazimierzowski'') ==Galerija== <gallery> Poland_Przemysl_-_cathedral.jpg|Pšemislas bazilika Katedra_grek-kat_w_Przemyślu_ul._Katedralna_1_01_prnt.jpg|Pšemislas grieķu-katoļu katedrāle Kościół_p.w._św._Teresy_w_Przemyślu_ul._Karmelicka_1_03prnt.jpg|Pšemislas karmelītu klosteris 2015, Przemyśl, Zamek Kazimierzowski (02).jpg|Pšemislas Kazimira pils </gallery> ==Ārējās saites== *[https://www.katedra-przemysl.pl/ Pšemislas bazilika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181228021731/https://www.katedra-przemysl.pl/ |date={{dat|2018|12|28||bez}} }} *[http://karmel.przemysl.pl/ Pšemislas karmelītu klosteris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224075242/http://karmel.przemysl.pl/ |date={{dat|2018|12|24||bez}} }} *[https://kultura.przemysl.pl/ Pšemislas Kazimira pils] {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Piekarpatu vojevodistes apriņķi]] [[Kategorija:Piekarpatu vojevodistes pilsētas]] nqe7au04puzky0p1k8fy7fua3oaomy0 4 5125 3668572 3564715 2022-08-09T19:24:06Z Spnq 103627 /* Kultūra */ Pieliku, ka vajadzētu izveidot arī rakstu "Latviešu folklora" wikitext text/x-wiki Šajā lapā varat <span class="plainlinks">[{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|action=edit}} pievienot saites]</span> uz tēmām un rakstiem, kuriem būtu jābūt latviešu valodas Vikipēdijā. Tas gan nenozīmē, ka šis raksts nekavējoties (vai vispār) tiks uzrakstīts. == Pieprasītās lapas un tēmas == === Latvija === * {{lapa|liw|Latvian Mathematical Society|Latvijas Matemātikas Biedrība}} [http://www.mathematics.lv/lv/] ==== Cilvēki ==== * [[Zoya Tsopei]] ([https://g.co/kgs/hRZYPH] [https://www.fashionmagazinenyc.com/post/meet-the-singer-actress-zoya-tsopei] [https://g.co/kgs/E82NxG] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/filmotype] [https://open.spotify.com/artist/4AqdwcTvWLcmSezcPWC3Rg] [https://uaetimesnow.com/zoya-tsopei-paves-her-way-towards-a-famous-singer-actress-by-following-her-passion-and-hard-work/] [https://music.apple.com/us/artist/zoya-tsopei/1556115863] [https://www.instagram.com/reels/audio/406106710594776/] [https://chordify.net/chords/bilionera-greek-vision-zoya-tsopei-topic] [https://hypeauditor.com/instagram-category-latvian/] [https://commons.m.wikimedia.org/wiki/File:Zoya_Tsopei.jpg] [https://en.m.wikipedia.org/wiki/Corinna_Tsopei] [https://www.themoviedb.org/person/178765-corinna-tsopei] [https://musicbrainz.org/artist/3b5c8810-4471-4af5-a2a1-e3be53f50f5d] [https://www.last.fm/music/Zoya+Tsopei] [https://tidal.com/browse/artist/22758939] [https://music.amazon.co.uk/artists/B08R6J9L63/zoya-tsopei]) * [[Didzis Dreimanis]] ([https://nra.lv/latvija/regionos/370075-latvija-izveidota-eksotisko-dzivnieku-glabejsilite.htm] [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/stiprie-stasti/didzis-dreimanis-remtes-pagasta-izveidojis-mini-zoodarzu-silavas.a135214/] [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/kas-parliecina-jaunieti-nomainit-pilsetas-ritmu-pret-dzivi-laukos-ar-eksotiskiem-zveriem.a348501/] [http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/remte-atklati-divi-jauni-lauku-turisma-objekti]) * [[Aleksandra Kurusova]] * [[st4rface]] * [[Baiba Ripa]] * [[Gundega Skudriņa]] * [[Horens Stalbe]] * [[Hugo Legzdiņš]] ([[http://fr.wikipedia.org/wiki/Hugo_Legzdiņš fr.wikipedia]]; [[http://web.archive.org/web/20070928100332/http://www.gramata21.lv/users/legzdins_hugo/ Grāmata21.lv, 2008. g.]]) * [[Indra Salceviča]] * [[Jānis Bukums]] * [[Jānis Deinats]] * [[Jānis Kļaviņš (koncertu producents)]] * [[Karmena Stepanova]] * [[Katrīna Bindere-Čodere]] * [[Kristīne Lindenblate]] * [[Ksenija Sidorova]] * [[Līga Rīdere]] * [[Reinis Sējāns]] * [[Sanda Dejus]] * [[Sintija Jenerte]] * [[Šeila]] * [[Viktors Runtulis]] * [[Žanis Pavlovskis]] ==== Kultūra ==== * [[Ģimnāzija]] * {{lapa|liw|Azerbaijani cuisine|Azerbaidžāņu virtuve}} * {{lapa|liw|Всемирный день модерна|Pasaules jūgendstila diena|ru}} * [[Latviešu folklora]] ===== Kultūras notikumi ===== * [[Bildes (festivāls)]] * [[Pūt, vējiņi (izrāde)]] * [[Rīgai 800]] * [[Valmieras rokfestivāls]] ===== Māksla ===== * [[Reālisms mākslā]] ===== Filmas ===== * [[Avārijas brigāde]] * [[Keep smiling]] * [[Kurpe (filma)]] * [[My Little Pony. Filma]] ([[:en:My Little Pony: The Movie (2017 film)]], [http://www.acmefilm.lv/lv/kino/my-little-pony], in Latvian theatres 2017-10-06) * [[Olu kundze]] * [[Tramvajs vārdā "Kalpotājs"]] * [[Ziemassvētku jampadracis]] ===== Dziesmas ===== * [[Pilsētā, kurā piedzimst vējš]] ==== Vietas ==== * [[Pauku priedes]] * [[Pelēču muiža]] * [[Pūt, vējiņi (estrāde)]] * {{lapa|liw|Livonia, Michigan|Livonija (Mičigana)}} ==== Rīga ==== * [[Sakta (veikals)]] <!-- === Valoda === --> ==== Vēsture ==== * [[Kalps]] * [[Kūts]] * [[Laidars]] * [[Napoleona kodekss]] * [[Romanovu ģimenes nošaušana]] latviešu literatūras viedoklis, cik un vai vispār nošaušanā piedalījās latviešu [[sarkanie strēlnieki]]; en.wiki ir grāmatas atsauce, ka tur esot bijis viens "Tselms" un ka 3 latvieši esot atteikušies, ''Jukka Rislakki'' raksta, ka neesot bijis neviens latvietis, bet gan viens ungārs ''Imre Nagy''. ==== Mediji ==== ===== Nozīmīgākās interneta lapas latviski ===== * [[ailab.lv]] * [[cālis.lv]] * [[iAuto]] * [[laacz.lv]] * [[www.lv]] * [[Daivings.lv]] ===== Laikraksti ===== * [[Argumenti i Fakti]] ({{val-ru|Аргументы и Факты}}) * [[Biznes i Baltija]] ({{val-ru|Бизнес и Балтия}}) * [[Forums (laikraksts)]] * [[Labrīt (laikraksts)]] (Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne) * [[Literatūra un Māksla Latvijā]] (Literatūra un Māksla, Literatūra. Māksla. Mēs) * [[Panorama (laikraksts)]] ({{val-ru|Панорама}}; agrāk "Панорама Латвии", "Панорама недели") * [[Praktiskais Latvietis]] * [[Telegraf]] ({{val-ru|Телеграф}}) * [[Vakara Ziņas]] * [[Vesti segodņa]] ({{val-ru|Вести сегодня}}; agrāk "СМ сегодня") Skat. arī citus laikrakstus un žurnālus, piemēram, šajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas [http://jzb.lv/index.php?1&40&command=search&title= Retrospektīvajā periodisko izdevumu datu bāzē] ===== Žurnāli ===== * [[Auto (žurnāls)]] * [[Cosmopolitan (žurnāls)]] * [[Dadzis (žurnāls)]] * [[E-pasaule]] (Datortehnika, Datorpasaule) * [[Elpa (žurnāls)]] * [[Ieva (žurnāls)]] * [[Izglītība un Kultūra]] (Skolotāju Avīze, Izglītība) * [[Karogs (žurnāls)]] * [[Klubs (žurnāls)]] * [[Liesma (žurnāls)]] * [[Ļiļit]] ({{val-ru|Лилит}}) * [[Ļubļu]] ({{val-ru|Люблю}}) * [[Mans Mazais]] * [[Nakts (žurnāls)]] * [[Nedēļa (žurnāls)]] * [[Privātā Dzīve]] * [[Santa (žurnāls)]] * [[Sieviete (žurnāls)]] (Padomju Latvijas Sieviete) * [[Studija (žurnāls)]] * [[Veto (žurnāls)]] * [[Za ruļom]] ({{val-ru|За рулём}}) * [[Zeltene (žurnāls)]] (Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks; Kopā; Lauku Dzīve) * [[Zīlīte (žurnāls)]] * [[Zinātne un Tehnika]] * [[Zvaigzne (žurnāls)]] ===== Radio, TV ===== * [[31. kanāls]] * [[Baltkom TV]] * [[NTV 5]] ==== Nozīmīgi raidījumi ==== * [[Ar dziesmu par dzīvi]] * [[BēBē Brokastis]] * [[Labvakar (raidījums)]] * [[Zvaigznīšu brīdis]] ==== Uzņēmumi ==== * [[Auseklītis (uzņēmums)]] * [[Bioķīmisko preparātu rūpnīca]] * [[Brocēnu šīfera un cementa fabrika]] * [[Drogas]] * [[Dogo]] * [[Elko grupa]] * [[Hanzas maiznīca]] * [[Kaija (uzņēmums)]] * [[Latvijas finieris]] * [[Latvijas hipotēku un zemes banka]] * [[Lielbäta]] * [[Lodes drenu cauruļu rūpnīca]] * [[Mangaļi]] * [[Mangaļu kuģu būvētava]] * [[Ogres kartona fabrika]] * [[Rankas kartona fabrika]] * [[Rīgas Modes (uzņēmums)]] * [[Rīga piena kombināts]] * [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]] * [[Rīgas ķīmiskais kombināts]] * [[Rīgas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Rīgas zvejas kuģu remonta rūpnīca]] * [[RRR]] * [[Sarkanā zvaigzne]] * [[Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīca]] * [[Sintētiskās šķiedras kombināts]] * [[Somdaris]] * [[Staiceles papīrfabrika]] * [[Valmieras piens]] * [[Venden]] * {{lapa|liw|Baltijas Džips Ltd.|Baltijas Džips Ltd.|ru}} ({{val-ru|Балтийские джипы}}) ==== Zinātne ==== * [[Pēteris Lejiņš]] * [[Georgs Augusts Švainfurts]] <!-- ===== Medicīna ===== --> === Citi === * [[Rendzju]] * [[Kuģa zvans]] * [[Izogramma]] * ''[[AAI RQ-7 Shadow]]'' * {{lapa|liw|Voivodeship|Vojevodiste}} * [[Gmina]] * ''[[AirDog]]'' * {{lapa|liw|White Russia|Baltā Krievzeme}} * {{lapa|liw|Andrei Kobyakov|Andrejs Kobjakovs}} * {{lapa|liw|Further-eastern European Time|FET}} * {{lapa|liw|Dzyarzhynskaya Hara|Dzeržinska kalns}} * {{lapa|liw|Belarusian Ridge|Baltkrievijas grēda}} === Informātika === * [[Modular Audio Recognition Framework]]/[[MARF]] * [[Kīrans Gultnieks]] (datorspēļu izstrādātājs, Android programmu krātuves [[https://en.wikipedia.org/wiki/F-Droid "F-droid.org"]] dibinātājs, Lielbritānija (latvisks uzvārds?), dz. 1970. g., [[https://en.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks en.wikipedia]]; [[https://es.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks es.wikipedia]], ''Ciaran Eugene Gultnieks'') === Datorspēles === * [[Age of Empires]] ([[:en:Age of Empires (video game)|en]]) * [[Amnesia: The Dark Descent]] ([[:en:Amnesia: The Dark Descent|en]]) * [[Baldur's Gate]] ([[:en:Baldur's Gate|en]]) * [[Call of Duty (spēle)]] ([[:en:Call of Duty (video game)|en]]) * [[F.E.A.R.]] ([[:en:F.E.A.R.|en]]) * [[Fahrenheit (spēle)]] ([[:en:Fahrenheit (2005 video game)|en]]) * [[Fallout (spēle)]] ([[:en:Fallout (video game)|en]]) * [[Gothic (spēle)]] ([[:en:Gothic (video game)|en]]) * [[Guitar Hero (spēle)]] ([[:en:Guitar Hero (video game)|en]]) * [[Heroes of Might and Magic III]] ([[:en:Heroes of Might and Magic III|en]]) * [[Midtown Madness]] ([[:en:Midtown Madness|en]]) * [[Prince of Persia (1989 spēle)]] ([[:en:Prince of Persia (1989 video game)|en]]) * [[Rayman 3: Hoodlum Havoc]] ([[:en:Rayman 3: Hoodlum Havoc|en]]) * [[Red Dead Redemption]] ([[:en:Red Dead Redemption|en]]) * [[S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl]] ([[:en:S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl|en]]) * [[The Witcher]] ([[:en:The Witcher (video game)|en]]) * [[Super Smash Bros. Ultimate]] ([[:en:Super Smash Bros. Ultimate|en]]) ==== Spēļu sērijas ==== * [[Assassin's Creed (sērija]] ([[:en:Assassin's Creed|en]]) * [[Call of Duty]] ([[:en:Call of Duty|en]]) * [[Devil May Cry]] ([[:en:Devil May Cry|en]]) * [[Mass Effect]] ([[:en:Mass Effect|en]]) * [[Rayman]] ([[:en:Rayman|en]]) * [[The Sims]] ([[:en:The Sims|en]]) * [[Warcraft]] ([[:en:Warcraft|en]]) * [[Worms (sērija)]] ([[:en:Worms (series)|en]]) ==== Datorspēļu uzņēmumi ==== * [[Activision]] ([[:en:Activision|en]]) * [[Bethesda Softworks]] ([[:en:Bethesda Softworks|en]]) * [[BioWare]] ([[:en:BioWare|en]]) * [[Blizzard Entertainment]] ([[:en:Blizzard Entertainment|en]]) * [[Electronic Arts]] ([[:en:Electronic Arts|en]]) * [[Microsoft Studios]] ([[:en:Microsoft Studios|en]]) * [[Ubisoft]] ([[:en:Ubisoft|en]]) === Matemātika, statistika un loģika === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Differential geometry|Diferenciālģeometrija}}''' * '''{{lapa|liw|Fundamental theorem of calculus}}''' * '''{{lapa|liw|Intermediate value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Extreme value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Mean value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's theorem (stationary points)|Fermā teorēma (?)}}''' * '''{{lapa|liw|Rolle's theorem|Rolla teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Chain rule}}''' * '''{{lapa|liw|Taylor's theorem|Teilora teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Euler method|Eilera metode}}''' * '''{{lapa|liw|Newton polygon}}''' * '''{{lapa|liw|Curvature}}''' * '''{{lapa|liw|Converse (logic)}}''' * '''{{lapa|liw|Primitive notion|Nedefinēta koncepcija}}''' * '''{{lapa|liw|Euclid's theorem|Eiklīda teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's principle}}''' * '''{{lapa|liw|Equiareal map}}''' * '''{{lapa|liw|Parametric equation|Parametriskais vienādojums}}''' * '''{{lapa|liw|Conjecture|Hipotēze (matemātika)}}''' * '''{{lapa|liw|Pattern}}''' * '''{{lapa|liw|Toeplitz' conjecture|Teplica hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Collatz conjecture}}''' * '''{{lapa|liw|Goldbach's conjecture|Goldbaha hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Relationship between mathematics and physics|Saistība starp matemātiku un fiziku}}''' * {{lapa|liw|Transformation geometry|Transformācijas ģeometrija}} * {{lapa|liw|Prince Rupert's cube}} * {{lapa|liw|Net (polyhedron)}} * {{lapa|liw|Water, gas, and electricity}} * {{lapa|liw|Square-cube law}} * {{lapa|liw|Varignon's theorem}} * {{lapa|liw|Thales' theorem|Talesa teorēma}} * {{lapa|liw|Ramsey theory}} * {{lapa|liw|Theorema Egregium}} * {{lapa|liw|Cavalieri's principle|Kavaljēri princips}} * {{lapa|liw|Method of exhaustion}} * {{lapa|liw|Ancient Greek mathematics}} * {{lapa|liw|Reductio ad absurdum}} * {{lapa|liw|Proof by contrapositive}} * {{lapa|liw|Hairy ball theorem}} * {{lapa|liw|Algebraic topology}} * {{lapa|liw|Geometric topology}} * {{lapa|liw|Abel–Ruffini theorem|Ābela–Rufīni teorēma}} * {{lapa|liw|Modular arithmetic}} * {{lapa|liw|Expected value}} * {{lapa|liw|Geometric probability|Ģeometriskā varbūtība}} * {{lapa|liw|Random walk}} * {{lapa|liw|Non-Euclidean geometry|Neeiklīda ģeometrija}} * {{lapa|liw|Geometry of numbers}} * {{lapa|liw|Minkowski space}} * {{lapa|liw|Orthonormal basis}} * {{lapa|liw|Quaternion}} * {{lapa|liw|Fractal dimension}} * {{lapa|liw|Four-dimensional space}} * {{lapa|liw|Tesseract}} * {{lapa|liw|Involute}} * {{lapa|liw|Evolute}} * {{lapa|liw|Pedal curve}} * {{lapa|liw|Symplectic geometry|Simpletiskaja ģeometrija}} * {{lapa|liw|Systolic geometry}} * {{lapa|liw|Brachistochrone curve}} * {{lapa|liw|Areal velocity}} * {{lapa|liw|Catenary}} * {{lapa|liw|Cycloid}} * {{lapa|liw|Reuleaux triangle}} * {{lapa|liw|Tautochrone curve}} * {{lapa|liw|Winding number}} * {{lapa|liw|Partial differential equation}} * {{lapa|liw|Ordinary differential equation}} * {{lapa|liw|Calculus of variations|Variāciju rēķini}} * {{lapa|liw|Complex analysis|Kompleksā analīze}} * {{lapa|liw|Dynamical system|Dinamiska sistēma}} * {{lapa|liw|Scatter plot}} * {{lapa|liw|Gödel's incompleteness theorems}} * {{lapa|liw|Spiral|Spirāle}} * {{lapa|liw|Inscribed figure}} * {{lapa|liw|Rotational symmetry}} * {{lapa|liw|Harmonic mean}} * {{lapa|liw|Geometric mean}} * {{lapa|liw|Arithmetic mean}} * {{lapa|liw|Range (statistics)}} * {{lapa|liw|Variance}} * {{lapa|liw|Copula (probability theory)}} * {{lapa|liw|Kaiser-Meyer-Olkin-Kriterium|Kaizera-Meijera-Olkina tests|de}} * {{lapa|liw|Data analysis|Datu analīze}} * {{lapa|liw|Maximum likelihood}} * {{lapa|liw|Proof without words|Pierādījums bez vārdiem}} * {{lapa|liw|De Gua's theorem|de Guā teorēma}} * {{lapa|liw|Ptolemy's theorem|Ptolemaja teorēma}} * {{lapa|liw|Hyperbolic space}} * {{lapa|liw|Gauss circle problem}} * {{lapa|liw|Wallace–Bolyai–Gerwien theorem}} * {{lapa|liw|Steiner inellipse}} * {{lapa|liw|One-seventh area triangle}} * {{lapa|liw|Sylvester–Gallai theorem}} * {{lapa|liw|Erdős–Anning theorem}} * {{lapa|liw|Fermat point}} * {{lapa|liw|Self-avoiding walk}} * {{lapa|liw|Pizza theorem}} * {{lapa|liw|Pythagorean tiling|Pitagora mozaīkas}} * {{lapa|liw|Illumination problem}} * {{lapa|liw|Close-packing of equal spheres}} * {{lapa|liw|Soddy's hexlet}} * {{lapa|liw|Kissing number problem}} * {{lapa|liw|Sphere packing}} * {{lapa|liw|Newton's theorem about ovals}} * {{lapa|liw|Peaucellier–Lipkin linkage}} * {{lapa|liw|Honeycomb conjecture}} * {{lapa|liw|Viviani's theorem}} * {{lapa|liw|Erdős distinct distances problem}} * {{lapa|liw|Napkin ring problem}} * {{lapa|liw|Nearest neighbor graph}} * {{lapa|liw|Cartesian oval}} * {{lapa|liw|Robust statistics}} * {{lapa|liw|Square wheel}} * {{lapa|liw|Small-angle approximation}} * {{lapa|liw|Smooth function}} * {{lapa|liw|Lagrange multiplier}} * {{lapa|liw|Pons asinorum|Pons asinorum}} * {{lapa|liw|Area of a disk}} * {{lapa|liw|Scale (map)}} * {{lapa|liw|Euclidean plane isometry}} * {{lapa|liw|Chirality (mathematics)}} * {{lapa|liw|Euler's rotation theorem}} * {{lapa|liw|Transformation matrix}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|Pappus of Alexandria}} * {{lapa|liw|Adrien-Marie Legendre}} * {{lapa|liw|Andrey Markov}} * {{lapa|liw|Isaac Barrow}} * {{lapa|liw|Eudoxus of Cnidus}} * {{lapa|liw|Apollonius of Perga}} * {{lapa|liw|William Rowan Hamilton}} * {{lapa|liw|Jakob Steiner}} * {{lapa|liw|Seki Takakazu}} * {{lapa|liw|Niccolò Fontana Tartaglia}} * {{lapa|liw|Jacob Palis}} * {{lapa|liw|Artur Avila}} * {{lapa|liw|Isaak Yaglom}} * {{lapa|liw|Howard Levi}} * {{lapa|liw|Dani Rodrik}} </div> === Fizika un astronomija === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Inertial frame of reference}}''' * '''{{lapa|liw|Snell's law}}''' * {{lapa|liw|Experimental physics|Eksperimentālā fizika}} * {{lapa|liw|Age of the Universe|Visuma vecums}} * {{lapa|liw|Shape of the Universe|Visuma forma}} * {{lapa|liw|Kolmogorov–Arnold–Moser theorem}} * {{lapa|liw|LSZ reduction formula}} * {{lapa|liw|Gravity of Earth|Zemes pievilkšanas spēks}} * {{lapa|liw|Stability of the Solar System|Saules Sistēmas stabilitāte}} * {{lapa|liw|Angular momentum}} * {{lapa|liw|Moment of inertia}} * {{lapa|liw|Quasi-satellite}} * {{lapa|liw|Lagrangian mechanics}} * {{lapa|liw|Hamiltonian mechanics}} * {{lapa|liw|Chaos theory|Haosa teorija}} * {{lapa|liw|Fluid mechanics}} * {{lapa|liw|Harmonic oscillator}} * {{lapa|liw|Thermodynamic process}} * {{lapa|liw|Astrometry|Astrometrija}} * {{lapa|liw|Thévenin's theorem}} * {{lapa|liw|Norton's theorem}} * {{lapa|liw|Superposition theorem}} * {{lapa|liw|Series and parallel circuits}} * {{lapa|liw|Current source}} * {{lapa|liw|Night vision}} * {{lapa|liw|Y-Δ transform}} * {{lapa|liw|Magnetostatics}} * {{lapa|liw|Permeability (electromagnetism)}} * {{lapa|liw|Electric dipole moment}} * {{lapa|liw|Biot–Savart law}} * {{lapa|liw|Ampère's circuital law}} * {{lapa|liw|Stokes' theorem}} * {{lapa|liw|Divergence theorem}} * {{lapa|liw|Solenoid}} * {{lapa|liw|Hysteresis}} * {{lapa|liw|Diamagnetism}} * {{lapa|liw|Néel temperature}} * {{lapa|liw|Curie temperature}} * {{lapa|liw|Fraunhofer lines}} * {{lapa|liw|Reflection (physics)}} * {{lapa|liw|Huygens–Fresnel principle}} * {{lapa|liw|Circumhorizontal arc}} * {{lapa|liw|Olbers' paradox}} * {{lapa|liw|Hydraulic press}} * {{lapa|liw|Pascal's law|Paskāla likumi}} * {{lapa|liw|Siphon}} * {{lapa|liw|Communicating vessels}} * {{lapa|liw|Bernoulli's principle}} * {{lapa|liw|Radiometer}} * {{lapa|liw|Crookes radiometer}} * {{lapa|liw|Sunshine recorder}} * {{lapa|liw|Campbell–Stokes recorder}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|John Archibald Wheeler}} * {{lapa|liw|Wilhelm Eduard Weber}} * {{lapa|liw|Joseph von Fraunhofer}} * {{lapa|liw|César Lattes}} * {{lapa|liw|Mário Schenberg}} * {{lapa|liw|George Gamow}} </div> === Bioloģija === * {{lapa|liw|Regeneration (biology)|Reģenerācija}} * {{lapa|liw|Draco (genus)|Lidojošie drakoni}} ''(latviskais nosaukums jāpārbauda)'' * {{lapa|liw|Recalcitrant seed}} * [[Lielziedu pīpene]] * [[Flokši]] * [[Samtenes]] * [[SHC014-CoV]] ([[:en:SHC014-CoV|en]]) * [[Krāšņā sirdspuķe]] * [[Parastā kāršroze]] * [[Dienlilijas]] * [[Puķuzirnis]] * [[Sniegpulkstenītes]] * [[Īrisi]] * [[Rudbekijas]] * [[Ozolītes]] * [[Lielā krese]] * [[Kurpītes]] * [[Hostas]] * [[Petūnijas]] * [[Magones]] * [[Lupstājs]] * [[Kumelītes]] * [[Ķimene]] * [[Rabarers]] * [[Ceriņš]] * [[Filadelfi]] * [[Maijrozīte]] * [[Krokainā roze]] * [[Segliņi]] * [[Mājas bumbiere]] * {{lapa|liw|Electric eel}} * {{lapa|liw|Biological pest control}} === Ķīmija === * {{lapa|liw|Haber–Bosch process|Hābera—Boša process}} * {{lapa|liw|Marsh test|Mārša tests}} * {{lapa|liw|Kevlar|Kevlars}} * {{lapa|liw|Faraday's laws of electrolysis}} * {{lapa|liw|Hall–Héroult process}} * {{lapa|liw|Vulcanization}} === Dažādi === <div style="{{column-count|3}}"> * {{lapa|liw|Mango (singer)|Mango (dziedātājs)}} * {{lapa|liw|Frederik Magle|Frederiks Maule}} * {{lapa|liw|Esquel}} * {{lapa|liw|Snow in Brazil}} * {{lapa|liw|Matteo Ricci}} * {{lapa|liw|Gifted education}} * {{lapa|liw|Method of loci}} * {{lapa|liw|World Memory Championships}} * {{lapa|liw|First-move advantage in chess}} * {{lapa|liw|Nimzo-Larsen Attack}} * {{lapa|liw|Textured vegetable protein}} * {{lapa|liw|Vegetarian hot dog}} * {{lapa|liw|IBM and the Holocaust|IBM un holokausts}} * {{lapa|liw|Newton disc}} * {{lapa|liw|Benham's top}} * {{lapa|liw|Surely You're Joking, Mr. Feynman!}} * {{lapa|liw|Vernor Vinge}} * {{lapa|liw|Joaquim Maria Machado de Assis}} * {{lapa|liw|The Posthumous Memoirs of Bras Cubas}} * {{lapa|liw|Missing square puzzle}} * {{lapa|liw|Imaginary friend}} * {{lapa|liw|Heuristic argument}} * {{lapa|liw|Arithmomania|Aritmomānija}} * {{lapa|liw|Hesperilla ornata}} * {{lapa|liw|Wanderer above the Sea of Fog}} * {{lapa|liw|Taccola}} * {{lapa|liw|Seoraksan}} * {{lapa|liw|Sotres}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Age of Kings}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Conquerors}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Forgotten}} * {{lapa|liw|Chrono Trigger}} * {{lapa|liw|Heroes of Might and Magic III}} * {{lapa|liw|The Legend of Zelda: A Link to the Past}} * {{lapa|liw|Lode Runner: The Legend Returns}} * {{lapa|liw|Video game console emulator}} * {{lapa|liw|Blindfold chess}} * {{lapa|liw|Iodised salt}} * {{lapa|liw|Asimov's Biographical Encyclopedia of Science and Technology}} * {{lapa|liw|Horologium Oscillatorium}} * {{lapa|liw|The Method of Mechanical Theorems}} * {{lapa|liw|Synesthesia|Sinestēzija}} * {{lapa|liw|Mariya Muzychuk}} * {{lapa|liw|Kateryna Lagno}} * {{lapa|liw|Tatiana Kosintseva}} * {{lapa|liw|Nadezhda Kosintseva}} * {{lapa|liw|Anna Muzychuk}} * {{lapa|liw|Natalia Pogonina}} * {{lapa|liw|Toplessness|Topless}} </div> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] * [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti]] [[Kategorija:Vikipēdija|Pieprasītie raksti]] q3w613n9dljhdtyrzh8adm7zl19cx65 3668580 3668572 2022-08-09T19:35:15Z Eremu1 102242 /* Vēsture */Pieliku "Lieldienu sacelšanās". wikitext text/x-wiki Šajā lapā varat <span class="plainlinks">[{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|action=edit}} pievienot saites]</span> uz tēmām un rakstiem, kuriem būtu jābūt latviešu valodas Vikipēdijā. Tas gan nenozīmē, ka šis raksts nekavējoties (vai vispār) tiks uzrakstīts. == Pieprasītās lapas un tēmas == === Latvija === * {{lapa|liw|Latvian Mathematical Society|Latvijas Matemātikas Biedrība}} [http://www.mathematics.lv/lv/] ==== Cilvēki ==== * [[Zoya Tsopei]] ([https://g.co/kgs/hRZYPH] [https://www.fashionmagazinenyc.com/post/meet-the-singer-actress-zoya-tsopei] [https://g.co/kgs/E82NxG] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/filmotype] [https://open.spotify.com/artist/4AqdwcTvWLcmSezcPWC3Rg] [https://uaetimesnow.com/zoya-tsopei-paves-her-way-towards-a-famous-singer-actress-by-following-her-passion-and-hard-work/] [https://music.apple.com/us/artist/zoya-tsopei/1556115863] [https://www.instagram.com/reels/audio/406106710594776/] [https://chordify.net/chords/bilionera-greek-vision-zoya-tsopei-topic] [https://hypeauditor.com/instagram-category-latvian/] [https://commons.m.wikimedia.org/wiki/File:Zoya_Tsopei.jpg] [https://en.m.wikipedia.org/wiki/Corinna_Tsopei] [https://www.themoviedb.org/person/178765-corinna-tsopei] [https://musicbrainz.org/artist/3b5c8810-4471-4af5-a2a1-e3be53f50f5d] [https://www.last.fm/music/Zoya+Tsopei] [https://tidal.com/browse/artist/22758939] [https://music.amazon.co.uk/artists/B08R6J9L63/zoya-tsopei]) * [[Didzis Dreimanis]] ([https://nra.lv/latvija/regionos/370075-latvija-izveidota-eksotisko-dzivnieku-glabejsilite.htm] [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/stiprie-stasti/didzis-dreimanis-remtes-pagasta-izveidojis-mini-zoodarzu-silavas.a135214/] [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/kas-parliecina-jaunieti-nomainit-pilsetas-ritmu-pret-dzivi-laukos-ar-eksotiskiem-zveriem.a348501/] [http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/remte-atklati-divi-jauni-lauku-turisma-objekti]) * [[Aleksandra Kurusova]] * [[st4rface]] * [[Baiba Ripa]] * [[Gundega Skudriņa]] * [[Horens Stalbe]] * [[Hugo Legzdiņš]] ([[http://fr.wikipedia.org/wiki/Hugo_Legzdiņš fr.wikipedia]]; [[http://web.archive.org/web/20070928100332/http://www.gramata21.lv/users/legzdins_hugo/ Grāmata21.lv, 2008. g.]]) * [[Indra Salceviča]] * [[Jānis Bukums]] * [[Jānis Deinats]] * [[Jānis Kļaviņš (koncertu producents)]] * [[Karmena Stepanova]] * [[Katrīna Bindere-Čodere]] * [[Kristīne Lindenblate]] * [[Ksenija Sidorova]] * [[Līga Rīdere]] * [[Reinis Sējāns]] * [[Sanda Dejus]] * [[Sintija Jenerte]] * [[Šeila]] * [[Viktors Runtulis]] * [[Žanis Pavlovskis]] ==== Kultūra ==== * [[Ģimnāzija]] * {{lapa|liw|Azerbaijani cuisine|Azerbaidžāņu virtuve}} * {{lapa|liw|Всемирный день модерна|Pasaules jūgendstila diena|ru}} * [[Latviešu folklora]] ===== Kultūras notikumi ===== * [[Bildes (festivāls)]] * [[Pūt, vējiņi (izrāde)]] * [[Rīgai 800]] * [[Valmieras rokfestivāls]] ===== Māksla ===== * [[Reālisms mākslā]] ===== Filmas ===== * [[Avārijas brigāde]] * [[Keep smiling]] * [[Kurpe (filma)]] * [[My Little Pony. Filma]] ([[:en:My Little Pony: The Movie (2017 film)]], [http://www.acmefilm.lv/lv/kino/my-little-pony], in Latvian theatres 2017-10-06) * [[Olu kundze]] * [[Tramvajs vārdā "Kalpotājs"]] * [[Ziemassvētku jampadracis]] ===== Dziesmas ===== * [[Pilsētā, kurā piedzimst vējš]] ==== Vietas ==== * [[Pauku priedes]] * [[Pelēču muiža]] * [[Pūt, vējiņi (estrāde)]] * {{lapa|liw|Livonia, Michigan|Livonija (Mičigana)}} ==== Rīga ==== * [[Sakta (veikals)]] <!-- === Valoda === --> ==== Vēsture ==== * [[Kalps]] * [[Kūts]] * [[Laidars]] * [[Napoleona kodekss]] * [[Lieldienu sacelšanās]] 1916. gada sacelšanās Īrijā. * [[Romanovu ģimenes nošaušana]] latviešu literatūras viedoklis, cik un vai vispār nošaušanā piedalījās latviešu [[sarkanie strēlnieki]]; en.wiki ir grāmatas atsauce, ka tur esot bijis viens "Tselms" un ka 3 latvieši esot atteikušies, ''Jukka Rislakki'' raksta, ka neesot bijis neviens latvietis, bet gan viens ungārs ''Imre Nagy''. ==== Mediji ==== ===== Nozīmīgākās interneta lapas latviski ===== * [[ailab.lv]] * [[cālis.lv]] * [[iAuto]] * [[laacz.lv]] * [[www.lv]] * [[Daivings.lv]] ===== Laikraksti ===== * [[Argumenti i Fakti]] ({{val-ru|Аргументы и Факты}}) * [[Biznes i Baltija]] ({{val-ru|Бизнес и Балтия}}) * [[Forums (laikraksts)]] * [[Labrīt (laikraksts)]] (Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne) * [[Literatūra un Māksla Latvijā]] (Literatūra un Māksla, Literatūra. Māksla. Mēs) * [[Panorama (laikraksts)]] ({{val-ru|Панорама}}; agrāk "Панорама Латвии", "Панорама недели") * [[Praktiskais Latvietis]] * [[Telegraf]] ({{val-ru|Телеграф}}) * [[Vakara Ziņas]] * [[Vesti segodņa]] ({{val-ru|Вести сегодня}}; agrāk "СМ сегодня") Skat. arī citus laikrakstus un žurnālus, piemēram, šajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas [http://jzb.lv/index.php?1&40&command=search&title= Retrospektīvajā periodisko izdevumu datu bāzē] ===== Žurnāli ===== * [[Auto (žurnāls)]] * [[Cosmopolitan (žurnāls)]] * [[Dadzis (žurnāls)]] * [[E-pasaule]] (Datortehnika, Datorpasaule) * [[Elpa (žurnāls)]] * [[Ieva (žurnāls)]] * [[Izglītība un Kultūra]] (Skolotāju Avīze, Izglītība) * [[Karogs (žurnāls)]] * [[Klubs (žurnāls)]] * [[Liesma (žurnāls)]] * [[Ļiļit]] ({{val-ru|Лилит}}) * [[Ļubļu]] ({{val-ru|Люблю}}) * [[Mans Mazais]] * [[Nakts (žurnāls)]] * [[Nedēļa (žurnāls)]] * [[Privātā Dzīve]] * [[Santa (žurnāls)]] * [[Sieviete (žurnāls)]] (Padomju Latvijas Sieviete) * [[Studija (žurnāls)]] * [[Veto (žurnāls)]] * [[Za ruļom]] ({{val-ru|За рулём}}) * [[Zeltene (žurnāls)]] (Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks; Kopā; Lauku Dzīve) * [[Zīlīte (žurnāls)]] * [[Zinātne un Tehnika]] * [[Zvaigzne (žurnāls)]] ===== Radio, TV ===== * [[31. kanāls]] * [[Baltkom TV]] * [[NTV 5]] ==== Nozīmīgi raidījumi ==== * [[Ar dziesmu par dzīvi]] * [[BēBē Brokastis]] * [[Labvakar (raidījums)]] * [[Zvaigznīšu brīdis]] ==== Uzņēmumi ==== * [[Auseklītis (uzņēmums)]] * [[Bioķīmisko preparātu rūpnīca]] * [[Brocēnu šīfera un cementa fabrika]] * [[Drogas]] * [[Dogo]] * [[Elko grupa]] * [[Hanzas maiznīca]] * [[Kaija (uzņēmums)]] * [[Latvijas finieris]] * [[Latvijas hipotēku un zemes banka]] * [[Lielbäta]] * [[Lodes drenu cauruļu rūpnīca]] * [[Mangaļi]] * [[Mangaļu kuģu būvētava]] * [[Ogres kartona fabrika]] * [[Rankas kartona fabrika]] * [[Rīgas Modes (uzņēmums)]] * [[Rīga piena kombināts]] * [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]] * [[Rīgas ķīmiskais kombināts]] * [[Rīgas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Rīgas zvejas kuģu remonta rūpnīca]] * [[RRR]] * [[Sarkanā zvaigzne]] * [[Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīca]] * [[Sintētiskās šķiedras kombināts]] * [[Somdaris]] * [[Staiceles papīrfabrika]] * [[Valmieras piens]] * [[Venden]] * {{lapa|liw|Baltijas Džips Ltd.|Baltijas Džips Ltd.|ru}} ({{val-ru|Балтийские джипы}}) ==== Zinātne ==== * [[Pēteris Lejiņš]] * [[Georgs Augusts Švainfurts]] <!-- ===== Medicīna ===== --> === Citi === * [[Rendzju]] * [[Kuģa zvans]] * [[Izogramma]] * ''[[AAI RQ-7 Shadow]]'' * {{lapa|liw|Voivodeship|Vojevodiste}} * [[Gmina]] * ''[[AirDog]]'' * {{lapa|liw|White Russia|Baltā Krievzeme}} * {{lapa|liw|Andrei Kobyakov|Andrejs Kobjakovs}} * {{lapa|liw|Further-eastern European Time|FET}} * {{lapa|liw|Dzyarzhynskaya Hara|Dzeržinska kalns}} * {{lapa|liw|Belarusian Ridge|Baltkrievijas grēda}} === Informātika === * [[Modular Audio Recognition Framework]]/[[MARF]] * [[Kīrans Gultnieks]] (datorspēļu izstrādātājs, Android programmu krātuves [[https://en.wikipedia.org/wiki/F-Droid "F-droid.org"]] dibinātājs, Lielbritānija (latvisks uzvārds?), dz. 1970. g., [[https://en.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks en.wikipedia]]; [[https://es.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks es.wikipedia]], ''Ciaran Eugene Gultnieks'') === Datorspēles === * [[Age of Empires]] ([[:en:Age of Empires (video game)|en]]) * [[Amnesia: The Dark Descent]] ([[:en:Amnesia: The Dark Descent|en]]) * [[Baldur's Gate]] ([[:en:Baldur's Gate|en]]) * [[Call of Duty (spēle)]] ([[:en:Call of Duty (video game)|en]]) * [[F.E.A.R.]] ([[:en:F.E.A.R.|en]]) * [[Fahrenheit (spēle)]] ([[:en:Fahrenheit (2005 video game)|en]]) * [[Fallout (spēle)]] ([[:en:Fallout (video game)|en]]) * [[Gothic (spēle)]] ([[:en:Gothic (video game)|en]]) * [[Guitar Hero (spēle)]] ([[:en:Guitar Hero (video game)|en]]) * [[Heroes of Might and Magic III]] ([[:en:Heroes of Might and Magic III|en]]) * [[Midtown Madness]] ([[:en:Midtown Madness|en]]) * [[Prince of Persia (1989 spēle)]] ([[:en:Prince of Persia (1989 video game)|en]]) * [[Rayman 3: Hoodlum Havoc]] ([[:en:Rayman 3: Hoodlum Havoc|en]]) * [[Red Dead Redemption]] ([[:en:Red Dead Redemption|en]]) * [[S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl]] ([[:en:S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl|en]]) * [[The Witcher]] ([[:en:The Witcher (video game)|en]]) * [[Super Smash Bros. Ultimate]] ([[:en:Super Smash Bros. Ultimate|en]]) ==== Spēļu sērijas ==== * [[Assassin's Creed (sērija]] ([[:en:Assassin's Creed|en]]) * [[Call of Duty]] ([[:en:Call of Duty|en]]) * [[Devil May Cry]] ([[:en:Devil May Cry|en]]) * [[Mass Effect]] ([[:en:Mass Effect|en]]) * [[Rayman]] ([[:en:Rayman|en]]) * [[The Sims]] ([[:en:The Sims|en]]) * [[Warcraft]] ([[:en:Warcraft|en]]) * [[Worms (sērija)]] ([[:en:Worms (series)|en]]) ==== Datorspēļu uzņēmumi ==== * [[Activision]] ([[:en:Activision|en]]) * [[Bethesda Softworks]] ([[:en:Bethesda Softworks|en]]) * [[BioWare]] ([[:en:BioWare|en]]) * [[Blizzard Entertainment]] ([[:en:Blizzard Entertainment|en]]) * [[Electronic Arts]] ([[:en:Electronic Arts|en]]) * [[Microsoft Studios]] ([[:en:Microsoft Studios|en]]) * [[Ubisoft]] ([[:en:Ubisoft|en]]) === Matemātika, statistika un loģika === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Differential geometry|Diferenciālģeometrija}}''' * '''{{lapa|liw|Fundamental theorem of calculus}}''' * '''{{lapa|liw|Intermediate value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Extreme value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Mean value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's theorem (stationary points)|Fermā teorēma (?)}}''' * '''{{lapa|liw|Rolle's theorem|Rolla teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Chain rule}}''' * '''{{lapa|liw|Taylor's theorem|Teilora teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Euler method|Eilera metode}}''' * '''{{lapa|liw|Newton polygon}}''' * '''{{lapa|liw|Curvature}}''' * '''{{lapa|liw|Converse (logic)}}''' * '''{{lapa|liw|Primitive notion|Nedefinēta koncepcija}}''' * '''{{lapa|liw|Euclid's theorem|Eiklīda teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's principle}}''' * '''{{lapa|liw|Equiareal map}}''' * '''{{lapa|liw|Parametric equation|Parametriskais vienādojums}}''' * '''{{lapa|liw|Conjecture|Hipotēze (matemātika)}}''' * '''{{lapa|liw|Pattern}}''' * '''{{lapa|liw|Toeplitz' conjecture|Teplica hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Collatz conjecture}}''' * '''{{lapa|liw|Goldbach's conjecture|Goldbaha hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Relationship between mathematics and physics|Saistība starp matemātiku un fiziku}}''' * {{lapa|liw|Transformation geometry|Transformācijas ģeometrija}} * {{lapa|liw|Prince Rupert's cube}} * {{lapa|liw|Net (polyhedron)}} * {{lapa|liw|Water, gas, and electricity}} * {{lapa|liw|Square-cube law}} * {{lapa|liw|Varignon's theorem}} * {{lapa|liw|Thales' theorem|Talesa teorēma}} * {{lapa|liw|Ramsey theory}} * {{lapa|liw|Theorema Egregium}} * {{lapa|liw|Cavalieri's principle|Kavaljēri princips}} * {{lapa|liw|Method of exhaustion}} * {{lapa|liw|Ancient Greek mathematics}} * {{lapa|liw|Reductio ad absurdum}} * {{lapa|liw|Proof by contrapositive}} * {{lapa|liw|Hairy ball theorem}} * {{lapa|liw|Algebraic topology}} * {{lapa|liw|Geometric topology}} * {{lapa|liw|Abel–Ruffini theorem|Ābela–Rufīni teorēma}} * {{lapa|liw|Modular arithmetic}} * {{lapa|liw|Expected value}} * {{lapa|liw|Geometric probability|Ģeometriskā varbūtība}} * {{lapa|liw|Random walk}} * {{lapa|liw|Non-Euclidean geometry|Neeiklīda ģeometrija}} * {{lapa|liw|Geometry of numbers}} * {{lapa|liw|Minkowski space}} * {{lapa|liw|Orthonormal basis}} * {{lapa|liw|Quaternion}} * {{lapa|liw|Fractal dimension}} * {{lapa|liw|Four-dimensional space}} * {{lapa|liw|Tesseract}} * {{lapa|liw|Involute}} * {{lapa|liw|Evolute}} * {{lapa|liw|Pedal curve}} * {{lapa|liw|Symplectic geometry|Simpletiskaja ģeometrija}} * {{lapa|liw|Systolic geometry}} * {{lapa|liw|Brachistochrone curve}} * {{lapa|liw|Areal velocity}} * {{lapa|liw|Catenary}} * {{lapa|liw|Cycloid}} * {{lapa|liw|Reuleaux triangle}} * {{lapa|liw|Tautochrone curve}} * {{lapa|liw|Winding number}} * {{lapa|liw|Partial differential equation}} * {{lapa|liw|Ordinary differential equation}} * {{lapa|liw|Calculus of variations|Variāciju rēķini}} * {{lapa|liw|Complex analysis|Kompleksā analīze}} * {{lapa|liw|Dynamical system|Dinamiska sistēma}} * {{lapa|liw|Scatter plot}} * {{lapa|liw|Gödel's incompleteness theorems}} * {{lapa|liw|Spiral|Spirāle}} * {{lapa|liw|Inscribed figure}} * {{lapa|liw|Rotational symmetry}} * {{lapa|liw|Harmonic mean}} * {{lapa|liw|Geometric mean}} * {{lapa|liw|Arithmetic mean}} * {{lapa|liw|Range (statistics)}} * {{lapa|liw|Variance}} * {{lapa|liw|Copula (probability theory)}} * {{lapa|liw|Kaiser-Meyer-Olkin-Kriterium|Kaizera-Meijera-Olkina tests|de}} * {{lapa|liw|Data analysis|Datu analīze}} * {{lapa|liw|Maximum likelihood}} * {{lapa|liw|Proof without words|Pierādījums bez vārdiem}} * {{lapa|liw|De Gua's theorem|de Guā teorēma}} * {{lapa|liw|Ptolemy's theorem|Ptolemaja teorēma}} * {{lapa|liw|Hyperbolic space}} * {{lapa|liw|Gauss circle problem}} * {{lapa|liw|Wallace–Bolyai–Gerwien theorem}} * {{lapa|liw|Steiner inellipse}} * {{lapa|liw|One-seventh area triangle}} * {{lapa|liw|Sylvester–Gallai theorem}} * {{lapa|liw|Erdős–Anning theorem}} * {{lapa|liw|Fermat point}} * {{lapa|liw|Self-avoiding walk}} * {{lapa|liw|Pizza theorem}} * {{lapa|liw|Pythagorean tiling|Pitagora mozaīkas}} * {{lapa|liw|Illumination problem}} * {{lapa|liw|Close-packing of equal spheres}} * {{lapa|liw|Soddy's hexlet}} * {{lapa|liw|Kissing number problem}} * {{lapa|liw|Sphere packing}} * {{lapa|liw|Newton's theorem about ovals}} * {{lapa|liw|Peaucellier–Lipkin linkage}} * {{lapa|liw|Honeycomb conjecture}} * {{lapa|liw|Viviani's theorem}} * {{lapa|liw|Erdős distinct distances problem}} * {{lapa|liw|Napkin ring problem}} * {{lapa|liw|Nearest neighbor graph}} * {{lapa|liw|Cartesian oval}} * {{lapa|liw|Robust statistics}} * {{lapa|liw|Square wheel}} * {{lapa|liw|Small-angle approximation}} * {{lapa|liw|Smooth function}} * {{lapa|liw|Lagrange multiplier}} * {{lapa|liw|Pons asinorum|Pons asinorum}} * {{lapa|liw|Area of a disk}} * {{lapa|liw|Scale (map)}} * {{lapa|liw|Euclidean plane isometry}} * {{lapa|liw|Chirality (mathematics)}} * {{lapa|liw|Euler's rotation theorem}} * {{lapa|liw|Transformation matrix}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|Pappus of Alexandria}} * {{lapa|liw|Adrien-Marie Legendre}} * {{lapa|liw|Andrey Markov}} * {{lapa|liw|Isaac Barrow}} * {{lapa|liw|Eudoxus of Cnidus}} * {{lapa|liw|Apollonius of Perga}} * {{lapa|liw|William Rowan Hamilton}} * {{lapa|liw|Jakob Steiner}} * {{lapa|liw|Seki Takakazu}} * {{lapa|liw|Niccolò Fontana Tartaglia}} * {{lapa|liw|Jacob Palis}} * {{lapa|liw|Artur Avila}} * {{lapa|liw|Isaak Yaglom}} * {{lapa|liw|Howard Levi}} * {{lapa|liw|Dani Rodrik}} </div> === Fizika un astronomija === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Inertial frame of reference}}''' * '''{{lapa|liw|Snell's law}}''' * {{lapa|liw|Experimental physics|Eksperimentālā fizika}} * {{lapa|liw|Age of the Universe|Visuma vecums}} * {{lapa|liw|Shape of the Universe|Visuma forma}} * {{lapa|liw|Kolmogorov–Arnold–Moser theorem}} * {{lapa|liw|LSZ reduction formula}} * {{lapa|liw|Gravity of Earth|Zemes pievilkšanas spēks}} * {{lapa|liw|Stability of the Solar System|Saules Sistēmas stabilitāte}} * {{lapa|liw|Angular momentum}} * {{lapa|liw|Moment of inertia}} * {{lapa|liw|Quasi-satellite}} * {{lapa|liw|Lagrangian mechanics}} * {{lapa|liw|Hamiltonian mechanics}} * {{lapa|liw|Chaos theory|Haosa teorija}} * {{lapa|liw|Fluid mechanics}} * {{lapa|liw|Harmonic oscillator}} * {{lapa|liw|Thermodynamic process}} * {{lapa|liw|Astrometry|Astrometrija}} * {{lapa|liw|Thévenin's theorem}} * {{lapa|liw|Norton's theorem}} * {{lapa|liw|Superposition theorem}} * {{lapa|liw|Series and parallel circuits}} * {{lapa|liw|Current source}} * {{lapa|liw|Night vision}} * {{lapa|liw|Y-Δ transform}} * {{lapa|liw|Magnetostatics}} * {{lapa|liw|Permeability (electromagnetism)}} * {{lapa|liw|Electric dipole moment}} * {{lapa|liw|Biot–Savart law}} * {{lapa|liw|Ampère's circuital law}} * {{lapa|liw|Stokes' theorem}} * {{lapa|liw|Divergence theorem}} * {{lapa|liw|Solenoid}} * {{lapa|liw|Hysteresis}} * {{lapa|liw|Diamagnetism}} * {{lapa|liw|Néel temperature}} * {{lapa|liw|Curie temperature}} * {{lapa|liw|Fraunhofer lines}} * {{lapa|liw|Reflection (physics)}} * {{lapa|liw|Huygens–Fresnel principle}} * {{lapa|liw|Circumhorizontal arc}} * {{lapa|liw|Olbers' paradox}} * {{lapa|liw|Hydraulic press}} * {{lapa|liw|Pascal's law|Paskāla likumi}} * {{lapa|liw|Siphon}} * {{lapa|liw|Communicating vessels}} * {{lapa|liw|Bernoulli's principle}} * {{lapa|liw|Radiometer}} * {{lapa|liw|Crookes radiometer}} * {{lapa|liw|Sunshine recorder}} * {{lapa|liw|Campbell–Stokes recorder}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|John Archibald Wheeler}} * {{lapa|liw|Wilhelm Eduard Weber}} * {{lapa|liw|Joseph von Fraunhofer}} * {{lapa|liw|César Lattes}} * {{lapa|liw|Mário Schenberg}} * {{lapa|liw|George Gamow}} </div> === Bioloģija === * {{lapa|liw|Regeneration (biology)|Reģenerācija}} * {{lapa|liw|Draco (genus)|Lidojošie drakoni}} ''(latviskais nosaukums jāpārbauda)'' * {{lapa|liw|Recalcitrant seed}} * [[Lielziedu pīpene]] * [[Flokši]] * [[Samtenes]] * [[SHC014-CoV]] ([[:en:SHC014-CoV|en]]) * [[Krāšņā sirdspuķe]] * [[Parastā kāršroze]] * [[Dienlilijas]] * [[Puķuzirnis]] * [[Sniegpulkstenītes]] * [[Īrisi]] * [[Rudbekijas]] * [[Ozolītes]] * [[Lielā krese]] * [[Kurpītes]] * [[Hostas]] * [[Petūnijas]] * [[Magones]] * [[Lupstājs]] * [[Kumelītes]] * [[Ķimene]] * [[Rabarers]] * [[Ceriņš]] * [[Filadelfi]] * [[Maijrozīte]] * [[Krokainā roze]] * [[Segliņi]] * [[Mājas bumbiere]] * {{lapa|liw|Electric eel}} * {{lapa|liw|Biological pest control}} === Ķīmija === * {{lapa|liw|Haber–Bosch process|Hābera—Boša process}} * {{lapa|liw|Marsh test|Mārša tests}} * {{lapa|liw|Kevlar|Kevlars}} * {{lapa|liw|Faraday's laws of electrolysis}} * {{lapa|liw|Hall–Héroult process}} * {{lapa|liw|Vulcanization}} === Dažādi === <div style="{{column-count|3}}"> * {{lapa|liw|Mango (singer)|Mango (dziedātājs)}} * {{lapa|liw|Frederik Magle|Frederiks Maule}} * {{lapa|liw|Esquel}} * {{lapa|liw|Snow in Brazil}} * {{lapa|liw|Matteo Ricci}} * {{lapa|liw|Gifted education}} * {{lapa|liw|Method of loci}} * {{lapa|liw|World Memory Championships}} * {{lapa|liw|First-move advantage in chess}} * {{lapa|liw|Nimzo-Larsen Attack}} * {{lapa|liw|Textured vegetable protein}} * {{lapa|liw|Vegetarian hot dog}} * {{lapa|liw|IBM and the Holocaust|IBM un holokausts}} * {{lapa|liw|Newton disc}} * {{lapa|liw|Benham's top}} * {{lapa|liw|Surely You're Joking, Mr. Feynman!}} * {{lapa|liw|Vernor Vinge}} * {{lapa|liw|Joaquim Maria Machado de Assis}} * {{lapa|liw|The Posthumous Memoirs of Bras Cubas}} * {{lapa|liw|Missing square puzzle}} * {{lapa|liw|Imaginary friend}} * {{lapa|liw|Heuristic argument}} * {{lapa|liw|Arithmomania|Aritmomānija}} * {{lapa|liw|Hesperilla ornata}} * {{lapa|liw|Wanderer above the Sea of Fog}} * {{lapa|liw|Taccola}} * {{lapa|liw|Seoraksan}} * {{lapa|liw|Sotres}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Age of Kings}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Conquerors}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Forgotten}} * {{lapa|liw|Chrono Trigger}} * {{lapa|liw|Heroes of Might and Magic III}} * {{lapa|liw|The Legend of Zelda: A Link to the Past}} * {{lapa|liw|Lode Runner: The Legend Returns}} * {{lapa|liw|Video game console emulator}} * {{lapa|liw|Blindfold chess}} * {{lapa|liw|Iodised salt}} * {{lapa|liw|Asimov's Biographical Encyclopedia of Science and Technology}} * {{lapa|liw|Horologium Oscillatorium}} * {{lapa|liw|The Method of Mechanical Theorems}} * {{lapa|liw|Synesthesia|Sinestēzija}} * {{lapa|liw|Mariya Muzychuk}} * {{lapa|liw|Kateryna Lagno}} * {{lapa|liw|Tatiana Kosintseva}} * {{lapa|liw|Nadezhda Kosintseva}} * {{lapa|liw|Anna Muzychuk}} * {{lapa|liw|Natalia Pogonina}} * {{lapa|liw|Toplessness|Topless}} </div> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] * [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti]] [[Kategorija:Vikipēdija|Pieprasītie raksti]] e6cd80bqxvs6w11ackmbtgutkhx08cw 0 5156 3668790 3233658 2022-08-10T10:48:25Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste| vārds=Mūsu Zeme| logo=[[Attēls:MuZe.png|150px]] | vad=[[Ilmārs Ančāns]] | dib=1993. gadā| lik ={{dat|2017|5|9}}| ideo=[[nacionālisms]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=| web= [http://www.partijamusuzeme.lv/ partijamusuzeme.lv] }} '''Mūsu Zeme''' bija [[1993]]. gadā dibināta [[nacionālisms|nacionālistiskā]] [[politiskā partija|partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja līdz 2017. gadam. Tās līderis bija [[Ilmārs Ančāns]]. 2017. gada 9. maijā [[Ventspils]] [[tiesa]] nosprieda izbeigt partijas darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|last=|first=|website=ur.gov.lv|access-date=2020-13-05|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/|archivedate={{dat|2018|07|01||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 407.—409. lpp. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090529084958/http://www.partijamusuzeme.lv/ Partijas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20061118084103/http://www.musuzeme.lv/ Vecās mājaslapas arhivētā versija], kas pieejama portālā archive.org, arhivēta {{dat|2006|11|18|SK}}, pārbaudīta {{dat|2008|10|08|SK}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 5opf1opoc3foqtwsrmxz2u3urf5d7my 0 5421 3668715 3668311 2022-08-10T06:56:53Z Vilnisr 4867 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rēzekne | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Latgales Mara.JPG | image_caption = [[Latgales Māra|Latgales Māras piemineklis]] | image_flag = Flag of Rēzekne.svg | flag_link = Rēzeknes karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg | shield_link = Rēzeknes ģerbonis | shield_size = 75px | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = [[1285]]. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = no [[1773]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}<br />{{val|de|Rositten}}<br />{{val|pl|Rzeżyca}}<br />{{val|ru|Режица}} | government_type = [[Rēzeknes dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Aleksandrs Bartaševičs|{{nobr|Aleksandrs Bartaševičs}}]] <small>([[Saskaņa]])</small> | area_total_km2 = 17.48 | area_land_km2 = 16.74 | area_water_km2 = 0.74 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 19 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 158.2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-46(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 646 | website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv] | footnotes = }} '''Rēzekne''' ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās. Pilsētā {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Rēzekne|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> To blīvums uz ir {{Pop density|{{iedzsk|dati|Rēzekne}}|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simts gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja [[1990]]. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2013. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 10 000. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}} [[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija.]] Visticamāk, ka nosaukumu pilsēta ieguvusi no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bijis apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pils tika nopostīta un iedzīvotāji aizvesti gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekne nonāca [[Krievijas impērija]]s sastāvā un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības. [[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gs. sākumā.]] 19. gs. strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Pēc toreizējās tautas skaitīšanas 1897. gadā Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. Šāds pilsētas uzplaukums notika, pateicoties 19. gs. uzbūvētajai Sanktpēterburgas-Varšavas šosejai un [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]]. 20. gs. sākumā tika uzbūvēta arī [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]]. Rezultātā Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Pirmajos neatkarības gados Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], pateicoties kam Latgale pievienojās pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza tikai 13 tūkstošus, taču pakāpeniski pieauga, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).<ref>Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, "Jāņa Sēta". 47. lpp.</ref>) Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65­% no visām pilsētas ēkām,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas. Jau pilsētas atjaunošanas darbos tika ievests darbaspēks no citām PSRS republikām, kas pēc tam palika uz vietas — jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēl nācās celt jaunus daudzdzīvokļu namus. Tikai sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē tika izveidotas iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|Slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota "slēpta" pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība. 1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.<ref>Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.</ref> Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. Iedzīvotāju skaits strauji saruka no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. 21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas. == Ģeogrāfija == Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā, fizioģeogrāfiski Latgales Augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, divu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļa) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustojumā. Rēzekne atrodas 242 km attālumā no galvaspilsētas [[Rīga]]s, kā arī {{nobr|450 km}} attālumā no [[Sanktpēterburga]]s, {{nobr|685 km}} no [[Maskava]]s un {{nobr|860 km}} no [[Varšava]]s. Administratīvi tā ir viena no desmit valstspilsētām, un, lai gan pilsēta atrodas pašā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrā, tomēr administratīvi tā neatrodas novada pakļautībā, bet ir vienā līmenī ar to. Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha jeb aptuveni 18 km². No tiem apbūvētās zemes aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimnieciskās zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas ir no 50 — 100 m, bet pamatiežu virsas augstums pārsniedz 100 m. Augstākā vieta Rēzeknē sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa. Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem.{{nepieciešama atsauce}} Pilsēta atrodas Latvijas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā ar hidrotermisko koeficentu 1,5-1,7. Šajos apstākļos veidojas mēreni mitrās augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.<ref>Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.</ref> Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir 4,7 grādi, [[janvāris|janvārī]] līdz -7 grādiem, [[jūlijs|jūlijā]] līdz +17 grādiem. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums novērots janvārī, februārī -39 °C, absolūtais maksimums — jūlijā +34 °C. Atkušņa iestāšanās vidējais datums pavasarī ir [[30. marts]], rudenī pirmās salnas parasti tiek novērotas sākot no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 grādiem ir 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] biežas dabas parādības ir [[migla]], putenis un kailsals. Cauri pilsētai virzienā no austrumiem uz rietumiem tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], veidojot izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā, tā apmet loku apkārt [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centram]]. Upes platākais posms ir lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tiltam]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk bijusi aizsprosta ūdenskrātuve. Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas Rēzeknes upi savieno ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]], lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha). Pavasara palu laikos upes palienes mēdz pārplūst, appludinot tuvējos zemes īpašumus un mājas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikta upes krastu labiekārtošana un nostiprināšana. == Demogrāfija == [[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. 20. gs. 20. gadi. Glezna, akvarelis.]] XX gadsimtā ar rūpniecības attīstību Latvijā, tāpat kā visās citās zemēs, auga pilsētnieku skaits, ar lauku iedzīvotāju ieceļošanu pilsētās. 1920. gadā pilsētās dzīvoja 24 % Latvijas iedzīvotāju, taču 2018. gada sākumā — 68 %.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}</ref> Kopš 1991. gada iedzīvotāju skaits Rēzeknē turpina samazināties. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais dabiskais pieaugums, ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas arī iedzīvotāju vecumsastāvā. Lai gan pēdējos 20 gados pārliecinošais vairākums ir darbaspējas vecumā, tomēr darbaspējas vecumu nesasniegušo iedzīvotāju skaits ir mazāks par pensijas vecumu sasniegušo. Darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Tas palielina konkurenci uz darba vietām un samazina demogrāfiskās slodzes līmeni. Pēdējos gados nozīmīgs faktors, kas ietekmējis iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētā, ir migrācija. Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedz imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēj labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā. 2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem. {| class="sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | style="text-align:left;" | {{Historical populations |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|754 |1852|1340 |1897|10795 |1914|22800 |1925|12620 |1935|13139 |1943|11649 |1947|9541 |1959|21429 |1979|37225 |1989|42477 |1991|43156 |1997|41464 |1999|40557 |2005|36800 |2008|35126 |2010|33456 |2012|31401 |2015|29317 |2017|28174 |2019|27820 |2021|26839 }} |}[[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]].]] === Etniskais sastāvs === Pēc 1897. gada [[Krievijas impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. 1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja trīs tautības — latvieši (4348), krievi (3034) un ebreji (3911), turklāt ceturtās lielākās tautības īpatsvars pārāk neatpalika no pārējām — poļu skaits pilsētā sastādīja gandrīz 10% (1112) no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji nesastādīja pat pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lielākā etniskā grupa — latvieši — sastādīja tikai 34% no visiem iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekni tiešām varēja raksturot kā multietnisku un multikulturālu pilsētu. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vāciešus pārvietoja]] uz Vācijas okupēto Poliju, [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja. Rēzeknes atbrīvošanas operācijā aizgāja bojā ap 100 vietējo iedzīvotāju. PSRS veiktajā 1949.g. 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] tika izsūtīti 23 pilsētas iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949.g. 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}</ref> Lai gan bieži vien arī mūsdienās Rēzekni raksturo kā multietnisku pilsētu, tomēr jau kopš [[1950. gadi]]em Rēzeknē ir [[latvieši|latviešu]] un [[krievi|krievu]] pārsvars pār pārējām etniskajām grupām. Pēc [[PMLP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2019. gadā latviešu skaits (13 791) Rēzeknē nedaudz pārsniedza krievu skaitu (13 181), pārējie bija [[poļi]] (654), [[baltkrievi]] (443) un [[ukraiņi]] (369). 448 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai, bet 1356 iedzīvotāji savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf pmlp.gov.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190820121630/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf |date={{dat|2019|08|20||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2019. gadam<ref>Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227</ref>''' | rowspan="12" | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]] |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5 |- | 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26 |- | 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42 |- | 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32 |- | 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148 |- | 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129 |- | 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877 |- | 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179 |- | 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156 |} {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13118 : Latvieši : green | slice 2 = 11614 : Krievi : red | slice 3 = 592 : Poļi : yellow | slice 4 = 392 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 329 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 1568 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 27 613 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Poļi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 47,5% | style="text-align:center;" | 13 118 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 42,1% | style="text-align:center;" | 11 614 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,2% | style="text-align:center;" | 592 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,4% | style="text-align:center;" | 392 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,2% | style="text-align:center;" | 329 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 5,6% | style="text-align:center;" | 1 568 |} Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gs. beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]). Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] bija galvenokārt [[kristieši|kristiešu]] apdzīvots, t. i. katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos pat nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki. Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas dalēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], dalēji kopā ar latviešiem un latgaļiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki<ref name=":0" /> un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas arī otra lielākā mazākumtautību skola pilsētā — [[Rēzeknes 6. vidusskola]]. Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no "krāsainākajiem". Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kas pēc neatkarības atgūšanas atguvuši savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara. [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. [[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == [[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]] [[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gs. mijā.]] [[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā.]] Arhitektoniski Rēzeknes pilsētā izteikti dominē [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā celtās ''hruščovkas'', ko ieskauj privātmāju rajoni. Tam par iemeslu ir fakts, ka Otrajā pasaules karā pilsēta tika gandrīz pilnībā nopostīta. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gs. sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība "Gors"|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']]. Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]. Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gs. 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā "Vienoti Latvijai" pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos "no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām". 1836. gadā [[Krievijas impērija]]s valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I]] un "atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu". Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gs. mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gs. radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km². 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. I. Blankenburgs; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. P. Pavlovs).<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gs. 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs. === Pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}} ==== Piemineklis "Vienoti Latvijai" ==== {{Pamatraksts|Piemineklis "Vienoti Latvijai"}} Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai]]", tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]</ref> Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums "Latgales Māra" savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gs., tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā "Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus]] Krustu". Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. 1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. "Latgales Māras" piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]]. "Latgales Māra" parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem. ==== Citi pieminekļi ==== * Kultūras un atpūtas parkā atrodas piemineklis [[Rainis|Rainim]]. Tas atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. Rainis Rēzeknē viesojies 1927. gadā, darba vizītē, kā toreizējais izglītības ministrs. * [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala "[[Rimi]]". * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā. * Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji. * [[Antons Kūkojs|Antona Kūkoja]] piemineklis.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/3/_/visas-zinas/-/atklas-antona-kukoja-pieminekli-video/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] biste.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis. * Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem. * Piemineklis [[Sarkanā armija|"Rēzeknes atbrīvotājiem"]] (tautā saukts ''[[Aleksejs|Aļoša]]''), padomju karavīriem, kas 1944. gada jūlijā ieņēma Rēzekni pēc vācu nacistu okupācijas. Piemineklis atklāts 1976. gadā un tā autori ir arhitekts E. Salguss un tēlnieki O. Kalējs un O. Siliņš. * Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur 1941. — 1944. gadam atradās karagūstekņu nometne. * Piemineklis 115 kritušajiem Latvijas armijas karavīriem Rēzeknes brāļu kapos, Miera ielā. * Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]]. * Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. * Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}</ref> * Piemineklis latgaliešu dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}</ref> * Piemineklis "Latgales kongresam — 100" un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}</ref> == Rūpniecība == Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība. 1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992.g. sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}</ref> Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē. 1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces (gultas veļu) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.<ref>LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.</ref> 1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar pamatkapitālu 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.<ref>LNA RZVA, 26.fonds</ref> 1957. g. 6. novembrī tika pabeigta 1952. g. uzsākta modernākā Baltijā [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecība. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī tālu aiz tās robežām PSRS un ārzemēs (40 pasaules valstīs). 2001. g. finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}</ref> 1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā no pašu ražotājiem materiāliem. 1961. gada 27. janvārī tika izveidots Rēzeknes kokapstrādes kombināts. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.<ref>LNA RZVA, 170.fonds.</ref> 1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kas nodrošināja ar savu produkciju visu [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Rūpnīcā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts. 1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā tika uzcelti PSKP XXIV kongresa [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi]]. 1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}</ref> 2001. gadā dibināts "Rēzeknes gaļas kombināts", kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> 2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — "Magistr-Fiskevegn Group.MFG", SIA. 2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}</ref> 2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā darbojas lielākā kokskaidu granulu ražotne Latvijā — SIA „NewFuels” RSEZ — ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus, 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.}}</ref> Pilsētas pievārtē darbojas viens no lielākā, vecākā un tradīcijām bagātākā (kopš 1873. gada) uzņēmuma AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmumiem, RSEZ "Verems", nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.}}</ref> == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība "Gors"]] 2015. gada augustā]] [[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]] === Kultūra === Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi". Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> ==== Kolektīvi ==== Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori "[[Ezerzeme]]" ("[[Treikola]]"), deju kolektīvs "[[Dziga]]". 20. gs. 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs. === Izglītība === [[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. g. augustā.]] 2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi. Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem. ;Vispārizglītojošās skolas * [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]] * [[Rēzeknes 2. vidusskola]] * [[Rēzeknes 3. vidusskola]] * [[Rēzeknes 4. vidusskola]] * [[Rēzeknes 5. pamatskola]] * [[Rēzeknes 6. pamatskola]] * [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]] * [[Rēzeknes vakara vidusskola]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]] ;Mūzikas un mākslas skolas * [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]] * [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]] * [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]] Rēzeknē kopš [[1993]]. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]]. Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }} == Reliģija == [[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|Procesija Rēzeknes ielās. 20. gs. 30. gadi]] Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas. Neskaidrību tomēr rada izteiciens, ka viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gada Livonijas kara laikā Rēzeknes baznīca tika sagrauta. 1599. gadā Rēzeknes pils īpašnieki uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tag. Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā. No visām reliģijām Rēzeknē ilgstoši ir pārstāvētas galvenokārt divas. * [[Kristietība]] ** [[katolicisms]] *** [[Romas katoļi]] *** [[Grieķu katoļi]] ** [[Pareizticība|pareizticīgie]] ** [[vecticībnieki]] ** [[protestantisms]] *** [[luterāņi]] *** [[baptisti]] *** [[Septītās dienas adventisti]] * [[jūdaisms]] Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ([[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams. === Romas katoļi === [[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]] Romas katoļu Baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]]. Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82., atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. . 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja Sāpju Dievmātes godam. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju. Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta Dieva žēlsirdības Robas katoļu baznīcas būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi. === Vecticībnieki === [[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]] Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās. Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gs. otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci''). [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams. 19. un 20. gs. mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.<ref>[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.<ref>https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY</ref> === Pareizticīgie === [[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]] Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji). Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. Pareizticīgo baznīca ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. === Luterāņi === [[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]] ]] Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz Svēto Trīsvienību. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.<ref>[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]</ref> == Transports == [[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]] Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Pēterburga]]s—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[P36]], [[P54]] un [[P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gs. otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām. Rēzeknē ir 136 ielas.<ref>[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]</ref> Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}} [[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]] Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.<ref name="rs">{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA "Rīgas satiksme" nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}||date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv}}</ref> Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta. Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]. == Rēzekne šodien == Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Dienvidiem. Šodien Rēzekne ir [[Latgale]]s kultūras un izglītības centrs. Pašlaik Rēzeknē ir aizsākti vērienīgi projekti.<ref>[http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0 Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls]</ref> 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodota jaunā [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle]], kas ir pirmā jaunuzvbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]]. [[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]] === Stadioni, sporta laukumi un zāles<ref>http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes</ref> === [[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]] Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms. Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums. Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā. === Komandu sporta veidi === No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā), kā arī basketbola klubs [[Ezerzeme/Rēzekne]], kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Nacionālās līgas (pec spēka otrā) klubs VK Ezerzeme. Savukārt florbolaklubs Rēzeknes BJSS spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai telpu futbola klubs "Rēzekne". Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK "Dižvanagi". Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas. Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs. == Sadraudzības pilsētas == Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:<ref>[http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība]</ref> * {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]] * {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]] == Rēzeknē dzimušas ievērojamas personības == * [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', [[1878]] — [[1959]]), [[Patoloģija|patologs]], profesors [[Kauņa]]s un [[Lozanna]]s universitātēs. * [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Николаевич Тынянов'', [[1894]] — [[1943]]), rakstnieks. * [[Ivans Zavoloko]] ([[1897]] — [[1984]]), [[Etnogrāfija|etnogrāfs]], publicists, pedagogs. * [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Маркович Эрмлер'', [[1898]] — [[1967]]), kinorežisors. * [[Jadviga Arcihovska]] (''dzim. Matuseviča'') ([[1924]]), [[holokausts|holokausta]] upuru glābēja. * [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis. * [[Valentīna Eiduka]] (''dzim. Bondare'') ([[1937]]), [[šķēpmešana|šķēpa metēja]], šķēpa mešanas trenere. * [[Bruno Vasiļevskis]] ([[1939]] — [[1990]]), gleznotājs, Latvijas [[Mākslinieku savienība]]s biedrs. * [[Jakovs Pliners]] ([[1946]]), skolotājs, politiķis. * [[Valentīna Šidlovska]] ([[1947]]), pedagoģijas maģistre, sabiedriska darbiniece. * [[Vladimirs Arsentjevs]] ([[1951]]), mākslinieks, [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas autors. * [[Aija Kukule]] ([[1956]]), dziedātāja. * [[Igors Šiškins]] ([[1959]]), politiskais darbinieks. * [[Jānis Urbanovičs]] ([[1959]]), inženieris hidrotehniķis un politiķis. * [[Ainārs Latkovskis]] ([[1967]]), politiķis * [[Rihards Liukis]] ([[1969]]), [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmu vizuālo efektu autors, kinematogrāfs. * [[Ilze Viņķele]] ([[1971]]), sociālā darbiniece, politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|LR labklājības ministre]]. * [[Iveta Apkalna]] ([[1976]]), [[ērģelnieks|ērģelniece]]. * [[Līga Graudumniece]] ([[1979]]), Mis Latvija '97. * [[Ilmārs Starostīts]] ([[1979]]), [[Lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]]. * [[Kristīne Opolais]] ([[1979]]), operdziedātāja, [[soprāns]]. * [[Jaroslavs Streļčenoks]] ([[1979]]), [[jurists]], [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieks. * [[Kaspars Cipruss]] ([[1982]]), [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālās basketbola izlases]] spēlētājs. * [[Aiga Grabuste]] ([[1988]]), vieglatlēte — [[Septiņcīņa|septiņcīņniece]]. * [[Edgars Gauračs]] ([[1988]]), [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālās futbola izlases]] spēlētājs. * [[Žanna Juškāne]] ([[1989]]), [[Biatlons|biatloniste]]. * [[Žanis Peiners]] ([[1990]]), [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālās basketbola izlases]] spēlētājs. * [[Artjoms Butjakovs]] ([[1991]]), [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas jauniešu basketbola izlases]] spēlētājs. * [[Gunta Vaičule]] (''dzim. Latiševa-Čudare'') ([[1995. gads|1995]]), [[Vieglatlētika|vieglatlēte]] == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Rezekne castle ruins.jpg|Skats uz Rēzeknes katedrāli no Rēzeknes pilsdrupām. </gallery> == Skatīt arī == * [[Rēzeknes pilskalns]] * [[Rēzekne (upe)]] * [[Rēzeknes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Rēzekne}} * [http://www.rezekne.lv/index.php?id=106 Rēzeknes vēsture] * [https://web.archive.org/web/20091110070228/http://www.lithuania-photo.com/rezekne-latvia/ Rēzeknes foto no putna lidojuma] * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās] * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * Блог [https://rezhitsa.blogspot.com/ "Заметки о еврейской Режице"] {{Rēzeknes mikrorajoni}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rēzekne| ]] [[Kategorija:Latgale]] pu0ca3ic1avmcln4lsw4k1jzt980vw9 0 5468 3668520 3668436 2022-08-09T17:53:45Z 85.254.74.97 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = Mērs | subdivision_name2 = Reinis Lauriks | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776|1989|13031 |2000|12404|2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791|52=9126|2015|54=9 026|51=2019|50=9269|49=2018|48=9264|47=2017|46=9516|45=2016|9712|53=2020}} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] oqcvp5pgvwpvrjwnd4w32ctb0shs2lc 3668521 3668520 2022-08-09T17:55:08Z 85.254.74.97 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = Mērs | subdivision_name2 = Sūklis Bobs Kvadrātbiksis | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776|1989|13031 |2000|12404|2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791|52=9126|2015|54=9 026|51=2019|50=9269|49=2018|48=9264|47=2017|46=9516|45=2016|9712|53=2020}} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] tmuxv7zgkkju46277s7a3qctjzrlp5k 3668550 3668521 2022-08-09T18:51:38Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/85.254.74.97|85.254.74.97]] ([[User talk:85.254.74.97|diskusija]]) izdarīto izmaiņu wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776|1989|13031 |2000|12404|2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791|52=9126|2015|54=9 026|51=2019|50=9269|49=2018|48=9264|47=2017|46=9516|45=2016|9712|53=2020}} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] layhwpxfx1pvqlvp4x41gu1tc8wumem 0 5684 3668754 3320652 2022-08-10T09:26:10Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox_political_party |country = |name = Rīcības partija |logo =Rīcības partija logo.jpg |leader = [[Ruslans Pankratovs]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/402345-ricibas-partijas-priekssedetajs-pankratovs-baltkrievijas-televizija-murgo-par-baltkrievu-tautas-iznicinasanu Jauns.lv: Rīcības partijas priekšsēdētājs Pankratovs Baltkrievijas televīzijā murgo par baltkrievu tautas iznīcināšanu]</ref> |colorcode = #000000 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|1998}} |ideology = [[eiroskepticisms]] |position = [[Labēja politika|labēja]] |international = |merged = "Eiroskeptiķi"<br>("Esi cilvēks",<br>"Kustība par neatkarību") |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#000000}} [[Melnā krāsa|Melna]] |seats1_title = [[12. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#000000}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#000000}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#000000}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#000000}} |website = http://www.ricibaspartija.lv |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Rīcības partija''' ir politiska organizācija [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta ar nosaukumu '''"Eiroskeptiķi"''' pirms 2003. gada referenduma par Latvijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], apvienojoties partijai "Esi cilvēks" (dibināta 1998. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/RicibasPartija/|title=Rīcības Partija|website=www.facebook.com|access-date=2018-09-19|language=lv}}</ref> un sabiedriskajai organizācijai "Kustība par neatkarību".<ref>''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 438. lpp.</ref> Organizācijas redzamākie pārstāvji bija [[Normunds Grostiņš]] (bijušais valdes priekšsēdētājs), mākslinieks [[Juris Dimiters]], publicists [[Jānis Kučinskis]] un [[Viktors Dinēvičs]]. Sākotnēji partija ir sadarbojusies ar populistisko politisko apvienību [[Politiskā patriotiskā apvienība "Dzimtene"|"Dzimtene"]] un kreisi radikālo [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]], kopš 2011. gada darbojas labējo eirokritisko partiju "Eiropas Brīvības Aliansē" (''European Alliance for Freedom'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurallfree.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180315141451/http://eurallfree.org/# |archivedate={{dat|2018|03|15||bez}} }}</ref> kopā ar Austrijas Brīvības partiju un Francijas Nacionālo Fronti. == Vēsture == 2004. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiroparlamenta vēlēšanās]] partija ieguva 0,95% balsu. 2005. gada [[Rīgas dome]]s vēlēšanās "Eiroskeptiķi", paliekot organizatoriski patstāvīgi, piedalījās "Dzimtenes" un [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] apvienotajā sarakstā, neiegūstot nevienu mandātu. Apvienotais saraksts ieguva 11,5% balsu. 2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās partija saņēma 0,37% balsu. 2008. gadā partija pārdēvēta par Rīcības partiju. 2009. gada [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiroparlamenta vēlēšanās]] partija ieguva 0,43% balsu (3415 derīgas vēlēšanu zīmes), bet 2013. gada [[Rīgas dome]]s vēlēšanās — 0,24% balsu. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās ar nosaukumu "Eiroskeptiķu Rīcības partija", 2020. gadā atkal kā Rīcības partija. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] 9j5ulnegnprs54i47i5g0sxltik0k7b 0 5909 3668494 3666483 2022-08-09T15:41:48Z Lear 21 107648 + Sadraudzības pilsētas wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == [[Attēls:TU Berlin mit Rover Sear (10866488285).jpg|thumb|Studenti Berlīnē]] {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} ''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]'' == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === [[Attēls:Panorama siekierkowski.jpg|thumb|[[Varšava]]]] Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|3}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] [[Attēls:Campus-Wilhelminenhof-Berlin.jpg|thumb|HTW]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == [[Attēls:Bikinihaus Berlin-1210760.jpg|thumb|Breitscheidtplatz]] Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature * AVM * August Storck == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Watergatepartyinberlin.jpg|Club Watergate Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 383pneqiczebscg0556w476jmqfu5pb 3668769 3668494 2022-08-10T10:21:20Z Lear 21 107648 + Kultūra wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == [[Attēls:TU Berlin mit Rover Sear (10866488285).jpg|thumb|Studenti Berlīnē]] {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} ''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]'' == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] === 12 apgabalos === [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === [[Attēls:Panorama siekierkowski.jpg|thumb|[[Varšava]]]] Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|3}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] [[Attēls:Campus-Wilhelminenhof-Berlin.jpg|thumb|HTW]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == [[Attēls:Bikinihaus Berlin-1210760.jpg|thumb|Breitscheidtplatz]] Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature * AVM * August Storck == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: [[Attēls:FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs. Germany 2012-09-11 - Jérôme Boateng 04.JPG|thumb|[[Žeroms Boatengs]]]] {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Watergatepartyinberlin.jpg|Club Watergate Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 9pa3gn7pz9qdu9tuf8o6sor5qg64osg 0 5981 3668444 3539884 2022-08-09T12:13:06Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hhof norris.jpg|thumb|right|200px|Džeimsa Norisa balva [[NHL Slavas Zāle|NHL Slavas Zālē]]]] [[Attēls:NicklasLidstrom.jpg|right|thumb|175px|[[Niklass Lidstrēms]]]] '''Džeimsa Norisa balva''' (''James Norris Memorial Trophy'') katru gadu tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] aizsargam, kurš sezonas laikā demonstrējis vislabāko sniegumu. Balvas ieguvēju ar aptaujas palīdzību nosaka Profesionālā hokeja apskatnieku asociācija (''Professional Hockey Writers' Association''). Šī balva nosaukta par godu [[Džeimss Noriss|Džeimsam Norisam]], kurš bija [[Detroitas "Red Wings"]] komandas īpašnieks no [[1932]]. līdz pat savai nāvei - [[1952]]. gadam. To pirmo reizi piešķīra [[1954]]. gadā. Pirmais Norisa balvas ieguvējs bija [[Reds Kellijs]], kurš pārstāvēja klubu Detroitas Red Wings. Visvairāk reižu šo balvu ieguvuši [[Bobijs Ors]] (Bostona, astoņas reizes laikā no 1968. līdz 1975. gadam), [[Dags Hārvijs]] (7, Monreāla/Ņujorka, 1955-58 un 1960-62), [[Niklass Lidstrēms]] (7, Detroita, 2001-03, 2006-08 un 2011) un [[Rejs Burks]] (5, Bostona, 1987-88, 1990-91 un 1994). == Džeimsa Norisa balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="50%" class="wikitable sortable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="20%" | Komanda |- | width="10%" | 2020—21 | width="30%" | [[Ādams Fokss]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 2019—20 | width="30%" | [[Romans Josi]] | width="20%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="10%" | 2018—19 | width="30%" | [[Marks Džordāno]] | width="20%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 2017—18 | width="30%" | [[Viktors Hedmans]] | width="20%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="10%" | 2016—17 | width="30%" | [[Brents Bērnss]] | width="20%" | [[Sanhosē "Sharks"]] |- | width="10%" | 2015—16 | width="30%" | [[Drū Dautijs]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2014—15 | width="30%" | [[Ēriks Karlsons]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2013—14 | width="30%" | [[Dankans Kīts]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2012—13 | width="30%" | [[Pernels Karls Sabens]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 2011—12 | width="30%" | [[Ēriks Karlsons]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2010—11 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2009—10 | width="30%" | [[Dankans Kīts]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2008—09 | width="30%" | [[Zdeno Hara]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2007—08 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2006—07 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2005—06 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2004—05 | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="10%" | 2003—04 | width="30%" | [[Skots Nīdermaijers]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="10%" | 2002—03 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2001—02 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2000—01 | width="30%" | [[Niklass Lidstrēms]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="15%" | 1999—00 | width="30%" | [[Kriss Prondžers]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1998—99 | width="30%" | [[Als Makinniss]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1997—98 | width="30%" | [[Robs Bleiks]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 1996—97 | width="30%" | [[Braiens Līčs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1995—96 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1994—95 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1993—94 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1992—93 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1991—92 | width="30%" | [[Braiens Līčs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1990—91 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1989—90 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1988—89 | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1987—88 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1986—87 | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1985—86 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="10%" | 1984—85 | width="30%" | [[Pols Kofijs]] | width="20%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="10%" | 1983—84 | width="30%" | [[Rods Lengvejs]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1982—83 | width="30%" | [[Rods Lengvejs]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1981—82 | width="30%" | [[Dags Vilsons]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1980—81 | width="30%" | [[Rendijs Kerlijs]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1979—80 | width="30%" | [[Lerijs Robinsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1978—79 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1977—78 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1976—77 | width="30%" | [[Lerijs Robinsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1975—76 | width="30%" | [[Deniss Potvins]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1974—75 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1973—74 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1972—73 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1971—72 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1970—71 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1969—70 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1968—69 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1967—68 | width="30%" | [[Bobijs Ors]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1966—67 | width="30%" | [[Harijs Hovels]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1965—66 | width="30%" | [[Džekjū Laperjē]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1964—65 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1963—64 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1962—63 | width="30%" | [[Pjērs Pilots]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1961—62 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1960—61 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1959—60 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1958—59 | width="30%" | [[Toms Džonsons]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1957—58 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1956—57 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1955—56 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1954—55 | width="30%" | [[Dags Hārvijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1953—54 | width="30%" | [[Reds Kellijs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] o5jcrgwh4c4ntukewp75pl3mrvwtkju 0 9786 3668481 3616337 2022-08-09T13:27:52Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Latvijas Mobilais Telefons | Logo = Lmt_logo.jpg | Sauklis = Domā – Dari | Uzņēmuma_veids = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | Dibināšanas_datums = 1992. gads | Likvidēšanas_datums = | Sēdeklis = Ropažu iela 6, [[Rīga]], LV-1039 | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Increase}} 388,6 milj. EUR (2015)<ref>[http://top101.lv Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101]</ref> | Vadība = [[Juris Binde]] (Prezidents) | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = Mobilo sakaru operators | Produkti = LMT pieslēgums, LMT karte, LMT Mājas Viedtelevīzija | Mājaslapa = [http://www.lmt.lv/ LMT] }} '''SIA Latvijas Mobilais Telefons''' ('''LMT''') ir [[Latvija]]s mobilo sakaru operators. Tas dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. Šobrīd LMT pakalpojumus lieto vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju. 2010. gadā tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā. LMT ir meitas uzņēmums ''Santa Monica Networks'', kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs. == Vēsture == Dokumenti par SIA "Latvijas mobilais telefons" dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar ''Swedish Telecom International AB'' un '' Telecom Finland''. Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā [[NMT-450]] — 1,5 līdz 3 dolāri.<ref>[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]], 05.11.1991, 6. lpp.</ref> 2001. gadā Rīgā, Ropažu ielā 6, tika uzbūvēta LMT galvenā mītne, kuru projektēja arhitektu birojs TECTUM (arhitekti A. Zlaugotnis un I. Bērziņa).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tectum.lv/birojuekas/params/group/144136/|title=Arhitektu birojs TECTUM - Biroju ēkas|website=www.tectum.lv|access-date=2022-04-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Lielākās Latvijas jaunbūves spāru svētkos - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> 2021. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Latvijas mobilais telefons" iegādāsies datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu SIA ''Santa Monica Networks'', kas darbojās arī Lietuvā.<ref name="DB 2021.06.01" /> SIA ''Santa Monica Networks'' īpašnieki līdz tam bija [[komandītsabiedrība]] ''KS EuVECA Livonia Partners Fund I'' (51,89 %), SIA ''C 3'' (34,68 %), Igaunijas uzņēmums ''Alkonda OÜ'' (11,64 %) un vairākas fiziskas personas.<ref name="SMN Lursoft" /> Pēc Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas LMT 11. oktobrī pabeidza ''Santa Monica Networks'' iegādi. 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās LMT par 5,758 miljoniem eiro ieguva lietošanā 700 MHz frekvenču joslas.<ref name="TVNET 2021.12.27" /> == LU fonda mecenāts == Latvijas mobilais telefons ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2007. gada, ziedojot eksakto zinātņu projektiem un konferenču, forumu nodrošināšanai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-latvijas-mobilais-telefons/|title=SIA "Latvijas Mobilais Telefons"|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201021075006/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/sia-latvijas-mobilais-telefons/}}</ref> == Uzņēmuma daļu īpašnieki == ''LMT'' pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:<ref name="īpašnieki" /> * ''[[Telia Company|Telia Company AB]]'' — 24,5 % * ''Sonera Holding B.V.'' (''TeliaSonera'' meitas uzņēmums) — 24,5 % * [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]] — 23 % * [[Tet|SIA ''Tet'']] — 23 % * [[Latvijas Republika]] (''Privatizācijas aģentūra'') — 5 %. == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=4|lines=2 |align=left |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Lmt logo lidz 2013.jpg|LMT logotips līdz 2013. gadam }} {{clear}} == Atsauces == {{atsauces| refs= <ref name="DB 2021.06.01">[https://www.db.lv/zinas/lmt-paraksta-ligumu-par-santa-monica-networks-iegadi-502868 LMT paraksta līgumu par Santa Monica Networks iegādi] Db.lv, 01.06.2021</ref> <ref name="SMN Lursoft">[https://company.lursoft.lv/lv/santa-monica-networks/40203054012 Santa Monica Networks, SIA] Lursoft</ref> <ref name="TVNET 2021.12.27">[https://www.tvnet.lv/7417247/par-5g-tikla-frekvencem-mobilo-sakaru-operatori-maksas-13-273-miljonus-eiro Par 5G tīkla frekvencēm mobilo sakaru operatori maksās 13,273 miljonus eiro] LETA, 2021. gada 27. decembris</ref> <ref name="īpašnieki">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmt.lv/lat/par_lmt/ipasnieki |title=LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120829004132/http://www.lmt.lv/lat/par_lmt/ipasnieki |archivedate={{dat|2012|08|29||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.lmt.lv/}} {{lv ikona}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Telesakari Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tet]] [[Kategorija:Telia Company]] t4dsrwrdwegebmcy8rb01wsfskmm7go 0 10189 3668753 2646192 2022-08-10T09:25:54Z Maozo 103821 Saites pievienošana wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Hodgsonia heteroclita male.jpg | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Hodgsonia heteroclita}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Cucurbitales | rinda_lv = Ķirbju rinda | dzimta = Cucurbitaceae | dzimta_lv = Ķirbju dzimta | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Ķirbju dzimta''' (''Cucurbitaceae'') ir [[ķirbju rinda]]s (agrāk [[vijolīšu rinda]]s) dzimta. Ķirbju dzimtā ietilpst tādi augi kā [[parastais ķirbis|ķirbji]], [[arbūzs|arbūzi]], [[melone]]s, [[gurķis|gurķi]] un [[kabacis|kabači]]. Vairākas šīs dzimtas sugas plaši tiek kultivētas visā pasaulē. <!--[[Gurķi]]s (Cucuris sativus), [[Melones]] (Cucuris melo), [[ķirbji]] (cucurbita), parastais ķirbis — cucurbita pepo, lielaugļu ķirbis —cucurbita maxima, [[arbūzi]] — citrullus lonatus, lagenārijas (trauku ķirbji), [[dzeloņgurķi]]s, lufa — luffa cilindrica — gareni, gurķiem līdzīgi šķiedraini [[augi]]. ---> == Ķirbju dzimtas klasifikācija == Ķirbju dzimta sīkāk dalās 15 ciltīs, kas vēl sīkāk dalās aptuveni 95 ģintīs. Šajā klasifikācijā ir uzskaitītas visas ciltis, bet nav uzskaitītas visas ģintis. Šeit ir iekļautas lielākās ķirbju dzimtas ģintis pēc sugu skaita, kā arī atsevišķas ģintis, kurās atrodas plaši izplatīti vai gluži otrādi, ļoti īpatnēji un reti sastopami augi. Latvijā savvaļā ir sastopamas trīs sugas (pa vienai sugai no [[sētvija|sētvijām]], [[Adatainais dzeloņgurķis|dzeloņgurķiem]] un [[tladiantas|tladiantām]]). Aptuvens sugu skaits ģintī norādīts iekavās. {{TaksoSaite|Cucurbitaceae|Ķirbju dzimta}} * cilts {{TaksoSaite|Cucurbiteae|ķirbju cilts}} ** ģints {{TaksoSaite|Cayaponia|kajaponijas}} (60) ** ģints {{TaksoSaite|Cucurbita|ķirbji}} (13) * cilts {{TaksoSaite|Momordiceae|momordiku cilts}} ** ģints {{TaksoSaite|Momordica|momordikas}} (36) * cilts {{TaksoSaite|Bryonieae|sētviju cilts}} ** ģints {{TaksoSaite|Bryonia|sētvijas}} (12) ** ģints {{TaksoSaite|Ecballium|šāvējgurķi}} (1) * cilts {{TaksoSaite|Thladiantheae|tladiantu cilts}} ** ģints {{TaksoSaite|Thladiantha|tladiantas}} (25) * cilts {{TaksoSaite|Benincaseae|vaskgurķu cilts}} ** ģints {{TaksoSaite|Citrullus|arbūzi}} (4) ** ģints {{TaksoSaite|Cucumis|gurķi}} (55) ** ģints {{TaksoSaite|Lagenaria|pudeļķirbji}} (7) ** ģints {{TaksoSaite|Benincasa|vaskgurķi}} (1) * cilts {{TaksoSaite|Actinostemmateae}} * cilts {{TaksoSaite|Coniandreae}} ** ģints {{TaksoSaite|Dendrosicyos|gurķkoki}} (1) * cilts {{TaksoSaite|Gomphogyneae}} * cilts {{TaksoSaite|Indofevilleeae}} * cilts {{TaksoSaite|Joliffieae}} * cilts {{TaksoSaite|Schizopeponeae}} * cilts {{TaksoSaite|Sicyoeae}} ** ģints {{TaksoSaite|Sechium|čajoti}} (11) ** ģints {{TaksoSaite|Trichosanthes|čūskgurķi}} (80) ** ģints {{TaksoSaite|Echinocystis|dzeloņgurķi}} (1) ** ģints {{TaksoSaite|Luffa|sūkļķirbji}} (8) * cilts {{TaksoSaite|Siraitieae}} * cilts {{TaksoSaite|Triceratieae}} * cilts {{TaksoSaite|Zanonieae}} {{Commonscat|Cucurbitaceae|ķirbju dzimta}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķirbju dzimta| ]] izsnn3pd2wfmxmxfa6ftn1kl8bwz4i3 0 10679 3668614 3632177 2022-08-09T21:41:54Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Turcijas pilsētu|Stambula (nozīmju atdalīšana)|Stambula}} {{Apdzīvotas vietas infokaste <!--for more fields see Template:Infobox Settlement--> |name=Stambula |official_name=İstanbul |settlement_type=[[Lielpilsēta (Turcija)|lielpilsēta]] |established_title=Dibināta |established_date=667.&nbsp;pmē. kā '''Bizantija''' |established_title1=[[Romas impērija|Romas]] un [[Bizantijas impērija|Bizantijas]] impērijas |established_date1=330. kā ''Nova Roma'' (nosaukums dots 330. gadā un to lietoja [[Konstantīns I|Konstantīna]] valdīšanas laikā) un vēlāk [[Konstantinopole]] (pēc Konstantīna nāves 337. gadā) |established_title2=[[Osmaņu impērija]]s periods |established_date2=1453. kā Konstantīnija ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]), Konstantinopole (starptautiski) un citi nosaukumi |established_title3=[[Turcija]]s periods |established_date3=1923. kā Stambula ([[turku valoda|turku]]: ''İstanbul'') un Konstantinopole (starptautiski), bet pēc Turcijas 1930. gada 28. marta Pasta pakalpojumu likuma pieņemšanas visur saukta kā ''Istanbul''. |timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] |utc_offset=+2 |map_caption=Stambulas atrašanās vieta Turcijā |timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] |utc_offset_DST=+3 |image_skyline=Istanbul collage 5555.jpg |image_caption= |image_shield= |image_flag= |blank_emblem_type=Stambulas lielpilsētas pašpārvaldes logo |subdivision_type=[[Valsts]] |subdivision_name={{TUR}} |subdivision_type1=[[Turcijas reģioni|Reģions]] |subdivision_name1=[[Marmora jūras reģions]] |subdivision_type2=[[Turcijas ili|Ils]] |subdivision_name2=[[Stambulas ils]] |parts_type=[[Turcijas rajoni|Rajoni]] |parts=27 |population_total=11 372 613<!--Total population of the districts that officially form Istanbul Municipality as reported by TUIK for the 2007 survey. Do not replace by 10,757,327, which is only the URBAN population of the city districts. Do not replace with 12,573,836 either. That's for the PROVINCE of Istanbul, not for the city. Also do not replace with 11,174,257, as that's the total URBAN population of the PROVINCE and not the city.--> ([[Pasaules lielākās pilsētas|4. lielākā]]) |population_as_of=2007 |population_footnotes= <ref name="Turkey pop 2007">[http://www.tuik.gov.tr/jsp/duyuru/upload/adnks_Harita_TR/HaritaTR.html Türkiye istatistik kurumu] Address-based population survey 2007. Apskatīts on 2008-03-19.</ref> |population_density_km2=6211 |area_total_km2=1830.92<!-- source: http://www.ibb.gov.tr/en-US/Organization/AuthorityArea/Pages/AnaSayfa.aspx --> |elevation_m=100 |pushpin_map=Turkey |pushpin_label_position=<!--the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none--> |pushpin_map_caption=Stambula pie Bosfora šauruma Turcijā |pushpin_mapsize= |latd = 41 |latm = 01 |latNS = N |longd = 28 |longm = 58 |longEW = E |postal_code_type=[[Pasta kods]] |postal_code=34010 līdz 34850 un <br> 80000 līdz 81800 |area_code_type=Tālsarunu kods |area_code=(+90) 212 (Eiropas daļa) <br> (+90) 216 (Āzijas daļa) |leader_name=[[Ekrem İmamoğlu]] |leader_party= |leader_name1=[[Ali Yerlikaya]] |blank_info=34 |blank_name=Auto reģ. nr. kods ||website=<!--not informative: [http://www.ibb.gov.tr/en-US/Pages/Home.aspx Istanbul Metropolitan Municipality]-->[http://english.istanbul.gov.tr/ Stambulas portāls (angļu val.)] }} '''Stambula''' ({{val|tr|İstanbul}}, {{izrunā|istɑmbul}}; vēsturiskie nosaukumi: [[Bizantija (pilsēta)|Bizantija]], [[Konstantinopole]], Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā [[Lielpilsēta (Turcija)|pilsēta]] [[Eiropa|Eiropā]] ([[Pasaules lielākās pilsētas|4. lielākā pilsēta pasaulē]]) un ir [[Turcija]]s kultūras un finanšu centrs. Pilsēta aptver 25 no visiem [[Stambulas ils|Stambulas ila]] rajoniem. Stambula atrodas abpus [[Bosfora šaurums|Bosfora šaurumam]] valsts ziemeļrietumos, un tajā ietilpst dabiskā [[osta]] [[Zelta rags]]. Pilsēta atrodas gan [[Eiropa|Eiropā]] ([[Trāķija]]), gan [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija]]), kuras šķir Bosfora šaurums, un tādēļ tā ir vienīgā [[metropole]] pasaulē, kas izvietojas divos [[kontinents|kontinentos]]. Stambula vēsturē ir bijusi galvaspilsēta [[Romas impērija]]i ([[330]]—[[395]]), [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijai]] ([[395]]—[[1204]] un [[1261]]—[[1453]]), [[Latīņu impērija]]i ([[1204]]—[[1261]]) un [[Osmaņu impērija]]i ([[1453]]—[[1922]]). Stambula ir viena no [[2010. gads|2010]]. gada [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. [[1985]]. gadā Stambulas vēsturiskos rajonus iekļāva [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Pilsētas nosaukums == Pilsētas mūsdienu nosaukums ''İstanbul'' [istɑnbul] jau kopš 10. gadsimta lietots dažādos variantos un bija kļuvis par pilsētas nosaukumu turku sarunvalodā jau pirms [[Konstantinopoles krišana|ieņemšanas]] ([[1453]]). Šis vārds cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] ''εις την Πόλιν'' ("pilsētā") vai ''στην Πόλη [istimbɔlin]'' ("uz pilsētu").<ref>{{Enciklopēdijas atsauce |title= The Names of Istanbul |encyclopedia=Dünden bugüne İstanbul ansiklopedisi |volume=5 |publisher=Ciltli |date=1994}}</ref> Senākais pilsētas nosaukums bija [[Bizantija (pilsēta)|Bizantija]] ({{val|la|Bizantium}}). {{dat|330|5|11||bez}} [[Romas impērija|Romas]] imperators [[Konstantīns I]] pilsētu pasludināja par impērijas austrumu galvaspilsētu, nosaucot to par ''Nova Roma'' (Jauno Romu). Vēlāk pilsētu par godu Konstantīnam I sāka saukt par [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (t.i., "Konstantīnpili"), un šis nosaukums kļuva daudz populārāks nekā ''Nova Roma''. Pirmo reizi pilsētu par Konstantinopoli oficiāli sāka saukt imperators [[Teodosijs II]] ([[408]]—[[450]]).<ref>{{Enciklopēdijas atsauce |title=The Names of Istanbul |encyclopedia=Dünden bugüne İstanbul ansiklopedisi |volume=5 |publisher=Ciltli |date=1994}}</ref> Šis nosaukums kļuva par pilsētas oficiālo nosaukumu uz visu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pastāvēšanas laiku, un Rietumu valstīs pilsētu šādi sauca līdz 20. gs. sākumam. Arī Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā periodā tika plašāk lietots Konstantinopoles, nevis Stambulas vārds<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 9. sējums, 1933. 17436-40 slejas</ref> Neoficiāli pilsētu sauca arī par Septiņkalnu pilsētu (tāpat kā [[Roma]]), un tādēļ pilsētas ģerbonī attēloti septiņi kalni ar [[mošeja|mošeju]] uz katra kalna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nationalgeographic.com.tr/ngm/0409/1den7ye/default.asp |title=Kültür Haritaları Serisi |accessdate=2007-01-16 |author=Prof. Dr. Murat Belge |publisher=National Geographic Türkiye |language=Turkish |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070421195059/http://www.nationalgeographic.com.tr/ngm/0409/1den7ye/default.asp |archivedate=2007-04-21 }}</ref> Citi populāri nosaukumi ir ''Vasilevousa Polis'' (Pilsētu karaliene); ''Dersaadet'', kas cēlies no ''Der-i Saadet'' (Laimes durvis) — šis nosaukums bija populārs 19. gs. beigās un dažkārt tiek lietots arī mūsdienās. Saskaņā ar {{dat|1930|3|28|Ģ|bez}} Turcijas Pasta likumu arī starptautiskajā sarakstē pilsēta visās valodās saucama par ''Istanbul''.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Robinson| first=Richard D.| title=The First Turkish Republic: A Case Study in National Development| publisher=Cambridge University Press| date=1965| location=Cambridge}}</ref> == Administratīvais iedalījums == Stambula atrodas [[Stambulas ils|Stambulas ilā]], kurā pavisam ir 32 rajoni, no tiem 25 ir pilsētas rajoni. Rajoni atkarībā no atrašanās vietas, apdzīvotības un apbūves var būt iedalīti mikrorajonos (''mahalle''), kvartālos (''semt''), lauku teritorijās (''belediye'') un pagastos (''köy''). Lauku teritorijas pašvaldībai (''belediye'') var būt pakļauti arī tajā esošie mikrorajoni (''mahalle''). {{colbegin|4}} * [[Stambulas ila arhipelāgs|Arhipelāgs]] * [[Avdžilaras rajons]] * [[Bādžilaras rajons]] * [[Bahčelievleras rajons]] * [[Bakirkējas rajons]] * [[Bajrampašā rajons]] * [[Bešiktašas rajons]] * [[Bejolu rajons]] * [[Bījīkčekmedžes rajons]] * [[Bejkozas rajons]] * [[Čataldžas rajons]] * [[Eminēnī rajons]] * [[Ejīpas rajons]] * [[Esenleras rajons]] * [[Fatihas rajons]] * [[Gāziosmanpašā rajons]] * [[Gīngērenas rajons]] * [[Kadikējas rajons]] * [[Kāithanes rajons]] * [[Kartalas rajons]] * [[Kīčīkčekmedžes rajons]] * [[Maltepes rajons]] * [[Pendikas rajons]] * [[Sarijeras rajons]] * [[Silivri rajons]] * [[Sultanbejli rajons]] * [[Šiles rajons]] * [[Šišli rajons]] * [[Tuzlas rajons]] * [[Īmranijes rajons]] * [[Īskīdaras rajons]] * [[Zejtinburnu rajons]] {{colend}} == Vēsture == 667. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonisti no [[Megara]]s pilsētas nodibināja pilsētu, ko nosauca par [[Bizantija (pilsēta)|Bizantiju]] (''Βυζάντιον'') sava valdnieka Biza vārdā. 196. gadā pilsētu izpostīja romiešu imperators [[Septīmijs Severs]]. 330. gadā [[Konstantīns Lielais]] izvēlējās Bizantiju par Romas impērijas galvaspilsētu un nosauca to savā vārdā par [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Pēc Rietumromas impērijas krišanas Konstantinopole turpināja būt par atlikušās Romas impērijas daļas galvaspilsētu. Kaut arī valsts turpināja saukties par Romas impēriju (''Βασιλεία Ῥωμαίων, Basileía Romaíon''), Rietumu vēsturnieki šo valsti no 16. gadsimta sāka dēvēt par Bizantijas impēriju, lai nejauktu ar [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]]. Līdz pat [[Krusta kari]]em Konstantinopole bija lielākā Eiropas pilsēta, bet Bizantijas impērija — spēcīgākā Eiropas valsts. Īpašu uzplaukumu Konstantinopole piedzīvoja imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā (527—565). 8. un 9. gadsimtā Konstantinopole bija [[ikonoklasti|ikonoklastu]] kustības centrs. 1054. gadā notika [[Lielā Shizma]] — [[Romas pāvests]] un [[Konstantinopoles patriarhs]] izslēdza viens otru no baznīcas, un Konstantinopole kļuva par ortodoksās kristietības jeb [[pareizticība]]s centru. [[Ceturtais krusta karš|Ceturtā krusta kara]] laikā 1204. gadā krustneši pēc [[Venēcija]]s Republikas ierosmes ieņēma un nopostīja Konstantinopoli. Bizantijas impērijas vietā tika nodibināta katoliskā [[Latīņu impērija]]. Pēc 60 gadiem [[Nīkejas impērija|Nīkajas impērija]]s valdnieks [[Mihails VIII Paleologs]] 1264. gadā Konstantinopoli atkaroja un atjaunoja Bizantijas impēriju. 1453. gada 29. maijā [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoli ieņēma]] [[turki]], un tā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu ar nosaukumu Konstantīnija (''Konstantiniye''). Par Stambulu (''İstanbul'') pilsētu oficiāli pārsauca tikai Turcijas republikas laikā 1930. gada 28. martā. Konstantīnija bija Osmaņu impērijas galvaspilsēta līdz pat 1923. gadam, kad jaunās Turcijas republikas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Ankara|Ankaru]]. Pilsētas [[grieķi|grieķu]] minoritāte pakāpeniski atstāja pilsētu pēc Pirmā pasaules kara, un pēc 1955. gada septembra [[Stambulas grautiņi]]em gandrīz visi grieķi bija pārcēlušies uz [[Grieķija|Grieķiju]]. Sākot no 20. gadsimta otrās puses, Stambulā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, jo attīstījās rūpniecība, un uz pilsētu pārcēlās iedzīvotāji no Turcijas lauku apvidiem. === Stambula Osmaņu impērijā === [[Attēls:Constantinople-Photo-Panoramic view.png|thumb|upright=2.0|Pilsētas panorāma, 1870. gadi]] 1453. gada 29. maijā sultāns [[Mehmeds II|Mehmeds II Iekarotājs]] [[Osmaņu impērija]]s karaspēka priekšgalā iesoļoja Konstantinopolē pēc 53 dienu ilgā [[Konstantinopoles krišana|aplenkuma]]. Aplenkuma laikā [[Teodosija mūri|Konstantinopoles mūros]] ar lielgabaliem bija izšauti milzīgi caurumi. 1453. gadā Konstantinopole kļuva par trešo Osmaņu impērijas galvaspilsētu. Uzreiz pēc pilsētas ieņemšanas [[turki]] (osmaņi) uzsāka [[Stambulas lielais tirgus|Lielā tirgus]] un [[Topkapi pils]] celtniecību un tika likti pamati visām [[islāms|islāma]] reliģiskajām celtnēm, piemēram, [[Fatiha mošeja]]i un tās skolām un pirtīm. Pilsētas iedzīvotājiem osmaņi mācīja ar spēku un drošsirdību veikt pilsētas stiprināšanu visās jomās. Iedzīvotāju sastāvs krasi mainījās — tā kā osmaņi bija iecietīgi pret visām reliģijām, pilsētā no visas impērijas ieradās [[jūdi]], [[kristieši]] un [[musulmaņi]], veidojot jaunu, kosmopolītisku sabiedrību. [[Suleimans I|Suleimana I Lieliskā]] laikā pilsēta pieredzēja nebijušu uzplaukumu mākslā un arhitektūrā. Armēņu izcelsmes impērijas galvenais arhitekts [[Sinans]] uzprojektēja vairākas skaistākās pilsētas [[mošeja]]s un dažādas citas pilsētas ēkas. Pilsētā ziedu laikus pieredzēja [[keramika]] un [[kaligrāfija]]. <div style="text-align: center;"> <gallery> Image:Street in Eyüp.jpg|Iela Ejupas rajonā (Eyüp), 1890. gadi. Image:OldGalatasaray1.jpg|Vecā [[Galata]]s pilsēta (Galatasaray) Image:OldBeyoglu.jpg|[[Bejolu rajons]] (bij. Pera) (Beyoğlu) Image:Tophane Place Istanbul.jpg|Tophānes rajons, 1890. gadi. </gallery> </div> Pilsētā sāka ierasties [[sūfiji]], kas pārstāvēja islāmā plaši izplatīto [[Mevlevī ordenis|Mevlevī ordeni]]. [[Osmaņu impērija]]s laikā pilsētā vien aktīvi darbojās vairāk nekā simt Mevlevī ordeņa tekkes. Vairākas šīs tekkes pastāv vēl mūsdienās un darbojas atsevišķās [[mošeja|mošejās]] kā daļa no tur ierīkotā muzeja — piemēram, Džerahi tekke Fātihā, Sunbula Efendi un Ramazāna Efendi mošeja Fātihā, Galatas Mevlevīhane Bejolu rajonā, Jahjas Efendi ([[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]]) tekke Bešiktašā un Bektaši tekke Kadikojā (Kadıköy). 1870. gadu sākumā [[Osmaņu impērija]] pilsētu strauji modernizēja, uzbūvējot jaunus tiltus, ieviešot modernu apūdeņošanas sistēmu, ieviešot piemērotu elektrības padevi, tramvaju sistēmu un publisko telefonu sistēmu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Istanbul and Bosporus big.jpg|thumb|Stambula un [[Bosfors]]]] Stambula atrodas [[Turcija]]s [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]]. Tā pilnībā apņem [[Bosfors|Bosfora]] šaurumu, un tādēļ pilsēta vienlaicīgi atrodas gan [[Eiropa|Eiropā]], gan [[Āzija|Āzijā]]. Pavisam pilsētas teritorijas platība ir 1539 km², bet [[Stambulas ils|Stambulas ila]] platība ir 6220 km². === Klimats === [[Attēls:Istanbul view.jpg|thumb|left|200px|Stambulas skats ziemā]] Pilsētā valda [[okeāniskais klimats]]—[[vidusjūras klimats]] ar karstu un mitru vasaru, bet aukstu, lietainu un sniegainu ziemu. Pilsētas gaisa mitrums ir tik liels, ka siltā temperatūra šķiet daudz augstāka nekā tā ir, bet zemā temperatūra liekas daudz zemāka. Gadā nokrišņu daudzums sasniedz 844 mm, un diezgan bieži nokrišņi ir bieza sniega formā, snigšana var turpināties pat vairākas nedēļas.<ref name="Turkish State Meteorological Service (DMI)" /> Snieg parasti laikā no decembra līdz martam. Vasaras mēnešos no jūnija līdz septembrim vidējā gaisa temperatūra ir 28 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs, kad vidējā gaisa temperatūra ir 23,3 °C, bet aukstākais mēnesis ir janvāris ar vidējo temperatūru 5,6 °C.<ref name="Statistics: Historical Weather Information for Istanbul" /> Ja tālāk pilsētas austrumos temperatūra ir vēl zemāka. Vasara nav tik sausa kā citās [[Turcija]]s kūrortpilsētās [[Vidusjūra]]s piekrastē, un pilsētā pastāvīgi ir diezgan spēcīgs vējš ar vidējo ātrumu 17 km/h (11 m/h).<ref name="Statistics: Historical Weather Information for Istanbul" /> {{-}} {|class="wikitable" |- | align="center" colspan="15" bgcolor="#CCCCCC" | '''Stambulas meteoroloģiskie dati.''' |- | align="center" colspan="15" | '''[[Gaisa temperatūra|Temperatūra]] ([[Celsija grāds|°C]])''' |- !width="200" style="background:#efefef;" | Mēnesis !width="60" style="background:#efefef;" | [[Janvāris|Jan]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Februāris|Feb]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Marts|Mar]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Aprīlis|Apr]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Maijs|Mai]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Jūnijs|Jūn]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Jūlijs|Jūl]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Augusts|Aug]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Septembris|Sep]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Oktobris|Okt]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Novembris|Nov]] !width="60" style="background:#efefef;" | [[Decembris|Dec]] !style="background:#efefef;" | !width="80" align="center" style="background:#efefef;" | Gadā |- | Absolūtais maksimums (°C) |bgcolor=FFCC66 align="center"|18.3 |bgcolor=FFA500 align="center"|24.0 |bgcolor=FF8C00 align="center"|26.2 |bgcolor=FF3C00 align="center"|32.9 |bgcolor=FF2800 align="center"|33.0 |bgcolor=FF2800 align="center"|40.2 |bgcolor=FF1400 align="center"|40.5 |bgcolor=FF1400 align="center"|38.8 |bgcolor=FF3C00 align="center"|33.6 |bgcolor=FF6400 align="center"|34.2 |bgcolor=FF9900 align="center"|27.2 |bgcolor=FFCC66 align="center"|21.2 | |bgcolor=FF1400 align="center"|40.5 |- | Augstākā vidējā temperatūra (°C) |bgcolor=C8DCF0 align="center"|8.7 |bgcolor=C8DCF0 align="center"|9.1 |bgcolor=FFFFFF align="center"|11.2 |bgcolor=FFCC66 align="center"|16.5 |bgcolor=FF9900 align="center"|21.4 |bgcolor=FF8C00 align="center"|26.0 |bgcolor=FF6400 align="center"|28.4 |bgcolor=FF6400 align="center"|28.5 |bgcolor=FF9900 align="center"|25.0 |bgcolor=FFCC66 align="center"|20.1 |bgcolor=FFFFCC align="center"|15.3 |bgcolor=FFFFFF align="center"|11.1 | |bgcolor=FFCC66 align="center"|18.4 |- | Zemākā vidējā temperatūra (°C) |bgcolor=508CFF align="center"|2.9 |bgcolor=508CFF align="center"|2.8 |bgcolor=A0C8F0 align="center"|3.9 |bgcolor=FFFFFF align="center"|7.7 |bgcolor=FFFF99 align="center"|12.0 |bgcolor=FFCC66 align="center"|16.0 |bgcolor=FFA500 align="center"|18.5 |bgcolor=FFCC66 align="center"|18.7 |bgcolor=FFFF99 align="center"|15.5 |bgcolor=FFFFCC align="center"|12.0 |bgcolor=C8DCF0 align="center"|8.5 |bgcolor=A0C8F0 align="center"|5.3 | |bgcolor=FFFFFF align="center"|10.3 |- | Absolūtais minimums (°C) |bgcolor=0C3969 align="center"|-10.4 |bgcolor=0C3969 align="center"|-16.1 |bgcolor=0E529B align="center"|-7.0 |bgcolor=1E5AFF align="center"|-0.6 |bgcolor=A0C8F0 align="center"|3.6 |bgcolor=C8DCF0 align="center"|8.0 |bgcolor=FFFFCC align="center"|10.5 |bgcolor=FFFFFF align="center"|8.2 |bgcolor=A0C8F0 align="center"|5.2 |bgcolor=508CFF align="center"|1.0 |bgcolor=2467B4 align="center"|-4.0 |bgcolor=0C3969 align="center"|-9.4 | |bgcolor=0C3969 align="center"|-16.1 |- | align="center" colspan="15" | '''Nokrišņu daudzums ([[Milimetrs|mm]])''' |- | Vidējais nokrišņu daudzums (mm) |bgcolor=B4C8FF align="center"|98.4 |bgcolor=C8DCFF align="center"|80.2 |bgcolor=B4C8FF align="center"|69.9 |bgcolor=B4C8FF align="center"|45.8 |bgcolor=A0B4FF align="center"|36.1 |bgcolor=788CFF align="center"|34.0 |bgcolor=6478FF align="center"|38.8 |bgcolor=6478FF align="center"|47.8 |bgcolor=6478FF align="center"|61.4 |bgcolor=788CFF align="center"|96.9 |bgcolor=788CFF align="center"|110.7 |bgcolor=A0B4FF align="center"|123.9 | |bgcolor=8CA0FF align="center"|843.9 |- | align="center" colspan="15" |Avots: [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]] ([[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]])<ref>[http://www.worldweather.org/014/c00047.htm Weather Information for Istanbul]</ref> Turkish State Meteorological Service (DMI)<ref name="Turkish State Meteorological Service (DMI)">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteor.gov.tr/veridegerlendirme/yillik-toplam-yagis-verileri.aspx?m=ISTANBUL |title=title=Yıllık Toplam Yağış Verileri - İstanbul (Data of total annual rainfall of Istanbul - Turkish State Meteorological Service DMI) |access-date={{dat|2010|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331072105/http://www.meteor.gov.tr/veridegerlendirme/yillik-toplam-yagis-verileri.aspx?m=ISTANBUL |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref><!--<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dmi.gov.tr/sondurum/en-dusuk-sicakliklar.aspx?t=t&gun=120131&ind=1&s=NM&f= |title=Ölçülen En Düşük Sıcaklıklar (Lowest Recorded Temperatures): 30.01.2012 06:00 - 31.01.2012 06:00 (UTC) - İstanbul |accessdate= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130926225610/http://www.dmi.gov.tr/sondurum/en-dusuk-sicakliklar.aspx?t=t&gun=120131&ind=1&s=NM&f= |archivedate=26.09.2013 }}</ref> --> [[BBC]] Weather Centre<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/weather/world/city_guides/results.shtml?tt=TT004370 |title=BBC - Weather Centre - World Weather - Average Conditions - Istanbul |access-date={{dat|2006|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060518023851/http://www.bbc.co.uk/weather/world/city_guides/results.shtml?tt=TT004370 |archivedate={{dat|2006|05|18||bez}} }}</ref> un Historical Weather Information for Istanbul<ref name="Statistics: Historical Weather Information for Istanbul">[http://mristanblue.wordpress.com/2010/01/03/weather-statistics-for-istanbul/ Statistics: Historical Weather Information for Istanbul]</ref> |- |} == Pilsētvide == === Arhitektūra === [[Attēls:Hippodrome Constantinople 2007 003.jpg|thumb|upright=0.8|Tutmosa III obelisku Konstantinopoles hipodromā uzstādīja Teodosijs Lielais un tas atvests no Karnakas tempļa Ēģiptē]] Pilsētā ir daudz ievērojamu arhitektūras pieminekļu. Savā ilgajā pastāvēšanas laikā Stambula ir ieguvusi kultūru un tautību saliedētājas slavu. Tādēļ pilsētā ir vairākas ievērojamas vēsturiskas [[mošeja]]s, [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[sinagoga]]s, [[pils|pilis]], [[cietoksnis|cietokšņi]] un [[tornis|torņi]]. ==== Seno grieķu un romiešu celtnes ==== [[Attēls:Kız Kulesi February 2013 01.jpg|thumb|upright=1.0|left|Slavenais [[Jaunavas tornis Stambulā|Jaunavas tornis]], kas celts 408. gadā p.m.ē.]] Viens no vecākajiem pieminekļiem no senajiem laikiem ir [[Serpentīna kolonna]], ko uzcēla par godu uzvarai pār persiešiem 479. g. p.m.ē. Pēc pilsētas pasludināšanas par galvaspilsētu Konstantīns Lielais šo kolonnu pārcēla uz hipodromu, kur tā stāv arī mūsdienās. 1700. gadā kāds no Polijas vēstniecības locekļiem vizītes laikā sabojāja serpentīna augšdaļu un nolauza čūsku galvas,<ref>{{Grāmatas atsauce|author=V. L. Menage|title=The Serpent Column in Ottoman Sources|year=1964}}</ref> kas tagad tiek glabātas [[Stambulas arheoloģijas muzejs|Stambulas arheoloģijas muzejā]]. 408. g. p.m.ē. [[Atēnas|Atēnu]] ģenerālis [[Alkibiads]] uzcēla vienu no tagadējiem pilsētas simboliem — [[Jaunavas tornis Stambulā|Jaunavas (Leandra) torni]], lai kontrolētu persiešu kuģu pārvietošanos caur [[Bosfora šaurums|Bosfora šaurumu]].<ref name="ReferenceA">Ana Britannica: Turkish edition of Encyclopedia Britannica</ref> Tajā laikā tornis atradās starp Bizantionas un Halkēdonas pilsētām, un 1110. gadā imperators Aleksijs Komnenijs to paplašināja un pārveidoja par cietoksni. Vēlāk torni vairākas reizes pārbūvēja [[Osmaņu impērija|osmaņi]] — lielākās pārbūves notika 1509. un 1763. gadā.<ref name="ReferenceA"/> Pēc 1999. gada 17. augusta zemestrīces notika pēdējās lielākās pārmaiņas, pievienojot papildu metāla nostiprinājuma konstrukcijas. Romiešu ievērojamākie arhitektūras pieminekļi: [[Konstantīna kolonna]] ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Çemberlitaş''), ko [[330]]. gadā uzcēla [[Konstantīns Lielais]] par godu pilsētas pasludināšanai par [[Romas impērija]]s galvaspilsētu, un kolonnā iebūvētas detaļas no krusta un citi vairāki artefakti, kas piederējuši [[Jēzus Kristus|Jēzum Kristum]] un [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]]; [[Mazulkemeras akvedukts]]; [[Valensa akvedukts]]; [[Gotu kolonna]]; Serālija rags; Milions, kas kalpoja par atskaites punktu attālumiem no Konstantinopoles līdz citām Romas impērijas pilsētām; [[Konstantinopoles hipodroms]], kas celts pēc Romā esošā [[Circus Maximus]] parauga. ==== Bizantiešu celtnes ==== [[Attēls:Walls of Istanbul 06135.jpg|thumb|upright=1.0|Agrākais ūdens aizsarggrāvis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.byzantium1200.com/landwall.html |title=Byzantium 1200: Land Walls |access-date={{dat|2007|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213020417/http://www.byzantium1200.com/landwall.html |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}</ref><ref>[http://www.byzantium1200.com/p-aura.html Byzantium 1200: Porta Aurea]</ref> kas bijis pie Konstantinopoles mūriem, vēlāk piepildīts ar zemi, lai to varētu lietot zemkopībai [[Konstantinopoles mūri|Konstantinopoles mūru]] celtniecību sāka Konstantīns Lielais, kas paplašināja esošos mūrus, lai pastiprinātu pilsētas drošību, jo tā sāka ātri pieaugt pēc pasludināšanas par Jauno Romu (''Nova Roma''). Teodosija II valdīšanas laikā tālāk uz rietumiem pilsētai apkārt uzcēla jaunus mūrus un pēc zemestrīces 447. gadā pārbūvēja tādā izskatā, kā tie redzami mūsdienās. Vecākie nostiprinājumi, kas saglabājušies, ir „jūras mūri” pie Serālija, bet spēcīgākie nocietinājumi ir Teodosija „trīskāršie mūri”]] [[Attēls:Istanbul Hagia Irene IMG 8067 1920.jpg|thumb|left|upright=1.0|4. gadsimtā celtā [[Svētās Irēnes baznīca]], ko uzcēlis [[Konstantīns Lielais]], ir mūsdienās pilsētā vecākā bizantiešu baznīca]] Bizantiešu arhitektūra sākuma posmā turpināja romiešu klasiskās formas ar kupoliem un arkām, bet vēlāk šos virzienus attīstīja, un jaunākie risinājumi redzami Svētās Gudrības (Svētās Sofijas) katedrāles arhitektūrā. [[Svētā Sofija]]s katedrāle tika iesvētīta 537. gadā, 1453. gadā Osmaņu turki to pārveidoja par Ajasofjas mošeju un 1935. gadā — par muzeju. [[Attēls:Hagia Sophia B12-40.jpg|thumb|upright=1.0|[[Svētā Sofija|Svētās gudrības katedrāle]], ko laikā no 532. līdz 537. g. uzcēlis [[Justiniāns Lielais]] ir plaši pazīstams Bizantiešu arhitektūras meistarības paraugs. Tā bija lielākā jebkad uzceltā katedrāle līdz [[Seviļas katedrāle]]s uzcelšanai (1575)]] Līdz mūsdienām vislabāk saglabājies bizantiešu arhitektūras paraugs ir Anēmu cietums, kas ietilpst aizsargmūru kompleksā pie Blahernas. Tā ir cietoksnim līdzīga celtne ar vairākiem torņiem un pazemes cietuma kamerām, ko uzcēla [[Herakliuss|Hēraklija]] valdīšanas laikā (610—641).<ref>[http://www.emporis.com/en/wm/ci/sh/?txt=istanbul%3Aanemas+dungeons Emporis: Anemas Dungeons]</ref> Līdz 8. gs. tika uzceltas lielākā daļa baznīcu ar zelta ikonām, bet daudzas no tām iznīcināja Pirmajā ikonoklastu periodā (730—787), kas sākās līdz ar [[Izaurijas Leo III]] nākšanu pie varas. Ikonoklasti šajā periodā uzskatīja, ka Jēzus Kristus un citu kristietības personāžu attēlošana ikonās un citos zīmējumos ir grēks, un tādēļ viņi ar varu tos likvidēja, neskatoties uz vairāku priesteru protestiem. Pirmajam periodam sekoja otrais ikonoklastu periods (814—842), kuru sāka [[Armēnijas Leo V]]. [[Attēls:Istanbul asv2020-02 img48 Galata Tower.jpg|thumb|left|upright=0.8|[[Galatas tornis]] ir redzamākā [[Galata|dženoviešu citadeles]] celtne [[Zelta rags|Zelta raga]] ziemeļu pusē, skatoties no dienvidu pusē esošās vecpilsētas]] Saskaņā ar Teofila sievas Teodoras lēmumu 843. gadā tika atkal atļautas ikonas un vairākās baznīcās tika no jauna uzstādītas zelta ikonas. Tomēr atsevišķās ēkās ikonas netika atjaunotas, un, piemēram, Svētās Irēnes baznīcā joprojām redzams ikonoklastu perioda izskats. 1204. gadā Otrā krusta gājiena laikā lielākā daļa pilsētas ievērojamo celtņu tika izlaupītas un lielu daļu pilsētas arhitektūras un mākslas priekšmetu aizveda uz [[Venēcija|Venēciju]], jo Konstantinopoles izlaupīšanu organizēja Venēcijas dodžs [[Enriko Dandolo]]. Tika izvestas tādas lietas kā slavenā Tetrarhu statuja un četru bronzas zirgu statuja no Konstantinopoles hipodroma, kuras tagad stāv pie [[Svētā Marka bazilika]]s. Porfirogenitus pils ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Tekfur Sarayı'') ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies daļa no Blahernes pils, un tā celta Ceturtā krusta gājiena laikā. Tajā pašā laikā (1233) Zelta raga ziemeļu pusē dominikāņu mūki uzcēla [[Arābu mošeja Stambulā|Sv. Pāvila baznīcu]]. ==== Osmaņu celtnes ==== [[Attēls:Topkapı - 01.jpg|thumb|left|upright=1.0|Skats uz [[Topkapi pils|Topkapi pili]] no Bosfora jūras šauruma]] [[1394]]. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņi]] Bosfora Āzijas pusē uzcēla [[Anatolijas cietoksnis|Anatolijas cietoksni]] ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Anadoluhisarı''), bet [[1452]]. gadā, gadu pirms [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles iekarošanas]], Eiropas pusē — [[Romas cietoksnis Stambulā|Romas cietoksni]] (turku valodā: ''Rumelihisarı''). Šo cietokšņu galvenais uzdevums bija ar tālas distances lielgabalu palīdzību nepieļaut dženoviešu koloniju kuģu satiksmi un bloķēt iespējamās piegādes Konstantinopolei no ārpasaules. Pēc pilsētas ieņemšanas [[Osmaņu dinastija|sultāns]] [[Mehmeds II]] uzsāka apjomīgu pilsētas pārbūves plānu, kas paredzēja uzcelt tādus lielus objektus kā [[Ejupas sultāna mošeja]], [[Fatiha mošeja]], [[Topkapi pils]], [[Stambulas lielais tirgus]] un [[Jedikules cietoksnis]]. Vēlāk citi osmaņu sultāni uzcēla arī tādus ievērojamus objektus kā [[Suleimana mošeja]], [[Sultāna Ahmeda mošeja|Zilā mošeja]], [[Jaunā mošeja]] u.c. [[Attēls:DolmabahceMainGate.JPG|thumb||upright=1.0|[[Dolmabahčes pils]]]] Parasti osmaņu celtnes tika celtas no koka, un tikai valsts nozīmes ēkas, kā pilis un mošejas, cēla no akmens. Sākot ar 18. un 19. gs., pamazām koka celtnes nomainīja akmens ēkas un tradicionālo osmaņu stilu nomainīja eiropiešu arhitektūras stili [[Tanzimats|Tanzimata]] reformu ietekmē, ar kurām sākās (1839) Turcijas eiropeizēšana. Pilsētā eiropiešu stila celtnes sāka būvēt arī pirms Tanzimata reformām, piemēram, Ajnalikavakas mošeja (1677—1679) un Nuruosmanijes mošeja (1748—1755), kas bija pirmā baroka stila mošeja, kā arī baroka stila piebūves [[Topkapi pils]] harēmam 18. gadsimtā. Tika sākta jaunu piļu un mošeju celtniecība neoklasicisma, baroka un rokoko stilā, un daudzkārt tika jaukti visi šie trīs stili, piemēram, [[Dolmabahčes pils]], [[Dolmabahčes mošeja]] un [[Ortakējas mošeja]]. Tika uzceltas arī neogotisma stila mošejas, piemēram, Pertenvinjalas Sultānes mātes mošeja un Zvaigznes mošeja. Eiropiešu stilā tika uzceltas vairākas valsts skolas un karaspēka barakas. [[Attēls:Ortakoey Istanbul Bosporusbruecke Mrz2005.jpg|thumb|left|250px|[[Ortakejas mošeja]], fonā: [[Bosfora tilts]].]] 19. gs. sākumā tika sākta vērienīga [[Istiklalas avēnija]]s apbūve ar dažādu valstu pārstāvniecībām, kas piepildīja rajonu ar daudzām [[neoklasicisms|neoklasicisma]] un [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkām. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Stambula pārtapa par galveno jūgendstila centru, un te darbojās ievērojami arhitekti, tai skaitā [[Raimondo d'Aronco]], kas projektējis vairākas ēkas pilsētā un [[Prinču sala|Prinču salā]]. Viņa ievērojamākie darbi ir Zvaigznes pils komplekss un Botera nams. Ievērojams jūgendstila paraugs ir [[Komondo kāpnes]] Banku ielā Karakejā (Galatā), kā arī Kedives pils, „Floras hans” un Freža apartamenti. Līdz ar to jau 19. gs. vidū Zelta raga dienvidu puse bija kļuvusi par tradicionālu osmaņu turku stila apbūves vietu un iedzīvotājiem, bet ziemeļu puse arvien vairāk līdzinājās Eiropas pilsētām; [[Galatas tilts]], kas savieno abas daļas, simbolizēja saikni starp austrumniecisko un ziemeļniecisko domāšanu un stilu. Bosfora šauruma piekrastes osmaņu laikā uzskatīja par kūrorta vietu, un tādēļ te tika celtas koka ēkas un vasarnīcas (turku valodā: ''yalı''), kuras izmantoja galvenokārt turīgākie osmaņi. === Urbanizācija === Pilsētas urbanizētā apbūve pastāvīgi mainās. Grieķu, romiešu un bizantiešu laikā pilsēta galvenokārt atradās vēsturiskajos Konstantinopoles rajonos: ziemeļos — [[Galata]]s citadelē, austrumos — Krisopolisā (tag. [[Iskidara]]) un Halkēdonā (tag. [[Kadikeja]]). Agrāk tās bija neatkarīgas un atsevišķas pilsētas, bet osmaņu laikā Konstantinopole saplūda ar visām tai tuvumā esošajām pilsētām, un 19. gs. tika izveidoti arī jauni apdzīvoti rajoni. Līdz 19. gs. sākumam vēl pastāvēja Galatas pilsētas mūri. Šie mūri, no kuriem mūsdienās palicis tikai [[Galatas tornis]], 1800. gados tika nojaukti, lai pilsēta varētu turpināt izplesties uz ziemeļiem un iekļaut tādus rajonus kā [[Bešiktaša]], [[Šišli]], [[Nišantaši]] u.c. Pēdējo dažu desmitgažu laikā pilsētā uzceltas vairākas augstas celtnes, lai apmierinātu pilsētas lielo iedzīvotāju pieaugumu. Pilsētai arvien tiek pievienotas jauni ap to esoši ciemati un pilsētas. Augstākās celtnes atrodas pilsētas Eiropas puses ziemeļu rajonos: [[Leventa]], [[Maslaka]] un [[Etileri]]. Šie rajoni atrodas starp [[Bosfora tilts|Bosfora tiltu]] un [[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts|Sultāna Mehmeda Iekarotāja tiltu]]. Leventā un Etileros atrodas vairums augstas klases tirdzniecības centru: [[Dževahira tirdzniecības centrs|Dževahirs]], Kanyon, Metrocity, Akmerkez, Mayadrom un Mayadrom Uptown. Šajos rajonos atrodas arī vairums lielāko uzņēmumu un banku biroji. Sākoties 20. gs. otrajai pusei, Stambulas Āzijas puse, kura bija atpūtnieku vieta vasaras rezidencēm, pieredzēja ievērojamu apbūves izaugsmi. Rajona attīstību paātrināja plašās un labiekārtotās Bagdādes ielas izbūve. Pateicoties tam, ka šie rajoni līdz 1960. gadiem netika intensīvi apbūvēti, bija labs priekšnosacījums jaunai un efektīvākai rajonu izbūvei, kas salīdzinājumā ar Eiropas puses biezo apbūvi ir daudz mūsdienīgāka un sakārtotāka. Turpmāko izaugsmi vēl ievērojami palielināja E5 automaģistrāles (turku valodā: ''Ankara Asfaltı'') izbūve līdztekus dzelzceļa līnijai. Rajonā ierodas arvien vairāk iedzīvotāju, un Anatolijas un mūsdienās Stambulas Āzijas pusē jau dzīvo trešdaļa visu pilsētas iedzīvotāju. == Pārvalde == Stambulas lielpilsētas domes priekšsēdētājs ir Kadirs Topbašs ({{val|tr|Kadir Topbaş}}), un viņš ir arī pilsētas administratīvais vadītājs (prefekts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/296962/Istanbul/12387/Administration-and-social-conditions|title=Istanbul|accessdate=2008-05-15|year=2008|work=Britannica}}</ref> [[Stambulas ils|Stambulas ila]] vadītājs (turku: ''vali'') ir Muamers Gilers (turku: ''Muammer Güler'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.istanbul.gov.tr/Default.aspx?pid=115|title=Istanbul|accessdate=2009-04-08|year=2009|work=Governorship of Istanbul|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101205085536/http://www.istanbul.gov.tr/Default.aspx?pid=115|archivedate=2010-12-05}}</ref> Stambula ir neatkarīgas pašvaldības pilsēta, un pašpārvalde tiek ievēlēta pēc partiju principa. Pašpārvalde kā „lielpilsētas dome” (turku: ''büyükşehir belediyesi'') darbojas kopš lielpilsētas statusa piešķiršanas [[1930]]. gadā. Lielpilsētas dome ir augstākā lēmējinstitūcija par visiem jautājumiem, kas tieši skar pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibb.gov.tr/en-US/Organization/belediyemeclisi/Pages/AnaSayfa.aspx|title=Council|accessdate=2008-05-15|year=2008|work=İstanbul Büyükşehir Belediyesi}}</ref> Lielpilsētas dome sastāv no trīs galvenajām institūcijām: # '''lielpilsētas domes priekšsēdētājs''' (turku: ''Büyükşehir belediye başkanı'') tiek ievēlēts uz pieciem gadiem; # '''lielpilsētas dome''' (turku: ''Büyükşehir belediyesi''), kuras locekļi ir domes priekšsēdētājs, visi lielpilsētas mahaļļu (turku: ''mahalle'') padomju priekšsēdētāji jeb muhtari (turku: ''muhtar''), un viena piektdaļa deputātu no mahaļļu padomju deputātu kopskaita; # '''lielpilsētas izpildu komiteja'''. Lielpilsētas vietējās pašvaldības ir: # '''mahaļļu padomes'''; # '''ilču padomes''' (administratīvā vienība lauku apvidū); # '''kēju padomes''' un citas pašpārvaldes padomes. Stambulas lielpilsētas dome atrodas administratīvo ēku kompleksā Saračhanes kvartālā (turku: ''Saraçhane''), kuru sāka būvēt 1953. gada 17. decembrī un atklāja 1960. gada 26. maijā. Šo kompleksu paredzēts nojaukt un tā vietā uzcelt jaunu ēku kompleksu. Jaunā kompleksa arhitekti ir no „Arolat” arhitektu biroja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atolyek.com/calismalar.php?menu=yarismalar&proje=istanbul&dil=en |title=The new Istanbul Metropolitan Municipality City Hall, designed by Arolat Architects |publisher=Atolyek.com |date= |accessdate=2009-05-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110510204206/http://www.atolyek.com/calismalar.php?menu=yarismalar&proje=istanbul&dil=en |archivedate=2011-05-10 }}</ref> == Iedzīvotāji == Pēdējo 25 gadu laikā lielpilsētas iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies (1980—2005). Aptuveni 70% no visiem iedzīvotājiem dzīvo pilsētas [[Eiropa]]s daļā, bet pārējie 30% — [[Āzija]]s daļā. Tā kā [[Turcija]]s dienvidaustrumos ir augsts bezdarba līmenis, vairums iedzīvotāju no turienes dodas uz Stambulu peļņas nolūkā un apmetas uz dzīvi pilsētas ārējos rajonos. Migranti no austrumu [[Anatolija]]s uz Stambulu brauc cerībā uzlabot savu materiālo stāvokli, bet bieži piedzīvo vilšanos. Tā rezultātā pilsētas ārpusē veidojas t.s. „naktsmāju rajoni” (turku: ''gecekondular''), kas ar laiku tiek pievienoti pilsētas teritorijai. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem (2007) pilsētā dzīvo 11 372 613 iedzīvotāju,<ref name="Turkey pop 2007" /> līdz ar to pilsēta ir viena no lielākajām pasaulē. Iedzīvotāju skaita pieaugums ir 3,45% gadā, galvenokārt pateicoties iebraucējiem. Iedzīvotāju blīvums ir 81 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.urge-project.ufz.de/istanbul/general.htm|title=Presentation of Reference City: Istanbul|publisher=Urban Green Environment|accessdate=2007-09-27|language=Turkish|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120117090125/http://www.urge-project.ufz.de/istanbul/general.htm|archivedate=2012-01-17}}</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju ir etniskie [[turki]], bet lielākā minoritāte ir [[kurdi]].<ref>[http://weekly.ahram.org.eg/2006/789/re2.htm The Kurdish question] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090811131342/http://weekly.ahram.org.eg/2006/789/re2.htm |date={{dat|2009|08|11||bez}} }}. Al—Ahram Weekly. 6—12 aprīlī 2006.</ref> Vēsturē ([[Viduslaiki|Viduslaikos]]) pilsēta ir bijusi lielākā pasaulē, un lielāko daļu tās vēstures pilsēta bijusi viens no nozīmīgākajiem centriem (izņemot [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] norieta laikā, neilgi pirms laika, kad pilsētu iekaroja [[Osmaņu impērija]]). Pilsētā, pateicoties tās ģeopolitiski izdevīgajam novietojumam, uz dzīvi pārcēlušies dažādu tautību iedzīvotāji no [[Eiropa]]s, [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s. Laika gaitā gan grieķu, gan turku iedzīvotāju vidū šīs tautības ir asimilējušās. Zemāk uzskaitītas iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētā pa gadiem. Līdz [[1914]]. gadam dati var būt ar precizitāti līdz 50%, jo tie ņemti no dažādiem avotiem. Laikā no [[1927]]. gada līdz [[2000. gads|2000]]. gadam dati ņemti no iedzīvotāju skaitīšanas datiem. Iedzīvotāju skaita straujais pieaugums no [[1980]]. gada līdz [[1985]]. gadam noticis, pateicoties dabiskajam pieaugumam un pilsētas robežu paplašināšanai. {| |+ '''Iedzīvotāju skaits pilsētā''' |- | valign="top" align=center| {| class="wikitable" border="1" |- ! style="background:#efefef;"|Gads ! style="background:#efefef;"|Iedzīvotāji |- |330||align="right"|40,000 |- |400||align="right"|400,000 |- |530||align="right"|550,000 |- |545||align="right"|350,000 |- |715||align="right"|300,000 |- |950||align="right"|400,000 |- |1200||align="right"|150,000 |- |1453||align="right"|36,000 |} | valign="top" align=center| {| class="wikitable" border="1" |- ! style="background:#efefef;"|Gads ! style="background:#efefef;"|Iedzīvotāji |- |1477||align="right"|70,000<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ortaylı|first=İlber|title=İstanbul'dan Sayfalar, p. 286|publisher=Alkım Yayınevi|location=İstanbul|isbn=9944-148-01-6}}</ref> |- |1566||align="right"|600,000 |- |1817||align="right"|500,000 |- |1860||align="right"|715,000 |- |1885||align="right"|873,570 |- |1890||align="right"|874,000 |- |1897||align="right"|1,059,000 |- |1901||align="right"|942,900 |} |valign="top" align=center| {| class="wikitable" border="1" |- ! style="background:#efefef;"|Gads ! style="background:#efefef;"|Iedzīvotāji |- |1914||align="right"|909,978 |- |1927||align="right"|680,857 |- |1935||align="right"|741,148 |- |1940||align="right"|793,949 |- |1945||align="right"|860,558 |- |1950||align="right"|983,041 |- |1955||align="right"|1,268,771 |- |1960||align="right"|1,466,535 |} | valign="top" align=center| {| class="wikitable" border="1" |- ! style="background:#efefef;"|Gads ! style="background:#efefef;"|Iedzīvotāji |- |1965||align="right"|1,742,978 |- |1970||align="right"|2,132,407 |- |1975||align="right"|2,547,364 |- |1980||align="right"|2,772,708 |- |1985||align="right"|5,475,982 |- |1990||align="right"|6,629,431 |- |2000||align="right"|8,803,468 |- |2007||align="right"|11,372,613 |} | valign="center" | {| |[[Attēls:Istanbul-Population-Log.svg|550px]] |} |} === Reliģija === [[Attēls:Ortakoey Istanbul Bosporusbruecke Mrz2005.jpg|thumb|[[Ortakējas mošeja]] — osmaņu neobaroka stila celtne Stambulā.]] Pilsētas arhitektūru ietekmējušas vairākas kopienas. Lielākā reliģiskā kopiena ir [[musulmaņi]]. Minoritāšu kopienas ir austrumu pareizticīgie, armēņu kristieši, Levantas katoļi un sefardu jūdaisti. Saskaņā ar 2000. gada oficiālajiem statistikas datiem pilsētā aktīvi darbojās 2 691 [[mošeja]], 123 [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s un 26 [[sinagoga]]s, kā arī 109 musulmaņu un 57 ne-musulmaņu kapsētas. Vairāki pilsētas rajoni ir izteikti kādas minoritātes rajoni, piemēram, Kumkapi rajonā dzīvo pārsvarā [[armēņi]], Balatā — [[ebreji]], Fenerā — [[grieķi]], Nišantaši un Bejolu rajonos — levantieši. Ir arī tādi rajoni kā Kuzgundžuka, kur blakus armēņu kristiešu baznīcai ir uzcelta sinagoga, bet ielas otrajā pusē — grieķu pareizticīgo baznīca un mošeja. Fenerā, Sv. Jura (Sv. Georga) baznīcā, atrodas Grieķu pareizticīgās baznīcas Konstantinopoles ekumēniskā patriarha, kas ir arī pirmais Austrumu pareizticīgās baznīcas patriarhs, krēsls. Stambulā atrodas arī Turku austrumu pareizticīgā baznīca, Armēņu apustuliskās baznīcas arhibīskaps un Turcijas virsrabīns. Vairāki rajoni ir tiešas vēsturiskas liecības agrākajai etnisko minoritāšu migrācijai pilsētā: Arnavutkeja — „Albāņu ciems”, Polonezkeja — „Poļu ciems” un Jenibosna — „Jaunā Bosnija”. ==== Musulmaņi ==== [[Attēls:TheBlueMosque.JPG|thumb|[[Sultāna Ahmeda mošeja]].]] Stambulā lielākā reliģiskā kopiena ir musulmaņi. Vislielākais to atzars ir sunnīti, bet ievērojama daļa arī ir alevīti. 2007. gadā Stambulā darbojās 2 944 aktīvas mošejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://w9.gazetevatan.com/haberdetay.asp?Newsid=188144&Categoryid=1 |title=Vatan - Diyanet: Türkiye’de 79 bin 096 cami var |publisher=W9.gazetevatan.com |date= |accessdate=2009-06-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090211180338/http://w9.gazetevatan.com/haberdetay.asp?Newsid=188144&Categoryid=1 |archivedate=2009-02-11 }}</ref> Laikā no 1517. līdz 1924. gadam Stambulā bija pēdējais [[kalifāts|kalifāta]] sēdeklis, bet pēc tam kalifāts tika likvidēts un tā funkcijas pārņēma [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]. 1925. gada 2. septembrī tika aizliegtas visas tekes un tarikas, jo to darbība bija pretrunā ar jaundibinātās republikas sekulārisma un demokrātijas principiem. Tika aizliegtas arī vairākas islāma misticisma skolas, tai skaitā sūfiji, kas mūsdienās darbojas „kultūras biedrību” aizsegā. ==== Kristieši ==== [[Attēls:Patriarchate Constantinopolis.jpg|thumb|left|Sv. Jura (Sv. Georga) banzīcas interjers.]] Jau kopš 4. gs. Stambulā atrodas Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta sēdeklis, kā arī dažādu citu pareizticīgo baznīcu sēdekļi, piemēram, Turku pareizticīgo patriarhāts, Armēņu kristiešu patriarhāts u.c. Kristiešu grieķu un armēņu dzīve pilsētā krasi mainījās pēc asajiem konfliktiem ar turku iedzīvotājiem, kad sabruka [[Osmaņu impērija]]. Laikā no 1912. līdz 1922. gadam konflikti sasniedza kulmināciju, un tajā laikā risinājās [[Balkānu kari]] un [[Turcijas neatkarības karš]]. Kristiešu skaits no 450 tūkstošiem samazinājās līdz 240 tūkstošiem laikā no 1914. līdz 1927. gadam.<ref>[http://www.scribd.com/doc/6920910/Globalization-Cosmopolitanism-and-the-Donme-in-Ottoman-Salonica-and-Turkish-Istanbul Globalization, Cosmopolitanism, and the Dönme in Ottoman Salonica and Turkish Istanbul]. Marc Baer. University of California, Irvine.</ref> Stambulas grieķu pareizticīgie bija atbrīvoti no 1923. gada obligātās iedzīvotāju apmaiņas starp Grieķiju un Turciju, toties šai minoritātei [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika piemēroti vairāki papildu ierobežojumi un nodokļi. 1964. gadā visi grieķi (aptuveni 12 tūkstoši), kam nebija Turcijas pilsonība, tika izraidīti no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euborderconf.bham.ac.uk/publications/files/WP17_Turkey-Greece.pdf |title=The Eu And Cultural Change In Greek-Turkish Relations |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-14}}</ref> Mūsdienās vairums grieķu un armēņu dzīvo pilsētā vai tās apkaimē. Stambulā dzīvojošo armēņu skaits ir apmēram 45 tūkstoši,<ref name="todayszaman.com">{{Ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=161291|accessdate=2008-12-15|title=Foreign Ministry: 89,000 minorities live in Turkey|date=2008-12-15|work=[[Today's Zaman]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100501063653/http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=161291|archivedate=2010-05-01}}</ref> neskaitot aptuveni 40 tūkstošus armēņu viesstrādnieku, kas pilsētā ieradās pēc PSRS sabrukuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=8173275 |title=Armenians in Turkey |publisher=The Economist |date=2006-11-16 |accessdate=2009-05-28}}</ref> Grieķu minoritāte no 150 tūkstošiem 1924. gadā<ref name="Gilson">Gilson, George. “[http://www.athensnews.gr/athweb/nathens.print_unique?e=C&f=13136&m=A10&aa=1&eidos=S Destroying a minority: Turkey’s attack on the Greeks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617131719/http://www.athensnews.gr/athweb/nathens.print_unique?e=C&f=13136&m=A10&aa=1&eidos=S |date={{dat|2008|06|17||bez}} }}”, [[book review]] of (Vryonis 2005), ''[[Athens News]]'', 24 jūnijā 2005.</ref> ir sarukusi līdz tikai 2 tūkstošiem. ==== Jūdaisti ==== [[Attēls:Synagogue Neve Shalom Istanbul.jpg|thumb|Neve Šalom sinagoga ir nozīmīga aktīva pulcēšanās vieta [[Bejolu rajons|Bejolu rajonā]].]] Jau vairāk nekā 500 gadus pilsētā dzīvo [[sefardi|sefardu]] [[jūdaisti]]. Pilsētā tie ieradās kā bēgļi no [[Ibērijas pussala]]s pēc 1492. gada, kad pēc [[Granadas emirāts|Granadas emirāta]] iekarošanas [[Spānija]]s valdnieki izdeva rīkojumu par ebreju izraidīšana no Spānijas, ja viņi nepāries katoļticībā. Lai paglābtu ebrejus, [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[Osmaņu dinastija|sultāns]] [[Bajezids II]] (1481—1512) uz Spāniju nosūtīja floti kapteiņa Kemala vadībā.{{nepieciešama atsauce}} Vairāk nekā 200 tūkstoši jūdaistu paguva aizbēgt uz [[Tanžera|Tanžeru]], [[Alžīra|Alžīru]], [[Dženova|Dženovu]] un [[Marseļa|Marseļu]], no kurienes devās tālāk uz [[Saloniki]]em un, visbeidzot, uz Stambulu. Aptuveni 93 tūkstošiem jūdaistu bēgļu sultāns apsolīja patvērumu Osmaņu impērijā. Otra lielākā bēgļu grupa devās caur dienvidu Itāliju, kas tajā laikā arī bija Spānijas pakļautībā. Šie bēgļi Stambulā, Galatā, uzcēla Itālijas sinagogu, un mūsdienās tās apkārtnē dzīvo vairāk nekā 20 tūkstoši sefardu jūdaistu. Pilsētā darbojas 20 aktīvas sinagogas, no kurām visnozīmīgākā ir Neve Šalom sinagoga, kuru Bejolu rajonā atklāja 1951. gadā. Jūdaistu garīgais vadītājs pilsētā ir Stambulas virsrabīns Ishaks Haleva. Ibērijas un Itālijas jūdaisti palīdzēja Osmaņu impērijas izaugsmei, tieši no šī sabiedrības slāņa cēlušies vairāki speciālisti medicīnā, tirdzniecībā un banku nozarē. Stambulā ir arī neliela [[aškenazi]] jūdaistu kopiena, kas ieradušies pilsētā 1930. un 1940. gadu laikā, kad Vācijā un citās Centrāleiropas valstīs tika īstenots holokausts. == Transports == {{Pamatraksts|Stambulas sabiedriskais transports}} === Lidostas === [[Attēls:Ataturk Havalimani 2.jpg|thumb|Ataturka lidosta atrodas pilsētas Eiropas daļā un ir galvenā pilsētas, kā arī reģiona tranzīta lidosta.]] Stambulā atrodas divas starptautiskas lidostas, lielākā ir [[Ataturka starptautiskā lidosta]] ({{val|tr|Atatürk Uluslararası Havalimanı}}), kas atrodas pilsētas Eiropas daļā aptuveni 24 km no centra, [[Ješilkēja, Bakirkēja|Ješilkejas mikrorajonā]]. Sākot lidostas celtniecību, lidosta atradās ārpus pilsētas apbūves, bet apbūves paplašināšanās rezultātā tā atrodas pilsētas iekšienē. Otra, mazāka lidosta ir [[Sabihas Gekčenas lidosta]] (turku: ''Sabiha Gökçen Havalimanı''), kas atrodas pilsētas Āzijas daļā, netālu no [[Formula 1]] [[Stambulas trase]]s. Attālums no Āzijas daļas centra ir aptuveni 20 km, bet no Eiropas daļas centra — 45 km. === Ūdens satiksme === [[Attēls:Istamboul - Kiziltropak.jpg|thumb|left|[[Bosfors|Bosfora šaurumā]] prāmju satiksme darbojas kopš 1837. gada.]] Stambulā īpaši svarīgs ir jūras transports, jo pilsētu no visām pusēm apskalo jūras — [[Marmora jūra]], [[Zelta rags]], [[Bosfors]] un [[Melnā jūra]]. Vairums pilsētas iedzīvotāju dzīvo pilsētas Āzijas daļā, bet strādā Eiropas daļā, tādēļ ikdienā, lai nokļūtu otrā pilsētas pusē, jāizmanto t.s. „Jūras autobusu” ({{val|tr|Deniz Otobüsü}}) satiksme, lai arī Āzijas daļu ar Eiropas daļu savieno divi tilti. Prāmju satiksme ir vienīgais transporta līdzeklis, lai nokļūtu uz [[Stambulas ila arhipelāgs|Arhipelāga]] salām. 1837. gadā privāts uzņēmums uzsāka Bosforā tvaikoņu satiksmi.<ref name=SirketiHayriye>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sirketihayriye.com/|title=Şirket-i Hayriye|publisher=Şirket-i Hayriye|accessdate=2009-06-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090520070944/http://www.sirketihayriye.com/|archivedate=2009-05-20}}</ref> {{Dat|1851|01|01}} tika izveidots „Labticības uzņēmums” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Şirket-i Hayriye'') — tā tolaik sauca Stambulas prāmju uzņēmumu. Uzņēmums turpināja nodrošināt prāmju satiksmi līdz pat pirmajiem Turcijas Republikas dibināšanas gadiem, kad tas tika pievienots Turcijas Jūrniecības pārvaldei (turku: ''Türkiye Denizcilik İşletmeleri'').<ref name=SirketiHayriye/> 1996. gadā Stambulas prāmju un ātrgaitas katamarānu satiksmi nodrošina uzņēmums „Stambulas jūras autobusi” (turku: ''İstanbul Deniz Otobüsleri'', saīsināti: ''İDO'').<ref name=SirketiHayriye/> ''İDO'' tika izveidots 1987. gadā, un tas nodrošināja ātrgaitas katamarānu „Seabus” satiksmi Marmora jūrā starp pilsētas Eiropas un Āzijas daļām, kā arī ar pilsētas arhipelāga salām. Ātrgaitas katamarānu bāzes ostas bija Jenikapi (Eiropā, turku: ''Yenikapı'') un Pendika (Āzijā, turku: ''Pendik''). Lai ātrāk ar automašīnām no Stambulas varētu nokļūt [[Izmira|Izmirā]] un citās Egejas jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, Jenikapi un Bandirmā (turku: ''Bandırma'') izveidotas automašīnu prāmju ostas, bet līdzīgas ostas Pendikā un Jalovā (turku: ''Yalova'') nodrošina ātrāku automašīnu transportēšanu uz [[Bursa|Bursu]] un [[Antalja|Antalju]]. Stambulas osta ir nozīmīgākā visā valstī. Vecā osta, kas atrodas Zelta raga līcī, mūsdienās kalpo tikai privātajam jūras transportam, bet Galatā esošā Karakejas osta (turku: ''Karaköy'') paredzēta lieliem kruīzu laineriem. No Karakejas un Emineni (turku: ''Eminönü'') piestātnēm atiet vairāki regulāri kruīzi uz dažādām pilsētām Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Lielākā tirdzniecības osta pilsētā izvietota Āzijas daļā, Haremā (turku: ''Harem''). Stambulā ir vairākas dažādu izmēru jahtu piestātnes; lielākā Eiropā ir Atakejas (turku: ''Ataköy'') jahtu piestātne, bet Āzijā — Kalamiša (turku: ''Kalamış''). === Autotransports === [[Attēls:Fatih Sultan Mehmet Bridge panorama.jpg|thumb|left|[[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]].]] Valsts autoceļš D-100 un Eiropas autoceļš E-80 „Transeiropas automaģistrāle” O-3 ({{val|en|Trans European Motorway}}) ir galvenie ceļi, kas savieno Eiropu un Turciju. Autoceļu tīkls Stambulas apkārtnē ir labi attīstīts un pastāvīgi tiek paplašināts. Automaģistrāles austrumos ved līdz [[Ankara]]i, bet rietumos — līdz [[Edirne]]i. Pilsētai apkārt ir divas ekspres-automaģistrāles. Vecākā, O-1, pārsvarā tiek lietota pilsētas iekšējā transporta vajadzībām, bet jaunā, O-2, tiek lietota starppilsētu un starpkontinentu satiksmei. O-1 autostrādes [[Bosfora tilts]] un O-2 autostrādes [[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]] nodrošina auto satiksmi starp [[Bosfors|Bosfora]] Eiropas un Āzijas krastiem. [[Zelta rags|Zelta raga]] dienvidu un ziemeļu krastus savieno [[Galatas tilts]], Ataturka tilts un Zelta raga (turku: ''Haliç'') tilts. Pēdējais ir arī daļa no O-1 autostrādes. Galvenā transporta artērija, kas šķērso Eiropas daļā esošos Leventas un Maslakas darījumu rajonus, ir Bijikderes prospekts. Te var nokļūt arī no vairākām metro stacijām. Vietā, kur atrodas O-1 transporta mezgls un savienojas Gajrettepes (turku: ''Gayrettepe'') un Zindžirlikuju (turku: ''Zincirlikuyu'') tuneļi, Bijikderes prospekts savienojas ar Barbarosa bulvāri un ved līdz Bešiktašas (turku: ''Beşiktaş'') prāmju ostai un savienojas ar autostrādi, kas ved gar Bosfora krastu no Emineni (turku: ''Eminönü'') dienvidos uz Sarijeru (turku: ''Sarıyer'') ziemeļos. === Dzelzceļš === [[Attēls:Bahnhofsfront-Istanbul-Sirkeci retouched.jpg|thumb|left|Sirkedži dzelzceļa stacija tika atklāta 1890. gadā un bija galapunkts [[Austrumu ekspresis|Austrumu ekspresim]].]] 1883. gadā beļģu uzņēmējs Georges Nagelmakers uzsāka dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp [[Parīze|Parīzi]] un Stambulu ar tvaikoņu palīdzību, vedot pasažierus caur [[Varna|Varnus]]. 1889. gadā tika pabeigta dzelzceļa sliežu izbūve caur [[Bukareste|Bukaresti]], kas nodrošināja satiksmi pa sauszemi. Dzelzceļa līnija kļuva populāra kā [[Austrumu ekspresis]], pateicoties rakstniekiem [[Agata Kristi|Agatai Kristi]] un [[Greiams Grīns|Greiamam Grīnam]].<ref>{{Enciklopēdijas atsauce|encyclopedia=Britannica Online|title=Orient Express|url=http://www.britannica.com/eb/article-9057368/Orient-Express|accessdate=2007-09-27|year= 2007|month= September}}</ref> Sirkedži dzelzceļa stacija 1890. gadā tika atklāta kā Austrumu ekpreša gala stacija, bet mūsdienās tā kalpo par dzelzceļa termināli visām Turcijas Republikas dzelzceļa Eiropas līnijām. No Sirkedži atiet arī starptautiskie reisi uz [[Saloniki]]em, [[Belgrada|Belgradu]], [[Budapešta|Budapeštu]] un [[Kišiņeva|Kišiņevu]]. Āzijas pusē atrodas Hajdarpaša (turku: ''Haydarpaşa'') dzelzceļa stacija, no kuras katru dienu atiet vilcieni uz [[Ankara|Ankaru]], bet nedaudz retāk uz citām Āzijas pilsētām. Hajdarpaša staciju atklāja 1908. gadā kā galastaciju līnijām Stambula—[[Konja]]—[[Bagdāde]] („Bagdādes dzelzceļš”) un Stambula—[[Damaska]]—[[Medīna]] („Hedžazas dzelzceļš”). Dzelzceļa pasažieri, lai turpinātu ceļu otrā Bosfora pusē, lieto Stambulas prāmju satiksmi, bet šobrīd notiek pazemes dzelzceļa tuneļa izbūve (sk. projekts [[Marmaraja]]), kas 2012. gadā savienos Eiropas un Āzijas dzelzceļus zem jūras. Tunelis zem Bosfora savienos arī Stambulas metro sistēmu. Eiropas daļā no Sirkedži stacijas dzelzceļa līnija beidzas rietumu virzienā Halkali rajonā. Maršruts sastāv no 18 stacijām, un viens brauciens ilgst 48 minūtes. Otra piepilsētas līnija ir Āzijas daļā no Hajdarpaša stacijas austrumu virzienā līdz Gebzei. Šis maršruts sastāv no 28 stacijām, tas ir 30 km garš, un brauciens ilgst 65 minūtes. Eiropas pusē dzelzceļu ikdienas izmanto 720 tūkstoši pasažieru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.istanbul-ulasim.com.tr/habergoster.asp?haber=41&sayfano=17|title=Raylı Sistemler Günde 90.000 Özel Aracın Trafiğe Çıkmasını Önlüyor|publisher=Istanbul Metropolitan Municipality, Department of Urban Transportation|date=2008-07-25|accessdate=2009-06-03|archive-date=2020-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200223185757/http://www.istanbul-ulasim.com.tr/habergoster.asp?haber=41&sayfano=17}}</ref> === Tramvajs === Pirmie tramvaji Stambulā sāka kursēt 1869. gada 3. septembrū Tophane—Ortakeja līnijā.<ref name=IETTNostaljik>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iett.gov.tr/metin.php?no=45|title=İstanbul'da ulaşımın miladı|publisher=İ.E.T.T.|accessdate=2009-06-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090318141306/http://www.iett.gov.tr/metin.php?no=45|archivedate=2009-03-18}}</ref> 1871. gadā tika atklātas jaunas līnijas: Azapkapi—Galata, Aksaraja—Jedikule, Aksaraja—Topkapi un Emineni—Aksaraja.<ref name=IETTNostaljik/> Vēlāk 19. gadsimta beigās tika atklātas papildu līnijas: Vojvodas iela—Kabristanas šķērsiela—Tepebaši—Taksima—Pangalti—Šišli, Bajezida—Šehzedebaši, Fatiha—Edirnekapi—Galatasaraja—''Tünel'' un Emineni—Bahčekapi.<ref name=IETTNostaljik/> Sākot ar 1939. gadu, tramvaju satiksmes operators ir uzņēmums „Stambulas elektriskie tramvaji un ''Tünel''”, saīsināti ''İETT''.<ref name=IETTNostaljik/> 1961. gada 12. augustā pilsētas Eiropas daļā tika likvidētas vecās tramvaja līnijas, bet Āzijas daļā tās likvidēja 1966. gada 14. novembrī.<ref name=IETTNostaljik/> Tūristu izklaidei 1990. gados tika izveidota veco tramvaju līnija Taksima—''Tünel'', kas ir 1,6 km gara.<ref name=IETTNostaljik/> 2003. gada 1. novembrī tika atklāta vēl viena vecā tramvaja līnija Kadikeja—Moda, kas ir 2,6 km gara, tajā ir 10 pieturu un brauciens ilgst 21 minūti.<ref name=IETTModa>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.istanbul.net.tr/istanbul_raylisistemler_nostaljiktramvay.asp|title=Kadıköy-Moda Tramvayı 37 Yıl Sonra Yeniden|publisher=İ.E.T.T.|accessdate=2009-06-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080820193554/http://www.istanbul.net.tr/istanbul_raylisistemler_nostaljiktramvay.asp|archivedate=2008-08-20}}</ref> 1992. gadā tika atklāts ātrgaitas tramvaju dzelzceļš ar moderniem zemās grīdas tramvajiem līnijā Sirkedži—Topkapi. 1994. gada martā līniju pagarināja rietumu virzienā līdz Zejtinburnu, bet 1996. gadā uz austrumiem līdz Emineni. 2005. gadā līniju pagarināja pa Galatas tiltu pāri Zelta ragam līdz Findikli. Pēdējais pagarinājums līdz Kabatašai tika atklāts 2006. gadā. Modernajā līnijā ir 24 pieturas, un tā ir 14 km gara. Sākotnēji līnijā tika ekspluatēti „ABB” 22 vieglā dzelzceļa zemās grīdas vagoni, bet pieturās bija paaugstinātas platformas (peroni). Brauciens no viena galapunkta uz otru ilgst 42 minūtes un katru dienu līniju izmanto 155 tūkstoši pasažieru. Līnijas izbūvei tika ieguldīti 110 miljoni ASV dolāru. 2006. gada septembrī līnijai pievienots atzars no Zejtinburnu uz Bagdžilaru, kur tiek ekspluatēti 14 tramvaju sastāvi un pieturās izbūvētas platformas tramvaju grīdas līmenī. === Funikulieri === [[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Jaunā pazemes funikuleru līnija Kabataša—Taksima.]] Stambulā darbojas divas pazemes funikulieru līnijas, kas viena no otras atšķiras gan vecuma, gan dizaina ziņā. Vecākais ir 1875. gada 17. janvārī atklātais ''[[Tünel]]''<ref name=Tunel>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iett.gov.tr/en/section.php?sid=46|title=The Tunnel|publisher=IETT|accessdate=2009-06-20}}</ref> un tas ir otrs vecākais pilsētas pazemes pasažieru vilciens pasaulē pēc [[Londona]]s metro, jeb vecākais kontinentālajā Eiropā. Tomēr par vecāko pazemes pasažieru vilcienu ar vairākām stacijām kontinentālajā Eiropā tiek uzskatīts Budapeštas metro (1896). ''Tünel'' līnija ir 573 m gara, un augšējā pietura atrodas 60 m virs apakšējās.<ref name=Tunel/> Šis funikulieris kalpo bez pārtraukuma kopš 1875. gada.<ref name=Tunel/> Reizi 3,5 minūtēs divi vagoniņi apmainās līnijā, kur brauciens ilgst 1,5 minūtes.<ref name=Tunel/> Gadā ''Tünel'' veic 64,8 tūkstošus braucienu, 37,1 tūkstošus kilometru kopā, pārvadājot 15 tūkstošus pasažieru dienā.<ref name=Tunel/> Otra funikuliera līnija Kabataša—Taksima tika atklāta 2006. gada 29. jūnijā.<ref name=KabatasTaksim>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.istanbul.net.tr/istanbul_raylisistemler_funikuler_taksimkabatas.asp|title=FUNİKÜLER SİSTEM Kabataş - Taksim|publisher=İstanbul Ulaşım|accessdate=2009-06-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080820193113/http://www.istanbul.net.tr/istanbul_raylisistemler_funikuler_taksimkabatas.asp|archivedate=2008-08-20}}</ref> Kabatašā atrodas ''İDO'' prāmju piestātne un zemo grīdu tramvaja pietura, bet Taksimā ir metro stacija.<ref name=KabatasTaksim/> Šī līnija ir 600 m gara un 110 sekunžu laikā pasažierus uzved 60 m augstumā. Līniju izmanto 9 tūkstoši pasažieru dienā.<ref name=KabatasTaksim/> === Vieglais metro === Stambulā darbojas divas piepilsētas vieglo metro līnijas. Pirmā līnija „M1” tika atklāta 1989. gada 3. septembrī Aksaraja—Karaltepe. 2002. gada 20. decembrī tika atklāts līnijas pagarinājums līdz Ataturka lidostai. 2007. gadā tika atklāta jauna vieglā metro līnija „T4” Edirnekapi—Mesdžidi Selama. Līnijā ir 36 stacijas, no kurām 12 ir zem zemes, bet 3 — zem viaduktu šķērsojumiem. Līnija zem zemes ir 10,4 km gara, un tajā tiek ekspluatēti „ABB” 1988. gada LRT sastāvi. === Metro === 1992. gadā tika uzsākta pirmās Stambulas metro līnijas „M2” celtniecība, un 2000. gada 16. septembrī tika atklāts pirmais posms Taksima—Leventa 4.<ref name=IBBTaksimLevent>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/taksim-4Levent.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Taksim - 4. Levent metro hattı |publisher=Ibb.gov.tr |date= |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090626072411/http://www.ibb.gov.tr/TR-TR/SUBSITES/RAYLISISTEMLER/Pages/taksim-4Levent.aspx |archivedate=2009-06-26 }}</ref> Šis posms ir 8,5 km garš, un tajā ir sešas stacijas.<ref name=IBBTaksimLevent/> 2008. gadā līnijā tika ekspluatēti astoņi ''[[Alstom]]'' četru vagonu metro sastāvi, bet 2009. gada 30. janvārī līnijā sāka ekspluatēt „Eurotem” sastāvus.<ref name=IBBTaksimYenikapi>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/taksimyenikapielektro.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Taksim-Yenikapı Metro Hattı |publisher=Ibb.gov.tr |date=2002-01-23 |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090505070833/http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/taksimyenikapielektro.aspx |archivedate=2009-05-05 }}</ref> „Eurotem” „M2Š” līnijas vajadzībām piegādās 92 jaunus vagonus.<ref name=IBBTaksimYenikapi/><ref name=UlasimSishaneMaslak>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.istanbululasim.com/default.asp?ml_pn=1&menu_id=7&makale_tip=guncel&makale_id=00163.txt&modul_id=guncel |title=İstanbul Ulaşım: Metro Şişhane'den Maslak'a uzandı |publisher=Istanbululasim.com |date=2009-01-30 |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200414091337/https://www.metro.istanbul/?lang=tr |archivedate=2020-04-14 }}</ref> Kopš 2009. gada 30. janvāra līniju apkalpo 34 metro sastāvi, katrs ar četriem vagoniem.<ref name=UlasimSishaneMaslak/> 2009. gada 30. janvārī tika atklāts metro līnijas pagarinājums ziemeļu virzienā no Leventa 4 līdz Maslakai.<ref name=IBBSishaneMaslak>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/Haberler/Pages/BasinBultenleri.aspx?bbulteniID=5501|title=Metro, Şişhane’den Maslak’a uzadı|publisher=Istanbul Metropolitan Municipality|date=2009-01-30|accessdate=2009-07-20}}</ref> Tajā pašā dienā tika atklāts arī pagarinājums no Taksimas līdz Jenikapi pa tiltu pāri Zelta ragam un zem Stambulas vēsturiskā rajona, kā arī atklāta jauna stacija Šišhanē.<ref name=IBBSishaneMaslak/> Jenikapi stacijā pasažieri var pārsēsties uz vieglo metro vai piepilsētas vilcienu. Šobrīd „M2” līnijas Eiropas daļā ir 10 staciju. Eiropas daļā tiek būvētas piecas jaunas stacijas un Āzijas daļā — 16 jaunu staciju. Brauciens no Šišhanes līdz Ataturka autoostai Maslakā ir 15,65 km garš un aizņem 21 minūti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.istanbululasim.com/default.asp?menu_id=3&sayfa_id=1 |title=İstanbul Ulaşım: Şişhane - Atatürk Oto Sanayi (M2) |publisher=Istanbululasim.com |date= |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120531182821/http://www.istanbululasim.com/default.asp?menu_id=3&sayfa_id=1 |archivedate=2012-05-31 }}</ref><ref name=IstanbulUlasimSishaneMaslak>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.istanbululasim.com/default.asp?ml_pn=1&menu_id=7&makale_tip=guncel&makale_id=00163.txt&modul_id=guncel |title=İstanbul Ulaşım: Metro Şişhane'den Maslak'a uzadı |publisher=Istanbululasim.com |date=2009-01-30 |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200414091337/https://www.metro.istanbul/?lang=tr |archivedate=2020-04-14 }}</ref> Pēc visu staciju pabeigšanas Eiropas pusē „M2” līnijas garums būs 18,36 km,<ref name="IBBTaksimLevent"/><ref name=IBBTaksimYenikapi2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/taksim-yenikapi.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Taksim-Yenikapı metro hattı |publisher=Ibb.gov.tr |date= |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090424083330/http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/taksim-yenikapi.aspx |archivedate=2009-04-24 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/4Levent-ayazaga-haciosman.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Taksim-Ayazağa-Hacıosman metro hattı |publisher=Ibb.gov.tr |date= |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090506100155/http://www.ibb.gov.tr/TR-TR/SUBSITES/RAYLISISTEMLER/Pages/4Levent-ayazaga-haciosman.aspx |archivedate=2009-05-06 }}</ref> neskaitot 936 m garo Zelta raga metro tiltu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/halic_metro_ge%c3%a7i%c5%9f_insaati.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Golden Horn metro bridge |publisher=Ibb.gov.tr |date=2008-12-19 |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131213191149/http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/halic_metro_ge%C3%A7i%C5%9F_insaati.aspx |archivedate=2013-12-13 }}</ref> 0,6 km garo Taksima—Kabataša tuneli, 0,6 km garo Jenikapi—Aksaraja pazemes savienojumu ar vieglo metro un 13 km garo [[Marmaraja]]s tuneli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railway-technology.com/projects/marmaray/ |title=Marmaray Railway Engineering Project, Istanbul, Turkey |publisher=Railway Technology |date= |accessdate=2009-07-21}}</ref> Āzijas pusē turpinās „M2” līnijas 21,66 km izbūve no Kadikejas līdz Kartalai, kur būs 16 stacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibb.gov.tr/tr-TR/SubSites/raylisistemler/Pages/kadikoy-kartal.aspx |title=Istanbul Metropolitan Municipality: Kadıköy-Kartal Metro Hattı |publisher=Ibb.gov.tr |date=2005-01-28 |accessdate=2009-07-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090505071005/http://www.ibb.gov.tr/TR-TR/SUBSITES/RAYLISISTEMLER/Pages/kadikoy-kartal.aspx |archivedate=2009-05-05 }}</ref> Jaunais [[Marmaraja]]s tunelis savienos Eiropas un Āzijas metro līnijas un darbus plānots nodot 2012. gadā. == Vietas == <div style="-moz-column-count:2; column-count:2;"> * Bazilikas cisterna (''Yerebatan Sarnıcı'') — [[Justiniāns|Justiniāna]] laikā (VI gs) celta milzīga pazemes tvertne Konstantinopoles apgādei ar [[ūdens|ūdeni]] * [[Bosfora tilts]] (''Boğaziçi Köprüsü'') — 1973. gadā pabeigts tilts pāri Bosfora šaurumam * [[Bulgāri|Bulgāru]] Sv.Stefana baznīca (''Sveti Stefan Kilisesi'') — 1898. gadā celta baznīca no [[tērauds|tērauda]] * [[Dolmabahčes pils]] — Krāšņākā un dārgākā [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[sultāns|sultānu]] uzbūvētā pils. * Jaunavu tornis (''Kız Kulesi'') — tornis uz salas Bosforā * Garšvielu tirgus (''Mısır Çarşısı'') * [[Sultanahmeta|Konstantinopoles hipodroms]] (''Sultanahmet Meydanı'') * Lielais tirgus (''Kapalıçarşı'') — viens no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē * Taksima laukums (''Taksim Meydanı'') — Stambulas centrālais laukums * [[Sultāna Ahmeda mošeja]] (''Sultanahmet Camii'') — 1609—1616 * [[Svētā Sofija|Ajasofjas muzejs]] (''Ayasofya'') — 537. gadā pabeigtā Svētās Gudrības jeb Svētās Sofijas katedrāle. Galvenā [[Austrumromas impērija|Bizantija]]s impērijas baznīca. [[Bizantijas arhitektūra]]s lielisks paraugs. Kopš 1453. gada — [[mošeja]], tagad — muzejs * [[Topkapi pils]] (''Topkapı Sarayı'') — sultāna vecā pils </div> == Cilvēki == Stambulā dzimuši: <div style="-moz-column-count:2; column-count:2;"> * [[Halipa Edipa Adivara]] (''Halide Edip Adıvar'') (1884—1964) — rakstniece, [[feminisms|feministe]] * [[Bilents Edževits]] (''Bülent Ecevit'') (1925) — Turcijas premjerministrs (1974—1974, 1977—1977, 1978—1979, 1999—2002) * [[Ismails Envers]] (Envers-pašā) (''Ismail Enver'') (1881—1922) — [[Jaunturki|jaunturku]] revolūcijas līderis * [[Redžeps Tajips Erdogans]] (''Recep Tayyip Erdoğan'') (1954) — Turcijas prezidents (2014—) * [[Anrī Fajols]] (''Henri Fayol'') (1841—1925) — [[Francija|franču]] ekonomists * [[Fotijs]] (''Φωτιoς'') (820—891) — Konstantinopoles patriarhs (''Bibliotheca'') * [[Elija Kazans]] (''Elia Kazan'') (1909—2003) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kinorežisors (Ilgu tramvajs/''A Streetcar Named Desire'', 1951) * [[Anna Komnena]] (''Anna Comnena'') (1083—1153) — vēsturniece (''Aleksiāde'') * [[Jūlijs Martovs]] (''Юлий Мартов'') (1873—1923) — [[menševiki|meņševiku]] līderis * [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk'') (1952) — rakstnieks (''Benim Adım Kırmızı'', 2000) * [[Prokls]] (''Proclus'') (412—485) — filozofs ([[neoplatonisms|neoplatoniķis]]) * [[Mihails Psells]] (''Μιχαήλ Ψελλός'') (1017/1018—pēc 1078) — filozofs (''Chronographia'') * [[Sokrats Sholastiķis]] (''Socrates Scholasticus'') (380—?) — baznīcas vēsturnieks </div> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Turcija}} * [http://lonelyplanet.com/destinations/middle_east/istanbul Lonely Planet Istanbul] * [https://web.archive.org/web/20170121173020/http://www.bugbog.com/european_cities/istanbul_travel/ Istanbul Travel] {{Stambulas ila rajoni}} {{vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stambula| ]] [[Kategorija:Bizantija]] [[Kategorija:Turcijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Zīda ceļa pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] 05ns5g6anmlp3hhc6s0x9qpuyozk4zp 0 12027 3668825 3265881 2022-08-10T11:29:46Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Demokrāti.lv |colorcode = blue |logo = [[Attēls:Demokrati lv.png|220px]] |leader = [[Edgars Jansons]] |foundation = {{dat|2005|6|11|N|bez}} |dissolution = {{dat|2011|3|10|N|bez}} |ideology = [[Centrisms]]<br> [[Eiroskeptisms]] |successor = |position = |international = |national = |european = [[EUDemocrats]] |europarl = |colours = Zila, balta |website = <!--{{url|http://www.demokrati.lv}}--> |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Demokrāti.lv''' bija centriska [[Latvija]]s politiskā partija, kas pastāvēja no 2004. līdz 2011. gadam. == Vēsture == * [[2004. gads|2004]]. g. 1. oktobrī Saeimas deputāti [[Māris Gulbis]] un [[Ināra Ostrovska]] izstājās no frakcijas "[[Jaunais laiks]]". * [[2005. gads|2005]]. g. 11. jūnijā ar viņu līdzdalību tika nodibināta partija "Jaunie Demokrāti". * [[2006. gads|2006]]. g. Saeimas vēlēšanās ieguva 1.27% balsu. * [[2009. gads|2009]]. g. partija pārdēvēta par "Demokrāti.lv"; piedalījusies 13 pašvaldību vēlēšanās. * [[2010. gads|2010]]. g. piedalās [[Apvienība "Ražots Latvijā"|apvienības "Ražots Latvijā"]] izveidē, vasarā tiek izslēgta no tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/news/partiju-apvieniba-piedava-premjeram-miljons-latu-piemaksu%26news_id%3D26079 |title=Partiju apvienība piedāvā premjeram miljons latu piemaksu |access-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304194143/http://www.kasjauns.lv/lv/news/partiju-apvieniba-piedava-premjeram-miljons-latu-piemaksu%26news_id%3D26079 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2011. gada 10. martā tiek pieņemts valdes lēmums par partijas darbības izbeigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/46116-partija-demokrati-lv-izbeidz-darbibu.htm|title=Partija "Demokrāti.lv" izbeidz darbību|last=|first=|website=nra.lv|access-date=2019-10-10|date=2011-04-26|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010152832/https://nra.lv/latvija/politika/46116-partija-demokrati-lv-izbeidz-darbibu.htm|archivedate=2019-10-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090404131806/http://www.demokrati.lv/ Partijas mājas lapa] * [http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jaunie-demokrati-oficiali-partop-par-demokrati-lv www.diena.lv], par 2009. gada partijas kongresu [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 4ky1v3kzfq0edwad1usa4riyjghlb3l 0 12224 3668689 1947716 2022-08-10T06:15:46Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Treated NKS audhumla.jpg|thumb|250px|Audumla laizot atklāj Buri galvu (18. gs. īslandiešu manuskripts)]] '''Audumla''' ({{val-non|Auðumbla}}, ''Auðumla'', ''Auðhumbla'' vai ''Auðhumla'') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir pirmatnējā govs, kura kopā ar [[Īmirs|Īmiru]] radās bezdibenī [[Ginnungagaps|Ginnungagapā]] pirms pasaules rašanās. Īmirs barojās no govs piena, savukārt govs laizīja sāli, kas klāja Ginnungagapa sienas, pamazām atklādama Buri, dievu priekšteča, ķermeni. Audumla pieminēta tikai [[Jaunākā Eda|Jaunākajā Edā]]. {{atsauces+}} {{Skandināvu mitoloģija2}} [[Kategorija:Mītiskas būtnes skandināvu mitoloģijā]] 74dbgwsscaff8myz8emc2wgw7xbn0ag 0 12383 3668827 3637922 2022-08-10T11:32:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste| vārds=Mūsu izvēle| logo=| vad=[[Jānis Kuzins]]| dib=2004.g| ideo=[[Sociāldemokrātija]]| starpt=| eiroparl=''nav''| saeima=''nav''| mini=''nav''| pašvald=''nav''| web=| |lik=2018. gada 20. jūnijā}} '''Latvijas Jaunatnes partija''' bija [[Kreisa politika|kreisa]] politiskā partija, kuru dibināja 2004. g. decembrī uz virknes bijušo [[LSDSP]] un [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] biedru, kā arī biedrības "Darba jaunatne", apvienošanas pamata. Partijas priekšsēdētājs bija [[Jānis Kuzins|Jānis]] Kuzins. 2005. g. pašvaldību vēlēšanās J. Kuzins tika ievēlēts par [[Jūrmala]]s Domes deputātu no "Dzimtenes" saraksta. [[Rīga|Rīgā]] LJP saraksts saņēma 0,18% balsu. Jūrmalas Domē Kuzins vairākus mēnešus vadīja LJP un [[PCTVL]] apvienoto frakciju. 2006. g. partijas priekšsēdētājs Kuzins kļuva par apvienības "Dzimtene" līdzpriekšsēdētāju. 2009. g. pašvaldību vēlēšanās LJP startēja PCTVL Rīgas un Jūrmalas sarakstos.<ref>[http://www.janiskuzins.lv/lv/index.php/2009/04/27/latvijas-jaunatnes-partija-pasvaldibu-velesanas-kandide-kopa-ar-pctvl/]{{Novecojusi saite}}</ref> LJP 2010. g. pārdēvēta par '''"Mūsu izvēli"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ur.gov.lv/partijas.html |title=Uzņēmumu Reģistrs: Politisko partiju reģistrs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322193600/http://www.ur.gov.lv/partijas.html |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}</ref> No 2012. gada septembra līdz 2014. gada jūnijam partijas nosaukums bija '''"Uz priekšu, Latvija!"'''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/musu-izvele/40008087604|title=Mūsu izvēle , 40008087604 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> "Mūsu izvēle" 2016. gadā apvienojās ar politisko partiju apvienību Jaunā Saskaņa un 2018. gada jūnijā tika likvidēta.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110908031815/http://www.nashvibor.lv/] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Kreisa politika]] chq4twjkexxizafi6gfiedha543u5h5 0 15018 3668834 3616359 2022-08-10T11:49:49Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''[[Referendums|Referendumā]]''' jeb '''tautas nobalsošanā''' Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt [[Saeima|Saeimu]]. Tautas nobalsošanas sarīkošanas kārtība noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". == Latvijas referendumu saraksts == [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] ir notikušas šādas tautas nobalsošanas (referendumi):<ref>[[Padomju Savienība|PSRS]] organizētais [[1991. gada 17. marta referendums|1991. gada 17. marta referendums par atjaunotās PSRS saglabāšanu]] Latvijā netika rīkots visaptveroši, jo 1990. gada 4. maijā jau bija pasludināta Latvijas Republikas atjaunošana, un LR varas iestādes so referendumu nerīkoja.</ref> # [[1923. gada referendums par baznīcas un lūgšanas namu neatsavināšanu]]: piedalījās 205 586 ('''21,3%''') balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1927. gada referendums par pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu «Pavalstniecības likumā»]]: piedalījās 242 798 ('''21,7%''') balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1931. gada referendums par «Likumu par Māras baznīcu»]]: piedalījās 390 883 balsstiesīgo (nebija kvoruma), no tiem par balsoja '''97,4%''', tādēļ Saeima šo likumu vēlāk tomēr pieņēma. # [[1934. gada referendums par «Likumu par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos»]]: piedalījās 414 903 ('''42,5%''') balsstiesīgo, 92,9% balsu tika nodotas „par” (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptauja par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku]]: piedalījās 1 666 128 ('''87,6%''') balsstiesīgo, par '''73,7%''' - pret '''24,7%''' (atbalstīts) # [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada 3. oktobra referendums par grozījumu "Pilsonības likumā" atcelšanu]]: piedalījās 928 040 ('''69,2%''') balsstiesīgo, par '''45,0%''' - pret '''52,5%''' (noraidīts) # [[1999. gada referendums par likumu "Par valsts pensijām"|1999. gada 13. novembra referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu]]: piedalījās 339 879 ('''35,2%''' no vēlētāju skaita, kas piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās), par '''94,2%''' - pret '''5,3%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2003. gada referendums par dalību ES|2003. gada 20. septembra referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā]]: piedalījās 1 010 467 ('''71,5%''') balsstiesīgo, par '''67,0%''' - pret '''32,3%''' (atbalstīts) # [[2007. gada referendums par valsts drošības likumiem|2007. gada 7. jūlija referendums par grozījumu "Nacionālās drošības likumā" atcelšanu]]: piedalījās 338 764 ('''37,3%''' no vēlētāju skaita, kas piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās), par '''96,5%''' - pret '''3,0%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2008. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2008. gada 2. augusta referendums par grozījumu "Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu]]: piedalījās 629 119 ('''42,0%''') balsstiesīgo, par '''96,8%''' - pret '''3,0%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2008. gada referendums par likumu "Par valsts pensijām"|2008. gada 23. augusta referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu]]: piedalījās 346 784 ('''38,2%''') balsstiesīgo, par '''96,4%''' - pret '''3,3%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|2011. gada 23. jūlija referendums par 10. Saeimas atlaišanu]]: piedalījās 689 823 ('''44,7%''') balsstiesīgo, par '''94,3%''' - pret '''5,5%''' (atbalstīts) # [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|2012. gada referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu]]: piedalījās 1 098 593 ('''70,7%''') balsstiesīgo, par '''24,9%''' - pret '''74,8%''' (noraidīts)<ref>[http://www.tn2012.cvk.lv/ 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošana par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu Provizoriskie rezultāti. 19.02.2012 12:03]</ref> == Parakstu vākšanas referendumu ierosināšanai == # 1923. gada novembrī - parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem». Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika. # 1929. gada augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Agrārās reformas likuma papildinājums», kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Saeima to pieņēma un tautas nobalsošana nenotika. # 1933. gada jūlijā un augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem. Grozījumi paredzēja samazināt vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai likumu varētu atcelt vai ierosināt tautas nobalsošanā, — no vismaz puses pēdējās Saeimas piedalījušos līdz vienai ceturtdaļai. Taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt. # 1996. gadā — par «Pilsonības likuma» projektu, kas paredzēja daudz stingrākus ierobežojumus pilsonības iegūšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 116 153 vēlētāji, kas bija mazāk kā vienai desmitā daļai no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. # 2000. gada jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Enerģētikas likumā», kas nepieļautu Latvenergo privatizāciju. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem, līdz ar to referendums nebija jārīko. # 2011. gada maijā un jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredzēja grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka «valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā», kā arī ierosināja pārejas noteikumu, ka «ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā». Par šiem grozījumu nodošanu referendumam tika savākti apmēram 113 tūkstoši parakstu, kas bija mazāk kā viena desmit daļai no 10. Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem. # 2011. gada maijā un jūnijā — par Saeimas pieņemtajiem, bet Valsts prezidenta apturētajiem likumiem «Grozījumi likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam», «Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» un «Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Par katra no šo likumu apturēšanu parakstījās apmēram 62 tūkstoši pilsoņu, ar ko nepietika, lai rīkotu tautas nobalsošanu. # 2011. gada novembrī - parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 187 378 (12,14%) Latvijas pilsoņu. Saeima nepieņēma šo Satversmes grozījumu projektu un tika nolemts rīkot [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu]]. # 2012. gada septembrī - Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kuram tika savākti 12 686 Latvijas pilsoņu paraksti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/30421.html |title=Par vēlētāju rosināto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" |access-date={{dat|2012|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019020202/http://web.cvk.lv/pub/public/30421.html |archivedate={{dat|2012|10|19||bez}} }}</ref> Likumprojekts paredzēja, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]], kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nebūtu iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, kļūtu par Latvijas pilsoņiem.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nepilsonu-referendumam-iesniegts-pietiekams-skaits-derigu-parakstu-13969602 "Nepilsoņu referendumam" iesniegts pietiekams skaits derīgu parakstu] Diena.lv, 2012. gada 25. septembris</ref> CVK 2012. gada 1. novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts" un tie neatbilst [[Satversme]]s 2. pantam un [[1990. gada 4. maija deklarācija]]i, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-parvelk-svitru-nepilsonu-referenduma-iniciativai.d?id=42791952 CVK pārvelk svītru 'nepilsoņu referenduma' iniciatīvai] [[LETA]] 2012. gada 1. novembrī</ref><ref>[http://cvk.lv/pub/public/30421.html Par vēlētāju rosināto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140110225344/http://cvk.lv/pub/public/30421.html |date={{dat|2014|01|10||bez}} }} no cvk.lv</ref> == Satversmē paredzētie referenduma nosacījumi == Latvijas Republikas [[Satversme|Satversmē]] ir paredzēti septiņi gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html |title=Tautas nobalsošanas Latvijā |access-date={{dat|2011|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724025227/http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html |archivedate={{dat|2011|07|24||bez}} }}</ref> 1.Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā. Šajā gadījumā grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta '''vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem'''. 2. Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta '''vairāk nekā puse balsotāju'''. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts Prezidentu, un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku. 3. Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso '''vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''', Saeima ir uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu. 4. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balso par likuma atcelšanu. 5.Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šajā gadījumā Satversmes grozījumu projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs '''vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem'''. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojekta pieņemšanu. 6. Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. 7. Tautas nobalsošanā jārīko par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Likumprojekts vai lēmums par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos tautas nobalsošanā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balsos par likumprojektu vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami. == Piezīmes == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] == Ārējās saites == * [http://www.irir.lv/2011/7/22/tautas-nobalsosanas-latvija Tautas nobalsošanas Latvijā — ir.lv Dzīvie šķirkļi]{{Novecojusi saite}} Aivars Ozoliņš. Ir.lv * [http://www.irir.lv/2012/2/15/infografika-tautas-nobalsosanas-latvijas-karte Infografika: Tautas nobalsošanas Latvijas kartē]{{Novecojusi saite}} Ritvars Eglājs. Ir.lv {{Referendumi Latvijā}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] 89rb5y8lausk45yp1ty8ew5bb2i8u6x 0 15370 3668783 3285774 2022-08-10T10:38:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|partiju Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam|partiju Latvijā no 1920. līdz 1922. gadam|Latvijas Darba partija}} {{Latvijas politiskās partijas infokaste| logo=| vārds=Darba partija| vad=[[Aivars Guntis Kreituss|A. G. Kreituss]]| dib=[[1997]]. gadā| lik=[[2008]]. gadā| ideo=[[sociāldemokrātija]] }} '''Darba partija''' bija sociāldemokrātiskā partija Latvijā. Radās 1997. gadā, atšķeļoties no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]]. 2001.—2005. g. bija pie varas Rīgā. [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījās [[LSDSP]] sarakstā. 2008. gadā sākās partijas likvidācijas process.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=21387211 Likvidēs 17 partijas; reģistrā paliek 43]</ref> == Literatūra == *''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 270.—273. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] 84uv9kaofuwaqxkn0n65e592ilenmaa 10 15425 3668645 3668367 2022-08-10T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? d0rqaf4a682vt455d1yjw4vks92n5b1 3668682 3668645 2022-08-10T05:33:46Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? q91met1jcli7pydlz3o5e6xt2ois28y 0 16791 3668760 3668387 2022-08-10T09:51:26Z Baisulis 11523 tā būs precīzāk..... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Elektromobilis RAF-2210.jpg|thumb|200px|Elektriskais mikroautobuss [[RAF-2210]] uz "klasiskā" mikroautobusa RAF-2203 Latvija bāzes (1982. gads)]] [[Attēls:Marshrutka in Sevastopol - the 16.jpg|thumb|200px|Mikroautobuss [[Sevastopole|Sevastopolē]]]] '''Mikroautobuss''', '''minibuss''' jeb [[sarunvaloda|sarunvalodā]] '''mikriņš''' vai '''mikrītis'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu valodas slenga vārdnīca |author1=Ojārs Bušs |authorlink1=Ojārs Bušs |author2=Vineta Ernstsone |year=2009 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=[[Rīga]] |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:642378%7cpage:300 |isbn=978-9934-00-704-0 |page=300}}</ref> ir [[autobuss]] ar mazu pasažieru ietilpību (6—18 vietām), kurā nav paredzētas stāvvietas. Mikroautobusus izmanto par [[sabiedriskais transports|sabiedrisko transportu]] daudzās pasaules valstīs, ko sarunvalodā sauc par '''maršrutku'''.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu valodas slenga vārdnīca |author1=Ojārs Bušs |authorlink1=Ojārs Bušs |author2=Vineta Ernstsone |year=2009 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=[[Rīga]] |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?#panel:pp%7cissue:642378%7cpage:293 |isbn=978-9934-00-704-0 |page=289}}</ref>. Mikroautobusi ir bāzēti uz [[Vieglā automašīna|vieglā]] vai mazās klases [[Kravas automašīna|kravas]] auto šasijas, tiem ir neliels riteņu diametrs, salona augstums ir augstāks nekā vieglajiem automobiļiem un salonā ir vairāk par divām sēdvietu rindām. [[Latvija|Latvijā]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] ražoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pieprasītos mikroautobusu modeļus [[RAF-2203|"Latvija"]]. == Skatīt arī == * [[Rīgas autobusu fabrika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Autobuss-aizmetnis}} [[Kategorija:Autobusu transports]] [[Kategorija:Sabiedriskais transports]] sz0qc9pwm0buu5ibemm6cgplez015aq 0 16824 3668480 3659698 2022-08-09T13:27:22Z Edis 27633 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Tet'' | logo = Tet_logo.svg | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1992. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Uldis Tatarčuks (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors) | industry = [[tehnoloģijas]] un [[izklaide]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]] pakalpojumi, elektroenerģija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | value = | owner = Latvijas Republika<br />''[[TILTS Communications]]'' | num_employees = 1707 (2018. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tet.lv tet.lv] | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Tet''''' (agrākie nosaukumi '''''Lattelecom''''', '''''Lattelekom''''') ir [[Latvija]]s tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmums. Tas ir [[telesakari|telesakaru]] operators, [[interneta pakalpojumu sniedzējs]] (IPS), kopš 2017. gada arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs. ''Tet'' galvenās darbības jomas ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana (balss un datu pārraides, un interneta pakalpojumi), ar informācijas tehnoloģijām saistītie pakalpojumi, kontaktu centra pakalpojumi komercsabiedrībām un privātajiem klientiem, elektronisko sakaru un datu pārraides iekārtu pārdošana un apkalpošana, elektronisko sakaru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un apkalpošana, kā arī elektrības pakalpojumi. SIA ''Tet'' 51 % kapitāldaļu pieder Latvijas valstij piederošajam SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs ''Possessor''", bet 49 % — Dānijā reģistrētajam uzņēmumam ''[[TILTS Communications]]'', kas pieder Zviedrijā reģistrētajam telesakaru uzņēmumam ''[[Telia Company|Telia Company AB]]''. == Vēsture == Valsts uzņēmums ''Lattelekom'' tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 9. janvārī. To izveidoja, apvienojot [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Sakaru ministrijas]] pārziņā esošās telesakaru organizācijas un sakaru centrus. 1993. gada 20. maijā uzņēmumu reorganizēja par Valsts akciju sabiedrību ''Lattelekom'', bet 1993. gada 20. decembrī uzņēmumu pārreģistrēja par [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA ''Lattelekom'').<ref name="Lursoft Lattelecom" /> 1993. gadā Satiksmes ministrija organizēja starptautisku konkursu „Par [[Latvijas telekomunikāciju tīkls|Latvijas telekomunikāciju tīkla]] modernizāciju”. 1993. gada 22. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] apstiprināja komisijas lēmumu atzīt par konkursa uzvarētāju Apvienotās Karalistes un Somijas kopuzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'', kas kļuva par ''Lattelekom'' stratēģisko investoru. 1994. gada 14. janvārī valdība noslēdza tā saucamo "Jumta līgumu" starp Latvijas Republiku, ''TILTS Communications'' un ''Lattelekom''. ''TILTS Communications'' ieguva 49 % ''Lattelekom'' kapitāla daļu. Sākotnēji ''TILTS Communications'' kapitāldaļu turētāji bija Apvienotās Karalistes uzņēmums ''[[Cable & Wireless]]'' (70 % akciju) un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Telecom Finland]]'' (vēlāk ''Sonera'', ''TeliaSonera'', tagad ''[[Telia Company]]'') — 30 %. 2002. gadā ''Sonera'' kļuva par vienīgo ''TILTS Communications'' īpašnieku.<ref name="DB 2002" /> 2003. gadā ''Sonera'' apvienojās ar Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'', izveidojot ''TeliaSonera'', kuras īpašumā nonāca arī ''TILTS Communications'' un attiecīgi 49 % ''Lattelecom'' kapitāldaļu. 1996. gadā ''Lattelekom'' izveidoja uzziņu dienestu ''118'' (kopš 2005. gada — ''1188 ''). 1997. gadā klientiem tika piedāvāta interneta iezvanpieeja ar zīmolu ''Apollo''. 2000. gadā darbu sāka interneta portāls ''[[Apollo (portāls)|Apollo]]''. Decembrī ciparu tīklam pieslēgto tālruņa līniju skaits pārsniedza 50 %. 2002. gada oktobrī ''Lattelekom'' sāka sniegt datu pakalpojumus Lietuvā. 2005. gadā tika iegādāts uzņēmums ''MicroLink Latvia'' (tagad ''[[Helmes Latvia]]''). Notika biznesa procesu atdalīšana atsevišķos meitas uzņēmumos. 29. jūnijā, atdalot Tīkla uzturēšanas daļu, dibināts uzņēmums ''Citrus Solutions'', kas nodarbojās ar tīkla infrastruktūras darbiem. 11. jūlijā reģistrēts ''C1'' (vēlāk — ''Lattelecom BPO''), kam uzticēja biznesa procesu ārpakalpojumus, ''1188'' informatīvos pakalpojumus un portālu ''Apollo''.<ref name="vēsture" /> 2006. gadā notika uzņēmuma [[zīmols|zīmola]] maiņa uz '''''Lattelecom''''', tika izveidots jauns [[logotips]]. 18. maijā uzņēmumu pārreģistrēja ar nosaukumu SIA ''Lattelecom'',<ref name="Lursoft Lattelecom" /> ''MicroLink Latvia'' tika pārdēvēts par [[Helmes Latvia|SIA ''Lattelecom Technology'']]. Maijā tika pārdots ''MicroLink Latvia'' ietilpušais finanšu un grāmatvedības programmu izstrādātājs un izplatītājs ''[[FMS Software|FMS]]''.<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gadā uzņēmums sāka piedāvāt Interneta TV, kas bija skatāma portālā ''Apollo''. 2007. gadā sāka piedāvāt interaktīvo ''Lattelecom'' televīziju. 2008. gadā tika pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Sākti plaši darbi optiskā tīkla izbūvē, lai nodrošinātu platjoslas interneta pieslēgumu. 2009. gadā sākta virszemes [[ciparu televīzija]]s ieviešana visā Latvijas teritorijā.<ref name="vēsture" /> 2011. gadā Lattelecom kļuva par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.<ref name="diena.lv">[http://www.diena.lv/bizness/razosana/lattelekom-ir-baltijas-lielakais-tv-operators-13923710 Lattelekom ir Baltijas lielākais TV operators], www.diena.lv, 03.01.2012.</ref> ''Lattelecom'' kā pirmais Latvijā sāka piedāvāt plaša spektra televīzijas pakalpojumu internetā — Lattelecom Interneta TV. 2011. gada septembrī ''Apollo'' portālu iegādājās Somijas mediju koncerns [[Sanoma|Sanoma News]].<ref name="Apollo pārdošana" /> 2012. gadā uzņēmums izbūvē plašu bezvadu interneta WiFi tīklu visā Latvijā — 74 pilsētās un apdzīvotās vietās kopumā ir pieejami vairāk kā 3 500 pieslēguma punkti. Projekta "Pieslēdzies, Latvija!" ietvaros gandrīz 7 000 seniori apmācīti darbam ar datoru. 2013. gadā pabeigta pāreja uz Interaktīvās TV jauno un tehnoloģiski moderno televīzijas portālu. Sadarbībā ar ''DNB'' un ''SEB bankām'' realizēts projekts par WiFi iekārtu uzstādīšanu bankomātos. Ekspluatācijā nodots Ziemeļeiropā pirmais TIERIII sertificētais datu centrs "Dattum". Iegūtas tiesības nodrošināt Virszemes televīzijas maksas pakalpojumus līdz 2021. gadam. 2014. gadā ieviests jauns pakalpojums — Telemetrija, kas tiek piedāvāts namu apsaimniekotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Privātpersonām tiek piedāvāts datu apmaiņas un uzglabāšanas pakalpojums ''eDati''. Lattelecom atklāj Latvijas vēsturē pirmo, tikai kultūrai veltīto kanālu ''Kultūra 360TV''. Lattelecom kļūst par galveno Baltijas lielākā skriešanas pasākuma ''Rīgas maratons'' atbalstītāju. 2015. gadā ''Lattelecom'' sāks piedāvāt pašu veidotus televīzijas kanālus: ''[[360TV]]'' un ''[[STV Pirmā!]]''. Decembrī ''Lattelecom'' atklāja [[interneta veikals|interneta veikalu]]. Tika atklāts Baltijā modernākais, uz aktivitātēm balstītais jeb ''Lattelecom'' viedais birojs "Mettropole". ''Lattelecom'' kļuva par galveno [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] atbalstītāju, lai atbalstītu Latvijas kultūras attīstību un veicinātu Baltā nama repertuāra plašāku pieejamību, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. 2016. gadā ''Lattelecom'' uzsāka sadarbību ar [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumiem]] programmā ''Start-up Wise Guys Riga powered by Lattelecom''. Uzņēmums Interaktīvās TV klientiem nodrošināja iespēju skatīties televīziju augstākajā pieejamā izšķirtspējā — divkāršots HD izšķirtspējas kanālu skaits. Tika izveidota jauna izklaides platforma ''Shortcut'', kas piedāvāja unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī tiešraides. ''Lattelecom'' un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators ''Ukrtelekom'' noslēdza vienošanos par sadarbību, uzņēmumiem nodrošinot iespēju nomāt ''Lattelecom'' virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.lattelecom.lv/par-lattelecom/par-mums/vesture|title=Lattelecom vēsture {{!}} lattelecom.lv|website=m.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140726082820/http://m.lattelecom.lv/par-lattelecom/par-mums/vesture|archivedate=2014-07-26}}</ref> 2018. gada 7. augusta tika dibināts meitas uzņēmums SIA ''Data Experts'', lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus. 2018. gada 9. oktobrī tika paziņots, ka 2019. gada pavasarī ''Lattelecom'' mainīs nosaukumu un zīmolu uz ''tet'', kas līdz šim bija saistīts ar elektrības biznesu.<ref name="db 2018.10.09" /> 12. oktobrī SIA ''Lattelecom BPO'' tika pārdēvēts par SIA ''TET''. 2019. gada 1. aprīlī SIA ''Lattelecom'' nosaukums tika mainīts uz '''SIA ''TET''''', savukārt SIA ''TET'' (agrākais ''Lattelecom BPO'') tika pārdēvēts par SIA ''Lattelecom''. 2020. gada 3. augustā ''Tet'' pārdeva meitas uzņēmumu ''[[Helmes Latvia|T2T]]'' Igaunijas uzņēmumam ''[[Helmes]]''.<ref name="db 2020.08.03" /> 26. augustā e-izsolē ''Tet'' administratīvā ēka Rīgā, Citadeles ielā 9A tika pārdota nekustamā īpašuma uzņēmumam ''Baltic RE Group''. 2020. gadā prokuratūra uzrādīja apsūdzības ''Tet'' valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā. 4. decembrī uzņēmuma padome atsauca Gulbi no amata, viņa vietā ieceļot valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Uldi Tatarčuku. 2021. gada 9. jūlijā Tatarčuks tika apstiprināts par ''Tet'' galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.<ref name="db 2021.07.09" /> 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka ''Tet'' iegādāsies ''[[Telia Company]]'' meitas uzņēmumu SIA ''Telia Latvija'' par 10,75 miljoniem eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu;<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Strīds par monopolstāvokli === 1994. gadā noslēgtais "Jumta līgums" paredzēja ''Lattelekom'' [[monopols|monopolu]] Latvijas fiksēto telesakaru jomā līdz 2013. gadam. Latvijai vēloties iestāties [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]], tika pierasīts atcelt monopolstāvokli telesakaru tirgū. 1998. gada augustā Latvijas valdība pieņēma lēmumu to samazināt līdz 2003. gadam. ''Tilts Communications'' par monopolstāvokļa samazināšanu prasīja kompensācijas, bet Latvijas puse tam nepiekrita. 2000. gadā ''Tilts Communications'' ierosināja tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas Republiku.<ref name="Lattelekom privatizācija" /> 2003. gada 1. janvārī oficiāli beidzās monopols, bet arī pēc tam ''Lattelekom'' ''de facto'' saglabājas noteicošā loma fiksēto telefonsakaru jomā. Latvijas valsts šķīrējtiesā iesniedza ievērojami lielāku pretprasību par ''TILTS Communications'' līgumā neizpildītajiem nosacījumiem, un 2004. gada 3. martā Latvijas Republika un ''TeliaSonera'' vienojās par mierizlīgumu. == Grupas struktūra == ''tet'' grupā ietilpst uzņēmumi: * SIA ''Lattelecom'' (agrākais ''Lattelecom BPO''), sniedz klientu apkalpošanas risinājumus un biznesa procesu [[ārpakalpojums|ārpakalpojumus]] (angļu valodā: ''business process outsourcing'', ''BPO''), kā arī uzziņu dienesta "1188" informatīvos pakalpojumus; ** SIA ''Data Experts'', nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus; ** SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", informācijas un sakaru tehnoloģiju profesionāļu un lietotāju mācību un speciālistu sertifikācijas centrs; ** SIA ''Helio Media'' (agrākais ''Media 360''), īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, kā arī veido un attīsta televīzijas saturu; * SIA ''Citrus Solutions'', piedāvā integrētus risinājumus tīklu infrastruktūras un drošības sistēmu būvniecībā; * SIA ''Telia Latvija'', sniedz interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, [[mākoņdatošana]]s pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus. SIA ''Tet'' pieder 23 % mobilo sakaru operatora "[[Latvijas Mobilais Telefons]]" kapitāldaļu. ''tet'' grupas uzņēmumiem pieder arī aptuveni 48 % AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" kapitāldaļu. == Lattelecom internets == Lattelecom ir valstī lielākais [[Internets|Interneta]] pakalpojumu sniedzējs. Lattelecom piedāva vairākus interneta pieslēgumu veidus — platjoslas [[DSL]] internetu, [[optiskais internets|optisko internetu]], bezvadu risinājumus — [[Wi-Fi]] jeb publisko internetu, kā arī 4G internetu. === Optiskais internets === 2009. gadā Lattelecom sāka piedāvāt privātajiem klientiem optisko internetu ar ātrumu līdz 100 [[megabits sekundē|megabitiem sekundē]]. 2009.gada septembrī tika paziņots, ka Lattelecom palielinājis optiskā interneta ātrumu līdz 500 megabitiem sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/180887 |title=Lattelecom» datu pārraides ātrumu palielinās līdz 500 megabitiem sekundē |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091119012225/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/180887 |archivedate=2009-11-19 }}</ref> Optiskais internets pieejams dažādās formās, sākot no 20 megabitiem sekundē (Mbps) līdz pat 500 Mbps. Lielākā daļa optikas abonentu izvēlēlas lietot 100 Mbps internetu.<ref name="apollo.lv">[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/242482 «Lattelecom»: optisko pakalpojumu lietotāju skaits gada laikā teju trīskāršojies]{{Novecojusi saite}}, www.apollo.lv, 30.06.2011.</ref> Lattelecom optiskā interneta galvenie raksturlielumi ir ātrums un "optika līdz mājoklim" koncepts — optiskā interneta kabelis tiek ierīkots katra klienta dzīvoklī un neviens cits to neizmantos. Lattelecom optiskā tehnoloģija ievelk optiskās šķiedras vadu lietotāja mājoklī vai birojā un tur pieslēdz ierīci, kas gaismas impulsus pārvērš datu plūsmā jeb internetā. Citi operatori Latvijā, kas izmanto optiku, lieto nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju, kas optisko vadu pieslēdz pie pārkodēšanas un maršrutēšanas ierīces, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā.<ref name="apollo.lv"/> Par pirmo rajonu, kur kļuva pieejams Lattelecom optiskais internets, kļuva [[Zolitūde]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/pazinojumi_presei/?month=1&year=2009&action=news&object_id=51188 |title=Lattelecom paziņojums plašsaziņas līdzekļiem |publisher=Lattelecom.lv |date=2009-01-15 |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110719083216/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/pazinojumi_presei/?month=1&year=2009&action=news&object_id=51188 |archivedate=2011-07-19 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]] (2009.gada janvārī), vēlāk — [[Ķengarags]], [[Purvciems]], [[Pļavnieki]], [[Ziepniekkalns]] un citi. Par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur ir pieejams optiskais internets, kļuvusi [[Jelgava]], bet 2009.gada nogalē Lattelecom optika tika ierīkota arī tādās pilsētās kā [[Daugavpils]], [[Salaspils]] un citās. Tas, ka optiskā interneta tīkls sākumā tiek izvērsts Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu mikrorajonos tiek skaidrots ar to, ka līdzekļus, kas ieguldīti tīkla izvēršanā, ir iespējams atpelnīt tikai tādā gadījumā, ja pieslēgtajā ēkā ir vismaz 30 dzīvokļi. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota [[GPON]] tehnoloģija, kas ļauj 100 megabitu sekundē ātrumu nodrošināt katrā pieslēgšanas vietā (dzīvoklī). 2013. gada sākumā Lattelecom optiskais internets ir pieejams jau 450 000 mājsaimniecību visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Saulkalnē pieejams Lattelecom optiskais internets|url=http://www.riga24.lv/zinas/46/178881|date=2013-01-13}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopumā izbūve aptver jau vairāk nekā 45 pilsētas un apdzīvotas vietas. Plānots, ka līdz 2013. gada beigām Lattelecom optikas pārklājums sasniegs 484 000 mājsaimniecības, kas ir 58% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Kopumā tuvāko gadu laikā Lattelecom mērķis ir palielināt optiskā interneta pieejamību līdz pat 75% no visām Latvijas mājsaimniecībām.<ref name="delfi.lv">[http://www.delfi.lv/tehnika/archive/lattelecom-dubulto-optiska-interneta-atrumu.d?id=43611951 'Lattelecom' dubulto optiskā interneta ātrumu], www.delfi.lv, 03.09.2013.</ref> 2013. gada oktobrī Lattelecom paziņoja, ka palielina optiskā interneta ātrumu līdz 1 [[Gbit/s]], bet visiem esošajiem privātā segmenta klientiem ātrumu dubulto bez maksas.<ref name="delfi.lv" /> 2018. gadā ''Lattelecom'' piedāvā trīs mājas interneta pieslēguma veidus — ''Starta internets, Pamata internets'' un ''Premium internet''s. ''Starta internets'' darbojas ar ātrumu līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbit/s), ''Pamata internets'' — līdz 250 Mbit/s un ''Premium internets'' nodrošina līdz pat līdz 400 Mbit/s ātru internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/finansu_zinas/603067-lattelecom_turpmak_piedavas_tris_majas_interneta_piesleguma_veidus_augs_letaka_piesleguma_cena|title=«Lattelecom» turpmāk piedāvās trīs mājas interneta pieslēguma veidus; augs lētākā pieslēguma cena|website=Financenet|access-date=2018-04-09|language=lv}}</ref> 2019. gada vasarā (01.06 — 31.08) TET dubultoja visiem klientiem interneta ātrumu bez maksas. 100 megabiti izauga līdz 200 megabitiem, 250 megabiti izauga līdz 500 megabitiem, 400 megabiti izauga līdz 800 megabitiem. Tomēr, beidzoties vasarai, tika nolemts nesamazināt vasarā dubultoto ātrumu, kurš būs piejams arī turpmāk par iepriekšējo cenu. 2020 gada sākumā, 800mbit tika palielināti llīdz 1000mbps pa to pašu cenu. === Bezvadu internets === Lattelecom nodrošina publiskā bezvadu interneta jeb [[Wi-Fi]] piekļuves punktus aptuveni 4500 vietās visā Latvijā.<ref>[http://lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu/WiFi/#what Wi-Fi piekļuves punkti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120630131511/http://lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu/WiFi/#what#what |date={{dat|2012|06|30||bez}} }}, www.wifi.lv</ref> Lattelecom [[Wi-Fi]] bezvadu internets ir pieejams dažādu uzņēmumu birojos, degvielas uzpildes stacijās (DUS), kafejnīcās, viesnīcās, autoostās un citur. Bez maksas Lattelecom [[WiFi]] internets ir pieejams 874 bibliotēkās un 70 [[Latvija Statoil|Statoil]] pilna servisa DUS.<ref>[http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/novados/2012/06/01/aizpute-uzsak--lattelecom--optiska-tikla-izbuvi Aizputē uzsāk "Lattelecom" optiskā tīkla izbūvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120604050808/http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/novados/2012/06/01/aizpute-uzsak--lattelecom--optiska-tikla-izbuvi/ |date={{dat|2012|06|04||bez}} }}, www.iauto.lv, 02.12.2012.</ref> ''Lattelecom'' nodrošina vairāk nekā 4000 vietās WiFi par brīvu. Maksas WiFi var lietot jebkurš portatīvā, planšetdatora vai viedtālruņa lietotājs, iegūstot lietotājvārdu un paroli. Tos var iegūt sūtot SMS vai maksājot ar bankas karti WiFi piekļuves vietās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu-internets/wifi-cenas|title=WiFi - bezvadu internets datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181125170117/https://www.lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu-internets/wifi-cenas|archivedate=2018-11-25}}</ref> === 4G internets === No 2018. gada marta ''Lattelecom'' klientiem piedāvāt 4G interneta pakalpojumu, pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam sniedzot iespēju ērtāk lietot ''Lattelecom'' pakalpojumus — internetu komplektā ar modernāko televīziju — ''Shortcut''. Pakalpojums ieviests sadarbībā ar vienu no vadošajiem mobilo sakaru operatoriem ''Tele2''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/lattelecom-sak-klientiem-piedavat-ari-pakalpojumu-ar-4g-internetu|title=Lattelecom sāk klientiem piedāvāt arī pakalpojumu ar 4G internetu {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mobilais mājas internets, pateicoties WiFi funkcijai, ir ērti un vienkārši izmantojams visur, kur pieejams 4G pārklājums un rozete. 4G internetu var lietot tur, kur nav pieejams Lattelecom DSL vai optiskais internets. 4G pārklājums šobrīd ir pieejms 99% Latvijas iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/internets/apraksts/4g-internets|title=4G internets {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Lattelecom televīzija == {{main|Lattelecom TV}} Lattelecom piedāvā trīs [[televīzija]]s platformas — interaktīvo televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa interneta vadu), virszemes televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa gaisu un tiek uztverts ar antenu) un interneta televīziju (televīziju var skatīties, izmantojot jebkuru interneta pārlūku). No 2011. gada 1. marta uzņēmums sāka piedāvāt arī Interneta TV mobilajās ierīcēs, piemēram, [[viedtālrunis|viedtālruņos]] un [[planšetdators|planšetdatoros]],<ref name="ReferenceA">[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612 Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120511081750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612 |date={{dat|2012|05|11||bez}} }}, www.apollo.lv, 01.03.2012.</ref> kļūstot par pirmo televīzijas operatoru Baltijas valstīs, kas ļauj cilvēkiem skatīties televīziju uz četriem ekrāniem — ne tikai tradicionālajā televizorā, bet arī datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī.<ref>[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/417035-tv_saturs_cetros_ekranos_par_vienu_cenu TV saturs «četros ekrānos par vienu cenu»], www.tvnet.lv, 04.04.2012.</ref> 2009. gada nogalē Lattelecom ir bija 55 tūkstoši televīzijas klientu — Interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet Virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |title=Apollo - Ziņas: «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |archivedate=2012-04-11 }}</ref> Kopumā 2009.gada beigās Lattelecom Virszemes TV regulāri skatijušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.financenet.lv/zinas/298295-virszemes_tv_skatas_jau_vairak_neka_20_000_majsaimniecibu|title=Virszemes TV skatās jau vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību|publisher=Financenet.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}</ref> Savukārt 2010. gada aprīļa sākumā uzņēmums informēja, ka "kopējais «Virszemes TV» skatītāju skaits šobrīd varētu būt jau ap 150 000 līdz 160 000."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/199509 |title=Būtiski palielinājies pieprasījums pēc «Lattelecom» dekoderiem |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120411020843/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/199509 |archivedate=2012-04-11 }}</ref> 2011. gadā uzņēmums publiskoja datus, ka kļuvis par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.<ref name="diena.lv"/> === Interaktīvā TV === Jaunākās paaudzes televīzija, kas nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom Interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (''[[timeshift]]''), raidījumu un filmu ieraksta funkciju, atgādinājumu par raidījuma sākumu, iespēju izvēlēties [[subtitri|subtitru]] valodu un citas iespējas. Vieno no tām, piemērām, ir kanālu apraide [[HD]] ([[augstas izšķirtspējas]]) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis. 2012. gadā Lattelecom interaktīvajā televīzijā ir pieejami vairāk nekā 100 televīzijas kanāli, kas sadalīti pa dažādām tematiskajām pakām, ko skatītājs var izvēlēties, balstoties uz savām interesēm.<ref>[http://tv.lattelecom.lv/kanali/interaktivie Interaktīvās TV kanāli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120625215919/http://tv.lattelecom.lv/kanali/interaktivie |date={{dat|2012|06|25||bez}} }}, tv.lattelecom.lv</ref> Piemēram, [[sports|sporta]], populārzinātniskie vai bērnu kanāli. 2011. gadā palielināts kanālu klāsts ar ieraksta funkcionalitāti — iepriekšējo 14 kanālu vietā ieraksta funkcionalitāte pieejama jau 28 kanāliem.<ref name="lattelecom.lv">[http://www.lattelecom.lv/images/modules/fckeditor/File/LTC%20grupa/Gada%20parskats/SFPS_2011_LV_final.pdf Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats]{{Novecojusi saite}}, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.</ref> Laika gaitā interaktīvā televīzija attīstījusies, piedāvājot papildus iespējas, piemēram, skatītājs ar pulti var pasūtīt picu vai abonēt [[Latvijas Avīze]]s izdevumus.<ref>[http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336129:abon-llatvijas-avzir-ar-tv-pulti&catid=170&Itemid=306 Abonē «Latvijas Avīzi» ar TV pulti ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130314112743/http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336129:abon-llatvijas-avzir-ar-tv-pulti&catid=170&Itemid=306 |date={{dat|2013|03|14||bez}} }}, www.la.lv, 13.12.2011.</ref> Kopš 2012. gada interaktīvajā televīzijā var iznomāt arī [[trīsdimensiju telpa|3D]] filmas.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84988/lattelecom-interaktivaja-televizija-vares-nomat-3d-filmas "Lattelecom" interaktīvajā televīzijā varēs nomāt 3D filmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120622032136/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84988/lattelecom-interaktivaja-televizija-vares-nomat-3d-filmas |date={{dat|2012|06|22||bez}} }}, www.kasjauns.lv, 19.06.2012.</ref> Kopumā nomā pieejamas aptuveni 1000 filmas, animācijas filmas un koncertieraksti — gan pasaules lielāko filmu studiju (''[[Warner Bros.|Warner]]'', ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'', ''[[Sony Pictures|Sony]]'', [[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]], ''Regency'' u.c.) veidotas filmas, gan Latvijas kino meistardarbi.<ref name="lattelecom.lv"/> === Virszemes TV === Kopš 2009.gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=2009. gada 27. janvāris 17:45 |url=http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |title=Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom |publisher=db.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://archive.is/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |archivedate=2012-07-24 }}</ref> Lattelecom Digitālā Virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka Virszemes TV bez maksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3]] un [[TV5]] (Rīgas apraides reģionā). 2018.gadā virszemes televīzija ir pieejama 98% Latvijas teritorijas, tā piedāvā vairāk kā 50 kanālus, kā arī tajā ir pieejama valodas un subtitru izvēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/televizija/virszemes-tv/tv-piedavajums|title=Virszemes televīzija {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Interneta TV — Tet+ === Interneta televīzija pieejama jau kopš 2010. gada, kad tā tika publiskota testa režīmā.<ref name="krizdabz.lv">[http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/ lattelecom.tv — Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712043417/http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/ |date={{dat|2012|07|12||bez}} }}, www.krizdabz.lv, 02.12.2010.</ref> Interneta televīzija laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam bija pieejama interneta platformā [https://web.archive.org/web/20171002092640/https://www.lattelecom.tv/ www.lattelecom.tv] divās kvalitātēs — augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). HQ režīmā nepieciešams minimālais garantētais interneta pieslēguma ātrums vismaz 2.5 Mbps, bet LQ — vismaz 1 Mbps.<ref name="krizdabz.lv" /> Interneta televīzija mobilajās ierīcēs ir pieejama kopš 2012.gada marta.<ref name="ReferenceA" /> Tas bija pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas ļauj televīziju skatīties ne tikai sev ērtā laikā un vietā, bet arī uz dažādām ierīcēm — datora, planšetdatora, viedtālruņa.<ref name="ReferenceA" /> Mobilajās ierīcēs bija pieejami 16 televīzijas kanāli. Televīzija bija pieejama [[Android]] un [[iOS]] [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[viedtālrunis|viedtālruņiem]], kā arī uz iOS operētājsistēmas planšetdatoriem .<ref name="ReferenceA" /> 2016. gadā Lattelecom izveido jaunu izklaides platformu ''Shortcut'', kas piedāvā unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, tā ir pieejama [https://web.archive.org/web/20180224054944/https://www.shortcut.lv/ www.shortcut.lv]. ''Shortcut'' piedāvā labākos TV kanālus, seriālus, kā arī simtiem jaunākās filmas, kas vēl nesen tika demonstrētas kinoteātros. ''Shortcut'' var skatīties jebkur Latvijā, kā arī īslaicīgi ceļojot EEZ valstīs, kur ir pieejams internets — datorā, mobilajā ierīcē, AppleTV, AndroidTV, Samsung Tizen SmartTV vai Shortcut Box. Izklaides platforma piedāvā ''Shortcut Films, Shortcut TV'' un ''Shortcut Premiere''. ''Shortcut Films'' piedāvā filmas no Latvijas un pasaules, kā arī dažāda žanra šovus un seriālus. ''Shortcut TV'' piedāvā sekot tiešraidēm vairāk kā 50 TV kanālos, kā arī piedāvā iespēju skatīties arhīvā. ''Shortcut Premiere'' piedāvā iespēju atsevišķi iegādāties filmas, kas vēl nesen tika rādītas uz kino ekrāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/televizija/shortcut/shortcut-piedavajums|title=Shortcut {{!}} Tiešraides, videonoma un arhīvs|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == tet == ''Lattelecom'' kopš 2017.gada aprīļa piedāvā arī elektroenerģijas pakalpojumus. Savukārt kopš 2018.gada aprīļa tet zīmols piedāvā arī gudrās mājas risinājumus. === tet === ''Lattelecom tet'' piedāvā trīs elektroenerģijas tarifu plānus: dinamiskais, drošais un fiksētais. Tarifu plāns ''tet'' Dianmiskais nozīmē viszemāko maksu par elektroenerģiju un ekonomiju ilgtermiņā. Ar šo tarifu tiek maksāts par elektroenerģiju pēc ''Nord Pool SPOT'' biržas cenām, kas mainās ik stundu. Tarifu plāns, kuram ikmēneša maksa par elektroenerģiju būs atšķirīga, kas ir atkarīgs no tirgus situācijas. Tarifu plāns ''tet'' Drošais ir ļoti līdzīgs ''tet'' Dinamiskajam, bet ar vienu būtisku atšķirību. ''Nord Pool'' biržā cenas var svārstīties un mainīties gan stundu, gan mēnešu ietvaros, tad izvēloties ''tet'' Drošo tarifu plānu, tiek apdrošināti augsto cenu riski, neļaujot pārsniegt noteikto vērtību. Piemērots cilvēkiem, kuri ir gatavi izmēģināt biržas produktu priekšrocības, bet vēlas drošību pret neparedzamiem riskiem. Tarifu plāns ''tet'' Fiksētais ir piemērots cilvēkiem, kas vēlas savos ikmēneša maksājumos un elektronenerģijas cenā pilnīgu stabilitāti. Maksa par kWh līguma laikā nemainās un to neietekmēs biržas cenas kāpumi un kritumi. Ar šo tarifu plānu var izvēlēties arī izlīdzināto maksājumu, kas nodrošinās vienādus ikmēneša rēķinus kalendārā gada ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/|title=tet elektrība|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180514064137/https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/|archivedate=2018-05-14}}</ref> === Gudrā māja === ''tet'' gudrā māja ir gudrās mājas risinājumi, kas dod iespēju attālināti sekot līdzi gaisa temperatūrai, gaisa mitrumam un gaisa kvalitātei (CO2) mājās, regulēt temperatūru, ieslēgt un izslēgt dažādas ierīces manuāli vai automātiski, izmantojot vienotu gudrās mājas vadības portālu visām ar tet gudrās mājas sistēmu savietojamajām ierīcēm. Lattelecom e-veikalā ar ''tet'' gudrās mājas sistēmu savietojamās ierīces ir atzīmētas ar ''tet'' simboliku. ''tet'' gudrā māja piedāvā trīs pakalpojumus: ''tet'' gaisa kvalitātes kontrole, ''tet'' siltā grīda un ''tet'' apkures vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tet.lv/lv#/|title=tet gudrā māja - Sākumlapa v2|website=tet.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180411111901/http://www.tet.lv/lv#/|archivedate=2018-04-11}}</ref> == Helio == 2018. gada 25. aprīlī ''Lattelecom'' atklāja jaunu zīmolu [https://web.archive.org/web/20190704123223/https://helio.lv/ ''Helio'']. Šobrīd ''Helio'' ietilpst plašs televīzijas pakalpojumu klāsts — Interaktīvā TV, ko jau pavisam drīz nomainīs Helio iTV, Virszemes TV, ''Shortcut''; reklāmas pakalpojumi, abi ''Lattelecom'' veidotie kanāli ''360TV'' un ''STV Pirmā!'', Baltijas eSporta līga. Attīstot un klientiem piedāvājot jaunus izklaides produktus, tie turpmāk papildinās ''Helio'' izklaides piedāvājumu. Līdzšinējo ''Lattelecom'' Interaktīvās TV pakalpojumu pakāpeniski nomaina ''Helio'' interaktīvā televīzija. ''Helio iTV'' piedāvā jaunu, mūsdienīgāku TV skatīšanās pieredzi, ērtāku platformu, ar papildu iespējām un noderīgām funkcijām. Sekojot televīzijas attīstības tendencēm pasaulē, Helio iTV pieejama gan TV, gan viedtālrunī un planšetē, gan vēlāk arī datorā. Turklāt visās vidēs skatītais saturs būs saistīts, piemēram, ja filma iesākta skatīties viedtālrunī, mājas TV ekrānā to varēs turpināt skatīties no vietas, kur skatītājs apstājies. ''Helio'' nosaukums radīts, lai būtu saprotams un uztverams gan Latvijā, gan starptautiski, domājot par turpmākajām attīstības iespējām arī ārpus Latvijas. === eSporta līga === ''Lattelecom'' un viena no vadošajām eSporta organizācijām Baltijā ''GOEXANIMO'' ir apvienojuši spēkus un izveidojuši Baltijas ''eSporta līgu'' (''BESL PRO''), kas ir pirmais šāda līmeņa eSporta pasākums reģionā. Pirmajā sezonā (2018.gadā) komandas sacentīsies divās pasaulē un Baltijā populārākajās disciplīnās: League of Legends un Counter-Strike: Global Offensive un Playerunknown battlegrounds . Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labāko komandu cīņa noslēgsies festivālā HyperTown Riga.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/izveidota-baltija-pirma-esporta-liga|title=Izveidota Baltijā pirmā eSporta līga|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''HyperTown Riga'' festivālā ar izstādes elementiem varēs piedzīvot un izdzīvot visdažādākās mūsdienu populārās kultūras daļas — no eSporta turnīriem, grafiti sesijām, cosplay šova, kas ļaus pārtapt par atpazīstamiem un iemīļotiem personāžiem un piedalīties tēlu konkursā, līdz diskusijām par spēļu izstrādi, strīmeru sacensībām, tehnoloģiju jaunumiem.<ref name="ReferenceB"/> == Zīmols == 2006.gada 18.maijā ''Lattelecom'' realizēja tā saucamo rebrendingu, nomainot veco zīmolu pret jaunu. Pārmaiņu mērķis bija uzlabot saistību starp ''Lattelecom'' zīmolu, produktiem un pakalpojumiem, panākt lielāku komunikācijas un izmaksu efektivitāti, kā arī uzsvērt ''Lattelecom'' līderpozīcijas tirgū. Pirms 2006.gada uzņēmuma notika restrukturizācija, tika iegādāts jauns uzņēmums (''SIA Lattelecom Technology'') un zīmola maiņa nozīmēja arī šo pārmaiņu noslēgumu — jaunais zīmols apvienoja vienā veselumā ''Lattelecom'' grupas uzņēmumus, kas tieši saistīti ar patērētāju apkalpošanu, klientu biznesa procesu ārpakalpojumu, kā arī IT&T un satura pakalpojumu jomu. ''SIA Lattelekom'' juridiskais nosaukums tika mainīts uz ''SIA Lattelecom''. IT pakalpojumu sniedzēja ''SIA MicroLink Latvia'' nosaukums — uz ''Lattelecom Technology'', ''SIA C1'', kas darbojas biznesa procesu ārpakalpojumu jomā, kļuva par ''SIA Lattelecom BPO''. Tīkla būvniecības un uzturēšanas uzņēmums ''SIA Citrus Solutions'', ņemot vērā tā darbības specifiku, saglabāja esošo nosaukumu un ieguva arī savu grafisko identitāti, kas atšķiras no citiem grupas uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka ''Citrus Solutions'' sniedz pakalpojumus citiem IT&T nozares uzņēmumiem, kuri ir ''Lattelecom'' grupas konkurenti. === Logotips === Zīmola maiņa nozīmēja ne tikai nosaukuma un struktūras maiņu, bet arī to, ka jaunu veidolu ieguva visa vizuālā un grafiskā identitāte — logotips, korporatīvās krāsas, darba apģērbs un auto marķējums. Iepriekšējais logotips tapa pēc Trešās atmodas un simbolizēja Latvijas zaļos mežus un sarkanbaltsarkano karogu, un tajā bija attēlota tālruņa ripa. Ņemot vērā to, ka 2006.gadā ''Lattelecom'' vairs nebija tikai telesakaru uzņēmums, vecais zīmols un arī logotips vairs neatspoguļoja uzņēmuma tagadni un tā attīstību nākotnē. ''Lattelecom'' jaunais logo sastāv no uzņēmuma nosaukuma, kurā integrēta TT zīme korporatīvajā kieģeļsarkanajā krāsā. Tēli TT simbolizē saskarsmes lomu cilvēka dzīvē — nepieciešamību kontaktēties, būt zinošam, apmainīties ar informāciju, izmantot iespējas, ko dod ātra un ērta saziņa. Logotips raksturo ''Lattelecom'' kā jaunām idejām atvērtu sistēmu un vienlaikus aicina izmantot tehnoloģijas visās jomās, kur tās var bagātināt mūsu dzīvi. == Sociālā atbildība == ''Lattelecom'' īsteno sabiedrības atbalsta un labdarības projektus. Galvenās atbalsta jomas ir [[kultūra]], [[izglītība]] un [[sports]].<ref>[http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/Lattelecom_atbalsta/ Lattelecom atbalsta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120701094116/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/Lattelecom_atbalsta |date={{dat|2012|07|01||bez}} }}, www.lattelecom.lv</ref> Viens no sociālās atbildības projektiem ir Pieslēdzies, Latvija! === Pieslēdzies, Latvija! === Pieslēdzies, Latvija! ir unikāls projekts Latvijas mērogā, kas cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ļauj apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, tādējādi samazinot to cilvēku skaitu, kas neprot strādāt ar datoru un internetu.<ref name="nra.lv">[http://nra.lv/latvija/60143-vairaki-simti-senioru-projekta-piesledzies-latvija-nosleguma-parbauda-zinasanas-datoru-lietosana.htm Vairāki simti senioru projekta "Pieslēdzies, Latvija" noslēgumā pārbauda zināšanas datoru lietošanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121121162113/http://nra.lv/latvija/60143-vairaki-simti-senioru-projekta-piesledzies-latvija-nosleguma-parbauda-zinasanas-datoru-lietosana.htm |date={{dat|2012|11|21||bez}} }}, www.nra.lv, 17.11.2011.</ref> 2011. gadā visā Latvijā tika noorganizētas 150 grupas un datora lietošanas teorētiskus un praktiskus pamatus apguva vairāk nekā 1500 cilvēki.<ref name="nra.lv" /> 2012. gadā senioru apmācībām tika piesaistīti [[informātika]]s skolotāji, tādējādi palielinot apmācāmo skaitu.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/20956-piesledzies-latvija-aicina-seniorus-pieteikties-bezmaksas-datorapmacibas-kursiem „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem], www.ventspils.lv, 17.05.2012.</ref> Apmācības senioriem tiek organizētas nelielās grupās — pa aptuveni 14 dalībniekiem katrā grupā. Katras grupas apmācību ilgums ir trīs dienas, apmācībām veltot četras mācību stundas (45 minūtes katra) ik dienu.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/20956-piesledzies-latvija-aicina-seniorus-pieteikties-bezmaksas-datorapmacibas-kursiem „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem] , www.ventspils.lv, 17.05.2012.</ref> 2016. gadā Lattelecom noslēdza septiņus gadus ilgušo sociālās atbildības iniciatīvu „Pieslēdzies, Latvija!”, nodrošinot bezmaksas datorapmācību 31 tūkstotim Latvijas senioru un sasniedzot 2008. gadā izvirzīto mērķi. 7. jūnijā ''Lattelecom'' pasniedza pirmo dāvanu, valsts simtgadi gaidot — apmācību rezultātā izveidoto viedsenioru paaudzi. == Lattelecom Rīgas maratons == ''Lattelecom Rīgas maratona'' atbalstītājs ir jau kopš 2008. gada un šobrīd tas ir kļuvis par ''Lattelecom Rīgas maratona'' galveno partneri. Maratonu kopš 2007. gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra ''NECom.'' 2016. gadā pasākums ieguva "Gada balvu sportā 2016" nominācijā "Gada notikums Tautas sportā".<ref name="lattelecomrigasmaratons.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/lv/par-maratonu/vesture/|title=Vēsture|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.lattelecomrigasmaratons.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180407031532/http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/lv/par-maratonu/vesture/|archivedate=2018-04-07}}</ref> Kopumā ''Rīgas maratonā'' klasiskā maratona distancē jeb 42 km 195m ir finišējuši 11 877 skrējēju (1991—2016) ar vislielāko finišētāju skaitu 2016. gadā, kad finišēja 1 496 dalībnieki. Pusmaratona distance jeb 21 km 97,5 m pirmo reizi tika piedāvāta 2006. gadā un šajā laikā Rīgas maratona ietvaros pusmaratonā kopumā finišējuši 22 733 skrējēju (2006—2016). Paralēli tam katru gadu dalībniekiem tiek piedāvāta arī alternatīva 3 — 6 km distance, kas parasti pulcē vislielāko dalībnieku skaitu.<ref name="lattelecomrigasmaratons.lv"/> == Jaunie biznesi == Lattelecom ir ne tikai telesakaru operators, interneta un enerģijas pakalpojumu sniedzējs, kas strādā ar pamatbiznesiem, bet arī attīsta jaunus biznesa virzienus. === CLAARA === ''Lattelecom'' sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu ''APPLY'' izstrādājis Baltijā pirmo tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīku ''CLAARA''. Tas reālajā laikā apkopo vairāk nekā 200 000 Latvijas mājsaimniecību statistiku, sniedzot līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā. ''CLAARA'' ir mākslīgā intelekta risinājums, kas datus apstrādā, izmantojot videoredzi jeb algoritmu, kas spēj patstāvīgi noteikt reklāmu televīzijas kanālos, atrast līdzības citās reklāmās, piesaistot tās konkrētai nozarei. ''CLAARA'' atpazīst reklāmas vienlaicīgi vairākos desmitos kanālu, spējot vienā stundā apstrādāt līdz pat 90 stundām TV satura.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/tirgu-ieviests-jauns-maksliga-intelekta-risinajums-tiessaistes-tv-reklamas-analitikas-riks-claara|title=Tirgū ieviests jauns mākslīgā intelekta risinājums - tiešsaistes TV reklāmas analītikas rīks CLAARA {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Lietu internets (IoT) === ''Lattelecom'' uzsācis pirmā lietu interneta tīkla ieviešanu Latvijā, piedāvājot klientiem lietu interneta (IoT- Internet of Things) risinājumus gudrākai pilsētas pārvaldībai, biznesa modernizācijai un gudrai ražošanas pārvaldībai. Lietu interneta pārklājums jau pieejams visā Rīgas teritorijā un tīkla izveide turpinās arī citās Latvijas pilsētās. Lietu interneta tīkla risinājumi pieejami ne vien klientiem, bet arī uzņēmumiem, kas strādā pie jaunu biznesa iespēju attīstīšanas un pakalpojumu izveides.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|title=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180810023557/https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|archivedate=2018-08-10}}</ref> == Klientu atbalsta robots Anete == 2017. gada oktobrī ''Lattelecom'' darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots ''Anete'', kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā. ''Aneti'' radīja ''Lattelecom'' darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu ''Tilde''. Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja ''Anetes'' spēju atbildēt uz jautājumiem par ''Lattelecom'', gan centās pārliecināties par tās atjautību. Robots ''Anete'' strādā ''Lattelecom'' palīdzības lapā http://palidziba.lattelecom.lv{{Novecojusi saite}}, līdz 2018. gada martam ''Anete'' strādāja ''Facebook'' lapā ''Lattelecom Anete''. Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk. == Finanšu rezultāti == Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums ''Lattelecom'' 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma konsolidētie neauditētie dati. ''Lattelecom'' grupas EBITDA (peļņa no pamatdarbības) ir 69,1 miljons eiro, saglabājoties iepriekšējā gada līmenī. Gada investīcijas sasniegušas 29 miljonus eiro — interneta pamattīkla attīstībā, klientu gala iekārtu modernizācijā, IT sistēmu uzlabojumos, kā arī jauno ideju attīstībā. 2017. gadā ''Lattelecom'' grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja 48,5 miljonus eiro. ''Lattelecom'' grupas peļņa, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, augusi par 8,5 miljoniem un sasniedz 40,7 miljonus, tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem — Latvijas Republikai un ''Telia Company''. == Darbinieki == Lattelecom grupā strādā vairāk kā 1500 darbinieki. Personāla atlases uzņēmuma SIA ''[[WorkingDay Latvia]]'' pētījumā Lattelecom tika nosaukts par trešo iekārotāko darba devēju 2017 (pirmajā vietā nokļuva SIA ''Latvijas Mobilais telefons'', bet otrajā — ''Swedbank'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.workingday.lv/lv/info/karjeras-akademija/karjerai/?item_id=1055|title=WorkingDay pētījums: “iekārotākais” darba devējs Latvijā ir “Latvijas Mobilais Telefons”|website=www.workingday.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180303124305/http://www.workingday.lv/lv/info/karjeras-akademija/karjerai/?item_id=1055|archivedate=2018-03-03}}</ref> Taču TOP101 vērtīgāko uzņēmēju topā Lattelecom ierindojas 5.vietā 2017.gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.top101.lv/lv/top101/2017|title=Top 101 - 2017 {{!}} Top101.lv|website=www.top101.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180419120948/http://www.top101.lv/lv/top101/2017|archivedate=2018-04-19}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Galerija | height=100 |perrow=6|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Lattelekom.jpg|"Lattelekom" logo (1992—2006) |Attēls:Lattelecom logo.svg|"Latelecom" logo (2006—2019) |Attēls:Tet-logo.png| Logotips pārejas periodā 2019. gadā }} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/lattelecom Lattelecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="DB 2002">[http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lattelekom-cena-694-miljoni-eiro-346547 Lattelekom cena: 694 miljoni eiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160503133057/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lattelekom-cena-694-miljoni-eiro-346547 |date={{dat|2016|05|03||bez}} }} Dienas Bizness, Juris Kaža, 2002. gada 30. janvāris</ref> <ref name="vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/?ltc_nav35821=7408 |title=Vēsture |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120513121006/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/?ltc_nav35821=7408#navigationltc_nav35821 |archivedate={{dat|2012|05|13||bez}} }}</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="Apollo pārdošana">[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/somijas-mediju-koncerns-sanoma-news-iegadajas-portalu-apollo.d?id=40649753 Somijas mediju koncerns 'Sanoma News' iegādājas portālu 'Apollo']{{Novecojusi saite}} delfi.lv, 2011-09-16</ref> <ref name="db 2018.10.09">[https://www.db.lv/zinas/lattelecom-pavasari-mainis-nosaukumu-un-zimolu-479887 Lattelecom pavasarī mainīs nosaukumu un zīmolu] LETA, 2018. gada 09. oktobris</ref> <ref name="db 2020.08.03">[https://www.db.lv/zinas/tet-pardod-meitasuznemumu-igauniem-497867 Tet pārdod meitasuzņēmumu igauņiem] Db.lv, 03.08.2020</ref> <ref name="db 2021.07.09">[https://www.db.lv/zinas/tet-valdes-priekssedetaja-amata-iecelts-uldis-tatarcuks-503531 Tet valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Uldis Tatarčuks] LETA, 09.07.2021</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="Lattelekom privatizācija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pa.gov.lv/LPA/Lpa.php?ID=3 |title="Lattelekom" privatizācija |access-date={{dat|2012|12|19||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20121219211324/www.pa.gov.lv/LPA/Lpa.php?ID=3 |archivedate={{dat|2012|12|19||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.tet.lv/ tet] {{Telesakari Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tet| ]] 21p59wnhb4vepjf56ukfvwomyzuqok1 0 20343 3668506 3175484 2022-08-09T16:52:59Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Omdurmāna | native_name = {{ara|أم درمان}} | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Sudāna | pushpin_label_position = | latd = 15 | latm = 39 | lats = | latNS = N | longd = 32 | longm = 29 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Sudāna}}''' | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Hartūmas vilajets]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 614.9 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = | population_footnotes = | population_total = 2395159 | population_as_of = {{dat|2008|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Omdurmāna''' ([[arābu valoda|arābu]] - أم درمان/''Umm Durmān'') - pilsēta [[Sudāna]]s vidienē pie [[Nīla]]s, iepretim valsts galvaspilsētai [[Hartūma]]i. Lielākā valsts pilsēta. == Vēsture == Pilsēta radusies 1884. gadā, kad to par savu bāzi izvēlējās sevi par [[Mahdi]] pasludinājušais [[Muhameds Ahmeds]] (''Muhammad Ahmad''). Kad 1885. gadā Mahdi sekotāji ieņēma [[Lielbritānija|britu]] aizstāvēto Hartūmu, Mehdi sekotājs Abdalahi ibn Muhameds (''Abdallahi ibn Muhammad'') pasludināja Omdurmānu par valsts galvaspilsētu. Tomēr 1898. gadā briti [[Herberts Kičeners|lorda Kičenera]] vadībā [[Omdurmānas kauja|Omdurmānas kaujā]] sakāva Mahdi spēkus un atguva kontroli pār Sudānu. == Cilvēki == Omdurmānā dzimuši: * [[Džafars Nimeiri]] (''Gaafar Nimeiry'', 1930-) - politiķis {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sudānas pilsētas]] 5nr5jo5g48jia207klxqgh7rrtjog2v 0 20837 3668655 3668384 2022-08-10T04:40:41Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Prieditis2012|Prieditis2012]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Montenois wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Šķilbēnu pagasts | karte = Šķilbēnu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Rekova | platība = 96,55 | iedzīvotāji = 1128<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1128 / 96.55 round 1}} | izveidots = 1930 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.skilbeni.gov.lv }} '''Šķilbēnu pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām, [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]] pagastiem, kā arī Krievijas [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajonu]]. == Daba == Pagasta teritorija izvietojusies [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēluma]] rietumdaļā un [[Mudavas zemiene]]s [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumā]]. Vidējā [[temperatūra]] aukstākajā ziemas mēnesī janvārī {{nobr|-9&nbsp;°C}}, karstākajā vasaras mēnesī jūlijā {{nobr|+18&nbsp;°C}}. Bezsala periods ilgst 135 dienas, bet sniega sega zemi klāj vidēji 153 dienas gadā, nokrišņu daudzums ~550 mm gadā. === Hidrogrāfija === Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst [[Veļikaja]]s upes sateces baseinā. Pagasta robežu ar Krieviju iet pa [[Kūkova]]s upi, kurā ieplūst vairākas pietekas, lielākā no kurām ir [[Rika]], kas šķērso pagastu no rietumiem uz austrumiem. Ir apzināti arī 3 avoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skilbeni.gov.lv/apraksts_pag.htm |title=Šķilbēnu pagasts. Vispārīgs apraksts |access-date={{dat|2010|10|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214144444/http://www.skilbeni.gov.lv/apraksts_pag.htm |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}</ref> ==== Upes ==== * [[Kūkova]] * [[Lodumka]] * [[Moseika]] * [[Rika]] ** [[Zaļčupe]] ** [[Supretka]] ** [[Stiglova (upe)|Stiglova]] *** [[Dzjorgova]] * [[Krakupe]] ==== Ezeri ==== [[Ančipovas ezers]] == Vēsture == [[Attēls:Skilbenu muiza.jpg|thumb|280px|Šķilbēnu muižas kungu māja 2007. gadā]] Pēc 1920. gada [[Agrārā reforma Latvijā|agrāras reformas]] Orlavas muižu (mūsdienās [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]] [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas pagastā]]) sadalīja 86 vienībās 1140 ha platībā, [[Šķilbēnu muiža|Šķilbēnu muižu]] 76 vienībās 711 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XXI.|41 700}}</ref> Šķilbēnu pagasts tika izveidots 1930. gadā, atdalot teritorijas no [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]] un [[Viļakas pagasts|Viļakas]] pagastiem. 1935. gadā tā platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 6423 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Egļevas ciems|Egļevas]], Loginas, [[Stabļevas ciems|Stabļevas]], Šķilbēnu un [[Zaļčupes ciems|Zaļčupes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Loginas ciems''' ietilpis [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949) un [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1959. gada) rajonos. Loginas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zaļčupes ciemu, 1962. gadā — [[Medņevas ciems|Medņevas]] un [[Lazdulejas ciems|Šķilbēnu]] ciemu [[padomju saimniecība]]s «Šķilbēni» teritoriju. 1968. gadā Loginas ciemu pārdēvēja par '''Šķilbēnu ciemu'''. 1971. gadā tam pievienoja daļu [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Šķilbēni» teritorijas, bet padomju saimniecības «Medņeva» teritoriju pievienoja Medņevas ciemam. 1977. gadā Šķilbēnu ciemam pievienoja daļu likvidētā [[Upītes ciems|Upītes ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Šķilbēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Viļakas novads|Viļakas novadā]]. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === [[Attēls:Šķilbēnu vecā katoļu baznīca.jpg|thumb|280px|Šķilbēnu vecā katoļu baznīca]] * Nr. 256.: Daņilovkas senkapi I, II - Daņilovkas silā pie Daņilovkas fermas * Nr. 257.: Dzilnaskalns - senkapi (Kara kapi) pie Plešovas kapsētas * Nr. 258.: [[Mistra kalns (pilskalns)]] - Porskovā * Nr. 259.: Sauciema senkapi - Sauciemā pie Dravām, Rikas upes labajā krastā * Nr. 2954.-2955.: Kauss (1733) un monstrance Šķilbēnu katoļu baznīcā (1780, 19.gs.) * Nr. 2844.-2846.: Šķilbēnu pagasta nams (1938-1939), Rekavas (Polfandera) dzirnavas (1932), Rekavas ambulance (1930. gadi) - Rekavā * Nr. 2847.: [[Šķilbēnu vecā Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|Šķilbēnu (Rekavas) katoļu baznīca]] - Šķilbēnos (1922) * Nr. 2848.: Šķilbēnu pareizticīgo baznīca - Šķilbēnos (1926) * Nr. 2849.-2850.: [[Šķilbēnu muiža]]s apbūve, Šķilbēnu muižas kungu māja - Šķilbēnos (19. gs. b.)<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Šķilbani]], [[Rekova]] (pagasta centrs), [[Upīte (ciems)|Upīte]]. [[Ančipova]], [[Bākarova]], [[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]], [[Čalkova]], [[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]], [[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]], [[Dubļova]], [[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]], [[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]], [[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]], [[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]], [[Lotuši]], [[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]], [[Peksīne]], [[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]], [[Porskova]], [[Prisjolova]], [[Rekova]], [[Sišova]], [[Stiglova (ciems)|Stiglova]], [[Šķilbani]], [[Tribunova]], [[Upīte (ciems)|Upīte]], [[Vilkova]], [[Zaļčupe]], [[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Viļakas novads}} {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Šķilbēnu pagasts| ]] 2uyxzb3nbtuvhe2avkus1ix1511g6mm 0 23690 3668771 3635759 2022-08-10T10:23:37Z Maozo 103821 Saišu pievienošana, neliels teksta labojums. wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} '''Radioviļņi''' ir [[elektromagnētiskie viļņi]] ar viļņa garumu no 10 k[[metrs|m]] līdz 1 mm (Atbilstošās [[Frekvence|frekvences]] — 30 k[[Hercs (mērvienība)|Hz]] līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai [[antena]]i atbilstošas frekvences [[maiņstrāva|maiņstrāvu]]. Samazinoties viļņa garumam, samazinās nepieciešamais antenas izmērs. Aparatūru, kas darbojas ar zemākām frekvencēm, parasti uzbūvēt ir vieglāk. == Izmantošana == Radioviļņus parasti lieto sakariem. ==== Radiosakariem lietotās frekvences: ==== * [[Garie radioviļņi|Garie viļņi]] — 150—280 kHz; * [[Vidējie radioviļņi|Vidējie viļņi]] — 530—1610 kHz; * [[Radio īsviļņi|Īsviļņi]] — 1,8—29,7 MHz; * [[Radio ultraīsviļņi|Ultraīsviļņi]] — ≈50—130 MHz, bet Latvijā — 88—108 MHz; * [[Radio decimetru viļņi|Decimetru viļņi]] — 300—1000 MHz; * [[Mikroviļņi]] — 1—300 GHz; [[Televīzija|Televīzijai]] lietotās frekvences atbilst ultraīsviļņiem un ir no ≈50 līdz 800MHz. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{EMspektrs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Elektromagnētiskais spektrs]] sdlq4ilq6fcvw6jzx1uxs9bk6yon1t4 0 23870 3668478 3550529 2022-08-09T13:26:34Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tiberijs | vārds_orģ = ''Tiberius Claudius Nero'' | attēls = Tiberius palermo.jpg | mazs_att = | apraksts = Tiberija krūšutēls<br />([[Palermo]] arheoloģijas muzejs) | amats = [[Romas impērija]]s [[Romas imperators|imperators]] | term_sākums = {{dat|14|9|18|N}} | term_beigas = {{dat|37|3|16|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Oktaviāns]] | pēctecis = [[Kaligula]] | dzim_dati = [[42 p.m.ē.|42. gada p.m.ē.]] [[16. novembris|16. novembrī]] | dzim_vieta = [[Roma]], [[Romas impērija]] (Tagad {{ITA}}) | mir_dati = {{dat|37|3|16}} | mir_vieta = [[Mizena|Mizenā]] (''Misenum''), [[Kampānija|Kampānijā]], [[Romas impērija]] | tautība = | partija = | dzīvesb = [[Jūlija Vecākā]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = pagānisms | paraksts = | piezīmes = }} {{commons|Tiberius|Tiberijs}} '''Tiberijs''', pilnā vārdā '''Tiberijs Cēzars Augusts''' (''Tiberius Caesar Augustus''), dzimis '''Tiberijs Klaudijs Nerons''' (''Tiberius Claudius Nero'') (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī [[Roma|Romā]], † 37. gada 16. martā [[Mizena|Mizenā]] (''Misenum''), [[Kampānija|Kampānijā]]) bija otrais [[Romas imperators]] (14—37). == Dzīvesgājums == Cēlies no senās Romas patriciešu [[Klaudija dzimta]]s jeb Klaudijiem ({{val-la|gens Claudia, Claudii}}), [[Tiberijs Nērons|Tiberija Nerona]] (''Tiberius Nero'') un [[Līvija Druzilla|Līvijas Druzillas]] (''Livia Drusilla'') dēls. Māte 39. gadā izšķīrās no Tiberija Nerona un apprecēja imperatoru [[Oktaviāns|Oktaviānu]]. Tiberijs savukārt apprecēja Oktaviāna meitu [[Jūlija Vecākā|Jūliju Vecāko]] (''Julia Caesaris filia''). Oktaviāns vēlāk adoptēja Tiberiju, un viņš iekļāvās arī [[Jūliji|Jūliju]] dzimtā. Tāpēc vēsturnieki pirmos četrdesmit gadus sauc par [[Jūliju-Klaudiju dinastija|Jūliju-Klaudiju dinastiju]]. Tiberijs tiek atzīts par vienu no izcilākajiem [[Romas impērija]]s karavadoņiem, kura kampaņas [[Pannonija|Panonijā]], [[Rētija|Rētijā]], [[Ilīrija|Ilīrijā]] un [[Ģermānija|Ģermānijā]] uz ilgu laiku nodibināja impērijas ziemeļu robežas. Tomēr laikabiedru atmiņās viņš palicis kā drūms un vientuļš valdnieks, kurš īsti nevēlējās būt par imperatoru. Pēc sava dēla [[Jūlis Cēzars Drūzs|Jūlija Cēzara Drūza]] (''Julius Caesar Drusus'') nāves 23. gadā viņš 26. gadā devās prom no [[Roma]]s, faktisko valdīšanu atstājot [[pretorija prefekts|pretorija prefektu]] ziņā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Oktaviāns]] | virsraksts = [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = [[14]]—[[37]] | pēc = [[Kaligula]]}} {{kastes beigas}} {{Romiešu imperatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:42. gadā p.m.ē. dzimušie]] [[Kategorija:37. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas imperatori]] [[Kategorija:Romas konsuli]] [[Kategorija:Jūliju-Klaudiju dinastija]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] {{slstub}} jtxfugu1gd02qiefcnh20j9rh7qfdxg 0 24615 3668739 3667789 2022-08-10T08:50:06Z Baisulis 11523 /* Interesanti fakti */ : wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Nāves ēnā | oriģinālnos = | attēls = naves_ena.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Gunārs Piesis]] | producents = | scenārijs = * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] * Gunārs Piesis | aktieri = * [[Gunārs Cilinskis]] * [[Eduards Pāvuls]] * [[Pēteris Šogolovs]] * [[Kārlis Sebris]] * [[Alfrēds Videnieks]] * [[Ģirts Jakovļevs]] | mūzika = [[Marģeris Zariņš]] | operators = [[Mārtiņš Kleins]] | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 72 min | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] / [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0475110 }} '''"Nāves ēnā"''' ir 1971. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] tāda paša nosaukuma 1899. gada noveles motīviem. Iekļauta Latvijas kultūras kanonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/107/ |title=Latvijas kultūras kanons |access-date={{dat|2012|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150308155821/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/107 |archivedate={{dat|2015|03|08||bez}} }}</ref> == Sižets == Zemledus zveja rit pilnā sparā, līdz zvejnieki uzzina, ka ledus gabals, uz kura viņi zvejo, ir atlūzis no krasta un dodas arvien tālāk atklātā jūrā. Izsīkst pēdējie pārtikas un dzeramā ūdens krājumi (zvejnieki pārtiek no jēlām zivīm), turklāt lielais ledus gabals ik mirkli kūst arvien mazāks un mazāks. Dzīvības briesmās atklājas cilvēku raksturi. == Lomās == * [[Eduards Pāvuls]] — ''Grīntāls'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Birkenbaums'' * [[Egons Beseris]] — ''Skapāns'' * [[Alfrēds Videnieks]] — ''vecais Dalda'' * [[Olga Dreģe]] — ''Marija'' * [[Edgars Liepiņš]] — ''Stūris'' * [[Gunārs Placēns]] — ''Ludis Cubuks'' * [[Juris Pļaviņš]] — ''Gurlums'' * [[Harijs Avens]] — ''vecais Cubuks'' * [[Kārlis Sebris]] — ''Zaļga'' * [[Lūcija Baumane]] — ''vecā Daldas sieva'' * [[Ģirts Jakovļevs]] — ''Janis Dalda'' * [[Astrīda Gulbe]] — ''Grīntāla sieva'' * [[Roberts Zēbergs]] — ''Sīlis'' * [[Pēteris Šogolovs]] — ''Kārlēns'' * [[Vaironis Jakāns]] — ''Skrastiņš'' * [[Pēteris Auziņš]] — ''Skara'' == Filmēšanas grupa == * Scenārija autors: [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]], [[Gunārs Piesis]] * Režisors: Gunārs Piesis * Operators: [[Mārtiņš Kleins]] * Mākslinieks: [[Herberts Līkums]] * Komponists: [[Marģeris Zariņš]] == Interesanti fakti == * Filmēšana notika [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Fināla daļas filmēšana notika jau pavasarī un ledus gabals bija veidots no plosta un plastikāta un sveķiem.<ref name="A. Bernāts 2007">A. Bernāts. Aktieri par kino. R., 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1338/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} * {{Youtube|AfLXRTiWCGc|"Nāves ēnā"}} {{filma-aizmetnis}} {{Gunāra Pieša filmas}} {{Latvijas kultūras kanons}} [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:1971. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Gunāra Pieša filmas]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 1zfaq0a5vnsuiwyvmr9pz5o4ghr56cq 0 26960 3668488 3471658 2022-08-09T14:07:10Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Bedfordshire's_Flag.svg" aizvietots ar "Bedfordshire_County_Flag.svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:Bedfordshire County Flag.svg|]]"). wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Bedfordšīra | native_name = ''Bedfordshire'' | settlement_type = grāfiste | image_flag = Bedfordshire County Flag.svg | capital = [[Bedforda]] | largest_city = [[Bedforda]] | image_map = Bedfordshire UK locator map 2010.svg | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | information_title1 = Statuss | information_name1 = vēsturiskā, ceremoniālā un nemetropoles (mazāka) grāfiste | area_total_km2 = 1235 | population_total = 664600 | population_as_of = 2017 | population_density_km2 = auto }} '''Bedfordšīra ''' ({{val|en|Bedfordshire}}) ir ceremoniālā grāfiste [[Anglija]]s austrumu centrālajā daļā. Ietilpst [[Anglijas Austrumi|Anglijas Austrumu]] reģionā. Grāfiste robežojas ar [[Kembridžšīra|Kembridžšīru]] ziemeļaustrumos, ar [[Hārtfordšīra|Hārtfordšīru]] dienvidaustrumos, ar [[Bekingemšīra|Bekingemšīru]] rietumos un ar [[Northemptonšīra|Northemptonšīru]] ziemeļos. Berdfordšīras grāfiste ir sadalīta trijās unitārās administratīvās vienībās [[Bedforda|Bedfordā]], [[Centrālā Bedfordšīra|Centrālajā Bedfordšīrā]] un [[Lutona|Lutonā]]. Grāfistes kopējā platība ir 1 235 km², 2011. gadā grāfistē dzīvoja 617 000 iedzīvotāju. Pēc platības tā ir četrdesmit pirmā lielākā grāfiste, bet pēc iedzīvotāju skaita trīsdesmit sestā lielākā grāfiste Lielbritānijā. Bedfordšīras administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Bedforda]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas grāfistes}} [[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]] pn91nur4drax0ivfevsg6024n441u6j 0 27459 3668545 3228791 2022-08-09T18:43:09Z Spnq 103627 Pieliku kategoriju wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|koku sugu|Apse (nozīmju atdalīšana)|Apse}} {{BioTakso infokaste | binomial = Populus tremula | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]] | attēls = Illustration Populus tremula0.jpg | att_izmērs = 200px | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Salicaceae | dzimta_lv = Vītolu dzimta | ģints = Populus | ģints_lv = Apses un papeles | suga = P. tremula | suga_lv = Parastā apse | iedalījums = | izplatība = [[Attēls:Populus tremula range.svg|275px|Parastās apses izplatība pasaulē|center]] | kategorijas = nē }} '''Parastā apse''' (''Populus tremula'') ir [[vītolu dzimta]]s [[Apses un papeles|apšu un papeļu]] [[ģints (bioloģija)|ģints]] sugas lapu [[koks]]. Bieži sastopams Latvijas, kā arī citos [[Eirāzija]]s [[mērenā josla|mērenās joslas]] lapu koku un jauktos mežos. == Apraksts == [[Attēls:Populus tremula 005.jpg|thumb|Apses miza]] [[Attēls:Apse Esena dārzos.jpg|thumb|left|Apse ar informācijas stendu Esena dārzos Rīgā]] [[Attēls:Aspen-leaves.jpg|thumb|Lapas, no veca koka (k) un no jauna koka (l)]] [[Attēls:Populus tremula 1.jpg|thumb|Apses pūpoli]] Apses sasniedz līdz 40 m augstumu un 1 m [[stumbrs|stumbra]] diametru. Mūža ilgums 100—150 gadi, reti vairāk. [[Miza]] gluda, zaļganpelēka, vēlāk (no ap 50 gadu vecuma) tumšāka un plaisaina. [[Koksne]] gaiša. Apsei ir spēcīga [[saknes|sakņu]] sistēma, kas sniedzas pat 20—40 m aiz vainaga robežām. Vainags skrajš. Zari trausli. Lapu virspuse ir zaļa, apakšpuse gaišāka; rudenī krāsojas pārsvarā sarkanos toņos. Lapu kātiņi gari un saplacināti galos, tāpēc lapas trīs pat pie vieglām gaisa vai zaru kustībām. Lapas izkārtotas pamīšus, vecu un jaunu koku lapas atšķiras pēc formas un izmēriem (sk. att.). Vēja apputeksnētie ziedi parādās aprīlī—maijā pirms lapu plaukšanas, vīrišķo īpatņu pūpoli (ziedkopas) ir balti sarkanīgi un sasniedz līdz 15 cm garumu, sievišķo zaļganīgi un mazāki. Parastās apses [[fosīlija]]s ir atrastas jau agrā [[pliocēns|pliocēna]] nogulumos [[Turcija|Turcijā]]. == Izplatība == Aug gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], reti Ziemeļāfrikā.<ref>[http://linnaeus.nrm.se/flora/di/salica/popul/poputrev.jpg Izplatība]</ref> Uzskata, ka parastā apse ir segsēkļu koks ar visplašāko vienlaidu areālu pasaulē. Apšu meži Latvijā 2000. gadā aizņēma ap 3% kopplatības un ap 6% koksnes krājas.<ref>''Dendroloģija'' p. 263</ref> Stepēs veido birzes ar [[atvase|atvasēm]], kuras var veidoties pat 40 m no mātes koka un, pateicoties savai dziļajai un tālu sniedzošajai sakņu sistēmai, apses labāk kā vairums koku pārdzīvo ugunsgrēkus. == Biotopi == Apse ir saulmīļu suga, siltuma mazprasīga un pret salnām izturīga. Vislabāk aug trūdvielām bagātās augsnēs. Slikti panes stāvošu [[ūdens|ūdeni]]. Pioniersuga izdegumos un izcirtumos. Kopā ar apsēm mežos bieži kopā aug [[apšubeka]]s un [[parastais ķēvpups]].<ref>[http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/pavasara.shtml Pavasara sēnes]</ref> == Izmantošana == Apsei ir būtiska saimnieciska nozīme. [[Koksne]] — viegla, mīksta, degoša maz rūk. Izmanto [[sērkociņi|sērkociņu]], skaidu un granulu, [[finieris|finiera]], [[celuloze]]s, kokogļu, redeļkastu ražošanā u.c. Parasti no apses taisīja [[lubiņa]]s [[jumts|jumtam]] un [[aka|aku]] grodus.<ref name="misterija">[https://www.draugiem.lv/misterija/news/?p=5099302 Žurnāls "Mistērija": Intervija ar dziednieku Ziedoni Kārkliņu]</ref> Lauka apstākļos pēc 2—3 gadiem apses koksne iegūst raksturīgu zilganu nokrāsu. Nīderlandē parasti no tās gatavo tradicionālos koka apavus. Kā malka mazefektīva nelielā blīvuma dēļ, taču to kompensē ātraudzība. Bieži slimo ar koksnes slimībām. Mīkstuma un attiecīgi vieglās deformēšanas dēļ tās pielietošana ir ierobežota, tā, to nav vēlams lietot mēbeļu vai grīdu ražošanā.<ref name="kki">[http://www.kki.lv/old/dokumenti/20081222_2_Tuherm_H.pdf Lapu koku koksnes izmantošana mehāniskajā apstrādē jaunas produkcijas ieguvei]</ref> Apse kā materiāls, līdzīgi daudziem lapu kokiem, ir diezgan neizturīga: nemainīga mitruma apstākļos tās kodola koksne stabili kalpo tikai 10 gadu, kamēr [[egles|egle]] — 70, [[priedes|priede]] — 500 un [[ozols]] — 700 gadu. Tās īpatnība ir spēja veidot plūksnainu virsmu pat gludos griezumos.<ref>[http://talmaciba.llkc.lv/pluginfile.php/8108/mod_resource/content/1/Koksnes%20uzb%C5%ABve.pdf LLKC: Koksnes uzbūve]{{Novecojusi saite}}</ref> Apses stumbra bezzaru daļas garums vidēji ir 25—30 % no stumbra garuma, bet kopējais zāģbaļķu iznākums no apses stumbriem ir 35—65 %. Pārpalikums derīgs papīrmalkā un malkā. Koksnes tehniskierādītāji pie augšanas [[vēris|vērī]], [[gārša|gāršā]] un platlapju [[ārenis|ārenī]] pie koksnes vidējā blīvuma 466 kg/m3 un mitruma 12,1%: elastības modulis E_b = 12,5 GPa, robežstiprība liecē f_b = 83,9 MPa, robežstiprība spiedē f_c = 42,1 MPa. Veicot koksnes termisko modifikāciju 180—210 °C temperatūrā, uzlabojas dažas materiāla mehāniskās īpašības, t.sk. samazinās koksnes higroskopiskums un uzlabojas noturība pret bioloģisko ietekmi, bet samazinās materiāla virsmas cietība un nodilumizturība, notiek plaisu un spriegumu veidošanās, vājinās noturība pret uguni un materiāls iekrāsojas.<ref name="kki" /> Miza tiek lietota [[āda|ādu]] [[miecēšana]]i, kā arī dzeltenās un zaļās krāsas ieguvei. Apšu miza un lapas, lai arī rūgtas, garšo dažādiem meža dzīvniekiem, kā dēļ to jaunos stādījumus nākas iežogot un aizsargāt ar plastmasas apvalkiem.<ref name="metsa">[https://www.metsaforest.com/lv/Documents/Noderigi/atraudziga-hibridapse.pdf Metsaforest: Ātraudzīgā hibrīdapse]</ref><ref name="videsvestis">[http://www.videsvestis.lv/par-atraudzigam-hibridapsem/ Vides vēstis: Par ātraudzīgām hibrīdapsēm]</ref> == Hibrīdi == Parastās un [[Amerikas apse]]s (''Populus tremuloides'') hibrīds ir ātraudzīga suga ar pagarinātu veģetācijas periodu, kura labvēlīgos apstākļos 25 gados dod 400 m³ produkcijas no hektāra, tāpēc LVMI "[[Silava]]" un [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] iesaka audzēt šo sugu pamestajās lauksaimniecības zemēs kā zāģmateriālu un enerģētisko avotu.<ref name="kki" /> Parastā apse šai laikā dod 300 m³/ha, bet citi koki vēl mazāk.<ref name="metsa" /> Hibrīdapse, tāpat kā agrāk parastā apse, tika ieteikta arī papīra ražošanai, jo tās baltā koksne šim mērķim bija iegūstama lētāk par citām koku sugām. No mīnusiem atzīmējama hibrīdapses prasība pēc auglīgas augsnes, kuras dēļ nepieciešama zemes mēslošana.<ref name="videsvestis" /><ref>[http://www.silava.lv/userfiles/file/apse_optim.pdf Silava.lv: Kas ir hibrîdâ apse]</ref> Parastās apses un [[Baltā apse|baltās apses]] (''Populus alba'') hibrīds — pelēkā papele (''Populus × canescens'') — bieži sastopams savvaļā Eirāzijā. == Mitoloģija == Apšu lapu pastiprinātā reakcija uz vēju radījusi vairākas leģendas. Saskaņā ar [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģiju]], par apsēm (vai [[papeles|papelēm]]) pārvērtušās divas [[Faetons (mitoloģija)|Faetona]] māsas pēc tam, kad [[Zevs|Zevam]] nācās nonāvēt viņu brāli. Pagāniskā mitoloģija apgalvo, ka apses koka miets neitralizējot tos vampīrus un citus ļaundabīgus personāžus, kuri citādi varētu atdzimt pēc nāves, kā arī neitralizē melno [[maģija|maģiju]] un vispār atbaidot mošķus.<ref name="misterija" /><ref>[https://medicine.lv/raksti/augu-magiskas-un-arstnieciskas-ipasibas-latviesu-tautas-ticejumos Augu maģiskās un ārstnieciskās īpašības latviešu tautas ticējumos]</ref> Tā atskaņas rodamas kristīgajā tradīcijā, kura iesaka pret ļaundabīgiem radījumiem nēsāt tieši apses koka krustiņu, lai gan baznīca pret to iebilst kā pret māņticību.<ref>[http://pravoslavie.lv/index.php?newid=2989&id=6&lang=LV Pravoslavie.lv: Kristus Krusts]</ref> Kristīgajā mitoloģijā apse trīc, atgādinot par [[Kristus]] krustā sišanu. Daži avoti apgalvoja, ka šis krusts bija darināts no apses,<ref name="apollo">[https://www.apollo.lv/5680188/ka-ziemassvetkos-launos-garus-apkarot Kā Ziemassvētkos ļaunos garus apkarot]</ref> lai gan apses ne tad, ne vēlāk Palestīnā nav augušas. Dažās kristiešu tradīcijās savukārt apgalvots, ka apsē esot pakāries [[Jūda Iskariots]]. Ar apses malku kristietības valdīšanas laikos dedzinātas [[ragana]]s, tāpēc to sauc par raganu malku.<ref name="apollo" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Avoti == * Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. ''Dendroloģija''. Rīga 2006. {{ISBN|9984-802-21-3}} * Werner Rothmaler. ''Exkursionsflora von Deutschland. Gefäßpflanzen: Kritischer Band''. München 2005. {{ISBN|3-8274-1496-2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20020729111734/http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=54 Latvijasdaba.lv] {{Commons|Populus tremula|Parastā apse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apses]] [[Kategorija:Koki]] [[Kategorija:Latvijas flora]] cg9iludxa6a26a3wr7drjrw3s620kw5 0 27762 3668553 3514940 2022-08-09T19:00:46Z Spnq 103627 Izlaboju dažas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Kārzdabas ezers |attēls= |map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=59 | plat_s=12 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=13 | gar_s=15 | gar_EW=E |platība_ha=12,3 |garums= |Vid_dziļums=1,2 |Max_dziļums=2 |tilpums= |augstums_vjl=213,3 |izteka=[[Kārzdabīte]] |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas= }} '''Kārzdabas ezers''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]], netālu no [[Kārzdaba]]s. Platība - 12,3 ha. Kārzdabas ezera vidējais dziļums ir 1,2 m, bet ezera dibenu klāj vairāk nekā 3,5 m biezs dūņu slānis. 1970. gadā ūdens līmenis pazemināts par 1 metru. Krasti lēzeni, austrumos un dienvidos slīpi. Avotains. Ezerā sastopamās zivis: [[karūsa]], [[līnis]], [[līdaka]]. Ezerā aug: [[platlapu vilkvālīte]]s, [[ežgalvīte]]s, [[meldri]], [[kosas]], [[velnarutks|velnarutki]], [[cirvene]]s, [[cūkausis|cūkauši]], [[grīšļi]], [[niedre]]s (maz), sīkās lēpes (daudz), [[lēpe]]s, [[ūdensroze]]s, [[mazlēpe]]s, [[spirodella]]s, [[glīvenes]] (skaujošās, plakanās, spožās), [[hāra]]s. == Ārējās saites == * [http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1980 www.ezeri.lv] [[Kategorija:Madonas novada ezeri]] [[Kategorija:Cesvaines pagasts]] [[Kategorija:Cesvaines novada ezeri]] 6l22ogeq6tqt1psk0yfcv0cjcyxdq7k 0 27855 3668558 3578569 2022-08-09T19:07:07Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Bedres ezers |attēls= | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=58 | plat_s=8 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=26 | gar_s=16 | gar_EW=E |platība=0,107 |garums= |Vid_dziļums=0,5 |Max_dziļums=1 |tilpums= |augstums_vjl=109 |izteka=Grāvis uz Liedi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas= }} '''Bedres ezers''' (arī '''Bedrezers''', '''Becezers''') atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagastā]], [[Skuķu purvs|Skuķu purvā]]. Ezeru ieskauj meži. Platība 10,7 ha, lielākais dziļums 1 m. No ezera iztek grāvis uz [[Liede|Liedi]]. Dibenā 3 m dūņu slānis ar sapropeli, ezers praktiski pilnībā aizaudzis. Ezerā sastopamie augi: [[grīšļi]], [[niedres]], [[glīvenes]], [[lēpes]]. Ezerā sastopamās zivis: [[līdaka]], [[karūsa]], [[asaris]]. == Ārējās saites == * [http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1244 www.ezeri.lv] [[Kategorija:Madonas novada ezeri]] [[Kategorija:Sarkaņu pagasts]] 2u1mxkv9rmtgnt0lqjr85qqa8n8o1d6 0 28820 3668603 3641076 2022-08-09T20:01:31Z Dainis 876 /* Miruši */ wikitext text/x-wiki '''7. augusts''' ir gada 219. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. (220. [[garais gads|garajā gadā]]) Līdz gada beigām ir atlikušas 146 dienas. == Vārda dienas == [[Alfrēds]], [[Fredis (personvārds)|Fredis]], [[Madars]] == Notikumi == * [[1316. gads]] — [[Jānis XXII]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]]. * [[1947. gads]] — avarēja plosts "[[Kon-Tiki]]", ar kuru [[Tūrs Heijerdāls]] devās ekspedīcijā pāri [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]. * [[1955. gads]] — Tokijas Komunikāciju rūpniecības uzņēmums (tagad zināms kā ''[[Sony]]'') pārdeva savus pirmos [[radiouztvērējs|radiouztvērējus]]. * [[1960. gads]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuāras Republika]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1976. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zonde ''[[Viking 2]]'' iegāja orbītā ap [[Marss (planēta)|Marsu]]. * [[1998. gads]]: ** [[Jandzi]] upe [[Ķīna|Ķīnā]] pārrāva galveno aizsprostu; bojā gāja 12 000 cilvēku; ** [[Dāresalāma|Dāresalāmā]], [[Tanzānija|Tanzānijā]] un [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]] ASV [[vēstniecība|vēstniecībās]] notika bumbu sprādzieni, dzīvību zaudēja 224 cilvēki, vairāk nekā 4500 tika ievainoti. * [[1999. gads]] — vairāki simti [[čečeni|čečenu]] iebruka [[Krievija]]s republikā [[Dagestāna|Dagestānā]], uzsākot īsu karu. * [[2006. gads]] — tika atklāta komēta [[C/2006 P1]]. == Dzimuši == * [[1560. gads]] — [[Eržēbeta Bātori]] (''Báthori Erzsébet''), ungāru augstmane un slepkava (mirusi 1614. gadā) * [[1779. gads]] — [[Kārlis Riters]] (''Carl Ritter''), vācu ģeogrāfs (miris 1859. gadā) * [[1875. gads]] — [[Alfrēds Pauleslends]] (''Alfred Powlesland''), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1941. gadā) * [[1876. gads]] — [[Emīls Nolde]] (''Emil Nolde''), vācu mākslinieks (miris 1956. gadā) * [[1882. gads]] — [[Francis Balodis]], latviešu arheologs (miris 1947. gadā) * [[1889. gads]] — [[Ādolfs Bļodnieks]], latviešu politiķis (miris 1962. gadā) * [[1903. gads]] — [[Luiss Līkijs]] (''Louis Leakey''), britu arheologs (miris 1972. gadā) * [[1910. gads]] — [[Aleksejs Auziņš]], latviešu futbolists, hokejists (miris 1997. gadā) * [[1911. gads]] — [[Nikolass Rejs]] (''Nicholas Ray''), amerikāņu kinorežisors (miris 1979. gadā) * [[1928. gads]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (miris 2020. gadā) * [[1947. gads]] — [[Sofija Rotaru]] (''Софія Михайлівна Євдокименко-Ротар''), ukraiņu dziedātāja * [[1957. gads]] — [[Aleksandrs Ditjatins]] (''Александр Дитятин''), krievu—padomju sporta vingrotājs *[[1960. gads]] — [[Deivids Duhovnijs]] (''David Duchovny''), ASV kinoaktieris un režisors * [[1962. gads]]: ** [[Hose Ernandess]] (''José Moreno Hernández''), ASV kosmonauts ** [[Bruno Peletjē]] (''Bruno Pelletier''), Kanādas dziedātājs * [[1966. gads]] — [[Džimijs Veilss]] (''Jimmy Donal Wales''), ASV interneta uzņēmējs * [[1969. gads]] — [[Juris Radzevičs]], Latvijas politiķis * [[1971. gads]] — [[Artūrs Zakreševskis]], latviešu futbolists * [[1974. gads]] — [[Andrejs Štolcers]], Latvijas futbolists * [[1987. gads]] — [[Marks Andrē Flerī]] (''Marc-André Fleury''), Kanādas hokejists == Miruši == * [[1106. gads]] — [[Heinrihs IV]] (''Heinrich IV.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1050. gadā) * [[1547. gads]] — [[Svētais Kajetāns]] (''San Gaetano Thiene''), katoļu svētais (dzimis 1480. gadā) * [[1616. gads]] — [[Vinčenco Skamoci]] (''Vincenzo Scamozzi''), itāļu arhitekts (dzimis 1548. gadā) * [[1848. gads]] — [[Jenss Jākobs Bercēliuss]] (''Jöns Jakob Berzelius''), zviedru ķīmiķis (dzimis 1779. gadā) * [[1900. gads]] — [[Vilhelms Lībknehts]] (''Wilhelm Liebknecht''), vācu politiķis (dzimis 1826. gadā) * [[1904. gads]] — [[Luijs Ditfuā]] (''Louis Dutfoy''), franču sporta šāvējs (dzimis 1860. gadā) * [[1921. gads]] — [[Aleksandrs Bloks]] (''Александр Александрович Блок''), krievu dzejnieks (dzimis 1880. gadā) * [[1941. gads]] — [[Rabindranats Tagore]] (''Rabindranath Tagore''), Indijas rakstnieks (dzimis 1861. gadā) * [[2011. gads]] — [[Hari Holkeri]] (''Harri Holkeri''), Somijas premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[2022. gads]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 9i3dv1mct9l4xh0ysn7sbprxuko1we9 0 31445 3668785 3668339 2022-08-10T10:38:27Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|2000. gadu|2000 (nozīmju atdalīšana)|2000}} {{Gads|2000}} {{Gada citi notikumi|2000}} {{Gads citos kalendāros|2000}} '''2000. gads''' ({{Rom sk gadam|2000}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Populārā kultūra 2000. gadu svinēja kā [[21. gadsimts|21. gadsimta]] un [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos, lai gan pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] tas iestājās [[2001. gads|2001. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]]. Pēdējais [[20. gadsimts|20. gadsimta]] gads. 2000. gads tika pasludināts par: * Starptautisko Miera kultūras gadu, * Pasaules Matemātikas gadu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — pasaulē plaši svinēja [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] iestāšanos. * [[1. janvāris]] — [[Y2K]] pagāja bez nopietnām datorsistēmu problēmām, no kā daudzi eksperti brīdināja. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Tarja Halonena]] (''Tarja Halonen'') tika ievēlēta par pirmo [[Somija]]s prezidenti. * [[14. februāris]] — kosmiskā zonde [[NEAR Shoemaker]] iegāja [[asteroīds|asteroīda]] [[433 Eros]] [[orbīta|orbītā]], kļūstot par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] kāda asteroīda orbītā * [[17. februāris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows 2000]]. === Marts === * [[9. marts]] — [[Londona|Londonā]] tika atklāts [[panorāmas rats]] [[Londonas acs]] (''London Eye''). * [[26. marts]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Путин'') tika ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Joširo Mori]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru pēc [[Keizo Obuči]] piedzīvotās [[trieka]]s === Maijs === * [[3. maijs]] — paslēpts pirmais ''[[Geocaching]]'' slēpnis. * [[16. maijs]] — par [[Turcija]]s [[Turcijas prezidenti|prezidentu]] tika iecelts [[Ahmets Nedždets Sezers]]. * [[25. maijs]] — [[Izraēla]] atvilka bruņotos spēkus no [[Libāna]]s dienvidiem pēc 22 gadu okupācijas. * [[28. maijs]] — [[Kamerūna kalns|Kamerūna kalnā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Etna|Etnā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]] notika [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums. * [[17. jūnijs]] — [[Islande|Islandē]] notika 6,5 baļļu stipra zemestrīce. * [[26. jūnijs]] — tika pabeigts [[Cilvēka genoma projekts|Cilvēka genoma projekta]] sākotnējais posms === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Visente Fokss]] (''Vicente Fox'') tika ievēlēts par [[Meksika]]s prezidentu * [[10. jūlijs]] — [[Bašārs al Asads]] (''Bashar al-Assad'') kļuva par [[Sīrija]]s līderi nacionālajā referendumā. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Proton-K]] palaists [[Starptautiskā kosmiskā stacija|SKS]] modulis [[Zvezda modulis|Zvezda]]. * [[25. jūlijs]] — [[Air France]] lidmašīna [[Concorde]] avarēja, paceļoties no [[Parīze]]s lidlauka, un ietriecās viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki. * [[30. jūlijs]] — [[Venecuēla]]s prezidents [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chávez'') tika ievēlēts uz otro termiņu ar 59% balsu. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Krievija]]s [[atomzemūdene]] [[Kursk (zemūdene)|K-141 Kursk]] nogrima [[Barenca jūra|Barenca jūrā]], bojā gāja 118 apkalpes locekļi. * [[17. augusts]] — [[Latvija]] piedzīvoja terora aktu, notiekot [[Universālveikala "Centrs" spridzināšana|diviem sprādzieniem]] tirdzniecības centrā [[Rīga|Rīgā]]. 1 cilvēks gāja bojā, 28 tika ievainoti. * [[27. augusts]] — [[Maskava|Maskavā]] aizdegās [[Ostankinas televīzijas tornis]], 3 cilvēki gāja bojā. === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Tuvalu]] iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]]. * [[14. septembris]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows Me]]. * [[15. septembris]] — [[1. oktobris]] — [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Australijā]] notika [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas]] prezidents [[Slobodans Miloševičs]] pameta savu posteni pēc plašām protesta demonstrācijām [[Serbija|Serbijā]]. * [[7. oktobris]] — par [[Luksemburga]]s lielhercogu kļuva [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]] === Novembris === * [[1. novembris]] — izveidots [[Čhatīsgarha]]s štats, [[Indija|Indijā]]. * [[7. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]]. * [[11. novembris]] — [[funikulers|funikulera]] tunelī [[Karpuna|Karpunā]], [[Austrija|Austrijā]] notika ugunsgrēks, kurā gāja bojā 155 atpūtnieki. * [[14. novembris]] — tika izlaista [[Netscape Navigator]] versija 6.0 pēc divu gadu [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] izstrādes, uz kura bāzes tika izveidota [[Mozilla]] [[pārlūkprogramma]]. * [[27. novembris]] — [[Žans Kretjēns]] (''Jean Chrétien'') tika ievēlēts atkārtoti par [[Kanāda]]s premjerministru. === Decembris === * [[1. decembris]] — par [[Meksika]]s prezidentu tika ievēlēts [[Visente Fokss]]. * [[21. decembris]] — par [[Kirgizstāna]]s premjerministru tika iecelts [[Kurmanbeks Bakijevs]]. == Kultūra == * [[1. maijs]] — angļu režisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] kinofilma "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[28. janvāris]] — [[Dušans Vlahovičs]] (''Душан Влаховић''), serbu futbolists * [[11. maijs]] — [[Juki Cunoda]] (角田 裕毅), japāņu autosportists * [[7. septembris]] — [[Ariarna Titmusa]] (''Ariarne Titmus''), austrāliešu peldētāja * [[25. oktobris]] — [[Dominiks Soboslai]] (''Dominik Szoboszlai''), ungāru futbolists == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Patriks O'Braiens]] (''Patrick O'Brian''), angļu rakstnieks (dzimis 1914. gadā) * [[19. janvāris]] — ** [[Betino Kraksi]] (''Bettino Craxi''), Itālijas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) ** [[Hedija Lamarra]] (''Hedy Lamarr''), austriešu/amerikāņu kinoaktrise (dzimusi 1914. gadā) === Februāris === * [[20. februāris]] — [[Anatolijs Sobčaks]] (''Анатолий Собчак''), krievu politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[23. februāris]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (dzimis 1915. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Terenss Makkena]] (''Terence McKenna''), amerikāņu etnobotāniķis (dzimis 1946. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Habibs Burguiba]] (''Habib Bourguiba''), Tunisijas prezidents (dzimis 1903. gadā) * [[16. aprīlis]] — Sultāns [[Hisamudins Alam Šahs]] (''Hisamuddin Alam Shah''), Malaizijas karalis (dzimis 1920. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Fams Van Dongs]] (''Phạm Văn Ðồng''), Vjetnamas premjerministrs (dzimis 1906. gadā) === Maijs === * [[14. maijs]] — [[Keizo Obuchi]] (''Keizo Obuchi''), Japānas premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jevgēņijs Hrunovs]] (''Евгений Хрунов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1933. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ērihs Mīlke]] (''Erich Mielke''), VDR valsts darbinieks (dzimis 1907. gadā) * [[27. maijs]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (dzimis 1921. gadā) === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — [[Hāfizs al Asads]] (''Hafez al-Assad''), Sīrijas prezidents (dzimis 1930. gadā) === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Aleks Giness]] (''Alec Guinness''), angļu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džons Harsanji]] (''John Harsanyi'', ''Harsányi János''), Ungārijā dzimis ekonomists (dzimis 1920. gadā) * [[12. augusts]] — [[Loreta Janga]] (''Loretta Young''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1913. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Germans Titovs]] (''Герман Титов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[28. septembris]] — [[Pjērs Trudē]] (''Pierre Trudeau''), Kanādas premjerministrs (dzimis 1919. gadā) === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Maikls Smits]] (''Michael Smith''), Kanādas ķīmiķis (dzimis 1932. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Konrāds Blohs]] (''Konrad Emil Bloch''), Vācijas / ASV bioķīmiķis (dzimis 1912. gadā) === Decembris === * [[25. decembris]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), amerikāņu filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeisons Robardss]] (''Jason Robards''), amerikāņu aktieris (dzimis 1922. gadā) {{Gg6}} {{commons}} [[Kategorija:2000. gads| ]] 5mbduc1d2qkpdb1bfpe4tjfc378datk 0 32181 3668693 3466852 2022-08-10T06:39:18Z Kikos 3705 /* Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || Kotelny/Faddeyevsky Island || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || Bananal Island || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || Bathurst Island || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || Samar || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || Ellef Ringnes Island || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || Bylot Island || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || Viti Levu || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || Cape Breton Island || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || Bougainville Island || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || Chiloé Island || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || Leyte || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || Cornwallis Island || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || Prince of Wales Island || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || Graham Island || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || Melville Island || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || Vanua Levu || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || Guadalcanal || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || Amund Ringnes Island || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || Great Lyakhovsky Island || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Svētā Lorensa sala]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || Edgeøya || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || Mackenzie King Island || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] s0kxk2kdysoqrp3073qdy5ygl7ybzd0 3668698 3668693 2022-08-10T06:44:12Z Kikos 3705 /* Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || [[Koteļnija]] || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || [[Bananala]] || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || [[Batērsta sala]] || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || [[Samara (sala)|Samara]] || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || [[Ellefa Ringnesa sala]] || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || [[Bailota sala]] || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || [[Viti Levu]] || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || [[Keipbretona]] || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || Bougainville Island || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || Chiloé Island || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || Leyte || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || Cornwallis Island || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || Prince of Wales Island || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || Graham Island || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || Melville Island || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || Vanua Levu || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || Guadalcanal || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || Amund Ringnes Island || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || Great Lyakhovsky Island || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Svētā Lorensa sala]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || Edgeøya || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || Mackenzie King Island || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] nt0akd8u8gw75x29dg64i519t918f8x 0 33242 3668512 3641861 2022-08-09T17:00:56Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvoto vietu|Sidgunda}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Sidgunda | tips = pieturas punkts | attēls = <!-- tikai attēla nosaukums --> | attēla_apraksts = <!-- attēla paraksts --> | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]] | atvērta = 1935 | slēgta = 2009 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = V. Ozoliņš | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | tuvākās_stacijas = [[Suntaži (stacija)|Suntaži]] (5 km) <br /> [[Saurieši (stacija)|Saurieši]] (34 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Kārde (stacija)|Kārde]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 50 | karte = Latvijas dzelzceļi | latd = 56| latm = 56| lats = 37| latNS = N | longd = 24| longm = 54| longs = 33 |longEW = E }} '''Sidgunda''' bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]] starp [[Kārde (stacija)|Kārdes]] pieturu un [[Suntaži (stacija)|Suntažu]] staciju. Tas atradās [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]], 2 km attālumā no [[Sidgunda|Sidgundas]].<br /> Pietura tika atklāta līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz [[Suntaži (stacija)|Suntažiem]] atklāšanu [[1935]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/34147 http://railwayz.info/photolines/photo/34147]</ref> Pieturas ēka tika uzcelta [[1938]]. gadā pēc arhitekta [[Voldemārs Ozoliņš|Voldemāra Ozoliņa]] projekta, kas izmaksāja Ls 60 000. Tā tika iesvētīta tā paša gada 13. novembrī.<ref>[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1938/LatvijasKareivis1938-259.pdf Latvijas Kareivis (1938.g Nr.259)]{{Novecojusi saite}}</ref> Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu [[2009]]. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Rīga-Ērgļi}} [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Mālpils pagasts]] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] 8z5w8wug9l37lv0lr5dq1dv5zboij5v 0 34535 3668515 3573882 2022-08-09T17:13:34Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Maikls Faradejs | vārds_orig = ''Michael Faraday'' | attēls = Michael Faraday - Project Gutenberg eText 13103.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1791 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Attēls:Union flag 1606 (Kings Colors).svg|23px|border]] [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]] | m_gads = 1867 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste|brits]] | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sāra Bārnarda | bērni = | paraksts = Michael Faraday signature.svg | darba_vietas = [[Lielbritānijas Karaliskais institūts]] | alma_mater = | zinātne = [[fizika]]<br />[[ķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Maikls Faradejs''' ({{val-en|Michael Faraday}}, [fɛrəˌdeɪ]; <ref name="oxford" /> dzimis {{dat|1791|9|22}}, miris {{dat|1867|8|25}}) bija [[Angļi|angļu]] [[fizika|fiziķis]] un [[ķīmija|ķīmiķis]], sniedzis ievērojamu ieguldījumu [[elektromagnētisms|elektromagnētisma]] nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|elektromagnētiskās indukcijas]], [[diamagnētisms|diamagnētisma]] un [[elektrolīze]]s jomā, aizsācis jaunas [[Zinātne|zinātnes]] nozares: [[Elektroķīmija|elektroķīmiju]] un [[magnetoķīmiju]]. == Biogrāfija == Maikls Faradejs piedzima [[Londona]]s [[Priekšpilsēta|priekšpilsētā]] (mūsdienās Londona) [[Protestantisms|protestantiskā]] [[Kalējs|kalēja]] ģimenē, kurā viņam bija divas māsas un divi brāļi. Naudas trūkuma dēļ Maikls ieguva tikai [[Pamatizglītība|pamatizglītību]] un no trīspadsmit gadu vecuma strādāja par izsūtāmo, vēlāk par grāmatsējēju [[Franči|franču]] [[Emigrācija|emigranta]] grāmatu veikalā. Tur viņš papildināja zināšanas pašmācības ceļā, lasot iesienamās grāmatas un praktiski izmēģinot [[Ķīmija|ķīmijas]] un [[Elektrība|elektrības]] īpašības, tā viņš ar tēva un vecākā brāļa palīdzību izgatavoja [[Kondensators|Leidenes trauku]], [[Voltas stabs|Voltas stabu]], kuru veidoja no viņa nopelnītajām [[Varš|vara]] monētām. 1810. gadā nomira viņa tēvs. 1810.—1811. gadā Maikls apmeklēja populārzinātniskas [[Fizika|fizikas]] lekcijas Pilsētas [[Filozofija|filozofu]] biedrībā. 1812. gadā [[mūziķis]] Viljams Denss (''William Dance''), apmeklēdams grāmatu veikalu, uzdāvināja Maiklam biļeti [[Fizika|fiziķa]] [[Hamfrijs Deivijs|Hamfrija Deivija]] lekciju apmeklējumam [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]]. Faradejs šīs četras lekcijas rūpīgi pierakstīja, iesēja tās un nosūtīja Deivijam ar [[Vēstule|vēstuli]], kurā lūdza pieņemt viņu darbā [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]]. [[Profesors]] [[Hamfrijs Deivijs|Deivijs]], [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|institūta]] ķīmijas [[Laboratorija|laboratorijas]] direktors, pēc dažiem mēnešiem, tas ir, tiklīdz radās vakance, uzaicināja Faradeju strādāt par laborantu. Faradeja galvenie pienākumi nebija saistīti ar [[Zinātne|zinātni]] — vinš palīdzēja lektoriem lekciju sagatavošanā, uzskaitīja un apkopa materiālās vērtības, brīvajā laikā veicot [[Ķīmija|ķīmijas]] [[Eksperiments|eksperimentus]]. 1813. gada rudenī Faradejs kā palīgs devās līdzi [[Hamfrijs Deivijs|Deivijam]] un viņa sievai ceļojumā pa [[Eiropa|Eiropu]]. Divu gadu laikā viņi apmeklēja Eiropas lielākās [[Universitāte|universitātes]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theiet.org/resources/library/archives/biographies/faraday.cfm|title=Archives Biographies: Michael Faraday|publisher=theiet.org}}</ref>, tikās ar tā laika ievērojamākajiem [[Zinātnieks|zinātniekiem]] [[Andrē Marī Ampērs|Ampēru]], [[Mišels Ežēns Ševrols|Ševrolu]], [[Žozefs Luijs Gē-Lisaks|Gē-Lisaku]], [[Alesandro Volta|Voltu]]. 1815. gadā Faradejs turpināja darbu [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]] asistenta amatā, arvien patstāvīgi veikdams [[Eksperiments|eksperimentus]]. 1816. gadā tika izdots pirmais nodrukātais Faradeja darbs — [[Toskāna|Toskānas]] [[Kaļķakmens|kaļķakmeņa]] ķīmiskā sastāva analīze — un Faradejs sāka lasīt lekcijas filozofu biedrībā. 1821. gadā apprecējās ar Sāru Bārnardu (''Sarah Barnard''). Savu [[Bērns|bērnu]] pārim nebija, viņi audzināja bāreni, dzīvoja [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]]. Faradejs tika iecelts par institūta superintendentu jeb ēkas un laboratoriju uzraugu. Vinš aizvien pievērsās [[Fizika|fizikai]], un 1821. gadā izdoti viņa [[Pētniecība|pētījumi]], kuru starpā bija viņa izgudrotais [[elektrodzinējs]]. Kopš 1820. gada Faradeju nodarbināja jautājums par [[Elektrība|elektrības]] un [[Magnētisms|magnētisma]] savstarpējo saistību. Tobrīd jau pastāvēja [[Elektrostatika|elektrostatikas]] un [[Elektrodinamika|elektrodinamikas]] zinātne, bija pazīstama [[elektrolīze]], [[lokizlāde]]. 1820. gadā [[Hanss Kristians Ersteds|Ersteds]] atklāja [[Elektriskā strāva|elektriskās strāvas]] ietekmi uz [[Magnēts|magnētisko]] adatu un tajā pašā gadā savas [[Teorija|teorijas]] par šo saistību izvirzīja [[Žans Batists Bio|Bio]] un [[Fēlikss Savārs|Savārs]], vēlāk — [[Pjērs Simons Laplass|Laplass]] ([[Bio — Savāra — Laplasa likums]]). 1822. gadā tika publicēta [[Andrē Marī Ampērs|Ampēra]] elektromagnētisma teorija, kurā paredzēta [[Elektriskā strāva|elektriskās strāvas]] [[Tāldarbība un tuvdarbība|tāldarbība]], tāpat [[Andrē Marī Ampērs|Ampērs]] atklāja [[Solenoīds|solenoīdu]], respektīvi, [[Elektromagnēts|elektromagnētu]]. Pēc vairākiem [[Eksperiments|eksperimentiem]] Faradejs publicēja rakstu, kurā izklāstīja, kā izdarīt, lai magnetizēta adata nepārtraukti grieztos ap [[Magnētiskais pols|magnētisko polu]]. Tas arī bija pirmatnējs [[elektrodzinējs]], kas pārvērta elektrisko [[Enerģija|enerģiju]] mehāniskajā. 1821. gada beigās [[Angļi|angļu]] [[Ķīmija|ķīmiķis]] un [[fiziķis]] [[Viljams Volastons]] pasūdzējās [[Hamfrijs Deivijs|Deivijam]], ka Faradeja [[eksperiments]] ar adatas griešanos ir viņa (Volastona) idejas [[plaģiāts]]. Ziņa strauji izplatījās, [[Hamfrijs Deivijs|Deivijs]] atbalstīja [[Viljams Volastons|Volastonu]], un viņa ([[Hamfrijs Deivijs|Deivija]]) attiecības ar Faradeju pasliktinājās un nekad vairs pilnībā neatjaunojās. Faradejs satikās ar [[Viljams Volastons|Volastonu]] un panāca izlīgumu. 1824. gadā Faradeju ievēlēja par [[Karaliskā biedrība|Karaliskās biedrības]] locekli, [[Hamfrijs Deivijs|Deivijs]], tābrīža biedrības [[prezidents]], balsoja pret, bet [[Viljams Volastons|Volastons]] — par Faradeja ievēlēšanu. 1825. gadā [[Hamfrijs Deivijs|Deivijs]] atstāja [[Laboratorija|laboratorijas]] direktora amatu [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]] un ieteica iecelt Faradeju par ķīmijas un fizikas laboratorijas direktoru, kas arī tika īstenots. Ievēlēts par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmijas]] (1830) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-52474.ln-ru.dl-.pr-inf.uk-12|title=Фарадей Майкл|website=Российская академия наук|access-date=09.04.2021}}</ref>, [[Amerikas Mākslas un Zinātņu akadēmija|Amerikas Mākslas un Zinātņu akadēmijas]] (1832) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/programmes/b06s9rz9|title=Michael Faraday|website=BBC|access-date=09.04.2021}}</ref>, [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija|Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas]] (1838), [[Francijas Zinātņu akadēmija|Parīzes Zinātņu akadēmijas]] (1844) ārzemju locekli, kļuva par [[Nīderlandes Karaliskā Mākslas un Zinātņu akadēmija|Nīderlandes Karaliskā institūta]] asociēto locekli (1849). Pēc pirmajām veiksmēm Faradeja darbībā līdz 1831. gadam iestājās pārtraukums: viņš nepublicēja pētījumus, eksperimentos netika sasniegts gaidāmais, daudz laika prasīja jaunie pienākumi. 1830. gadā viņš kļuva par ķīmijas [[Profesors|profesoru]] [[Karaliskā Kara akadēmija|Karaliskajā Kara akadēmijā]] un 1833. gadā [[Lielbritānijas Karaliskais institūts|Karaliskajā institūtā]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mathshistory.st-andrews.ac.uk/Biographies/Faraday/|title=Michael Faraday|website=mathshistory.st-andrews.ac.uk|access-date=28.03.2021}}</ref> Faradejam piemita lieliskas pasniegšanas prasmes, tostarp arvien tiek izdota viņa populārzinātniskā grāmata [[Bērns|bērniem]] "Sveces ķīmiskā vēsture". Ar savu darbību Faradejs bija ieguvis pasaules ievērību, taču viņš atteicās no bruņinieka titula, kuru piešķīra arī izciliem [[Zinātnieks|zinātniekiem]] un divreiz atteicās kļūt par [[Karaliskā biedrība|Karaliskās biedrības]] prezidentu. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība piedāvāja Faradejam piedalīties [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]], kas būtu vērsti pret [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armiju]], izstrādāšanā, no kā viņš atteicās, uzskatīdams šādu piedāvājumu par prettikumīgu. Materiālajā ziņā viņš visu savu dzīvi ir aizvadījis pieticīgi. Viņš sniedza daudzas konsultācijas dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, taču honorārus allaž veltīja labdarības mērķiem. 1840. gadā Faradejs smagi saslima un atkopās vien pēc četriem gadiem. Viņa [[Draudzība|draugi]] centās izgādāt Faradejam valsts [[Pensija|pensiju]], ko [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[premjerministrs]] [[Viljams Lembs]] sākumā liedza, tomēr [[Sabiedrība|sabiedrības]] spiediena dēļ tai piekrita. 1845. gadā [[fiziķis]] savu darbu atsāka, bet jau gada beigās atkal saslima. 1851. gadā viņš piedalījās [[Lielā izstāde|Lielās izstādes]] rīkošanā un tajā izstādīto darbu vērtēšanā un sniedza padomus [[Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)|Nacionālajai galerijai]] mākslas darbu tīrīšanai un saglabāšanai. 1853. gadā [[zinātnieks]] izzināja tolaik populārā [[Spiritisms|spiritisma]] būtību un paziņoja, ka seansos novērojamās dīvainās parādības ir cilvēku, nevis kaut kādu garu izraisītas. Faradejs saņēma lērumu [[Vēstule|vēstuļu]] no sašutušajiem [[Okultisms|okultistiem]], uz ko viņš atbildēja, ka pieņems iebildumus tikai no pašiem gariem. 1848. gadā [[Viktorija (karaliene)|karaliene Viktorija]] nodeva Faradejam mūža lietojumā [[Hemptonkorta|Hemptonkortas]] [[pils]] ansamblī ietilpstošo [[Māja|māju]], uzņemdamās naudas izdevumus. 1858. gadā Faradejs atstāja savus amatus. 1867. gada 25. augustā Maikls Faradejs nomira, sēžot pie rakstāmgalda. [[Viktorija (karaliene)|Karaliene Viktorija]] ierosināja apglabāt [[Zinātnieks|zinātnieku]] [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]], bet tika īstenota viņa paša vēlēšanās tikt apbedītam parastā [[Kapsēta|kapsētā]] ar vienkāršu kapakmeni, viņš apglabāts [[Haigeitas kapsētā]], [[Anglikānisms|neanglikāņu]] daļā, un [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] blakus [[Īzaks Ņūtons|Ņūtona]] kapam uzstādīta Faradeja piemiņas zīme. == Zinātniskie pētījumi == [[Attēls:Faraday.jpg|thumbnail|150px|left|Maikla Faradeja portrets]] 1815. gadā, atgriezies [[Londona|Londonā]] pēc [[Eiropa|Eiropas]] apceļojuma, Faradejs sāka strādāt [[Londonas Karaliskais institūts|Londonas Karaliskā institūta]], tādējādi viņam bija piekļuve tālaika vienai no labākajām [[Laboratorija|laboratorijām]] pasaulē. === Ķīmija === Pirmie zinātnieka pētījumi bija veltīti [[ķīmija]]s problēmām. Viņš atklāja [[benzols|benzolu]] un [[Izobutilēns|izobutilēnu]], [[Sintēze|sintezēja]] [[Heksahlorāns|heksahlorānu]] 1825. gadā un viens no pirmajiem ieguva sašķidrinātās [[Gāze|gāzes]]: [[Hlors|hloru]], [[Sērūdeņradis|sērūdeņradi]], [[Oglekļa dioksīds|ogļskābo gāzi]], [[Amonjaks|amonjaku]], [[Etilēns|etilēnu]], [[Slāpekļa dioksīds|slāpekļa dioksīdu]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alhimik.ru/great/faraday.html|title=Великие химики. Биографии|website=alhimik.ru|access-date=29.03.2021}}</ref> Pētīja [[Katalīze|katalīzes]] norises. 1825.—1829. gadā pētīja [[Stikls|stikla]] ķīmiskā sastāva ietekmi uz stikla īpašībām. 1820. gadā Faradejs ieguva [[Tērauds|tērauda]] un [[Niķelis|niķeļa]] [[Sakausējums|sakausējumus]], kas uzskatāms par [[Nerūsošais tērauds|nerūsoša tērauda]] atklāšanu un kas tobrīd palika bez [[Metalurģija|metalurgu]] ievērības. === Elektriskā un magnētiskā ķīmija === 1832. gadā Faradejs atklāja fundamentālos [[Elektrolīze|elektrolīzes]] likumus, kas kļuva par pamatu [[Elektroķīmija|elektroķīmijai]] un kas vedināja domāt par elektrisko atomu pastāvēšanu ar vismazāko iespējamo [[Elektriskais lādiņš|lādiņu]], un 20. gadsimta sākuma tika atklāts [[elektrons]], kura [[Elektriskais lādiņš|lādiņu]] palīdzēja novērtēt Faradeja likumi. [[Terminoloģija|Termini]] '[[jons]]', '[[katods]]', '[[anods]]' '[[elektrolīts]]' ir Faradeja ieviesti. [[Elektroķīmija|Elektroķīmijas]] [[Eksperiments|eksperimenti]] kļuva par vēl vienu [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] [[Tāldarbība un tuvdarbība|tuvdarbības]] pierādījumu, tas ir, ka [[elektrolīze]] norisinās tikai tur, kur plūst [[Elektriskā strāva|strāva]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://alexandr4784.narod.ru/5_7.htm|title=ФАРАДЕЙ. ИССЛЕДОВАНИЯ ПО ЭЛЕКТРИЧЕСТВУ|website=narod.ru|access-date=29.03.2021}}</ref> 1846. gadā Faradejs atklāja [[Diamagnētisms|diamagnētismu]], kas kļuva par pamatu [[Magnetoķīmija|magnetoķīmijai]]. === Citi pētījumi === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība vairākkārtīgi iesaistījusi Faradeju lietišķās fizikas pētījumos, starp kuriem bija [[Bāka|bāku]] pilnveidošana, [[Kuģis|kuģu]] dibenu aizsargāšana no [[Korozija|korozijas]], tiesu lietu ekspertīze un tamlīdzīgi. Faradejs pētīja [[Metāli|metālu]] [[nanodaļiņas]] [[Zelts|zelta]] [[Koloīds|koloīdā]] un aprakstīja to [[Optika|optisko]] īpašību atšķirības salīdzinājumā ar daudz lielāku izmēru [[Fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nanogallery.info/nanogallery/?ipg=126|title=The Birth of Nanotechnology|website=nanogallery|access-date=10.04.2021}}</ref>. Šos novērojumus nākamajā gadsimtā izskaidroja [[kvantu mehānika]]. === Elektromagnētisms === Taču nozīmīgākie Faradeja darbi saistīti ar [[Elektrība|elektrību]] un [[Magnētisms|magnētismu]]. Viņš pierādīja, ka, laižot strāvu caur stiepli, kas uztīta uz dzelzs serdes, dzelzs pārvēršas par magnētu. Izņēmis serdi, Faradejs konstatēja, ka stieples spirāles magnētiskās īpašības nav mainījušās. Šo ierīci viņš nosauca par [[elektromagnēts|elektromagnētu]]. 19. gs. 30. gados Maikls Faradejs eksperimentāli pierādīja [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]] nezūdamību. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=157|first2=I.|last2=Kolangs|first3=P.|last3=Puķītis|first4=E.|last4=Šilters|first5=E.|last5=Vainovskis}}</ref> Nākamajā eksperimentā Faradejs uz tās pašas [[dzelzs]] serdes uztina citu, izolētu, spirāli. Zinātnieks konstatēja, ka, serdi izvelkot, spirālē rodas [[strāva]]. Šo parādību viņš nosauca par [[elektromagnētiskā indukcija|elektromagnētisko indukciju]] (1831). Indukcija ir tādu plaši izplatītu ierīču kā [[transformators]] un [[ģenerators]] darbības principa pamatā. Pētīja 1832. gadā [[Džozefs Henrijs|Henrija]] atklāto [[Pašindukcija|pašindukciju]]. Šie atklājumi padarīja Faradeja vārdu slavenu un aizsāka [[elektrība]]s praktiskās izmantošanas ēru. Ieviesa jēdzienu '[[Dielektriķis|dielektriskā caurlaidība]]', kuru pats dēvēja par 'induktīvā spēja'. [[Dominiks Fransuā Žans Arago|Arago]] pētījumu ietekmēts, Faradejs izveidoja ģeneratoru "[[Homopolārais ģenerators|Faradeja disku]]" un veica [[Eksperiments|eksperimentus]], izmantojot arī [[Ģeofizika|Zemes magnētismu]]. Iegūto rezultātu aprakstīšanai viņš izmantoja jēdzienu 'magnētiskās [[spēka līnijas]]', tāpat vēlāk ieviesdams 'elektriskās [[spēka līnijas]]'. Šie atklājumi un atziņas ļāva uzzināt par [[Lauks (fizika)|lauku]] pastāvēšanu (1845. gadā Faradejs pirmo reizi izmantoja [[Terminoloģija|terminu]] '[[elektromagnētiskais lauks]]') un atklāt iepriekšējo [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] [[Teorija|teoriju]] — [[Andrē Marī Ampērs|Ampēra]], [[Simeons Deni Puasons|Puasona]] un citu — nepilnības. 1832. gadā Faradejs pēc simtiem [[Eksperiments|eksperimentu]] secināja, ka visām [[Elektrība|elektrības]] parādībām ([[siltums]], [[gaisma]], [[magnētisms]] utt.) piemīt viena daba neatkarīgi no to avota ([[berze]], [[Voltas stabs]], [[dzīvnieki]] utt.). 1836. gadā, pētīdams [[Statiskā elektrība|statisko elektrību]], viņš atklāja, ka [[elektriskais lādiņš]] slēgtā [[Elektriskais vadītājs|vadītāja]] apvalkā iedarbojas tikai uz tā virsmu, bet neiedarbojas uz tajā esošajiem [[Fizikāls ķermenis|ķermeņiem]]. Šādu konstrukciju sauc par [[Faradeja būris|Faradeja būri]]. Faradejs atklāja [[Polarizācija|gaismas polarizācijas]] [[Plakne|plaknes]] pagriezienu [[Magnētiskais lauks|magnētiskajā laukā]] ([[Faradeja efekts]]). Faradejs uzskatīja, ka tukša telpa nepastāv <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://alexandr4784.narod.ru/spass_1.htm|title=Спасский Б.И. История физики|website=narod.ru|access-date=08.04.2021}}</ref> un pasaule ir piepildīta ar caurlaidīgu [[Matērija|matēriju]], un katras daļiņas ietekme izplatās visā vidē ar noteiktu [[Ātrums|ātrumu]], un šīs ietekmes tiek uztvertas kā spēki, un neviens spēks nav pirmatnējs, bet visi spēki ir cits citu ietekmējoši. 1832. gadā [[Karaliskā biedrība|Karaliskajā biedrībā]] tika noglabāta Faradeja apzīmogota aploksne, kura atvērta 1938. gadā un kurā atrasts [[hipotēze|hipotēzes]] izklāsts, ka [[Elektromagnētiskā indukcija|indukcijas]] parādības izplatās ar noteiktu [[Ātrums|ātrumu]] [[Elektromagnētiskie viļņi|viļņu]] veidā un ka šie viļņi ir visdrīzākais [[Gaisma|gaismas]] parādību izskaidrojums. Pēc 30 gadiem [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] likumus pilnībā formulēja un [[Maksvela vienādojumi|matemātiski]] modulēja [[Džeimss Maksvels|Maksvels]] (pats Faradejs nebija apguvis [[Augstākā matemātika|augstāko matemātiku]], tāpēc viņa darbos gandrīz nav [[Matemātiskā formula|formulu]]). Pēc [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Herca]] 1888.—1889. gada [[Eksperiments|eksperimentiem]] Faradeja—Maksvela <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eduspb.com/node/1848|title=К истории открытия явления электромагнитной индукции|website=eduspb.com|access-date=29.03.2021|archive-date=04.12.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204011622/http://www.eduspb.com/node/1848}}</ref> [[Lauks (fizika)|lauku]] modelis kļuva par vispāratzītu. == Rakstu darbi == Faradejs ir aptuveni 450 rakstu autors, tāpat viņš ir sarakstījis un publicējis grāmatas: * "Ķīmiskās manipulācijas: instrukcijas ķīmijas studentiem par demonstrācijas vai pētniecības eksperimentu veikšanas metodēm ar precizitāti un panākumiem", 1827. gads (''Chemical Manipulation: Being Instructions to Students in Chemistry on the Methods of Performing Experiments of Demonstration or of Research, with Accuracy and Success'') * "Elektrības eksperimentālie pētījumi", 1839.—1855. gads (''Experimental Researches in Electricity'') * "Ķīmijas un fizikas eksperimentālie pētījumi", 1859. gads (''Experimental Researches in Chemistry and Physics'') * "Sešu lekciju kurss par dažādiem matērijas spēkiem un to savstarpējo saistību", 1860. gads (''A Course of Six Lectures on the Various Forces of Matter, and Their Relations To Each Other'') * "Sešu lekciju kurss par sveces ķīmisko vēsturi: kam pievienota lekcija par platīnu", 1861. gads (''A Course of Six Lectures on the Chemical History of a Candle: To Which is Added a Lecture on Platinum'') == Apbalvojumi == * Ordenis ''[[Pour le Mérite]]'' * [[Beikera medaļa un lekcija]] (1829, 1832, 1849, 1851, 1857) * [[Koplija medaļa]] (1832, 1838) * [[Karaliskā medaļa]] (1835, 1846) * [[Rumforda medaļa]] (1846) * [[Alberta medaļa (Karaliskā mākslas biedrība)]] (1866) == Piemiņa == [[Attēls:Michael Faraday statue AB.jpg|thumb|Faradeja piemineklis Londonā]] Maikla Faradeja vārdā ir nosaukti: * fundamentāla fizikas konstante — [[Faradeja konstante]] * [[elektriskā kapacitāte|elektriskās kapacitātes]] mērvienība — [[farads]] * [[Elektriskais lādiņš|elektriskā lādiņa]] mērvienība [[Elektroķīmija|elektroķīmijā]] — [[Faradejs (mērvienība)|faradejs]] * [[Mēness]] [[Triecienkrāteris|krāteris]] * [[asteroīds]] * [[Faradeja disks]] * [[Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums]] * [[Faradeja būris]] * [[Faradeja cilindrs]] * [[Faradeja efekts]]. Kopš 1847. gada [[Londona|Londonā]] pie [[Inženierijas un tehnoloģiju institūts|Inženierijas un tehnoloģiju institūta]] atrodas Faradeja statuja <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.londonremembers.com/memorials/michael-faraday-statue|title=Statue: Michael Faraday statue|website=londonremembers.com|access-date=29.03.2021}}</ref>. 1961. gadā [[Brutālisms|brutālisma]] [[arhitekts]] Rodnijs Gordons (''Rodney Gordon'') netālu no Faradeja dzimšanas vietas izveidoja Maikla Faradeja memoriālu. Vēl [[Londona|Londonā]] ir Faradeja skola, Faradeja dārzs, Faradeja municipālais apgabals, [[Dienvidkrasta Universitāte|Dienvidkrasta Universitātes]] Faradeja spārns (tā ēkās atrodas elektrotehniskā fakultāte), [[Brunela Universitāte|Brunela Universitātes]] Faradeja dzīvojamā zāle, [[Lafboro Universitāte|Lafboro Universitātē]] ([[Lesteršīra|Lesteršīrā]]) Faradeja vārdā saukta aktu zāle, par piemiņu Faradejam nosaukta [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitātē]] ([[Skotija|Skotijā]]) zinātnes un [[Inženierija|inženierijas]] [[Students|studentu]] pilsētiņa jeb kampuss, [[Svonzi Universitāte|Svonzi Universitātes]] ([[Velsa|Velsā]]) galvenā inženierijas ēka, [[Ziemeļlinoisas Universitāte|Ziemeļlinoisas Universitātes]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) eksperimentālās fizikas ēka, bijusī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]] (tagad [[Ukraina|Ukrainas]] [[Vernadska]]). Faradeja ielas ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Faradeja [[portrets]] tika attēlots uz 20 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] naudaszīmes no 1991. līdz 1999. gadam. Faradeja vārda nosaukti [[Apbalvojums|apbalvojumi]]: * [[Maikla Faradeja prēmija]] * [[Faradeja medaļa]] * [[Faradeja lekcijas balva|Faradeja lekcijas prēmija]] * [[Faradeja elektroķīmijas medaļa]] * [[Faradeja eksperimentālās fizikas medaļa]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="oxford">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.oxforddictionaries.com/us/definition/american_english/faraday | title= Definition of Faraday, Michael | publisher= Oxford Dictionaries | accessdate= 2012-10-01 | language= angliski}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commonscat|Michael Faraday|Maikls Faradejs}} * {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Faradejs, Maikls}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu fiziķi]] [[Kategorija:Angļu ķīmiķi]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] jx9kcrds7gurv2toq0z80y5wd776rzi 0 37668 3668599 3665726 2022-08-09T19:59:16Z Dainis 876 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1928. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1928. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1928}} {{Gada citi notikumi|1928}} {{Gads citos kalendāros|1928}} '''1928. gads''' ({{Rom sk gadam|1928}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiek valūtas maiņa no [[Igaunijas marka|markas]] uz [[Igaunijas krona|kronu]]. * [[11. janvāris]] — [[Josifs Staļins|Staļins]] izsūta [[Ļevs Trockis|Trocki]] trimdā uz [[Almati|Alma-Atu]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] sākas [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|otrās ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[12. marts]] — [[Malta]] kļūst par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] domīniju. === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — spēcīga [[zemestrīce]] noposta [[Korinta]]s pilsētu [[Grieķija|Grieķijā]]. <!-- === Maijs === === Jūnijs === --> === Jūlijs === * [[28. jūlijs]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tiek atklātas [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Augusts === * [[augusts]] — dibināta [[Izraēlas Futbola asociācija]]. * [[25. augusts]] — [[Zogu I|Ahmeds Cogolli]] pasludina sevi par [[Albānija]]s karali. Kronēšana notiek 1. septembrī. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** dibināta [[Albānija|Albānijas karaliste]]. ** par Albānijas karali kļuva [[Zogu I]]. * [[3. septembris]] — [[Aleksandrs Flemings]] atklāja [[penicilīni|penicilīnu]]. * [[25. septembris]] — ASV dibināts uzņēmums ''Galvin Manufacturing Corporation'' (vēlākais ''[[Motorola]]''). === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Turcija|Turcijā]] ievieš jauno [[turku valoda]]s alfabētu, nomainot [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]] ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. <!-- === Decembris === --> == Dzimuši == ;Janvāris * [[5. janvāris]]: ** [[Zulfikārs Ali Bhuto]] (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (miris 1979. gadā) ** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), 42. ASV viceprezidents, ASV senators no Minesotas štata (miris 2021. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Яковлевич Гомельский''), krievu basketbola treneris (miris 2005. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Eduards Ševardnadze]] (ედუარდ შევარდნაძე), Gruzijas prezidents (miris 2014. gadā) ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels''), Nīderlandes futbolists, treneris (miris 2005. gadā) * [[26. februāris]]: ** [[Ariels Šarons]] (אריאל שרון‎), Izraēlas politiķis (miris 2014. gadā) ** [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (miris 2022. gadā) ;Marts * [[14. marts]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts * [[25. marts]] — [[Džeimss Lovels]] (''James Lovell''), ASV kosmonauts * [[28. marts]] — [[Zbigņevs Bžeziņskis]] (''Zbigniew Brzezinski''), ASV politiķis, politologs (miris 2017. gadā) ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Meija Endželu]] (''Maya Angelou''), ASV rakstniece, dzejniece, dejotāja un dziedātāja (mirusi 2014. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Džeimss Votsons]] (''James D. Watson''), ASV molekulārbiologs * [[12. aprīlis]] — [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris un rakstnieks (miris 2022. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (mirusi 2022. gadā) ;Maijs * [[4. maijs]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā) * [[10. maijs]] — [[Arnolds Rītels]], (''Arnold Rüütel''), Igaunijas prezidents * [[26. maijs]] — [[Džeks Kevorkjans]] (''Jack Kevorkian''), ASV ārsts, eitanāzijas popularizētājs (miris 2011. gadā) * [[30. maijs]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore (mirusi 2019. gadā) ;Jūnijs * [[14. jūnijs]] — [[Če Gevara]], Latīņamerikas komunists, marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Mārtins Landau]] (''Martin Landau''), ASV aktieris (miris 2017. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix''), Zviedrijas politiķis un diplomāts ;Jūlijs * [[4. jūlijs]] — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (miris 2021. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Николаевич Топоров''), krievu filologs (miris 2005. gadā) ** [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Саввич Пикуль''), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Pavels Kohouts]] (''Pavel Kohout''), čehu rakstnieks * [[26. jūlijs]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kinorežisors (miris 1999. gadā) ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Čons Vonsings]] (Chung Won-shik,정원식), Dienvidkorejas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[6. augusts]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (miris 1987. gadā) * [[7. augusts]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (miris 2020. gadā) * [[14. augusts]] — [[Līna Vertmullere]] (''Lina Wertmüller''), itāļu scenāriste un kinorežisore (mirusi 2021. gadā) * [[15. augusts]] — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (miris 2018. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), ASV aktieris (miris 2002. gadā) ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Kāre Villohs]] (''Kåre Willoch''), Norvēģijas 30. premjerministrs (miris 2021. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (miris 2021. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Peters Naurs]] (''Peter Naur''), dāņu datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāliešu komponists un diriģents (miris 2020. gadā) * [[14. novembris]] — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Андрійович Масол''), Ukrainas politiķis (miris 2018. gadā) == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Alvins Krencleins]] (''Alvin Kraenzlein''), amerikāņu vieglatlēts, četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[4. februāris]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1853. gadā) * [[15. februāris]] — [[Herberts Henrijs Askvits]] (''Herbert Henry Asquith''), britu politiķis (dzimis 1852. gadā) * [[25. februāris]] — [[Ģula Kakašs]] (''Gyula Kakas''), ungāru vingrotājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1876. gadā) * [[28. februāris]] — [[Armando Diazs]] (''Armando Diaz''), itāļu karavadonis (dzimis 1861. gadā) * [[20. marts]] — [[Viljams Henrijs]] (''William Henry''), poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1859. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Николаевич Врангель''), krievu ģenerālis (dzimis 1878. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1872. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] (''Charles B. K. Beachcroft''), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[12. augusts]] — [[Leošs Janāčeks]] (''Leoš Janáček''), čehu komponists (dzimis 1854. gadā) * [[30. augusts]] — ** [[Vilhelms Vīns]] (''Wilhelm Wien''), vācu fiziķis (dzimis 1864. gadā) ** [[Francis fon Štuks]] (''Franz von Stuck''), vācu gleznotājs un skulptors (dzimis 1863. gadā) * [[10. decembris]] — [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''), skotu arhitekts (dzimis 1868. gadā) * [[21. decembris]] — [[Luidži Kadorna]] (''Luigi Cadorna''), itāļu karavīrs (dzimis 1850. gadā) * [[30. decembris]] — [[Žans Kollā]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis, olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1874. gadā) {{Gg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1928. gads| ]] pjla9ar8kqwythqmo3tewn9l73192jc 0 38693 3668559 3524989 2022-08-09T19:07:57Z Spnq 103627 /* Uzvedība un barība */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Europäischer Nerz.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Mustelinae | apakšdzimta_lv = Sermuļu apakšdzimta | ģints = Mustela | ģints_lv = Sermuļi | suga = Mustela lutreola | suga_lv = Eiropas ūdele | binomial = Mustela lutreola <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1761)</small> | izplatība = [[Attēls:European Mink area.png|center|240px]] {{legend|#483C32|Dabīgais izplatības areāls}} {{legend|#FF8C00|Iespējamais izplatības areāls}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas ūdele''', arī '''dupuris'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://videsvestis.lv/content.asp?ID=106&what=24 |title=Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080315001340/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=106&what=24 |archivedate={{dat|2008|03|15||bez}} }}</ref> (''Mustela lutreola'') ir neliels [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') [[sermuļi|sermuļu ģints]] (''Mustela'') [[Plēsēji|plēsējs]]. Eiropas ūdele mūsdienās ir sastopama vairs tikai dažos [[Spānija]]s, [[Francija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s reģionos, [[Hījumā|Hījumā salā]] [[Igaunija|Igaunijā]] un, iespējams, vietām [[Krievija]]s Eiropas daļā. Kādreiz tā apdzīvoja visu [[Eiropa|Eiropu]], bet šobrīd ir izmirusi lielākajā daļā valstu, jo tās dzīves telpu ir ieņēmusi [[Amerikas ūdele]] (''Neovison vison'').<ref>[http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/Svesho_augu_sugu_izplatiiba.shtml Pētījums par svešo augu sugu izplatību un ekoloģiju piekrastes kāpās Latvijā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Latvija|Latvijā]] Eiropas ūdeles novērojumi nav reģistrēti kopš [[1994]]. gada<ref>http://www.tvnet.lv/zalazeme/printArticle.php?id=15682</ref>. Eiropas ūdele ir kļuvusi ļoti reta un aizsargājama [[suga]] visā Eiropā, un tiek īstenoti dažādi dārgi projekti Eiropas ūdeles aizsardzībai. Viens no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s kopīgiem projektiem paredz nebrīvē dzimušās Eiropas ūdeles palaist [[Hījumā|Hījumā salā]], pirms tam to atbrīvojot no Amerikas ūdelēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/format.asp?ID=103&what=8 |title=Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071111223035/http://www.videsvestis.lv/format.asp?ID=103&what=8 |archivedate={{dat|2007|11|11||bez}} }}</ref> == Izskats == Eiropas ūdele ir neliels [[plēsējs]] ar šauru purnu, izstieptu, pagarinātu ķermeni. Tēviņu ķermeņa garums ir 38—44 [[Centimetrs|cm]], mātītes 28—40 cm,<ref name="izx">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=548 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|04|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20020907231309/http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=548# |archivedate={{dat|2002|09|07||bez}} }}</ref> ūdelēm ir samērā īsu un reti apmatota [[aste]]. Masa 0,5—1,0 [[Kilograms|kg]]. Apmatojums īss un biezs. Kājas īsas un to pirkstus Eiropas ūdelei savieno labi saskatāma [[peldplēve]]. Pēdu spilventiņi gandrīz kaili, nagi samērā gari.<ref name="izx"/> Apmatojums visumā vienveidīgs — rūsganbrūns vai tumši [[Brūnā krāsa|brūns]]. Pavēdere ir nedaudz gaišāka. Eiropas ūdelei zods, augšlūpa un apakšlūpa veido [[Baltā krāsa|baltu]] plankumu, turpretī [[Amerikas ūdele]]i balta tikai apakšlūpa. Dažkārt Eiropas ūdelei pakaklē un uz krūtīm ir neliels balts plankums, Amerikas ūdelei pakaklē un uz krūtīm sīki balti punkti. Tomēr šīs pazīmes stipri variē, un ne vienmēr pēc tām var noteikt piederību pie konkrētas sugas. == Uzvedība un barība == Eiropas ūdeles dzīvesvietas ir aizaugušu [[upe|upīšu]] piekrastes [[mežs|mežainos]] apvidos, kā arī ar [[niedres|niedrāju]] un [[krūmi]]em aizaugušu [[ezers|ezeru]] piekrastes, vecupes un upju attekas. Eiropas ūdele mājo [[ala|alās]], kuras vienmēr tiek ierīkotas ūdenstilpju tuvumā. Atkarībā no apstākļiem ūdele vai nu rok alas pati, vai arī izmanto jau esošās, citu dzīvnieku alas un dažādas spraugas vai iedobumus piekrastē, [[koks|koku]] dobumus. Dažkārt midzenis tiek ierīkots pat uz kāda [[Grīšļi|grīšļu]] ciņa, blīvā niedru sagāzumā vai citā apslēptā vietā. Eiropas ūdele ir aktīva dažādās [[diennakts]] stundās, tomēr galvenokārt krēslā un [[nakts|naktī]]. Tā lieliski peld un nirst, ūdeles barībā ietilpst, gan peļveidīgie [[grauzēji]] (galvenokārt [[ūdensžurka]]s), gan [[zivis]], [[vēži]], [[varde]]s, [[gliemji]], [[ūdensputni]] un to mazuļi. == Reprodukcija == Pārošanās laikā no [[februāris|februāra]] līdz [[aprīlis|aprīlim]] [[tēviņš|tēviņi]] klaiņo apkārt, un to starpā notiek riesta cīņas. Grūsnība ilgst 35—46 [[diena]]s. Gadā ūdelēm ir viens metiens, metienā parasti ir 4—5 mazuļi, patstāvību mazuļi iegūst 2—3 [[mēnesis|mēnešu]] vecumā, tad ģimenes saites sairst un katrs dzīvnieks aizņem savu teritoriju. Teritorijas šauras joslas veidā stiepjas gar ūdenstilpēm. To garums var būt no dažiem simtiem metru līdz pat 2 [[Kilometrs|km]]. == Eiropas ūdeles izzušanas iemesli == Faktori, kas noveduši Eiropas ūdeles [[populācija|populāciju]] līdz gandrīz pilnīgai izzušanai ir visai dažādi. Skaits samazinājies un suga lielākajā areāla daļā izzudusi saistībā ar dzīvesvietu [[biotops|biotopu]] degradāciju un iznīcināšanu samērā plašā teritorijā, kurā veikti [[meliorācija]]s darbi vai kura pakļauta intensīvai saimnieciskai izmantošanai. Dažviet negatīva nozīme bijusi ūdenstilpju piesārņošanai, iepriekšējos gadsimtos nozīmīgs skaita samazināšanās cēlonis ir bijušas medības. Daļā Eiropas šo cēloņu dēļ suga bija izzudusi jau pirms Amerikas ūdeles invāzijas, piemēram, [[Vācija|Vācijā]] tā nav sastopama jau kopš 1925. gada. Svarīgākā problēma Eiropas ūdeles izzušanā lielākajā daļā Eiropas tomēr ir no [[zvēraudzētava|zvēraudzētavām]] aizbēgušās vai apzināti [[introdukcija|introducētās]] Amerikas ūdeles. Starp abām sugām valda konkurence, jo tās izmanto vienu un to pašu ekoloģisko nišu. Savstarpējā konkurence beidzas ar Eiropas ūdeles bojāeju, jo ienācēju suga ir plēsīgāka un spēcīgāka,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=74&what=4 |title=Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071215090314/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=74&what=4 |archivedate={{dat|2007|12|15||bez}} }}</ref> Amerikas ūdeles ieviešanās un savairošanās ir galvenais aborigēnās sugas skaita samazināšanās cēlonis. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.pets.lv/Qj0aJIyIRKxOSRqRVk4EMycENPIPPOqppDZHDRI9QuOzEE8WZSyLDN== Eiropas ūdeles un Amerikas ūdeles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122055707/http://www.pets.lv/Qj0aJIyIRKxOSRqRVk4EMycENPIPPOqppDZHDRI9QuOzEE8WZSyLDN== |date={{dat|2021|01|22||bez}} }} * [http://www.izsoles.lv/izsoles/101298/ Latvijas jubilejas monēta ar Eiropas ūdeli]{{Novecojusi saite}} * [http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/1/19/2177 Ūdeles mazulis zoodārzā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308214755/http://latgaleslaiks.lv/lv/2001/1/19/2177 |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Uzdeles eiropas}} [[Kategorija:Sermuļi]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] 5no38e2nqczpa2mgqx4nd3uz0i8omin 0 40118 3668832 3637927 2022-08-10T11:44:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Prezidentālisms''' ir valsts pārvaldes iekārte, kurā valsts galva ir [[prezidents]] un viņš veido [[Valdība|valdību]] un vada tās darbu, prezidents arī ir neatkarīgs no [[Likumdošanas vara|likumdevēja]] un var ietekmēt tā darbību. Valstīs ar prezidentālo iekārtu prezidents ir noteicošā [[politiskā institūcija]] un [[nācija]] uztic atbildību par valsti vienam cilvēkam. Prezidentālisms ir izplatīts daudzviet pasaulē. Vispazīstamākais prezidentālās sistēmas piemērs ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Prezidentālai [[Republika|republikai]] ir raksturīga prezidenta ievērojama loma [[Valsts orgānu sistēma|valsts orgānu sistēmā]], ka arī prezidenta rokās valsts galvas un valdības galvas pilnvaras apvienošana. To arī sauc par [[Duālā republika|duālo republiku]], akcentējot uz noteiktu divu varu sadalījumu: stipras [[Izpildvara|izpildvaras]] koncentrēšana prezidenta rokās, [[Likumdošanas vara|likumdošanas varas]] — [[Parlaments|parlamenta]] rokās. Prezidentālas republikas raksturīgas pazīmes: * parlaments neizvēlas prezidentu. To izvēlas vai [[tauta]] ([[Kolumbija|Kolumbijā]]), vai vēlēšanas [[kolēģija]] (ASV); * prezidents veido valdību. Prezidents ir faktiski un juridiski valdības galva ([[Premjerministrs|premjerministra]] posteņa nav, kā, piemēram, ASV), vai viņš iecel valdības galvu ([[Kamerūna]], [[Kotdivuāra]]). Valdība ir tieši pakļauta tikai prezidentam, nevis parlamentam, jo tikai prezidents var gāzt valdību; * ar tādu valdības formu prezidentam ir daudz plašākas pilnvaras, salīdzinot ar [[Parlamentāra republika|parlamentāru republiku]] — viņš ir [[izpildvaras galva]], apstiprina likumus ar savu parakstu, viņam ir tiesības atlaist valdību. Bet prezidentālā republikā prezidents bieži zaudē tiesības parlamenta atlaišanai, parlaments zaudē tiesības izteikt [[Neuzticība valdībai|neuzticību valdībai]], bet var atstādināt prezidentu ([[Impīčments|impīčmenta]] procedūra). {{sabiedrība-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts iekārta]] e41hzpjifch957iaorphe5tjujfcpol 3668833 3668832 2022-08-10T11:45:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Prezidentālisms''' ir valsts pārvaldes iekārte, kurā valsts galva ir [[prezidents]], prezidents veido [[Valdība|valdību]] un vada tās darbu, prezidents arī ir neatkarīgs no [[Likumdošanas vara|likumdevēja]] un var ietekmēt tā darbību. Valstīs ar prezidentālo iekārtu prezidents ir noteicošā [[politiskā institūcija]] un [[nācija]] uztic atbildību par valsti vienam cilvēkam. Prezidentālisms ir izplatīts daudzviet pasaulē. Vispazīstamākais prezidentālās sistēmas piemērs ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Prezidentālai [[Republika|republikai]] ir raksturīga prezidenta ievērojama loma [[Valsts orgānu sistēma|valsts orgānu sistēmā]], ka arī prezidenta rokās valsts galvas un valdības galvas pilnvaras apvienošana. To arī sauc par [[Duālā republika|duālo republiku]], akcentējot uz noteiktu divu varu sadalījumu: stipras [[Izpildvara|izpildvaras]] koncentrēšana prezidenta rokās, [[Likumdošanas vara|likumdošanas varas]] — [[Parlaments|parlamenta]] rokās. Prezidentālas republikas raksturīgas pazīmes: * parlaments neizvēlas prezidentu. To izvēlas vai [[tauta]] ([[Kolumbija|Kolumbijā]]), vai vēlēšanas [[kolēģija]] (ASV); * prezidents veido valdību. Prezidents ir faktiski un juridiski valdības galva ([[Premjerministrs|premjerministra]] posteņa nav, kā, piemēram, ASV), vai viņš iecel valdības galvu ([[Kamerūna]], [[Kotdivuāra]]). Valdība ir tieši pakļauta tikai prezidentam, nevis parlamentam, jo tikai prezidents var gāzt valdību; * ar tādu valdības formu prezidentam ir daudz plašākas pilnvaras, salīdzinot ar [[Parlamentāra republika|parlamentāru republiku]] — viņš ir [[izpildvaras galva]], apstiprina likumus ar savu parakstu, viņam ir tiesības atlaist valdību. Bet prezidentālā republikā prezidents bieži zaudē tiesības parlamenta atlaišanai, parlaments zaudē tiesības izteikt [[Neuzticība valdībai|neuzticību valdībai]], bet var atstādināt prezidentu ([[Impīčments|impīčmenta]] procedūra). {{sabiedrība-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts iekārta]] fzvd30x4e1azm7ni1d019ppvgoafcr3 0 41701 3668560 2431269 2022-08-09T19:08:52Z Spnq 103627 /* Makrofīti */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Balvu ezers |attēls=Balupes ieteka Balvu ezerā.jpg |paraksts=Balupes ieteka Balvu ezerā | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=7 | plat_s=52 | plat_NS=N | gar_d=27 | gar_m=14 | gar_s=9 | gar_EW=E |platība = 1,68 |garums = 3,2 |platums = 0,7 |Vid_dziļums = 2,2 |Max_dziļums = 3,9 |tilpums_m3 = 3 700 000 |augstums_vjl= |izteka = [[Bolupe]] |baseins = 248 |valstis = {{LAT}} |salas= |pilsētas = [[Balvi]] }} '''Balvu ezers''' (arī '''Bolvu azars''')<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82657&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> atrodas [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Kubulu pagasts|Kubulu pagastā]] un [[Balvi|Balvu]] pilsētā. Caurteces režīma ezers, kam cauri tek [[Balupe]], kas iztekot no ezera tiek regulēta. Ezera platība ir 167,9 hektāri un maksimālais dziļums ir 3,9 metri.<ref>{{Latvijas daba|1|130}}</ref> == Zoofīti == Ezerā sastopamās zivis ir [[līdaka]], [[rauda (zivs)|rauda]], [[asaris]], [[karūsa]], [[līnis]], [[plaudis]] un [[zutis]]. Ezerā sastopami arī gulbji.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1824/ www.ezeri.lv]</ref> == Makrofīti == Ezerā sastopami [[meldri]], [[niedre]]s, [[kosas]], [[kalme]]s, [[parīss]], [[pameldri]], [[ežgalvīte]]s, [[platlapu vilkvālīte]]s, [[grīšļi]], [[sīkās lēpe]]s, [[ūdensroze]]s, [[lēpe]]s, [[spirodella]]s, [[raglape]]s, [[glīvenes]] (skaujošās, spožās, ķemmveida), [[daudzlape]]s, [[elodeja]]s, [[elsis|elši]]. == Tūrisma objekti == Blakus Balvu ezeram atrodas [[Balvu muiža]]. Ezerā ir arī publiska peldvieta. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] [[Kategorija:Balvi]] [[Kategorija:Kubulu pagasts]] [[Kategorija:Balvu pagasts]] je4oa2c4m3buums5qhdn1vwzs04gals 0 47695 3668505 3467523 2022-08-09T16:51:38Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Tamilu valoda |nativename = தமிழ் ''{{ISOtranslit|tamiḻ|ta}}'' |pronunciation = [t̪ɐmɨɻ] |states = [[Indija|Indijā]], [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Singapūra|Singapūrā]], kur šai valodai ir oficiāls statuss, kā arī [[Malaizija|Malaizijā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]], [[Reinjona|Reinjonā]] un emigrantu kopienās visā pasaulē<ref name="ethnologue2005">Gordon, Raymond G., Jr. (ed.), 2005. Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International.</ref> |speakers = Dzimtā val. 66 milj.<ref name="vistawide">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vistawide.com/languages/top_30_languages.htm|title=Top 30 Languages by Number of Native Speakers: sourced from Ethnologue: Languages of the World, 15th ed. (2005)|accessdate=2007-04-03 |format= |work=Vistawide - World Languages & Cultures}}</ref><ref name="encarta-table">{{Tīmekļa atsauce|url=http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html|title=Languages Spoken by More Than 10 Million People|accessdate=2007-04-02|format=|work=MSN Encarta|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071203134724/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html|archivedate=2007-12-03}}</ref><br>Kopā 77 milj.<ref name="vistawide" /> |rank = 20, 16<ref name="ethnologue2005"/>, 15<ref>{{Laikraksta atsauce |author=George Weber |year=1987 |month=December |title=Top Languages |journal=Language Today |volume=2 |pages=87–99 |editor=Geoffrey Kingscott |url=http://www.frenchteachers.org/bulletin/articles/promote/top%20languages.pdf |format=pdf |accessdate=2007-04-02 |laysummary= |laysource=AATF National Bulletin, Vol. 24, No. 3 (January 1999) |laydate= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071126234452/http://www.frenchteachers.org/bulletin/articles/promote/top%20languages.pdf |archivedate=2007-11-26 }}</ref> (dzimtā val.) |familycolor = Dravīdu |fam1 = [[Dravīdu valodas|Dravīdu]] |fam2 = [[Dienviddravīdu valodas|Dienviddravīdu]] |fam3 = [[Tamilu-kannadu valodas|Tamilu-kannadu]] |fam4 = [[Tamilu-kodagu valodas|Tamilu-kodagu]] |fam5 = [[Tamilu-malajalu valodas|Tamilu-malajalu]] |script=[[Tamilu raksts]] |nation = {{IND}}<br> {{LKA}}<br>{{SGP}} |agency = Dažādas akadēmijas un [[Tamilnāda]]s valdība |map=[[Attēls:Tamil distribution.png|center|250px]]<div style="text-align: center;"><small>Tamilu valodā runājošie areāli Dienvidindijā un Šrilankā</small></div> |iso1=ta| iso2=tam |iso3=tam | notice=Indic }} '''Tamilu valoda''' ({{lang|ta|தமிழ்}} {{ISOtranslit|''tamiḻ''|ta}}; [[IPA]]: {{unicode|[t̪ɐmɨɻ]}}) ir [[Dravīdu valodas|dravīdu]] saimes valoda, kurā galvenokārt runā [[tamili]] [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]]. Tā ir oficiālā valoda [[Indija|Indijā]], [[Šrilanka|Šrilankā]] un [[Singapūra|Singapūrā]]. Tamilu valodā cilvēki runā arī minoritātēs [[Malaizija|Malaizijā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]], kā arī diasporā visā pasaulē.<ref name="ethnologue2005" /> Tā ir oficiāla valoda [[Tamilnāda]]s štatā [[Indija|Indijā]], kā arī viena no Indijas [[klasiskā valoda|klasiskajām valodām]]. Ar vairāk nekā 77 miljoniem runātāju tamilu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām. Tamilu literatūrai ir vairāk kā divu tūkstošu gadu gara vēsture. Visagrākie epigrāfiskie pieraksti datējami [[Čolas dinastija]]s valdīšanas sākumā apmēram 300. gadu p.m.ē. Visvecākais zināmais apcerējums tamilu valodā, [[Tolkāpijams]] (தொல்காப்பியம்), tiek datēts starp 2. gadsimtu p.m.ē. un 10. gadu m.ē. Tamilu valodā pēc 2001. gada datiem tiek izdotas 1863 avīzes, no kurām 353 ir ikdienas izdevumi. 2004. gadā tamilu valodai kā pirmajai Indijā tika piešķirts klasiskās valodas statuss. == Ārējās saites == * [http://www.ethnologue.org/show_language.asp?code=tam ''Ethnologue'' par tamilu valodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100707014304/http://www.ethnologue.org/show_language.asp?code=tam |date={{dat|2010|07|07||bez}} }} * [http://www.omniglot.com/writing/tamil.htm Omniglot par tamilu rakstību] * [http://www.language-museum.com/t/tamil.htm ''Language Museum'' ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051123051643/http://www.language-museum.com/t/tamil.htm |date={{dat|2005|11|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050802075726/http://www.lmp.ucla.edu/profiles/proft02.htm UCLA tamilu valodas profils] * [https://web.archive.org/web/20190226075007/http://www.ciil-classicaltamil.org/ ''CIIL'' tamilu valodas vietne] * [http://www.infitt.org Starptautisks informācijas tehnoloģiju forums par tamilu valodā] ;Tiešsaistes apmācību resursi * [http://www.southasia.upenn.edu/tamil Tamilu valoda] — Projekts, kas piedāvā tiešsaistes tamilu valodas lekcijas, arī videolekcijas. * [http://www.tamilvu.org Tamilu virtuālā universitāte] * [http://ccat.sas.upenn.edu/plc/tamilweb Tīmeklī bāzēta tamilu valodas apmācība] == Atsauces un piezīmes == {{InterWiki|code=ta}} {{Commons|Tamil language|Tamilu valoda}} {{atsauces}} {{val|aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dravīdu valodas]] [[Kategorija:Klasiskās valodas]] [[Kategorija:Indijas valodas]] [[Kategorija:Šrilankas valodas]] [[Kategorija:Singapūras valodas]] [[Kategorija:Tamili]] 5tkudguk5d3qfzpp9migoh6oj5cv26x 0 47999 3668576 3606977 2022-08-09T19:29:07Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Katrīna I | vārds_orģ = ''Marta Skavronska'' | attēls = Catherine I of Russia by Nattier.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas imperatore]] | term_sākums = {{dat|1725|2|8|N}} | term_beigas = {{dat|1727|5|17|N}} | priekštecis = [[Pēteris I]] | pēctecis = [[Pēteris II Romanovs]] | dzim_dati = {{dat|1684|4|15|N}} | dzim_vieta = [[Jēkabpils]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1727|5|17|N}} | mir_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | apglabāts = [[Pētera un Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]] | tautība = | dinastija = [[Romanovu dinastija]] (pēc apprecēšanās) | tēvs = Samuels Skavronskis | māte = Elizabete Morica | dzīvesb = [[Pēteris I]] | bērni = | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = Catherine I of Russia signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Katrīna I''' ({{val|ru|Екатерина I Алексеевна}}, dzimusi '''Marta Skavronska''' (1684—1727) bija [[Krievijas impērija]]s [[ķeizariene]], sākotnēji kā [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Visi nākamie Krievijas impērijas ķeizari, izņemot [[Katrīna II|Katrīnu II]], bija viņas tiešie pēcnācēji. == Izcelsme == Pēc vienas versijas Marta ir dzimusi [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], latviešu vai [[leiši|leišu]] zemnieka Zamuēla Skavronska<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref> un vācietes Elizabetes Moricas ģimenē, pēc otras versijas — [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], mūsdienu [[Igaunija]]s teritorijā zemnieku ģimenē, pēc trešās versijas — nākusi no [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[Minskas vojevodiste]]s, kur viņas vecāku ģimene bijuši magnātu [[Sapehu dzimta]]s dzimtcilvēki (viņas valdīšanas laikā [[Krievija]]s valdība esot izpirkusi no muižniekiem Baltkrievijā un [[Lietuva|Lietuvā]] viņas brāļus un māsas). Pēc [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] hipotēzes viņas tēvs varētu būt bijis Zviedru Vidzemes latviešu karavīrs [[Stepiņš Krauklis]], kura uzvārds vēlāk poliskots par "Skavronskis" ("kovārnis").<ref>[http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm Edgars Dunsdorfs. Krievijas ķeizarienes Katrīnas tautības problēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826212158/http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} [[Jaunā Gaita]] nr. 48, 1964.</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1684. gada 5. aprīlī (15. aprīlī pēc jaunā stila), viņai bija viens brālis Kārlis un divas māsas Kristīne un Anna. Viņas vecāki it kā miruši [[Mēris|mēra]] [[epidēmija]]s laikā, līdz 12 gadu vecumam Marta dzīvojusi pie savas tantes Annas Marijas Veselovskas, ir ziņas, ka bērnībā viņa dzīvojusi [[Lielvārde]]s muižā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]].<ref>[http://mikv1.narod.ru/text/Gelbig.htm Г. фон Гельбиг. Русские избранники] Мaskava: 1999.</ref> Ap 1696. gadu viņa kļuva par kalponi [[Straupe]]s mācītājmuižā, tad pie luterāņu mācītāja [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] mācītājmuižā, kas tajā laikā strādāja pie [[Bībele]]s latviskošanas. Lasīt un rakstīt nav mācējusi. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā viņa Alūksnē apprecējās ar [[zviedri|zviedru]] [[Dragūni|dragūnu]] Johanu Krūzi (''Johan Cruse''), kas vai nu krita vai pazuda bez vēsts 1702. gada kaujā pie aplenktā [[Alūksnes pils|Marienburgas cietokšņa]],<ref>Pēc citas versijas Johans Krūze kritis gūstā [[Poltavas kauja|kaujā pie Poltavas]], izsūtīts uz Sibīriju, kur miris 1721. gadā</ref> Savukārt Martu par piegulētāju paņēma [[Krievija]]s karaspēka Livonijā virspavēlnieks feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] (''Шереметев, Борис Петрович''). 1703. gada augustā Martu sev par piegulētāju paņēma cits krievu karavadonis — [[Pēteris I|Pētera I]] draugs un domubiedrs kņazs [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Меншиков, Александр Данилович''). 1703. gada vēlā rudenī Martu pamanīja cars [[Pēteris I]], kurš uzreiz paņēma viņu sev par piegulētāju. Nākamajā gadā viņai piedzima dēls, ko nosauca tēva vārdā par Pēteri. 1707. vai 1708. gadā Marta pārgāja [[Pareizticība|pareizticībā]] un pieņēma vārdu Katrīna Mihailova (''Екатерина Алексеевна Михайлова'') — tēva vārds no kristību krusttēva, Pētera dēla [[Aleksejs Romanovs|Alekseja]] vārda (''Алексей Петрович''), bet uzvārdu "Mihailovs" lietoja pats Pēteris I, kad vēlējās ceļot ''[[incognito]]''. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu sievu, pret viņu attiecīgi izturēties, un paņēma līdzi neveiksmīgajā Prutas karagājienā. 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Laulība|laulību]] [[ceremonija]]. 1713. gadā Pēteris I par godu savai laulātajai draudzenei nodibināja Sv. Katrīnas ordeni. Laikabiedri liecina, ka viņš bijis sievai ļoti pieķēries. === Valdīšanas periods === [[Attēls:Rubl_1726.jpg|right|thumb|300px|Sudraba [[rublis]] ar imperatores Katrīnas I attēlu (1726).]] Atbilstoši 1722. gada 5. februāra rīkojumam "Par troņa mantošanas kārtību", par Krievijas ķeizaru varēja kļūt jebkurš, kuru iepriekšējais ķeizars būtu atzinis par piemērotu. 1724. gada 7. maijā (18. maijā pēc jaunā stila) Pēteris I kronēja Katrīnu kā ķeizarieni un līdzvaldītāju. 1725. gada 28. janvāra (8. februāris pēc jaunā stila) agrā rītā Pēteris I nomira, nenorādījis troņmantnieku. Pēc Krievijas impērijas Senāta domām vienīgais leģitīmais kandidāts gadījumā, ja mirušais ķeizars nebija atstājis nevienu dēlu, bija Pētera I mazdēls [[Pēteris II Romanovs|Pēteris Aleksejevičs]]. Jau pēc pāris stundām sākās [[pučs]]: ēku, kurā notika Senāta sēde, ielenca [[Gvarde (Krievija)|gvarde]], telpā ielauzās gvardes virsnieki un lika Senātam nobalsot par Katrīnas kronēšanu par [[Krievijas impērija]]s ķeizarieni. Būdama ķeizariene, Katrīna I politikā nejaucās. Valsti vadīja kņazs [[Menšikovs]] un [[Augstākā Slepenā padome]]. 1726. gada 29. decembrī Katrīna I atklāja Krievijas Zinātņu akadēmiju, viņas valdīšanas laikā dāņu izcelsmes kapteinis [[Vituss Berings]] pāri [[Sibīrija]]i devās uz [[Kamčatka]]s pussalu un izpētīja [[Beringa šaurums|jūras šaurumu]] starp Eirāziju un Ziemeļameriku. Viņa pavēlēja sūtīt krievu jauniešus mācīties uz [[Rīga]]s un [[Rēvele]]s skolām, vēlāk uz ārzemēm. Ārpolitikā Katrīna I ieturēja Pētera I valdīšanas laikā iesākto virzienu, Krievijas impērija tuvinājās [[Hābsburgu monarhija]]i un [[Prūsija]]i. Katrīnas I laikā Krievijas impērija arvien vairāk iejaucās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iekšējās lietās Mirusi 1727. gada 6. maijā (17. maijā pēc jaunā stila). == Bērni == * Pēteris Petrovičs (1704—1707) * Pāvils Petrovičs (1705—1707) * Katrīna Petrovna (1707—1708) * [[Anna Petrovna]] (1708—1728), [[Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija‎]]s ciltsmāte * [[Elizabete Romanova|Elizabete Petrovna]] (1709—1762), Krievijas impērijas ķeizariene no 1741. gada * Natālija Petrovna (1713—1715) * Margarita Petrovna (1714—1715) * Pēteris Petrovičs (1715—1719) * Pāvils Petrovičs (1717—1717) * Natālija Petrovna (1718—1725) * Pēteris Petrovičs (1723—1723) * Pāvils Petrovičs (1724—1724) == Literatūra == * Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. Петербург: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.magister.msk.ru/library/history/kluchev/kllec70.htm Ключевский. Курс русской истории. Лекция 70] * [http://www.magister.msk.ru/library/history/solov/solv18p4.htm Соловьев С.М., «История России с древнейших времен», т.18, гл.4] {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris I]] | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars|ķeizariene]] | periods = 1725.-1727. | pēc = [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]]}} {{kastes beigas}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:1684. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1727. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] s15au7jros9puj3fq865tn4iwb715n5 3668586 3668576 2022-08-09T19:46:03Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Katrīna I | vārds_orģ = ''Marta Skavronska'' | attēls = Catherine I of Russia by Nattier.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas imperatore]] | term_sākums = {{dat|1725|2|8|N}} | term_beigas = {{dat|1727|5|17|N}} | priekštecis = [[Pēteris I]] | pēctecis = [[Pēteris II Romanovs]] | dzim_dati = {{dat|1684|4|15|N}} | dzim_vieta = [[Jēkabpils]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1727|5|17|N}} | mir_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | apglabāts = [[Pētera un Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]] | tautība = | dinastija = [[Romanovu dinastija]] (pēc apprecēšanās) | tēvs = Samuels Skavronskis | māte = Elizabete Morica | dzīvesb = [[Pēteris I]] | bērni = | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = Catherine I of Russia signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Katrīna I''' ({{val|ru|Екатерина I Алексеевна}}, dzimusi '''Marta Skavronska''' (1684—1727) bija [[Krievijas impērija]]s [[ķeizariene]], sākotnēji kā [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita [[Elizabete I Romanova|Elizabete]] arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, ari visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot [[Katrīna II|Katrīnu II]], bija viņas tiešie pēcnācēji. == Izcelsme == Pēc vienas versijas Marta ir dzimusi [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], latviešu vai [[leiši|leišu]] zemnieka Zamuēla Skavronska<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref> un vācietes Elizabetes Moricas ģimenē, pēc otras versijas — [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], mūsdienu [[Igaunija]]s teritorijā zemnieku ģimenē, pēc trešās versijas — nākusi no [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[Minskas vojevodiste]]s, kur viņas vecāku ģimene bijuši magnātu [[Sapehu dzimta]]s dzimtcilvēki (viņas valdīšanas laikā [[Krievija]]s valdība esot izpirkusi no muižniekiem Baltkrievijā un [[Lietuva|Lietuvā]] viņas brāļus un māsas). Pēc [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] hipotēzes viņas tēvs varētu būt bijis Zviedru Vidzemes latviešu karavīrs [[Stepiņš Krauklis]], kura uzvārds vēlāk poliskots par "Skavronskis" ("kovārnis").<ref>[http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm Edgars Dunsdorfs. Krievijas ķeizarienes Katrīnas tautības problēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826212158/http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} [[Jaunā Gaita]] nr. 48, 1964.</ref> == Biogrāfija == Dzimusi 1684. gada 5. aprīlī (15. aprīlī pēc jaunā stila), viņai bija viens brālis Kārlis un divas māsas Kristīne un Anna. Viņas vecāki it kā miruši [[Mēris|mēra]] [[epidēmija]]s laikā, līdz 12 gadu vecumam Marta dzīvojusi pie savas tantes Annas Marijas Veselovskas, ir ziņas, ka bērnībā viņa dzīvojusi [[Lielvārde]]s muižā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]].<ref>[http://mikv1.narod.ru/text/Gelbig.htm Г. фон Гельбиг. Русские избранники] Мaskava: 1999.</ref> Ap 1696. gadu viņa kļuva par kalponi [[Straupe]]s mācītājmuižā, tad pie luterāņu mācītāja [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] mācītājmuižā, kas tajā laikā strādāja pie [[Bībele]]s latviskošanas. Lasīt un rakstīt nav mācējusi. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā viņa Alūksnē apprecējās ar [[zviedri|zviedru]] [[Dragūni|dragūnu]] Johanu Krūzi (''Johan Cruse''), kas vai nu krita vai pazuda bez vēsts 1702. gada kaujā pie aplenktā [[Alūksnes pils|Marienburgas cietokšņa]],<ref>Pēc citas versijas Johans Krūze kritis gūstā [[Poltavas kauja|kaujā pie Poltavas]], izsūtīts uz Sibīriju, kur miris 1721. gadā</ref> Savukārt Martu par piegulētāju paņēma [[Krievija]]s karaspēka Livonijā virspavēlnieks feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] (''Шереметев, Борис Петрович''). 1703. gada augustā Martu sev par piegulētāju paņēma cits krievu karavadonis — [[Pēteris I|Pētera I]] draugs un domubiedrs kņazs [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Меншиков, Александр Данилович''). 1703. gada vēlā rudenī Martu pamanīja cars [[Pēteris I]], kurš uzreiz paņēma viņu sev par piegulētāju. Nākamajā gadā viņai piedzima dēls, ko nosauca tēva vārdā par Pēteri. 1707. vai 1708. gadā Marta pārgāja [[Pareizticība|pareizticībā]] un pieņēma vārdu Katrīna Mihailova (''Екатерина Алексеевна Михайлова'') — tēva vārds no kristību krusttēva, Pētera dēla [[Aleksejs Romanovs|Alekseja]] vārda (''Алексей Петрович''), bet uzvārdu "Mihailovs" lietoja pats Pēteris I, kad vēlējās ceļot ''[[incognito]]''. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu sievu, pret viņu attiecīgi izturēties, un paņēma līdzi neveiksmīgajā Prutas karagājienā. 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Laulība|laulību]] [[ceremonija]]. 1713. gadā Pēteris I par godu savai laulātajai draudzenei nodibināja Sv. Katrīnas ordeni. Laikabiedri liecina, ka viņš bijis sievai ļoti pieķēries. === Valdīšanas periods === [[Attēls:Rubl_1726.jpg|right|thumb|300px|Sudraba [[rublis]] ar imperatores Katrīnas I attēlu (1726).]] Atbilstoši 1722. gada 5. februāra rīkojumam "Par troņa mantošanas kārtību", par Krievijas ķeizaru varēja kļūt jebkurš, kuru iepriekšējais ķeizars būtu atzinis par piemērotu. 1724. gada 7. maijā (18. maijā pēc jaunā stila) Pēteris I kronēja Katrīnu kā ķeizarieni un līdzvaldītāju. 1725. gada 28. janvāra (8. februāris pēc jaunā stila) agrā rītā Pēteris I nomira, nenorādījis troņmantnieku. Pēc Krievijas impērijas Senāta domām vienīgais leģitīmais kandidāts gadījumā, ja mirušais ķeizars nebija atstājis nevienu dēlu, bija Pētera I mazdēls [[Pēteris II Romanovs|Pēteris Aleksejevičs]]. Jau pēc pāris stundām sākās [[pučs]]: ēku, kurā notika Senāta sēde, ielenca [[Gvarde (Krievija)|gvarde]], telpā ielauzās gvardes virsnieki un lika Senātam nobalsot par Katrīnas kronēšanu par [[Krievijas impērija]]s ķeizarieni. Būdama ķeizariene, Katrīna I politikā nejaucās. Valsti vadīja kņazs [[Menšikovs]] un [[Augstākā Slepenā padome]]. 1726. gada 29. decembrī Katrīna I atklāja Krievijas Zinātņu akadēmiju, viņas valdīšanas laikā dāņu izcelsmes kapteinis [[Vituss Berings]] pāri [[Sibīrija]]i devās uz [[Kamčatka]]s pussalu un izpētīja [[Beringa šaurums|jūras šaurumu]] starp Eirāziju un Ziemeļameriku. Viņa pavēlēja sūtīt krievu jauniešus mācīties uz [[Rīga]]s un [[Rēvele]]s skolām, vēlāk uz ārzemēm. Ārpolitikā Katrīna I ieturēja Pētera I valdīšanas laikā iesākto virzienu, Krievijas impērija tuvinājās [[Hābsburgu monarhija]]i un [[Prūsija]]i. Katrīnas I laikā Krievijas impērija arvien vairāk iejaucās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iekšējās lietās Mirusi 1727. gada 6. maijā (17. maijā pēc jaunā stila). == Bērni == * Pēteris Petrovičs (1704—1707) * Pāvils Petrovičs (1705—1707) * Katrīna Petrovna (1707—1708) * [[Anna Petrovna]] (1708—1728), [[Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija‎]]s ciltsmāte * [[Elizabete Romanova|Elizabete Petrovna]] (1709—1762), Krievijas impērijas ķeizariene no 1741. gada * Natālija Petrovna (1713—1715) * Margarita Petrovna (1714—1715) * Pēteris Petrovičs (1715—1719) * Pāvils Petrovičs (1717—1717) * Natālija Petrovna (1718—1725) * Pēteris Petrovičs (1723—1723) * Pāvils Petrovičs (1724—1724) == Literatūra == * Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. Петербург: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.magister.msk.ru/library/history/kluchev/kllec70.htm Ключевский. Курс русской истории. Лекция 70] * [http://www.magister.msk.ru/library/history/solov/solv18p4.htm Соловьев С.М., «История России с древнейших времен», т.18, гл.4] {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris I]] | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars|ķeizariene]] | periods = 1725.-1727. | pēc = [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]]}} {{kastes beigas}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:1684. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1727. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] mmv1502s7hk0stv7efrb06eih9ypxus 0 48730 3668601 3648501 2022-08-09T19:59:49Z Dainis 876 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''26. februāris''' ir gada 57. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 308 (309 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Aurēlija (personvārds)|Aurēlija]], [[Evelīna]], [[Mētra (personvārds)|Mētra]] == Notikumi == * [[1848. gads]] — proklamēta otrā [[Francija|Francijas Republika]]. * [[1935. gads]]: ** pārformēta [[Vācija]]s ''[[Luftwaffe]]''; ** "Deiventrijas eksperimentā" [[Roberts Vatsons-Vats]] un [[Arnolds Vilkins]] pirmoreiz demonstrēja [[radars|radara]] iespējas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: izdota pavēle par [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas]] formēšanu. * [[1952. gads]] — Apvienotās Karalistes premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] paziņoja, ka valstī izgatavota [[atombumba]]. * [[1995. gads]] — bankrotēja Apvienotās Karalistes vecākā investīciju [[banka]] ''Barings Bank'' pēc tam, kad tās brokeris Niks Līsons zaudēja 1,4 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] spekulācijās [[Tokija]]s biržā. * [[1998. gads]] — palaists pirmais un vienīgais pavadonis ''[[Teledesic T1]]'' nerealizētajai mobilo sakaru sistēmai ''[[Teledesic]]''. * [[2004. gads]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republikas]] prezidents [[Boriss Trajkovskis]] gāja bojā lidmašīnas katastrofā pie [[Mostara]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. * [[2007. gads]] — [[Starptautiskā tiesa]] atzina [[Serbija|Serbiju]] par vainīgu nespējā novērst [[genocīds|genocīdu]] [[Srebrenica|Srebrenicā]]. * [[2021. gads]] — [[Nigērija|Nigērijā]] no Zamfaras štata skolas neidentificētas bruņotas personas nolaupījušas 279 skolnieces.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nigeria's Zamfara school abduction: More than 300 Nigerian girls missing |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-56188727 |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2021|2|27||bez}}}}</ref> Visas meitenes tika atbrīvotas 2. martā.<ref>{{ziņu atsauce|date=March 2, 2021|title=Nigeria school abduction: Hundreds of girls released by gunmen |work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-56249626|access-date=March 2, 2021}}</ref> === Kultūra === * [[2016. gads]] — spēlfilmas "[[Es esmu šeit]]" pirmizrāde == Dzimuši == * [[1361. gads]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs|Vāclavs IV]] (''Wenzel '', ''Václav IV.''), Vācijas un Čehijas karalis (miris 1419. gadā) * [[1564. gads]] (kristīts) — [[Kristofers Mārlovs]] (''Christopher Marlowe''), angļu dramaturgs (miris 1593. gadā) * [[1802. gads]] — [[Viktors Igo]] (''Victor-Marie Hugo''), franču rakstnieks (miris 1885. gadā) * [[1842. gads]] — [[Kamills Flammarions]] (''Camille Flammarion''), franču astronoms (miris 1925. gadā) * [[1846. gads]] — [[Bizonu Bils]] (''Buffalo Bill''), ASV mednieks un šovmenis (miris 1917. gadā) * [[1861. gads]] — [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] (''Фердинанд I''), Bulgārijas cars (miris 1948. gadā) * [[1869. gads]] — [[Nadežda Krupska]] (''Надежда Константиновна Крупская''), Ļeņina sieva (mirusi 1939. gadā) * [[1875. gads]] — [[Milans Neraličs]] (''Milan Neralić''), horvātu—serbu paukotājs (miris 1918. gadā) * [[1876. gads]] — [[Aleksandrs Kalējs]], latviešu ģenerālis (miris 1934. gadā) * [[1880. gads]] — [[Ģula Štrauss]] (''Gyula Strausz''), ungāru vieglatlēts (miris 1945. gadā) * [[1894. gads]] — [[Vilhelms Bitrihs]] (''Wilhelm Bittrich''), vācu ģenerālis (miris 1979. gadā) * [[1909. gads]] — [[Oļģerts Ābelīte]], latviešu grafiķis (miris 1972. gadā) * [[1914. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||2|13}}) — [[Vitālijs Rubenis]], latviešu politiķis (miris 1994. gadā) * [[1928. gads]]: ** [[Ariels Šarons]] (אריאל שרון‎), Izraēlas premjerministrs (miris 2014. gadā) ** [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (miris 2022. gadā) * [[1932. gads]] — [[Džonijs Kešs]] (''Johnny Cash''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā) * [[1954. gads]] — [[Redžeps Tajips Erdogans]] (''Recep Tayyip Erdoğan''), Turcijas premjerministrs * [[1958. gads]] — [[Sjūzena Helmsa]] (''Susan Helms''), ASV kosmonaute * [[1964. gads]] — [[Marks Dakaskoss]] (''Mark Dacascos''), ASV aktieris un austrumu cīņu speciālists * [[1974. gads]] — [[Sebastjēns Lēbs]] (''Sébastien Loeb''), Francijas autosportists * [[1981. gads]] — [[Kevins Dallmans]] (''Kevin Dallman''), Kanādas hokejists * [[1984. gads]] — [[Emanuels Adebajors]] (''Emmanuel Adebayor''), Togo futbolists * [[1986. gads]] — [[Mārtiņš Karsums]], latviešu hokejists * [[1988. gads]] — [[Sinta Sprudzāne]], latviešu šķēpmetēja == Miruši == * [[1593. gads]] — [[Kristofers Mārlovs]] (''Christopher Marlowe''), angļu Elizabetes laikmeta dramaturgs (dzimis 1564. gadā) * [[1770. gads]] — [[Džuzepe Tartīni]] (''Giuseppe Tartini''), itāļu vijolnieks un komponists (dzimis 1692. gadā) * [[1861. gads]] — [[Tarass Ševčenko]] (''Тарас Шевченко''), ukraiņu dzejnieks (dzimis 1814. gadā) * [[1909. gads]] — [[Hermanis Ebinghauss]] (''Hermann Ebbinghaus''), vācu psihologs (dzimis 1850. gadā) * [[1921. gads]] — [[Kārlis Mengers]] (''Carl Menger''), austriešu ekonomists (dzimis 1840. gadā) * [[1931. gads]] — [[Oto Vallahs]] (''Otto Wallach''), vācu ķīmiķis (dzimis 1847. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Gustavs Klucis]], latviešu padomju mākslinieks un plakātists (dzimis 1895. gadā) * [[1940. gads]] — [[Mihaels Hainišs]] (''Michael Hainisch''), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā) * [[1971. gads]] — [[Fernandels]] (''Fernandel''), franču aktieris, komiķis (dzimis 1903. gadā) * [[2004. gads]] — [[Boriss Trajkovskis]] (''Борис Трајковски''), Maķedonijas Republikas prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Zigismunds Lorencs]], latviešu popmūziķis (dzimis 1949. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Brīvības diena ([[Kuveita]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] tkiny3i5crw0dugurf4w3scop2y8d4l 0 49603 3668496 3668155 2022-08-09T15:59:45Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "gada labāko filmu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā filma"''' jeb "Oskara" balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.<ref name="Oscars1">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.<ref name="Oscars6">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}</ref> Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti. Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.<ref name="5to10">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise & Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}</ref> Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu. == Balvas ieguvēji un nominanti == === 1920. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[Wings]]''''' |- |''[[7th Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Racket]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brodvejas melodija]]" (''The Broadway Melody'')''' |- |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- style="background:#eee;" |"[[Holivudas rēvija]]" (''Hollywood Revue'') |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' |- |''[[The Big House]]'' |- style="background:#eee;" |[[Disraeli (filma)|''Disraeli'']] |- |''[[The Divorcee]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Love Parade]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Simarons]]" (''Cimarron'')''' |- |''[[East Lynne]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" (''Grand Hotel'')''' |- |''[[Arrowsmith]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Bad Girl]]'' |- |''[[The Champ]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Five Star Final]]'' |- |"[[Viena stunda ar tevi]]" (''[[:en:One_Hour_with_You|One Hour with You]]'') |- style="background:#eee;" |''[[Shanghai Express]]'' |- |''[[The Smiling Lieutenant]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" (''Cavalcade'')''' |- |''[[42nd Street]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Farewell to Arms]]'' |- |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lady for a Day]]'' |- |"[[Mazās sievietes (1933. gada filma)|Mazās sievietes]]" (''Little Women'') |- style="background:#eee;" |''[[The Private Life of Henry VIII]]'' |- |''[[She Done Him Wrong]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Smilin' Through]]'' |- |''[[State Fair]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[It Happened One Night]]''''' |- |''[[The Barretts of Wimpole Street]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1934. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[Flirtation Walk]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Gay Divorcee]]'' |- |''[[Here Comes the Navy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The House of Rothschild]]'' |- |''[[Imitation of Life]]'' |- style="background:#eee;" |''[[One Night of Love]]'' |- |''[[The Thin Man]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Viva Villa!]]'' |- |''[[The White Parade]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'')''' |- |''[[Alice Adams]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Broadway Melody of 1936]]'' |- |''[[Captain Blood]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Deivids Koperfīlds (filma)|Deivids Koperfīlds]]" (''David Copperfield'') |- |''[[The Informer]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Lives of a Bengal Lancer]]'' |- |"[[Sapnis vasaras naktī (filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (1935. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'') |- |''[[Naughty Marietta]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Ruggles of Red Gap]]'' |- |''[[Top Hat]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dižais Zigfelds]]" (''The Great Ziegfeld'')''' |- |''[[Anthony Adverse]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Dodsworth]]'' |- |''[[Libeled Lady]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |"[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |- style="background:#eee;" |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- |''[[The Story of Louis Pasteur]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Tale of Two Cities]]'' |- |''[[Three Smart Girls]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'')''' |- |''[[The Awful Truth]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Captains Courageous]]'' |- |''[[Dead End]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Good Earth]]'' |- |''[[In Old Chicago]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lost Horizon]]'' |- |''[[One Hundred Men and a Girl]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Stage Door]]'' |- |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[To nevar sev paņemt līdzi]]" (''You Can't Take It with You'')''' |- |"[[Robina Huda piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Robin Hood'') |- style="background:#eee;" |''[[Alexander's Ragtime Band]]'' |- |''[[Boys Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Citadel]]'' |- |''[[Four Daughters]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Lielā ilūzija]]" (''La Grande Illusion'') |- |"[[Džezebele]]" (''Jezebel'') |- style="background:#eee;" |''[[Pygmalion]]'' |- |''[[Test Pilot]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"''' |- |"[[Tumšā uzvara]]" (''Dark Victory'') |- style="background:#eee;" |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |''[[Love Affair]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |''[[Ninotchka]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Par pelēm un cilvēkiem (filma)|Par pelēm un cilvēkiem]]" (''Of Mice and Men'') |- |"[[Pasta kariete]]" (''Stagecoach'') |- style="background:#eee;" |"[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" |- |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |} === 1940. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]"''' |- |"[[Visu šo un vēl debesis]]" (''All This, and Heaven Too'') |- style="background:#eee;" |''[[Foreign Correspondent]]'' |- |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- style="background:#eee;" |"[[Lielais diktators]]" |- |''[[Kitty Foyle]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Vēstule (filma)|Vēstule]]" (''The Letter'') |- |''[[The Long Voyage Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Our Town]]'' |- |"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" (''How Green Was My Valley'')''' |- |''[[Blossoms in the Dust]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Pilsonis Keins]]" |- |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Hold Back the Dawn]]'' |- |"[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]" (''The Little Foxes'') |- style="background:#eee;" |"[[Maltas vanags]]" |- |''[[One Foot in Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sergeant York]]'' |- |"[[Aizdomas]]" (''Suspicion'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'')''' |- |''[[49th Parallel]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Kings Row]]'' |- |"[[Lieliskie Ambersoni]]" (''The Magnificent Ambersons'') |- style="background:#eee;" |''[[The Pied Piper]]'' |- |''[[The Pride of the Yankees]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Random Harvest]]'' |- |''[[The Talk of the Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Wake Island]]'' |- |''[[Yankee Doodle Dandy]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]"''' |- |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |''[[The Human Comedy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[In Which We Serve]]'' |- |''[[Madame Curie]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The More the Merrier]]'' |- |''[[The Ox-Bow Incident]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Song of Bernadette]]'' |- |"[[Sardze pie Reinas]]" (''Watch on the Rhine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sava ceļa gājējs]]" (''Going My Way'')''' |- |"[[Dubultā apdrošināšana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gāzes gaisma]]" |- |''[[Since You Went Away]]'' |- style="background:#eee;" |[[Wilson (1944. gada filma)|''Wilson'']] |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Zudusī nedēļas nogale]]" (''The Lost Weekend'')''' |- |''[[Anchors Aweigh]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |"[[Mildreda Pīrsa]]" (''Mildred Pierce'') |- style="background:#eee;" |"[[Apmātais]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- |''[[The Razor's Edge]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Yearling]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's Agreement'')''' |- |"[[Bīskapa sieva]]" (''The Bishop's Wife'') |- style="background:#eee;" |''[[Crossfire]]'' |- |"[[Lielās cerības (filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnums 34. ielā]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |''[[Johnny Belinda]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Red Shoes]]'' |- |''[[The Snake Pit]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Sjerramadres dārgumi]]" (''The Treasure of the Sierra Madre'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'')''' |- |''[[Battleground]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Heiress]]'' |- |''[[A Letter to Three Wives]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Twelve O'Clock High]]'' |} === 1950. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viss par Ievu]]"''' |- |"[[Dzimusi vakardien]]" (''Born Yesterday'') |- style="background:#eee;" |''[[Father of the Bride]]'' |- |''[[King Solomon's Mines]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Saulrieta bulvāris]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikānis Parīzē]]" (''An American in Paris'')''' |- |''[[Decision Before Dawn]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Place in the Sun]]'' |- |[[Quo Vadis (1951. gada filma)|''Quo Vadis'']] |- style="background:#eee;" |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" (''The Greatest Show on Earth'')''' |- |''[[High Noon]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Aivenho]]" (''Ivanhoe'') |- |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- style="background:#eee;" |''[[The Quiet Man]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[No šejienes līdz bezgalībai]]"''' |- |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- style="background:#eee;" |''[[The Robe]]'' |- |"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'') |- style="background:#eee;" |"[[Šeins]]" (''Shane'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ostā]]"''' |- |"[[Keina dumpis]]" (''The Caine Mutiny'') |- style="background:#eee;" |''[[The Country Girl]]'' |- |''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Three Coins in the Fountain]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |''[[Love Is a Many-Splendored Thing]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Mister Roberts]]'' |- |''[[Picnic]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Rose Tattoo]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]"''' |- |''[[Friendly Persuasion]]'' |- style="background:#eee;" |[[Giant (1956. gada filma)|''Giant'']] |- |''[[The King and I]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Desmit baušļi (filma)|Desmit baušļi]]" (''The Ten Commandments'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |"[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" |- style="background:#eee;" |''[[Peyton Place]]'' |- |''[[Sayonara]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'')''' |- |''[[Auntie Mame]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |''[[The Defiant Ones]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Separate Tables]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Ben-Hurs]]" |- |"[[Slepkavības anatomija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]" (''The Diary of Anne Frank'') |- |''[[The Nun's Story]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Room at the Top]]'' |} === 1960. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]"''' |- |''[[The Alamo]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Elmer Gantry]]'' |- |''[[Sons and Lovers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Sundowners]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' |- |''[[Fanny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Guns of Navarone]]'' |- |''[[The Hustler]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"''' |- |"[[Visgarākā diena]]" (''The Longest Day'') |- style="background:#eee;" |''[[The Music Man]]'' |- |"[[Dumpis uz "Bounty" (1962. gada filma)|Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- style="background:#eee;" |"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'')''' |- |''[[America America]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[How the West Was Won]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lilies of the Field]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Becket (filma)|''Becket'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- |"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūzikas skaņas]]"''' |- |[[Darling (filma)|''Darling'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Živago]]" |- |''[[Ship of Fools]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Thousand Clowns]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alfie (filma)|''Alfie'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |''[[The Sand Pebbles]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Dūlitls (1967. gada filma)|Doktors Dūlitls]]" (''Doctor Dolittle'') |- |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- style="background:#eee;" |"[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]" (''Guess Who's Coming to Dinner'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'')''' |- |[[Funny Girl (filma)|''Funny Girl'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Lion in Winter]]'' |- |''[[Rachel, Rachel]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pusnakts kovbojs]]"''' |- |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'') |- |''[[Hello, Dolly!]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Z (filma)|Z]]" (''Z'') |} === 1970. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Airport (filma)|''Airport'']] |- style="background:#eee;" |"[[Pieci viegli gabali]]" (''Five Easy Pieces'') |- |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- style="background:#eee;" |"[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |"[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- |''[[The Last Picture Show]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Nicholas and Alexandra]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') |- style="background:#eee;" |''[[Deliverance]]'' |- |''[[The Emigrants]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sounder]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'')''' |- |"[[Amerikāņu grafiti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kliedzieni un čuksti]]" (''Viskningar och rop'') |- |"[[Sātana izdzinējs]]" (''The Exorcist'') |- style="background:#eee;" |''[[A Touch of Class]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs 2]]"''' |- |"[[Ķīniešu kvartāls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Saruna (filma)|Saruna]]" |- |''[[Lenny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Towering Inferno]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |"[[Berijs Lindons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |"[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Našvila (filma)|Našvila]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rokijs]]"''' |- |"[[Visi prezidenta vīri]]" (''All the President's Men'') |- style="background:#eee;" |''[[Bound for Glory]]'' |- |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Taksists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Enija Hola]]"''' |- |''[[The Goodbye Girl]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Džūlija]]" |- |"[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Turning Point]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Briežu mednieks]]"''' |- |''[[Coming Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |"[[Pusnakts ekspresis]]" (''Midnight Express'') |- style="background:#eee;" |''[[An Unmarried Woman]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Krāmers pret Krāmeri]]" |- |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- style="background:#eee;" |"[[Mūsdienu apokalipse]]" |- |''[[Breaking Away]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Norma Rae]]'' |} === 1980. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'')''' |- |''[[Coal Miner's Daughter]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |"[[Satrakotais vērsis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tesa (filma)|Tesa]]" (''Tess'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'')''' |- |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- style="background:#eee;" |''[[On Golden Pond]]'' |- |"[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |"[[Citplanētietis]]" |- style="background:#eee;" |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |"[[Sirdspuķīte]]" (''Tootsie'') |- style="background:#eee;" |''[[The Verdict]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mīlestības apliecinājumi]]" (''Terms of Endearment'')''' |- |''[[The Big Chill]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Dresser]]'' |- |''[[The Right Stuff]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Tender Mercies]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- style="background:#eee;" |''[[A Passage to India]]'' |- |''[[Places in the Heart]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Soldier's Story]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'')''' |- |"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') |- style="background:#eee;" |''[[Kiss of the Spider Woman]]'' |- |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- style="background:#eee;" |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Armijas vads]]"''' |- |''[[Children of a Lesser God]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Hanna un viņas māsas]]" (''Hannah and Her Sisters'') |- |"[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') |- style="background:#eee;" |''[[A Room with a View]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'')''' |- |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- style="background:#eee;" |"[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- |''[[Hope and Glory]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |''[[The Accidental Tourist]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bīstamie sakari]]" (''Dangerous Liaisons'') |- |''[[Mississippi Burning]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Working Girl]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'')''' |- |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |"[[Brīnumu lauks]]" (''Field of Dreams'') |- style="background:#eee;" |"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'') |} === 1990. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dejas ar vilkiem]]"''' |- |"[[Pamošanās]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spoks (1990. gada filma)|Spoks]]" (''Ghost'') |- |"[[Krusttēvs 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Labie puiši]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |"[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" |- style="background:#eee;" |''[[Bugsy]]'' |- |"[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]" |- style="background:#eee;" |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nepiedots]]"''' |- |''[[The Crying Game]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') |- |"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'') |- style="background:#eee;" |"[[Sievietes smarža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Šindlera saraksts]]"''' |- |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" |- style="background:#eee;" |''[[In the Name of the Father]]'' |- |"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'') |- style="background:#eee;" |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |"[[Četras kāzas un vienas bēres]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lubene]]" |- |"[[Savādā spēle]]" |- style="background:#eee;" |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Drošsirdis]]"''' |- |"[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mazulis (filma)|Mazulis]]" (''Babe'') |- |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- style="background:#eee;" |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]"''' |- |"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]" (''Shine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Titāniks (filma)|Titāniks]]"''' |- |"[[Cik labi vien var būt]]" |- style="background:#eee;" |"[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'') |- |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- style="background:#eee;" |"[[Losandželosa konfidenciāli]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"''' |- |"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dzīve ir skaista]]" |- |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |"[[Sidra nama likumi (filma)|Sidra nama likumi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zaļā jūdze]]" |- |"[[Savējais]]" (''The Insider'') |- style="background:#eee;" |"[[Sestais prāts]]" |} === 2000. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2000_in_film|2000]]'''{{small|[[73rd Academy Awards|(73rd)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:Gladiator_(2000_film)|Gladiator]]''''' |- |''[[:en:Chocolat_(2000_film)|Chocolat]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Crouching_Tiger,_Hidden_Dragon|Crouching Tiger, Hidden Dragon]]'' |- |''[[:en:Erin_Brockovich_(film)|Erin Brockovich]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Traffic_(2000_film)|Traffic]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2001_in_film|2001]]'''{{small|[[74th Academy Awards|(74th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:A_Beautiful_Mind_(film)|A Beautiful Mind]]''''' |- |''[[:en:Gosford_Park|Gosford Park]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:In_the_Bedroom|In the Bedroom]]'' |- |''[[:en:The_Lord_of_the_Rings:_The_Fellowship_of_the_Ring|The Lord of the Rings: The Fellowship of the Ring]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Moulin_Rouge!|Moulin Rouge!]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2002_in_film|2002]]'''{{small|[[75th Academy Awards|(75th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:Chicago_(2002_film)|Chicago]]''''' |- |''[[:en:Gangs_of_New_York|Gangs of New York]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:The_Hours_(film)|The Hours]]'' |- |''[[:en:The_Lord_of_the_Rings:_The_Two_Towers|The Lord of the Rings: The Two Towers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:The_Pianist_(2002_film)|The Pianist]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2003_in_film|2003]]'''{{small|[[76th Academy Awards|(76th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:The_Lord_of_the_Rings:_The_Return_of_the_King|The Lord of the Rings: The Return of the King]]''''' |- |''[[:en:Lost_in_Translation_(film)|Lost in Translation]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Master_and_Commander:_The_Far_Side_of_the_World|Master and Commander: The Far Side of the World]]'' |- |''[[:en:Mystic_River_(film)|Mystic River]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Seabiscuit_(film)|Seabiscuit]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2004_in_film|2004]]'''{{small|[[77th Academy Awards|(77th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:Million_Dollar_Baby|Million Dollar Baby]]''''' |- |''[[:en:The_Aviator_(2004_film)|The Aviator]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Finding_Neverland_(film)|Finding Neverland]]'' |- |''[[:en:Ray_(film)|Ray]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Sideways|Sideways]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2005_in_film|2005]]'''{{small|[[78th Academy Awards|(78th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:Crash_(2004_film)|Crash]]''''' |- |''[[:en:Brokeback_Mountain|Brokeback Mountain]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Capote_(film)|Capote]]'' |- |''[[:en:Good_Night,_and_Good_Luck|Good Night, and Good Luck]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Munich_(2005_film)|Munich]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2006_in_film|2006]]'''{{small|[[79th Academy Awards|(79th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:The_Departed|The Departed]]''''' |- |''[[:en:Babel_(film)|Babel]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Letters_from_Iwo_Jima|Letters from Iwo Jima]]'' |- |''[[:en:Little_Miss_Sunshine|Little Miss Sunshine]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:The_Queen_(2006_film)|The Queen]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2007_in_film|2007]]'''{{small|[[80th Academy Awards|(80th)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:No_Country_for_Old_Men_(film)|No Country for Old Men]]''''' |- |''[[:en:Atonement_(2007_film)|Atonement]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Juno_(film)|Juno]]'' |- |''[[:en:Michael_Clayton_(film)|Michael Clayton]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:There_Will_Be_Blood|There Will Be Blood]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''[[:en:2008_in_film|2008]]'''{{small|[[81st Academy Awards|(81st)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:Slumdog_Millionaire|Slumdog Millionaire]]''''' |- |''[[:en:The_Curious_Case_of_Benjamin_Button_(film)|The Curious Case of Benjamin Button]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Frost/Nixon_(film)|Frost/Nixon]]'' |- |''[[:en:Milk_(2008_American_film)|Milk]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:The_Reader_(2008_film)|The Reader]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''[[:en:2009_in_film|2009]]'''{{small|[[82nd Academy Awards|(82nd)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[:en:The_Hurt_Locker|The Hurt Locker]]''''' |- |''[[:en:Avatar_(2009_film)|Avatar]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:The_Blind_Side_(film)|The Blind Side]]'' |- |''[[:en:District_9|District 9]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:An_Education|An Education]]'' |- |''[[:en:Inglourious_Basterds|Inglourious Basterds]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Precious_(film)|Precious: Based on the Novel 'Push' by Sapphire]]'' |- |''[[:en:A_Serious_Man|A Serious Man]]'' |- style="background:#eee;" |''[[:en:Up_(2009_film)|Up]]'' |- |''[[:en:Up_in_the_Air_(2009_film)|Up in the Air]]'' |} {| class="wikitable" style="text-align:left" |- ! Gads (ceremonija) !! Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā |- | style="text-align:center" | 1927/28 <small>[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]</small> || ''[[Wings]]'' || ''Wings'' |- | style="text-align:center" | 1928/29 <small>[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]</small> || "[[Brodvejas melodija]]" || ''The Broadway melody'' |- | style="text-align:center" | 1929/30 <small>[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]</small> || "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" || ''All quiet on the western front'' |- | style="text-align:center" | 1930/31 <small>[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]</small> || "[[Simarons]]" || ''Cimarron'' |- | style="text-align:center" | 1931/32 <small>[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]</small> || "[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" || ''Grand Hotel'' |- | style="text-align:center" | 1932/33 <small>[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]</small> || "[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" || ''Cavalcade'' |- | style="text-align:center" | 1934 <small>[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]</small> || ''[[It Happened One Night]]'' || ''It happened one night'' |- | style="text-align:center" | 1935 <small>[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]</small> || "[[Dumpis uz "Bounty"]]" || ''Mutiny on the Bounty'' |- | style="text-align:center" | 1936 <small>[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]</small> || "[[Dižais Zigfelds]]" || ''The Great Ziegfeld'' |- | style="text-align:center" | 1937 <small>[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]</small> || "[[Emīla Zolā dzīve]]" || ''The life of Emile Zola'' |- | style="text-align:center" | 1938 <small>[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]</small> || "[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]" || ''You can't take it with you'' |- | style="text-align:center" | 1939 <small>[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]</small> || "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" || ''Gone with the wind'' |- | style="text-align:center" | 1940 <small>[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]</small> || "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" || ''Rebecca'' |- | style="text-align:center" | 1941 <small>[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]</small> || "[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" || ''How green was my walley'' |- | style="text-align:center" | 1942 <small>[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]</small> || "[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" || ''Mrs. Miniver'' |- | style="text-align:center" | 1943 <small>[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]</small> || "[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" || ''Casablanca'' |- | style="text-align:center" | 1944 <small>[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]</small> || "[[Sava ceļa gājējs]]" || ''Going my way'' |- | style="text-align:center" | 1945 <small>[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]</small> || "[[Zudusī nedēļas nogale]]" || ''The lost weekend'' |- | style="text-align:center" | 1946 <small>[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]</small> || "[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" || ''The best years of our lives'' |- | style="text-align:center" | 1947 <small>[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]</small> || "[[Džentlmeņu vienošanās]]" || ''Gentleman's agreement'' |- | style="text-align:center" | 1948 <small>[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]</small> || "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" || ''Hamlet'' |- | style="text-align:center" | 1949 <small>[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]</small> || "[[Visi karaļa vīri]]" || ''All the kings men'' |- | style="text-align:center" | 1950 <small>[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]</small> || "[[Viss par Ievu]]" || ''All about Eve'' |- | style="text-align:center" | 1951 <small>[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]</small> || "[[Amerikānis Parīzē]]" || ''An american in Paris'' |- | style="text-align:center" | 1952 <small>[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]</small> || "[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" || ''The greatest show on earth'' |- | style="text-align:center" | 1953 <small>[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]</small> || "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" || ''From here to eternity'' |- | style="text-align:center" | 1954 <small>[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]</small> || "[[Ostā]]" || ''On the waterfront'' |- | style="text-align:center" | 1955 <small>[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]</small> || "[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" || ''Marty'' |- | style="text-align:center" | 1956 <small>[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]</small> || "[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]" || ''Around the world in 80 days'' |- | style="text-align:center" | 1957 <small>[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]</small> || "[[Tilts pār Kvai upi]]" || ''The bridge on the river Kwai'' |- | style="text-align:center" | 1958 <small>[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]</small> || "[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" || ''Gigi'' |- | style="text-align:center" | 1959 <small>[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]</small> || "[[Ben-Hurs]]" || ''Ben-Hur'' |- | style="text-align:center" | 1960 <small>[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]</small> || "[[Dzīvoklis]]" || ''The apartment'' |- | style="text-align:center" | 1961 <small>[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]</small> || "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" || ''West Side story'' |- | style="text-align:center" | 1962 <small>[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]</small> || "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" || ''Lawrence of Arabia'' |- | style="text-align:center" | 1963 <small>[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]</small> || "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" || ''Tom Jones'' |- | style="text-align:center" | 1964 <small>[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]</small> || "[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" || ''My fair lady'' |- | style="text-align:center" | 1965 <small>[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]</small> || "[[Mūzikas skaņas]]" || ''The sound of music'' |- | style="text-align:center" | 1966 <small>[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]</small> || "[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" || ''A man for all seasons'' |- | style="text-align:center" | 1967 <small>[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]</small> || "[[Nakts karstumā]]" || ''In the Heat of the Night'' |- | style="text-align:center" | 1968 <small>[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]</small> || "[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" || ''Oliver!'' |- | style="text-align:center" | 1969 <small>[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]</small> || "[[Pusnakts kovbojs]]" || ''Midnight cowboy'' |- | style="text-align:center" | 1970 <small>[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]</small> || "[[Patons (filma)|Patons]]" || ''Patton'' |- | style="text-align:center" | 1971 <small>[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]</small> || "[[Franču sakarnieks]]" || ''The french connection'' |- | style="text-align:center" | 1972 <small>[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]</small> || "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" || ''The godfather'' |- | style="text-align:center" | 1973 <small>[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]</small> || "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" || ''The sting'' |- | style="text-align:center" | 1974 <small>[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]</small> || "[[Krusttēvs 2]]" || ''The godfather Part II'' |- | style="text-align:center" | 1975 <small>[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]</small> || "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" ||''One Flew Over the Cuckoo's Nest'' |- | style="text-align:center" | 1976 <small>[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]</small> || "[[Rokijs]]" || ''Rocky'' |- | style="text-align:center" | 1977 <small>[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]</small> || "[[Enija Hola]]" || ''Annie Hall'' |- | style="text-align:center" | 1978 <small>[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]</small> || "[[Briežu mednieks]]" || ''The deer hunter'' |- | style="text-align:center" | 1979 <small>[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]</small> || "[[Krāmers pret Krāmeri]]" || ''Kramer vs. Kramer'' |- | style="text-align:center" | 1980 <small>[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]</small> || "[[Parastie cilvēki]]" || ''Ordinary people'' |- | style="text-align:center" | 1981 <small>[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]</small> || "[[Ugunīgie kaujas rati]]" || ''Chariots of fire'' |- | style="text-align:center" | 1982 <small>[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]</small> || "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" || ''Gandhi'' |- | style="text-align:center" | 1983 <small>[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]</small> || "[[Mīlestības apliecinājumi]]" || ''Terms of endearment'' |- | style="text-align:center" | 1984 <small>[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]</small> || "[[Amadejs]]" || ''Amadeus'' |- | style="text-align:center" | 1985 <small>[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]</small> || "[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" || ''Out of Africa'' |- | style="text-align:center" | 1986 <small>[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]</small> || "[[Armijas vads]]" || ''Platoon'' |- | style="text-align:center" | 1987 <small>[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]</small> || "[[Pēdējais imperators]]" || ''The last emperor'' |- | style="text-align:center" | 1988 <small>[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]</small> || "[[Lietus cilvēks]]" || ''Rain man'' |- | style="text-align:center" | 1989 <small>[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]</small> || "[[Deizijas kundzes šoferis]]" || ''Driving miss Daisy'' |- | style="text-align:center" | 1990 <small>[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]</small> || "[[Dejas ar vilkiem]]" || ''Dances with wolves'' |- | style="text-align:center" | 1991 <small>[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]</small> || "[[Jēru klusēšana]]" || ''The Silence of the lambs'' |- | style="text-align:center" | 1992 <small>[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]</small> || "[[Nepiedots]]" || ''Unforgiven'' |- | style="text-align:center" | 1993 <small>[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]</small> || "[[Šindlera saraksts]]" || ''Schindler's list'' |- | style="text-align:center" | 1994 <small>[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]</small> || "[[Forests Gamps]]" || ''Forrest Gump'' |- | style="text-align:center" | 1995 <small>[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]</small> || "[[Drošsirdis]]" || ''Braveheart'' |- | style="text-align:center" | 1996 <small>[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]</small> || "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" || ''The english patient'' |- | style="text-align:center" | 1997 <small>[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]</small> || "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" || ''Titanic'' |- | style="text-align:center" | 1998 <small>[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]</small> || "[[Iemīlējies Šekspīrs]]" || ''Shakespeare in love'' |- | style="text-align:center" | 1999 <small>[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]</small> || "[[Amerikāņu skaistums]]" || ''American beauty'' |- | style="text-align:center" | 2000 <small>[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]</small> || "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" || ''Gladiator'' |- | style="text-align:center" | 2001 <small>[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]</small> || "[[Brīnišķais prāts]]" || ''A beautiful mind'' |- | style="text-align:center" | 2002 <small>[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]</small> || "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" || ''Chicago'' |- | style="text-align:center" | 2003 <small>[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]</small> || "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" || ''The lord of the rings: The return of the king'' |- | style="text-align:center" | 2004 <small>[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]</small> || "[[Miljons dolāru mazulīte]]" || ''Million dollar baby'' |- | style="text-align:center" | 2005 <small>[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]</small> || "[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]" || ''Crash'' |- | style="text-align:center" | 2006 <small>[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]</small> || "[[Atkritēji]]" || ''The Departed'' |- | style="text-align:center" | 2007 <small>[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]</small> || "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" || ''No Country for Old Men'' |- | style="text-align:center" | 2008 <small>[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]</small> || "[[Graustu miljonārs]]" || ''Slumdog Millionaire'' |- | style="text-align:center" | 2009 <small>[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]</small> || "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" || ''The Hurt Locker'' |- | style="text-align:center" | 2010 <small>[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]</small> || "[[Karaļa runa]]" || ''The King's Speech'' |- | style="text-align:center" | 2011 <small>[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]</small> || "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" || ''The Artist'' |- | style="text-align:center" | 2012 <small>[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]</small> || "[[Argo (filma)|Argo]]" || ''Argo'' |- | style="text-align:center" | 2013 <small>[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]</small> || "[[12 gadi verdzībā]]" || ''12 Years a Slave'' |- | style="text-align:center" | 2014 <small>[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]</small> || "[[Putncilvēks]]" || ''Birdman'' |- | style="text-align:center" | 2015 <small>[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]</small> || "[[Uzmanības centrā]]" || ''Spotlight'' |- | style="text-align:center" | 2016 <small>[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]</small> || "[[Mēnessgaisma]]" || ''Moonlight'' |- | style="text-align:center" | 2017 <small>[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]</small> || "[[Ūdens forma]]" || ''The Shape of Water'' |- | style="text-align:center" | 2018 <small>[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]</small> || "[[Ceļvedis]]" || ''Green Book'' |- | style="text-align:center" | 2019 <small>[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]</small> || "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" || ''기생충'' |- | style="text-align:center" | 2020 <small>[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]</small> || "[[Klejotāju zeme]]" || ''Nomadland'' |- | style="text-align:center" | 2021 <small>[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]</small> || "[[CODA]]" || ''CODA'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]] 2doqni7hb11mcv1f55ebe3y4t0ga4lj 3668497 3668496 2022-08-09T16:01:04Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "gada labāko filmu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā filma"''' jeb "Oskara" balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.<ref name="Oscars1">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.<ref name="Oscars6">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}</ref> Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti. Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.<ref name="5to10">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise & Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}</ref> Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu. == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" style="text-align:left" |- ! Gads (ceremonija) !! Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā |- | style="text-align:center" | 1927/28 <small>[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]</small> || ''[[Wings]]'' || ''Wings'' |- | style="text-align:center" | 1928/29 <small>[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]</small> || "[[Brodvejas melodija]]" || ''The Broadway melody'' |- | style="text-align:center" | 1929/30 <small>[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]</small> || "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" || ''All quiet on the western front'' |- | style="text-align:center" | 1930/31 <small>[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]</small> || "[[Simarons]]" || ''Cimarron'' |- | style="text-align:center" | 1931/32 <small>[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]</small> || "[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" || ''Grand Hotel'' |- | style="text-align:center" | 1932/33 <small>[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]</small> || "[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" || ''Cavalcade'' |- | style="text-align:center" | 1934 <small>[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]</small> || ''[[It Happened One Night]]'' || ''It happened one night'' |- | style="text-align:center" | 1935 <small>[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]</small> || "[[Dumpis uz "Bounty"]]" || ''Mutiny on the Bounty'' |- | style="text-align:center" | 1936 <small>[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]</small> || "[[Dižais Zigfelds]]" || ''The Great Ziegfeld'' |- | style="text-align:center" | 1937 <small>[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]</small> || "[[Emīla Zolā dzīve]]" || ''The life of Emile Zola'' |- | style="text-align:center" | 1938 <small>[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]</small> || "[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]" || ''You can't take it with you'' |- | style="text-align:center" | 1939 <small>[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]</small> || "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" || ''Gone with the wind'' |- | style="text-align:center" | 1940 <small>[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]</small> || "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" || ''Rebecca'' |- | style="text-align:center" | 1941 <small>[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]</small> || "[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" || ''How green was my walley'' |- | style="text-align:center" | 1942 <small>[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]</small> || "[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" || ''Mrs. Miniver'' |- | style="text-align:center" | 1943 <small>[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]</small> || "[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" || ''Casablanca'' |- | style="text-align:center" | 1944 <small>[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]</small> || "[[Sava ceļa gājējs]]" || ''Going my way'' |- | style="text-align:center" | 1945 <small>[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]</small> || "[[Zudusī nedēļas nogale]]" || ''The lost weekend'' |- | style="text-align:center" | 1946 <small>[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]</small> || "[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" || ''The best years of our lives'' |- | style="text-align:center" | 1947 <small>[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]</small> || "[[Džentlmeņu vienošanās]]" || ''Gentleman's agreement'' |- | style="text-align:center" | 1948 <small>[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]</small> || "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" || ''Hamlet'' |- | style="text-align:center" | 1949 <small>[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]</small> || "[[Visi karaļa vīri]]" || ''All the kings men'' |- | style="text-align:center" | 1950 <small>[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]</small> || "[[Viss par Ievu]]" || ''All about Eve'' |- | style="text-align:center" | 1951 <small>[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]</small> || "[[Amerikānis Parīzē]]" || ''An american in Paris'' |- | style="text-align:center" | 1952 <small>[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]</small> || "[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" || ''The greatest show on earth'' |- | style="text-align:center" | 1953 <small>[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]</small> || "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" || ''From here to eternity'' |- | style="text-align:center" | 1954 <small>[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]</small> || "[[Ostā]]" || ''On the waterfront'' |- | style="text-align:center" | 1955 <small>[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]</small> || "[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" || ''Marty'' |- | style="text-align:center" | 1956 <small>[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]</small> || "[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]" || ''Around the world in 80 days'' |- | style="text-align:center" | 1957 <small>[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]</small> || "[[Tilts pār Kvai upi]]" || ''The bridge on the river Kwai'' |- | style="text-align:center" | 1958 <small>[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]</small> || "[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" || ''Gigi'' |- | style="text-align:center" | 1959 <small>[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]</small> || "[[Ben-Hurs]]" || ''Ben-Hur'' |- | style="text-align:center" | 1960 <small>[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]</small> || "[[Dzīvoklis]]" || ''The apartment'' |- | style="text-align:center" | 1961 <small>[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]</small> || "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" || ''West Side story'' |- | style="text-align:center" | 1962 <small>[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]</small> || "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" || ''Lawrence of Arabia'' |- | style="text-align:center" | 1963 <small>[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]</small> || "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" || ''Tom Jones'' |- | style="text-align:center" | 1964 <small>[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]</small> || "[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" || ''My fair lady'' |- | style="text-align:center" | 1965 <small>[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]</small> || "[[Mūzikas skaņas]]" || ''The sound of music'' |- | style="text-align:center" | 1966 <small>[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]</small> || "[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" || ''A man for all seasons'' |- | style="text-align:center" | 1967 <small>[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]</small> || "[[Nakts karstumā]]" || ''In the Heat of the Night'' |- | style="text-align:center" | 1968 <small>[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]</small> || "[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" || ''Oliver!'' |- | style="text-align:center" | 1969 <small>[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]</small> || "[[Pusnakts kovbojs]]" || ''Midnight cowboy'' |- | style="text-align:center" | 1970 <small>[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]</small> || "[[Patons (filma)|Patons]]" || ''Patton'' |- | style="text-align:center" | 1971 <small>[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]</small> || "[[Franču sakarnieks]]" || ''The french connection'' |- | style="text-align:center" | 1972 <small>[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]</small> || "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" || ''The godfather'' |- | style="text-align:center" | 1973 <small>[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]</small> || "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" || ''The sting'' |- | style="text-align:center" | 1974 <small>[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]</small> || "[[Krusttēvs 2]]" || ''The godfather Part II'' |- | style="text-align:center" | 1975 <small>[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]</small> || "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" ||''One Flew Over the Cuckoo's Nest'' |- | style="text-align:center" | 1976 <small>[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]</small> || "[[Rokijs]]" || ''Rocky'' |- | style="text-align:center" | 1977 <small>[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]</small> || "[[Enija Hola]]" || ''Annie Hall'' |- | style="text-align:center" | 1978 <small>[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]</small> || "[[Briežu mednieks]]" || ''The deer hunter'' |- | style="text-align:center" | 1979 <small>[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]</small> || "[[Krāmers pret Krāmeri]]" || ''Kramer vs. Kramer'' |- | style="text-align:center" | 1980 <small>[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]</small> || "[[Parastie cilvēki]]" || ''Ordinary people'' |- | style="text-align:center" | 1981 <small>[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]</small> || "[[Ugunīgie kaujas rati]]" || ''Chariots of fire'' |- | style="text-align:center" | 1982 <small>[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]</small> || "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" || ''Gandhi'' |- | style="text-align:center" | 1983 <small>[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]</small> || "[[Mīlestības apliecinājumi]]" || ''Terms of endearment'' |- | style="text-align:center" | 1984 <small>[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]</small> || "[[Amadejs]]" || ''Amadeus'' |- | style="text-align:center" | 1985 <small>[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]</small> || "[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" || ''Out of Africa'' |- | style="text-align:center" | 1986 <small>[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]</small> || "[[Armijas vads]]" || ''Platoon'' |- | style="text-align:center" | 1987 <small>[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]</small> || "[[Pēdējais imperators]]" || ''The last emperor'' |- | style="text-align:center" | 1988 <small>[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]</small> || "[[Lietus cilvēks]]" || ''Rain man'' |- | style="text-align:center" | 1989 <small>[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]</small> || "[[Deizijas kundzes šoferis]]" || ''Driving miss Daisy'' |- | style="text-align:center" | 1990 <small>[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]</small> || "[[Dejas ar vilkiem]]" || ''Dances with wolves'' |- | style="text-align:center" | 1991 <small>[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]</small> || "[[Jēru klusēšana]]" || ''The Silence of the lambs'' |- | style="text-align:center" | 1992 <small>[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]</small> || "[[Nepiedots]]" || ''Unforgiven'' |- | style="text-align:center" | 1993 <small>[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]</small> || "[[Šindlera saraksts]]" || ''Schindler's list'' |- | style="text-align:center" | 1994 <small>[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]</small> || "[[Forests Gamps]]" || ''Forrest Gump'' |- | style="text-align:center" | 1995 <small>[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]</small> || "[[Drošsirdis]]" || ''Braveheart'' |- | style="text-align:center" | 1996 <small>[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]</small> || "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" || ''The english patient'' |- | style="text-align:center" | 1997 <small>[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]</small> || "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" || ''Titanic'' |- | style="text-align:center" | 1998 <small>[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]</small> || "[[Iemīlējies Šekspīrs]]" || ''Shakespeare in love'' |- | style="text-align:center" | 1999 <small>[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]</small> || "[[Amerikāņu skaistums]]" || ''American beauty'' |- | style="text-align:center" | 2000 <small>[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]</small> || "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" || ''Gladiator'' |- | style="text-align:center" | 2001 <small>[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]</small> || "[[Brīnišķais prāts]]" || ''A beautiful mind'' |- | style="text-align:center" | 2002 <small>[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]</small> || "[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" || ''Chicago'' |- | style="text-align:center" | 2003 <small>[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]</small> || "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" || ''The lord of the rings: The return of the king'' |- | style="text-align:center" | 2004 <small>[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]</small> || "[[Miljons dolāru mazulīte]]" || ''Million dollar baby'' |- | style="text-align:center" | 2005 <small>[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]</small> || "[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]" || ''Crash'' |- | style="text-align:center" | 2006 <small>[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]</small> || "[[Atkritēji]]" || ''The Departed'' |- | style="text-align:center" | 2007 <small>[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]</small> || "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" || ''No Country for Old Men'' |- | style="text-align:center" | 2008 <small>[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]</small> || "[[Graustu miljonārs]]" || ''Slumdog Millionaire'' |- | style="text-align:center" | 2009 <small>[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]</small> || "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" || ''The Hurt Locker'' |- | style="text-align:center" | 2010 <small>[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]</small> || "[[Karaļa runa]]" || ''The King's Speech'' |- | style="text-align:center" | 2011 <small>[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]</small> || "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" || ''The Artist'' |- | style="text-align:center" | 2012 <small>[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]</small> || "[[Argo (filma)|Argo]]" || ''Argo'' |- | style="text-align:center" | 2013 <small>[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]</small> || "[[12 gadi verdzībā]]" || ''12 Years a Slave'' |- | style="text-align:center" | 2014 <small>[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]</small> || "[[Putncilvēks]]" || ''Birdman'' |- | style="text-align:center" | 2015 <small>[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]</small> || "[[Uzmanības centrā]]" || ''Spotlight'' |- | style="text-align:center" | 2016 <small>[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]</small> || "[[Mēnessgaisma]]" || ''Moonlight'' |- | style="text-align:center" | 2017 <small>[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]</small> || "[[Ūdens forma]]" || ''The Shape of Water'' |- | style="text-align:center" | 2018 <small>[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]</small> || "[[Ceļvedis]]" || ''Green Book'' |- | style="text-align:center" | 2019 <small>[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]</small> || "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" || ''기생충'' |- | style="text-align:center" | 2020 <small>[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]</small> || "[[Klejotāju zeme]]" || ''Nomadland'' |- | style="text-align:center" | 2021 <small>[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]</small> || "[[CODA]]" || ''CODA'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]] axexaobvm121i3l1wjx9dogs9bm7vo3 3668508 3668497 2022-08-09T16:55:23Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "gada labāko filmu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā filma"''' jeb "Oskara" balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.<ref name="Oscars1">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.<ref name="Oscars6">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}</ref> Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti. Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.<ref name="5to10">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise & Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}</ref> Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu. == Balvas ieguvēji un nominanti == === 1920. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[Wings]]''''' |- |''[[7th Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Racket]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brodvejas melodija]]" (''The Broadway Melody'')''' |- |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- style="background:#eee;" |"[[Holivudas rēvija]]" (''Hollywood Revue'') |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' |- |''[[The Big House]]'' |- style="background:#eee;" |[[Disraeli (filma)|''Disraeli'']] |- |''[[The Divorcee]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Love Parade]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Simarons]]" (''Cimarron'')''' |- |''[[East Lynne]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" (''Grand Hotel'')''' |- |''[[Arrowsmith]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Bad Girl]]'' |- |''[[The Champ]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Five Star Final]]'' |- |"[[Viena stunda ar tevi]]" (''[[:en:One_Hour_with_You|One Hour with You]]'') |- style="background:#eee;" |''[[Shanghai Express]]'' |- |''[[The Smiling Lieutenant]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" (''Cavalcade'')''' |- |''[[42nd Street]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Farewell to Arms]]'' |- |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lady for a Day]]'' |- |"[[Mazās sievietes (1933. gada filma)|Mazās sievietes]]" (''Little Women'') |- style="background:#eee;" |''[[The Private Life of Henry VIII]]'' |- |''[[She Done Him Wrong]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Smilin' Through]]'' |- |''[[State Fair]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[It Happened One Night]]''''' |- |''[[The Barretts of Wimpole Street]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1934. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[Flirtation Walk]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Gay Divorcee]]'' |- |''[[Here Comes the Navy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The House of Rothschild]]'' |- |''[[Imitation of Life]]'' |- style="background:#eee;" |''[[One Night of Love]]'' |- |''[[The Thin Man]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Viva Villa!]]'' |- |''[[The White Parade]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'')''' |- |''[[Alice Adams]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Broadway Melody of 1936]]'' |- |''[[Captain Blood]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Deivids Koperfīlds (filma)|Deivids Koperfīlds]]" (''David Copperfield'') |- |''[[The Informer]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Lives of a Bengal Lancer]]'' |- |"[[Sapnis vasaras naktī (filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (1935. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'') |- |''[[Naughty Marietta]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Ruggles of Red Gap]]'' |- |''[[Top Hat]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dižais Zigfelds]]" (''The Great Ziegfeld'')''' |- |''[[Anthony Adverse]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Dodsworth]]'' |- |''[[Libeled Lady]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |"[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |- style="background:#eee;" |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- |''[[The Story of Louis Pasteur]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Tale of Two Cities]]'' |- |''[[Three Smart Girls]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'')''' |- |''[[The Awful Truth]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Captains Courageous]]'' |- |''[[Dead End]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Good Earth]]'' |- |''[[In Old Chicago]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lost Horizon]]'' |- |''[[One Hundred Men and a Girl]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Stage Door]]'' |- |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[To nevar sev paņemt līdzi]]" (''You Can't Take It with You'')''' |- |"[[Robina Huda piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Robin Hood'') |- style="background:#eee;" |''[[Alexander's Ragtime Band]]'' |- |''[[Boys Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Citadel]]'' |- |''[[Four Daughters]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Lielā ilūzija]]" (''La Grande Illusion'') |- |"[[Džezebele]]" (''Jezebel'') |- style="background:#eee;" |''[[Pygmalion]]'' |- |''[[Test Pilot]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"''' |- |"[[Tumšā uzvara]]" (''Dark Victory'') |- style="background:#eee;" |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |''[[Love Affair]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |''[[Ninotchka]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Par pelēm un cilvēkiem (filma)|Par pelēm un cilvēkiem]]" (''Of Mice and Men'') |- |"[[Pasta kariete]]" (''Stagecoach'') |- style="background:#eee;" |"[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" |- |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |} === 1940. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]"''' |- |"[[Visu šo un vēl debesis]]" (''All This, and Heaven Too'') |- style="background:#eee;" |''[[Foreign Correspondent]]'' |- |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- style="background:#eee;" |"[[Lielais diktators]]" |- |''[[Kitty Foyle]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Vēstule (filma)|Vēstule]]" (''The Letter'') |- |''[[The Long Voyage Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Our Town]]'' |- |"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" (''How Green Was My Valley'')''' |- |''[[Blossoms in the Dust]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Pilsonis Keins]]" |- |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Hold Back the Dawn]]'' |- |"[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]" (''The Little Foxes'') |- style="background:#eee;" |"[[Maltas vanags]]" |- |''[[One Foot in Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sergeant York]]'' |- |"[[Aizdomas]]" (''Suspicion'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'')''' |- |''[[49th Parallel]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Kings Row]]'' |- |"[[Lieliskie Ambersoni]]" (''The Magnificent Ambersons'') |- style="background:#eee;" |''[[The Pied Piper]]'' |- |''[[The Pride of the Yankees]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Random Harvest]]'' |- |''[[The Talk of the Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Wake Island]]'' |- |''[[Yankee Doodle Dandy]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]"''' |- |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |''[[The Human Comedy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[In Which We Serve]]'' |- |''[[Madame Curie]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The More the Merrier]]'' |- |''[[The Ox-Bow Incident]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Song of Bernadette]]'' |- |"[[Sardze pie Reinas]]" (''Watch on the Rhine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sava ceļa gājējs]]" (''Going My Way'')''' |- |"[[Dubultā apdrošināšana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gāzes gaisma]]" |- |''[[Since You Went Away]]'' |- style="background:#eee;" |[[Wilson (1944. gada filma)|''Wilson'']] |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Zudusī nedēļas nogale]]" (''The Lost Weekend'')''' |- |''[[Anchors Aweigh]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |"[[Mildreda Pīrsa]]" (''Mildred Pierce'') |- style="background:#eee;" |"[[Apmātais]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- |''[[The Razor's Edge]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Yearling]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's Agreement'')''' |- |"[[Bīskapa sieva]]" (''The Bishop's Wife'') |- style="background:#eee;" |''[[Crossfire]]'' |- |"[[Lielās cerības (filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnums 34. ielā]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |''[[Johnny Belinda]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Red Shoes]]'' |- |''[[The Snake Pit]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Sjerramadres dārgumi]]" (''The Treasure of the Sierra Madre'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'')''' |- |''[[Battleground]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Heiress]]'' |- |''[[A Letter to Three Wives]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Twelve O'Clock High]]'' |} === 1950. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viss par Ievu]]"''' |- |"[[Dzimusi vakardien]]" (''Born Yesterday'') |- style="background:#eee;" |''[[Father of the Bride]]'' |- |''[[King Solomon's Mines]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Saulrieta bulvāris]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikānis Parīzē]]" (''An American in Paris'')''' |- |''[[Decision Before Dawn]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Place in the Sun]]'' |- |[[Quo Vadis (1951. gada filma)|''Quo Vadis'']] |- style="background:#eee;" |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" (''The Greatest Show on Earth'')''' |- |''[[High Noon]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Aivenho]]" (''Ivanhoe'') |- |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- style="background:#eee;" |''[[The Quiet Man]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[No šejienes līdz bezgalībai]]"''' |- |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- style="background:#eee;" |''[[The Robe]]'' |- |"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'') |- style="background:#eee;" |"[[Šeins]]" (''Shane'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ostā]]"''' |- |"[[Keina dumpis]]" (''The Caine Mutiny'') |- style="background:#eee;" |''[[The Country Girl]]'' |- |''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Three Coins in the Fountain]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |''[[Love Is a Many-Splendored Thing]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Mister Roberts]]'' |- |''[[Picnic]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Rose Tattoo]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]"''' |- |''[[Friendly Persuasion]]'' |- style="background:#eee;" |[[Giant (1956. gada filma)|''Giant'']] |- |''[[The King and I]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Desmit baušļi (filma)|Desmit baušļi]]" (''The Ten Commandments'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |"[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" |- style="background:#eee;" |''[[Peyton Place]]'' |- |''[[Sayonara]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'')''' |- |''[[Auntie Mame]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |''[[The Defiant Ones]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Separate Tables]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Ben-Hurs]]" |- |"[[Slepkavības anatomija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]" (''The Diary of Anne Frank'') |- |''[[The Nun's Story]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Room at the Top]]'' |} === 1960. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]"''' |- |''[[The Alamo]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Elmer Gantry]]'' |- |''[[Sons and Lovers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Sundowners]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' |- |''[[Fanny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Guns of Navarone]]'' |- |''[[The Hustler]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"''' |- |"[[Visgarākā diena]]" (''The Longest Day'') |- style="background:#eee;" |''[[The Music Man]]'' |- |"[[Dumpis uz "Bounty" (1962. gada filma)|Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- style="background:#eee;" |"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'')''' |- |''[[America America]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[How the West Was Won]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lilies of the Field]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Becket (filma)|''Becket'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- |"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūzikas skaņas]]"''' |- |[[Darling (filma)|''Darling'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Živago]]" |- |''[[Ship of Fools]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Thousand Clowns]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alfie (filma)|''Alfie'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |''[[The Sand Pebbles]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Dūlitls (1967. gada filma)|Doktors Dūlitls]]" (''Doctor Dolittle'') |- |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- style="background:#eee;" |"[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]" (''Guess Who's Coming to Dinner'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'')''' |- |[[Funny Girl (filma)|''Funny Girl'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Lion in Winter]]'' |- |''[[Rachel, Rachel]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pusnakts kovbojs]]"''' |- |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'') |- |''[[Hello, Dolly!]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Z (filma)|Z]]" (''Z'') |} === 1970. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Airport (filma)|''Airport'']] |- style="background:#eee;" |"[[Pieci viegli gabali]]" (''Five Easy Pieces'') |- |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- style="background:#eee;" |"[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |"[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- |''[[The Last Picture Show]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Nicholas and Alexandra]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') |- style="background:#eee;" |''[[Deliverance]]'' |- |''[[The Emigrants]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sounder]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'')''' |- |"[[Amerikāņu grafiti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kliedzieni un čuksti]]" (''Viskningar och rop'') |- |"[[Sātana izdzinējs]]" (''The Exorcist'') |- style="background:#eee;" |''[[A Touch of Class]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs 2]]"''' |- |"[[Ķīniešu kvartāls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Saruna (filma)|Saruna]]" |- |''[[Lenny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Towering Inferno]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |"[[Berijs Lindons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |"[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Našvila (filma)|Našvila]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rokijs]]"''' |- |"[[Visi prezidenta vīri]]" (''All the President's Men'') |- style="background:#eee;" |''[[Bound for Glory]]'' |- |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Taksists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Enija Hola]]"''' |- |''[[The Goodbye Girl]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Džūlija]]" |- |"[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Turning Point]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Briežu mednieks]]"''' |- |''[[Coming Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |"[[Pusnakts ekspresis]]" (''Midnight Express'') |- style="background:#eee;" |''[[An Unmarried Woman]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Krāmers pret Krāmeri]]" |- |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- style="background:#eee;" |"[[Mūsdienu apokalipse]]" |- |''[[Breaking Away]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Norma Rae]]'' |} === 1980. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'')''' |- |''[[Coal Miner's Daughter]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |"[[Satrakotais vērsis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tesa (filma)|Tesa]]" (''Tess'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'')''' |- |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- style="background:#eee;" |''[[On Golden Pond]]'' |- |"[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |"[[Citplanētietis]]" |- style="background:#eee;" |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |"[[Sirdspuķīte]]" (''Tootsie'') |- style="background:#eee;" |''[[The Verdict]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mīlestības apliecinājumi]]" (''Terms of Endearment'')''' |- |''[[The Big Chill]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Dresser]]'' |- |''[[The Right Stuff]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Tender Mercies]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- style="background:#eee;" |''[[A Passage to India]]'' |- |''[[Places in the Heart]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Soldier's Story]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'')''' |- |"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') |- style="background:#eee;" |''[[Kiss of the Spider Woman]]'' |- |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- style="background:#eee;" |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Armijas vads]]"''' |- |''[[Children of a Lesser God]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Hanna un viņas māsas]]" (''Hannah and Her Sisters'') |- |"[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') |- style="background:#eee;" |''[[A Room with a View]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'')''' |- |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- style="background:#eee;" |"[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- |''[[Hope and Glory]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |''[[The Accidental Tourist]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bīstamie sakari]]" (''Dangerous Liaisons'') |- |''[[Mississippi Burning]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Working Girl]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'')''' |- |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |"[[Brīnumu lauks]]" (''Field of Dreams'') |- style="background:#eee;" |"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'') |} === 1990. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dejas ar vilkiem]]"''' |- |"[[Pamošanās]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spoks (1990. gada filma)|Spoks]]" (''Ghost'') |- |"[[Krusttēvs 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Labie puiši]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |"[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" |- style="background:#eee;" |''[[Bugsy]]'' |- |"[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]" |- style="background:#eee;" |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nepiedots]]"''' |- |''[[The Crying Game]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') |- |"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'') |- style="background:#eee;" |"[[Sievietes smarža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Šindlera saraksts]]"''' |- |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" |- style="background:#eee;" |''[[In the Name of the Father]]'' |- |"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'') |- style="background:#eee;" |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |"[[Četras kāzas un vienas bēres]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lubene]]" |- |"[[Savādā spēle]]" |- style="background:#eee;" |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Drošsirdis]]"''' |- |"[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mazulis (filma)|Mazulis]]" (''Babe'') |- |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- style="background:#eee;" |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]"''' |- |"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]" (''Shine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Titāniks (filma)|Titāniks]]"''' |- |"[[Cik labi vien var būt]]" |- style="background:#eee;" |"[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'') |- |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- style="background:#eee;" |"[[Losandželosa konfidenciāli]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"''' |- |"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dzīve ir skaista]]" |- |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |"[[Sidra nama likumi (filma)|Sidra nama likumi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zaļā jūdze]]" |- |"[[Savējais]]" (''The Insider'') |- style="background:#eee;" |"[[Sestais prāts]]" |} === 2000. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |"[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') |- |"[[Ērina Brokoviča]]" |- style="background:#eee;" |"[[Satiksme (filma)|Satiksme]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brīnišķais prāts]]"''' |- |"[[Gosforda parks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Čikāga (filma)|Čikāga]]"''' |- |"[[Ņujorkas bandas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Stundas (filma)|Stundas]]" |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pianists (filma)|Pianists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]"''' |- |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" (''Master and Commander: The Far Side of the World'') |- |"[[Noslēpumu upe]]" |- style="background:#eee;" |"[[Biskvīts (filma)|Biskvīts]]" (''Seabiscuit'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Miljons dolāru mazulīte]]"''' |- |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- style="background:#eee;" |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'') |- style="background:#eee;" |"[[Sānceļi]]" (''Sideways'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]"''' |- |"[[Kuprainais kalns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapote (filma)|Kapote]]" |- |"[[Arlabunakti un visu labu]]" (''Good Night, and Good Luck'') |- style="background:#eee;" |"[[Minhene (filma)|Minhene]]" (''Munich'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Atkritēji]]"''' |- |"[[Bābele (filma)|Bābele]]" |- style="background:#eee;" |"[[Vēstules no Ivodzimas]]" (''Letters from Iwo Jima'') |- |"[[Mis Saulstariņš]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]"''' |- |"[[Piedošana (filma)|Piedošana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džuno (filma)|Džuno]]" |- |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Plūdīs asinis]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Graustu miljonārs]]"''' |- |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |"[[Milks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]"''' |- |"[[Avatars]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamā puse]]" |- |"[[9. rajons]]" |- style="background:#eee;" |''[[An Education]]'' |- |"[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" |- |"[[Nopietns cilvēks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Augšup]]" |- |"[[Augstu gaisā]]" |} === 2010. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Karaļa runa]]"''' |- |"[[127 stundas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais gulbis]]" |- |"[[Cīnītājs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pirmsākums]]" |- |"[[Bērniem viss kārtībā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sociālais tīkls]]" |- |"[[Rotaļlietu stāsts 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |"[[Ziemas pīšļi]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |"[[Pēcteči]]" |- style="background:#eee;" |"[[Ārkārtīgi skaļi un neticami tuvu]]" |- |"[[Kalpone]]" |- style="background:#eee;" |"[[Hugo]]" |- |"[[Pusnakts Parīzē]]" |- style="background:#eee;" |"[[Naudas spēle]]" |- |"[[Dzīvības koks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kara zirgs]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Argo (filma)|Argo]]"''' |- |"[[Mīlestība (filma)|Mīlestība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem]]" |- |"[[Atsvabinātais Džango]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pī dzīve]]" |- |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |"[[Optimista stāsts]]" |- style="background:#eee;" |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[12 gadi verdzībā]]"''' |- |"[[Amerikāņu afēra]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" |- |"[[Dalasas pircēju klubs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" |- |"[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |"[[Filomena (filma)|Filomena]]" (''Philomena'') |- style="background:#eee;" |"[[Volstrītas vilks]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Putncilvēks]]"''' |- |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Puikas gadi]]" |- |"[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" |- style="background:#eee;" |"[[Imitācijas spēle]]" |- |"[[Selma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Teorija par visu]]" |- |"[[Atsitiens]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Uzmanības centrā]]"''' |- |"[[Gadsimta likme]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spiegu tilts]]" |- |"[[Bruklina (filma)|Bruklina]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" |- |"[[Istaba (filma)|Istaba]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mēnessgaisma]]"''' |- |"[[Atnācēji]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fences]]'' |- |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Par katru cenu]]" |- |"[[Vienādojums ar nezināmajiem]]" |- style="background:#eee;" |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |"[[Lauva (filma)|Lauva]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mančestra pie jūras]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ūdens forma]]"''' |- |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tumšākā stunda]]" |- |"[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" |- style="background:#eee;" |"[[Prom!]]" |- |"[[Lady Bird: Laiks lidot]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |"[[Slepenie dokumenti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ceļvedis]]"''' |- |"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais KKKlanmens]]" |- |"[[Bohēmista rapsodija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]" |- |"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' |- |"[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- |"[[Trusis Džodžo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- style="background:#eee;" |''[[Marriage Story]]'' |- |"[[1917 (filma)|1917]]" |- style="background:#eee;" |"[[Reiz Holivudā]]" |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Klejotāju zeme]]"''' |- |"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- |"[[Manks (filma)|Manks]]" (''Mank'') |- style="background:#eee;" |''[[Minari]]'' |- |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[CODA]]" (''CODA'')''' |- |"[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neskaties augšup]]" |- |''[[Drive My Car]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- |"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- style="background:#eee;" |"[[Lakricas pica]]" |- |"[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Power of the Dog]]'' |- |"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- style="background:#eee;" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]] bfiyaqxu1fjfkoj7g95qpks2jkoytur 3668509 3668508 2022-08-09T16:56:10Z Bendžamins 76862 /* 1930. gadi */ wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "gada labāko filmu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā filma"''' jeb "Oskara" balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.<ref name="Oscars1">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.<ref name="Oscars6">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}</ref> Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti. Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.<ref name="5to10">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise & Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}</ref> Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu. == Balvas ieguvēji un nominanti == === 1920. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[Wings]]''''' |- |''[[7th Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Racket]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brodvejas melodija]]" (''The Broadway Melody'')''' |- |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- style="background:#eee;" |"[[Holivudas rēvija]]" (''Hollywood Revue'') |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' |- |''[[The Big House]]'' |- style="background:#eee;" |[[Disraeli (filma)|''Disraeli'']] |- |''[[The Divorcee]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Love Parade]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Simarons]]" (''Cimarron'')''' |- |''[[East Lynne]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- |''[[Skippy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Trader Horn]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" (''Grand Hotel'')''' |- |''[[Arrowsmith]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Bad Girl]]'' |- |''[[The Champ]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Five Star Final]]'' |- |"[[Viena stunda ar tevi]]" (''[[:en:One_Hour_with_You|One Hour with You]]'') |- style="background:#eee;" |''[[Shanghai Express]]'' |- |''[[The Smiling Lieutenant]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" (''Cavalcade'')''' |- |''[[42nd Street]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Farewell to Arms]]'' |- |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lady for a Day]]'' |- |"[[Mazās sievietes (1933. gada filma)|Mazās sievietes]]" (''Little Women'') |- style="background:#eee;" |''[[The Private Life of Henry VIII]]'' |- |''[[She Done Him Wrong]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Smilin' Through]]'' |- |''[[State Fair]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[It Happened One Night]]''''' |- |''[[The Barretts of Wimpole Street]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1934. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[Flirtation Walk]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Gay Divorcee]]'' |- |''[[Here Comes the Navy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The House of Rothschild]]'' |- |''[[Imitation of Life]]'' |- style="background:#eee;" |''[[One Night of Love]]'' |- |''[[The Thin Man]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Viva Villa!]]'' |- |''[[The White Parade]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'')''' |- |''[[Alice Adams]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Broadway Melody of 1936]]'' |- |''[[Captain Blood]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Deivids Koperfīlds (filma)|Deivids Koperfīlds]]" (''David Copperfield'') |- |''[[The Informer]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Lives of a Bengal Lancer]]'' |- |"[[Sapnis vasaras naktī (filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (1935. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'') |- |''[[Naughty Marietta]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Ruggles of Red Gap]]'' |- |''[[Top Hat]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dižais Zigfelds]]" (''The Great Ziegfeld'')''' |- |''[[Anthony Adverse]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Dodsworth]]'' |- |''[[Libeled Lady]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |"[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |- style="background:#eee;" |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- |''[[The Story of Louis Pasteur]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Tale of Two Cities]]'' |- |''[[Three Smart Girls]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'')''' |- |''[[The Awful Truth]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Captains Courageous]]'' |- |''[[Dead End]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Good Earth]]'' |- |''[[In Old Chicago]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lost Horizon]]'' |- |''[[One Hundred Men and a Girl]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Stage Door]]'' |- |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[To nevar sev paņemt līdzi]]" (''You Can't Take It with You'')''' |- |"[[Robina Huda piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Robin Hood'') |- style="background:#eee;" |''[[Alexander's Ragtime Band]]'' |- |''[[Boys Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Citadel]]'' |- |''[[Four Daughters]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Lielā ilūzija]]" (''La Grande Illusion'') |- |"[[Džezebele]]" (''Jezebel'') |- style="background:#eee;" |''[[Pygmalion]]'' |- |''[[Test Pilot]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"''' |- |"[[Tumšā uzvara]]" (''Dark Victory'') |- style="background:#eee;" |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |''[[Love Affair]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |''[[Ninotchka]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Par pelēm un cilvēkiem (filma)|Par pelēm un cilvēkiem]]" (''Of Mice and Men'') |- |"[[Pasta kariete]]" (''Stagecoach'') |- style="background:#eee;" |"[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" |- |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |} === 1940. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]"''' |- |"[[Visu šo un vēl debesis]]" (''All This, and Heaven Too'') |- style="background:#eee;" |''[[Foreign Correspondent]]'' |- |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- style="background:#eee;" |"[[Lielais diktators]]" |- |''[[Kitty Foyle]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Vēstule (filma)|Vēstule]]" (''The Letter'') |- |''[[The Long Voyage Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Our Town]]'' |- |"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" (''How Green Was My Valley'')''' |- |''[[Blossoms in the Dust]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Pilsonis Keins]]" |- |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Hold Back the Dawn]]'' |- |"[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]" (''The Little Foxes'') |- style="background:#eee;" |"[[Maltas vanags]]" |- |''[[One Foot in Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sergeant York]]'' |- |"[[Aizdomas]]" (''Suspicion'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'')''' |- |''[[49th Parallel]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Kings Row]]'' |- |"[[Lieliskie Ambersoni]]" (''The Magnificent Ambersons'') |- style="background:#eee;" |''[[The Pied Piper]]'' |- |''[[The Pride of the Yankees]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Random Harvest]]'' |- |''[[The Talk of the Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Wake Island]]'' |- |''[[Yankee Doodle Dandy]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]"''' |- |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |''[[The Human Comedy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[In Which We Serve]]'' |- |''[[Madame Curie]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The More the Merrier]]'' |- |''[[The Ox-Bow Incident]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Song of Bernadette]]'' |- |"[[Sardze pie Reinas]]" (''Watch on the Rhine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sava ceļa gājējs]]" (''Going My Way'')''' |- |"[[Dubultā apdrošināšana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gāzes gaisma]]" |- |''[[Since You Went Away]]'' |- style="background:#eee;" |[[Wilson (1944. gada filma)|''Wilson'']] |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Zudusī nedēļas nogale]]" (''The Lost Weekend'')''' |- |''[[Anchors Aweigh]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |"[[Mildreda Pīrsa]]" (''Mildred Pierce'') |- style="background:#eee;" |"[[Apmātais]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- |''[[The Razor's Edge]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Yearling]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's Agreement'')''' |- |"[[Bīskapa sieva]]" (''The Bishop's Wife'') |- style="background:#eee;" |''[[Crossfire]]'' |- |"[[Lielās cerības (filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnums 34. ielā]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |''[[Johnny Belinda]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Red Shoes]]'' |- |''[[The Snake Pit]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Sjerramadres dārgumi]]" (''The Treasure of the Sierra Madre'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'')''' |- |''[[Battleground]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Heiress]]'' |- |''[[A Letter to Three Wives]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Twelve O'Clock High]]'' |} === 1950. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viss par Ievu]]"''' |- |"[[Dzimusi vakardien]]" (''Born Yesterday'') |- style="background:#eee;" |''[[Father of the Bride]]'' |- |''[[King Solomon's Mines]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Saulrieta bulvāris]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikānis Parīzē]]" (''An American in Paris'')''' |- |''[[Decision Before Dawn]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Place in the Sun]]'' |- |[[Quo Vadis (1951. gada filma)|''Quo Vadis'']] |- style="background:#eee;" |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" (''The Greatest Show on Earth'')''' |- |''[[High Noon]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Aivenho]]" (''Ivanhoe'') |- |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- style="background:#eee;" |''[[The Quiet Man]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[No šejienes līdz bezgalībai]]"''' |- |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- style="background:#eee;" |''[[The Robe]]'' |- |"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'') |- style="background:#eee;" |"[[Šeins]]" (''Shane'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ostā]]"''' |- |"[[Keina dumpis]]" (''The Caine Mutiny'') |- style="background:#eee;" |''[[The Country Girl]]'' |- |''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Three Coins in the Fountain]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |''[[Love Is a Many-Splendored Thing]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Mister Roberts]]'' |- |''[[Picnic]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Rose Tattoo]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]"''' |- |''[[Friendly Persuasion]]'' |- style="background:#eee;" |[[Giant (1956. gada filma)|''Giant'']] |- |''[[The King and I]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Desmit baušļi (filma)|Desmit baušļi]]" (''The Ten Commandments'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |"[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" |- style="background:#eee;" |''[[Peyton Place]]'' |- |''[[Sayonara]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'')''' |- |''[[Auntie Mame]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |''[[The Defiant Ones]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Separate Tables]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Ben-Hurs]]" |- |"[[Slepkavības anatomija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]" (''The Diary of Anne Frank'') |- |''[[The Nun's Story]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Room at the Top]]'' |} === 1960. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]"''' |- |''[[The Alamo]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Elmer Gantry]]'' |- |''[[Sons and Lovers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Sundowners]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' |- |''[[Fanny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Guns of Navarone]]'' |- |''[[The Hustler]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"''' |- |"[[Visgarākā diena]]" (''The Longest Day'') |- style="background:#eee;" |''[[The Music Man]]'' |- |"[[Dumpis uz "Bounty" (1962. gada filma)|Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- style="background:#eee;" |"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'')''' |- |''[[America America]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[How the West Was Won]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lilies of the Field]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Becket (filma)|''Becket'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- |"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūzikas skaņas]]"''' |- |[[Darling (filma)|''Darling'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Živago]]" |- |''[[Ship of Fools]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Thousand Clowns]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alfie (filma)|''Alfie'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |''[[The Sand Pebbles]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Dūlitls (1967. gada filma)|Doktors Dūlitls]]" (''Doctor Dolittle'') |- |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- style="background:#eee;" |"[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]" (''Guess Who's Coming to Dinner'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'')''' |- |[[Funny Girl (filma)|''Funny Girl'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Lion in Winter]]'' |- |''[[Rachel, Rachel]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pusnakts kovbojs]]"''' |- |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'') |- |''[[Hello, Dolly!]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Z (filma)|Z]]" (''Z'') |} === 1970. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Airport (filma)|''Airport'']] |- style="background:#eee;" |"[[Pieci viegli gabali]]" (''Five Easy Pieces'') |- |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- style="background:#eee;" |"[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |"[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- |''[[The Last Picture Show]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Nicholas and Alexandra]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') |- style="background:#eee;" |''[[Deliverance]]'' |- |''[[The Emigrants]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sounder]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'')''' |- |"[[Amerikāņu grafiti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kliedzieni un čuksti]]" (''Viskningar och rop'') |- |"[[Sātana izdzinējs]]" (''The Exorcist'') |- style="background:#eee;" |''[[A Touch of Class]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs 2]]"''' |- |"[[Ķīniešu kvartāls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Saruna (filma)|Saruna]]" |- |''[[Lenny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Towering Inferno]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |"[[Berijs Lindons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |"[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Našvila (filma)|Našvila]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rokijs]]"''' |- |"[[Visi prezidenta vīri]]" (''All the President's Men'') |- style="background:#eee;" |''[[Bound for Glory]]'' |- |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Taksists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Enija Hola]]"''' |- |''[[The Goodbye Girl]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Džūlija]]" |- |"[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Turning Point]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Briežu mednieks]]"''' |- |''[[Coming Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |"[[Pusnakts ekspresis]]" (''Midnight Express'') |- style="background:#eee;" |''[[An Unmarried Woman]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |"[[Krāmers pret Krāmeri]]" |- |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- style="background:#eee;" |"[[Mūsdienu apokalipse]]" |- |''[[Breaking Away]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Norma Rae]]'' |} === 1980. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'')''' |- |''[[Coal Miner's Daughter]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |"[[Satrakotais vērsis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tesa (filma)|Tesa]]" (''Tess'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'')''' |- |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- style="background:#eee;" |''[[On Golden Pond]]'' |- |"[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |"[[Citplanētietis]]" |- style="background:#eee;" |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |"[[Sirdspuķīte]]" (''Tootsie'') |- style="background:#eee;" |''[[The Verdict]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mīlestības apliecinājumi]]" (''Terms of Endearment'')''' |- |''[[The Big Chill]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Dresser]]'' |- |''[[The Right Stuff]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Tender Mercies]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- style="background:#eee;" |''[[A Passage to India]]'' |- |''[[Places in the Heart]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Soldier's Story]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'')''' |- |"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') |- style="background:#eee;" |''[[Kiss of the Spider Woman]]'' |- |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- style="background:#eee;" |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Armijas vads]]"''' |- |''[[Children of a Lesser God]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Hanna un viņas māsas]]" (''Hannah and Her Sisters'') |- |"[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') |- style="background:#eee;" |''[[A Room with a View]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'')''' |- |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- style="background:#eee;" |"[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- |''[[Hope and Glory]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |''[[The Accidental Tourist]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bīstamie sakari]]" (''Dangerous Liaisons'') |- |''[[Mississippi Burning]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Working Girl]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'')''' |- |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |"[[Brīnumu lauks]]" (''Field of Dreams'') |- style="background:#eee;" |"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'') |} === 1990. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dejas ar vilkiem]]"''' |- |"[[Pamošanās]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spoks (1990. gada filma)|Spoks]]" (''Ghost'') |- |"[[Krusttēvs 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Labie puiši]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |"[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" |- style="background:#eee;" |''[[Bugsy]]'' |- |"[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]" |- style="background:#eee;" |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nepiedots]]"''' |- |''[[The Crying Game]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') |- |"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'') |- style="background:#eee;" |"[[Sievietes smarža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Šindlera saraksts]]"''' |- |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" |- style="background:#eee;" |''[[In the Name of the Father]]'' |- |"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'') |- style="background:#eee;" |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |"[[Četras kāzas un vienas bēres]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lubene]]" |- |"[[Savādā spēle]]" |- style="background:#eee;" |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Drošsirdis]]"''' |- |"[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mazulis (filma)|Mazulis]]" (''Babe'') |- |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- style="background:#eee;" |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]"''' |- |"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]" (''Shine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Titāniks (filma)|Titāniks]]"''' |- |"[[Cik labi vien var būt]]" |- style="background:#eee;" |"[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'') |- |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- style="background:#eee;" |"[[Losandželosa konfidenciāli]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"''' |- |"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dzīve ir skaista]]" |- |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |"[[Sidra nama likumi (filma)|Sidra nama likumi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zaļā jūdze]]" |- |"[[Savējais]]" (''The Insider'') |- style="background:#eee;" |"[[Sestais prāts]]" |} === 2000. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |"[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') |- |"[[Ērina Brokoviča]]" |- style="background:#eee;" |"[[Satiksme (filma)|Satiksme]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brīnišķais prāts]]"''' |- |"[[Gosforda parks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Čikāga (filma)|Čikāga]]"''' |- |"[[Ņujorkas bandas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Stundas (filma)|Stundas]]" |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pianists (filma)|Pianists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]"''' |- |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" (''Master and Commander: The Far Side of the World'') |- |"[[Noslēpumu upe]]" |- style="background:#eee;" |"[[Biskvīts (filma)|Biskvīts]]" (''Seabiscuit'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Miljons dolāru mazulīte]]"''' |- |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- style="background:#eee;" |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'') |- style="background:#eee;" |"[[Sānceļi]]" (''Sideways'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]"''' |- |"[[Kuprainais kalns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapote (filma)|Kapote]]" |- |"[[Arlabunakti un visu labu]]" (''Good Night, and Good Luck'') |- style="background:#eee;" |"[[Minhene (filma)|Minhene]]" (''Munich'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Atkritēji]]"''' |- |"[[Bābele (filma)|Bābele]]" |- style="background:#eee;" |"[[Vēstules no Ivodzimas]]" (''Letters from Iwo Jima'') |- |"[[Mis Saulstariņš]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]"''' |- |"[[Piedošana (filma)|Piedošana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džuno (filma)|Džuno]]" |- |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Plūdīs asinis]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Graustu miljonārs]]"''' |- |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |"[[Milks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]"''' |- |"[[Avatars]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamā puse]]" |- |"[[9. rajons]]" |- style="background:#eee;" |''[[An Education]]'' |- |"[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" |- |"[[Nopietns cilvēks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Augšup]]" |- |"[[Augstu gaisā]]" |} === 2010. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Karaļa runa]]"''' |- |"[[127 stundas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais gulbis]]" |- |"[[Cīnītājs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pirmsākums]]" |- |"[[Bērniem viss kārtībā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sociālais tīkls]]" |- |"[[Rotaļlietu stāsts 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |"[[Ziemas pīšļi]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |"[[Pēcteči]]" |- style="background:#eee;" |"[[Ārkārtīgi skaļi un neticami tuvu]]" |- |"[[Kalpone]]" |- style="background:#eee;" |"[[Hugo]]" |- |"[[Pusnakts Parīzē]]" |- style="background:#eee;" |"[[Naudas spēle]]" |- |"[[Dzīvības koks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kara zirgs]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Argo (filma)|Argo]]"''' |- |"[[Mīlestība (filma)|Mīlestība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem]]" |- |"[[Atsvabinātais Džango]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pī dzīve]]" |- |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |"[[Optimista stāsts]]" |- style="background:#eee;" |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[12 gadi verdzībā]]"''' |- |"[[Amerikāņu afēra]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" |- |"[[Dalasas pircēju klubs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" |- |"[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |"[[Filomena (filma)|Filomena]]" (''Philomena'') |- style="background:#eee;" |"[[Volstrītas vilks]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Putncilvēks]]"''' |- |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Puikas gadi]]" |- |"[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" |- style="background:#eee;" |"[[Imitācijas spēle]]" |- |"[[Selma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Teorija par visu]]" |- |"[[Atsitiens]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Uzmanības centrā]]"''' |- |"[[Gadsimta likme]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spiegu tilts]]" |- |"[[Bruklina (filma)|Bruklina]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" |- |"[[Istaba (filma)|Istaba]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mēnessgaisma]]"''' |- |"[[Atnācēji]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fences]]'' |- |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Par katru cenu]]" |- |"[[Vienādojums ar nezināmajiem]]" |- style="background:#eee;" |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |"[[Lauva (filma)|Lauva]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mančestra pie jūras]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ūdens forma]]"''' |- |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tumšākā stunda]]" |- |"[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" |- style="background:#eee;" |"[[Prom!]]" |- |"[[Lady Bird: Laiks lidot]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |"[[Slepenie dokumenti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ceļvedis]]"''' |- |"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais KKKlanmens]]" |- |"[[Bohēmista rapsodija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]" |- |"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' |- |"[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- |"[[Trusis Džodžo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- style="background:#eee;" |''[[Marriage Story]]'' |- |"[[1917 (filma)|1917]]" |- style="background:#eee;" |"[[Reiz Holivudā]]" |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Klejotāju zeme]]"''' |- |"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- |"[[Manks (filma)|Manks]]" (''Mank'') |- style="background:#eee;" |''[[Minari]]'' |- |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[CODA]]" (''CODA'')''' |- |"[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neskaties augšup]]" |- |''[[Drive My Car]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- |"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- style="background:#eee;" |"[[Lakricas pica]]" |- |"[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Power of the Dog]]'' |- |"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- style="background:#eee;" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]] a51x74amscwt4efhlmun09eae3hgby2 0 53555 3668657 3573835 2022-08-10T04:43:55Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =Max Born | attēls =Max Born.jpg | att_izmērs =200px | att_nosaukums = | dz_gads =1882 | dz_mēnesis =12 | dz_diena =11 | dz_vieta =[[Vroclava|Breslava]], {{Flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas impērija|Vācu impērija]] | m_gads =1970 | m_mēnesis=1 | m_diena=5 | m_vieta =[[Getingene]], {{DEU}} | pilsonība =[[Vācija]]/[[Lielbritānija]] | tautība = | darba_vietas =[[Frankfurtes pie Mainas Universitāte]],<br />[[Getingenes Universitāte]],<br />[[Berlīnes Humboltu universitāte]],<br />[[Edinburgas Universitāte]] | alma_mater =[[Vroclavas Univeristāte|Breslavas Universitāte]]<br />[[Heidelbergas Universitāte]],<br />[[Cīrihes Universitāte]],<br />[[Getingenes Universitāte]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Karls Runge]], [[Dž. Dž. Tomsons]], [[Dāvids Hilberts]], [[Hermans Minkovskis]] | studenti =[[Makss Delbriks]], [[Enriko Fermi]], [[Valters Heitlers]], [[Verners Heizenbergs]], [[Gerhards Hercbergs]], [[Paskuals Jordāns]], [[Marija Geperte-Maiere]], [[Roberts Openheimers]], [[Volfgangs Pauli]], [[Edvards Tellers]], [[Viktors Veiskopfs]], [[Jūdžīns Vīgners]] | sasniegumi =[[kvantu mehānika]]s pamati | apbalvojumi =1954. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Makss Borns''' ({{val|de|Max Born}}, dzimis {{dat|1882|12|11}}, miris {{dat|1970|1|5}}) bija [[Vācija|vācu]] fiziķis un matemātiķis, viens no [[kvantu mehānika]]s pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī [[cietvielu fizika|cietvielu fizikā]] un [[optika|optikā]]. 1954. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] laureāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1954 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1954/}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1882. gadā, Breslavā, [[Vācijas impērija]] (tagad [[Vroclava]], [[Polija|Polijā]]) [[ebreji|ebreju]] izcelsmes Breslavas Universitātes embrioloģijas profesora Gustava Borna un viņa sievas Margaretes Kaufmanes ģimenē. Mācības sāka [[Vroclavas Universitāte|Breslavas Universitātē]]. 1913. gadā apprecējās ar Hedvigu Ērenbergu, ģimenē bija trīs bērni. Dēls Gustavs kļuva par ievērojamu ārstu. Meitas Irēnas meita bija aktrise un dziedātāja [[Olīvija Ņūtona-Džona]]. Pēc [[habilitācija|habilitēšanās]] 1909. gadā, Borns sāka strādāt [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] par [[privātdocents|privātdocentu]]. No 1915. līdz 1919. gadam, izņemot dienestu armijā, Borns strādāja par teorētiskās fizikas profesoru [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Humboltu universitātē]], kur uz mūžu iedraudzējās ar [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]]. 1919. gadā Borns strādāja [[Frankfurtes pie Mainas Universitāte|Frankfurtes pie Mainas Universitātē]], bet no 1921. gada — Getingenes Universitātē. 1926. gadā Borns publicēja [[varbūtības blīvuma funkcija]]s interpretāciju [[Šrēdingera vienādojums|Šrēdingera vienādojumā]], par ko 1954. gadā (28 gadus pēc publikācijas) ieguva Nobela prēmiju fizikā. 1928. gadā Alberts Einšteins nominēja [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]], [[Paskuals Jordāns|Paskualu Jordānu]] un Maksu Bornu Nobela prēmijai fizikā. Tomēr 1932. gadā Nobela prēmiju ieguva tikai Heizenbergs. Eksistē vairākas versijas par to, kāpēc Bornam toreiz netika piešķirta Nobela prēmija. Borna biogrāfs Džeremijs Berstains uzskata, ka iemesls ir Borna asistenta un Paskuala Jordāna iestāšanās [[NSDAP]] un [[Sturmabteilung|SA]] 1933. gadā. Pats Heizenbergs vēstulē Bornam apliecināja, ka prēmija pienāktos visiem trim. Getingenes Universitātē Borns bija doktordarbu vadītājs diviem vēlākiem Nobela prēmijas laureātiem — [[Makss Delbriks|Maksam Delbrikam]], [[Marija Geperte-Maiere|Marijai Gepertei-Maierei]], bet Borna asistentu vidū bija seši Nobela prēmijas laureāti — Marija Geperte-Maiere, [[Enriko Fermi]], [[Verners Heizenbergs]], [[Gerhards Hercbergs]], [[Volfgangs Pauli]] un [[Jūdžīns Vīgners]]. Būdams atklāts pacifists un, pēc [[Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas, Borns 1933. gadā emigrēja no Vācijas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā uzturējās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un kļuva tās pilsonis. Borns bija [[kodolieroči|kodolieroču]] izstrādes pretinieks. 1955. gadā — viens no [[Einšteina-Rasela manifests|Einšteina-Rasela manifesta]] parakstītājiem. Miris Getingenē 1970. gadā. Apglabāts vienā kapsētā ar [[Valters Nernsts|Valteru Nernstu]], [[Vilhelms Vēbers|Vilhelmu Vēberu]], [[Makss fon Laue|Maksu fon Laui]], [[Makss Planks|Maksu Planku]] un [[Dāvids Hilberts|Dāvidu Hilbertu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1954/born-bio.html Maksa Borna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Frics Cērnike]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1954. gads|1954]]<br />kopā ar [[Valters Bote|Valteru Boti]] | pēc = [[Viliss Lems]]<br />[[Polikarps Kušs]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Borns, Makss}} [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Vācijas fiziķi]] [[Kategorija:Britu fiziķi]] [[Kategorija:Kvantu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] 97wlmo2ax2hzyuhe18y9n6xt563qp0c 0 53612 3668765 3647295 2022-08-10T10:02:41Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas datums..... wikitext text/x-wiki '''4. maijs''' ir gada 124. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (125. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 241 diena. == Vārda dienas == [[Vijolīte (personvārds)|Vijolīte]], [[Viola (personvārds)|Viola]], [[Vizbulīte]] == Notikumi == * [[1776. gads]] — [[Rodailenda]] pirmā no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatiem pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1843. gads]] — izveidota [[Natalas kolonija]]. * [[1912. gads]] — [[Itālija]] okupēja [[Grieķija]]s salu [[Roda|Rodu]]. * [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Latvijas basketbola izlase]] izcīnīja uzvaru [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]] Šveicē, kļūstot par pirmajiem [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempioniem]]. * [[1949. gads]] — pasniegta pirmā [[Grammy balva|''Grammy'' balva]]. * [[1979. gads]] — Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, [[Mārgarita Tečere]] kļuva par premjerministri. * [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Latvija]] pasludināja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|neatkarības atjaunošanu]]. * [[1994. gads]]: ** [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|PAO]] vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] noslēdza miera līgumu, dodot [[Palestīna]]i autonomiju. ** sākās [[Jemenas pilsoņu karš]]. == Dzimuši == * [[1776. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (miris 1841. gadā) * [[1817. gads]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (miris 1881. gadā) * [[1825. gads]] — [[Tomass Hakslijs]] (''Thomas Huxley''), angļu dabas pētnieks (miris 1895. gadā) * [[1845. gads]] — [[Viljams Kingdons Klifords]] (''William Kingdon Clifford''), angļu matemātiķis (miris 1879. gadā) * [[1856. gads]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1929. gadā) * [[1872. gads]] — [[Žaks Bodrjē]] (''Jacques Baudrier''), franču burātājs (miris ''nav zināms'') * [[1880. gads]] — [[Bruno Tauts]] (''Bruno Taut''), vācu arhitekts (miris 1938. gadā) * [[1881. gads]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), krievu politiķis (miris 1970. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Juris Sinka]], latviešu politiķis (miris 2001. gadā) * [[1928. gads]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā) * [[1929. gads]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), angļu aktrise (mirusi 1993. gadā) * [[1939. gads]] — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), ebreju rakstnieks * [[1947. gads]] — [[Ričards Dženkinss]] (''Richard Jenkins''), ASV aktieris * [[1948. gads]] — [[Džordžs Tupou V]] (''Siaosi Tupou V/George Tupou V''), Tongas karalis * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Ints Ķuzis]], Latvijas jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā) * [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Mārtiņš Eihe]], režisors * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Vladimirs Koļesņičenko]], Latvijas futbolists * [[1981. gads]] — [[Kērtiss Miledžs]] (''Curtis Millage''), ASV basketbolists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Gatis Zamurs]], latviešu uzņēmējs un politiķis * [[1987. gads]] — [[Sesks Fabregass]] (''Cesc Fàbregas''), spāņu futbolists == Miruši == * [[1737. gads]] — [[Ferdinands Ketlers]] (''Ferdinand Kettler''), Kurzemes hercogs (dzimis 1655. gadā) * [[1919. gads]] — [[Milans Rastislavs Štefāniks]] (''Milan Rastislav Štefánik''), slovāku politiķis (dzimis 1880. gadā) * [[1929. gads]] — [[Sirils Verbrigs]] (''Cyrille Verbrugge''), beļģu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[1938. gads]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (dzimis 1889. gadā) * [[1945. gads]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā) * [[1953. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[1955. gads]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (dzimis 1881. gadā) * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (dzimis 1894. gadā) * [[1980. gads]] — [[Josips Brozs Tito]] (''Josip Broz Tito''), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā) * [[1991. gads]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]] ([[Latvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] m60ye13jgs1livpap1dv55y6jjhnadt 0 54065 3668786 3648055 2022-08-10T10:38:57Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''11. maijs''' ir gada 131. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (132. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 234 dienas. == Vārda dienas == [[Karmena (personvārds)|Karmena]], [[Manfreds]], [[Milda]] == Notikumi == * [[330. gads]] — Bizantija (tagad — [[Stambula]]) pasludināta par [[Romas impērija]]s austrumu galvaspilsētu, nosaucot to par "Jauno Romu" (''Nova Roma''). * [[1502. gads]] — [[Kristofors Kolumbs]] devās savā ceturtajā un pēdējā ceļojumā uz [[Karību reģions|Rietumindiju]]. * [[1858. gads]] — [[Minesota]] kļuva par 32. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1910. gads]] — ASV dibināts [[Glečera nacionālais parks]]. * [[1918. gads]] — oficiāli dibināta [[Ziemeļkaukāza Kalnu Republika]]. * [[1924. gads]] — [[Gotlībs Daimlers|Gotlībam Daimleram]] un [[Kārlis Bencs|Kārlim Bencam]] apvienojot savus uzņēmumus, dibināta kompānija ''[[Mercedes-Benz]]''. * [[1949. gads]] — Siāma oficiāli nomainīja nosaukumu uz [[Taizeme|Taizemi]], kas ticis lietots kopš 1939. gada. * [[1997. gads]] — [[IBM]] dators ''[[IBM Deep Blue|Deep Blue]]'' [[šahs|šaha]] spēlē uzvarēja pasaules čempionu [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]]. * [[1998. gads]] — [[Indija]] veica trīs pazemes [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]]. == Dzimuši == * [[483. gads]] — [[Justiniāns I]] (Ιουστινιανός), Biznatijas imperators (miris 565. gadā) * [[1557. gads]] — [[Fjodors I]] (''Фёдор I''), Krievijas cars (miris 1598. gadā) * [[1720. gads]] — [[Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens|Barons Minhauzens]] (''Baron Münchhausen''), neticamu stāstu autors (miris 1797. gadā) * [[1835. gads]] — [[Baumaņu Kārlis]], latviešu komponists, dramaturgs, dzejnieks (miris 1905. gadā) * [[1848. gads]] — [[Vilhelms Vindelbands]] (''Wilhelm Windelband''), vācu filozofs (miris 1915. gadā) * [[1852. gads]] — [[Čārlzs Fērbenkss]] (''Charles W. Fairbanks''), ASV viceprezidents (miris 1918. gadā) * [[1857. gads]] — [[Sergejs Aleksandrovičs]] (''Сергей Александрович''), Krievijas valsts darbinieks (miris 1905. gadā) * [[1867. gads]] — [[Žils Valtons]] (''Jules Valton''), franču burātājs (miris 1941. gadā) * [[1869. gads]] — [[Arčibalds Vordens]] (''Archibald Warden''), britu tenisists (miris 1943. gadā) * [[1880. gads]] — [[Marsels Lebūts]] (''Marcel Leboutte''), beļģu futbolists (miris 1976. gadā) * [[1881. gads]] — [[Teodors fon Kārmāns]] (''Theodore von Kármán''), ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis ASV inženieris un fiziķis (miris 1963. gadā) * [[1888. gads]] — [[Ērvings Berlins]] (''Irving Berlin''), amerikāņu komponists (miris 1989. gadā) * [[1904. gads]] — [[Salvadors Dalī]] (''Salvador Dalí''), spāņu mākslinieks (miris 1989. gadā) * [[1918. gads]] — [[Ričards Fainmens]] (''Richard Feynman''), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1988. gadā) * [[1924. gads]] — [[Entonijs Hjūišs]] (''Antony Hewish''), britu radioastronoms * [[1930. gads]] — [[Edsgers Deikstra]] (''Edsger Dijkstra''), nīderlandiešu datorzinātnieks (miris 2002. gadā) * [[1953. gads]] — [[Džordže Balaševičs]] (''Ђорђе Балашевић''), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]]: ** [[Jānis Gardovskis]], latviešu mediķis ** [[Ēriks Ķiģelis]], latviešu ģitārists (miris 1985. gadā) * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Jeļena Blaževiča]], Latvijas vieglatlēte * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Normunds Miezis]], Latvijas šahists * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Andris Ābelīte]], latviešu mūziķis * [[1979. gads]] — [[Džims Feihijs]] (''Jim Fahey''), ASV hokejists * [[1981. gads]]: ** [[Lorēna Džeksone]] (''Lauren Jackson''), Austrālijas basketboliste ** [[Nadija Savčenko]] (''Надія Савченко''), Ukrainas lidotāja, politiķe * [[1984. gads]] — [[Andress Injesta]] (''Andrés Iniesta''), Spānijas futbolists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Jeļena Ābele]], Latvijas vieglatlēte * [[2000. gads]] — [[Juki Cunoda]] (角田 裕毅), japāņu autosportists == Miruši == * [[1763. gads]] — [[Natālija Lopuhina]] (''Наталья Лопухина''), Krievijas aristokrāte (dzimusi 1699. gadā) * [[1849. gads]] — [[Oto Nikolai]] (''Otto Nicolai''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā) * [[1871. gads]] — [[Džons Heršels]] (''John Herschel''), angļu zinātnieks (dzimis 1792. gadā) * [[1881. gads]] — [[Anrī Frederiks Amjels]] (''Henri-Frédéric Amiel''), Šveices filozofs, dzejnieks un kritiķis (dzimis 1821. gadā) * [[1891. gads]] — [[Aleksandrs Edmonds Bekerels]] (''Alexandre-Edmond Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1820. gadā) * [[1916. gads]] — [[Makss Rēgers]] (''Max Reger''), vācu komponists (dzimis 1873. gadā) * [[1939. gads]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Миллер''), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[1967. gads]] — [[Hanss Lača]] (''Hans Latscha''), vācu regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[1976. gads]] — [[Alvars Ālto]] (''Alvar Aalto''), somu arhitekts (dzimis 1898. gadā) * [[1981. gads]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (dzimis 1945. gadā) * [[1988. gads]] — [[Kims Filbijs]] (''Kim Philby''), padomju izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1912. gadā) * [[1994. gads Latvijā|1994. gads]] — [[Rolands Upatnieks]], latviešu kamaniņu braucējs un treneris (dzimis 1932. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] cwdmrutpc43ya8uy8gm3pmsvocab17h 0 55058 3668826 3621579 2022-08-10T11:32:05Z Ripo 42226 atjaunots wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|21. gadsimta komandu|agrāko komandu|Rīgas "Dinamo" (1946—1995)}} {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = darkred | pašr_sezona = | team = Rīgas "Dinamo" | logo = New-dinamo-riga-logo-2020.jpg | logosize = 220px | city = {{vieta|Latvija|Rīga}} | league = [[Optibet hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 2008 | dissolved = | operated = | arena = [[Arēna Rīga]] | ietilpība = | colors = Bordo, balta, pelēka | owner = {{ubl| {{flaga|Latvija}} "[[Itera Latvija]]" (60,97%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/as-dinamo-riiga-apgroziijums-pern-801-miljons-latu-peljnja-79-16.a 12640/|title=AS "Dinamo Rīga" apgrozījums pērn - 8,01 miljons latu, peļņa - 79 164 lati|publisher=LTV.lv|accessdate={{dat|2012|7|7||bez}}}}</ref> |{{flaga|Latvija}} [[Juris Savickis]] (9,76%) |{{flaga|Latvija}} [[Aigars Kalvītis]] (9,76%) |{{flaga|Latvija}} [[Guntis Rāvis]] (9,76%) |{{flaga|Latvija}} [[Guntis Ulmanis]] (4,87%) |{{flaga|Latvija}} [[Aldis Pauniņš]] (2,44%) |{{flaga|Latvija}} [[Krists Freibergs]] (2,44%) }} | prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Juris Savickis]] | GM = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buncis]] | coach = {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Krikunovs]] | coach2 = {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Ņiživijs]]<br>{{flaga|Krievija}} [[Oļegs Orehovskis]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] | media = [http://www.dinamoriga.eu/ dinamoriga.eu] | affiliates = [[HK "Rīga"]] ([[Jaunatnes hokeja līga|MHL]])<br>[[HK Zemgale]] ([[Latvijas čempionāts hokejā|LČ]]) <!---Čempiontituli---> | gagarins = 0 | cerības = 1 }} [[Attēls:KHL-Uniform-DINR.png|thumb|287px|Rīgas "Dinamo" 2012.-2013. gada sezonas formas]] '''Rīgas "Dinamo"''' ir profesionāls [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas tika dibināts {{dat|2008|4|7||bez}} un līdz 2022. gadam spēlēja [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]] (KHL). Klubs savas mājas spēles aizvada [[Arēna Rīga|Arēnā "Rīga"]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|KHL pirmajā regulārajā sezonā]] Rīgas "Dinamo" izcīnīja 10. vietu, bet [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] pirmajā kārtā zaudēja [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]]. [[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|Otrajā sezonā]] Rīgas "Dinamo" iekļuva Gagarina kausa izslēgšanas turnīra ceturtdaļfinālā, kur sērijā ar 1:4 piekāpās [[Oļegs Znaroks|Oļega Znaroka]] trenētajam [[Balašihas "HK MVD"]] un sezonas kopvērtējumā ieņēma 8. vietu KHL. Līdz 2022. gadam kluba fārmklubs bija [[HK "Rīga"]], kurš spēlēja [[Jaunatnes hokeja līga|Jaunatnes hokeja līgā]] (MHL), kā arī klubam bija sadarbība ar [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionāta]] komandu [[HK Zemgale]]. Pirmajos piecos gados "Dinamo" sadarbojās arī ar [[HK Liepājas Metalurgs|HK "Liepājas Metalurgs"]], kas spēlēja [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas atklātā čempionāta Ekstralīgā]], vēlāk "Dinamo" vairākas sezonas sadarbojās ar [[HK Liepāja]]. 2022. gada februārī, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] klubs izstājās no Kontinentālās hokeja līgas, bet augustā pievienojās [[Optibet hokeja līga]]i. == Vēsture == {{nepilnīgs}} === 2008.—2009. gada sezona === [[Attēls:Dinamo Rīga.jpg|thumbnail|200px|left|Instalācija pie [[Rīga]]s robežas pie autoceļa [[A6]] 2008. gada rudenī.]] Klubs tika dibināts [[2008. gads|2008]]. gada [[7. aprīlis|7. aprīlī]]. Starp kluba dibinātājiem bija [[Guntis Ulmanis]], [[Viesturs Koziols]], [[Kirovs Lipmans]], [[Aigars Kalvītis]], [[Juris Savickis]], [[Guntis Rāvis]], [[Aldis Pauniņš]], [[Krists Freibergs]], kā arī "[[Itera Latvija]]". {{dat||5|27}} par izstāšanos no projekta iespējamā interešu konflikta dēļ paziņoja [[Latvijas hokeja federācija]]s prezidents Kirovs Lipmans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/27052008-lipmans_izstajies_no_a_s_rigas_dinamo|title=Lipmans izstājies no a/s "Rīgas Dinamo"|last=Pārums|first=Jānis|date={{dat|2008|5|27||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> Pēc pirmās sezonas klubu pameta arī Viesturs Koziols.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/khl/02042009-koziols_par_paveikto_nekaunos|title=Koziols: "Par paveikto nekaunos"|last=Pārums|first=Jānis|date={{dat|2009|4|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> [[Attēls:Rigas Dinamo logo.svg|180px|thumb|left|Rīgas Dinamo kluba logotips no 2008. - 2020. gadam.]] "Dinamo" logotipa un pirmās sezonas formu dizaina autors bija latviešu grafikas dizaineris [[Dagnis Skurbe]]. Logotipā ir attēlotas divas lauvas no Rīgas ģerboņa, trīs zvaigznes no Latvijas ģerboņa un grafiski stilizēts burts "D" no [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Padomju laiku perioda Rīgas "Dinamo" komandas]] logotipa. Komandas pirmajā sezonā kluba rindās spēlēja tādi spēlētāji kā [[Edgars Masaļskis]], [[Martins Pruseks]], [[Lauris Dārziņš]], [[Rodrigo Laviņš]], [[Duvijs Vestkots]], [[Aleksandrs Ņiživijs]], [[Marcels Hosa]], [[Marks Hartigans]] un citi. Par pirmo kluba galveno treneri tika izvēlēts slovāks [[Jūliuss Šuplers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/22052008-vai_suplers_apstiprinats|title=Šuplers apstiprināts (labots)|last=Siliņš|first=Andrejs|date={{dat|2008|5|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> 2008.—2009. gada sezona bija pēdējā ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja (arī kapteiņa) [[Aigars Cipruss|Aigara Ciprusa]] profesionālajā spēlētāja karjerā. Klubs pārspēja visas uz to liktās cerības, regulāro sezonu noslēdzot augstajā 10. vietā. Tiesa, komanda izstājās jau izslēgšanas kārtas pirmajā kārtā, piekāpjoties [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]], kura vēlāk sasniedza [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] pusfinālu. === 2009.—2010. gada sezona === {{dat|2010|3|3}} Rīgas "Dinamo", uzvarot ar 5:3 [[Omskas "Avangard"]], otro sezonu pēc kārtas nodrošināja dalību [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] izcīņā. Pirmajā kārtā Rīgas "Dinamo" sērijā ar 3:1 uzvarēja Rietumu konference regulārās sezonas līderus [[Sanktpēterburgas "SKA"]], taču ceturtdaļfinālā sērijā ar 1:4 piekāpās [[Oļegs Znaroks|Oļega Znaroka]] trenētajam [[Balašihas "HK MVD"]]. Sezonas kopvērtējumā klubs ieņēma 8. vietu KHL. === 2010.—2011. gada sezona === Pirms trešās sezonas sākuma "Dinamo" aizvadīja pārbaudes spēli ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] vienību [[Fīniksas "Coyotes"]], spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 1—3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/06102010-nhl_atspelejas_coyotes_uzvar_riga|title=NHL atspēlējas: ''Coyotes'' uzvar Rīgā|last=Brože|first=Ulvis|date={{dat|2010|10|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> Regulārajā sezonā tika izcīnīta 7. vieta Rietumu konferencē (4. vieta Bobrova divīzijā). Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tika uzvarēta [[Oļegs Znaroks|Oļega Znaroka]] trenētā [[Maskavas "OHK Dinamo"]] ar rezultātu 4—2. Otrajā kārtā tika piedzīvots zaudējums [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] ar 1—4. Pēc sezonas beigām {{dat||3|29||bez}} galvenā trenera amatu pameta slovāks [[Jūliuss Šuplers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/29032011-oficiali_suplers_dinamo_turpmak_nevadis|title=Oficiāli: Šuplers "Dinamo" turpmāk nevadīs|last=Celmiņš|first=Jānis|date={{dat|2011|3|29||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/suplers-aiziet-no-rigas-dinamo.d?id=37671617|title=Šuplers aiziet no Rīgas 'Dinamo'|last=Delfi|date={{dat|2011|3|29||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === {{dat|2011|4|27|bez}} par galveno treneri amatā tika pieņemts somu treneris [[Peka Rautakallio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/21042011-ari_dinamo_bus_somu_specialists_pekka_rau|title="Dinamo" galvenais treneris - soms Rautakalio|last=Bērziņš|first=Valdis|date={{dat|2011|4|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> 2011. gada decembrī klubs piedalījās [[Špenglera kauss|Špenglera kausā]], kur nokļuva līdz finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/spenglera_kauss/31122011-spenglera_kausa_finala_dinamo_bezierunu_z|title=Špenglera kausa finālā "Dinamo" bezierunu zaudējums|last=Brože|first=Ulvis|date={{dat|2011|12|31||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|5||bez}}}}</ref> === 2012.—2013. gada sezona === 2012. gada 5. novembrī no galvenā trenera amata tika atstādināts somu speciālists [[Peka Rautakallio]]. Par kluba galvenā trenera amata pienākumu veicēju kļuva [[Artis Ābols]]. Komanda nekvalificējās [[Gagarina kauss|Gagarina kausa izcīņai]] pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē. Tāpēc "Dinamo" piedalījās [[Cerības kauss|Cerības kausa]] izcīņā, kurā piedalījās visas KHL komandas, kuras netika Gagarina kausa izcīņā. "Dinamo" ieguva šo kausu, finālsērijā līdz trim uzvarām ar 3—1 pārspējot [[Habarovskas "Amur"]].<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.diena.lv/sports/hokejs/rigas-dinamo-sakauj-amur-un-izcina-ceribu-kausu-13999414| title= Rīgas Dinamo sakauj Amur un izcīna Cerību kausu}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.-2014. gada regulārajā sezonā "Dinamo" izcīnīja 5. vietu Rietumu konferencē, kas ļāva kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Izslēgšanas spēlēs komanda piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā pret [[HK Donbass]] - sērijā 3-4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/dinamo_riga/17032014-dinamo_gust_tikai_vienus_vartus_un_piedzi?page=4|title="Dinamo" piedzīvo vilšanos un sezonu noslēdz tikai ar vieniem vārtiem|last=Brože|first=Ulvis|date={{dat|2014|3|17||bez}}|publisher=Sportacentrs.com}}</ref> == Spēlētāji == <!-- LŪGUMS NEŅEMT ĀRĀ ATSEVIŠĶUS SPĒLĒTĀJUS, BET GAN ATJAUNOT VISU SASTĀVU --> === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 25. augustā.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|Latvija}} [[Ēriks Vītols]] *33 {{flaga|Zviedrija}} [[Jūhans Matsons]] *80 {{flaga|Čehija}} [[Matejs Mahovskis]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|Latvija}} [[Kārlis Čukste]] * {{0}}4 {{Flaga|Lietuva}} [[Nerijus Ališausks]] * {{0}}5 {{Flaga|Kanāda}} [[Frenks Korado]] *{{0}}7 {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Zīle]] * 11 {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Sotnieks]] *13 {{Flaga|Latvija}} [[Gunārs Skvorcovs]] *21 {{flaga|Latvija}} [[Roberts Mamčics]] * 24 {{flaga|Kanāda}} [[Rīss Skārlets]] *27 {{Flaga|Latvija}} [[Oskars Cibuļskis]] *29 {{Flaga|Latvija}} [[Ralfs Freibergs]] * {{0}}{{0}} {{flaga|Kanāda}} [[Brendons Gormlijs]] *{{0}}{{0}} {{flaga|Latvija}} [[Patriks Ozols]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Kanāda}} [[Hanters Šinkaruks]] * 10 {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] * 15 {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]] *19 {{Flaga|Kanāda}} [[Emīls Porjē]] *22 {{Flaga|Latvija}} [[Filips Buncis]] * 26 {{Flaga|Somija}} [[Jere Karjalainens]] *32 {{flaga|Latvija}} [[Edgars Kulda]] *40 {{Flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Vennstrems]] *47 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Protapovičs]] * 52 {{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Radils]] * 69 {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] *72 {{flaga|Latvija}} [[Jānis Švanenbergs]] *74 {{Flaga|Somija}} [[Peters Tīvola]] *85 {{Flaga|Čehija}} [[Rūdolfs Červenijs]] * 87 {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] * 91 {{flaga|Latvija}} [[Daniels Bērziņš]] *95 {{flaga|Latvija}} [[Rihards Bukarts]]<!-- LŪGUMS NEŅEMT ĀRĀ ATSEVIŠĶUS SPĒLĒTĀJUS, BET GAN ATJAUNOT VISU SASTĀVU --> == Visu KHL sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|08.—09.]]'''||56||24||5||4||23||132||156||86||2. Harlamova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 0—3 ([[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Ma Dinamo]]) || {{flaga|Latvija}} [[Aleksejs Širokovs|A.Širokovs]], {{flaga|Latvija}} [[Rodrigo Laviņš|R.Laviņš]] || {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] || {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|09.—10.]]'''||56||23||4||7||22||174||175||84||5. Bobrova divīzijā||zaudējums otrajā kārtā, 1—4 ([[Balašihas "HK MVD"|MVD]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] || {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] || {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|10.—11.]]'''||54||20||7||7||20||160||149||81||4. Bobrova divīzijā||zaudējums otrajā kārtā, 1—4 ([[Jaroslavļas "Lokomotiv"|Lokomotiv]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|11.—12.]]'''||54||20||6||7||21||129||136||79||3. Bobrova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 3—4 ([[Ņižņijnovgorodas "Torpedo"|Torpedo]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2012-13|12.—13.]]'''||52||13||4||4||31||109||151||51||7. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Guntis Galviņš|G.Galviņš]], {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums|M.Karsums]] || {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]] || {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums|M.Karsums]], {{flaga|Kanāda}} [[Aleksandrs Žirū|A.Žirū]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|13.—14.]]'''||54||22||11||5||16||141||122||93||3. Bobrova divīzijā||zaudējums pirmajā kārtā, 3—4 ([[Doņeckas "Donbass"|Donbass]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] || {{flaga|Kanāda}} [[Kails Vilsons]] || {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] |- align="center" |'''[[Kontinentālā hokeja līga 2014-15|14.—15.]]'''||60||22||3||5||30||136||160||77||5. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa|M.Hosa]], {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš|L.Dārziņš]] || {{flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Videls]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] |- align="center" |'''15.—16.'''||60||17||8||8||34||129||151||75||7. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Sotnieks]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] |- align="center" |'''16.—17.'''||60||11||10||5||34||116||158||58||7. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš|L.Dārziņš]], {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis|M.Indrašis]] |- align="center" |'''17.—18.'''||56||9||7||9||31||105||153||58||6. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis|M.Indrašis]], {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija|G.Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] |- align="center" |'''18.—19.'''||62||18||8||10||26||129||155||58||5. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Videls]] || {{flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Videls]] |- align="center" |'''19.—20.'''||62||11||6||7||38||103||187||41||6. Bobrova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Eštons]] |- align="center" |'''20.—21.'''||60||5||4||10||41||126||211||28||5. Tarasova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] |- align="center" |'''21.—22.'''||45||9||5||9||22||93||143||37||6. Tarasova divīzijā||''neiekļuva''|| {{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]] || {{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Radils]] || {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] |} == Līderi == [[Attēls:Dinamo Riga - Barys Astana 2008-12-28.jpg|thumb|200px|Rīgas "Dinamo" spēlē pret Astanas "Baris".]] === Komandas kapteiņi === {{div col}} *[[Aleksejs Širokovs]] (2008) *[[Rodrigo Laviņš]] (2008—2009) *[[Sandis Ozoliņš]] (2009—2012) *[[Guntis Galviņš]] (2012) *[[Mārtiņš Karsums]] (2012—2013) *Sandis Ozoliņš (2013—2014) *[[Georgijs Pujacs]] (2014) *[[Marcels Hosa]] (2014) *[[Lauris Dārziņš]] (2014—2015) *[[Kristaps Sotnieks]] (2015—2016) *[[Gints Meija]] (2016—2017) *[[Miks Indrašis]] (2017—2018) *[[Lauris Dārziņš]] (2018—''pašlaik'') {{div col end}} === Iemūžinātie numuri === *8 — [[Sandis Ozoliņš]] (2010—2014) === Treneri === {| class="wikitable" ! width="200px"|Galvenais treneris ! width="170px"| Laika periods ! width="350px" colspan=2 |Trenera asistenti ! Spēles* ! colspan=2 | Uzvaru īpatsvars |- align="center" |rowspan="2"|{{flaga|Slovākija}} [[Jūliuss Šuplers]] |rowspan="2"|{{dat|2008|6|25|SK}}—{{dat|2011|3|29|SK}} |{{flaga|Slovākija}} [[Miroslavs Miklosovičs]] <br><small>({{dat|2008|6|25|SK}}—{{dat|2010|7|10|SK}})</small> |rowspan="3"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]] <br><small>({{dat|2008|6|25|SK}}—{{dat|2012|11|5|SK}})</small> |136 |44,1% | rowspan=2 |45,7% |- align="center" |rowspan="4"|{{flaga|Latvija}} [[Viktors Ignatjevs]] <br><small>({{dat|2010|7|10|SK}}—<!--{{dat|2011|3|29|SK}}-->{{dat|2014|5|2|SK}})</small> |65 |49,2% |- align="center" |{{flaga|Somija}} [[Peka Rautakallio]] | {{dat|2011|4|27|SK}}—{{dat|2012|11|5|SK}} |85 |colspan="2"|43,5% |- align="center" |rowspan="3"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]] <br><small>(līdz {{dat|2013|4|30|SK}} pienākumu izpildītājs)</small> |rowspan="3"|{{dat|2012|11|5|SK}}—{{dat|2015|||SK}} | |28 <!--līdz 2012-13 beigām 9 uzvaras 28 spēlēs--> |32,1% |rowspan="2"|43,8% |- align="center" |rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] <br><small>({{dat|2013|7|1|SK}}—{{dat|2015|||SK}})</small> | 61<!-- 12.-13. sezonā Rautakalio 8 uzvaras 24 spēlēs --> | 49,1% |- align="center" |rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Ņiživijs]] <br><small>({{dat|2014|7|18|SK}}—<!--{{dat|2011|3|29|SK}}--> ''pašlaik'')</small> |- align="center" | {{flaga|Somija}} [[Kari Heikile]] | {{dat|2015|7|6|SK}}—{{dat|2016|01|07|SK}} |- align="center" | | | |{{flaga|Latvija}} [[Normunds Sējējs]] |- align="center" | {{flaga|Latvija}} [[Normunds Sējējs]] | {{dat|2016|01|07|SK}}—{{dat|2017|05|29|SK}} | | | | |- align="center" | {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] | {{dat|2017|05|29|SK}}—{{dat|2017|09|28|SK}} | | | | |- align="center" | {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | {{dat|2017|09|28|SK}}—{{dat|2020|03|03|SK}} | | | | |- align="center" | {{flaga|Latvija}} [[Pēteris Skudra]] | {{dat|2020|07|20|SK}}—''pašlaik'' | | | | |} <small>''Piezīmes:'' * - neieskaitot pārbaudes spēles</small> === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- 2021-22 ieskaitot --> <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Lauris Dārziņš]]''' || KM || 553 || 123 || 198 || '''321''' || 0,58 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || LM || 559 || 114 || 159 || '''273''' || 0,49 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || KM || 368 || 104 || 121 || '''225''' || 0,61 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] || KM || 215 || 94 || 76 || '''170''' || 0,79 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Ņiživijs]] || LM || 258 || 39 || 97 || '''136''' || 0,53 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Guntis Galviņš]] || A || 390 || 31 || 105 || '''136''' || 0,35 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] || A || 413 || 34 || 95 || '''129''' || 0,31 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Gints Meija]]''' || LM || 574 || 50 || 75 || '''125''' || 0,22 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Mārtiņš Karsums]]''' || LM || 197 || 62 || 53 || '''115''' || 0,58 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Sprukts]] || C || 159 || 32 || 65 || '''97''' || 0,61 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Lauris Dārziņš]]''' || KM || 123 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || LM || 114 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || LM || 104 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] || KM || 94 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Mārtiņš Karsums]]''' || LM || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Gints Meija]]''' || LM || 50 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Džeriņš]] || C || 49 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Ņiživijs]] || LM || 39 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Kanāda}} [[Marks Hartigans]] || C || 36 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] || A || 34 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Lauris Dārziņš]]''' || KM || 198 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || LM || 159 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Indrašis]] || KM || 121 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Guntis Galviņš]] || A || 105 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Ņiživijs]] || LM || 97 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] || A || 95 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]] || KM || 76 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Gints Meija]]''' || LM || 75 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]] || A || 71 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Sprukts]] || C || 65 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === <!-- 2021-22 ieskaitot --> ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Marcels Hosa]], 35 ([[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009.—10.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Miķelis Rēdlihs]], 31 ([[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011.—12.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Marcels Hosa]], 54 ([[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009.—10.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Duvijs Vestkots]], 124 ([[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—09.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Metjū Majone]], 46 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp junioriem<!--starp U20 vecuma spēlētājiem-->: [[Jānis Švanenbergs]], 8 (2020.—21.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Martins Pruseks]], 6 ([[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—09.]]) * Ātrāk gūtie vārti spēlē: [[Miks Indrašis]], 8 sekundes (2012. gada 31. oktobris) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Lauris Dārziņš]], [[Jānis Sprukts]] un [[Gints Meija]], 5 ([[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]], [[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011.—12.]] un [[Kontinentālā hokeja līga 2013-14|2013.—14.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Miķelis Rēdlihs]], 8 ([[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011.—12.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Lauris Dārziņš]] un [[Miķelis Rēdlihs]], 10 ([[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]] un [[Kontinentālā hokeja līga 2011-12|2011.—12.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Duvijs Vestkots]], 33 ([[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—09.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sandis Ozoliņš]], 7 ([[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp junioriem<!--starp U20 vecuma spēlētājiem-->: [[Roberts Bukarts]] un [[Ainārs Podziņš]], 1 ([[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009.—10.]] un [[Kontinentālā hokeja līga 2010-11|2010.—11.]]) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Edgars Masaļskis]], 1 ([[Kontinentālā hokeja līga 2009-10|2009.—10.]]) === Zvaigžņu spēles dalībnieki === {| class="wikitable" !Spēlētājs!!Gads |- |{{flaga|Latvija}} [[Sandis Ozoliņš]]||[[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]], [[2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2011]], [[2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2012]], [[2014. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2014]] |- |{{flaga|Slovākija}} [[Marcels Hosa]]||[[Pirmā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2009]], [[Otrā Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2010]], [[2014. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2014]] |- |{{flaga|Latvija}} [[Lauris Dārziņš]]||[[2011. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2011]] |- |{{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]]||[[2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2012]] |- |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]]||[[2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2012]] |- |{{flaga|ASV}} [[Kriss Holts]]||[[2012. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|2012]] |} == Skatīt arī == * [[Rīgas "Dinamo" spēlētāju uzskaitījums]] * [[Rīgas "Dinamo" (agrākais)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dinamoriga.eu/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}} {{Rīgas Dinamo}} {{KHL}} {{DEFAULTSORT:Rigas "Dinamo"}} [[Kategorija:Rīgas "Dinamo"| ]] hy0x7mqvfvazf5klcbu4ybcud4ln8bx 0 58136 3668525 3461928 2022-08-09T18:08:58Z 85.254.74.144 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = grupa |Vārds = Sum 41 |Attēls = Sum 41 live 2008.jpg |Att_izm = 230 px |Apraksts = |Vieta = {{flaga|Kanāda}} [[Ajaksa]], [[Ontārio]], [[Kanāda]] |Žanrs = [[Pankroks]], [[melodiskais hārdkors]], [[poppanks]], [[alternatīvais roks]], [[alternatīvais metāls]], |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Island Records|Island]]'', ''[[Aquarius Records|Aquarius]]'', [[EMI]], ''[[Universal Records|Universal]]'' |Mlapa = [http://www.sum41.com/ sum41.com] |Dalībnieki = [[Deriks Viblijs]]<br />[[Džeisons Makeslins]]<br />[[Deivs Bakšs]]<br />[[Toms Tekers]]<br />[[Franks Zummo]] |Bij_dalībnieki = [[Ričards Rojs]]<br /> [[Marks Spikoluks]]<br />[[Stīvs Jočs]]<br /> [[Marks Kostanco]] }} '''''Sum 41''''' ir [[Kanāda]]s rokgrupa no [[Ajaksa]]s, [[Ontārio]], dibināta [[1996]]. gadā. Grupas sastāvā ietilpst [[Deriks Viblijs]] (vokālists, ģitāra, taustiņinstrumenti), [[Džeisons Makeslins]] (basģitāra, bekvokāls), [[Stīvs Jočs]] (sitaminstrumenti, bekvokāls). Kopš [[1999]]. gadā parakstīja kontraktu ar izdevējkompāniju ''[[Island Records]]'', grupa ir ierakstījusi 6 [[studijas albums|studiju albumus]], vienu [[koncertalbums|koncertalbumu]] (kurš iznāca zem diviem nosaukumiem), divus [[DVD]] ar priekšnesumu koncertā un vairāk kā 18 [[singls|singlus]]. Kopā ir pārdots vairāk kā 10 miljoni albumu kopijas. Līdz šim veiksmīgākais grupas albums ir ''[[All Killer No Filler]]'', kurš trīsreiz ir ieguvis platīna statusu [[Kanāda|Kanādā]] un vienreiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.rollingstone.com/artists/sum41/articles/story/5918959/people_of_the_year_2001_sum_41 | title = People of the Year 2001: Sum 41 {{en ikona}} | publisher = Edwards, Gavin | accessdate = 2008. gada 8. decembrī | archive-date = 2009. gada 14. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20090414013620/http://www.rollingstone.com/artists/sum41/articles/story/5918959/people_of_the_year_2001_sum_41 }}</ref> Šajā albumā ir iekļauts arī singls ''[[Fat Lip]]'', kurš ir bijis ''[[Billboard]] Modern Rock'' topa pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.chartFormatGroupName=Singles&model.vnuArtistId=401778&model.vnuAlbumId=476041 | title = "Artists Chart History" {{en ikona}} | publisher = Billboard | accessdate = 2008. gada 8. decembrī | archive-date = 2011. gada 20. Augustsss | archive-url = https://www.webcitation.org/614JOmI6F?url=http://www.billboard.com/ }}</ref> Cits singls ''[[In Too Deep]]'' šajā hītparādē ir ieguvis tikai 10. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Artists Chart History" {{en ikona}} | url = http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.chartFormatGroupName=Singles&model.vnuArtistId=401778&model.vnuAlbumId=476041 | publisher = Billboard | accessdate = 2008. gada 8. decembrī | archive-date = 2011. gada 20. Augustsss | archive-url = https://www.webcitation.org/614JOmI6F?url=http://www.billboard.com/ }}</ref> "Sum 41" ir raksturīgas garas koncertturnejas, kuras ilgst pat ilgāk nekā gadu, un šajā laikā tā sniedz vairāk nekā 300 rokkoncertus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.aquariusrecords.com/aq_about.html | title = "Aquarius Records: About" {{en ikona}} | publisher = Aquarius Records | accessdate = 2008. gada 8. septembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060615194829/http://www.aquariusrecords.com/aq_about.html | archivedate = 2006. gada 15. Jūnijs }}</ref> == Diskogrāfija == * ''[[All Killer No Filler]]'' (2001) * ''[[Does This Look Infected?]]'' (2002) * ''[[Chuck]]'' (2004) * ''[[Underclass Hero]]'' (2007) * ''[[Screaming Bloody Murder]]'' (2011) * ''[[13 Voices]]'' (2016) * ''[[Order In Decline]]'' (2019) == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sum41.com Oficiālā mājaslapa] {{angliski}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{Sum 41}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sum 41]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Kanādas rokgrupas]] [[Kategorija:Kanādas pankroka grupas]] [[Kategorija:Kanādas poppanka grupas]] [[Kategorija:Kanādas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Kanādas hārdkora grupas]] [[Kategorija:Kanādas repkora grupas]] [[Kategorija:Kanādas melodiskā hārdkora grupas]] [[Kategorija:Kanādas alternatīvā metāla grupas]] gtfnxh4shhe6v3yf9iirufcqffuspml 0 58969 3668464 3520337 2022-08-09T12:54:45Z CommonsDelinker 1319 Attēls "FünikülerSetüstüÇıkışı.jpg" aizvietots ar "Kabataş_funicular_station_Setüstü_entrance.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)"). wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tünel Istanbul.jpg|thumb|right|400px|Stambulas tunelis (''Tünel''), ko atklāja {{Dat|1875|1|17}}, bija pirmais pazemes dzelzceļš kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]].]] '''Stambulas pazemes funikulers''', jeb '''Tünel''' ir pazemes trosu dzelzceļš ([[funikulers]]) [[Stambula|Stambulā]] [[Turcija|Turcijā]]. Pilsētā darbojas divas funikuleru līnijas, katra ar divām stacijām: ''Karaköy-Tünel Meydanı'' un ''Kabataş-Taksim''. Pirmā līnija ir aptuveni 573 metrus gara un tā ir pasaulē otrs vecākais pazemes dzelzceļš pēc [[Londona]]s metro. ''Tünel'' pirmā līnija tika atklāta {{Dat|1875|1|17}}, starp diviem seniem Stambulas rajoniem: [[Pera|Peru]] un [[Galata|Galatu]]. Ar funikulera palīdzību var viegli uzbraukt stāvajā Galatas kalnā no [[Bosfors|Bosfora]] piekrastes, un tā kā liela daļa Galatā dzīvojošo strādāja kalna pakājē, šis funikulers lieliski atviegloja viņu nokļūšanu uz darbu un mājās. Mūsdienās Galatu un Peru sauc par [[Karakēja|Karakēju]] un [[Bejolu]]. Tādēļ arī kalna pakājē esošo ''Tünel'' pieturu sauc par Karakēju, bet augšējo - ''Tünel'' laukums ([[turku valoda|turku]]: ''Tünel Meydanı''), kas atrodas Brīvības ielas (''İstiklal caddesi'') zemākajā galā. Brauciens no vienas pieturas uz otru ilgst apmēram 1,5 minūtes un galā funikulera vagons gaida 2 minūtes, kurās jāpaspēj izkāpt un iekāpt. Vienlaicīgi pa tuneli brauc divi funikulera vagoni, kas savā starpā savienoti un lejā braucošais ar savu svaru velk otru vagonu augšā. Braukšanas ātrums ir aptuveni 25 km/h un tuneļa vidū ir īpašs paplašināts posms, kurā abi vagoni apmainās un turpina ceļu. ''Tünel'' pakalpojumus mūsdienās izmanto neliels pasažieru skaits, bet tas ir iekļauts kopējā Stambulas transporta sistēmā un te ir derīga vienotā elektroniskā biļete (turku: ''akbil''). == Vēsture == Sākotnējā ideja par ''Tünel'' celtniecību radās [[1867]]. gadā franču inženierim [[Anrī Gavāns|Anrī Gavānam]]. Pēc diviem gadiem, {{Dat|1869|11|6}} viņš saņēma [[Osmaņu impērija]]s [[osmaņu dinastija|sultāna]] [[Abdulazizs|Abdulaziza]] atļauju sākt funikulera celtniecību. Guvis ārvalstu finansiālu atbalstu, Gavands sāka celtniecību {{Dat|1871|7|30}} un pabeidza decembrī. ''Tünel'' oficiāli tika atklāts {{Dat|1875|1|17}}. Sākotnēji funikuleru darbināja ar zirgiem, bet elektriskos dzinējus tajā ierīkoja [[1910]]. gadā. [[1939]]. gadā funikuleru nacionalizēja un pievienoja jaunajam "[[İETT]]" (turku: ''İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel'') transporta uzņēmumam. [[1971]]. gadā ''Tünel'' tika modernizēts un atjaunots un vecos koka vagonus nomainīja ar metāla vagoniem. == Saites == * [http://www.iett.gov.tr/en/section.php?sid=46 Oficiālā İETT vietne] == Attēli == {{commonscat|Tünel}} <gallery> Image:Istanbul asv2020-02 img01 Tünel Karaköy station.jpg|Vecā funikuliera stacija "Tünel Meydanı" līnijas augšā. Image:Tünel Araçlı.jpg|Vecā funikuliera stacija "Karaköy" līnijas apakšā. Image:Tünel.jpg|Vecā funikuliera tunelis. Image:FünikülerSetüstüGirişi.jpg|Ieeja jaunā funikulera apakšējā stacijā un tunelī uz metro un zemās grīdas tramvaju. Image:FünikülerTaksimİst.JPG|Jaunā funikulera stacija "Taksim" [[Taksima laukums|Taksima laukumā]]. Image:Kabataş funicular station Setüstü entrance.jpg|Jaunā funikulera stacijas "Kabataş" izeja uz zemās grīdas tramvaja un metro pieturām. Image:FünikülerMakara.JPG|Jaunā funikulera trosu rats, kas pasažieriem redzams stacijā caur stikla sienu. Image:Füniküler araçiçi 1.jpg|Jaunā funikulera vagona salons. </gallery> [[Kategorija:Stambulas transports]] [[Kategorija:Funikulieri]] 54a1lkj16tynk6shn0jjbjyx3kvqxrw 0 60742 3668763 3640044 2022-08-10T10:00:28Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''1. augusts''' ir gada 213. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (214. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 152 dienas. == Vārda dienas == [[Albīna]], [[Albīns (personvārds)|Albīns]] == Notikumi == * [[1291. gads]] — dibināta [[Šveice|Šveices Konfederācija]]. * [[1664. gads]] — [[Osmaņu impērijas kari Eiropā]]: [[Austrija]]s armija sakāva [[Osmaņu impērija]]s spēkus [[Svētā Gotharda kauja|Svētā Gotharda kaujā]], kā rezultātā tika noslēgts [[Vasvaras miera līgums]]. * [[1800. gads]] — [[Lielbritānijas Karaliste]] un [[Īrijas karaliste]] tika apvienota [[Britu impērija|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē]]. * [[1876. gads]] — [[Kolorādo]] kļuva par 38. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1902. gads]] — ASV no [[Francija]]s nopirka tiesības uz [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Vācija]] pieteica karu [[Krievijas Impērija]]i. * [[1922. gads]] — [[Lietuva|Lietuvas Republikā]] pieņemta pirmā [[konstitūcija]]. * [[1954. gads]] — beidzās [[Pirmais Indoķīnas karš]]. * [[1960. gads]] — Dahomeja (tagad [[Benina]]) pasludināja neatkarību no Francijas. * [[1964. gads]] — Kongo Republika ([[Beļģu Kongo]]) tika pārdēvēta par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]]. * [[1967. gads]] — [[Izraēla]] anektēja [[Austrumjeruzaleme|Austrumjeruzalemi]]. * [[1981. gads]] — televīzijas kanāls [[MTV]] sāka darbību un pārraidīja savu pirmo videoklipu — ''[[The Buggles]]'' dziesmu ''[[Video Killed the Radio Star]]''. * [[1997. gads]] — [[Grieķija]]s pilsētā [[Atēnas|Atēnās]] sākās sestais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. == Dzimuši == * [[10. gads p.m.ē]]. — [[Klaudijs]] (''Claudius''), Romas imperators (miris 54. gadā) * [[1520. gads]] — [[Sigismunds II Augusts]] (''Zygmunt II August'', ''Žygimantas II Augustas''), Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis (miris 1572. gadā) * [[1626. gads]] — [[Šabtajs Cvi]] (שַׁבְּתַי צְבִי), ebreju garīgās kustības līderis (miris 1676. gadā) * [[1744. gads]] — [[Žans Batists Lamarks]] (''Jean-Baptiste Lamarck''), franču dabaspētnieks (miris 1829. gadā) * [[1819. gads]] — [[Hermans Melvils]] (''Herman Melville''), ASV rakstnieks (miris 1891. gadā) * [[1863. gads]] — [[Gastons Dumergs]] (''Gaston Doumergue''), Francijas politiķis (miris 1937. gadā) * [[1875. gads]] — [[Ermans Žoržs Beržē]] (''Herman Georges Berger''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1924. gadā) * [[1876. gads]] — [[Sidnijs Robinsons]] (''Sidney Robinson''), britu vieglatēts (miris 1959. gadā) * [[1893. gads]] — [[Aleksandrs I (Grieķija)|Aleksandrs I]] (''Αλέξανδρος Α΄ της Ελλάδας''), Grieķijas karalis (miris 1920. gadā) * [[1924. gads]] — [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), franču fiziķis (miris 2010. gadā) * [[1933. gads]] — [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāļu sociologs * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Ivars Kalniņš]], latviešu aktieris * [[1949. gads]]: ** [[Kurmanbeks Bakijevs]] (''Курманбек Бакиев''), Kirgizstānas prezidents ** [[Inesis Feldmanis]], latviešu vēsturnieks * [[1963. gads]]: ** [[Inga Bērziņa]], Latvijas skolotāja, politiķe ** [[Koiči Vakata]] (若田 光, ''Wakata Kōichi''), Japānas kosmonauts * [[1965. gads]] — [[Sems Mendess]] (''Sam Mendes''), angļu režisors, producents * [[1978. gads]] — [[Bjērns Ferri]] (''Björn Ferry''), zviedru biatlonists * [[1984. gads]] — [[Bastians Šveinšteigers]] (''Bastian Schweinsteiger''), Vācijas futbolists * [[1987. gads]] — [[Jakovs Faks]] (''Jakov Fak''), Horvātijas biatlonists == Miruši == * [[1137. gads]] — [[Luijs VI Resnais|Luijs VI]] (''Louis VI''), Francijas karalis (dzimis 1081. gadā) * [[1714. gads]] — [[Anna Stjuarte|Anna]] (''Anne''), Lielbritānijas karaliene (dzimusi 1665. gadā) * [[1905. gads]] — [[Henriks Šēbergs]] (''Henrik Sjöberg''), zviedru vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1875. gadā) * [[1923. gads]] — [[Horass Pernels Tatls]] (''Horace Parnell Tuttle''), ASV astronoms (dzimis 1839. gadā) * [[1936. gads]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā) * [[1951. gads]] — [[Džons Peins]] (''John Paine''), amerikāņu sporta šāvējs (dzimis 1870. gadā) * [[1967. gads]] — [[Rihards Kūns]] (''Richard Kuhn''), Austrijas un Vācijas bioķīmiķis (dzimis 1900. gadā) * [[1973. gads]] — [[Valters Ulbrihts]] (''Walter Ulbricht''), VDR politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1987. gads]] — [[Pola Negri]], (''Pola Negri''), poļu/ASV aktrise (dzimusi 1897. gadā) * [[1990. gads]] — [[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias''), vācu/britu sociologs (dzimis 1897. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tadeušs Reihšteins]] (''Tadeus Reichstein''), šveiciešu ķīmiķis (dzimis 1897. gadā) * [[1997. gads]] — [[Svjatoslavs Rihters]] (''Святослав Рихтер''), krievu pianists un pedagogs (dzimis 1915. gadā) * [[2020. gads]] — [[Vilfords Brimlijs]] (''Wilford Brimley''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Andrejs Rubins]], latviešu futbolists (dzimis 1978. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālā diena ([[Benina]]) * Nacionālā diena ([[Šveice]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 6umceqg7n4wxomqaj85ke3nlcozgn3h 0 61298 3668768 3597092 2022-08-10T10:07:35Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''8. augusts''' ir gada 220. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (221. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 145 dienas. == Vārda dienas == [[Mudīte]], [[Vladislava]], [[Vladislavs (personvārds)|Vladislavs]] == Notikumi == * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Amjēnas kauja|Amjēnas kaujā]] [[Antante]]s spēki veica pretuzbrukumu [[Vācija]]s pozīcijām, pārraujot frontes līniju. * [[1919. gads]]: ** [[Apvienotā Karaliste]] un [[Afganistāna]] noslēdza [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]]. ** beidzās [[Trešais Angļu—Afgāņu karš]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica karu [[Japāna]]i, sākot [[Padomju-Japānas karš|iebrukumu Mandžūrijā]]. * [[1949. gads]] — [[Butāna]] ar [[Indija|Indiju]] noslēdza līgumu, kas apstiprināja tās neatkarību. * [[1967. gads]] — [[Filipīnas]], [[Indonēzija]], [[Malaizija]], [[Singapūra]] un [[Taizeme]] dibināja [[ASEAN]]. * [[1974. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] paziņoja par atkāpšanos no amata nākamajā dienā. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] beidzās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1990. gads]]: ** [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] paziņoja par pilnīgu [[Kuveita]]s aneksiju. ** [[Argentīna|Argentīnā]] sākās [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā|vienpadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[1991. gads]] — sabruka tajā laikā pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — {{nobr|646,38 metrus}} augstais [[Varšava]]s radio masts. * [[2008. gads]] — [[Krievija]], iejaucoties [[Gruzija]]s konfliktā ar tās separātisko, Krievijas atbalstīto [[Dienvidosetija]]s reģionu, aizsāka [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|karu pret Gruziju]]. == Dzimuši == * [[1732. gads]] — [[Johans Kristofs Adelungs]] (''Johann Christoph Adelung''), vācu valodnieks (miris 1806. gadā) * [[1881. gads]] — [[Evalds fon Kleists]] (''Ewald von Kleist''), vācu feldmaršals (miris 1954. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]], latviešu gleznotājs (miris 1964. gadā) * [[1901. gads]] — [[Ernests Lorenss]] (''Ernest Lawrence''), ASV fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1902. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (miris 1984. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rodžers Penrouzs]] (''Roger Penrose''), britu matemātiķis un fiziķis * [[1937. gads]] — [[Dastins Hofmans]] (''Dustin Hoffman''), ASV aktieris * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Pauls Butkēvičs]], latviešu aktieris * [[1953. gads]] — [[Naidžels Mensels]] (''Nigel Mansell''), britu autosportists * [[1961. gads]] — ''[[The Edge]]'', īru mūziķis * [[1964. gads]] — [[Klauss Ebners]] (''Klaus Ebner''), Austrijas rakstnieks un tulkotājs * [[1981. gads]] — [[Rodžers Federers]] (''Roger Federer''), Šveices tenisists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Oskars Kļava]], latviešu futbolists == Miruši == * [[1759. gads]] — [[Kārlis Heinrihs Grauns]] (''Carl Heinrich Graun''), vācu komponists (dzimis 1704. gadā) * [[1827. gads]] — [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''), britu politiķis (dzimis 1770. gadā) * [[1867. gads]] — [[Jozefs Maria Olbrihs]] (''Joseph Maria Olbrich''), austriešu arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[1930. gads]] — [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (dzimis 1874. gadā) * [[1940. gads]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists (dzimis 1873. gadā) * [[1944. gads]]: **[[Erihs Hepners]] (''Erich Hoepner''), vācu ģenerālis (dzimis 1886. gadā) **[[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben''), vācu feldmaršals (dzimis 1881. gadā) * [[1947. gads]]: ** [[Francis Balodis]], latviešu arheologs un ēģiptologs (dzimis 1882. gadā) ** [[Antons Deņikins]] (''Антон Деникин''), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1872. gadā) * [[1950. gads]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], Latvijas armijas ģenerālis (dzimis 1881. gadā) * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Detlavs Brantkalns]], latviešu izcelsmes PSRS virsnieks (dzimis 1898. gadā) * [[2021. gads]] — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā) * [[2022. gads]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 41a0egcwo303aqhtadpm4k5hu0ek45n 0 61393 3668764 3494117 2022-08-10T10:02:07Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''9. augusts''' ir gada 221. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (222. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 144 dienas. == Vārda dienas == [[Genovefa]], [[Genoveva]], [[Madara (personvārds)|Madara]] == Notikumi == * [[1704. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievija|krievu]] armija ieņēma [[Narva]]s cietoksni. * [[1810. gads]] — [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] vadītā [[Pirmā Franču impērija]] anektēja [[Vestfālena|Vestfālenu]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa [[atombumba|atombumbu]] uz [[Nagasaki]], [[Japāna|Japānā]]. ** [[Padomju Savienība]] uzsāka savu [[Mandžūrijas operācija|iebrukumu Mandžūrijā]]. * [[1965. gads]] — [[Singapūra]] ieguva neatkarību no [[Malaizija]]s. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-7]]''. * [[1974. gads]]— [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] atkāpās no amata; viceprezidents [[Džeralds Fords]] kļuva par prezidentu. * [[1998. gads]]— [[Grieķija|Grieķijā]] beidzās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas izlase]]. * [[2020. gads]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās esošais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]] oficiāli tika atzīts par ievēlētu; tā kā vēlēšanās notika masveida pārkāpumi un varas iestādes tos neņēma vērā, valstī sākās protesti, kas tika brutāli apspiesti. == Dzimuši == * [[1386. gads]] — [[Henrijs V Lankasters|Henrijs V]] (''Henry V''), Anglijas karalis (miris 1422. gadā) * [[1619. gads]] — [[Barbara Stroci]] (''Barbara Strozzi''), itāļu mūziķe (mirusi 1677. gadā) * [[1722. gads]] — [[Prūsijas Augusts Vilhelms]] (''August Wilhelm von Preußen''), prūšu ģenerālis (miris 1758. gadā) * [[1776. gads]] — [[Amedeo Avogadro]] (''Amedeo Avogadro''), itāliešu zinātnieks (miris 1856. gadā) * [[1864. gads]] — [[Romāns Dmovskis]] (''Roman Dmowski''), poļu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1871. gads]] — [[Leonīds Andrejevs]] (''Леонид Андреев''), krievu rakstnieks (miris 1919. gadā) * [[1874. gads]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs (miris 1940. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]], Latvijas un Austrālijas šaha meistars (miris 2001. gadā) * [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Oļģerts Kroders]], latviešu teātra režisors (miris 2012. gadā) * [[1925. gads]] — [[Deivids Hafmens]] (''David Huffman''), ASV datorzinātnieks (miris 1999. gadā) * [[1927. gads]]: ** [[Mārvins Minskis]] (''Marvin Minsky''), ASV datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ** [[Roberts Šovs]] (''Robert Shaw''), angļu aktieris (miris 1978. gadā) * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Uldis Balodis (diriģents)|Uldis Balodis]], latviešu kordiriģents (miris 1992. gadā) * [[1938. gads]] — [[Leonīds Kučma]] (''Леонід Кýчма''), Ukrainas politiķis * [[1939. gads]] — [[Romāno Prodi]] (''Romano Prodi''), Itālijas politiķis * [[1943. gads]] — [[Ļubomirs Kavaleks]] (''Lubomír Kaválek''), čehu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šahā (miris 2021. gadā) * [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Juris Kronbergs]], latviešu dzejnieks un tulkotājs (miris 2020. gadā) * [[1953. gads]]: ** [[Žans Tirols]] (''Jean Tirole''), franču ekonomists * [[1963. gads]] — [[Vitnija Hjūstone]] (''Whitney Houston''), ASV dziedātāja un aktrise (mirusi 2012. gadā) * [[1964. gads]] — [[Brets Halls]] (''Brett Hull''), Kanādas hokejists * [[1968. gads]]: ** [[Džiliana Andersone]] (''Gillian Anderson''), ASV aktrise ** [[Ēriks Bana]] (''Eric Bana''), Austrālijas aktieris * [[1971. gads]] — [[Romans Romaņenko]] (''Роман Романенко''), Krievijas kosmonauts * [[1973. gads]] — [[Filipo Indzagi]] (''Filippo Inzaghi''), itāliešu futbolists * [[1976. gads]] — [[Odrija Totū]] (''Audrey Tautou''), franču aktrise un modele * [[1974. gads]]: ** [[Dereks Fišers]] (''Derek Fisher''), ASV basketbolists ** [[Rafaels Puarē]] (''Raphaël Poirée''), Francijas biatlonists * [[1982. gads]] — [[Taisons Gejs]] (''Tyson Gay''), ASV vieglatlēts, sprinteris * [[1985. gads]]: ** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists ** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[117. gads]] — [[Trajāns]] (''Traianus''), Romas imperators (dzimis 53. gadā) * [[1919. gads]] — [[Ernsts Hekels]] (''Ernst Haeckel''), vācu biologs (dzimis 1834. gadā) * [[1938. gads]] — [[Leo Frobeniuss]] (''Leo Frobenius''), vācu etnologs (dzimis 1873. gadā) * [[1942. gads]] — [[Edīte Šteina]] (''Edith Stein''), vācu filozofe un svētā (dzimusi 1891. gadā) * [[1943. gads]] — [[Haims Sutins]] (''Chaïm Soutine''), franču gleznotājs (dzimis 1893. gadā) * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Alberts Kviesis]], Latvijas prezidents (dzimis 1881. gadā) * [[1953. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''), vācu rakstnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)|Kārlis Oskars Kundziņš]], latviešu teologs (dzimis 1883. gadā) * [[1969. gads]]: ** [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (dzimis 1903. gadā) ** [[Šerona Teita]] (''Sharon Tate''), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[1975. gads]] — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Шостакович''), krievu komponists (dzimis 1906. gadā) * [[2006. gads]] — [[Džeimss Van Allens]] (''James van Allen''), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Egons Zablovskis]], latviešu fiziķis (dzimis 1926. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Valdis Biķis]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Ints Ķuzis]], Latvijas jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālā diena ([[Singapūra]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] f48nofwrdqy1gf838i2k09pyk9jblfk 0 65454 3668612 3456664 2022-08-09T21:37:16Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Amanita citrina JPG1.jpg | att_nosaukums=[[Bālā mušmire]] (''Amanita citrina'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. citrina | suga_lv =Bālā mušmire | binomial =Amanita citrina | kategorijas =nē }} [[Attēls:Amanite citrine-400.jpg|thumb|210px|Skats uz bālo mušmiri no augšas]] '''Bālā mušmire''' (''Amanita citrina'', agrāk arī ''Amanita mappa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] neēdama [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Amanita sp. 2010-10-31.jpg|thumb|Izaudzis augļķernenis]] [[Attēls:Amanita.citrina2.-.lindsey.jpg|thumb|Lapiņas un kātiņa augšdaļa]] Sēnes latīnisko nosaukumu kā ''Agaricus citrinus'' pirmais devis J. K. Šēfers 1774. gadā, mūsdienu nosaukumu devis K. H. Pēšons 1797. gadā savā ''Tentamen dispositionis methodicae Fungorum''.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās bālās mušmires ir atsevišķa suga no tās Eiropas analoga un, iespējams, Ziemeļamerikā tā patiesībā ir vismaz triju dažādu grūti atšķiramu sugu apvienojums.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_citrina.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita citrina f. lavendula.'' MushroomExpert.Com]</ref> === Varietātes === Sugai pēc Taksonomijas pārlūka datiem ir atzītas četras varietātes (''Amanita citrina var. alba, citrina, grisea'' un ''intermedia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?id=67700|title=Taxonomy browser (Amanita citrina)|last=taxonomy|website=www.ncbi.nlm.nih.gov|access-date=2022-08-09}}</ref> No viņām ''alba'' ir ar baltu cepurīti, ''citrina'' — dzeltenīgu līdz zaļganai un ''grisea'' ar pelēcīgu. ''Intermedia'' ir vidēja starp pēdējām divām. ''Alba'' atšķiras tikai ar pigmenta trūkumu un var augt kopā ar citām varietātēm.<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4.sējums, 32. lpp</ref> == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā gandrīz lodveida līdz pusapaļai, vēlāk gandrīz plakana, pelēcīgi dzeltenīga, retāk vāji zaļgana vai balta, ar lielām neregulārām baltām, smilškrāsas vai brūngani pelēcīgām plēksnēm,<ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 188. lpp.</ref><ref name="Evansa2004">Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 123. lpp. ISBN 9984-37-648-6.</ref> kuras reizēm var būt lietus noskalotas. Maliņa gluda. Virsmiziņa nedaudz lipīga, novelkama. Viegli atdalās no kātiņa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.123pilze.de/DreamHC/Download/GelberKnollenblaetterpilz.htm|title=Gelber Knollenbl�tterpilz, Zitronengelber Knollenbl�tterpilz, Gelber Knolli - AMANITA CITRINA (GELBE FORM) + AMANITA CITRINA VAR. ALBA (WEISSE FORM)|website=www.123pilze.de|access-date=2022-08-09}}</ref> Platums 4—8 (12) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': baltas, uz vecumu dzeltenīgas, mīkstas, brīvas, ciešas, ar skropstainu šķautni. Platums 6—12 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': gluds, pie cepurītes viegli rievots, cilindrisks, cepurītes krāsā, ar iedzeltenu nokarenu gredzenu, gandrīz apaļu bumbuļveida paresninājumu pie kātiņa pamatnes, kas ietverts biezā kātiņam pieaugušā makstī ar asi nošķeltu, brīvu maksts augšējo malu. Vecumā ar dobumu. Garums 7—15 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': mīksts, balts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, ar vieglu kartupeļu smaržu un nepatīkamu garšu. * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 8—10,5/7—9 µm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 215. lpp.</ref><ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-citrina-schaeff-pers/ Sugu enciklopēdija: Bālā mušmire]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-citrina/|title=Amanita citrina, мухомор поганковидный (лимонный)|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 40. lpp.</ref> ''Grisea'' varietātei sporas apaļākas, 8—11/7,5—10,5 µm.<ref name=":1" /> * '''[[Bazīdijas]]''': četrsporu, vālesveida, plānsienu, caurspīdīgas, 25—40/5—9 µm. == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne, aug kopā ar dažādiem lapu kokiem un skujkokiem, biežāk skābās un smilšainās augsnēs. Dažādi mikoloģiskie avoti ir pretrunā par biežākajām mikorizas koku sugām. Latvijas avoti parasti norāda [[Priežu dzimta|priežu]] mežus, pa vienai un grupās, augšanas periods no jūlija līdz novembrim.<ref name="Gandrs" /> Centrāleiropā biežāk min [[egles]], [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržus]], retāk [[Ozoli|ozolus]] un priedes, daudz retāk [[liepas]] un [[apses]],<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Ziemeļamerikā ozolus un citus kokus. Sastopama galvenokārt [[Eirāzija|Eirāzijā]] un Ziemeļamerikā, novērota arī citos kontinentos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/3328320 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Agrāk bālā mušmire tika uzskatīta par stipri indīgu (latviešu valodā uz tā vēsturiski uzslāņojies arī fakts, ka krievu valodā par bālo mušmiri sauc ļoti indīgo [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]]).<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 93. lpp.</ref> 21. gadsimta sēņu noteicēji viņu vērtē kā vāji indīgu vai neēdamu.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG" /> Sēne niecīgā daudzumā satur vienu no zaļās mušmires indīgajām vielām — alfa-amanitīnu,<ref name="Seenes">[http://www.fungi.lv/amanita_citrina.htm Fungi.lv: Bālā mušmire]</ref> un citu toksīnu — [[Krupju dzimta|krupju]] indi bufotenīnu.<ref>Miller Jr., Orson K.; Miller, Hope H. (2006). ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CN: FalconGuide. p. 36. ISBN 978-0-7627-3109-1</ref> Alfa-amanitīna daudzums tajā nav pietiekams, lai parādītos saindēšanās simptomi, ja vien nav apēsts īpaši liels daudzums sēņu. Bufotenīns ir kaitīgs ar asinsvadu slimībām vai [[Cukura diabēts|cukurslimību]] sirgstošajiem,<ref name="Lukins" /> taču ir neizturīgs pret [[Sēņu kulinārija|vārīšanu]].<ref name=":1" /> Tā kā bālās mušmires ir arī vizuāli grūti atšķiramas no nāvīgi indīgajām mušmirēm un sēnei ir nepatīkama smarža un garša, [[Sēņošana|sēņotāju]] literatūra iesaka to uzturā nelietot.<ref>Phillips, Roger (2010). ''Mushrooms and Other Fungi of North America.'' Buffalo, NY: Firefly Books. p. 27. ISBN 978-1-55407-651-2.</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir abas visindīgākās mušmiru sugas — [[zaļā mušmire]], kurai ir olīvzaļa cepurīte un patīkama medus smarža, un [[baltā mušmire]] ar zīdaini spīdīgu baltu cepurīti bez plēksnēm un brīvu maksti.<ref name="Gandrs" /> Vāji indīgā [[violetbrūnā mušmire]] arī ir līdzīga, bet ar ievērojami tumšāku cepurīti. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=205574 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZD4 Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=67700&lvl=3&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] oxr3rc15z99o7oxrxmbc0bhws36l9az 3668613 3668612 2022-08-09T21:38:57Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Amanita citrina JPG1.jpg | att_nosaukums=[[Bālā mušmire]] (''Amanita citrina'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. citrina | suga_lv =Bālā mušmire | binomial =Amanita citrina | kategorijas =nē }} [[Attēls:Amanite citrine-400.jpg|thumb|210px|Skats uz bālo mušmiri no augšas]] '''Bālā mušmire''' (''Amanita citrina'', agrāk arī ''Amanita mappa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] neēdama [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Amanita sp. 2010-10-31.jpg|thumb|Izaudzis augļķernenis]] [[Attēls:Amanita.citrina2.-.lindsey.jpg|thumb|Lapiņas un kātiņa augšdaļa]] Sēnes latīnisko nosaukumu kā ''Agaricus citrinus'' pirmais devis J. K. Šēfers 1774. gadā, mūsdienu nosaukumu devis K. H. Pēšons 1797. gadā savā ''Tentamen dispositionis methodicae Fungorum''.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās bālās mušmires ir atsevišķa suga no tās Eiropas analoga un, iespējams, Ziemeļamerikā tā patiesībā ir vismaz triju dažādu grūti atšķiramu sugu apvienojums.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_citrina.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita citrina f. lavendula.'' MushroomExpert.Com]</ref> === Varietātes === Sugai pēc Taksonomijas pārlūka datiem ir atzītas četras varietātes (''Amanita citrina var. alba, citrina, grisea'' un ''intermedia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?id=67700|title=Taxonomy browser (Amanita citrina)|last=taxonomy|website=www.ncbi.nlm.nih.gov|access-date=2022-08-09}}</ref> No viņām ''alba'' ir ar baltu cepurīti, ''citrina'' — dzeltenīgu līdz zaļganai un ''grisea'' ar pelēcīgu. ''Intermedia'' ir vidēja starp pēdējām divām. ''Alba'' atšķiras tikai ar pigmenta trūkumu un var augt kopā ar citām varietātēm.<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4.sējums, 32. lpp</ref> == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā gandrīz lodveida līdz pusapaļai, vēlāk gandrīz plakana, pelēcīgi dzeltenīga, retāk vāji zaļgana vai balta, ar lielām neregulārām baltām, smilškrāsas vai brūngani pelēcīgām plēksnēm,<ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 188. lpp.</ref><ref name="Evansa2004">Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 123. lpp. ISBN 9984-37-648-6.</ref> kuras reizēm var būt lietus noskalotas. Maliņa gluda. Virsmiziņa nedaudz lipīga, novelkama. Viegli atdalās no kātiņa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.123pilze.de/DreamHC/Download/GelberKnollenblaetterpilz.htm|title=Gelber Knollenblaetterpilz, Zitronengelber Knollenblaetterpilz, Gelber Knolli - AMANITA CITRINA (GELBE FORM) + AMANITA CITRINA VAR. ALBA (WEISSE FORM)|website=www.123pilze.de|access-date=2022-08-09}}</ref> Platums 4—8 (12) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': baltas, uz vecumu dzeltenīgas, mīkstas, brīvas, ciešas, ar skropstainu šķautni. Platums 6—12 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': gluds, pie cepurītes viegli rievots, cilindrisks, cepurītes krāsā, ar iedzeltenu nokarenu gredzenu, gandrīz apaļu bumbuļveida paresninājumu pie kātiņa pamatnes, kas ietverts biezā kātiņam pieaugušā makstī ar asi nošķeltu, brīvu maksts augšējo malu. Vecumā ar dobumu. Garums 7—15 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': mīksts, balts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, ar vieglu kartupeļu smaržu un nepatīkamu garšu. * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 8—10,5/7—9 µm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 215. lpp.</ref><ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-citrina-schaeff-pers/ Sugu enciklopēdija: Bālā mušmire]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-citrina/|title=Amanita citrina, мухомор поганковидный (лимонный)|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 40. lpp.</ref> ''Grisea'' varietātei sporas apaļākas, 8—11/7,5—10,5 µm.<ref name=":1" /> * '''[[Bazīdijas]]''': četrsporu, vālesveida, plānsienu, caurspīdīgas, 25—40/5—9 µm. == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne, aug kopā ar dažādiem lapu kokiem un skujkokiem, biežāk skābās un smilšainās augsnēs. Dažādi mikoloģiskie avoti ir pretrunā par biežākajām mikorizas koku sugām. Latvijas avoti parasti norāda [[Priežu dzimta|priežu]] mežus, pa vienai un grupās, augšanas periods no jūlija līdz novembrim.<ref name="Gandrs" /> Centrāleiropā biežāk min [[egles]], [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržus]], retāk [[Ozoli|ozolus]] un priedes, daudz retāk [[liepas]] un [[apses]],<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Ziemeļamerikā ozolus un citus kokus. Sastopama galvenokārt [[Eirāzija|Eirāzijā]] un Ziemeļamerikā, novērota arī citos kontinentos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/3328320 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Agrāk bālā mušmire tika uzskatīta par stipri indīgu (latviešu valodā uz tā vēsturiski uzslāņojies arī fakts, ka krievu valodā par bālo mušmiri sauc ļoti indīgo [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]]).<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 93. lpp.</ref> 21. gadsimta sēņu noteicēji viņu vērtē kā vāji indīgu vai neēdamu.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG" /> Sēne niecīgā daudzumā satur vienu no zaļās mušmires indīgajām vielām — alfa-amanitīnu,<ref name="Seenes">[http://www.fungi.lv/amanita_citrina.htm Fungi.lv: Bālā mušmire]</ref> un citu toksīnu — [[Krupju dzimta|krupju]] indi bufotenīnu.<ref>Miller Jr., Orson K.; Miller, Hope H. (2006). ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CN: FalconGuide. p. 36. ISBN 978-0-7627-3109-1</ref> Alfa-amanitīna daudzums tajā nav pietiekams, lai parādītos saindēšanās simptomi, ja vien nav apēsts īpaši liels daudzums sēņu. Bufotenīns ir kaitīgs ar asinsvadu slimībām vai [[Cukura diabēts|cukurslimību]] sirgstošajiem,<ref name="Lukins" /> taču ir neizturīgs pret [[Sēņu kulinārija|vārīšanu]].<ref name=":1" /> Tā kā bālās mušmires ir arī vizuāli grūti atšķiramas no nāvīgi indīgajām mušmirēm un sēnei ir nepatīkama smarža un garša, [[Sēņošana|sēņotāju]] literatūra iesaka to uzturā nelietot.<ref>Phillips, Roger (2010). ''Mushrooms and Other Fungi of North America.'' Buffalo, NY: Firefly Books. p. 27. ISBN 978-1-55407-651-2.</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir abas visindīgākās mušmiru sugas — [[zaļā mušmire]], kurai ir olīvzaļa cepurīte un patīkama medus smarža, un [[baltā mušmire]] ar zīdaini spīdīgu baltu cepurīti bez plēksnēm un brīvu maksti.<ref name="Gandrs" /> Vāji indīgā [[violetbrūnā mušmire]] arī ir līdzīga, bet ar ievērojami tumšāku cepurīti. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=205574 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZD4 Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=67700&lvl=3&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] prx708rx6y7zmccgcpvfsz9k2fjkcsf 0 65521 3668627 3661676 2022-08-09T23:02:51Z CAPTAIN RAJU 66501 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:COT-flag-2020.svg]] → [[File:Flag of Tallahassee, Florida (2020).svg]] [[c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) wikitext text/x-wiki {{Infobox Settlement <!-- Basic info ----------------> |name = Talahasī<!-- at least one of the first two fields must be filled in --> |official_name = |other_name = |native_name = Tallahassee<!-- if different from the English name --> |nickname = |settlement_type = Pilsēta <!-- e.g. Town, Village, City, etc.--> |total_type = <!-- to set a non-standard label for total area and population rows --> |motto = "Florida's Capital City" <!-- images and maps -----------> |image_skyline = Tallahasseeskyline.jpg |imagesize = 200px |image_caption = |image_flag = Flag of Tallahassee, Florida (2020).svg |flag_size = |image_seal = Seal of Tallahassee, Florida.png |seal_size = |image_shield = |shield_size = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |blank_emblem_size = |image_map = |mapsize = |map_caption = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |image_dot_map = |dot_mapsize = |dot_map_caption = |dot_x = |dot_y = |pushpin_map = ASV#Florida |pushpin_label_position = |pushpin_map_caption = |pushpin_mapsize = 250 <!-- Location ------------------> |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{USA}} |subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] |subdivision_name1 = [[Florida]] |subdivision_type2 = [[ASV grāfistes|Apgabals]] |subdivision_name2 = [[Leonas apgabals]] <!-- Smaller parts (e.g. boroughs of a city) and seat of government --> |seat_type = |seat = <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = Mēra padome |leader_title = Mērs |leader_name = [[Džons Marks]] |established_title = |established_date = <!-- Area ---------------------> |area_magnitude = |unit_pref = <!--Enter: Imperial, to display imperial before metric--> |area_footnotes = |area_total_km2 = 254.5 <!-- ALL fields with measurements are subject to automatic unit conversion--> |area_land_km2 = 247.9 <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on unit conversion--> |area_water_km2 = 6.6 |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_water_percent = <!-- Elevation --------------------------> |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = |elevation_ft = 62 |elevation_max_m = |elevation_max_ft = |elevation_min_m = |elevation_min_ft = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2020 |population_footnotes = |population_note = |population_total = 196169 |population_density_km2 = auto <!--For automatic calculation, any density field may contain: auto --> |population_density_sq_mi = <!-- General information ---------------> |timezone = [[Ziemeļamerikas centrālais laiks|EST]] |utc_offset = -5 |timezone_DST = [[Ziemeļamerikas centrālais laiks|CDT]] |utc_offset_DST = -4 |coor_type = <!-- can be used to specify what the coordinates refer to --> |latd=30 |latm=27 |lats=18|latNS=N |longd=84 |longm=15|longs=12|longEW=W <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = |postal_code = |area_code = 805 |website = [http://talgov.com/ City of Tallahassee] |footnotes = }} '''Talahasī''' ({{val|en|Tallahassee}}) ir [[Florida]]s štata galvapilsēta. 2005. gadā Talahasī bija 159 012 iedzīvotāju, bet 2020. gadā — 196169. Talahasī atrodas [[Floridas štatas universitāte]] un [[FAMU]]. [[File:HistoricTallahassee.jpg|thumb|Talahasī pilsēta 1885. gadā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Floridas pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] tcg63druuaavwep67sv0z0l81ksanv6 0 65523 3668507 3177629 2022-08-09T16:55:20Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = [[GHV2 Remixed]] | Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] dziesmu remiksu izlase | Vāks = GHV2 Remixed albums.jpg | Background = #8FBC8F | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2001|12|11}} | Ierakstīts = [[1991]]—[[2000. gads|2000]] | Žanrs = [[Popmūzika]]<br />[[Elektroniskā mūzika]]<br />[[Elektroniskā deju mūzika]]<br />[[Hausmūzika]] | Garums = 99:15 | Kataloga Nr. = {{flaga|ASV}} PRO-CD-100781 | Ierakstu kompānija = [[Maverick Records]]<br />[[Warner Bros. Records]] | Producents = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]]<br />Shep Pettibone<br />Dave "Jam" Hall<br />Dallas Austin u.c. | Izpildītājsģen = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] albumu | Iepriekšējais albums = [[Attēls:GHV2 albums.jpeg|60px]]<br />[[GHV2 (albums)|GHV2]]<br />([[2001. gads|2001]]) | Šis albums = [[Attēls:GHV2 Remixed albums.jpg|60px]]<br />'''GHV2 Remixed'''<br />([[2001. gads|2001]]) | Nākamais albums = [[Attēls:American Life albums.jpg|60px]]<br />[[American Life (albums)|American Life]]<br />([[2003. gads|2003]]) }} '''GHV2 Remixed''' (pilnā nosaukumā '''GHV2 Remixed: The Best Of 1991–2001''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] labāko dziesmu remiksa albums, kuru ierakstu kompānija [[Maverick Records]] sadarbībā ar [[Warner Bros. Records]] izdeva [[2001. gads|2001]]. gada [[11. decembris|11. decembrī]]. Šis albums nebija komerciāli pieejams, jo tika izdots kā albuma [[GHV2 (albums)|GHV2]] veicināšanas izdevums. == Albuma vēsture == Šī izlase ietvēra sevī visus albuma [[GHV2 (albums)|GHV2]] dziesmu remiksus, izņemot dziesmas "Take A Bow", "Don't Cry For Me Argentina" un "The Power Of Good-Bye" (tomēr albuma neoficiālajā versijā divas no šīm dziesmām tika iekļautas). Albums tika izdots dubultajā CD un trīskāršajā 12" vinila plates formātā. Ieraksts saturēja dziesmas, kuras remiksēja un producēja vairāki tā laika labākie dziesmu remiksu meistari, kā piemēram, Victor Calderone, Junior Vasquez, BT, Sasha, Timo Maas un Hex Hector. Dziesmas "Bedtime Story" "Luscious Dub Mix" remikss, kuru veica Mark Picchiotti un Teri Bristol, pirms tam bija pieejams tikai "Chapter II" 12" veicināšanas singlā, kurš tika izdots [[1995]]. gadā. Albumā tika iekļauts arī iepriekš neizdots remikss ar nosaukumu "That Kid Caligula 2001 Mix" dziesmai "What It Feels Like For A Girl", kuru remiksēja Chris Staropoli. == Dziesmu saraksts == === Pirmais disks === {| class="wikitable" style="line-height:1.2em; " ! width="30" |# ! width="500" |Nosaukums ! width="80" |Ilgums |- | align="center" | 1. | '''"What It Feels Like For A Girl"''' (That Kid Chris Caligula 2001 Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Guy Sigsworth, David Torn | align="center" | 9:51 |- | align="center" | 2. | '''"Don't Tell Me"''' (Timo Maas Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Mirwais Ahmadzaï, Joe Henry | align="center" | 6:55 |- | align="center" | 3. | '''"Drowned World/Substitute For Love"''' (BT & Sasha Bucklodge Ashram Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], William Orbit, Rod McKuen, Anita Kerr, David Collins | align="center" | 9:27 |- | align="center" | 4. | '''"Human Nature"''' (Bottom Heavy Dub)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Dave Hall, Shawn McKenzie, Kevin McKenzie, Michael Deering | align="center" | 7:56 |- | align="center" | 5. | '''"Frozen"''' (Calderone Extended Club Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Patrick Leonard | align="center" | 11:17 |- | align="center" | 6. | '''"Erotica"''' (Masters At Work Dub)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Shep Pettibone, Anthony Shimkin | align="center" | 4:50 |} * Bija pieejama arī cita albuma versija kurā bija sastopamas arī sekojošas dziesmas: {| class="wikitable" style="line-height:1.2em; " ! width="30" |# ! width="500" |Nosaukums ! width="80" |Ilgums |- | align="center" | 7. | '''"The Power Of Good-Bye"''' (Fabian's Good God Remix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Rick Nowels | align="center" | — |- | align="center" | 8. | '''"GHV2 Megamix"''' (Thunderpuss Remix) | align="center" | — |} === Otrais disks === {| class="wikitable" style="line-height:1.2em; " ! width="30" |# ! width="500" |Nosaukums ! width="80" |Ilgums |- | align="center" | 1. | '''"Deeper And Deeper"''' (David's Klub Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Shep Pettibone, Anthony Shimkin | align="center" | 7:39 |- | align="center" | 2. | '''"Ray Of Light"''' (Calderone Club Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], William Orbit, Clive Muldoon, Dave Curtis, Christine Leach | align="center" | 9:30 |- | align="center" | 3. | '''"Beautiful Stranger"''' (Calderone Club Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], William Orbit | align="center" | 10:12 |- | align="center" | 4. | '''"Bedtime Story"''' (Luscious Dub Mix)<br /><small>Autors (i): Nellee Hooper, Björk Gudmundsdóttir, Marius DeVries | align="center" | 7:40 |- | align="center" | 5. | '''"Secret"''' (Junior's Sound Factory Dub)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Dallas Austin, Shep Pettibone | align="center" | 7:58 |- | align="center" | 6. | '''"Music"''' (HQ2 Club Mix)<br /><small>Autors (i): [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Mirwais Ahmadzaï | align="center" | 8:50 |} * Bija pieejama arī cita albuma versija, kurā bija sastopamas arī šādas dziesmas: {| class="wikitable" style="line-height:1.2em; " ! width="30" |# ! width="500" |Nosaukums ! width="80" |Ilgums |- | align="center" | 7. | '''"Take A Bow"''' (Indasoul Remix)<br /><small>Autors (i): Babyface, [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] | align="center" | — |- | align="center" | 8. | '''"GHV2 Megamix"''' (Johnny Rocks & Mac Quayle Club Mix) | align="center" | — |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājas lapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājas lapa] {{Madonna}} [[Kategorija:Madonnas albumi]] [[Kategorija:2001. gada albumi]] 6n0ueu4vblc7karalrwagxnw2odkp81 0 66893 3668719 3665563 2022-08-10T07:10:55Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|datorzinātnieku|Hartmanis|Hartmanis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Hartmanis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-15 Juris Hartmanis (35414382405).jpg | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Juris Hartmanis 2012. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Latvija]]<br />[[Vācija]]<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]] | brāļi = | māsas = [[Astrīde Ivaska]] | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[General Electric]]<br />[[Kornela Universitāte]]<br />[[Ohaio Valsts universitāte]] | alma_mater = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]<br />[[Kanzassitijas Universitāte]]<br />[[Marburgas Universitāte]] | zinātne = [[datorzinātne]] | pasniedzēji = [[Roberts Dilvorts]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1993)<br />[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2001) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Hartmanis''' (dzimis {{dat|1928|7|5}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], miris {{dat|2022|7|29}}) bija [[datorzinātnieks]] un [[skaitļošanas teorētiķis]], kurš kopā ar [[Ričards Sternss|Ričardu Sternsu]]<!-- Richard Stearns --> saņēma 1993. gada [[Association for Computing Machinery|ACM]] [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus [[Skaitļošanas sarežģītības teorija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/hartmanis_1059260.cfm|title=Juris Hartmanis|publisher=ACM}}</ref> == Dzīvesgājums == Juris Hartmanis ir dzimis 1928. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņa tēvs tika deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur tika nogalināts. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Viņi vispirms devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur Juris ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grāda]] ekvivalentu fizikā [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]]. Pēc tam viņa ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņš saņēma [[maģistra grāds|maģistra grādu]] lietišķajā matemātikā [[Kanzassitijas Universitāte|Kanzassitijas Universitātē]] (tagad [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]]) 1951. gadā un [[doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā]] [[Roberts Dilvorts|Roberta Dilvorta]] vadībā 1955. gadā. [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]] 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. Pēc pasniegšanas [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] un [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 1958. gadā Hartmanis pievienojās ''[[General Electric]]'' izpētes laboratorijai. Strādājot ''General Electric'', viņš izstrādāja [[datorzinātne]]s pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātes]] profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija ''[[Association for Computing Machinery]]'' un ''[[National Academy of Engineering]]'' biedrs. Plašāk viņš ir pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā viņš ieviesa [[laika sarežģītība]]s klases ''[[DTIME|TIME (f(n))]]'' un pierādīja [[laika hierarhijas teorēma|laika hierarhijas teorēmu]]. 2001. gadā saņēmis arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]]. Miris 2022. gada 29. jūlijā [[Itaka|Itakā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usobit.com/obituaries-2022/juris-hartmanis-july-5-1928-july-29-2022-age-94/|title=Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA|last=|website=United States Obituary Notice {{!}} 2022|access-date=2022-08-01|date=2022-07-29|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Publikācijas == * {{Atsauce | last1 = Hartmanis | first1 = J. | last2 = Stearns | first2 = R. E. | author2-link = Richard Stearns (computer scientist) | doi = 10.2307/1994208 | id = {{MR|0170805}} | journal = [[Transactions of the American Mathematical Society]] | pages = 285—306 | title = On the computational complexity of algorithms | volume = 117 | year = 1965}}. == Ārējās saites == * [http://www.cs.cornell.edu/annual_report/00-01/bios.htm#hartmanis Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē] * {{MathGenealogy|id=10404}} <!-- {{Tjūringa balva}} --> {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Juris}} [[Kategorija:Latvijas datorzinātnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Teorētiskie datorzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] ba5zwionb9d21qhtt9lszjm704hvh66 3668720 3668719 2022-08-10T07:11:49Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|datorzinātnieku|Hartmanis|Hartmanis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Hartmanis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-15 Juris Hartmanis (35414382405).jpg | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Juris Hartmanis 2012. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Itaka]], [[Ņujorkas štats]], {{USA}} | dzīves_vieta = [[Latvija]]<br />[[Vācija]]<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]] | brāļi = | māsas = [[Astrīde Ivaska]] | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[General Electric]]<br />[[Kornela Universitāte]]<br />[[Ohaio Valsts universitāte]] | alma_mater = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]<br />[[Kanzassitijas Universitāte]]<br />[[Marburgas Universitāte]] | zinātne = [[datorzinātne]] | pasniedzēji = [[Roberts Dilvorts]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1993)<br />[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2001) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Hartmanis''' (dzimis {{dat|1928|7|5}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], miris {{dat|2022|7|29}}) bija [[datorzinātnieks]] un [[skaitļošanas teorētiķis]], kurš kopā ar [[Ričards Sternss|Ričardu Sternsu]]<!-- Richard Stearns --> saņēma 1993. gada [[Association for Computing Machinery|ACM]] [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus [[Skaitļošanas sarežģītības teorija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/hartmanis_1059260.cfm|title=Juris Hartmanis|publisher=ACM}}</ref> == Dzīvesgājums == Juris Hartmanis ir dzimis 1928. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņa tēvs tika deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur tika nogalināts. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Viņi vispirms devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur Juris ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grāda]] ekvivalentu fizikā [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]]. Pēc tam viņa ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņš saņēma [[maģistra grāds|maģistra grādu]] lietišķajā matemātikā [[Kanzassitijas Universitāte|Kanzassitijas Universitātē]] (tagad [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]]) 1951. gadā un [[doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā]] [[Roberts Dilvorts|Roberta Dilvorta]] vadībā 1955. gadā. [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]] 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. Pēc pasniegšanas [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] un [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 1958. gadā Hartmanis pievienojās ''[[General Electric]]'' izpētes laboratorijai. Strādājot ''General Electric'', viņš izstrādāja [[datorzinātne]]s pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātes]] profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija ''[[Association for Computing Machinery]]'' un ''[[National Academy of Engineering]]'' biedrs. Plašāk viņš ir pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā viņš ieviesa [[laika sarežģītība]]s klases ''[[DTIME|TIME (f(n))]]'' un pierādīja [[laika hierarhijas teorēma|laika hierarhijas teorēmu]]. 2001. gadā saņēmis arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]]. Miris 2022. gada 29. jūlijā [[Itaka|Itakā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usobit.com/obituaries-2022/juris-hartmanis-july-5-1928-july-29-2022-age-94/|title=Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA|last=|website=United States Obituary Notice {{!}} 2022|access-date=2022-08-01|date=2022-07-29|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Publikācijas == * {{Atsauce | last1 = Hartmanis | first1 = J. | last2 = Stearns | first2 = R. E. | author2-link = Richard Stearns (computer scientist) | doi = 10.2307/1994208 | id = {{MR|0170805}} | journal = [[Transactions of the American Mathematical Society]] | pages = 285—306 | title = On the computational complexity of algorithms | volume = 117 | year = 1965}}. == Ārējās saites == * [http://www.cs.cornell.edu/annual_report/00-01/bios.htm#hartmanis Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē] * {{MathGenealogy|id=10404}} <!-- {{Tjūringa balva}} --> {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Juris}} [[Kategorija:Latvijas datorzinātnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Teorētiskie datorzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] n9jdafsw7yyjnghru1l7ffzixmouixd 3668721 3668720 2022-08-10T07:24:24Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|datorzinātnieku|Hartmanis|Hartmanis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Hartmanis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-15 Juris Hartmanis (35414382405).jpg | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Juris Hartmanis 2012. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Itaka]], [[Ņujorkas štats]], {{USA}} | dzīves_vieta = [[Latvija]]<br />[[Vācija]]<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]] | brāļi = | māsas = [[Astrīde Ivaska]] | dzīvesbiedrs = | bērni = Reneta, Mārtiņš, Odrija | paraksts = | darba_vietas = [[General Electric]]<br />[[Kornela Universitāte]]<br />[[Ohaio Valsts universitāte]] | alma_mater = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]<br />[[Kanzassitijas Universitāte]]<br />[[Marburgas Universitāte]] | zinātne = [[datorzinātne]] | pasniedzēji = [[Roberts Dilvorts]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1993)<br />[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2001) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Hartmanis''' (dzimis {{dat|1928|7|5}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], miris {{dat|2022|7|29}}) bija [[datorzinātnieks]] un [[skaitļošanas teorētiķis]], kurš kopā ar [[Ričards Sternss|Ričardu Sternsu]]<!-- Richard Stearns --> saņēma 1993. gada [[Association for Computing Machinery|ACM]] [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus [[Skaitļošanas sarežģītības teorija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/hartmanis_1059260.cfm|title=Juris Hartmanis|publisher=ACM}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņa tēvu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nogalināja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Viņi vispirms devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur Juris ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grāda]] ekvivalentu fizikā [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]]. Pēc tam viņa ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņš saņēma [[maģistra grāds|maģistra grādu]] lietišķajā matemātikā [[Kanzassitijas Universitāte|Kanzassitijas Universitātē]] (tagad [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]]) 1951. gadā un [[doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā]] [[Roberts Dilvorts|Roberta Dilvorta]] vadībā 1955. gadā. [[Misūri-Kanzassitijas universitāte]] 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. Pēc pasniegšanas [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] un [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 1958. gadā Hartmanis pievienojās ''[[General Electric]]'' izpētes laboratorijai. Strādājot ''General Electric'', viņš izstrādāja [[datorzinātne]]s pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātes]] profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija ''[[Association for Computing Machinery]]'' un ''[[National Academy of Engineering]]'' biedrs. Plašāk viņš ir pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā viņš ieviesa [[laika sarežģītība]]s klases ''[[DTIME|TIME (f(n))]]'' un pierādīja [[laika hierarhijas teorēma|laika hierarhijas teorēmu]]. 2001. gadā saņēmis arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]]. Miris 2022. gada 29. jūlijā [[Itaka|Itakā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usobit.com/obituaries-2022/juris-hartmanis-july-5-1928-july-29-2022-age-94/|title=Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA|last=|website=United States Obituary Notice {{!}} 2022|access-date=2022-08-01|date=2022-07-29|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Publikācijas == * {{Atsauce | last1 = Hartmanis | first1 = J. | last2 = Stearns | first2 = R. E. | author2-link = Richard Stearns (computer scientist) | doi = 10.2307/1994208 | id = {{MR|0170805}} | journal = [[Transactions of the American Mathematical Society]] | pages = 285—306 | title = On the computational complexity of algorithms | volume = 117 | year = 1965}}. == Ārējās saites == * [http://www.cs.cornell.edu/annual_report/00-01/bios.htm#hartmanis Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē] * {{MathGenealogy|id=10404}} <!-- {{Tjūringa balva}} --> {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Juris}} [[Kategorija:Latvijas datorzinātnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Teorētiskie datorzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] onuq4tnpyh4pmjc5hutx6q655r6qyho 3668723 3668721 2022-08-10T07:46:13Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|datorzinātnieku|Hartmanis|Hartmanis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Hartmanis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-15 Juris Hartmanis (35414382405).jpg | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Juris Hartmanis 2012. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Itaka]], [[Ņujorkas štats]], {{USA}} | dzīves_vieta = [[Latvija]]<br />[[Vācija]]<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]], Irma Liepiņa | brāļi = | māsas = [[Astrīde Ivaska]] | dzīvesbiedrs = Ellimarija Rēvalde (''Rehwald'') | bērni = Reneta, Mārtiņš, Odrija | paraksts = | darba_vietas = [[General Electric]]<br />[[Kornela Universitāte]]<br />[[Ohaio Valsts universitāte]] | alma_mater = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]<br />[[Kanzassitijas Universitāte]]<br />[[Marburgas Universitāte]] | zinātne = [[datorzinātne]] | pasniedzēji = [[Roberts Dilvorts]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1993)<br />[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2001) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Hartmanis''' (dzimis {{dat|1928|7|5}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], miris {{dat|2022|7|29}}) bija [[datorzinātnieks]] un [[skaitļošanas teorētiķis]], kurš kopā ar [[Ričards Sternss|Ričardu Sternsu]]<!-- Richard Stearns --> saņēma 1993. gada [[Association for Computing Machinery|ACM]] [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus [[Skaitļošanas sarežģītības teorija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/hartmanis_1059260.cfm|title=Juris Hartmanis|publisher=ACM}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņa tēvu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nogalināja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Juris Hartmanis [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]] ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grāda]] ekvivalentu fizikā. 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņš saņēma [[maģistra grāds|maģistra grādu]] lietišķajā matemātikā [[Kanzassitija]]s Universitātē (tagad [[Misūri universitāte Kanzassitijā]]) 1951. gadā un [[doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā]] [[Roberts Dilvorts|Roberta Dilvorta]] vadībā 1955. gadā. Pēc pasniegšanas [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] un [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 1958. gadā Hartmanis pievienojās ''[[General Electric]]'' izpētes laboratorijai. Strādājot ''General Electric'', viņš izstrādāja [[datorzinātne]]s pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātes]] profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija ''[[Association for Computing Machinery]]'' un ''[[National Academy of Engineering]]'' biedrs. Plašāk viņš kļuva pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā ieviesa [[laika sarežģītība]]s klases ''[[DTIME|TIME (f(n))]]'' un pierādīja [[laika hierarhijas teorēma|laika hierarhijas teorēmu]]. Misūri Universitāte Kanzassitijā 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. 2001. gadā viņš saņēma arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]]. Miris 2022. gada 29. jūlijā [[Itaka|Itakā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usobit.com/obituaries-2022/juris-hartmanis-july-5-1928-july-29-2022-age-94/|title=Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA|last=|website=United States Obituary Notice {{!}} 2022|access-date=2022-08-01|date=2022-07-29|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Publikācijas == * {{Atsauce | last1 = Hartmanis | first1 = J. | last2 = Stearns | first2 = R. E. | author2-link = Richard Stearns (computer scientist) | doi = 10.2307/1994208 | id = {{MR|0170805}} | journal = [[Transactions of the American Mathematical Society]] | pages = 285—306 | title = On the computational complexity of algorithms | volume = 117 | year = 1965}}. == Ārējās saites == * [http://www.cs.cornell.edu/annual_report/00-01/bios.htm#hartmanis Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē] * {{MathGenealogy|id=10404}} <!-- {{Tjūringa balva}} --> {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Juris}} [[Kategorija:Latvijas datorzinātnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Teorētiskie datorzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] r6p6ihnt92xf8gpelhqc8xvl1g0mmro 3668724 3668723 2022-08-10T07:47:17Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|datorzinātnieku|Hartmanis|Hartmanis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Hartmanis | vārds_orig = | attēls = 2012-06-15 Juris Hartmanis (35414382405).jpg | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Juris Hartmanis 2012. gadā | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Itaka]], [[Ņujorkas štats]], {{USA}} | dzīves_vieta = [[Latvija]]<br />[[Vācija]]<br />[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]], Irma Liepiņa | brāļi = | māsas = [[Astrīde Ivaska]] | dzīvesbiedrs = Ellimarija Rēvalde (''Rehwald'') | bērni = Reneta, Mārtiņš, Odrija | paraksts = | darba_vietas = [[General Electric]]<br />[[Kornela Universitāte]]<br />[[Ohaio Valsts universitāte]] | alma_mater = [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]<br />[[Kanzassitijas Universitāte]]<br />[[Marburgas Universitāte]] | zinātne = [[datorzinātne]] | pasniedzēji = [[Roberts Dilvorts]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1993)<br />[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2001) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Hartmanis''' (dzimis {{dat|1928|7|5}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], miris {{dat|2022|7|29}}) bija [[datorzinātnieks]] un [[skaitļošanas teorētiķis]], kurš kopā ar [[Ričards Sternss|Ričardu Sternsu]]<!-- Richard Stearns --> saņēma 1993. gada [[Association for Computing Machinery|ACM]] [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus [[Skaitļošanas sarežģītības teorija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/hartmanis_1059260.cfm|title=Juris Hartmanis|publisher=ACM}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņa tēvu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nogalināja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Juris Hartmanis [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]] ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grāda]] ekvivalentu fizikā. 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņš saņēma [[maģistra grāds|maģistra grādu]] lietišķajā matemātikā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]s Universitātē (tagad [[Misūri universitāte Kanzassitijā]]) 1951. gadā un [[doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā]] [[Roberts Dilvorts|Roberta Dilvorta]] vadībā 1955. gadā. Pēc pasniegšanas [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] un [[Ohaio Valsts universitāte|Ohaio Valsts universitātē]] 1958. gadā Hartmanis pievienojās ''[[General Electric]]'' izpētes laboratorijai. Strādājot ''General Electric'', viņš izstrādāja [[datorzinātne]]s pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātes]] profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija ''[[Association for Computing Machinery]]'' un ''[[National Academy of Engineering]]'' biedrs. Plašāk viņš kļuva pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā ieviesa [[laika sarežģītība]]s klases ''[[DTIME|TIME (f(n))]]'' un pierādīja [[laika hierarhijas teorēma|laika hierarhijas teorēmu]]. Misūri Universitāte Kanzassitijā 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. 2001. gadā viņš saņēma arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]]. Miris 2022. gada 29. jūlijā [[Itaka|Itakā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usobit.com/obituaries-2022/juris-hartmanis-july-5-1928-july-29-2022-age-94/|title=Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA|last=|website=United States Obituary Notice {{!}} 2022|access-date=2022-08-01|date=2022-07-29|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Publikācijas == * {{Atsauce | last1 = Hartmanis | first1 = J. | last2 = Stearns | first2 = R. E. | author2-link = Richard Stearns (computer scientist) | doi = 10.2307/1994208 | id = {{MR|0170805}} | journal = [[Transactions of the American Mathematical Society]] | pages = 285—306 | title = On the computational complexity of algorithms | volume = 117 | year = 1965}}. == Ārējās saites == * [http://www.cs.cornell.edu/annual_report/00-01/bios.htm#hartmanis Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē] * {{MathGenealogy|id=10404}} <!-- {{Tjūringa balva}} --> {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Juris}} [[Kategorija:Latvijas datorzinātnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Teorētiskie datorzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] 2yolx4cvjnyu1y11k1vrbswkgbswfio 100 80595 3668582 3667824 2022-08-09T19:41:14Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. d1ajfrqvizfnufdp363xv9gjf4troqj 3668685 3668582 2022-08-10T05:53:38Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[10. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. 9a2wjk9ee7f0cq84m8xfkz9lwj48qck 100 80630 3668595 3667823 2022-08-09T19:52:08Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. augusts]] — 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * [[29. augusts]] — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[7. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[11. septembris]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — 10 militārie sakaru pavadoņi ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[RAISE-3]]'', 2 × ''[[QPS-SAR]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[KOSEN-2]]'', ''[[MAGNARO]]'', ''[[MISTUBA]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO]]'', nesējraķete ''[[Epsilon (nesējraķete)|Epsilon]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> av48s6qrs9s3mz6lmqdu9sk0jabw31e 3668688 3668595 2022-08-10T05:56:04Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[12. augusts]] — 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * [[29. augusts]] — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[7. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[11. septembris]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — 10 militārie sakaru pavadoņi ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[RAISE-3]]'', 2 × ''[[QPS-SAR]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[KOSEN-2]]'', ''[[MAGNARO]]'', ''[[MISTUBA]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO]]'', nesējraķete ''[[Epsilon (nesējraķete)|Epsilon]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 1496f9gvdcndh7tunlmjug9ckl2v1gf 0 84427 3668697 3656098 2022-08-10T06:44:07Z Edis 27633 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Latvijas Gāze'' | logo = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[enerģētika]] | products = [[dabasgāze]]s sadale un realizācija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | value = | owner = ''[[Gazprom]]''<br />''Marguerite Fund''<br />''[[Uniper]]''<br />''[[Itera Latvija]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|lg.lv}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu, sadali un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Ar dabasgāzes sadali un piegādi gala lietotājiem nodarbojas meitas uzņēmums [[Gaso|AS ''Gaso'']]. AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir ''[[Gazprom]]'' (34,00 %), ''Marguerite Fund'' (28,97 %), ''[[Uniper|Uniper Ruhrgas International GmbH]]'' (18,26 %), ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā ''[[Nasdaq Riga]]''.<ref name="delfi 2016.01" /> == Vēsture == 1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS Gazprom'' un ''SIA ITERA Latvija''. 2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" /> 2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" /> 2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika iegrāmatots 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" /> 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā. Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. == Pārvalde == ''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Kirils Seļezņovs, padomes locekļi Juris Savickis, Olivers Gīze, Nikolass Merigo Kuks, Matiass Kolenbahs, Hanss Pēters Florens, Jeļena Mihailova, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Jurijs Ivanovs, Ēriks Atvars.<ref name="Padome" /> Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]], viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> 2015. gada augustā valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts bijušais [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]]. AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> == Atbalsta programmas == Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās. 1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref> <ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref> <ref name="Padome">[http://www.lg.lv/?id=95&lang=lat Padome]</ref> <ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033 Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref> <ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref> <ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref> }} == Ārējās saites == * [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latvijas Gāze}} [[Kategorija:Latvijas Gāze| ]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]] 8122k7nio86k3rofgd1iypmjtwmt9w9 3668745 3668697 2022-08-10T09:07:31Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Latvijas Gāze'' | logo = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[enerģētika]] | products = [[dabasgāze]]s sadale un realizācija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | value = | owner = ''[[Gazprom]]''<br />''Marguerite Fund''<br />''[[Uniper]]''<br />''[[Itera Latvija]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|lg.lv}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu, sadali un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Ar dabasgāzes sadali un piegādi gala lietotājiem nodarbojas meitas uzņēmums [[Gaso|AS ''Gaso'']]. AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir ''[[Gazprom]]'' (34,00 %), ''Marguerite Fund'' (28,97 %), ''[[Uniper|Uniper Ruhrgas International GmbH]]'' (18,26 %), ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā ''[[Nasdaq Riga]]''.<ref name="delfi 2016.01" /> == Vēsture == 1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS Gazprom'' un ''SIA ITERA Latvija''. 2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" /> 2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" /> 2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika iegrāmatots 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" /> 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā. Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. 2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora ''[[Gaso]]'' kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam.<ref name="db 2022.08.08" /> == Pārvalde == ''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Kirils Seļezņovs, padomes locekļi Juris Savickis, Olivers Gīze, Nikolass Merigo Kuks, Matiass Kolenbahs, Hanss Pēters Florens, Jeļena Mihailova, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Jurijs Ivanovs, Ēriks Atvars.<ref name="Padome" /> Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]], viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> 2015. gada augustā valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts bijušais [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]]. AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> == Atbalsta programmas == Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās. 1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref> <ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref> <ref name="Padome">[http://www.lg.lv/?id=95&lang=lat Padome]</ref> <ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033 Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref> <ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref> <ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/lg-uznemumu-gaso-nodos-jaundibinama-kompanijai-508740 LG uzņēmumu Gaso nodos jaundibināmai kompānijai] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latvijas Gāze}} [[Kategorija:Latvijas Gāze| ]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]] ggdyf5y71bjtf71wvzgsm73vnwm7fb1 2 86732 3668529 3538898 2022-08-09T18:27:09Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565648 } . VALUES ?currNovads { wd:Q865676 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} b3obq7tkhckv77i43gpzfkmlxr9y9hw 3668530 3668529 2022-08-09T18:27:16Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565648 } . VALUES ?currNovads { wd:Q865676 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} 0u0kci79p6vh862u2tnvc9ipcleaxe8 3668531 3668530 2022-08-09T18:27:41Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566148 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232977 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} ovmq0zaifa8060lhc8bjnv20f1bhk2o 3668532 3668531 2022-08-09T18:27:59Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566148 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232977 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55380226 | label = ''[[:d:Q55380226|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzirciems | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema luterāņu baznīcā | lat = 57.119653999956 | long = 23.011277999467 | p625 = {{Coord|57.119653999956|23.011277999467|display=inline}} | vaid = 4454 | year = 1716. 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dzirciems_(Zentenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q55380046 | label = ''[[:d:Q55380046|Vanagu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagu viduslaiku kapsēta | municipality = Džūkstes pagasts | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Vanagu mājām | lat = 56.729670126312 | long = 23.157247425868 | p625 = {{Coord|56.729670126312|23.157247425868|display=inline}} | vaid = 8890 | year = 16.-17.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C5%BE%C5%ABkstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380053 | label = ''[[:d:Q55380053|Irlavas senkapi]]'' | name = Irlavas senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Abavas labajā krastā pie bij. Irlavas muižas | lat = 56.844020664426 | long = 23.029816629377 | p625 = {{Coord|56.844020664426|23.029816629377|display=inline}} | vaid = 2284 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380054 | label = ''[[:d:Q55380054|Daibju senkapi (Velna laiva)]]'' | name = Daibju senkapi (Velna laiva) | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Daibjiem | lat = 56.830531131765 | long = 22.986484723699 | p625 = {{Coord|56.830531131765|22.986484723699|display=inline}} | vaid = 2285 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380057 | label = ''[[:d:Q55380057|Peņķu veselības avots - kulta vieta]]'' | name = Peņķu veselības avots - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Peņķiem | lat = 56.868649319123 | long = 23.000729530724 | p625 = {{Coord|56.868649319123|23.000729530724|display=inline}} | vaid = 2286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380059 | label = ''[[:d:Q55380059|Riepju senkapi]]'' | name = Riepju senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Riepjiem | lat = 56.917836032107 | long = 22.967992327963 | p625 = {{Coord|56.917836032107|22.967992327963|display=inline}} | vaid = 2287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380064 | label = ''[[:d:Q55380064|Tāmu senkapi]]'' | name = Tāmu senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Tāmiem | lat = 56.82894674424 | long = 22.999610000128 | p625 = {{Coord|56.82894674424|22.999610000128|display=inline}} | vaid = 2288 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380066 | label = ''[[:d:Q55380066|Valliešu Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Valliešu Elka kalns - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Valliešiem | lat = 56.91601215239 | long = 22.983767537298 | p625 = {{Coord|56.91601215239|22.983767537298|display=inline}} | vaid = 2289 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q14917180 | label = [[Kukšu muiža]] | name = Kukšu muiža | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.9775 | long = 22.85833333 | p625 = {{Coord|56.9775|22.85833333|display=inline}} | image = Kuk%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%202000-12-16.jpg | commonscat = Kukšas manor | vaid = 6814 | wikipediauri = Kuk%C5%A1u_mui%C5%BEa | year = 18. gs. s. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q55380085 | label = ''[[:d:Q55380085|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.977470528461 | long = 22.858253373247 | p625 = {{Coord|56.977470528461|22.858253373247|display=inline}} | image = 2011%2009%20Kuksumuiza%20%287%29.jpg | vaid = 6815 | year = 1725. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kukšu muiža]] | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4208586 | label = [[Kaives Senču ozols]] | name = Kaives Senču ozols | municipality = Kaive | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Senčiem | lat = 57.06430556 | long = 23.02552778 | p625 = {{Coord|57.06430556|23.02552778|display=inline}} | image = Kaives%20Sen%C4%8Du%20ozols.JPG | commonscat = Kaive Oak | vaid = 2318 | wikipediauri = Kaives_Sen%C4%8Du_ozols | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaive_(S%C4%93mes_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219221 | label = [[Lamiņu baznīca|Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | name = Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 57.09861111 | long = 22.96111111 | p625 = {{Coord|57.09861111|22.96111111|display=inline}} | image = Lami%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-06-25.jpg | commonscat = Saint George church in Lamiņi | vaid = 6828 | wikipediauri = Lami%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380112 | label = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | name = Lamiņu muižas apbūve | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6829 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380114 | label = ''[[:d:Q55380114|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099013699603 | long = 22.959991429581 | p625 = {{Coord|57.099013699603|22.959991429581|display=inline}} | vaid = 6830 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380117 | label = ''[[:d:Q55380117|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.098491128189 | long = 22.960117041429 | p625 = {{Coord|57.098491128189|22.960117041429|display=inline}} | vaid = 6831 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380120 | label = ''[[:d:Q55380120|Dzimtas kapliča]]'' | name = Dzimtas kapliča | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.101812769936 | long = 22.969639578375 | p625 = {{Coord|57.101812769936|22.969639578375|display=inline}} | vaid = 6832 | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380123 | label = ''[[:d:Q55380123|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6833 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380050 | label = ''[[:d:Q55380050|Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta]]'' | name = Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta | municipality = Lancenieki | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | locality = Lanciņu skola | vaid = 9123 | year = 1883.–1903. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lancenieki }} {{monument | qid = Q15219248 | label = [[Lestenes luterāņu baznīca]] | name = Lestenes luterāņu baznīca | municipality = Lestene | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.77277778 | long = 23.13805556 | p625 = {{Coord|56.77277778|23.13805556|display=inline}} | image = Lestenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Lutheran church in Lestene | vaid = 6822 | wikipediauri = Lestenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1670. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestene }} {{monument | qid = Q55380092 | label = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | name = Lestenes muižas apbūve | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6823 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380094 | label = ''[[:d:Q55380094|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774951231669 | long = 23.145186154651 | p625 = {{Coord|56.774951231669|23.145186154651|display=inline}} | vaid = 6824 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380098 | label = ''[[:d:Q55380098|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775445041827 | long = 23.143011985052 | p625 = {{Coord|56.775445041827|23.143011985052|display=inline}} | vaid = 6825 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380099 | label = ''[[:d:Q55380099|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774945953492 | long = 23.14307078487 | p625 = {{Coord|56.774945953492|23.14307078487|display=inline}} | vaid = 6826 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380102 | label = ''[[:d:Q55380102|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6827 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380128 | label = ''[[:d:Q55380128|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4422 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q55380134 | label = ''[[:d:Q55380134|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4424 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q15219604 | label = [[Pūres pilskalns]] | name = Pūres pilskalns | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Pūres skolas | lat = 57.037043818422 | long = 22.94000564568 | p625 = {{Coord|57.037043818422|22.94000564568|display=inline}} | image = P%C5%ABres%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Pūre hillfort | vaid = 2314 | wikipediauri = P%C5%ABres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380106 | label = ''[[:d:Q55380106|Reiņu senkapi (Lazdu kalns)]]'' | name = Reiņu senkapi (Lazdu kalns) | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Reiņiem | lat = 57.025043703753 | long = 22.904033193382 | p625 = {{Coord|57.025043703753|22.904033193382|display=inline}} | vaid = 2315 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380109 | label = ''[[:d:Q55380109|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.015659173379 | long = 22.907473959537 | p625 = {{Coord|57.015659173379|22.907473959537|display=inline}} | vaid = 2317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380067 | label = ''[[:d:Q55380067|Biktssols]]'' | name = Biktssols | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4399 | year = 1892. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380070 | label = ''[[:d:Q55380070|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4401 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380075 | label = ''[[:d:Q55380075|Ērģeles ar ērģeļu prospektu]]'' | name = Ērģeles ar ērģeļu prospektu | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4402 | year = 19.gs.b. 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380076 | label = ''[[:d:Q55380076|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4405 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380082 | label = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.910338403603 | long = 22.961655028048 | p625 = {{Coord|56.910338403603|22.961655028048|display=inline}} | image = S%C4%81tu%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Lutheran church in Sāti | vaid = 6808 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380138 | label = ''[[:d:Q55380138|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 57.135256903771 | long = 23.089844418643 | p625 = {{Coord|57.135256903771|23.089844418643|display=inline}} | vaid = 2319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380139 | label = ''[[:d:Q55380139|Zemnieku sēta "Koršas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Koršas" | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Koršās | lat = 57.088477790009 | long = 23.172808491619 | p625 = {{Coord|57.088477790009|23.172808491619|display=inline}} | vaid = 6139 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q4272324 | label = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | name = Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.tukumabaznica.lv | address = Brīvības laukums 1 | lat = 56.964914 | long = 23.153802 | p625 = {{Coord|56.964914|23.153802|display=inline}} | image = Tukums%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel.jpg | commonscat = Lutheran church in Tukums | vaid = 6843 | year = 17. gs. 3.c. 1728. -1789. 1856. -1858. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q5316311 | label = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | name = Durbes muižas kungu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.964446153779 | long = 23.190940475008 | p625 = {{Coord|56.964446153779|23.190940475008|display=inline}} | image = Durbe%20manor%20house.jpg | commonscat = Durbe Palace | vaid = 6845 | wikipediauri = Durbes_mui%C5%BEa | year = 18.gs.19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q16354054 | label = [[Tukuma pilskalns]] | name = Tukuma pilskalns | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Pilskalna iela | lat = 56.9678 | long = 23.1303 | p625 = {{Coord|56.9678|23.1303|display=inline}} | image = Tukuma%20pilskalns%20no%20ce%C4%BCa%20uz%20Vecmok%C4%81m.jpg | commonscat = Tukums hillfort | vaid = 2328 | wikipediauri = Tukuma_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q20828798 | label = [[Tukuma viduslaiku pils]] | name = Tukuma viduslaiku pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukuma%20ordulinnus%2013.jpg | commonscat = Tukums Castle | vaid = 2327 | wikipediauri = Tukuma_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380143 | label = ''[[:d:Q55380143|Tukuma senkapi]]'' | name = Tukuma senkapi | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dārza un J. Raiņa ielu stūrī | lat = 56.968047963212 | long = 23.149611533496 | p625 = {{Coord|56.968047963212|23.149611533496|display=inline}} | vaid = 2325 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380146 | label = ''[[:d:Q55380146|Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.96578 | long = 23.14955 | p625 = {{Coord|56.96578|23.14955|display=inline}} | image = 2008%2004%20Tukums%20%2816%29.jpg | vaid = 7453 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380152 | label = ''[[:d:Q55380152|Baznīcēnu soli (38)]]'' | name = Baznīcēnu soli (38) | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648751 | long = 23.1539432 | p625 = {{Coord|56.9648751|23.1539432|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%209.jpg | vaid = 4430 | year = 1788.-1789. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380157 | label = ''[[:d:Q55380157|ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96478 | long = 23.15382 | p625 = {{Coord|56.96478|23.15382|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2024.jpg | vaid = 4431 | year = 1788.-1789. 1856. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380158 | label = ''[[:d:Q55380158|ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96484 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.96484|23.1537|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2010.jpg | vaid = 4432 | year = 1859. 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380162 | label = ''[[:d:Q55380162|Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks"]]'' | name = Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.154 | p625 = {{Coord|56.9649|23.154|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%206.jpg | vaid = 4439 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380167 | label = ''[[:d:Q55380167|Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris"]]'' | name = Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96489 | long = 23.15389 | p625 = {{Coord|56.96489|23.15389|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%207.jpg | vaid = 4440 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380171 | label = ''[[:d:Q55380171|Vitrāža "Kristus"]]'' | name = Vitrāža "Kristus" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9649|23.1537|display=inline}} | image = %D0%92%D0%B8%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%B6%20%D0%98%D0%B8%D1%81%D1%83%D1%81%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%81.jpg | vaid = 4441 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380175 | label = ''[[:d:Q55380175|Vitrāža "Labais gans"]]'' | name = Vitrāža "Labais gans" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9648|23.1537|display=inline}} | vaid = 4442 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380179 | label = ''[[:d:Q55380179|Tukuma pils tornis un ārsienas fragments]]'' | name = Tukuma pils tornis un ārsienas fragments | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukums%2C%20hradn%C3%AD%20v%C4%9B%C5%BE.jpg | vaid = 6844 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380183 | label = ''[[:d:Q55380183|Vecā aptieka]]'' | name = Vecā aptieka | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 21 k-1 | vaid = 9220 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380186 | label = ''[[:d:Q55380186|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.965058 | long = 23.152938 | p625 = {{Coord|56.965058|23.152938|display=inline}} | vaid = 4443 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380189 | label = ''[[:d:Q55380189|Virotņu altāris ar gleznojumiem]]'' | name = Virotņu altāris ar gleznojumiem | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.96499 | long = 23.153 | p625 = {{Coord|56.96499|23.153|display=inline}} | vaid = 4446 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380191 | label = ''[[:d:Q55380191|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966765 | long = 23.192831 | p625 = {{Coord|56.966765|23.192831|display=inline}} | image = Durbes%20pils%20Tukum%C4%81%202000-10-28.jpg | vaid = 6846 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380197 | label = ''[[:d:Q55380197|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966651 | long = 23.193902 | p625 = {{Coord|56.966651|23.193902|display=inline}} | vaid = 6847 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380199 | label = ''[[:d:Q55380199|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.9662 | long = 23.191935 | p625 = {{Coord|56.9662|23.191935|display=inline}} | image = Durbes%20pils.Parks.jpg | vaid = 6848 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q6164839 | label = [[Jaunmoku pils]] | name = Jaunmoku pils | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.jaunmokupils.lv/lv | lat = 56.9816 | long = 23.054 | p625 = {{Coord|56.9816|23.054|display=inline}} | image = Jaunmoku%20pils%201999-11-06%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmokas Manor | vaid = 8548 | wikipediauri = Jaunmoku_pils | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219991 | label = [[Vecmoku pilskalns]] | name = Vecmoku pilskalns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Bērzkalniem | lat = 56.99444444 | long = 23.06694444 | p625 = {{Coord|56.99444444|23.06694444|display=inline}} | image = Vecmoku%20pilskalns.jpg | vaid = 2329 | wikipediauri = Vecmoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380209 | label = ''[[:d:Q55380209|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Jaunmoku pilī | lat = 56.981437000165 | long = 23.05426700019 | p625 = {{Coord|56.981437000165|23.05426700019|display=inline}} | vaid = 4449 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380090 | label = ''[[:d:Q55380090|Vecsātu pilskalns ar apmetni]]'' | name = Vecsātu pilskalns ar apmetni | municipality = Vecsāti | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ķīšiem | lat = 56.936057686155 | long = 22.975851705886 | p625 = {{Coord|56.936057686155|22.975851705886|display=inline}} | vaid = 2295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecs%C4%81ti }} {{monument | qid = Q8069240 | label = [[Zentenes muiža]] | name = Zentenes muiža | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134631878565<br/>57.13444444 | long = 22.97871006012<br/>22.97972222 | p625 = {{Coord|57.13444444|22.97972222|display=inline}}<br/>{{Coord|57.134631878565|22.97871006012|display=inline}} | image = Zentenes%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Zentene Palace | vaid = 6856 | wikipediauri = Zentenes_mui%C5%BEa | year = 1850. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380230 | label = ''[[:d:Q55380230|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4456 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380235 | label = ''[[:d:Q55380235|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4457 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380237 | label = ''[[:d:Q55380237|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4458 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380240 | label = ''[[:d:Q55380240|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4459 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380244 | label = ''[[:d:Q55380244|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134876161221 | long = 22.978055609231 | p625 = {{Coord|57.134876161221|22.978055609231|display=inline}} | vaid = 6857 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380245 | label = ''[[:d:Q55380245|Parks ar žogu]]'' | name = Parks ar žogu | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134331180043 | long = 22.979885057225 | p625 = {{Coord|57.134331180043|22.979885057225|display=inline}} | vaid = 6858 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380216 | label = ''[[:d:Q55380216|Ēmu senkapi]]'' | name = Ēmu senkapi | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ēmiem | lat = 57.132166662006 | long = 22.9462046198 | p625 = {{Coord|57.132166662006|22.9462046198|display=inline}} | vaid = 2338 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380221 | label = ''[[:d:Q55380221|Turķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Turķu viduslaiku kapsēta | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dzirciema ezera Turķiem | lat = 57.114792780343 | long = 23.01112255267 | p625 = {{Coord|57.114792780343|23.01112255267|display=inline}} | vaid = 2339 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380224 | label = ''[[:d:Q55380224|Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema Bisniekos | lat = 57.124368889587 | long = 23.017576059528 | p625 = {{Coord|57.124368889587|23.017576059528|display=inline}} | vaid = 96 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{Wikidata list end}} roblllkhdzkm96qo8sckdgs1bzyditx 3668533 3668532 2022-08-09T18:28:22Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566148 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232977 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55380226 | label = ''[[:d:Q55380226|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzirciems | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema luterāņu baznīcā | lat = 57.119653999956 | long = 23.011277999467 | p625 = {{Coord|57.119653999956|23.011277999467|display=inline}} | vaid = 4454 | year = 1716. 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dzirciems_(Zentenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q55380046 | label = ''[[:d:Q55380046|Vanagu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagu viduslaiku kapsēta | municipality = Džūkstes pagasts | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Vanagu mājām | lat = 56.729670126312 | long = 23.157247425868 | p625 = {{Coord|56.729670126312|23.157247425868|display=inline}} | vaid = 8890 | year = 16.-17.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C5%BE%C5%ABkstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380053 | label = ''[[:d:Q55380053|Irlavas senkapi]]'' | name = Irlavas senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Abavas labajā krastā pie bij. Irlavas muižas | lat = 56.844020664426 | long = 23.029816629377 | p625 = {{Coord|56.844020664426|23.029816629377|display=inline}} | vaid = 2284 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380054 | label = ''[[:d:Q55380054|Daibju senkapi (Velna laiva)]]'' | name = Daibju senkapi (Velna laiva) | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Daibjiem | lat = 56.830531131765 | long = 22.986484723699 | p625 = {{Coord|56.830531131765|22.986484723699|display=inline}} | vaid = 2285 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380057 | label = ''[[:d:Q55380057|Peņķu veselības avots - kulta vieta]]'' | name = Peņķu veselības avots - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Peņķiem | lat = 56.868649319123 | long = 23.000729530724 | p625 = {{Coord|56.868649319123|23.000729530724|display=inline}} | vaid = 2286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380059 | label = ''[[:d:Q55380059|Riepju senkapi]]'' | name = Riepju senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Riepjiem | lat = 56.917836032107 | long = 22.967992327963 | p625 = {{Coord|56.917836032107|22.967992327963|display=inline}} | vaid = 2287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380064 | label = ''[[:d:Q55380064|Tāmu senkapi]]'' | name = Tāmu senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Tāmiem | lat = 56.82894674424 | long = 22.999610000128 | p625 = {{Coord|56.82894674424|22.999610000128|display=inline}} | vaid = 2288 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380066 | label = ''[[:d:Q55380066|Valliešu Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Valliešu Elka kalns - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Valliešiem | lat = 56.91601215239 | long = 22.983767537298 | p625 = {{Coord|56.91601215239|22.983767537298|display=inline}} | vaid = 2289 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q14917180 | label = [[Kukšu muiža]] | name = Kukšu muiža | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.9775 | long = 22.85833333 | p625 = {{Coord|56.9775|22.85833333|display=inline}} | image = Kuk%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%202000-12-16.jpg | commonscat = Kukšas manor | vaid = 6814 | wikipediauri = Kuk%C5%A1u_mui%C5%BEa | year = 18. gs. s. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q55380085 | label = ''[[:d:Q55380085|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.977470528461 | long = 22.858253373247 | p625 = {{Coord|56.977470528461|22.858253373247|display=inline}} | image = 2011%2009%20Kuksumuiza%20%287%29.jpg | vaid = 6815 | year = 1725. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kukšu muiža]] | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4208586 | label = [[Kaives Senču ozols]] | name = Kaives Senču ozols | municipality = Kaive | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Senčiem | lat = 57.06430556 | long = 23.02552778 | p625 = {{Coord|57.06430556|23.02552778|display=inline}} | image = Kaives%20Sen%C4%8Du%20ozols.JPG | commonscat = Kaive Oak | vaid = 2318 | wikipediauri = Kaives_Sen%C4%8Du_ozols | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaive_(S%C4%93mes_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219221 | label = [[Lamiņu baznīca|Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | name = Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 57.09861111 | long = 22.96111111 | p625 = {{Coord|57.09861111|22.96111111|display=inline}} | image = Lami%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-06-25.jpg | commonscat = Saint George church in Lamiņi | vaid = 6828 | wikipediauri = Lami%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380112 | label = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | name = Lamiņu muižas apbūve | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6829 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380114 | label = ''[[:d:Q55380114|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099013699603 | long = 22.959991429581 | p625 = {{Coord|57.099013699603|22.959991429581|display=inline}} | vaid = 6830 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380117 | label = ''[[:d:Q55380117|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.098491128189 | long = 22.960117041429 | p625 = {{Coord|57.098491128189|22.960117041429|display=inline}} | vaid = 6831 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380120 | label = ''[[:d:Q55380120|Dzimtas kapliča]]'' | name = Dzimtas kapliča | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.101812769936 | long = 22.969639578375 | p625 = {{Coord|57.101812769936|22.969639578375|display=inline}} | vaid = 6832 | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380123 | label = ''[[:d:Q55380123|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6833 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380050 | label = ''[[:d:Q55380050|Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta]]'' | name = Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta | municipality = Lancenieki | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | locality = Lanciņu skola | vaid = 9123 | year = 1883.–1903. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lancenieki }} {{monument | qid = Q15219248 | label = [[Lestenes luterāņu baznīca]] | name = Lestenes luterāņu baznīca | municipality = Lestene | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.77277778 | long = 23.13805556 | p625 = {{Coord|56.77277778|23.13805556|display=inline}} | image = Lestenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Lutheran church in Lestene | vaid = 6822 | wikipediauri = Lestenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1670. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestene }} {{monument | qid = Q55380092 | label = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | name = Lestenes muižas apbūve | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6823 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380094 | label = ''[[:d:Q55380094|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774951231669 | long = 23.145186154651 | p625 = {{Coord|56.774951231669|23.145186154651|display=inline}} | vaid = 6824 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380098 | label = ''[[:d:Q55380098|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775445041827 | long = 23.143011985052 | p625 = {{Coord|56.775445041827|23.143011985052|display=inline}} | vaid = 6825 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380099 | label = ''[[:d:Q55380099|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774945953492 | long = 23.14307078487 | p625 = {{Coord|56.774945953492|23.14307078487|display=inline}} | vaid = 6826 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380102 | label = ''[[:d:Q55380102|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6827 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380128 | label = ''[[:d:Q55380128|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4422 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q55380134 | label = ''[[:d:Q55380134|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4424 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q15219604 | label = [[Pūres pilskalns]] | name = Pūres pilskalns | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Pūres skolas | lat = 57.037043818422 | long = 22.94000564568 | p625 = {{Coord|57.037043818422|22.94000564568|display=inline}} | image = P%C5%ABres%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Pūre hillfort | vaid = 2314 | wikipediauri = P%C5%ABres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380106 | label = ''[[:d:Q55380106|Reiņu senkapi (Lazdu kalns)]]'' | name = Reiņu senkapi (Lazdu kalns) | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Reiņiem | lat = 57.025043703753 | long = 22.904033193382 | p625 = {{Coord|57.025043703753|22.904033193382|display=inline}} | vaid = 2315 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380109 | label = ''[[:d:Q55380109|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.015659173379 | long = 22.907473959537 | p625 = {{Coord|57.015659173379|22.907473959537|display=inline}} | vaid = 2317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380067 | label = ''[[:d:Q55380067|Biktssols]]'' | name = Biktssols | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4399 | year = 1892. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380070 | label = ''[[:d:Q55380070|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4401 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380075 | label = ''[[:d:Q55380075|Ērģeles ar ērģeļu prospektu]]'' | name = Ērģeles ar ērģeļu prospektu | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4402 | year = 19.gs.b. 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380076 | label = ''[[:d:Q55380076|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4405 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380082 | label = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.910338403603 | long = 22.961655028048 | p625 = {{Coord|56.910338403603|22.961655028048|display=inline}} | image = S%C4%81tu%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Lutheran church in Sāti | vaid = 6808 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380138 | label = ''[[:d:Q55380138|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 57.135256903771 | long = 23.089844418643 | p625 = {{Coord|57.135256903771|23.089844418643|display=inline}} | vaid = 2319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380139 | label = ''[[:d:Q55380139|Zemnieku sēta "Koršas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Koršas" | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Koršās | lat = 57.088477790009 | long = 23.172808491619 | p625 = {{Coord|57.088477790009|23.172808491619|display=inline}} | vaid = 6139 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q4272324 | label = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | name = Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.tukumabaznica.lv | address = Brīvības laukums 1 | lat = 56.964914 | long = 23.153802 | p625 = {{Coord|56.964914|23.153802|display=inline}} | image = Tukums%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel.jpg | commonscat = Lutheran church in Tukums | vaid = 6843 | year = 17. gs. 3.c. 1728. -1789. 1856. -1858. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q5316311 | label = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | name = Durbes muižas kungu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.964446153779 | long = 23.190940475008 | p625 = {{Coord|56.964446153779|23.190940475008|display=inline}} | image = Durbe%20manor%20house.jpg | commonscat = Durbe Palace | vaid = 6845 | wikipediauri = Durbes_mui%C5%BEa | year = 18.gs.19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q16354054 | label = [[Tukuma pilskalns]] | name = Tukuma pilskalns | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Pilskalna iela | lat = 56.9678 | long = 23.1303 | p625 = {{Coord|56.9678|23.1303|display=inline}} | image = Tukuma%20pilskalns%20no%20ce%C4%BCa%20uz%20Vecmok%C4%81m.jpg | commonscat = Tukums hillfort | vaid = 2328 | wikipediauri = Tukuma_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q20828798 | label = [[Tukuma viduslaiku pils]] | name = Tukuma viduslaiku pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukuma%20ordulinnus%2013.jpg | commonscat = Tukums Castle | vaid = 2327 | wikipediauri = Tukuma_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380143 | label = ''[[:d:Q55380143|Tukuma senkapi]]'' | name = Tukuma senkapi | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dārza un J. Raiņa ielu stūrī | lat = 56.968047963212 | long = 23.149611533496 | p625 = {{Coord|56.968047963212|23.149611533496|display=inline}} | vaid = 2325 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380146 | label = ''[[:d:Q55380146|Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.96578 | long = 23.14955 | p625 = {{Coord|56.96578|23.14955|display=inline}} | image = 2008%2004%20Tukums%20%2816%29.jpg | vaid = 7453 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380152 | label = ''[[:d:Q55380152|Baznīcēnu soli (38)]]'' | name = Baznīcēnu soli (38) | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648751 | long = 23.1539432 | p625 = {{Coord|56.9648751|23.1539432|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%209.jpg | vaid = 4430 | year = 1788.-1789. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380157 | label = ''[[:d:Q55380157|ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96478 | long = 23.15382 | p625 = {{Coord|56.96478|23.15382|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2024.jpg | vaid = 4431 | year = 1788.-1789. 1856. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380158 | label = ''[[:d:Q55380158|ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96484 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.96484|23.1537|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2010.jpg | vaid = 4432 | year = 1859. 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380162 | label = ''[[:d:Q55380162|Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks"]]'' | name = Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.154 | p625 = {{Coord|56.9649|23.154|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%206.jpg | vaid = 4439 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380167 | label = ''[[:d:Q55380167|Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris"]]'' | name = Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96489 | long = 23.15389 | p625 = {{Coord|56.96489|23.15389|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%207.jpg | vaid = 4440 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380171 | label = ''[[:d:Q55380171|Vitrāža "Kristus"]]'' | name = Vitrāža "Kristus" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9649|23.1537|display=inline}} | image = %D0%92%D0%B8%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%B6%20%D0%98%D0%B8%D1%81%D1%83%D1%81%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%81.jpg | vaid = 4441 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380175 | label = ''[[:d:Q55380175|Vitrāža "Labais gans"]]'' | name = Vitrāža "Labais gans" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9648|23.1537|display=inline}} | vaid = 4442 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380179 | label = ''[[:d:Q55380179|Tukuma pils tornis un ārsienas fragments]]'' | name = Tukuma pils tornis un ārsienas fragments | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukums%2C%20hradn%C3%AD%20v%C4%9B%C5%BE.jpg | vaid = 6844 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380183 | label = ''[[:d:Q55380183|Vecā aptieka]]'' | name = Vecā aptieka | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 21 k-1 | vaid = 9220 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380186 | label = ''[[:d:Q55380186|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.965058 | long = 23.152938 | p625 = {{Coord|56.965058|23.152938|display=inline}} | vaid = 4443 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380189 | label = ''[[:d:Q55380189|Virotņu altāris ar gleznojumiem]]'' | name = Virotņu altāris ar gleznojumiem | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.96499 | long = 23.153 | p625 = {{Coord|56.96499|23.153|display=inline}} | vaid = 4446 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380191 | label = ''[[:d:Q55380191|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966765 | long = 23.192831 | p625 = {{Coord|56.966765|23.192831|display=inline}} | image = Durbes%20pils%20Tukum%C4%81%202000-10-28.jpg | vaid = 6846 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380197 | label = ''[[:d:Q55380197|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966651 | long = 23.193902 | p625 = {{Coord|56.966651|23.193902|display=inline}} | vaid = 6847 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380199 | label = ''[[:d:Q55380199|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.9662 | long = 23.191935 | p625 = {{Coord|56.9662|23.191935|display=inline}} | image = Durbes%20pils.Parks.jpg | vaid = 6848 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q6164839 | label = [[Jaunmoku pils]] | name = Jaunmoku pils | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.jaunmokupils.lv/lv | lat = 56.9816 | long = 23.054 | p625 = {{Coord|56.9816|23.054|display=inline}} | image = Jaunmoku%20pils%201999-11-06%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmokas Manor | vaid = 8548 | wikipediauri = Jaunmoku_pils | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219991 | label = [[Vecmoku pilskalns]] | name = Vecmoku pilskalns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Bērzkalniem | lat = 56.99444444 | long = 23.06694444 | p625 = {{Coord|56.99444444|23.06694444|display=inline}} | image = Vecmoku%20pilskalns.jpg | vaid = 2329 | wikipediauri = Vecmoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380209 | label = ''[[:d:Q55380209|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Jaunmoku pilī | lat = 56.981437000165 | long = 23.05426700019 | p625 = {{Coord|56.981437000165|23.05426700019|display=inline}} | vaid = 4449 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380090 | label = ''[[:d:Q55380090|Vecsātu pilskalns ar apmetni]]'' | name = Vecsātu pilskalns ar apmetni | municipality = Vecsāti | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ķīšiem | lat = 56.936057686155 | long = 22.975851705886 | p625 = {{Coord|56.936057686155|22.975851705886|display=inline}} | vaid = 2295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecs%C4%81ti }} {{monument | qid = Q8069240 | label = [[Zentenes muiža]] | name = Zentenes muiža | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134631878565<br/>57.13444444 | long = 22.97871006012<br/>22.97972222 | p625 = {{Coord|57.13444444|22.97972222|display=inline}}<br/>{{Coord|57.134631878565|22.97871006012|display=inline}} | image = Zentenes%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Zentene Palace | vaid = 6856 | wikipediauri = Zentenes_mui%C5%BEa | year = 1850. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380230 | label = ''[[:d:Q55380230|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4456 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380235 | label = ''[[:d:Q55380235|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4457 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380237 | label = ''[[:d:Q55380237|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4458 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380240 | label = ''[[:d:Q55380240|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4459 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380244 | label = ''[[:d:Q55380244|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134876161221 | long = 22.978055609231 | p625 = {{Coord|57.134876161221|22.978055609231|display=inline}} | vaid = 6857 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380245 | label = ''[[:d:Q55380245|Parks ar žogu]]'' | name = Parks ar žogu | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134331180043 | long = 22.979885057225 | p625 = {{Coord|57.134331180043|22.979885057225|display=inline}} | vaid = 6858 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380216 | label = ''[[:d:Q55380216|Ēmu senkapi]]'' | name = Ēmu senkapi | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ēmiem | lat = 57.132166662006 | long = 22.9462046198 | p625 = {{Coord|57.132166662006|22.9462046198|display=inline}} | vaid = 2338 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380221 | label = ''[[:d:Q55380221|Turķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Turķu viduslaiku kapsēta | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dzirciema ezera Turķiem | lat = 57.114792780343 | long = 23.01112255267 | p625 = {{Coord|57.114792780343|23.01112255267|display=inline}} | vaid = 2339 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380224 | label = ''[[:d:Q55380224|Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema Bisniekos | lat = 57.124368889587 | long = 23.017576059528 | p625 = {{Coord|57.124368889587|23.017576059528|display=inline}} | vaid = 96 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{Wikidata list end}} h9kb2qlko3zryfjoas1gnz72o0f5z5c 3668534 3668533 2022-08-09T18:29:20Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566148 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232977 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=0 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55380226 | label = ''[[:d:Q55380226|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzirciems | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema luterāņu baznīcā | lat = 57.119653999956 | long = 23.011277999467 | p625 = {{Coord|57.119653999956|23.011277999467|display=inline}} | vaid = 4454 | year = 1716. 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dzirciems_(Zentenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q55380046 | label = ''[[:d:Q55380046|Vanagu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagu viduslaiku kapsēta | municipality = Džūkstes pagasts | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Vanagu mājām | lat = 56.729670126312 | long = 23.157247425868 | p625 = {{Coord|56.729670126312|23.157247425868|display=inline}} | vaid = 8890 | year = 16.-17.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C5%BE%C5%ABkstes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380053 | label = ''[[:d:Q55380053|Irlavas senkapi]]'' | name = Irlavas senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Abavas labajā krastā pie bij. Irlavas muižas | lat = 56.844020664426 | long = 23.029816629377 | p625 = {{Coord|56.844020664426|23.029816629377|display=inline}} | vaid = 2284 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380054 | label = ''[[:d:Q55380054|Daibju senkapi (Velna laiva)]]'' | name = Daibju senkapi (Velna laiva) | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Daibjiem | lat = 56.830531131765 | long = 22.986484723699 | p625 = {{Coord|56.830531131765|22.986484723699|display=inline}} | vaid = 2285 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380057 | label = ''[[:d:Q55380057|Peņķu veselības avots - kulta vieta]]'' | name = Peņķu veselības avots - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Peņķiem | lat = 56.868649319123 | long = 23.000729530724 | p625 = {{Coord|56.868649319123|23.000729530724|display=inline}} | vaid = 2286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380059 | label = ''[[:d:Q55380059|Riepju senkapi]]'' | name = Riepju senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Riepjiem | lat = 56.917836032107 | long = 22.967992327963 | p625 = {{Coord|56.917836032107|22.967992327963|display=inline}} | vaid = 2287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380064 | label = ''[[:d:Q55380064|Tāmu senkapi]]'' | name = Tāmu senkapi | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Tāmiem | lat = 56.82894674424 | long = 22.999610000128 | p625 = {{Coord|56.82894674424|22.999610000128|display=inline}} | vaid = 2288 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55380066 | label = ''[[:d:Q55380066|Valliešu Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Valliešu Elka kalns - kulta vieta | municipality = Irlavas pagasts | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Valliešiem | lat = 56.91601215239 | long = 22.983767537298 | p625 = {{Coord|56.91601215239|22.983767537298|display=inline}} | vaid = 2289 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Irlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q14917180 | label = [[Kukšu muiža]] | name = Kukšu muiža | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.9775 | long = 22.85833333 | p625 = {{Coord|56.9775|22.85833333|display=inline}} | image = Kuk%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%202000-12-16.jpg | commonscat = Kukšas manor | vaid = 6814 | wikipediauri = Kuk%C5%A1u_mui%C5%BEa | year = 18. gs. s. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q55380085 | label = ''[[:d:Q55380085|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Jaunsātu pagasts | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Bajāros, Kukšu muižā | lat = 56.977470528461 | long = 22.858253373247 | p625 = {{Coord|56.977470528461|22.858253373247|display=inline}} | image = 2011%2009%20Kuksumuiza%20%287%29.jpg | vaid = 6815 | year = 1725. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kukšu muiža]] | munwiki = Jauns%C4%81tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4208586 | label = [[Kaives Senču ozols]] | name = Kaives Senču ozols | municipality = Kaive | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Senčiem | lat = 57.06430556 | long = 23.02552778 | p625 = {{Coord|57.06430556|23.02552778|display=inline}} | image = Kaives%20Sen%C4%8Du%20ozols.JPG | commonscat = Kaive Oak | vaid = 2318 | wikipediauri = Kaives_Sen%C4%8Du_ozols | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaive_(S%C4%93mes_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219221 | label = [[Lamiņu baznīca|Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | name = Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 57.09861111 | long = 22.96111111 | p625 = {{Coord|57.09861111|22.96111111|display=inline}} | image = Lami%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-06-25.jpg | commonscat = Saint George church in Lamiņi | vaid = 6828 | wikipediauri = Lami%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380112 | label = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | name = Lamiņu muižas apbūve | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6829 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380114 | label = ''[[:d:Q55380114|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099013699603 | long = 22.959991429581 | p625 = {{Coord|57.099013699603|22.959991429581|display=inline}} | vaid = 6830 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380117 | label = ''[[:d:Q55380117|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.098491128189 | long = 22.960117041429 | p625 = {{Coord|57.098491128189|22.960117041429|display=inline}} | vaid = 6831 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380120 | label = ''[[:d:Q55380120|Dzimtas kapliča]]'' | name = Dzimtas kapliča | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.101812769936 | long = 22.969639578375 | p625 = {{Coord|57.101812769936|22.969639578375|display=inline}} | vaid = 6832 | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380123 | label = ''[[:d:Q55380123|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lamiņi | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lamiņu muižā | lat = 57.099481970959 | long = 22.959083575281 | p625 = {{Coord|57.099481970959|22.959083575281|display=inline}} | vaid = 6833 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380112|Lamiņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Lami%C5%86i }} {{monument | qid = Q55380050 | label = ''[[:d:Q55380050|Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta]]'' | name = Džūkstes – Lancenieku skola – A. Lerha-Puškaiša dzīves vieta | municipality = Lancenieki | district = Džūkstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | locality = Lanciņu skola | vaid = 9123 | year = 1883.–1903. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lancenieki }} {{monument | qid = Q15219248 | label = [[Lestenes luterāņu baznīca]] | name = Lestenes luterāņu baznīca | municipality = Lestene | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.77277778 | long = 23.13805556 | p625 = {{Coord|56.77277778|23.13805556|display=inline}} | image = Lestenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Lutheran church in Lestene | vaid = 6822 | wikipediauri = Lestenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1670. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestene }} {{monument | qid = Q55380092 | label = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | name = Lestenes muižas apbūve | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6823 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380094 | label = ''[[:d:Q55380094|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774951231669 | long = 23.145186154651 | p625 = {{Coord|56.774951231669|23.145186154651|display=inline}} | vaid = 6824 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380098 | label = ''[[:d:Q55380098|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775445041827 | long = 23.143011985052 | p625 = {{Coord|56.775445041827|23.143011985052|display=inline}} | vaid = 6825 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380099 | label = ''[[:d:Q55380099|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.774945953492 | long = 23.14307078487 | p625 = {{Coord|56.774945953492|23.14307078487|display=inline}} | vaid = 6826 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380102 | label = ''[[:d:Q55380102|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lestenes pagasts | district = Lestenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Lestenes muižā | lat = 56.775237041791 | long = 23.145908155667 | p625 = {{Coord|56.775237041791|23.145908155667|display=inline}} | vaid = 6827 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380092|Lestenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Lestenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380128 | label = ''[[:d:Q55380128|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4422 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q55380134 | label = ''[[:d:Q55380134|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pūre | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Pūres luterāņu baznīcā | lat = 57.035146999576 | long = 22.927058999501 | p625 = {{Coord|57.035146999576|22.927058999501|display=inline}} | vaid = 4424 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = P%C5%ABre }} {{monument | qid = Q15219604 | label = [[Pūres pilskalns]] | name = Pūres pilskalns | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Pūres skolas | lat = 57.037043818422 | long = 22.94000564568 | p625 = {{Coord|57.037043818422|22.94000564568|display=inline}} | image = P%C5%ABres%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Pūre hillfort | vaid = 2314 | wikipediauri = P%C5%ABres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380106 | label = ''[[:d:Q55380106|Reiņu senkapi (Lazdu kalns)]]'' | name = Reiņu senkapi (Lazdu kalns) | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Reiņiem | lat = 57.025043703753 | long = 22.904033193382 | p625 = {{Coord|57.025043703753|22.904033193382|display=inline}} | vaid = 2315 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380109 | label = ''[[:d:Q55380109|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Pūres pagasts | district = Pūres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.015659173379 | long = 22.907473959537 | p625 = {{Coord|57.015659173379|22.907473959537|display=inline}} | vaid = 2317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C5%ABres_pagasts }} {{monument | qid = Q55380067 | label = ''[[:d:Q55380067|Biktssols]]'' | name = Biktssols | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4399 | year = 1892. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380070 | label = ''[[:d:Q55380070|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4401 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380075 | label = ''[[:d:Q55380075|Ērģeles ar ērģeļu prospektu]]'' | name = Ērģeles ar ērģeļu prospektu | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4402 | year = 19.gs.b. 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380076 | label = ''[[:d:Q55380076|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Sātu luterāņu baznīcā | lat = 56.910338403467 | long = 22.961655027875 | p625 = {{Coord|56.910338403467|22.961655027875|display=inline}} | vaid = 4405 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380082 | label = ''[[:d:Q55380082|Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Sāti | district = Irlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.910338403603 | long = 22.961655028048 | p625 = {{Coord|56.910338403603|22.961655028048|display=inline}} | image = S%C4%81tu%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Lutheran church in Sāti | vaid = 6808 | year = 1778. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%81ti }} {{monument | qid = Q55380138 | label = ''[[:d:Q55380138|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 57.135256903771 | long = 23.089844418643 | p625 = {{Coord|57.135256903771|23.089844418643|display=inline}} | vaid = 2319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380139 | label = ''[[:d:Q55380139|Zemnieku sēta "Koršas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Koršas" | municipality = Sēmes pagasts | district = Sēmes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Koršās | lat = 57.088477790009 | long = 23.172808491619 | p625 = {{Coord|57.088477790009|23.172808491619|display=inline}} | vaid = 6139 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93mes_pagasts }} {{monument | qid = Q4272324 | label = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | name = Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.tukumabaznica.lv | address = Brīvības laukums 1 | lat = 56.964914 | long = 23.153802 | p625 = {{Coord|56.964914|23.153802|display=inline}} | image = Tukums%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel.jpg | commonscat = Lutheran church in Tukums | vaid = 6843 | year = 17. gs. 3.c. 1728. -1789. 1856. -1858. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q5316311 | label = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | name = Durbes muižas kungu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.964446153779 | long = 23.190940475008 | p625 = {{Coord|56.964446153779|23.190940475008|display=inline}} | image = Durbe%20manor%20house.jpg | commonscat = Durbe Palace | vaid = 6845 | wikipediauri = Durbes_mui%C5%BEa | year = 18.gs.19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q16354054 | label = [[Tukuma pilskalns]] | name = Tukuma pilskalns | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Pilskalna iela | lat = 56.9678 | long = 23.1303 | p625 = {{Coord|56.9678|23.1303|display=inline}} | image = Tukuma%20pilskalns%20no%20ce%C4%BCa%20uz%20Vecmok%C4%81m.jpg | commonscat = Tukums hillfort | vaid = 2328 | wikipediauri = Tukuma_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q20828798 | label = [[Tukuma viduslaiku pils]] | name = Tukuma viduslaiku pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukuma%20ordulinnus%2013.jpg | commonscat = Tukums Castle | vaid = 2327 | wikipediauri = Tukuma_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380143 | label = ''[[:d:Q55380143|Tukuma senkapi]]'' | name = Tukuma senkapi | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dārza un J. Raiņa ielu stūrī | lat = 56.968047963212 | long = 23.149611533496 | p625 = {{Coord|56.968047963212|23.149611533496|display=inline}} | vaid = 2325 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380146 | label = ''[[:d:Q55380146|Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-099 | lat = 56.96578 | long = 23.14955 | p625 = {{Coord|56.96578|23.14955|display=inline}} | image = 2008%2004%20Tukums%20%2816%29.jpg | vaid = 7453 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380152 | label = ''[[:d:Q55380152|Baznīcēnu soli (38)]]'' | name = Baznīcēnu soli (38) | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648751 | long = 23.1539432 | p625 = {{Coord|56.9648751|23.1539432|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%209.jpg | vaid = 4430 | year = 1788.-1789. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380157 | label = ''[[:d:Q55380157|ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeļu luktas Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96478 | long = 23.15382 | p625 = {{Coord|56.96478|23.15382|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2024.jpg | vaid = 4431 | year = 1788.-1789. 1856. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380158 | label = ''[[:d:Q55380158|ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā]]'' | name = ērģeles Tukuma luterāņu baznīcā | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96484 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.96484|23.1537|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%2010.jpg | vaid = 4432 | year = 1859. 1871. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380162 | label = ''[[:d:Q55380162|Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks"]]'' | name = Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.154 | p625 = {{Coord|56.9649|23.154|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%206.jpg | vaid = 4439 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380167 | label = ''[[:d:Q55380167|Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris"]]'' | name = Vitrāža "Evanģēlists Jānis un apustulis Pēteris" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.96489 | long = 23.15389 | p625 = {{Coord|56.96489|23.15389|display=inline}} | image = Tukuma%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%207.jpg | vaid = 4440 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380171 | label = ''[[:d:Q55380171|Vitrāža "Kristus"]]'' | name = Vitrāža "Kristus" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9649 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9649|23.1537|display=inline}} | image = %D0%92%D0%B8%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%B6%20%D0%98%D0%B8%D1%81%D1%83%D1%81%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%81.jpg | vaid = 4441 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380175 | label = ''[[:d:Q55380175|Vitrāža "Labais gans"]]'' | name = Vitrāža "Labais gans" | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 1 | locality = Tukuma luterāņu baznīcā | lat = 56.9648 | long = 23.1537 | p625 = {{Coord|56.9648|23.1537|display=inline}} | vaid = 4442 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4272324|Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca]]'' | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380179 | label = ''[[:d:Q55380179|Tukuma pils tornis un ārsienas fragments]]'' | name = Tukuma pils tornis un ārsienas fragments | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 19 | lat = 56.9644065 | long = 23.1556282 | p625 = {{Coord|56.9644065|23.1556282|display=inline}} | image = Tukums%2C%20hradn%C3%AD%20v%C4%9B%C5%BE.jpg | vaid = 6844 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380183 | label = ''[[:d:Q55380183|Vecā aptieka]]'' | name = Vecā aptieka | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-099 | address = Brīvības laukums 21 k-1 | vaid = 9220 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380186 | label = ''[[:d:Q55380186|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.965058 | long = 23.152938 | p625 = {{Coord|56.965058|23.152938|display=inline}} | vaid = 4443 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380189 | label = ''[[:d:Q55380189|Virotņu altāris ar gleznojumiem]]'' | name = Virotņu altāris ar gleznojumiem | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = Harmonijas iela 1A k-1 | locality = Tukuma katoļu baznīcā | lat = 56.96499 | long = 23.153 | p625 = {{Coord|56.96499|23.153|display=inline}} | vaid = 4446 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380191 | label = ''[[:d:Q55380191|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966765 | long = 23.192831 | p625 = {{Coord|56.966765|23.192831|display=inline}} | image = Durbes%20pils%20Tukum%C4%81%202000-10-28.jpg | vaid = 6846 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380197 | label = ''[[:d:Q55380197|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.966651 | long = 23.193902 | p625 = {{Coord|56.966651|23.193902|display=inline}} | vaid = 6847 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q55380199 | label = ''[[:d:Q55380199|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Tukums | district = Tukums | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | address = M. Parka iela 7 | locality = Durbes muižā | lat = 56.9662 | long = 23.191935 | p625 = {{Coord|56.9662|23.191935|display=inline}} | image = Durbes%20pils.Parks.jpg | vaid = 6848 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Durbes muiža|Durbes muižas kungu māja]] | munwiki = Tukums }} {{monument | qid = Q6164839 | label = [[Jaunmoku pils]] | name = Jaunmoku pils | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | extlink = http://www.jaunmokupils.lv/lv | lat = 56.9816 | long = 23.054 | p625 = {{Coord|56.9816|23.054|display=inline}} | image = Jaunmoku%20pils%201999-11-06%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmokas Manor | vaid = 8548 | wikipediauri = Jaunmoku_pils | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219991 | label = [[Vecmoku pilskalns]] | name = Vecmoku pilskalns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Bērzkalniem | lat = 56.99444444 | long = 23.06694444 | p625 = {{Coord|56.99444444|23.06694444|display=inline}} | image = Vecmoku%20pilskalns.jpg | vaid = 2329 | wikipediauri = Vecmoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380209 | label = ''[[:d:Q55380209|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Tumes pagasts | district = Tumes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Jaunmoku pilī | lat = 56.981437000165 | long = 23.05426700019 | p625 = {{Coord|56.981437000165|23.05426700019|display=inline}} | vaid = 4449 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tumes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380090 | label = ''[[:d:Q55380090|Vecsātu pilskalns ar apmetni]]'' | name = Vecsātu pilskalns ar apmetni | municipality = Vecsāti | district = Jaunsātu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ķīšiem | lat = 56.936057686155 | long = 22.975851705886 | p625 = {{Coord|56.936057686155|22.975851705886|display=inline}} | vaid = 2295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecs%C4%81ti }} {{monument | qid = Q8069240 | label = [[Zentenes muiža]] | name = Zentenes muiža | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134631878565<br/>57.13444444 | long = 22.97871006012<br/>22.97972222 | p625 = {{Coord|57.13444444|22.97972222|display=inline}}<br/>{{Coord|57.134631878565|22.97871006012|display=inline}} | image = Zentenes%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Zentene Palace | vaid = 6856 | wikipediauri = Zentenes_mui%C5%BEa | year = 1850. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380230 | label = ''[[:d:Q55380230|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4456 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380235 | label = ''[[:d:Q55380235|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4457 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380237 | label = ''[[:d:Q55380237|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4458 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380240 | label = ''[[:d:Q55380240|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižas pilī | lat = 57.134419690249 | long = 22.979397181104 | p625 = {{Coord|57.134419690249|22.979397181104|display=inline}} | vaid = 4459 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380244 | label = ''[[:d:Q55380244|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134876161221 | long = 22.978055609231 | p625 = {{Coord|57.134876161221|22.978055609231|display=inline}} | vaid = 6857 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380245 | label = ''[[:d:Q55380245|Parks ar žogu]]'' | name = Parks ar žogu | municipality = Zentene | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Zentenes muižā | lat = 57.134331180043 | long = 22.979885057225 | p625 = {{Coord|57.134331180043|22.979885057225|display=inline}} | vaid = 6858 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Zentenes muiža]] | munwiki = Zentene }} {{monument | qid = Q55380216 | label = ''[[:d:Q55380216|Ēmu senkapi]]'' | name = Ēmu senkapi | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Ēmiem | lat = 57.132166662006 | long = 22.9462046198 | p625 = {{Coord|57.132166662006|22.9462046198|display=inline}} | vaid = 2338 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380221 | label = ''[[:d:Q55380221|Turķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Turķu viduslaiku kapsēta | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = pie Dzirciema ezera Turķiem | lat = 57.114792780343 | long = 23.01112255267 | p625 = {{Coord|57.114792780343|23.01112255267|display=inline}} | vaid = 2339 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380224 | label = ''[[:d:Q55380224|Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka E.Birznieka - Upīša dzimtās mājas | municipality = Zentenes pagasts | district = Zentenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-099 | locality = Dzirciema Bisniekos | lat = 57.124368889587 | long = 23.017576059528 | p625 = {{Coord|57.124368889587|23.017576059528|display=inline}} | vaid = 96 | year = 1871. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zentenes_pagasts }} {{Wikidata list end}} hnowafztefv5936pn2bn75z1n3gc34e 0 87002 3668667 3667997 2022-08-10T04:54:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Seuls Hadsons |Attēls = Slash live in Rome by Paride.jpg |Att_izm = 235px |Apraksts = Slash uzstājas 2011. gadā |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = Seuls Hadsons |Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}} |Miris = |Vieta_dz = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = |Instrumenti = [[ģitāra]] |Žanrs = [[Smagais roks]] |Nodarbošanās = [[ģitārists]], [[dzejnieks]] |Gadi = [[1983]] — pašlaik |Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]] |Darbojies_arī = [[Guns N' Roses]]<br />[[Slash's Snakepit]]<br />[[Velvet Revolver]] |Mlapa = [http://www.slashonline.com slashonline.com] |Dzimums = V }} '''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}}]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref> Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}], issue #596</ref> Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku "Slash" viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš "visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija == === Guns N' Roses === * [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]]) * [[Appetite for Destruction]] ([[1987]]) * [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]]) * [[G N' R Lies]] ([[1988]]) * [[Use Your Illusion I]] ([[1991]]) * [[Use Your Illusion II]] ([[1991]]) * [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]]) * [[Use Your Illusion]] ([[1998]]) * [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]]) * [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]]) === Slash's Snakepit === * [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]]) * [[Ain't Life Grand]] ([[2007. gads|2007]]) === Velvet Revolver === * [[Contraband]] ([[1995]]) * [[Libertad]] ([[1995]]) === Solo === * [[Slash & Friends]] ([[2010. gads|2010]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] biofwdjsp8rr8qfbsw97z0qkpzjrfpz 0 95978 3668479 3618239 2022-08-09T13:26:53Z Edis 27633 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 126. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Ģertrūdes iela 33/35 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Merķeļa iela 2 |- |MAXIMA Express |Rīga |Maskavas iela 257 |- |MAXIMA Express |Rīga |Krišjāņa Barona iela 30-11 |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |- |MAXIMA Express |Rīga |Audēju iela 15-1 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] ltenidfhljxh5xdx5ir642heguywz8j 0 101735 3668470 3668431 2022-08-09T13:23:40Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox company | name = ''Swedbank AB'' | logo = [[Attēls:Swedbank.png|210px|Swedbank logo]] | type = [[Akciju sabiedrība]] | foundation = 1820 | founder = | location = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | locations = | area_served = | key_people = Mikaels Volfs <small>(prezidents un izpilddirektors)</small>, Lāšs Idermarks <small>(priekšsēdētājs)</small> | industry = Finanšu pakalpojumi | products = | services = | revenue = [[Zviedrijas krona|SEK]] 31,04 miljardi <small>(2010)</small><ref name="AR2010">{{Tīmekļa atsauce |url=http://feed.ne.cision.com/wpyfs/00/00/00/00/00/13/A9/A3/wkr0011.pdf |title=Annual Results 2010 |accessdate=8 February 2011 |publisher=Swedbank}}</ref> | operating_income = SEK 9,955 miljardi <small>(2010)</small><ref name="AR2010" /> | net_income = SEK 7,444 miljardi <small>(2010)</small><ref name="AR2010" /> | assets = <!-- SEK 1,717 trillion <small>(2010)</small><ref name="AR2010" /> --> | equity = SEK 95,04 miljardi <small>(2010)</small><ref name="AR2010" /> | num_employees = 17220 <small>(FTE, 2010)</small><ref name="AR2010" /> | divisions = | subsid = Swedbank Luxemburg, Swedbank Russia, Hansabank Estonia, Swedbank Latvia, Swedbank Lithuania, Swedbank Ukraine | homepage = [http://www.swedbank.com/ www.swedbank.com] | intl = yes }} '''''Swedbank''''' ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēta [[banka|banku]] grupa,. Tā darbojas [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. == Vēsture == ''Swedbank'' par saviem pirmsākumiem uzskata 1820. gadu, kad Zviedrijā tika izveidota pirmā krājbanka. 1992. gadā vairākas Zviedrijas krājbankas apvienojās, izveidojot banku ''Sparbanken Sverige''. 1997. gadā tā apvienojās ar citu Zviedrijas banku ''Föreningsbanken'', kļūstot par ''FöreningsSparbanken''. Baltijā Swedbank pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad [[Igaunija|Igaunijā]] izveidojās ''Hansapank'', kas sākotnēji darbojās kā ''Tartu komercbankas'' daļa, bet 1992. gadā kļuva par neatkarīgu banku. 1995. gadā banka sāka darboties arī [[Latvija|Latvijā]] ar nosaukumu ''Hansabanka''. Nākamajā gadā Hansabanka paplašināja savu darbību Latvijā, pārņemot ''Deutsche-Lettische Bank'', un uzsāka darbību arī [[Lietuva|Lietuvā]]. 1998. gadā Hansabanka apvienojās ar ''Eesti Hoiupank'', pārņemot arī šīs bankas Latvijas meitas uzņēmumu ''Zemes banku''. 1998. gadā ''FöreningsSparbanken'' iegādājās ''Hansabankas'' akciju kontrolpaketi, bet 2005. gadā pārpirka visas akcijas, padarot Hansabanku par savu meitas uzņēmumu. 2001. gadā ''FöreningsSparbanken'' mēģinājums apvienoties ar [[SEB]] izgāzās, jo [[Eiropas Komisija]] atzina, ka tas šo banku Zviedrijā padarītu par monopolu. 2006. gadā visas grupai piederošās bankas mainīja nosaukumu uz ''Swedbank''. 2015. gada 23. septembrī paziņots, ka ''[[Danske Bank]]'' vienojusies ar ''Swedbank'' Lietuvā un Latvijā par privātpersonu (izņemot individuālas apkalpošanas klientu) biznesa pārcelšanu uz ''Swedbank''. Darījums jāapstiprina abu valstu banku uzraudzības iestādēm.<ref name="Danske Bank 2015.09" /> 2021. gada 1. februārī tika paziņots, ka ''Swedbank'' bankas Baltika tiks apvienotas zem vienas pārvaldītājsabiedrības, kas tiks reģistrēta Latvijā.<ref name="DB 2021.02.01" /> == Darbība == Swedbank darbību organizē centrālā vadība, kas kontrolē sešas struktūrvienības - Swedbank Zviedrijā, Swedbank Baltijā, Swedbank finansu tirgus, Kopējos dienestus, Swedbank starptautiskās operācijas un Swedbank aktīvu pārvaldība un apdrošināšana. Zviedrijā Swedbank pieder arī ''Swedbank Mortgage'' (kreditēšana), ''Swedbank Finans'' (finansu pakalpojumi), ''Swedbank Card Services'' (kredītkaršu apstrādes pakalpojumi), ''Swedbank Fastighetsbyrå'' (brokeru pakalpojumi), ''Swedbank Juristbyrå'' (juridiskie pakalpojumi) un ''Swedbank Företagsförmedling'' (mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts). Swedbank Zviedrijā daļēji pieder arī ''Ölands Bank'', ''Eskilstuna Rekarne Sparbank'', ''Färs och Frosta Sparbank'', ''Swedbank Sjuhärad'', ''Bergslagens Sparbank'' un ''Vimmerby Sparbank'', kā arī (kopā ar ''BarclayCard'') EnterCard, kas darbojas ne vien Zviedrijā, bet arī [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Zviedrijā darbojas arī ''Swedbank Robur Group'', kas ir atsevišķa struktūrvienība, kura nodarbojas ar fondu un aktīvu pārvaldi, kā arī piedāvā ar pensijām saistītus risinājumus. Baltijā Swedbank ir reģionālā vadība, tomēr lielāko daļu operāciju katrā valstī organizē atsevišķi. Swedbank darbojas arī Krievijā, Ukrainā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Luksemburgā, Spānijā, ASV, Ķīnā un Japānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.swedbank.com/about-swedbank/group-presence/index.htm |title=Swedbank Group presence |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210104214/http://www.swedbank.com/about-swedbank/group-presence/index.htm |archivedate={{dat|2010|02|10||bez}} }}</ref> == LU fonda mecenāts == "Swedbank" ir [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] fonda zelta mecenāts. Sadarbība un atbalsts no "Swedbank" saņemts sākot ar 2005. gadu, lai veicinātu izglītības attīstību Latvijā, ziedojot studentu pasākumu un aktivitāšu norisei. Lielākie projekti – „Open Mind” pētniecības stipendijas 2007./2008. ak. gadā un 2008./2009. ak. gadā, kā arī ikgadējs atbalsts LU studentu svētkiem „Aristotelis”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/zelta-mecenati/as-swedbank/|title=AS "Swedbank"|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Danske Bank 2015.09">[http://www.danskebank.lv/lv/about/press/news/2015/Danske-Bank-paraksta-ligumu-ar-Swedbank/ Danske Bank paraksta līgumu par privātpersonu apkalpošanas biznesa Latvijā un Lietuvā pārcelšanu uz Swedbank] Danske Bank, 2015. gada 23. septembrī</ref> <ref name="DB 2021.02.01">[https://www.db.lv/zinas/swedbank-latvija-veidos-holdingkompaniju-baltijas-limena-vadibai-500952 Swedbank Latvijā veidos holdingkompāniju Baltijas līmeņa vadībai] Db.lv, 01.02.2021</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.swedbank.lv Swedbank Latvijas mājaslapa] {{Ekonomika-aizmetnis}} {{Bankas Latvijā}} {{OMX Stockholm 30}} {{OMX Nordic 40}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bankas]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] rz9kbc4j8fdgnrnc5tgihxzqqpf27fa 0 101755 3668477 3606158 2022-08-09T13:26:07Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''Tele2'' | Logo = [[Attēls:Tele2 logo.svg|140px]] | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = akciju sabiedrība | Dibināšanas_datums = 1986. gads | Sēdeklis = [[Stokholma]], {{SWE}} | Birža = | Indekss = | Vadība = | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[telesakari]] | Produkti = Mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi | Mājaslapa = }} '''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums. == Vēsture == [[Attēls:Map Tele2.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]] ''Tele2'' 1986. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''. Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem. Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}</ref> Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. 2014. gada jūnijā tika paziņots, ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.<ref name="eksports.lv 2014.07.15" /> 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.<ref name="db 2018.01" /> == ''Tele2'' Latvijā == 1995. gada 15. novembrī tika dibināts uzņēmums SIA ''Baltel''. 1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' tika pārdēvēts par SIA ''Baltkom GSM''.<ref name="Lursoft" /> 2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''<ref name="tvnet 2000.10.04" /> 2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' tika pārdēvēts par SIA ''Tele2''.<ref name="Lursoft" /> 2004.gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences tika iegādātas 2002.gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}</ref> 2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā (Valkas novada Lugažos). 2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja ''[[5G]]'' tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' tika dibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu ''5G'' tīklu.<ref name="delfi 2019.09.23" /> Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.<ref name="db 2021.12.16" /> 2020. gada 24. februārī tika dibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniegs informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}</ref> ''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu ''Lieto internetu atbildīgi!'', vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}</ref> 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu ''5G'' tīkla izvēršanu.<ref name="db 2021.12.16"/><ref name="db 2021.12.22" /> == Kritika == ''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], tas tika nosodīts par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html | title=When slamming the phone prompts a row | publisher=The Guardian | date=2005-04-23 | accessdate=2008-04-30}} </ref> 2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan tika atzīta par izcilu reklāmas kampaņu. == Skatīt arī == * ''[[Tele2 Eesti]]'' * [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="eksports.lv 2014.07.15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu "Tele2" iegādāsies "TeliaSonera" {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13}}</ref> <ref name="db 2018.01">[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris</ref> <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] Lursoft</ref> <ref name="tvnet 2000.10.04">[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk "Baltkom GSM"] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris</ref> <ref name="delfi 2019.09.23">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019</ref> <ref name="db 2021.12.16">[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.tele2.lv/}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Telesakari Latvijā}} {{OMX Stockholm 30}} [[Kategorija:Tele2| ]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] sr50nuwopn1sl39k47kqqg8g8km7vva 0 101762 3668647 3668411 2022-08-10T03:11:27Z Egilus 27634 Saites vairs neatbilst atjaunotajiem cipariem, viens no diviem bija jāatmet. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS ''Latvenergo'' | Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]] | Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai! | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Palielinājās}} 2 062,15 milj. EUR (2021) | Vadība = Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022)<ref name="vizītkarte"/> | Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021) | Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]] | Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]] | Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}} }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā ''Latvenergo'' trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. == Vēsture == Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums"'''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1939n291&#124;article:DIVL20&#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}</ref> Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". [[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.<ref name=":0" /> 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.<ref name="2017 rezultāti"/> 2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;<ref name="db 2021.07.05" /> Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā. 2022. gada 22. jūlijā kopā ar [[Latvijas valsts meži|AS "Latvijas valsts meži"]] tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> == Darbība == AS ''Latvenergo'' kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi ''Latvijas elektriskie tīkli'' un ''[[Sadales tīkls]]'', kas izveidoti saskaņā ar [[Eiropas Komisija]]s direktīvām par tirgus atvēršanu, ''[[Elektrum Eesti]]'' un ''[[Elektrum Lietuva]]'', kas darbojas attiecīgi [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], ''Enerģijas publiskais tirgotājs'', kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,<ref name="db-ept"/> un ''Liepājas enerģija'' (51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā ''Nordic Energy Link'' un akciju sabiedrībā ''Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds'', kas neietilpst koncernā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns |title=Latvenergo koncerns |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314163731/http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns/ |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/par-mums/isuma-par-koncernu|title=Īsumā par koncernu - Latvenergo|last=|first=|access-date=2020. gada 26. martā|date=}}</ref> ''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.<ref name="2017 rezultāti">{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> == Valdes priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Gunārs Koemecs]] | 1993—1995 |- | [[Edgars Birkāns]] | 1995—1997 |- | [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |- | [[Valdis Ginters]] | 1998—2000 |- | [[Kārlis Miķelsons]] | 2000—2010 |- | [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs) | 2010 |- | [[Āris Žīgurs]] | 2010—2020 |- | Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |- | Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |} == Mecenātisms == AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vizītkarte">{{tīmekļa atsauce |title=Vizītkarte |url=https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/isuma_par_koncernu/vizitkarte/ |website=www.latvenergo.lv |access-date={{dat|2019|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105233915/https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/isuma_par_koncernu/vizitkarte/ |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> <ref name="db-ept">{{tīmekļa atsauce |title=OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' |url=https://www.db.lv/zinas/oik-administresanai-dibinas-jaunu-uznemumu-as-energijas-publiskais-tirgotajs-409790 |website=db.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2014|2|11||bez}}}}</ref> <ref name="db 2021.07.05">[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.latvenergo.lv/lat/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvenergo| ]] 5mvu1qezb8xgiiplk6jdb5o8ehfzz45 3668648 3668647 2022-08-10T03:16:20Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS ''Latvenergo'' | Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]] | Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai! | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Palielinājās}} 2 062,15 milj. EUR (2021) | Vadība = Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022) | Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021) | Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]] | Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]] | Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}} }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā ''Latvenergo'' trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. == Vēsture == Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums"'''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1939n291&#124;article:DIVL20&#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}</ref> Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". [[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.<ref name=":0" /> 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.<ref name="2017 rezultāti"/> 2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;<ref name="db 2021.07.05" /> Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā. 2022. gada 22. jūlijā kopā ar [[Latvijas valsts meži|AS "Latvijas valsts meži"]] tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> == Darbība == AS ''Latvenergo'' kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi ''Latvijas elektriskie tīkli'' un ''[[Sadales tīkls]]'', kas izveidoti saskaņā ar [[Eiropas Komisija]]s direktīvām par tirgus atvēršanu, ''[[Elektrum Eesti]]'' un ''[[Elektrum Lietuva]]'', kas darbojas attiecīgi [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], ''Enerģijas publiskais tirgotājs'', kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,<ref name="db-ept"/> un ''Liepājas enerģija'' (51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā ''Nordic Energy Link'' un akciju sabiedrībā ''Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds'', kas neietilpst koncernā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns |title=Latvenergo koncerns |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314163731/http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns/ |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/par-mums/isuma-par-koncernu|title=Īsumā par koncernu - Latvenergo|last=|first=|access-date=2020. gada 26. martā|date=}}</ref> ''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.<ref name="2017 rezultāti">{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> == Valdes priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Gunārs Koemecs]] | 1993—1995 |- | [[Edgars Birkāns]] | 1995—1997 |- | [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |- | [[Valdis Ginters]] | 1998—2000 |- | [[Kārlis Miķelsons]] | 2000—2010 |- | [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs) | 2010 |- | [[Āris Žīgurs]] | 2010—2020 |- | Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |- | Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |} == Mecenātisms == AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db-ept">{{tīmekļa atsauce |title=OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' |url=https://www.db.lv/zinas/oik-administresanai-dibinas-jaunu-uznemumu-as-energijas-publiskais-tirgotajs-409790 |website=db.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2014|2|11||bez}}}}</ref> <ref name="db 2021.07.05">[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.latvenergo.lv/lat/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvenergo| ]] hx1z2vnlgvk8ts1ok0n4dda6313vcz6 3668718 3668648 2022-08-10T06:58:38Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS ''Latvenergo'' | Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]] | Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai! | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Palielinājās}} 2062,15 milj. EUR (2021) | Vadība = Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022) | Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021) | Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]] | Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]] | Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}} }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā ''Latvenergo'' trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. == Vēsture == Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums"'''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1939n291&#124;article:DIVL20&#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}</ref> Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". [[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.<ref name=":0" /> 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.<ref name="2017 rezultāti"/> 2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;<ref name="db 2021.07.05" /> Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā. 2022. gada 22. jūlijā kopā ar [[Latvijas valsts meži|AS "Latvijas valsts meži"]] tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> == Darbība == AS ''Latvenergo'' kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi ''Latvijas elektriskie tīkli'' un ''[[Sadales tīkls]]'', kas izveidoti saskaņā ar [[Eiropas Komisija]]s direktīvām par tirgus atvēršanu, ''[[Elektrum Eesti]]'' un ''[[Elektrum Lietuva]]'', kas darbojas attiecīgi [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], ''Enerģijas publiskais tirgotājs'', kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,<ref name="db-ept"/> un ''Liepājas enerģija'' (51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā ''Nordic Energy Link'' un akciju sabiedrībā ''Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds'', kas neietilpst koncernā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns |title=Latvenergo koncerns |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314163731/http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/latvenergo/main_page/par_latvenergo/latvenergo_koncerns/ |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/par-mums/isuma-par-koncernu|title=Īsumā par koncernu - Latvenergo|last=|first=|access-date=2020. gada 26. martā|date=}}</ref> ''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.<ref name="2017 rezultāti">{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> == Valdes priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Gunārs Koemecs]] | 1993—1995 |- | [[Edgars Birkāns]] | 1995—1997 |- | [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |- | [[Valdis Ginters]] | 1998—2000 |- | [[Kārlis Miķelsons]] | 2000—2010 |- | [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs) | 2010 |- | [[Āris Žīgurs]] | 2010—2020 |- | Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |- | Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |} == Mecenātisms == AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db-ept">{{tīmekļa atsauce |title=OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' |url=https://www.db.lv/zinas/oik-administresanai-dibinas-jaunu-uznemumu-as-energijas-publiskais-tirgotajs-409790 |website=db.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2014|2|11||bez}}}}</ref> <ref name="db 2021.07.05">[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.latvenergo.lv/lat/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvenergo| ]] 9i0wq3u5cgr02j3r4o5mqifs3voc9gw 3668781 3668718 2022-08-10T10:35:57Z 84.237.150.11 /* Darbība */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS ''Latvenergo'' | Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]] | Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai! | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Palielinājās}} 2062,15 milj. EUR (2021) | Vadība = Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022) | Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021) | Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]] | Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]] | Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}} }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā ''Latvenergo'' trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. == Vēsture == Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums"'''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1939n291&#124;article:DIVL20&#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}</ref> Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". [[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.<ref name=":0" /> 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.<ref name="2017 rezultāti"/> 2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;<ref name="db 2021.07.05" /> Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā. 2022. gada 22. jūlijā kopā ar [[Latvijas valsts meži|AS "Latvijas valsts meži"]] tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> == Darbība == Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS"Latvenergo". Mātessabiedrība AS "Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. AS "Sadales tīkls" nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katram klientam. Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā veic ''Elektrum Eesti OÜ,'' savukārt Lietuvā – ''Elektrum Lietuva UAB''. AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. SIA "Liepājas enerģija" (51% akciju) nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā. AS "Latvenergo" ir līdzdalība arī AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" (46,3% akciju), kas nodarbojas ar pensiju plāna pārvaldīšanu, kā arī finanšu ieguldījums (0,005% akciju) AS "Rīgas siltums". ''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.<ref name="2017 rezultāti">{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> == Valdes priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Gunārs Koemecs]] | 1993—1995 |- | [[Edgars Birkāns]] | 1995—1997 |- | [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |- | [[Valdis Ginters]] | 1998—2000 |- | [[Kārlis Miķelsons]] | 2000—2010 |- | [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs) | 2010 |- | [[Āris Žīgurs]] | 2010—2020 |- | Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |- | Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |} == Mecenātisms == AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db-ept">{{tīmekļa atsauce |title=OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' |url=https://www.db.lv/zinas/oik-administresanai-dibinas-jaunu-uznemumu-as-energijas-publiskais-tirgotajs-409790 |website=db.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2014|2|11||bez}}}}</ref> <ref name="db 2021.07.05">[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.latvenergo.lv/lat/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvenergo| ]] n6pb8rph4tb9mnourzvkk6vz9y9bd29 3668788 3668781 2022-08-10T10:43:07Z 84.237.150.11 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS ''Latvenergo'' | Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]] | Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai! | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Palielinājās}} 2062,15 milj. EUR (2021) | Vadība = Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022) | Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020) | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021) | Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]] | Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]] | Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}} }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā ''Latvenergo'' trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu. == Vēsture == Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums"'''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1939n291&#124;article:DIVL20&#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}</ref> Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". [[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.<ref>[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.<ref name=":0" /> 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.<ref name="2017 rezultāti"/> Ministru kabinets 2019. gada 8. oktobrī atbalstīja pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu.Tādējādi AS "Latvenergo" meitassabiedrība AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir nodalīta no ''Latvenergo'' koncerna un AS "Latvijas elektriskie tīkli" īpašumā esošie Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi (330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas, apakšstacijas un sadales punkti) 2020. gada 10. jūnijā nodoti valstij, kas tos ieguldīja AS "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitālā. 2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;<ref name="db 2021.07.05" /> Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā. 2022. gada 22. jūlijā kopā ar [[Latvijas valsts meži|AS "Latvijas valsts meži"]] tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> == Darbība == Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS"Latvenergo". Mātessabiedrība AS "Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. AS "Sadales tīkls" nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katram klientam. Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā veic ''Elektrum Eesti OÜ,'' savukārt Lietuvā – ''Elektrum Lietuva UAB''. AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. SIA "Liepājas enerģija" (51% akciju) nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā. AS "Latvenergo" ir līdzdalība arī AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" (46,3% akciju), kas nodarbojas ar pensiju plāna pārvaldīšanu, kā arī finanšu ieguldījums (0,005% akciju) AS "Rīgas siltums". ''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.<ref name="2017 rezultāti">{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> == Valdes priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Gunārs Koemecs]] | 1993—1995 |- | [[Edgars Birkāns]] | 1995—1997 |- | [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |- | [[Valdis Ginters]] | 1998—2000 |- | [[Kārlis Miķelsons]] | 2000—2010 |- | [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs) | 2010 |- | [[Āris Žīgurs]] | 2010—2020 |- | Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |- | Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |} == Mecenātisms == AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db-ept">{{tīmekļa atsauce |title=OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs'' |url=https://www.db.lv/zinas/oik-administresanai-dibinas-jaunu-uznemumu-as-energijas-publiskais-tirgotajs-409790 |website=db.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2014|2|11||bez}}}}</ref> <ref name="db 2021.07.05">[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://www.latvenergo.lv/lat/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvenergo| ]] kj0isnv2ev577013d7kfxtxl58qahcn 0 106993 3668600 3666277 2022-08-09T19:59:46Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežaparks]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 09 2.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = <!-- 24,521 km<br />(12,084 km / 12,437 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> --> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 48 (23 / 25) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/9/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:9. autobuss pie Stacijas laukuma.JPG|thumb|255px|9. autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:9. autobuss Gaujas ielā.JPG|thumb|255px|9. autobuss Gaujas ielā]] [[File:9. autobuss uz Gaujas ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Gaujas ielā]] [[File:9. autobuss uz Rusova ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Rusova ielā]] '''9. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. Darbdienās pa 9. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 72 reisus, bet brīvdienās — 2 autobusi, kuri pavisam veic 46 reisus (06.2015) 9. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> '''No 2022. gada 13. jūlija sakarā ar [[Brasas tilts|Brasas tilta]] būvdarbiem maršruts [[Brasa|Brasā]] tika novirzīts pa [[Klusā iela (Rīga)|Kluso ielu]] un [[Brasa|Brasas]] dzelzceļa pārbrauktuvi. Slēgtas pieturvietas - "[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]]" un "[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]]" -, taču [[Klusā iela (Rīga)|Klusajā ielā]] atvērta pieturvieta "[[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]]". Virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] veiktas izmaiņas arī pieturvietas "[[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]]" novietojumā, tā pārvietota no rotācijas apļa uz [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pamatbrauktuvi, tādēļ ir arī nelielas izmaiņas maršrutā.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-13-julija-buvdarbu-del-bus-izmainas-9-autobusa-marsruta/|title=No 13. jūlija būvdarbu dēļ būs izmaiņas 9. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturvietās: Inženieru iela. == Pieturvietas == 9. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 48 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 8 | [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] |- | align="center" | 10 | [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)|5. šķērslīnija]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[TEC-1|TEC—1]] |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 19 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 20 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 21 | Sporta bāze |- | align="center" | 22 | [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] |- | align="center" | 23 | [[Mežaparks]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 2 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 3 | Sporta bāze |- | align="center" | 4 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 5 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]] |- | align="center" | [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|8]] | [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Krustabaz]][[Krustabaznīcas iela (Rīga)|nīcas iela]] |- | align="center" | 9 | [[TEC-1|TEC—1]] |- | align="center" | 10 | [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)|9. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | Rusova iela/[[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola|Jāņa Poruka vidusskola]] |- | align="center" | 16 | [[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]] |- | align="center" | 17 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 20 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Brīvības piemineklis]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Autobuss 09.png|thumb|255px|9. autobusa maršruta karte līdz [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijam]].]] [[Attēls:9. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|9. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] 9. autobusa maršruts tika pagarināts no [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārza]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]],<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> kā arī virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] posmā starp pieturvietām "[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]" un "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]" tika mainīts maršruts. 2008. gadā pieturvieta "Sudrabu Edžus iela" kļūdas pēc tika nosaukta par "Sudraba Edzus iela", bet vēlāk pārdēvēta pareizajā vārdā. Līdz 2010. gada 1. jūnijam 9. autobusu maršruta kopējais garums bija 24,521&nbsp;km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' kopējais garums bija 12,084&nbsp;km, bet virziena '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums bija 12,437&nbsp;km. === Maršruts === Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] un [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]. Virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]]. === Pieturvietas === 9. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 41 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' bija 20 pieturas, bet virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' bija 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 8 | [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] |- | align="center" | 10 | [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)|5. šķērslīnija]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] |- | align="center" | 15 | TEC — 1 |- | align="center" | 16 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Policijas akadēmija (Rīga)|Policijas akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 19 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 20 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 2 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 4 | [[Policijas akadēmija (Rīga)|Policijas akadēmija]] |- | align="center" | 5 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 6 | TEC — 1 |- | align="center" | 7 | [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)|9. šķērslīnija]] |- | align="center" | 8 | [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 10 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | Skola |- | align="center" | 12 | [[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]] |- | align="center" | 13 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 16 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Brīvības piemineklis]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] 9.autobusa maršruta pieturvietas "[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]" abos virzienos tika pārdēvētas par "[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]", turklāt pieturvieta virzienā uz [[Mežaparks|Mežaparku]] tika pārcelta 100 metrus atpakaļ.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3438, 9. autobusu maršrutā tiks pārdēvētas divas pieturvietas] www.rigassatiksme.lv</ref> 2015. gadā pieturvieta "Skola" tika pārdēvēta par "Jāņa Poruka vidusskola". == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|CDvoZLCgS-8|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|QgpZ7wVBh-g|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|09]] 50ucpalv8sjw0seayvv3t9kga7l0qi7 0 107578 3668485 3649525 2022-08-09T13:45:57Z GustavsGegeris 84443 uzlabots formatējums, lai sakristu ar līdzīgām lapām wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 30. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |uz = [[Daugavgrīva]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 30.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 35,163 km<br />(17,187 km / 17,576 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 62 (31 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2820&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:30. autobuss Ķīpsalas pieturā.JPG|thumb|255px|30. maršruta autobuss pieturā "Ķīpsala"]] [[File:30. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|thumb|255px|3e. maršruta autobuss sastrēgumā uz [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]]. [[2006. gads|2006]]. gada jūlijs.]] '''30. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Daugavgrīva]]i. Vasaras sezonā ir pagarināts līdz [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļiem]]. No 2015. gada 1. jūnija tika mainīts 3., 30., 36. un 56.autobusa maršruta pieturvietas „Bolderāja D/P” nosaukums uz „Daugavgrīvas D/P” atbilstoši patiesajam apkaimes nosaukumam, līdz kurai kursē sabiedriskais transports. Līdz ar pieturvietas nosaukuma maiņu 3. autobusa maršrutam „Bolderāja – Pļavnieki” tika mainīts virziena nosaukums uz „Daugavgrīva – Pļavnieki”, 30. autobusa maršrutam „Centrālā stacija – Bolderāja” uz „Centrālā stacija – Daugavgrīva” un 56. autobusa maršrutam virziena nosaukums „Bolderāja – Ziepniekkalns” tika mainīts uz „Daugavgrīva – Ziepniekkalns”. 30. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,163 km. Maršruta '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kopējais garums ir 17,187 km, bet maršruta '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 17,576 km. Darbdienās pa 30. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens. Vasaras sezonā 30. maršruta autobusi kursē arī brīvdienās, 2019. gada vasaras sezonā brīvdienās maršruts pagarināts līdz Vakarbuļļiem. 30. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. [[2008. gads|2008]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]] 3e. autobusu maršrutu pārdēvēja par 30. autobusu maršrutu. Tas zaudēja ekspreša maršruta statusu un kļuva par parastu maršrutu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> Agrāk 30. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. == Maršruts == '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] [[Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]. == Pieturvietas == 30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 62 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' ir 31 pietura, maršrutā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' arī ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 3 | [[Nacionālais teātris (Rīga)|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 6 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 9 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs |- | align="center" | 10 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" |12 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" |13 | [[Cementa iela]] |- | align="center" |14 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" |15 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |- | align="center" |16 | [[Spilves lidlauks]] |- | align="center"|17 | [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]] |- | align="center" | 18 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |- | align="center" | 19 | [[Voleri]] |- | align="center" | 20 | [[Beķermuiža]] |- | align="center" | 21 | [[Zilā iela]] |- | align="center" | 22 | [[Guberņciems]] |- | align="center" | 23 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Bolderājas tirgus]] |- | align="center" | 25 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas tilts]] |- | align="center" | 28 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center" | 29 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center" | 30 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center" | 31 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- |32* |[[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas D/P]] |- |33* |[[Memmes pļava]] |- |34* |[[Atīrīšanas iekārtas]] |- |35* |[[Roņu iela]] |- |36* |[[Zēģeļu iela|Zēgeļu iela]] |- |37* |[[Dzelmes iela (Jūrmala)|Dzelmes iela]] |- |38* |[[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |- |39* |[[Pludmale]] |- |40* |[[Vakarbuļļi]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1* |[[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļi]] |- |2* |Pludmale |- |3* |[[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |- |4* |Dzelmes iela |- |5* |Zēģeļu iela |- |6* |Roņu iela |- |7* |Attīrīšanas iekārtas |- |8* |[[Ziemeļupe]] |- |9* |Memmes pļava |- | align="center" | 10 |[[Daugavgrīva]]s D/P |- | align="center" | 11 |[[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- | align="center" | 12 |[[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center" | 13 |[[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center" | 14 |[[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center" | 15 | Bolderājas tilts |- | align="center" | 16 |[[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] |- | align="center" | 17 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center" | 18 |[[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Guberņciems]] |- | align="center" | 20 |[[Zilā iela]] |- | align="center" | 21 | [[Beķermuiža]] |- | align="center" | 22 |[[Voleri]] |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |- | align="center" | 24 | [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]] |- | align="center" | 25 |[[Spilves lidlauks]] |- | align="center" | 26 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |- | align="center" | 27 |[[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" | 28 |[[Cementa iela]] |- | align="center" | 29 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 30 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs |- | align="center" | 32 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 33 |[[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 34 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 35 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" |36 |[[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 37 |[[Ķīpsala]] |- | align="center" | 38 |[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 39 |[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 40 |[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |} |} * *-Centrālā stacija - Daugavgrīva - Vakarbuļļi (Brauc tikai vasaras brīvdienās) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] <!-- == Piezīmes un atsauces === ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|piJW5QAGW_E|Pilnā 30. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|30]] d3b87miuzzs9i7my84kogli27s0bwop 0 108492 3668650 3564951 2022-08-10T03:20:26Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Movimento_Popular_de_Libertação_de_Angola_(bandeira).svg" aizvietots ar "Flag_of_MPLA.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Portugāles koloniālais karš |partof = |image = [[Attēls:23-1961-ReconquistaBeiraBaixa.jpg|300px]] |caption = Portugāļu karaspēka kolonna |date = [[1961]]. — [[1974]]. |place = [[Angola]], [[Mozambika]], [[Gvineja-Bisava]] |casus = Koloniju neatkarību atgūšana |result = |combatant1 = {{Flagicon|Portugal}} [[Portugāle]] |combatant2 = {{Flagicon|Angola}} [[Angola]] <small>(1961-74)</small>:<br /> * [[Attēls:Flag of MPLA.svg|22px]] [[MPLA]] * [[Attēls:Flag of UNITA.svg|22px]] [[UNITA]] * [[Attēls:Bandeira da FNLA.svg|22px]] [[FNLA]] [[Attēls:Flag of PAIGC.svg|22px|border]] [[Gvineja-Bisava]] <small>(1963-74)</small>:<br /> * [[Attēls:Flag of PAIGC.svg|22px|border]] [[PAIGC]] [[Attēls:Flag of Mozambique.svg|22px|border]] [[Mozambika]] <small>(1964-74)</small>:<br /> * [[Attēls:Flag of Mozambique.svg|22px|1974]] [[FRELIMO]] |commander1 = {{flaga|Portugāle}} [[Antoniu di Oliveira Salazars]]<br/>{{flaga|Portugāle}} [[Marselu Kaetanu]] |commander2 = |casualties1 = |casualties2 = }} [[Attēls:Portuguese colonial war blank map.svg|thumb|250px|Portugāle un tās Āfrikas kolonijas.]] [[Attēls:Nt-DE das FA e Estado.png|thumb|Portugāles finansiālie izdevumi kara laikā.]] '''Portugāles koloniālais karš''' ({{val|pt|Guerra Colonial}}) ir bruņotu konfliktu sērija, kurus pret valdību organizēja nacionālās atbrīvošanas kustības [[Portugāle]]s afrikāņu kolonijās no [[1961]]. līdz [[1974]]. gadam. Portugāle iesāka kolonizēt [[Āfrika]]s piekrasti jau 15. gadsimtā, tomēr pilnīgu kontroli savās kolonijās nostiprināja tikai līdz ar [[Āfrikas sadalīšana|Āfrikas sadalīšanu]] 20. gadsimta sākumā. Šīs teritorijas kopš 1951. gada formāli bija Portugāles Aizjūras teritorijas. Afrikāņu tautu nacionālās pašapziņas pieaugums un [[dekolonizācija]]s procesa paātrināšanās 20. gadsimta 50. gados un 60. gadu sākumā noveda pie politisku grupu izveides kolonijās. Portugālē valdošais [[Antoniu di Oliveira Salazars|Salazara]] režīms, lai saglabātu kolonijas, 1950. gados pakāpeniski oficiāli pieņēma vienkāršotu luzotropikālisma modeli — šī [[Brazīlija|Brazīlijā]] radītā ideoloģija proklamēja vienotu daudzrasu transkontinentālu portugāļu nāciju, apgalvojot, ka portugāļu koloniālisms esot atšķirīgs no citiem ar savu izpratni pret pamatiedzīvotājiem. Taču laika tādas nācijas reālai izveidei vairs nepietika, jo pirms tam ilgstoši bija attīstīts pretējais, klasiski koloniālais modelis ar rasu segregāciju. Vēl 1959. gada pašu portugāļu pētījums parādīja, ka portugāļu kontrolētajā Mozambikā starprasu sadarbība ir daudz zemākā līmenī nekā kaimiņu [[Tanzānija|Tanganjikā]], kuru pārvaldīja briti, un tikai 1961. gadā, kad gandrīz visā Āfrikā koloniālā sistēma tika likvidēta, visi "aizjūrnieki" ieguva tiesības uz Portugāles pilsonību.<ref>[https://www.buala.org/pt/a-ler/o-luso-tropicalismo-e-o-colonialismo-portugues-tardio Cláudia Castelo. O luso-tropicalismo e o colonialismo português tardio]</ref> Kad kļuva skaidrs, ka Portugāle nevēlas afrikāņu tautām piešķirt neatkarību, ar to neapmierinātie grupējumi uzsāka bruņotu cīņu. [[1961]]. gadā sākās sacelšanās [[Angola|Angolā]], [[1962]]. gadā [[Portugāļu Gvineja|Gvinejā]], [[1964]]. gadā [[Mozambika|Mozambikā]]. Galvenie antiportugāļu spēki bija partijas [[MPLA]] (Angola), [[PAIGK]] (Gvineja), [[FRELIMO]] (Mozambika). Vēl visās šajās valstīs bija arī mazākas kustības, kas arī iestājās pret portugāļiem, bet tām bija nesaskaņas ar vadošajiem grupējumiem, no kuriem tās nereti bija atšķēlušās. Tas bieži noveda pie nesaskaņām un asinsizliešanas pašās antiportugāļu kustībās, visizteiktāk tas bija Angolā. Visās trijās valstīs sacelšanās pārvērtās ieilgušos [[Partizānu karš|partizānu karos]]. Nemiernieki guva morālu un militāru atbalstu no [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Ķīna]]s un citām valstīm, darbojās neatkarīgo afrikāņu kaimiņvalstu teritorijās. Portugāles armija centās pastiprināti apsargāt koloniālo īpašumu robežas. Diezgan efektīvi sevi pierādīja 1970. gadu sākumā Mozambikā pielietotā spēcīgo un masveida uzbrukumu taktika nemiernieku bāzēm, tomēr pārāk lielie zaudējumi piespieda portugāļu valdību no tās atteikties. Portugālei nebija pietiekami daudz militāro spēku, lai efektīvi karotu uzreiz trīs frontēs. Portugāļu armijai bija arī jāpilda [[NATO]] līguma pienākumi un tās aktivitāte Āfrikā izsauca nepatiku alianses sabiedrotajos, bet lielie kara izdevumi negatīvi atspoguļojās uz dzīves apstākļiem valstī. Ievilkušies kari un cilvēku zaudējumi izraisīja sašutumu lielā daļā valsts iedzīvotāju. Visveiksmīgākā bija partizānu kustība Gvinejā, kur partizāni [[1973]]. gadā jutās pietiekami pārliecināti, lai pasludinātu neatkarību atbrīvotajā teritorijā. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Mozambikā karš beidzies "neizšķirti", bet Angolā portugāļi 1972. gadā guva stratēģisku uzvaru. [[1974]]. gada aprīlī armijas virsnieku grupa, kas neticēja galīgai uzvarai koloniālajā karā, veica revolūciju Portugālē ([[Neļķu revolūcija]]), pēc kuras sākās pārrunas ar afrikāņu nemierniekiem. [[1975]]. gadā neatkarību atguva Angola, Mozambika un [[Gvineja-Bisava]], kā arī karā tieši neiesaistītās [[Santome un Prinsipi]], [[Kaboverde]] un [[Austrumtimora]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] rbfa5ra3iurvmtz7oai69m28ogqrzsx 0 110376 3668504 955732 2022-08-09T16:50:29Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|thumb|[[Livonijas konfederācija]]s karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks cauri iekarotajai Kursai nonāca līdz Nemunas ietekai jūrā un uzcēla atbalsta cietoksni Klaipēdā (kartē - ''Memel'').]] '''1252. gada karagājiens uz Kursu''' notika 1252. gadā pēc tam, kad Lietuvas karalis [[Mindaugs]] bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni. Dienvidkursas pakļaušanai sasaukto Livonijas ordeņa karaspēku vadīja mestra pienākumu izpildītājs [[Seinas Eberhards]]. Karaspēks devās pa seno [[Kursa (valsts)|Kursas]] kara ceļu no Rīgas gar [[Jūrmala|Jūrmalu]] caur Kuldīgu uz [[Nemuna|Nemunas]] ieteku Baltijas jūrā. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili, kurā atstāja garnizonu un pa jūras ceļu pilī atveda lielus pārtikas krājumus. Pēc Klaipēdas pils uzcelšanas karaspēks atgriezās Rīgā. 1253.gada pirmajā pusē, pēc hronikas ziņām, 40 000 karavīru no [[prūši|prūšu]] zemes Sembijas devās karagājienā pret Mēmelburgas pili, bet nespēja to ieņemt. Jaunais Livonijas ordeņa mestrs [[Anno fon Zangerhauzens]] devās atbildes karagājienā pret sembjiem, kas Kuršu nērijā bija uzcēluši aizsardzības valni. 1254. gadā ordenis kopā ar Kurzemes bīskapu [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu fon Licelburgu]] vienojās par kuršu zemju sadali un kristīšanu. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas militārā vēsture]] [[Kategorija:1252. gads]] dwq4m5s3d5bgwmlmlr7y5j8k3f2atmq 0 110984 3668766 3652005 2022-08-10T10:04:01Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas datums..... wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1962|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1962. gads|1962. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[Aleksandrs Bieziņš]] veica pirmo plaušu rezekciju bērnam ar plaušu sastrutojumu.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Gaujēns|first=Jānis|date=2009-26-02|title=Bērnu krūšu dobuma ķirurģijas sākums un attīstība Latvijā (1959—1997) (Akadēmiskā runa, saņemot Paula Stradiņa balvu 2009. gada 26. februārī)|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/69/1/amhr.2010.IX.332-344.pdf|journal=Acta medico-historica Rigensia|volume=IX|pages=332-344}}</ref> * [[1. janvāris]] — tika atcelta abonēšanas maksa radio un televīzijai. === Februāris === * J. Mešalkins un V. Fufins veica pirmās sirds operācijas Bērnu slimnīcā.<ref name=":1" /> === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — [[Jēkabpils]] pilsētai pievienoja [[Krustpils]] pilsētu. === Jūlijs === * Tika pabeigta [[Dašava]]s—[[Rīga]]s gāzes vada izbūve.<ref>{{enc riga|767}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Zasulauka depo saņēma pirmos [[ER2]] sērijas elektrovilcienus Nr. 300, 301, 302.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}, ldz.lv</ref> === Decembris === * [[18. decembris]] — tika likvidēti [[Aizputes rajons|Aizputes]], [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], [[Limbažu rajons|Limbažu]], [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]], [[Jelgavas rajons|Jelgavas]], [[Siguldas rajons|Siguldas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajoni. === Nezināms datums === * [[Rīga|Rīgā]], Kirova (tagad [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]]) un Skolas ielu stūrī tika atvērts specializēts kinoteātris bērniem "[[pionieris (kinoteātris)|Pionieris]]".<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961—1963)</ref> * Laukumā iepretīm Pionieru pilij (tagad [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]]),<ref group="P">Pēc pieminekļa uzstādīšanas, laukums tika pārdēvēts Pētera Stučkas vārdā.</ref> no rumpja, kuru bija paredzēts uzstādīt [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]], kā pieminekli [[Josifs Staļins|Staļinam]], tika atklāts piemineklis [[Pēteris Stučka|Pēterim Stučkam]]. Tas tika demontēts 1991. gada augustā. * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] uzsāka veļas mazgājamās mašīnas "[[Rīga-8]]" (cena 70 rubļi) un centrifūgas "Gauja" (cena 40 rubļi) ražošanu. * Tika dibināta [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]. * Latvijā tiek ieviesta obligātā astoņgadīgā izglītība. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Diena bez vakara]]" (režisors [[Māris Rudzītis]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1962|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs|access-date={{dat|2018|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181004172753/https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies|archivedate={{dat|2018|10|04||bez}}}}</ref> === Muzikālās filmas === * "[[Mocarts un Saljēri]]" (režisors [[Vladimirs Gorikers]]) === Īsfilmas === * "[[Baltie zvani]]" (režisors [[Ivars Kraulītis]]) (ietverta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas Kultūras kanonā]]) == Dzimuši == * [[10. februāris]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (miris 2017. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ģirts Valdis Kristovskis]], politiķis * [[9. marts]] — [[Andrejs Požarnovs]], ārsts un politiķis * [[17. aprīlis]] — [[Vitālijs Samoilovs]], hokejists, vārtsargu treneris * [[1. maijs]] — [[Rihards Eigims]], uzņēmējs un politiķis * [[4. maijs]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Laila Pakalniņa]], režisore un scenāriste * [[8. jūnijs]] — [[Arnis Cimdars]], CVK priekšsēdētājs (miris 2021. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (Igo), dziedātājs * [[17. jūlijs]] — [[Aleksejs Loskutovs]], jurists un politiķis * [[8. augusts]] — [[Silvija Dreimane]], juriste un politiķe * [[13. augusts]] — [[Dainis Liepiņš (riteņbraucējs)|Dainis Liepiņš]], riteņbraucējs (miris 2020. gadā) * [[25. augusts]] — [[Māris Bružiks]], vieglatlēts * [[27. augusts]] — [[Jānis Straume]], ārsts un politiķis * [[10. oktobris]] — [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Oļegs Andrejevs]], dziedātājs (miris 2021. gadā) * [[11. novembris]] — [[Māris Poikāns]], bobslejists * [[17. novembris]] — [[Jānis Ērglis]], horeogrāfs * [[30. decembris]] — [[Arvils Ašeradens]], žurnālists un politiķis == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Kārlis Karlsons]], inženieris, ķīmiķis (1907. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ludvigs Sēja]], diplomāts (1885. gadā) * [[21. marts]] — [[Ādolfs Bļodnieks]], politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1889. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Teodors Grīnbergs]], luterāņu mācītājs (1870. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Alberts Rumba]], ātrslidotājs (1892. gadā) * [[28. augusts]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], rakstnieks (1877. gadā) * [[12. septembris]] — [[Oļģerds Grosvalds]], žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts (dzimis 1884. gadā) * [[8. novembris]] — [[Mordehajs Nuroks]] (''מרדכי נורוק''), rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis (1884. gadā) * [[13. novembris]] — [[Vilis Rīdzenieks]], fotogrāfs (1884. gadā) * [[29. decembris]] — [[Zāmuels Hops]], Latvijas armijas seržants (dzimis 1890. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1962. gads|Latvija]] [[Kategorija:1962. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] b696rf4qcfh13865i78usomyuyt0lf0 0 113151 3668451 3379126 2022-08-09T12:31:47Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|muzikālas kompozīcijas veidu|dziesma (nozīmju atdalīšana)|dziesma}} '''Dziesma''' ir neliela apjoma vokāls [[skaņdarbs]], kurā muzikālais tēls apvienots ar [[dzeja|dzejisko]]. Parasti dziesma sastāv no [[Pants|pantiem]] un [[piedziedājums|piedziedājumiem]]. Nereti dziesmu vārdi jeb [[lirika]] ir ar atskaņām, kā dzeja. Dziesmas var saturēt arī reliģiskus tekstus. Bieži vien dziesmas tiek izpildītas dažādu [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentu]] pavadījumā. Dziesmas var nodziedāt viens dziedātājs, kā arī vairāki, piemēram, [[duets]], [[trio]], [[kvartets]] vai pat [[koris]]. Dziesmas, kuras ir ieguvušas lielu popularitāti, sauc par [[hits|hitiem]]. Izšķir arī [[tautasdziesma]]s, kas ir skaņdarbi, kurus izpilda tautas mūzikā. == Skatīt arī == * [[Skaņdarbs]] {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dziesmas| ]] 896b3l8dxdutczmu1ua2y9uzy7o769z 10 113797 3668449 3667960 2022-08-09T12:22:03Z Papuass 88 ja jau Titāniks, tad arī šie wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name=Tirdzniecības centri Rīgā |title=Tirdzniecības centri [[Rīga|Rīgā]] |titlestyle = background:#cbd1b3; |state=autocollapse |list1= * [[AKROPOLE Alfa|AKROPOLE Alfa]] * [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|Akropole]] * [[Bērnu pasaule]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Damme"|Damme]]'' * [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"|Domina Shopping]]'' * ''[[Galleria Riga]]'' * [[Galerija Centrs]] * [[Tirdzniecības centrs "Minska"|Minska]] * [[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olimpia]]'' * ''[[Origo]]'' * [[Iepirkšanās centrs "Ozols"|Ozols]] * [[Rīga Plaza]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Sky & More"|Sky & More]]'' * [[Tirdzniecības komplekss "Spice"|Spice]] * [[Tirdzniecības centrs "Ščecina"|Ščecina]] * [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Zoom"|Zoom]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> nmxccyrl4nqecst4v4srg7wmtse53wn 0 114796 3668561 2938516 2022-08-09T19:10:22Z Spnq 103627 /* Izskats un īpašības */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Ochotona princeps.jpg | att_nosaukums = [[Amerikas svilpējzaķis]] (''Ochotona princeps'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Lagomorpha | kārta_lv = Zaķveidīgie | dzimta = Ochotonidae | dzimta_lv = Svilpējzaķu dzimta | dzimta_r = Svilpējzaķi | ģints = Ochotona | ģints_lv = Svilpējzaķi | binomial = Ochotona <small>([[Link]], 1795)</small> | iedalījums = 30 sugas, kas ietilpst 3 apakšģintīs: * ziemeļu svilpējzaķi (''Pika'') * krūmu—stepju svilpējzaķi (''Ochotona) * kalnu svilpējzaķi (''Conothoa'') | izplatība = | kategorijas = nē }} '''Svilpējzaķi''' (''Ochotona'') ir vienīgā joprojām eksistējošā '''svilpējzaķu dzimtas''' (''Ochotonidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Svilpējzaķu dzimtā ir vēl 17 izmirušas ģintis. Savukārt svilpējzaķu dzimta ir viena no trim [[zaķveidīgie|zaķveidīgo]] kārtas (''Lagomorpha'') dzimtām. Svilpējzaķu ģintī ir 30 [[suga]]s. Tos mēdz dēvēt arī par '''pīkstuļiem'''. Savu nosaukumu tie ieguvuši, pateicoties pīkstēšanai brīdī, kad ielec pazemes alā. [[Latvija|Latvijā]] neviena no svilpējzaķu sugām nedzīvo. Tās pamatā dzīvo [[Āzija|Āzijā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Svilpējzaķi ir labi piemērojušies aukstam [[klimats|klimatam]] un dzīvei akmeņainās [[kalns|kalnu]] nogāzēs, kurās var atrast daudzas dabīgas slēptuves, lai gan ir sugas, kas alas rok pašas. Sugas, kas pašas rok alas, pamatā dzīvo [[stepe|stepē]]. [[Eirāzija]]s kalnos svilpējzaķi bieži savās slēptuvēs dalās ar [[sniega žubīte|sniega žubītēm]], kas [[ligzda]]s iebūvē svilpējzaķu [[ala|alās]].<ref name="ka">Kawamichi, Takeo (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 726–727. {{ISBN|0-87196-871-1}}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Alpenpfeifhase-drawing.jpg|left|200px|thumbnail|[[Altaja svilpējzaķis|Altaja svilpējzaķi]] (''Ochotona alpina'') mūsdienās iespējams ir izmiruši, pēdējie dati par šiem dzīvniekiem iegūti {{g_dek|1970|L}}]] [[Attēls:Ochotona hyperborea yesoensis detail.jpg|left|200px|thumbnail|[[Ziemeļu svilpējzaķis]] (''Ochotona hyperborea'')]] Svilpējzaķi ir mazi, [[kāmis|kāmjiem]] līdzīgi [[dzīvnieki]], īsām [[kājas|kājām]], apaļām [[ausis|ausīm]] un īsām [[aste|astēm]].<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Ochotonidae.html ADW:Family Ochotonidae]</ref> To ķermeņa garums ir apmēram 18—20 [[Centimetrs|cm]], aste ir īsāka nekā 2 cm, atkarībā no sugas tie sver 75—290 [[grams|g]]. Tāpat kā [[zaķi]], svilpējzaķi pēc paēšanas izdala mīkstas, zaļas fekālijas, kuras tūlīt apēd. Tikai pēc tam, kad barība iziet caur [[gremošanas sistēma|gremošanas sistēmu]] otro reizi, tā ir sagremota pilnībā, un tad [[fekālijas]], kuras sauc par spirām, ir blīvas un tumši [[brūnā krāsa|brūnas]]. Svilpējzaķi barojas tikai ar [[augi]]em, tie parasti ir [[Zālaugi|zāle]], [[grīšļi]], [[krūmi|krūmu]] zariņi, [[sūnas]] un [[ķērpji]]. Tāpat kā citiem zaķveidīgajiem svilpējzaķiem nav ilkņu, bet ir 2 pāri lielu priekšzobu, kas piemēroti graušanai. Akmeņu dabīgajās slēptuvēs dzīvojošajiem svilpējzaķiem pēcnācēju ir mazāk nekā pazemes alās dzīvojošajiem radiniekiem. Kalnu svilpējzaķu metiens parasti ir mazāks par 5 mazuļiem, toties stepju svilpējzaķiem mazuļu ir vairāk un metieni biežāk. Grūsnības periods svilpējzaķiem parasti ir 25—30 [[diena]]s.<ref name="ka"/> == Uzvedība == Svilpējzaķi ir dienas dzīvnieki vai arī tie var būt aktīvi krēslas stundās. Jo augstāk kalnos dzīvo svilpējzaķi, jo izteiktāk tie ir aktīvi dienas laikā. Visaktīvākie tie ir īsi pirms [[ziema]]s. Svilpējzaķi neguļ [[ziemas miegs|ziemas miegu]], tāpēc savās alās uzkrāj barību, lai aukstā laikā gan miga būtu silta, gan tuvumā būtu pieejams ēdamais. Svilpējzaķi vāc zāli, to izžāvē [[saule|saulē]] un tikai tad, kad zāle ir kļuvusi par sienu, ievelk to migā. Bieži tie sauso zāli viens no otra nozog, tad starp tiem izceļas kautiņi un strīdi. Strīdoties svilpējzaķi kļūst neuzmanīgi, un to tūlīt izmanto plēsīgie [[putni]] un [[seski]]. Eirāzijas svilpējzaķi parasti dzīvo ģimenēs, un radniecīgas ģimenes veido lielākas grupas. Svilpējzaķu kolonija kopīgi vāc zāli ziemai, to uzmana un sargā no svešiem svilpējzaķiem. Dažas svilpējzaķu sugas ir teritoriālas un apsargā noteiktu teritoriju. Ziemeļamerikas svilpējzaķu sugas, kā [[Amerikas svilpējzaķis]] (''Ochotona princeps'') un [[apkakles svilpējzaķis]] (''Ochotona collaris'') ir vientuļnieces un no sabiedrības izvairās. == Sistemātika == [[Attēls:Pika pile.JPG|thumb|right|220px|Uz akmeņiem saulē žāvējas svilpējzaķa savāktais siens]] [[Attēls:Ochotona dauurica, Tariat sum, Arkhangai province, Mongolia extr.JPG|220px|thumbnail|[[Altaja svilpējzaķis]] (''Ochotona alpina'')]] * '''Svilpējzaķu dzimta''' (''Ochotonidae'') **'''Svilpējzaķu ģints''' (''Ochotona'') *** apakšģints ''Pika'': ziemeļu svilpējzaķi **** suga [[Altaja svilpējzaķis]] (''Ochotona alpina'') **** suga [[Sudrabsvilpējzaķis]] (''Ochotona argentata'') **** suga [[Apkakles svilpējzaķis]] (''Ochotona collaris'') **** suga [[Hofmaņa svilpējzaķis]] (''Ochotona hoffmanni'') **** suga [[Ziemeļu svilpējzaķis]] (''Ochotona hyperborea'') **** suga [[Mongolijas svilpējzaķis]] (''Ochotona pallasi'') **** suga [[Amerikas svilpējzaķis]] (''Ochotona princeps'') **** suga [[Turučanas svilpējzaķis]] (''Ochotona turuchanensis'') *** apakšģints ''Ochotona'': krūmu—stepju svilpējzaķi **** suga [[Pelēkais svilpējzaķis]] (''Ochotona cansus'') **** suga [[Melnlūpu svilpējzaķis]] (''Ochotona curzoniae'') **** suga [[Daurijas svilpējzaķis]] (''Ochotona dauurica'') **** suga [[Tsing-linga svilpējzaķis]] (''Ochotona huangensis'') **** suga [[Nubra svilpējzaķis]] (''Ochotona nubrica'') **** suga [[Stepes svilpējzaķis]] (''Ochotona pusilla'') **** suga [[Afganistānas svilpējzaķis]] (''Ochotona rufescens'') **** suga [[Tibetas svilpējzaķis]] (''Ochotona thibetana'') **** suga [[Tomasa svilpējzaķis]] (''Ochotona thomasi'') *** apakšģints ''Conothoa'': kalnu svilpējzaķi **** suga [[Ķīnas rudais svilpējzaķis]] (''Ochotona erythrotis'') **** suga [[Foresta svilpējzaķis]] (''Ochotona forresti'') **** suga [[Gaoligonga svilpējzaķis]] (''Ochotona gaoligongensis'') **** suga [[Glovera svilpējzaķis]] (''Ochotona gloveri'') **** suga [[Himalaju svilpējzaķis]] (''Ochotona himalayana'') **** suga [[Ili svilpējzaķis]] (''Ochotona iliensis'') **** suga [[Kozlova svilpējzaķis]] (''Ochotona koslowi'') **** suga [[Ladakas svilpējzaķis]] (''Ochotona ladacensis'') **** suga [[Lielausu svilpējzaķis]] (''Ochotona macrotis'') **** suga [[Muli svilpējzaķis]] (''Ochotona muliensis'') **** suga [[Melnais svilpējzaķis]] (''Ochotona nigritia'') **** suga [[Roila svilpējzaķis]] (''Ochotona roylei'') **** suga [[Turkmenistānas svilpējzaķis]] (''Ochotona rutila'') ** ģints †''[[Alloptox]]'' ** ģints †''[[Amphilagus]]'' ** ģints †''[[Bellatona]]'' ** ģints †''[[Cuyamalagus]]'' ** ģints †''[[Desmatolagus]]'' ** ģints †''[[Gripholagomys]]'' ** ģints †''[[Hesperolagomys]]'' ** ģints †''[[Kenyalagomys]]'' ** ģints †''[[Lagopsis]]'' ** ģints †''[[Ochotonoides]]'' ** ģints †''[[Ochotonoma]]'' ** ģints †''[[Oklahomalagus]]'' ** ģints †''[[Oreolagus]]'' ** ģints †''[[Piezodus]]'' ** ģints †''[[Russellagus]]'' ** ģints †''[[Sinolagomys]]'' ** ģints †''[[Titanomys]]'' † - izmirusi dzīvnieku grupa == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.physorg.com/news158049546.html As West warms, some fear for tiny mountain dweller] * [https://web.archive.org/web/20100613023449/http://cmiae.org/Resources/trek-pika.php The trek of the pika] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Ochotonidae.html Svilpējzaķu foto] (animaldiversity) * [http://animals.jrank.org/pages/3511/Pikas-Ochotonidae.html Pikas: Ochotonidae] * [https://web.archive.org/web/20100529070620/http://raysweb.net/wildlife/pages/06.html Pika (Rock Rabbit)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Svilpējzaķi| ]] [[Kategorija:Zaķveidīgie]] bn2xvffa6jr4cdwsxrdat7ewhtriaml 0 115687 3668447 3668432 2022-08-09T12:18:30Z Egilus 27634 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== {{columns |width=200px |col1= *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] |col2= *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] |col3= *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] *[[Ķegums (stacija)|Ķegums]] *[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] *[[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]] *[[Kūdra (stacija)|Kūdra]] *[[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]] *[[Lāči (stacija)|Lāči]] *[[Lašupe (stacija)|Lašupe]] *[[Lielupe (stacija)|Lielupe]] *[[Līgciems (stacija)|Līgciems]] *[[Ļubeste]] *[[Lutriņi (stacija)|Lutriņi]] *[[Majori (stacija)|Majori]] *[[Malnava (stacija)|Malnava]] *[[Mārciena (stacija)|Mārciena]] *[[Mazeleja (stacija)|Mazeleja]] *[[Medupe]] *[[Melluži (stacija)|Melluži]] *[[Melturi (stacija)|Melturi]] *[[Mežciems (stacija)|Mežciems]] *[[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] *[[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] *[[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]] *[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] *[[Pabaži (stacija)|Pabaži]] *[[Padone]] *[[Paparde (stacija)|Paparde]] *[[Pārogre (stacija)|Pārogre]] *[[Penkule (stacija)|Penkule]] *[[Platone (stacija)|Platone]] *[[Praviņi (stacija)|Praviņi]] *[[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] |col4= *[[Pūre (stacija)|Pūre]] *[[Pūriņi]] *[[Putāni (stacija)|Putāni]] *[[Puze (stacija)|Puze]] *[[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]] *[[Rudbārži (stacija)|Rudbārži]] *[[Rumbula (stacija)|Rumbula]] *[[Ruži (stacija)|Ruži]] *[[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]] *[[Seda (stacija)|Seda]] *[[Sieksāte (stacija)|Sieksāte]] *[[Silciems (stacija)|Silciems]] *[[Smārde (stacija)|Smārde]] *[[Spīgana (stacija)|Spīgana]] *[[Staburags (stacija)|Staburags]] *[[Stāmeriene]] *[[Sventa (stacija)|Sventa]] *[[Tadaiķi (stacija)|Tadaiķi]] *[[Tīraine (stacija)|Tīraine]] *[[Umernieki]] *[[Vadakste (stacija)|Vadakste]] *[[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] *[[Vainava]] *[[Vaivari (stacija)|Vaivari]] *[[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] *[[Vējiņi (stacija)|Vējiņi]] *[[Vēžukrogs]] *[[Viesturi (stacija)|Viesturi]] *[[Zalvezers]] *[[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] *[[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] *[[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] }} == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] pot7v7tpdxodvbzup9clfo9hyaho6n4 0 118439 3668527 3657458 2022-08-09T18:17:28Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|dažu jēdzienu tulkojums latviski}} [[Attēls:Bushalte met abri bankje en prullenbak.jpg|thumb|right|200px]] '''Pietura''' ir vieta pilsētā vai ārpus tās, kurā sabiedriskā transporta līdzekļi apstājas, lai izlaistu vai uzņemtu pasažierus. == Pieturu veidi == Ir divu veidu pieturas: * Regulāras pieturas: pieturas, kurās sabiedriskā transporta līdzekļi apstājas pēc noteikta grafika. * Pieprasījuma pieturas: pieturas, kurās sabiedriskā transporta līdzekļi neapstājas, ja neviens cilvēks nevēlas izkāpt vai iekāpt transportlīdzeklī. Parasti pirms šādām pieturām cilvēki salonā nospiež pogu vai informē vadītāju par to, ka vēlas izkāpt. == Pieturu atrašanās veidi == [[Attēls:Zwickau - bus stop at night (aka).jpg|thumb|200px|Pietura naktī]] Ir dažādi pieturu atrašanās veidi: * '''Pieturas kabata''': Šāda veida pietura neatrodas uz ielas braucamās daļās, bet gan tās malā speciāli izbūvētā paplašinājumā. Iekāpšana un izkāpšana no transportlīdzekļa norit, netraucējot satiksmi. * '''Pietura kā drošības saliņa''': Šāda veida pietura atrodas uz speciāli izbūvētas drošības saliņas. Lai pasažieris nokļūtu šādā pieturā, viņam nākas šķērsot brauktuvi. Tāpēc pārsvarā pie šādām pieturām tiek uzstādīti luksofori, arī pati saliņa no brauktuves ir norobežota ar drošības joslu. Pārsvarā šāda veida pieturās apstājas tramvaji. * '''Kaphaltestellen''': [[Attēls:KMP GES.jpg|thumb|200px|Tramvaja un autobusa Kaphaltestelle [[Kasele|Kaselē]], [[Vācija|Vācijā]].]] Ietve līdz sliedēm ir ''vorgezogen'' jeb sliedes ir pie tās ''verschwenkt''. Šis ir visdrošākais pieturas veids, jo pasažieriem, iekāpjot vai izkāpjot no transportlīdzekļa, nav jāšķērso brauktuve. * '''Überfahrbare Kaphaltestelle/überfahrbares Haltestellenkap''': [[Attēls:Querallee.jpg|thumb|200px|Überfahrbares Haltestellenkap [[Kasele|Kaselē]], [[Vācija|Vācijā]].]] Starp sliedēm un ietvi esošā brauktuve tiek paaugstināta, līdz ar to cilvēkiem ir vieglāk nokļūt transporta līdzeklī. Bieži pieturas vai pieturu saliņas tiek ierīkotas vietās, kur tās ir labi pārredzamas un parasti šādās vietās ir ieviesti ātruma ierobežojumi. Ir arī pieturas, kurās, lai nodrošinātu drošu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu no transportlīdzekļa, pirms tām tiek uzstādīts luksofors. * '''Pieturas ar nojumēm''': [[Attēls:Pietura Šmerļa ielā.jpg|thumb|200px|Autobusa pietura Rīgā]] [[Attēls:Tramvaja pietura Mazā Kalna iela.JPG|thumb|200px|Tramvaja pietura Rīgā]] [[File:Autobusa pietura "Vakarbuļļi".jpg|thumb|200px|Autobusa pietura Vakarbuļļos, Rīgā]] [[File:Autobusa pietura "Kantoris".jpg|thumb|200px|Autobusa pietura Baložos]] [[File:Autobusa pietura "Katlakalns".jpg|thumb|200px|Autobusa pietura Katlakalnā]] Lielpilsētās bieži sabiedriskā transporta pieturās atrodas arī nojumes. Pārsvarā pie šādām nojumēm atrodas arī biļešu automāti. Tāpat pie nojumēm ir izvietots arī attiecīgo maršrutu kustības grafiks un daudzveidīga informācija par attiecīgās pilsētas transporta sistēmu, tādējādi potenciālie pasažieri tiek iepazīstināti ar maršrutiem, cenām un attiecīgo maršrutu kustības grafikiem. Pieturu nojumes var pastāvēt, jo uz tām tiek izvietoti arī reklāmu plakāti, par kuru izvietošanu maksā attiecīgā firma. Šīs pieturu nojumes bieži bojā arī vandaļi. * '''Pieprasījuma pieturas''': Sabiedriskais transports šādās pieturās apstājas vai piebrauc klāt pie tām, ja ir pieprasījums. Parasti cilvēks, izmantojot telefonu, paziņo par to, ka vēlas iekāpt sabiedriskajā transportā šāda veida pieturā. Ja cilvēkam nav līdzi telefona, ir iespējams "izsaukt transportu" uz šo pieturu, jo pieturā atrodas neliels ekrāns zem kura ir dažas pogas (taustiņi). Parasti šādas pieturas ir arī apgaismotas. Dažās valstīs, piemēram, [[Nīderlande|Nīderlandē]] šādas pieturas ir ierīkotas lielceļu malās. Tur cilvēks pieturā nospiež attiecīgu pogu, tā rezultātā tiek pārraidīts signāls, kas liek aptuveni 100 metru pirms pieturas esošajam uzrakstam mirgot. Tādā veidā vadītājs tiek informēts par to, ka nākamajā pieturā kāds vēlas iekāpt transportlīdzeklī, vadītājs var laikus samazināt ātrumu, kā arī bez problēmām nobraukt nost no lielceļa. * '''Divkāršās pieturas''': Divkāršajās pieturās var apstāties divi vai vairāk transportlīdzekļi. Ja pieturā apstājas vairāki transportlīdzekļi, tad pasažieriem, izkāpjot no pēdējā, ir jāmēro diezgan garš ceļš līdz pirmajam. Tramvaju un autobusu pieturu tuvumā, ja tām nav drošības saliņas, darbojas citādāki ceļu satiksmes noteikumi. Pārsvarā šie noteikumi attiecas uz ātruma ierobežojumu, apdzīšanu un stāvēšanu. == Pieturu izkārtnes == <gallery> Attēls:5.16 Russian road sign.svg|Autobusu pietura Attēls:5.17 Russian road sign.svg|Tramvaju pietura ([[Krievija]]) Attēls:5.18 Russian road sign.svg|Taksometru stāvvietas pietura ([[Krievija]]) Attēls:Bushaltestellenschild Österreich.JPG|Pietura [[Austrija|Austrijā]] Attēls:London Buses Bust Stop Signage Oxford Street.jpg|Autobusu pietura [[Londona|Londonā]] Attēls:Bushaltestelle IOV.JPG|Autobusu pietura [[Vācija|Vācijā]] </gallery> == Interesanti fakti == === Viltus pieturas === [[Vācija|Vācijā]] pie veco ļaužu mājām vai slimnīcām nereti tiek izvietotas neīstas pieturas, lai cilvēki, kuri slimo ar [[plānprātība|plānprātību]], domātu, ka viņi gaida autobusu vai citu transportlīdzekli, kas viņus aizvedīs uz iedomāto galamērķi. Tā viņi var gaidīt autobusu ilgstoši, bet tiklīdz kā slimnīcas personāls atklāj, ka viņi ir pazuduši, tas viņus aizgādā no pieturas atpakaļ uz palātu. Daudzas pieturas ir izlīmētas arī ar vecām reklāmām un tajās ir izvietoti 30 gadu veci kustības saraksti.<ref>[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,3394237,00.html Bus-Stops at Old People's Homes Take Patients for a Ride] DW-WORLD.DE 2008. gada 8. jūnijā</ref> == Skatīt arī == * [[Sabiedriskais transports]] * [[Pieturas punkts]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{commonscat|Bus stops|Pietura}} {{transports-aizmetnis}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports]] [[Kategorija:Transporta infrastruktūra]] ntrhop6alqgbhnyrx37rmbmdj74c75o 0 119566 3668727 3660282 2022-08-10T08:08:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienotība |logo = New logo of the Unity (Latvia).svg |leader = [[Arvils Ašeradens]]<br><small>Vienotība</small><br>[[Arturs Krišjānis Kariņš]]<br><small>Jaunā Vienotība</small><br> |colorcode = #64C049 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[Liberālais konservatīvisms|Liberālais konservatīvisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html Parties and Elections in Europe]</ref> |position =[[Centriski labēja politika|Centriski labēja]] |international = |merged = * [[Jaunais laiks]] * [[Pilsoniskā savienība]] * [[Sabiedrība citai politikai]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[Zaļa]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Ministru kabinets]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|14|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]]<ref>Apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]"</ref> |seats4 = {{Infobox political party/seats|10|60|hex= #64C049}} |membership_year = 2022 |membership = 2155<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596 Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus]</ref> |website = {{URL|http://www.vienotiba.lv}} <br> {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1=[[Jaunā Vienotība]] |affiliation1_title=Daļa no }} '''"Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas ietilpst partiju apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]". To, saplūstot<ref>[https://likumi.lv/ta/id/81050-biedribu-un-nodibinajumu-likums Biedrību un nodibinājumu likuma 74. panta trešā daļa]</ref> reorganizācijas ceļā<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008185924 Uzņēmumu reģistra dati - partija ''VIENOTĪBA'', vienotais reģistrācijas numurs 40008185924 - Reorganizācija - izveidota saplūstot ''Jaunais laiks'' ''Pilsoniskā savienība'' ''SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI'' 2011. gada 11. novembrī]</ref> trim partijām vienā, {{dat|2011|08|06}} pēc [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]] izveidoja liberālā partija "[[Jaunais laiks]]", konservatīvā "[[Pilsoniskā savienība]]" un sociāldemokrātiskā "[[Sabiedrība citai politikai]]". "Vienotībai" [[10. Saeima|10. Saeimā]] bija vislielākā frakcija — 33 deputāti, [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] 2011. gadā [[11. Saeima|11. Saeimā]] ievēlēti 20 tās deputāti, bet [[12. Saeima|12. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta tika ievēlēti 23 deputāti. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" piedalījās sešu partiju apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]", kas ieguva astoņas tautas priekšstāvju vietas Saeimā. "Vienotības" politiķis [[Arturs Krišjānis Kariņš]] ir [[Kariņa Ministru kabinets|valdības]] vadītājs. == Vēsture == === Partijas izveidošana un 10. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2009|01|29}} partijas "[[Jaunais laiks]]", "[[Pilsoniskā savienība]]" un "[[Sabiedrība citai politikai]]" parakstīja vienošanos par sadarbību. Partijas izveidoja rīcības padomi, kurā no katras partijas deleģēja pārstāvi. Padomes sēdēs tika lemts par dažādiem jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL paraksta sadarbības vienošanos ar PS un SCP | publisher = Delfi | date = 2009.01.29. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-paraksta-sadarbibas-vienosanos-ar-ps-un-scp.d?id=23087194}}</ref> {{dat||08|05}} [[TV3]] ziņu raidījumā tika ziņots, ka bijusī [[Diena (laikraksts)|laikraksta "Diena"]] galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] ir iesaistījusies šo partiju konsolidācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte iesaistījusies labējo partiju konsolidācijā | publisher = Delfi | date = 2009.08.05. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-iesaistijusies-labejo-partiju-konsolidacija.d?id=26079847}}</ref> {{dat||08|19}} partiju vadītāji paziņoja par politiskās apvienības veidošanu, lai piedalītos [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL, PS un SCP vienojušās par konsolidāciju uz nākamajām Saeimas vēlēšanām | publisher = Delfi | date = 2009.08.19. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-ps-un-scp-vienojusas-par-konsolidaciju-uz-nakamajam-saeimas-velesanam.d?id=26322943}}</ref> {{dat||08|24}} tika parakstīts dokuments, saskaņā ar kuru partijas apņēmās piedalīties vēlēšanās ar vienotu sarakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL, PS un SCP Saeimas vēlēšanās startēs ar vienu sarakstu | publisher = Delfi | date = 2009.08.24. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-ps-un-scp-saeimas-velesanas-startes-ar-vienu-sarakstu.d?id=26410167}}</ref> {{dat||11|19}} par apvienības nosaukumu tika izvēlēts "Vienotība" un dibināšanas kongress tika ieplānots martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Partiju apvienību 'Vienotība' dibinās martā | publisher = Delfi | date = 2009.11.19. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/partiju-apvienibu-vienotiba-dibinas-marta.d?id=28141663}}</ref> {{dat||12|24}} partija "[[Visu Latvijai!]]" izteica vēlmi iesaistīties "Vienotībā", tāpat aicinot tajā iekļaut partijas [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] un [[Libertas.lv]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Visu Latvijai!' grib iesaistīties 'Vienotībā' | publisher = Delfi | date = 2009.12.24. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/visu-latvijai-grib-iesaistities-vienotiba.d?id=28252095}}</ref> {{dat||12|05}} [[LSDSP]] vadītājs [[Jānis Dinevičs]] teica, ka tiek meklēti politiskie partneri, ar ko kopā startēt vēlēšanās. Kā vienus no kandidātiem viņš nosauca "Vienotību".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LSDSP vēl meklē partneri nākamajām Saeimas vēlēšanām | publisher = Delfi | date = 2009.12.05. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lsdsp-vel-mekle-partneri-nakamajam-saeimas-velesanam.d?id=28522647}}</ref> {{dat||12|10}} apvienība paziņoja par sadarbību ar [[Kristīgo Demokrātu savienība|Kristīgo Demokrātu savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' sadarbosies ar KDS | publisher = Delfi | date = 2009.12.10. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-sadarbosies-ar-kds.d?id=28616809}}</ref> {{dat|2010|02|06}} "Pilsoniskās savienības" kopsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu par dalību "Vienotībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = PS piekrīt 'Vienotības' veidošanai | publisher = Delfi | date = 2010.02.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ps-piekrit-vienotibas-veidosanai.d?id=29744531}}</ref> Tajā pašā dienā S. Ēlerte paziņoja, ka startēs vēlēšanās no "Vienotības" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte startēs 10. Saeimas vēlēšanās | publisher = Delfi | date = 2010.02.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-startes-10-saeimas-velesanas.d?id=29745755}}</ref> {{dat||02|13}} dalību apvienībā apstiprināja arī "Jaunais laiks".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL pievienojas 'Vienotībai' | publisher = Delfi | date = 2010.02.13. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-pievienojas-vienotibai.d?id=29902925}}</ref> {{dat||02|27}} "Sabiedrības citai politikai" kopsapulce atbalstīja pievienošanos "Vienotībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = SCP atbalsta dalību 'Vienotībā' | publisher = Delfi | date = 2010.02.27. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/scp-atbalsta-dalibu-vienotiba.d?id=30239043}}</ref> {{dat||03|06}} notika dibināšanas sapulce, kur ar 646 balsīm "par" tika apstiprināta apvienības dibināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts | publisher = Delfi | date = 2010.03.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-apvienibu-vienotiba-dombrovskis-varetu-but-premjera-kandidats.d?id=30396817}}</ref> {{dat||03|16}} par apvienības valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtu Valdi Kristovski]] (PS).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski | publisher = Delfi | date = 2010.03.16. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-valdes-priekssedetaju-ievel-kristovski.d?id=30639573}}</ref> {{dat||03|21}} S. Ēlerte dibināja "Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = Delfi | date = 2010.03.21. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999}}</ref> Maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību "Vienotībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai' | publisher = Delfi | date = 2010.05.15. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-varetu-startet-kopa-ar-vienotibu-doma-ari-visu-latvijai.d?id=31902355}}</ref> {{dat||05|28}} "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'| publisher = Delfi | date = 2010.05.28. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nevienojas-ar-tblnnk-un-visu-latvijai.d?id=32164881}}</ref> Tikmēr tika paziņots, ka "Vienotības" sarakstā kandidēs 10 "Meierovica biedrības" dalībnieki, tostarp, S. Ēlerte.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus | publisher = Delfi | date = 2010.05.28. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-startam-velesanas-piedava-meierovica-biedribas-atbalstitajus.d?id=32165839}}</ref> "Vienotības" vēlēšanu sarakstā bija arī [[LSDSP]] biedrs [[Atis Lejiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LĀI goda direktors Lejiņš startēs 'Vienotības' sarakstā no SCP | publisher = Delfi | date = 2010.06.01. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lai-goda-direktors-lejins-startes-vienotibas-saraksta-no-scp.d?id=32236627}}</ref> Apvienība par [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu izvirzīja esošo valdības vadītāju [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]] (JL).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' publisko sarakstus un nominē Dombrovski premjera amatam | publisher = Delfi | date = 2010.07.15. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-publisko-sarakstus-un-nomine-dombrovski-premjera-amatam.d?id=33038385}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 31,22% vēlētāju atbalstu un 33 deputātu mandātus. Par "Vienotības" frakcijas vadītāju [[10. Saeima|10. Saeimā]] kļuva [[Dzintars Zaķis]] (JL). Apvienība izveidoja koalīciju ar [[ZZS|Zaļo un Zemnieku savienību]], to [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|veidotās valdības]] vadītājs atkal bija V. Dombrovskis. Savukārt [[Solvita Āboltiņa]] (JL) kļuva par Saeimas priekšsēdētāju. === Pārtapšana partijā un 11. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2011|08|06}} [[Valka|Valkā]] notika partijas dibināšanas kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibināta partija 'Vienotība' | publisher = Delfi | date = 2011.08.06. | accessdate = 2011.08.06 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/nodibinata-partija-vienotiba.d?id=39975691}}</ref> Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotības" saraksta līderis un Ministru prezidenta kandidāts atkal bija V. Dombrovskis. Vēlēšanās rezultāts bija sliktāks kā ieprieksējās vēlēšanās un [[11. Saeima|11. Saeimā]] partiju pārstāvēja 20 deputāti, kas pēc vēlēšanu rezultātiem bija trešā lielākā frakcija, tomēr pēc vairāku deputātu izstāšanās no [[Zatlera Reformu partija]]s Saeimā "Vienotībai" bija otrā lielākā frakcija. Lai arī vēlēšanās "Vienotība" ieguva vien trešo rezultātu, bieži tieši šo partiju uzskata par uzvarētāju, jo pēc 11. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" pārstāvji V. Dombrovskis saglabāja [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatu, bet S. Āboltiņa [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu. Kopš 2011. gada marta apvienības (vēlāk partijas) vadītāja bija S. Āboltiņa (līdz 2016. gadam), kas rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no Ģ. V. Kristovska. Viņš kļuva par partijas līdzpriekšsēdētāju, otrs līdzpriekšsēdētājs bija [[Aigars Štokenbergs]] (SCP). 2011. gada 26. novembra partijas kongresā [[Tukums|Tukumā]] par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta S. Āboltiņa, valdes priekšsēdētāja vietnieki — Ģ. V. Kristovskis un [[Artis Pabriks]], bet partijas domes priekšsēdētāja — [[Sandra Kalniete]]. Jau pirms kongresa par partijas ģenerālsekretāru kļuva [[Artis Kampars]]. 2012. gada 1. decembra kongresā ievēlēja šādu partijas vadību: valdes priekšsēdētāja S. Āboltiņa, domes priekšsēdētāja S. Kalniete un domes priekšsēdētājas vietniece [[Linda Medene]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Āboltiņa turpinās vadīt 'Vienotību' | publisher = TvNET | date = 2012.12.01. | accessdate = 2012.12.10. | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/445252-aboltina_turpinas_vadit_vienotibu}}</ref> partijas valdē Eiropas Parlamenta deputāti [[Valdis Dombrovskis]] un [[Artis Pabriks]], Saeimas deputāti [[Jānis Reirs]], [[Ilze Viņķele]], [[Lolita Čigāne]], [[Aleksejs Loskutovs]], [[Andrejs Judins]], [[Edvards Smiltēns]], izglītības un zinātnes ministre [[Ina Druviete]], kā arī [[Olafs Pulks]], [[Inga Priede]], [[Karina Korna]], [[Inese Vaidere]], [[Kārlis Šadurskis]].<ref>http://www.vienotiba.lv/par-mums/vienotibas-valde/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140927055330/http://vienotiba.lv/par-mums/vienotibas-valde/ |date={{dat|2014|09|27||bez}} }} VIENOTĪBAS valde</ref> === 12. Saeimas vēlēšanas un darbības laiks === {{dat|2013|12|27||bez}} "Vienotība" ar [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]] vienojās kopīgi startēt [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].<ref name="delfi.lv 2013-12-27" /> 2014. gada pirmajā pusē virkne Reformu partijas redzamāko politiķu iestājās "Vienotībā". Saeimas vēlēšanās partijai izdevās iegūt 23 mandātus, kas bija par 3 vietām vairāk kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. 2016. gada jūnijā partijas ārkārtas kongresā priekšsēdētāja amatā S. Āboltiņas vietā tika ievēlēts [[Andris Piebalgs]]. 2016. gada 12. oktobrī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums par 4000 eiro sodu, kuru [[KNAB]] 2015. gada 13. maijā piemēroja partijai saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Sods bija lielākais 12. Saeimas vēlēšanās. Problēmas izraisīja kandidāti, kuri veidoja savas personīgās priekšvēlēšanu kampaņas.<ref>http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotibai-jamaksa-4000-eiro-sods-par-velesanu-terinu-parkapumiem-valsts-finansejumu-nezaudes.a205132/</ref> KNAB arī pieņēma lēmumu pārtraukt valsts finansējumu, kas tiek piešķirts partijām, par kurām iepriekšējās vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju ("Vienotībai" ik gadu pienācās 141 669 eiro).<ref>http://www.db.lv/citas-zinas/vienotibai-atnemts-valsts-finansejums-456505</ref> {{dat|2017|7|17||bez}}, pēc nesaskaņām ar S. Āboltiņu no partijas izstājās deputāti [[Ilze Viņķele]], [[Lolita Čigāne]], [[Andrejs Judins]], [[Ints Dālderis]] un [[Aleksejs Loskutovs]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/7/17/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.07.2017.&utm_medium=email|title=Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no "Vienotības"|date={{dat|2017|7|17}}|publisher=irlv.lv|accessdate={{dat|2017|7|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> bet jau 2018. gada rudenī notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās I. Dālderis, A. Judins un A. Loskutovs tomēr startēja no "Vienotības" saraksta. Pēc tam, kad 2017. gada jūlijā A. Piebalgs paziņoja, ka nekandidēs uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, partijā izvirzījās vairāki pretendenti uz vadītāja vietu. Iekšējo nesaskaņu dēļ no "Vienotības" izstājās viens no pretendentiem [[Edvards Smiltēns]], savukārt par priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Arvils Ašeradens]]. S. Āboltiņa no partijas tika izslēgta 2017. gada 6. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aseradens-paliks-ekonomikas-ministra-amata-aboltina-izslegta-no-vienotibas.a256383/|title=Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā; Āboltiņa izslēgta no «Vienotības»|access-date=2018-09-01|language=lv}}</ref> === 13. Saeimas vēlēšanas === Pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] partija "Vienotība" iesaistījās apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]" kopā ar piecām citām politiskajām partijām: "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]", "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/jauna-vienotiba-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstu-karins-un-straujuma-nestarte.d?id=50267625 'Jaunā Vienotība' iesniedz deputātu kandidātu sarakstu; Kariņš un Straujuma nestartē] Delfi</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 31,22 | {{Infobox political party/seats|33|100|hex=#99CC33}} | |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 18,83 | {{Infobox political party/seats|20|100|hex=#99CC33}} | |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 21,87 | {{Infobox political party/seats|23|100|hex=#99CC33}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,70 | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | Sarakstā "Jaunā Vienotība" |} === Eiropas Parlaments === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 9) ! Piezīmes |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 46,19 | {{Infobox political party/seats|4|8|hex=#99CC33}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | Sarakstā "Jaunā Vienotība" |} == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Vienotība Logo alt.svg|Partijas logotips 10. un 11. Saeimas vēlēšanu laikā |Attēls:Vienotība-Logo.svg|Partijas logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā }} == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="delfi.lv 2013-12-27">[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-un-rp-vienojas-par-kopigu-startu-12saeimas-velesanas.d?id=43992750 'Vienotība' un RP vienojas par kopīgu startu 12.Saeimas vēlēšanās] LETA, 2013-12-27</ref> }} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 9qnjbrcuwsir4ap1xeg4d3ibvng4z5e 0 119804 3668562 3514858 2022-08-09T19:10:39Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Raunaisis | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Dzērbenes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=15 | plat_s=27 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=42 | gar_s=20 | gar_EW=E | platība_ha = 31,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,3 | Max_dziļums = 3,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Rauna (upe)|Rauna]] | lielbaseins = [[Gauja]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Raunaisis''' (arī '''Raunaizis''', '''Raunaiža ezers''', '''Raunaižu ezers''', '''Raunas ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2194/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82975 |title=Informācija par objektu: Raunaisis |accessdate={{dat|2016|05|19||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] ziemeļaustrumos. Dibens - dūņains. Krasti - zemi, lēzeni, austrumos - slīpi. Ietek [[Rauna (upe)|Rauna]] no [[Slutaisis|Slutaiša]], iztek Rauna. Makrofīti - [[niedre]]s, [[meldrs|meldri]], [[grīšļi]], [[vilkvālīte]]s, [[kosa]]s, [[lēpe]]s, [[ežgalvīte]]s. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[karūsa]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|rauda]]s, [[ķīsis|ķīši]], [[līnis|līņi]] un [[rudulis|ruduļi]]. Ezerā ligzdo [[pīle]]s un [[ziemeļu gulbis|ziemeļu gulbji]]. Novērojama [[bebrs|bebru]] darbība. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Dzērbenes pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 21ohq4tmjir74tg9shi31n2mzdc5t7a 0 121536 3668729 3663037 2022-08-10T08:13:41Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox_political_party |country = |name = Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" |logo = Nacionālā apvienība Logo.svg |leader = [[Raivis Dzintars]] |colorcode = #EFC800 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|7|23}} |ideology = [[nacionālisms]], [[konservatīvisms]] |position = [[Labēja politika|labēja]] |international = |merged = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] un [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] |european = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse]] |europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]] |colours = {{krāsa|#5A0505}} sarkanbrūna {{krāsa|#EFC800}} zelta |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|12|100|hex=#5A0505}} <small>(ieskaitot vienu ārpusfrakciju deputātu)</small> |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#5A0505}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|14|hex=#5A0505}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|7|60|hex=#5A0505}} |seats5_title = Vadītās pašvaldības |seats5 = [[Siguldas novads|Sigulda]], [[Smiltenes novads|Smiltene]], [[Bauskas novads|Bauska]], [[Talsu novads|Talsi]], [[Ogres novads|Ogre]]<ref name="cvk_pv21">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati |title=2021. gada pašvaldību vēlēšanas |publisher=Centrālā vēlēšanu komisija |accessdate=2021-07-01}}</ref> |membership_year = 2022 |membership = 1044<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> |website = {{URL|http://www.nacionalaapvieniba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Nacionālā Apvienība''' (saīsinājumā '''NA'''), oficiāli '''Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"''' (saīsinājumā '''Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK''') ir [[Nacionālisms|nacionāli]] [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Ar 12 vietām [[Saeima|Saeimā]], Nacionālā Apvienība ir ceturtā lielākā partija [[Saeima|Saeimā]]. Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] un "[[Visu Latvijai!]]" vienā kopīgā politiskā partijā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]], kurās tā saņēma 8 vietas Saeimā, kas to padarīja par ceturto lielāko politisko partiju Saeimā. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] politiskā partija ieguva 17 vietas Saeimā, saglabājot ceturtās lielākās politiskās partijas statusu. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot no opozīcijas. Nacionālo apvienību ilgstoši vadīja divi līdzpriekšsēdētāji — [[Raivis Dzintars]] un [[Gaidis Bērziņš]], taču kopš 2017. gada 9. decembra tai ir viens priekšsēdētājs — Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība strādā [[Kariņa Ministru kabinets|Artura Krišjāņa Kariņa]] valdībā ar trim ministriem — kultūras ([[Nauris Puntulis]]), ekonomikas ([[Jānis Vitenbergs]]) un zemkopības ([[Kaspars Gerhards]]), tā Saeimā ir pārstāvēta ar 12 deputātiem, bet Eiropas Parlamentā ar 2 deputātiem ([[Dace Melbārde]] un [[Roberts Zīle]]). Nacionālās apvienības deputāte [[Ināra Mūrniece]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] amatu, ir otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. Nacionālā apvienība vada Ogres (Egils Helmanis), Bauskas (Aivars Okmanis), Siguldas (Uģis Mitrevics), Talsu (Sandra Pētersone) un Smiltenes (Edgars Avotiņš) novadus. == Vēsture == === Kā partiju apvienība === [[2010. gads|2010]]. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.15. |accessdate = 2010.07.19 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-varetu-startet-kopa-ar-vienotibu-doma-ari-visu-latvijai.d?id=31902355}}</ref> {{dat||05|28}} "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.28. |accessdate = 2010.07.19 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nevienojas-ar-tblnnk-un-visu-latvijai.d?id=32164881}}</ref> {{dat||05|31}} TB/LNNK un "Visu Latvijai!" paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'| publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.31. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/visu-latvijai-un-tblnnk-veidos-apvienibu.d?id=32226643}}</ref> {{dat||07|02}} tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"", to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs [[Roberts Zīle]] un tās devīze būs "Vienoti latviskai Latvijai".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.02. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-apvienibu-visticamak-vadis-zile.d?id=32802861}}</ref> {{dat||07|04}} notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.04. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20100709080714/http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647 |archivedate = {{dat|2010|07|09||bez}} }}</ref> {{dat||07|15}} četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, "Visu Latvijai!" biedrs [[Visvaldis Lācis]] izveidoja apvienības [[9. Saeimas frakcijas|Saeimas frakciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Nodibina apvienības 'VL-TB/LNNK' Saeimas frakciju |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.15. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-apvienibas-vl-tblnnk-saeimas-frakciju.d?id=33034903}}</ref> {{dat||07|22}} apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = VL-TB/LNNK sarakstu līderi — Rasnačs, Dzintars, Bērziņš, Parādnieks un Tabūns |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.22. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975}}</ref> bet {{dat||07|30}} reģistrēja sarakstu vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = VL-TB/LNNK sola atcelt imigrācijas atvieglojumus investoriem |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.30. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sola-atcelt-imigracijas-atvieglojumus-investoriem.d?id=33292433}}</ref> 10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRezs10 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti], informācija CVK mājas lapā</ref> {{Dat|2011|03|08}} pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās Visvaldis Lācis.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41965/16-marta-prieksvakara-visvaldis-lacis-izstajas-no-visu-latvijai 16. marta priekšvakarā Visvaldis Lācis izstājas no "Visu Latvijai!"]. [[Jauns.lv]] (2011.03.08.)</ref> Saskaņā ar [[TV3]] raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu Nacionālā apvienībā bija balsojumu dalības ziņā visaktīvākā 10. Saeimas frakcija. 1394 atklātajos balsojumos bija reģistrēti tikai 370 Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanas gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2010. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2010. gada 5. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2010. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība rīkoja parakstu vākšanu par grozījumiem [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]], lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.<ref>[http://cvk.lv/pub/public/29863.html Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 2011.gada 11.maijs — 9.jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140110224417/http://cvk.lv/pub/public/29863.html |date={{dat|2014|01|10||bez}} }}. informācija CVK mājas lapā</ref> Šī iniciatīva kalpoja par iemeslu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas tika uzsākta 2011. gada 4.martā un noveda pie [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referenduma par grozījumiem Satversmē]]. {{dat|2011|07|23}}, vienā dienā ar [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par 10. Saeimas atlaišanu]], "Visu Latvijai!" un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Dzintars un Zīle vadīs jaunu partiju |publisher = Ir |date = 2011.07.23. |accessdate = 2011.07.23 |url = http://www.irir.lv/2011/7/23/dzintars-un-zile-vadis-jaunu-partiju}}</ref> bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti [[Raivis Dzintars]] un [[Gaidis Bērziņš]].<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/par-mums/vesture/ Nacionālās apvienības vēsture]. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)</ref> [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez_s11 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti], informācija CVK mājas lapā</ref> tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi [[10. Saeima]]s deputāti tika pārvēlēti arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]] kopā ar [[Vienotība|Vienotību]] un (Zatlera) [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]], panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais [[Saskaņas centrs]]. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre [[Žaneta Jaunzeme-Grende]] un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai]. Delfi (2011.10.25)</ref> bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem [[Latvijas demogrāfija|demogrāfijā]]<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/demografijas-ultimats-koalicija-vienojas-par-papildu-naudu-na-atbalstis-budzetu.d?id=42767382 'Demogrāfijas ultimāts': koalīcija vienojas par papildu naudu; NA atbalstīs budžetu]. Delfi (2012.10.22.)</ref><ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/laba-zina-jaunajiem-vecakiem-jeb-panaktais-demografija/ Laba ziņa jaunajiem vecākiem jeb panāktais demogrāfijā]. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.06.)</ref> un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/koalicijas-vienosanas-par-terminuzturesanas-atlauju-regulejumu/ Koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju regulējumu]. NacionalaApvieniba.lv (2013.10.11.)</ref> {{dat|2012|06|21|l}}, pēc konflikta ar Ministru prezidentu [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]] jautājumā par [[holokausts|holokausta]] laikā zaudēto [[ebreji|ebreju]] kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/premjers-pienem-tieslietu-ministra-demisiju-pienakumus-uz-laiku-uztic-jaunzemei-grendei.d?id=42453182 Premjers pieņem tieslietu ministra demisiju; pienākumus uz laiku uztic Jaunzemei-Grendei] Delfi (2012.06.21.)</ref> un viņu šajā amatā nomainīja [[Jānis Bordāns]],<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-tieslietu-ministra-amata-ievel-jani-bordanu.d?id=42487086 Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303230530/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-tieslietu-ministra-amata-ievel-jani-bordanu.d?id=42487086 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Delfi (2012.07.05.)</ref> kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-pievienojas-tblnnk.d?id=42519416 Bordāns pievienojas TB/LNNK] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200922114702/https://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-pievienojas-tblnnk.d?id=42519416 |date={{dat|2020|09|22||bez}} }}. Delfi (2012.07.18.)</ref> {{dat|2013|04|16|l}}, lai uz biedrības [[Demokrātiskie patrioti]] bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts [[Dāvis Stalts]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputats-stalts-pametis-na-frakciju.d?id=43231988 Deputāts Stalts pametīs NA frakciju] Delfi (2013.04.15.)</ref> [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. "latviešu partijām".<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-bilance-triskarsots-deputatu-skaits-un-baiba-broka-ka-latviskas-rigas-lidere/ NA bilance — trīskāršots deputātu skaits un Baiba Broka kā latviskās Rīgas līdere]. NacionalaApvieniba.lv (2013.06.05.)</ref> Tā kā biedrība "Demokrātiskie patrioti" bija paziņojusi par partijas veidošanu<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/476058-biedriba_demokratiskie_patrioti_rudeni_partaps_partija Biedrība «Demokrātiskie patrioti» rudenī pārtaps partijā]. Tvnet (2013.08.25.)</ref> un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/par-dalibu-jaunas-partijas-veidosana-tblnnk-izsledz-jani-bordanu-un-na-atsauc-vinu-no-tieslietu-ministra-amata/ Par dalību citas partijas veidošanā TB/LNNK izslēdz Jāni Bordānu un NA atsauc viņu no tieslietu ministra amata]. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.01.)</ref> === Kā partija === Kongresā 2013. gada [[7. decembris|7. decembrī]] "Visu Latvijai!" un TB/LNNK pabeidza apvienošanos vienā partijā.<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-3-kongress/ Nacionālās apvienības 3. kongress]. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)</ref> [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]] Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre [[Dace Melbārde]], tieslietu ministre [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] un vides un reģionālās attīstības ministrs [[Einārs Cilinskis]],<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprinata-laimdotas-straujumas-valdiba-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=44060923 Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība]. Delfi (2014.01.22.)</ref> kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta [[Leģionāru piemiņas diena]]s gājienā<ref>[http://www.la.lv/straujuma-parakstis-rikojumu-par-cilinska-atbrivosanu/ Straujuma parakstīs rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu]. Latvijas Avīze (2014.03.14.)</ref> nomainīja [[Romāns Naudiņš]], Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/503339-saeima_naudinu_apstiprina_vides_ministra_amata Saeima Naudiņu apstiprina vides ministra amatā]. Tvnet (2014.03.27.)</ref> 8. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.<ref>[http://ep2014.cvk.lv/index_rez.html 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti]. CVK mājas lapa (2014.05.26.)</ref> 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/demisione-tieslietu-ministre-broka.d?id=44777142 |title = Demisionē tieslietu ministre Broka |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate = {{dat|2014|7|29||bez}}}}</ref> un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-gaidi-berzinu-apstiprina-tieslietu-ministra-amata.d?id=44871392|title = Saeima Gaidi Bērziņu apstiprina tieslietu ministra amatā|date = {{dat|2014|8|21||bez}} |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate = {{dat|2014|8|21||bez}}}}</ref> Nacionālā apvienība piedalījās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] ar 7. kārtas numuru.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/d1c00ea367.html Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksts un programma 12. Saeimas vēlēšanām]. CVK mājas lapa (2014.08.19.)</ref> 2017. gada 9. decembrī notikušajā kongresā partija atteicās no līdzpriekšsēdētāja amata un par vienīgo partijas vadītāju ievēlēja [[Raivis Dzintars|Raivi Dzintaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Raivis Dzintars kļūst par vienīgo VL-TB/LNNK vadītāju |date= 2017. gada 9. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raivis-dzintars-klust-par-vienigo-vl-tblnnk-vaditaju.d?id=49531627 |accessdate= 2018. gada 4. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20171216001330/http://www.delfi.lv/news/national/politics/raivis-dzintars-klust-par-vienigo-vl-tblnnk-vaditaju.d?id=49531627 |archivedate= 2017. gada 16. Decembris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= VL-TB/LNNK turpmāk vadīs tikai Raivis Dzintars |author= Uldis Jaunzems |date= 2017. gada 9. decembris |publisher= [[skaties.lv]] |work= LNT Ziņas |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/vl-tb-lnnk-turpmak-vadis-tikai-raivis-dzintars/ |accessdate= 2018. gada 4. janvārī |archive-date= 2021. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20210306083337/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/vl-tb-lnnk-turpmak-vadis-tikai-raivis-dzintars/ }}</ref> == Ideoloģija == Daži autori, piemēram, ekonomists [[Daunis Auers]], vēsturnieks [[Andress Kasekamps]] (''Andres Kasekamp'') un politologs [[Roberts Paušs]] partijas [[Ideoloģija|ideoloģiju]] raksturojuši kā „labējo [[Populisms|populismu]] un [[Galēji labēja politika|galēji labēju]]”,<ref name="AuersKase">{{Citation |author1=Auers |author2=Kasekamp |title=Comparing Radical-Right Populism in Estonia and Latvia |pages=235–236}}</ref><ref name="Zeit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeit.de/feature/populismus-extremismus-europa|title=Populismus oder Extremismus? – Radikale Parteien in Europa|first=Robert|last=Pausch|date=4 February 2015|publisher=|accessdate=28 April 2017|via=Die Zeit}}</ref> tomēr politisko zinātņu doktore [[Ilze Balcere]] pētījumā „Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam” VL—TB/LNNK 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmās populisma klātbūtni nav konstatējusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam |author=Ilze Balcere |year= 2015 |publisher= [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte]] |url= https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Ilze_Balcere_disertacija.pdf |accessdate= 2017. gada 28. aprīlis}}</ref> "VL—TB/LNNK" ideoloģiju savukārt kritizējis [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] priekšsēdētājs [[Aivars Garda]], kurš partiju nosaucis par "remdenajiem".<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Dekolonizācijas neveikšana – smags noziegums pret latviešu tautu un valsti |author=Aivars Garda |date= 2018. gada 17. aprīlis |newspaper= DDD |url= http://fronte.lv/2018/04/dekolonizacijas-neveiksana-smags-noziegums-pret-latviesu-tautu-un-valsti/ |accessdate=}}</ref> Partija deklarē latviešu nacionālo interešu aizstāvību, formulējot mērķi "panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā — latviskā Latvijā". Tāpat partija atbalsta pretrunīgi vērtēto [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienu]], kā arī ir izvirzījusi vairākus valodas likumus, kas vērsti uz [[Latviešu valoda|latviešu valodas]] lietojuma palielināšanu. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanu]] laikā partijas sauklis bija "Latvijas simtgadē — latvisku Rīgu!" Tāpat tiek izvirzīti kreisajiem spēkiem raksturīgi mērķi, kā sociālā atbalsta palielināšana.<ref>[https://lvportals.lv/norises/299212-prece-bez-etiketes-partiju-piedavajums-zaude-ideologiskos-ramjus-2018 Prece bez etiķetes — partiju piedāvājums zaudē ideoloģiskos rāmjus]</ref> Partija iestājas par Latvijas piederību [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulei]] un [[NATO]].<ref>[https://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/ 4000 zīmju programma]</ref> === Apvainojumi sadarbībā ar labējiem radikāļiem === Partijas biedri vairākkārt apvainoti sadarbībā ar [[Neonacisms|neonacistiem]] un citiem radikāļiem, taču nekāda faktiska sadarbība nav konstatēta. Publiski 2011. gada priekšvēlēšanu kampaņā ielās tika izlīmēti prezidentam adresēti plakāti, kuros partijas vadītājs [[Raivis Dzintars]] gadsimta sākumā redzams kopā ar krievu radikāļu — "barkašoviešu" — līderi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgeņiju Osipovu]] (vēlāk startēja vēlēšanās kopā ar [[PCTVL]]), bet citos šīs fotosesijas kadros Osipovs un viņa palīgs demonstrē [[Hitlera sveiciens|nacistu žestu]] un stilizētu [[Svastika|simboliku]].<ref>[https://www.tvnet.lv/5287844/riga-paradijusies-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu Rīgā parādījušies plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spoki.lv/foto-izlases/Raivis-Dzintars-ar-Jevgeniju-Osipovu/815798 |title=Raivis Dzintars ar Jevgēņiju Osipovu. |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024171154/https://spoki.lv/foto-izlases/Raivis-Dzintars-ar-Jevgeniju-Osipovu/815798 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1&i=1183&s=1&a=53253 |title=РНЕ: в круге втором |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201124101259/http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1&i=1183&s=1&a=53253 }}</ref><ref>[https://rusojuz.lv/nashi-v-kurzeme-rycari-spravedlivosti/ СМИ Латвии: "Баркашовцы собираются в думу Лиепаи"]</ref> Savukārt partijas ģenerālsekretāru [[Raivis Zeltīts|Raivi Zeltītu]] vaino par to, ka no 2012. līdz 2014. gadam viņam bijis aktīvs konts [[Lielbritānija]]s radikāli labējā forumā ''[[Iron March]]'', kurā viņš norādījis, ka vēlas iepazīties ar citiem nacionālistiem, bet nevēlās kontaktēties ar tiem, kuri sludina [[baltādaino pārākums|baltādaino parākumu]]. Arī mūsdienās Zeltīts uzsver, ka viņam nav pieņemamas [[Totalitārisms|totalitārās]] ideoloģijas, ieskaitot nacismu.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/vdd-parbauda-darbibu-partraukusa-neonacistu-interneta-foruma-saistibu-ari-ar-latviju.d?id=51632385 VDD pārbauda darbību pārtraukuša neonacistu interneta foruma saistību arī ar Latviju]</ref> Ar foruma vadītāju Reimondu, radikāli labējās partijas ''[[National Action]]'' dibinātāju, viņš saglabājis kontaktus arī pēc foruma slēgšanas un vienlaikus ar to piedalījies 2015. gada Leģionāru piemiņas gājienā.<ref>[https://www.ibtimes.co.uk/new-uk-far-right-group-national-action-led-by-student-former-double-glazing-salesman-1451795 Porter, Tom (8 June 2014). "New UK Far-Right Group National Action Led By Student and Former Double-Glazing Salesman". International Business Times.]</ref> Arī šajā gadījumā nekādi kompromitējoši fakti par šo vizīti vai tās ietekmi nav zināmi, izņemot pašu vizītes faktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-biroja-pirms-cetriem-gadiem-viesojies-britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs.a339446/|title= Nacionālās apvienības birojā pirms četriem gadiem viesojies britu neonacistu organizācijas dibinātājs]</ref><ref name=":0">[https://www.apollo.lv/6833951/britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs-viesojies-nacionalas-apvienibas-biroja Britu neonacistu organizācijas dibinātājs viesojies Nacionālās apvienības birojā]</ref> ''National Action'' vēlāk, 2016. gada beigās, tika aizliegta Lielbritānijā ar apvainojumu neonacismā un [[Terorisms|terorismā]], nenorādot, kādus teroristiskus aktus tā varētu būt veikusi.<ref>[https://www.bbc.com/news/uk-38286708 Far-right group National Action to be banned under terror laws]</ref> == Tradīcijas == [[Attēls:18. novembris - lāpu gājiens 2015.jpg|thumb|320px|2015. gada [[18. novembra lāpu gājiens]] ar vairāk nekā 15 000 dalībniekiem]] Nacionālā apvienība kā "Visu Latvijai!" pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, starp kurām ir [[18. novembra lāpu gājiens]], 16. marta — [[Leģionāru piemiņas diena]]s — karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, [[Ulmaņa apvērsums|15. maija]] "Vienības brauciens", 23. augusta Svecīšu ugunsceļš par godu [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļam]] un citas.<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/par-mums/tradicijas/ Nacionālās apvienības tradīcijas]. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)</ref> == Dalība vēlēšanās == === Dalība Saeimas vēlēšanās === {{Nacionālā apvienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 7,67 | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#5A0505}} | |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 13,88 | {{Infobox political party/seats|14|100|hex=#5A0505}} | |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 16,61 | {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#5A0505}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 11,02 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#5A0505}} | |} === Eiropas Parlamenta === {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopā balsis !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Procenti balsu !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga: % (balsis) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme: % (balsis) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme: % (balsis) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale: % (balsis) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale: % (balsis) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Deputāti |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] |align="center"|63 229 |align="center"|14,25% |align="center"|14,45% (21 382) |align="center"|16,36% (20 811) |align="center"|16,31% (8 967) |align="center"|15,12% (9 153) |align="center"|5,49% (2 916) |align="center"|{{Infobox political party/seats|1|8|hex=#5A0505}} [[Roberts Zīle]] |- |align="center"|[[2019. gads|2019]] |align="left"|[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] |align="center"|77591 |align="center"|16,40% |align="center"|13,91% (22 964) |align="center"|19,38% (27 436) |align="center"|20,51% (11 420) |align="center"|19,52% (12 206) |align="center"|7,37% (3 565) |align="center"|{{Infobox political party/seats|2|8|hex=#5A0505}} [[Roberts Zīle]] [[Dace Melbārde]] |} === Pašvaldību === {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīgas dome !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzemes pašvaldības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzemes pašvaldības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgales pašvaldības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgales pašvaldības |- |valign=top align="center"|[[2017. gads|2017]] |valign=top align="left"|[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] |valign=top align="center"|17,86% (40 920) {{Infobox political party/seats|6|60|hex=#5A0505}} | align="left" valign="top" |'''Republikas pilsētas''': Jūrmala (2), Valmiera (1) '''Novadi''': Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (''8''<ref>kopējā sarakstā ar LZS</ref>), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (''12''<ref>kopējā sarakstā ar "Reģionu aliansi"</ref>), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3) | align="left" valign="top" |'''Republikas pilsētas''': Ventspils (''4''<ref>kopējā sarakstā ar LRA un "Vienotību"</ref>) '''Novadi''': Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4) | align="left" valign="top" |'''Republikas pilsētas''': Jelgava (2), Jēkabpils (1) '''Novadi''': Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (''1?'') | align="left" valign="top" |'''Republikas pilsētas''': Rēzekne (''2''<ref>kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un "Vienotību"</ref>) '''Novadi''': Balvu (1), Preiļu (''8''<ref>kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un LZS</ref>), Rēzeknes (''5''<ref>kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un "Vienotību"</ref>) |- |valign=top align="center"|[[2021. gads|2021]] |valign=top align="left"|[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] |valign=top align="center"|9,64% (16 500)<ref>[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]</ref> {{Infobox political party/seats|7|60|hex=#5A0505}} | align="left" valign="top" |'''Valstspilsētas''': Jūrmala (2) '''Novadi''': Alūksnes (2), Cēsu (1), Gulbenes (2), Ķekavas (''2''<ref>kopējā sarakstā ar "Vidzemes partiju"</ref>), Limbažu (1), Madonas (3), Mārupes (3), Ogres (''13''<ref>kopējā sarakstā ar LZS un LZP</ref>), Olaines (1), Ropažu (2), Salaspils (''3'' <ref>kopējā sarakstā ar LRA un LZS</ref>), Saulkrastu (''3''<ref>kopējā sarakstā ar JKP</ref>), Siguldas (''12''<ref>kopējā sarakstā ar LRA un LZS</ref>), Smiltenes (5), Valkas (2), Valmieras (2), Varakļānu (''2''<ref>kopējā saraksta ar LRA</ref>) | align="left" valign="top" |'''Valstpilsētas''': Liepāja (1), Ventspils (1) '''Novadi''': Dienvidkurzemes (5), Kuldīgas (2), Saldus (2), Talsu (5), Ventspils (4) | align="left" valign="top" |'''Valstspilsētas''': Jelgava (2) '''Novadi''': Aizkraukle (4), Bauskas (11), Dobeles (4), Jelgavas (2), Jēkabpils (2), Tukuma (2) | align="left" valign="top" |'''Valstspilsētas''': Rēzekne (''3''<ref name="LgPv">kopējā sarakstā ar "Latgales partiju", LZP, LRA un "Jauno Vienotību"</ref>) '''Novadi''': Balvu (1), Preiļu (3), Rēzeknes (''2''<ref> kopējā sarakstā ar LRA</ref>) |} == Atsauces == {{atsauces2}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/VL_TBLNNK Nacionālās apvienības oficiālais ''Twitter'' profils] * [https://www.facebook.com/NacionalaApvieniba Nacionālās apvienības oficiālā ''Facebook'' lapa] * [http://www.draugiem.lv/nacionalaapvieniba/ Nacionālās apvienības oficiālā Draugiem.lv lapa] {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{9. Saeima|state=autocollapse}} {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Visu Latvijai]] 3351td8gztd6yh808elucvbqhvku6um 0 122699 3668828 2906194 2022-08-10T11:38:51Z Eremu1 102242 Jūlijā tika uzsākta partijas likvidācija. wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Latvijas politiskās partijas infokaste | vārds = Pēdējā partija | logo = [[Attēls:Pēdējā partija logo.jpg|150px]] | vad = [[Gints Knoks]] | dib = [[2010. gads|2010]]. gadā | ideo = | starpt = | eiroparl = | saeima = | mini = | pašvald = | web = }} '''Pēdējā partija''' ir [[2010. gads|2010]]. gadā izveidota politiskā partija. Tā šobrīd nav pārstāvēta ne Saeimā, ne Eiroparlamentā, ne pašvaldībās. == Vēsture == Pēdējo partiju dibināja {{dat|2010|07|08}} klubā "[[Nabaklab]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par "Pēdējās partijas" priekšsēdētāju ievēl Knoku | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2010.07.08. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/par-pedejas-partijas-priekssedetaju-ievel-knoku&news_id=24208 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304092152/http://www.kasjauns.lv/lv/news/par-pedejas-partijas-priekssedetaju-ievel-knoku%26news_id%3D24208 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pirmajā sanāksmē tā kā savus mērķus nosauca valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, rūpēšanos par bērnu veselību, kā arī kultūras, zinātnes un izglītības attīstību. Uzņēmumu reģistrs {{dat||07|27}} to ierakstīja politisko partiju reģistrā.<ref name="reg">{{Tīmekļa atsauce | title = UR reģistrējis 'Pēdējo partiju' | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010.07.28. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registrejis-pedejo-partiju.d?id=33254597}}</ref> {{dat||08|02}} tā iesniedza savu kandidātu sarakstu [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Priekšpēdējā dienā CVK saņem trīs kandidātu sarakstus | publisher = Delfi | date = 2010.08.02. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/priekspedeja-diena-cvk-sanem-tris-kandidatu-sarakstus.d?id=33336177}}</ref> Tai tika izlozēts 11. saraksta numurs no 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmo numuru izlozē PCTVL; 13.saraksts būs KDS | publisher = Delfi | date = 2010.08.06. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmo-numuru-izloze-pctvl-13saraksts-bus-kds.d?id=33408065}}</ref> Vēlēšanās tā nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]] un tādējādi neieguva nevienu vietu Saeimā. {{dat|2011|06|15}} no partijas tika izslēgts viens no tās dibinātājiem — [[Ansis Ataols Bērziņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēdējā partija izslēdz no savām rindām Ansi Ataolu Bērziņu | publisher = Delfi | date = 2011.06.15. | accessdate = 2011.06.15 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pedeja-partija-izsledz-no-savam-rindam-ansi-ataolu-berzinu.d?id=39107647}}</ref> == Nostādnes == Savā 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmā partija minēja, ka [[Budžets|budžeta]] samazināšana ir neizbēgama, tomēr tā aizstāv bērnu veselības aprūpes budžetu, izglītības budžetu, pensijas, zinātni un kultūru. Tā aicina palielināt dzimstību un atgriezt valstī emigrantus, piešķirot nodokļu atlaides, pabalstus, veselības aprūpi un pieejamu izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēdējā partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.progr?NR=13}}</ref> Pēdējā partija aicina nepieļaut jebkāda veida diskrimināciju, kā arī valsts panākumus mērīt nevis pēc finanšu rādītājiem, bet pēc iedzīvotāju laimes indeksa.<ref name="cvk" /> Tā aicina aizliegt politiskās reklāmas, ieviest [[Progresīvais nodoklis|progresīvo nodokli]], palielināt [[Neapliekamais minimums|neapliekamo minimumu]] un samazināt nodokļu likmi mazām algām. Par vienu no saviem uzdevumiem partija izvirzīja ieviest [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanām]] ieviest iespēju balsot [[Internets|internetā]].<ref name="cvk" /> == Vadība == Partijas dibināšanas sanāksmē par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gints Knoks]]. Partijas valdē bez viņa strādā arī [[Natālija Baškirova]] un [[Zanda Slava]], bet par revidentu tika ievēlēts [[Kaspars Rolšteins]].<ref name="reg" /> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,88 | 0 |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,49 | 0 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140616105758/http://www.pedejapartija.lv/ Oficiālā mājaslapa] (arhivēta versija) [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] l3dm7zeur6uthccyux0dpprnw0xhwfq 0 125043 3668830 3440851 2022-08-10T11:40:53Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste | vārds = Par prezidentālu republiku | logo = [[Attēls:PPR logo.jpg]] | vad = [[Einars Grigors]] | dib = [[2010. gads|2010]]. gadā | ideo = [[Prezidentālisms]] | starpt = | eiroparl = | saeima = | mini = | pašvald = | web = [http://www.ppr.lv/ www.ppr.lv] }} '''Par prezidentālu republiku''' (saīsināti: '''PPR''') ir [[2010. gads|2010]]. gadā izveidota politiskā apvienība. Tās vadītājs ir [[Einars Grigors]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Valde | publisher = Par prezidentālu republiku | accessdate = 2010.08.31 | url = http://www.ppr.lv/?ct=valde | archiveurl = https://web.archive.org/web/20111004071213/http://www.ppr.lv/?ct=valde | archivedate = {{dat|2011|10|04||bez}} }}</ref> Partija iestājas par lielākas varas piešķiršanu [[Latvijas Valsts prezidenti|Valsts prezidentam]], prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, lai to ievēlētu tauta, kā arī par [[Saeima]]s deputātu skaita samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pamatnostādnes | publisher = Par prezidentālu republiku | accessdate = 2010.08.31 | url = http://www.ppr.lv/?ct=pamatnostadnes | archiveurl = https://web.archive.org/web/20111004073012/http://www.ppr.lv/?ct=pamatnostadnes | archivedate = {{dat|2011|10|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == Partijas dibināšanas kongress notika {{dat|2010|03|27}} [[Mazā ģilde|Mazajā ģildē]]. Par tās vadītāju ievēlēja [[Einars Grigors|Einaru Grigoru]]. Partijas dibināšanas brīdī lielākā daļa tās biedru bija uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina partiju 'Par prezidentālu republiku' | publisher = Delfi | date = 2010.03.27. | accessdate = 2010.08.31 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=30884447}}</ref> {{dat||04|30}} partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = UR reģistrē partiju 'Par prezidentālu republiku' | publisher = Delfi | date = 2010.04.30. | accessdate = 2010.08.31 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-partiju-par-prezidentalu-republiku.d?id=31604733}}</ref> {{dat||05|06}} Rīgā, partijas birojā, tika dibināta partijas Rīgas nodaļa. Dibināšanas gaitā tika pieņemts Rīgas nodaļas nolikums un ievēlēta valde 7 cilvēku sastāvā, par tās priekšsēdētāju kļuva [[Eduars Mihaļevičs]]. {{dat||07|25}} partija reģistrēja savu sarakstu [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]]. Tās saraksta līderi bija [[Guntis Šēnhofs]] (Rīga), [[Aigars Taukulis]] (Vidzeme), [[Dainārs Dambergs]] (Kurzeme), [[Leons Bojārs]] (Latgale) un [[Einars Grigors]] (Zemgale). Partijas sarakstā bija iekļauti vairāki bijušie Saeimas deputāti: Bojārs, [[Odisejs Kostanda]], [[Andris Rubins]] un [[Oskars Grīgs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Par prezidentālu republiku' sarakstā arī Marģers Martinsons, Kostanda, Rubins un Grīgs | publisher = Delfi | date = 2010.07.25. | accessdate = 2010.08.31 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-prezidentalu-republiku-saraksta-ari-margers-martinsons-kostanda-rubins-un-grigs.d?id=33194863}}</ref> Vēlēšanās tā nepārvarēja 5% barjeru un tādējādi neieguva nevienu vietu Saeimā. Tā paša gada decembrī partija piedalījās gan [[2010. gada Rojas novada domes vēlēšanas|Rojas novada]], gan [[2010. gada Mērsraga novada domes vēlēšanas|Mērsraga novada]] domju ārkārtas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēta ne vienā, ne otrā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Rojā uzvar ''Demokrāti.lv'', Mērsragā – "Demokrātiju visiem" | publisher = Ir | date = 2010. gada 19. decembrī | accessdate = 2010. gada 19. decembrī | url = http://www.irir.lv/2010/12/19/roja-uzvar-demokrati-lv-mersraga-demokratiju-visiem }}</ref> 11. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 0,74% balsu. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija ieguva 0,15% balsu, neiekļūstot parlamentā. [[2014. gads|2014. gada]] [[28. jūlijs|28. jūlijā]] partija iekļāvās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]], kuras sastāvā startēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://latvijasregionuapvieniba.lv/latvijas-regionu-apvienibai-pievienojas-partija-par-prezidentalu-republiku/|title=Latvijas Reģionu apvienībai pievienojas partija Par Prezidentālu Republiku - Latvijas Reģionu Apvienība|work=Latvijas Reģionu Apvienība|access-date=2018-02-06|date=2014-12-28|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> PPR joprojām (2021. gadā) eksistē kā biedrība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/par-prezidentalu-republiku/40008158856|title=Par prezidentālu republiku , 40008158856 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-07-06|date=2021-07-06|language=lv}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,74 | 0 |- |2011. |[[11. Saeimas vēlēšanas]] |0,31 |0 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100401055011/http://www.ppr.lv/ Oficiālā mājaslapa] - vairs nestrādā {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] cb41fxbs167f96er6fjztn2cby9v2ms 0 126560 3668794 3428217 2022-08-10T11:09:22Z Wagon 14902 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Kuldīgas ķieģeļu tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg |attēla paraksts = |oficiāl nosaukums = Kuldīgas velvju tilts |transporta veids = Autotransports |šķērso = [[Venta]] |atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīga}} |apkalpo = |arhitekts = [[Oto Dīce]] |tilta tips = |materiāli = |posmu skaits = 7 velves |balstu skaits = |posma garums = |garums = 164 m |platums = 7,92 m |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = 1874. gads |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = 120 000 [[rubļi|rublis]] |koordinātas = <!-- {{coord|26|26|41|N|24|06|05|E}} --> }} [[Attēls:Tilta remonts2.jpg|thumb|250px|Tilta restaurācija 2008. gadā]] '''Kuldīgas ķieģeļu tilts''' pār [[Venta|Ventas upi]] ir viens no [[Kuldīga]]s simboliem. Tilts ir autoceļu [[P108]] un [[P120]] ([[Stendes iela (Kuldīga)|Stendes ielas]]) turpinājums pilsētā un ir izvietots ap {{nobr|200 m}} lejpus [[Ventas rumba]]s. Kopš [[1998]]. gada tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6347&prod_sect=9 |title=Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518084130/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6347&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2015|05|18||bez}} }}</ref> Tilts ir trešais garākais [[ķieģelis|ķieģeļu]] tilts [[Eiropa|Eiropā]] un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts [[Latvija|Latvijā]]. Tas būvēts no [[1873]]. līdz [[1874]]. gadam un izmaksāja {{nobr|120 000}} [[rublis|rubļu]]. Ķieģeļu tilts pār Ventu kalpo kopš [[1874]]. gada un to projektējis [[Oto Dīce]]. Tas ir būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem [[Eiropa|Eiropā]]. Tiltu apgaismoja laternas 6 dekoratīvos [[čuguns|čuguna]] lējuma laternu stabos ar zivtiņu formā atlietām pamatnēm. Par sasniegumiem tiltu būvē tolaik nepārprotami liecināja tilta platums, kas bija pietiekams, lai pa to vienlaicīgi varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=174 |title=Apskates objekti Kuldīgā |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100206222308/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=174 |archivedate={{dat|2010|02|06||bez}} }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915]]. gadā divus tilta laidumus labajā krastā iznīcināja. [[1926]]. gadā tie tika atjaunoti dzelzsbetonā. [[1958]]. gadā tilta akmens bruģis tika pārklāts ar asfaltu. Jau 20. gadsimta 90. gadu beigās Kuldīgas velvju tiltam pār Ventu bija nepieciešama apjomīga [[restaurācija]]. 2007. gada augustā pēc [[Kuldīgas pilsētas Dome]]s pasūtījuma tika uzsākti restaurācijas darbi. Pēc saskaņotā projekta tika veikta tilta nestspējas nostiprinošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju rekonstrukcija, kā arī daļēji atjaunota tilta ārējā apdare. 2008. gada 28. augustā pēc vairāk nekā gadu ilgas restaurācijas tilts tika oficiāli atklāts. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Celtnes un būves Kuldīgā]] [[Kategorija:Tilti Latvijā]] k31off4qohv90lkm9xel0pe33pfc27s 0 130754 3668487 3583280 2022-08-09T13:54:20Z Meistars Joda 781 kāpsim. nerāpsimies :D wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Akonkagva | Photo = Aconcagua 13.JPG | Photo size = | Paraksts = Akonkagva 2004. gadā | karte = Argentīna | paraksta_izvietojums = right | latd=32 | latm=39 | lats=20 | latNS=S | longd=70 | longm=00 | longs=57 | longEW=W | Augstums = 6961 | Atrašanās vieta = {{flag|Argentīna}} | Kalnu grēda = [[Andi]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt= | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Akonkagva''' ({{val|es|Aconcagua}}) ir augstākais kalns [[Amerika|Amerikā]] ([[Ziemeļamerika]] un [[Dienvidamerika]]) un augstākais kalns ārpus Āzijas. Akonkagvas virsotne atrodas 6961 [[metrs|metrus]] virs jūras līmeņa. Tas atrodas [[Andi|Andu]] kalnu grēdā [[Argentīna|Argentīnā]]. Kalna virsotne atrodas 15 km attālumā no Argentīnas robežas ar [[Čīle|Čīli]]. Tam ir vairāki [[glečers|glečeri]], pazīstamākais no tiem ir ziemeļaustrumu glečers. Pirmais mēģinājums iekarot Akonkagvu notika 1883. gadā, to mēģināja izdarīt grupa, ko vadīja vācu ģeologs un pētnieks [[Pauls Gisfeldts]], viņš sasniedza 6500 metru atzīmi. Pirmā fiksētā uzkāpšana kalna virsotnē notika 1897. gadā, to spēja paveikt britu ekspedīcijas grupa [[Edvards Ficdžeralds|Edvarda Ficdžeralda]] vadībā, pirmais virsotni sasniedza šveicietis [[Matiass Curbrigens]] 12. februārī.<ref name="fitz98">{{Laikraksta atsauce|last=Fitzgerald|first=E. A.|year=1898|title=On Top of Aconcagua and Tupangato|url=https://archive.org/details/sim_new-mcclures-magazine_1898-11_12_1/page/71|journal=McClure's magazine|publisher=S. S. McClure, Limited|volume=12|issue=1|pages=71–78|accessdate=31 May 2010}}</ref> Jaunākais cilvēks, kurš uzkāpis Akonkagvā, ir 10 gadus vecais [[Metjū Moniss]] no Kolorādo, viņš virsotni sasniedza 2008. gada 16. decembrī. Vecākais cilvēks, kurš uzkāpis Akonkagvas virsotnē, ir [[Skots Lūiss]], viņš to paveica 2007. gada 26. novembrī 87 gadu vecumā.<ref name="edimpresa.diariouno.com.ar">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edimpresa.diariouno.com.ar/2009/01/04/nota202048.html|title=Récord: un niño de 10 años hizo cumbre en el cerro Aconcagua|accessdate=2010-10-26|language=Spanish|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110706081438/http://edimpresa.diariouno.com.ar/2009/01/04/nota202048.html|archivedate=2011-07-06}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.summitpost.org/show/mountain_link.pl/mountain_id/150197/mountain.html SummitPost.org profils] {{en ikona}} {{Dienvidamerika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Andi]] [[Kategorija:Dienvidamerikas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Argentīnas ģeogrāfija]] 2zj6dmhmvqghjb5d3p7e8su14joojvc 0 136521 3668563 3482752 2022-08-09T19:11:21Z Spnq 103627 /* Barība */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Caribou.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Artiodactyla | kārta_lv =Pārnadži | apakškārta=Ruminantia | apakškārta_lv=Atgremotāju apakškārta | dzimta =Cervidae | dzimta_lv =Briežu dzimta | apakšdzimta=Capreolinae | apakšdzimta_lv=Stirnu apakšdzimta | ģints=Rangifer | ģints_lv=Ziemeļbrieži | ģints_r=Ziemeļbriedis | suga=Rangifer tarandus | suga_lv=Ziemeļbriedis | binomial=Rangifer tarandus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība= [[Attēls:Rangifer tarandus map.png|center|250px]]<br />Ar zaļu atzīmēta ziemeļbriežu izplatība Ziemeļamerikā, ar sarkanu - Eirāzijā | kategorijas =nē }} '''Ziemeļbriedis''' (''Rangifer tarandus'') ir liela auguma [[briežu dzimta]]s (''Cervidae'') [[zīdītājs]], kas pieder '''ziemeļbriežu ģintij''' (''Rangifer''). Tā ir vienīgā [[suga]] ziemeļbriežu ģintī. Ziemeļbrieži dalās 2 lielās grupās: tundras ziemeļbrieži, kuriem ir 8 [[pasuga]]s, un meža ziemeļbrieži, kuriem ir 5 pasugas. Ziemeļbriedis ir izplatīts [[ziemeļu puslode]]s [[Arktika|arktiskajā]] un subarktiskajā [[bioma|biomā]]. Ir sastopamas migrējošas [[populācija]]s un populācijas, kas ir nometnieces. Kopumā suga ir plaši izplatīta, tomēr dažu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta, un dažas ir jau izmirušas.<ref>[http://rparticle.web-p.cisti.nrc.ca/rparticle/AbstractTemplateServlet?journal=cjz&volume=80&year=&issue=&msno=z02-062&calyLang=eng Evolution of the Dawson caribou (Rangifer tarandus dawsoni)]{{Novecojusi saite}}</ref> Ziemeļbriežu medības un to audzēšana daļējos mājas apstākļos, lai iegūtu gaļu, kažokādu, ragus, pienu un tos izmantotu kā transporta līdzekli, ir viena no svarīgākajām nodarbēm daudzām [[ziemeļi|ziemeļu]] [[tauta|tautām]].<ref>[http://www.jstor.org/pss/278435 The Caribou Wild Reindeer as a Human Resource]</ref> Pateicoties mītam par [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] lidojošiem ziemeļbriežiem, tos labi pazīst visā [[pasaule|pasaulē]], kur svin [[Ziemassvētki|Ziemassvētkus]].<ref>[http://icr.arcticportal.org/index.php?option=com_content&view=article&id=142:flying-reindeer-and-santa-claus-&catid=2:feature-archive&Itemid=7 Flying Reindeer and Santa Claus: Fact, Fiction and Myth]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Archangel reindeer3.jpg|thumb|240px|left|Daudzām ziemeļu tautām ziemeļbriežu aizjūgs ziemas sezonā ir galvenais pārvietošanās veids]] Ziemeļbrieža izplatības areāls aptver ziemeļu puslodes [[holarktika|holarktisko]] reģionu. Tas mājo gan [[tundra|tundrā]], gan [[taiga|taigā]].<ref name=nov>Novak, R. M. (editor) (1999). Walker's Mammals of the World. Vol. 2. 6th edition. Johns Hopkins University Press, Baltimore. Pp. 1128-1130. {{ISBN|0-8018-5789-9}}</ref> Ziemeļbriedis ir sastopams [[skandināvija|Skandināvijā]], [[Grenlande|Grenlandē]], [[Krievija|Krievijā]], [[Mongolija|Mongolijā]], [[Ķīna]]s ziemeļos (uz ziemeļiem no 50 paralēles) un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Kanāda|Kanādā]], gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Aļaska|Aļaskā]] un Kanādas pierobežas štatos). Līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidum tas bija sastopams pat [[Aidaho]] dienvidos. Tas kādreiz dzīvoja [[Sahalīna|Sahalīnā]] un iespējams arī [[Īrija|Īrijā]]. [[pleistocēns|Pleistocēna]] laikā ziemeļbriedis [[Eiropa|Eiropā]] bija sastopams līdz [[Spānija]]i.<ref name=nov/> Mūsdienās dienvidreģionu populācijas ir izmirušas, un tas vairs nav sastopamas daudzās sava izplatības areāla vēsturiskajās zemēs. Vislielākās populācijas mūsdienās ir [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Somija|Somijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], Grenlandē, Aļaskā un Kanādā. Mājas ziemeļbrieži ir sastopami Skandināvijā un Krievijā. Tie tiek turēti lielos baros, kuros ir 150—170 ziemeļbrieži. Eiropā savvaļas ziemeļbrieži ir palikuši tikai Norvēģijā.<ref>[http://www.newscientist.com/article/dn4491 Europe's last wild reindeer herds in peril]</ref> Daži ziemeļbrieži no Norvēģijas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā tika introducēti [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos [[Dienviddžordžija]]s salā, kurā ziemeļbrieži ir sastopami joprojām. Apmēram 4000 ziemeļbrieži tika ievesti Francijai piederošajās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēna arhipelāga]] salās [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienviddaļā. Arī [[Islande|Islandē]] ir ievesti ziemeļbrieži, un to skaits ir apmēram 2000—4000.<ref>[http://www.internationaladventure.com/iceland/reindeer.html Reindeer Hunting in Iceland]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Spitsbergen reindeer01.jpg|thumb|220px|[[Svalbāra]]s ziemeļbriežu pasuga (''R. t. platyrhynchus'') ir vismazākā no visām pasugām, lielākie tēviņi sver 90 kg, attēlā Svalbāras ziemeļbrieža mātīte]] [[Attēls:Rentier fws 1.jpg|thumb|left|180px|Liels ziemeļbriežu tēviņš var sasniegt 318 kg masu]] [[Attēls:Caribou using antlers.jpg|thumb|220px|Ragiem ir milzīga nozīme, lai nostiprinātu augstāku vietu bara hierarhijā]] [[Attēls:20070818-0001-strolling reindeer cropped.jpg|thumb|220px|Vasarā pēdas kļūst mīkstas un izplešas, tādējādi atbalsta virsma kļūst lielāka, nodrošinot stabilāku iešanu pa mitro un mīksto tundras zemi]] [[Attēls:Wapiti from Wagon Trails.jpg|thumb|220px|Ziemeļbrieži ir ļoti labi peldētāji un, ja nepieciešams var pārpeldēt ezeru vai platu upi]] Ziemeļbriežu pasugas viena no otras atšķiras gan augumā, gan kažoka [[krāsa|krāsā]]. Abiem dzimumiem aug [[ragi]], tikai tēviņiem tie ir lielāki, bet mātītēm mazāki. Dažām pasugām mātītēm ragu nav vispār. Mātītes ķermeņa garums parasti ir 162—205 [[Centimetrs|cm]], to svars 79—120 [[Kilograms|kg]].<ref name=ad>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adfg.state.ak.us/pubs/notebook/biggame/caribou.php |title=Caribou |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102233709/http://www.adfg.state.ak.us/pubs/notebook/biggame/caribou.php |archivedate={{dat|2010|01|02||bez}} }}</ref> Tēviņu ķermeņa garums ir 180—214 cm, svars 92—210 kg. Reizēm ir ļoti lieli tēviņi, kas var sasniegt 318 kg svaru.<ref name=ad/> Augstums skaustā ziemeļbriežiem ir 85—150 cm, [[aste]]s garums 14—20 cm. Vismazākā pasuga ir [[Svalbāra]]s salu ziemeļbriedis (''R. t. platyrhynchus''), šīs pasugas mātītes garums ir apmēram 150 cm un svars 53 kg [[pavasaris|pavasarī]], bet 70 kg [[rudens|rudenī]]. Tēviņu ķermeņa garums ir 160 cm, svars 65 kg pavasarī un 90 kg rudenī.<ref name=pol>{{Tīmekļa atsauce |url=http://npweb.npolar.no/english/arter/svalbardrein |title=Svalbard reindeer |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180216000640/http://www.npolar.no/en/species/svalbard-reindeer.html |archivedate={{dat|2018|02|16||bez}} }}</ref> Salīdzinoši ar pārējām pasugām, Svalbāras ziemeļbriedim ir arī īsas [[kājas]], tā augstums skaustā ir 80 cm.<ref name=pol/> Kopumā ziemeļu pasugas ir mazākas nekā dienvidu pasugas. Arī mājas ziemeļbriežiem, salīdzinot ar savvaļas īpatņiem, ir īsākas kājas un lielāka masa. Kažoka [[krāsa]] ir atkarīga no vairākiem faktoriem: individualitātes, sezonas un pasugas veida. Dienvidu pasugas ir tumšākas nekā ziemeļu pasugas. Bet pamatā kažoki ir brūnpelēki ar gaišāku, gandrīz baltu kaklu. Kažokam ir dubults matojums. Tam ir bieza un silta pavilna un garāka akotspalva, kas nosedz pavilnu, sargājot to no nokrišņiem, turklāt akotspalvas mata iekšpuse ir tukša un pildīta ar [[gaiss|gaisu]].<ref name=reid>Reid, F. (2006). Mammals of North America. Peterson Field Guides. {{ISBN|978-0-395-93596-5}}</ref> === Ragi === Lielākajai daļai pasugu abiem dzimumiem aug ragi.<ref>[http://www.answers.com/topic/reindeer Reindeer]</ref> Tēviņu ragi ir lielāki, žuburaināki un iespaidīgāki nekā mātīšu ragi. [[Skandināvija]]s populācijām vecākiem tēviņiem ragi nokrīt [[decembris|decembrī]], bet jaunajiem pavasarī, toties mātītēm ragi nokrīt [[vasara|vasarā]]. Ragiem var izšķirt 2 žuburu grupas, vienu zemāku un otru augstāku. Salīdzinot pasugas, ragu lielums ir atšķirīgs. Ziemeļu pasugām ragi ir mazāki, smailāki, un raga kaulam veidojas apaļāka forma.<ref name=reid/> Toties dažām pasugām ragi ir ļoti lieli un krāšņi, kļūstot par otriem lielākajiem ragiem visā [[briežu dzimta|briežu dzimtā]] pēc [[alnis|aļņa]] ragiem. Tie var sasniegt 100 cm platumu un 135 cm augstumu. Bet, salīdzinot ar ķermeņa lielumu, tie ir vislielākie ragi briežu dzimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.largeherbivore.org/reindeer/ |title=Factsheet: Rangifer tarandus - Reindeer |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110504023943/http://www.largeherbivore.org/reindeer/ |archivedate={{dat|2011|05|04||bez}} }}</ref> === Elpošana === Ziemeļbriežiem ir īpaši veidotas nāsis, kas var izplesties un nozīmīgi palielināt nāsīm virsmu. Aukstā laikā tam ir ļoti liela nozīme gaisa sasildīšanai pirms gaiss nokļūst [[plaušas|plaušās]]. Nāsis uztver izelpotā gaisa kondensātu un samitrina ieelpoto, sauso gaisu, un iespējasm daļa kondensāta absorbējas asins sistēmā. === Nagi === Ziemeļbrieža nagi piemērojas sezonai. Vasarā, kad tundra ir mitra un mīksta, pēdas apakša kļūst līdzīga sūklim un izplešas, veidojot lielāku atbalsta virsmu. Ziemā pēdas saraujas, kļūst cietākas, nags izveido kaut ko līdzīgu cietam gredzenam, kas iecērtas ledū un sniegā, nodrošinot ziemeļbrieža gaitu pret slīdēšanu. Šāds nags ir arī piemērots sniega rakšanai, lai ziemeļbriedis izraktos cauri sniegam līdz [[ķērpji]]em un [[sūnas|sūnām]], kuras ir iemīļota ziemeļbriežu barība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiga.net/projectcaribou/pdf/allaboutcaribou.PDF |title=All About Caribou |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706171742/http://taiga.net/projectcaribou/pdf/allaboutcaribou.PDF |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref><ref>[http://www.arcticphoto.co.uk/stories/avkas/ry0246-32.htm A reindeer uses its hooves to clear away snow to reach lichen]</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Caribou Thelon River 1978.jpg|thumb|left|240px|Migrējošs bars Ziemeļamerikā]] Dažas [[Ziemeļamerika]]s ziemeļbriežu [[populācija]]s veic garāko migrācijas ceļu no visiem pasaules [[sauszeme]]s [[dzīvnieki]]em. Tie katru gadu noiet apmēram 5000 [[Kilometrs|km]].<ref>[http://www.mrnf.gouv.qc.ca/english/wildlife/maps-caribou/ Caribou Migration Monitoring by Satellite Telemetry]</ref> [[Eiropa]]s populācijām migrācijas ceļi ir īsāki, bet dažas [[sala|salu]] populācijas kā ''R. t. pearsoni'' un ''R. t. platyrhynchus'' ir nometnieces un pamatā uzturas vienā un tajā pašā vietā. Migrācijas laikā ziemeļbrieži dienas laikā veic 19—55 km. Tas notiek lēnām un bez steigas, jo skrienot ziemeļbrieža ātrums ir 60—80 km/h.<ref name=iucn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/29742/0 |title=IUCN: Rangifer tarandus |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110531210338/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/29742/0 }}</ref> Pavasara migrācijas laikā mazākie ģimeņu bari apvienojas lielos baros, kuros ir 50 000—500 000 ziemeļbriežu. Rudeņos migrēšana notiek nelielos baros, jo tās laikā ir ziemeļbriežu [[riests]]. Ziemas laikā ziemeļbrieži uzturas [[mežs|meža]] zonā, pavasarī tie pamet ziemas barošanās vietas un dodas uz vasaras ganībām un mazuļu dzimšanas vietām [[tundra|tundrā]]. Ziemeļbrieži ne tikai ātri skrien, tie arī ļoti labi peld, apmēram ar ātrumu 6,5 km/h, bet, ja nepieciešams, ātrums var būt 10 km/h. Migrējošs bars neapjūk [[ezers|ezera]] vai platas [[upe]]s krastā, tas bez kavēšanās to šķērso.<ref name=iucn/> == Barība == [[Attēls:Reindeer licking salt from roadway.jpg|thumb|right|220px|Ziemeļbrieži uz autoceļa laiza sāli, attēls uzņemts [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]]] Ziemeļbriežiem tāpat kā pārējiem [[atgremotāji]]em ir četru kambaru [[kuņģis]]. Pamatā tie barojas ar [[ķērpji]]em un [[sūnas|sūnām]]. [[vasara|Vasarā]] tie barojas arī ar [[vītoli|vītolu]] un [[bērzi|bērzu]] [[lapas|lapām]], kā arī ar [[Grīšļi|grīšļiem]] un [[zālaugi|zāli]]. Reizēm ir novērots, ka ziemeļbrieži barojas ar [[lemingi]]em,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hww.ca/hww2.asp?id=91 |title=Lemmings |access-date={{dat|2011|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111107145338/http://www.hww.ca/hww2.asp?id=91 |archivedate={{dat|2011|11|07||bez}} }}</ref> [[arktikas palija|arktikas palijām]] un [[putni|putnu]] [[ola|olām]].<ref>Terrestrial Mammals of Nunavut by Ingrid Anand-Wheeler. {{ISBN|1-55325-035-4}}.</ref> Rudenī tie ēd arī [[sēnes]].<ref>[http://www.folklore.ee/folklore/vol32/siimets.pdf ^ The Sun, the Moon and Firmament in Chukchi Mythology and on the Relations of Celestial Bodies and Sacrifice by Ülo Siimets at 140]</ref> == Reprodukcija == Riests ziemeļbriežiem sākas vēlu [[septembris|septembrī]] un beidzas [[novembris|novembrī]]. Tēviņi savā starpā cīnās par tiesībām pāroties. Tie uzbrūk viens otram ar ragiem, un saāķējušies kopā tie cenšas viens otru pastumt uz atpakaļu. Dominants tēviņš izveido sev harēmu no 15—20 mātītēm, ar kurām sapārojas. Šajā laikā tēviņš pārtrauc baroties un spēcīgi novājē. Jaunie briedēni dzimst nākamajā gadā laikā no [[maijs|maija]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Pēc 45 dienām tie jau barojas kā pieaugušie ziemeļbrieži. === Dabīgie ienaidnieki === Ir vairāki [[plēsēji]], kas aktīvi medī ziemeļbriežus. Jaunos briedēnus medī [[klinšu ērglis]] (''Aquila chrysaetos''), un tas ir galvenais briedēnu bieds.<ref>[http://news.bbc.co.uk/earth/hi/earth_news/newsid_8314000/8314558.stm Eagles filmed hunting reindeer]</ref> Bet tikko dzimušus briedēnus, mātītes, kas dzemdē, un slimos dzīvniekus medī arī [[āmrija]]s, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[polārlācis|polārlāči]]. Polārlācis var uzbrukt arī pieaugušam un veselam briedim. Galvenais veco un slimo ziemeļbriežu vajātājs ir [[pelēkais vilks]], īpaši ziemā. Mirušu ziemeļbriežu kaulus skrubina arī [[lapsas]], [[krauklis|kraukļi]] un [[vanagi]]. Vasarā ziemeļbriežus nomoka arī [[dzēlējodi|odu]] un [[knišļi|knišļu]] bari.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.learner.org/jnorth/tm/caribou/Predators.html |title=Caribou Foes: Natural Predators in the Wilderness |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824104908/http://www.learner.org/jnorth/tm/caribou/Predators.html |archivedate={{dat|2011|08|24||bez}} }}</ref> == Klasifikācija == Ziemeļbriežiem ir 13 pasugas, kas iedalās 2 lielās grupās: tundras ziemeļbriežos un meža ziemeļbriežos.<ref>[http://books.google.com/books?id=JgAMbNSt8ikC&pg=PA660&lpg=PA660&dq=R.+tarandus+buskensis&source=bl&ots=QbhX6WnZ0c&sig=XSnPm46wQGo2Eq9OGjAqr3AnhsI&hl=lv&ei=zqopTaDTF8H-4AbYvpjgDQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=6&ved=0CDAQ6AEwBQ#v=onepage&q=R.%20tarandus%20buskensis&f=false Mammal species of the world: a taxonomic and geographic reference]</ref> ===Tundras ziemeļbrieži<ref name=buc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14200328 |title=Mammal Species of the World: Rangifer tarandus |access-date={{dat|2013|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120913001209/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14200328 |archivedate={{dat|2012|09|13||bez}} }}</ref>=== * †(''R. tarandus eogroenlandicus'') — dzīvoja [[Grenlande]]s austrumu krastā; * (''R. tarandus granti'') — dzīvo [[Aļaska|Aļaskā]], [[Jukona (teritorija)|Jukonā]] un Kanādas ziemeļrietumos; * (''R. tarandus groenlandicus'') — dzīvo Kanādas ziemeļrietumos, Nunavutā un Grenlandes rietumos; * (''R. tarandus pearsoni'') — dzīvo [[Novaja Zemļa]] [[Krievija|Krievijā]]; * (''R. tarandus pearyi'') — dzīvo [[Kanāda]]s ziemeļrietumos un [[Nunavuta|Nunavutā]]; * (''R. tarandus platyrhynchus'') — dzīvo [[Svalbāra]]s salā [[Norvēģija|Norvēģijā]]; * (''R. tarandus sibiricus'') — dzīvo Sibīrijas tundras daļā; * (''R. tarandus tarandus'') — dzīvo [[Eirāzija]]s tundrā, [[Skandināvija|Skandināviju]] ieskaitot; ===Meža ziemeļbrieži<ref name=buc/>=== * (''R. tarandus buskensis'') — dzīvo [[Sibīrija]]s mežu daļā; * (''R. tarandus caribou'') — dzīvo sākot ar Aļasku un beidzot ar [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]], [[Labradora|Labradoru]] un [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; * †(''R. tarandus dawsoni'') — dzīvo [[Haida Gvaī]] Kanādā; * (''R. tarandus fennicus'') — dzīvo [[Somija]]s mežos; * (''R. tarandus phylarchus'') — dzīvo [[Kamčatka|Kamčatkā]] un [[Ohotska|Ohotskā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.viraltales.com/9-facts-reindeer-will-blow-mind/ 9 Facts About Reindeer That Will Blow Your Mind] * [http://icr.arcticportal.org/ The Reindeer Portal, Source of Information About Reindeer Husbandry Worldwide] * [http://www.pwnhc.ca/timeline/index_winIFix.asp?forward=http%3A//www.pwnhc.ca/timeline/1925/Reindeer_1935.htm#Scene_1 1935 Reindeer Herding in the Northwest Territories] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605052633/http://www.pwnhc.ca/timeline/index_winIFix.asp?forward=http%3A%2F%2Fwww.pwnhc.ca%2Ftimeline%2F1925%2FReindeer_1935.htm#Scene_1 |date={{dat|2013|06|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20051023182634/http://www.rangifer.net/rangifer/index.cfm Human Role in Reindeer/Caribou Systems] * [https://archive.is/20121220062008/http://www.villreinfangst.no/eng/index.php Reindeer hunting as World Heritage - a ten thousand year-long tradition] * [http://reindeer.salrm.uaf.edu/about_reindeer/adaptations/index.php#Adaptations%20To%20Life%20In%20The%20Arctic Adaptations To Life In The Arctic] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Briežu dzimta]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] emew8prryviv0h06wgzuvsz8tgsixnq 0 138785 3668806 3621894 2022-08-10T11:17:21Z Maozo 103821 Saišu pievienošana, teksta paplašināšana, fotogrāfijas pievienošana. wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Referendum-2-giugno scheda elettorale.jpg|thumb|Referenduma piemērs. (Itālijas referendums 1946.gadā par valsts pārvaldes veidu.)]] '''Referendums''' ir vēlētāju [[Balsošanas sistēma|balsošana]] par kādu konkrētu [[Sabiedrība|sabiedrībā]] populāru [[valsts]] vai sabiedrības dzīves jautājumu ([[Likums|likumu]], [[konstitūcija|konstitūciju]], to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem). Referendums ir [[Tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]] svarīgākais institūts, ar mērķi palielināt [[Pilsonība|pilsoņu]] lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā. Referendumi var būt visas valsts, [[Pašvaldība|pašvaldību]], štatu vai atsevišķu [[Pilsēta|pilsētu]] līmeņos, bieži vien, referendumi mēdz notikt dažādu vēlēšanu laikā. Likumi saistībā ar referendumiem var atšķirties atkarībā no valsts. Ierosināt referendumu var pilsoņi vai likumus izsniedzošā iestāde. Pastāv dažādi referendumu veidi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://litv.encyclopedia-titanica.com/significado-de-refer-ndum|title=Referenduma nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija) - Izteicieni 2022|website=Encyclopedia Titanica|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/referendum|title=Definition of REFERENDUM|website=www.merriam-webster.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331194|title=Vietējo pašvaldību referendumu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/learn/lesson/what-is-a-referendum.html|website=study.com|access-date=2022-08-10}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Referendum|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Referendum&oldid=1103352541|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Pastāv arī [[Plebiscīts|plebiscīti]], kas ir līdzīgi referendumiem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī: == * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] * [[Skotijas neatkarības referendums]] == Ārējās saites: == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces: == <references /> {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Referendumi| ]] 5wu3mklgcwpx8qgrtg8jipwzc0ivpdl 3668821 3668806 2022-08-10T11:23:52Z Eremu1 102242 Domāju ka angļu Vikipēdija kā atsauce īsti nederēs. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Referendum-2-giugno scheda elettorale.jpg|thumb|1946.gada referendums par valsts pārvaldes veidu [[Itālija|Itālijā]]]] '''Referendums''' ir vēlētāju [[Balsošanas sistēma|balsošana]] par kādu konkrētu [[Sabiedrība|sabiedrībā]] populāru [[valsts]] vai sabiedrības dzīves jautājumu ([[Likums|likumu]], [[konstitūcija|konstitūciju]], to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem). Referendums ir [[Tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]] svarīgākais institūts, ar mērķi palielināt [[Pilsonība|pilsoņu]] lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā. Referendumi var būt visas valsts, [[Pašvaldība|pašvaldību]], štatu vai atsevišķu [[Pilsēta|pilsētu]] līmeņos, bieži vien, referendumi mēdz notikt dažādu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] laikā. Likumi saistībā ar referendumiem var atšķirties atkarībā no valsts. Ierosināt referendumu var pilsoņi vai likumus izsniedzošā iestāde. Pastāv dažādi referendumu veidi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://litv.encyclopedia-titanica.com/significado-de-refer-ndum|title=Referenduma nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija) - Izteicieni 2022|website=Encyclopedia Titanica|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/referendum|title=Definition of REFERENDUM|website=www.merriam-webster.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331194|title=Vietējo pašvaldību referendumu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/learn/lesson/what-is-a-referendum.html|website=study.com|access-date=2022-08-10}}</ref> Pastāv arī [[Plebiscīts|plebiscīti]], kas ir līdzīgi referendumiem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī: == * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] * [[Skotijas neatkarības referendums]] == Ārējās saites: == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces: == <references /> {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Referendumi| ]] 0oqd9xti88lae3xy57ylzutrrgwrixg 3668823 3668821 2022-08-10T11:24:21Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Referendum-2-giugno scheda elettorale.jpg|thumb|1946.gada referendums par valsts pārvaldes veidu [[Itālija|Itālijā]]]] '''Referendums''' ir vēlētāju [[Balsošanas sistēma|balsošana]] par kādu konkrētu [[Sabiedrība|sabiedrībā]] populāru [[valsts]] vai sabiedrības dzīves jautājumu ([[Likums|likumu]], [[konstitūcija|konstitūciju]], to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem). Referendums ir [[Tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]] svarīgākais institūts, ar mērķi palielināt [[Pilsonība|pilsoņu]] lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā. Referendumi var būt visas valsts, [[Pašvaldība|pašvaldību]], štatu vai atsevišķu [[Pilsēta|pilsētu]] līmeņos, bieži vien, referendumi mēdz notikt dažādu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] laikā. Likumi saistībā ar referendumiem var atšķirties atkarībā no valsts. Ierosināt referendumu var pilsoņi vai likumus izsniedzošā iestāde. Pastāv dažādi referendumu veidi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://litv.encyclopedia-titanica.com/significado-de-refer-ndum|title=Referenduma nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija) - Izteicieni 2022|website=Encyclopedia Titanica|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/referendum|title=Definition of REFERENDUM|website=www.merriam-webster.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331194|title=Vietējo pašvaldību referendumu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/learn/lesson/what-is-a-referendum.html|website=study.com|access-date=2022-08-10}}</ref> Pastāv arī [[Plebiscīts|plebiscīti]], kas ir līdzīgi referendumiem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī: == * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] * [[Skotijas neatkarības referendums]] == Ārējās saites: == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces: == <references /> {{Īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Referendumi| ]] fbaj3i72xiyydabm0b2qyazo82poy5d 3668824 3668823 2022-08-10T11:25:38Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Referendum-2-giugno scheda elettorale.jpg|thumb|[[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|1946. gada referendums]] par valsts pārvaldes veidu [[Itālija|Itālijā]]]] '''Referendums''' ir vēlētāju [[Balsošanas sistēma|balsošana]] par kādu konkrētu [[Sabiedrība|sabiedrībā]] populāru [[valsts]] vai sabiedrības dzīves jautājumu ([[Likums|likumu]], [[konstitūcija|konstitūciju]], to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem). Referendums ir [[Tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]] svarīgākais institūts, ar mērķi palielināt [[Pilsonība|pilsoņu]] lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā. Referendumi var būt visas valsts, [[Pašvaldība|pašvaldību]], štatu vai atsevišķu [[Pilsēta|pilsētu]] līmeņos, bieži vien, referendumi mēdz notikt dažādu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] laikā. Likumi saistībā ar referendumiem var atšķirties atkarībā no valsts. Ierosināt referendumu var pilsoņi vai likumus izsniedzošā iestāde. Pastāv dažādi referendumu veidi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://litv.encyclopedia-titanica.com/significado-de-refer-ndum|title=Referenduma nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija) - Izteicieni 2022|website=Encyclopedia Titanica|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/referendum|title=Definition of REFERENDUM|website=www.merriam-webster.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331194|title=Vietējo pašvaldību referendumu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/learn/lesson/what-is-a-referendum.html|website=study.com|access-date=2022-08-10}}</ref> Pastāv arī [[Plebiscīts|plebiscīti]], kas ir līdzīgi referendumiem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī: == * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] * [[Skotijas neatkarības referendums]] == Ārējās saites: == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces: == <references /> {{Īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Referendumi| ]] tjnd8j2a50881kq46ddxbzsam8tz7y5 3668831 3668824 2022-08-10T11:41:06Z Turaids 8965 https://www.cvk.lv/lv/tautas-nobalsosanas/tautas-nobalsosanas-latvija wikitext text/x-wiki [[Attēls:Referendum-2-giugno scheda elettorale.jpg|thumb|[[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|1946. gada referendums]] par valsts pārvaldes veidu [[Itālija|Itālijā]]]] '''Referendums''' (no {{val|la|referendum}} — 'paziņojamais') jeb '''tautas nobalsošana''' ir vēlētāju [[Balsošanas sistēma|balsošana]] par kādu konkrētu [[Sabiedrība|sabiedrībā]] populāru [[valsts]] vai sabiedrības dzīves jautājumu ([[Likums|likumu]], [[konstitūcija|konstitūciju]], to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem). Referendums ir [[Tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]] svarīgākais institūts, ar mērķi palielināt [[Pilsonība|pilsoņu]] lomu sabiedrisko lēmumu pieņemšanā. Referendumi var būt visas valsts, [[Pašvaldība|pašvaldību]], štatu vai atsevišķu [[Pilsēta|pilsētu]] līmeņos, bieži vien, referendumi mēdz notikt dažādu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] laikā. Likumi saistībā ar referendumiem var atšķirties atkarībā no valsts. Ierosināt referendumu var pilsoņi vai likumus izsniedzošā iestāde. Pastāv dažādi referendumu veidi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://litv.encyclopedia-titanica.com/significado-de-refer-ndum|title=Referenduma nozīme (kas tas ir, jēdziens un definīcija) - Izteicieni 2022|website=Encyclopedia Titanica|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/referendum|title=Definition of REFERENDUM|website=www.merriam-webster.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331194|title=Vietējo pašvaldību referendumu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-08-10|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/learn/lesson/what-is-a-referendum.html|website=study.com|access-date=2022-08-10}}</ref> Pastāv arī [[Plebiscīts|plebiscīti]], kas ir līdzīgi referendumiem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Referendumu saraksts Latvijā]] * [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] * [[Skotijas neatkarības referendums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Referendumi| ]] 3nq30ijaiwmh5ajg07fquwvy1t0d4gu 0 145100 3668641 3668338 2022-08-10T02:52:01Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifonija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], [[Pye Records|Pye]], [[Festival Records|Festival]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest – The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] eazdzxnh7982nvsr3vepls7yh5qv1mn 3668652 3668641 2022-08-10T04:29:44Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], [[Pye Records|Pye]], [[Festival Records|Festival]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest – The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta [[MI₅]] [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Tomorrow'' (1970) * ''Grease'' (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 2cmxgkwrjila2suyy62gleogoahegpf 3668654 3668652 2022-08-10T04:31:40Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], [[Pye Records|Pye]], [[Festival Records|Festival]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest – The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta MI₅ [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Tomorrow'' (1970) * ''Grease'' (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] hqtct1qugpaff2jg2gnmxpch1xyukhb 0 145584 3668602 3668440 2022-08-09T20:00:47Z Dainis 876 /* Augusts */ Fiļipčenko wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] 93cigq452qeaksgydkmaaxfo4plz2xy 3668659 3668602 2022-08-10T04:46:12Z Biafra 13794 /* Augusts */ Andrejs Rubins wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] r2mduodx7lr9c5ehjd2j1l66iannlrr 0 145711 3668762 3647082 2022-08-10T09:52:06Z Edis 27633 /* PrivatBank Latvijā */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''AT KB PrivatBank'' | Logo = [[Attēls:PrivatBank-corporate-logo-latina.png|PrivatBank-corporate-logo-latina|250px]] | Sauklis = ''PrivatBanka – Jūsu atbalsta punkts!'' | Uzņēmuma_veids = akciju sabiedrība | Birža = | Indekss = | Dibināšanas_datums = 1992. gads | Sēdeklis = [[Dņipro]], {{UKR}} | Vadība = Gerhards Bošs (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = > 30 tūkst. | Apgrozījums = | Aktīvi = | Peļņa = 1,370 miljardi grivnu (2010. gadā) | Nozare = [[finanses]] | Produkti = finanšu pakalpojumi | Mājaslapa = {{url|https://www.privatbank.ua/}} }} [[Attēls:PrivatBank Headoffice.jpg|280px|thumb|''PrivatBank'' galvenais birojs [[Dņipro]], Ukrainā]] '''''AT KB PrivatBank''"''' ({{val-uk|ПриватБанк}}) ir [[Ukraina]]s lielākā [[banka]] pēc klientu, aktīvu, kredītu portfeļa skaita un nodokļiem, ko izmaksā valsts budžetā.<ref>{{en}}[http://wiki.answers.com/Q/What_is_the_largest_bank_in_the_Ukraine What is the largest bank in Ukraine?]</ref><ref>[http://www.unian.net/rus/news/news-417552.html 2. Par nodokļiem, kurus samaksāja PrivatBanka, var nopirkt Odnoklassniki.ru – IA “UNIAN”]</ref> ''PrivatBanka'' galvenais birojs atrodas [[Dņipro]] pilsētā. ''PrivatBank'' īpašnieks ir Ukrainas valsts Ukrainas Ministru Kabineta personā. Bankas sistēmā strādā vairāk nekā 30 tūkstoši darbinieku. Pēc banku pakalpojumu tirgus izpētes rezultātiem, kuru veica GFK Ukraine kompānija, ''PrivatBankas'' pakalpojumus izmanto katrs trešais (33,2%) no aptaujātiem banku klientiem, pie tā katrs ceturtais (24,9%) izmanto plašu pakalpojumu spektru un uzskata ''PrivatBanku'' par savu pamatbanku. 2011. gada 1. februāri ''PrivatBank'' apkalpoja 2,4 miljonus Ukrainas pensionāru, 3,4 miljoni cilvēku saņem algas pēc ''PrivatBankas'' kartēm, 1 miljons studentu saņem stipendijas caur ''PrivatBanku''. Bankas infrastruktūra Ukrainā: 6 975 bankomāti,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbankomaty%2Flistcytes.ssc |title=PrivatBankas bankomātu saraksts |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120516092752/http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbankomaty%2Flistcytes.ssc }}</ref> 2 228 pašapkalpošanās termināli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbass%2Fcityes.ssc |title=PrivatBankas pašapkalpošanās terminālu saraksts |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120513051832/http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbass%2Fcityes.ssc }}</ref> 35 486 POS-termināli, 3 202 filiāli un biroji valsts pilsētās un rajonos.<ref>[5. Visu laiku atjaunināmie dati par bankomātu, terminālu nodaļu u.c. skaitu atrodas PrivatBankas mājas lapā]</ref> Vidēji diennakts laikā ''PrivatBankā'' pēc pakalpojumu sniegšanas griežas 1,5 miljoni cilvēku. ''PrivatBankas'' starptautiskais banku tīkls ietver sevī tādas sadarbības bankas kā ''MoskomPrivatBank'' ([[Krievija|Krievijas Federācija]]), AS ''PrivatBank'' ([[Latvija]]), AS ''PrivatBank'' ([[Portugāle]]) un ''TaoPrivatBank'' ([[Gruzija]]). Turklāt ''PrivatBankai'' ir savas filiāles un pārstāvniecības 12 pasaules pilsētās, ieskaitot [[Itālija|Itāliju]], [[Kipra|Kipru]], Lielbritāniju un [[Ķīna|Ķīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.investgazeta.net/finansy/glava-privatbanka-ambicii-u-vseh-160304/ |title=Président du Conseil d’administration de PrivatBank interview à InvestGazeta (No 49, 13 décembre 2010) |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101222042109/http://www.investgazeta.net/finansy/glava-privatbanka-ambicii-u-vseh-160304/ |archivedate={{dat|2010|12|22||bez}} }}</ref> == Vēsture == ''PrivatBanka'' – viena no pirmajām privātām komercbankām, kas izveidoti Ukrainā. Lēmums par ''PrivatBankas'' dibināšanu tika pieņemts 1992. gada 7. februārī dibinātāju sapulcē. Jau [[1992]]. gada 19. martā Banka saņēma valsts reģistrāciju. PrivatBankas darbība sākās ar vienu biroju un dažiem datoriem. Pirmais valdes priekšsēdētājs – Serhijs Tihipko. Tieši šī Dņipro banka pirmā Ukrainā sāka ieviest plastikāta kartes un uzstādīt bankomātus. PrivatBanka arī ir pirmā finanšu iestāde Ukrainā, kas saņēma starptautisko reitingu. [[1996]]. gadā kļūst par patiesu starptautiskas maksājumu sistēmas VISA international locekli un uzsāk plastikāta karšu emisiju. Jau nākamajā, 1997, gadā pirmā starp Ukrainas bankām saņem reitinga atzinumu no starptautiskās reitinga aģentūras “Тhomson BankWatch” un kļūst par patiesu maksājumu sistēmas Еuгорау locekli. [[1998]]. gadā banka saņem reitinga atzinumu no starptautiskās reitinga aģentūras ''[[Fitch Group|Fitch IBCA]]''. 1998. gada novembrī, pēc tendera rezultātiem, banka tika izvēlēta par apkalpojošu banku, kas pilnvarota veikt Ukrainā izmaksājumus no Šveices holokausta upuru palīdzības fonda līdzekļiem. [[1999]]. gadā PrivatBanka atver starptautisko banku nodaļu (International Banking Unit) [[Kipra|Kiprā]], PrivatBankas filiāle Nikosijas pilsētā kļūst par pirmo Ukrainas bankas filiāli ārzemēs. [[2000. gads|2000]]. gadā Banka tika iekļauta banku skaitā, kas pilnvaroti veikt kompensāciju izmaksājumus Ukrainas pilsoņiem, kuri cieta no nacistu vajāšanas Otrā pasaules kara gados. Turklāt 2000. gadā PrivatBankai mainījās īpašuma forma – 6. jūlijā PrivatBankas dalībnieki pieņēma lēmumu par Bankas reorganizāciju no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību uz Slēgto akciju sabiedrību. Rezultātā 2000. gada 4. septembrī tika reģistrēts pirmais Slēgtas akciju sabiedrības komercbankas “PrivatBank” Statūts. Par nozīmīgu notikumu Ukrainas banku sistēmai bija projekta “Privat24”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.privat24.ua/ |title=Site |access-date={{dat|2011|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110315235358/http://www.privat24.ua/ |archivedate={{dat|2011|03|15||bez}} }}</ref> ieviešana 2001. gadā, kas sniedza plašai klientu auditorijai iespēju rīkoties ar saviem rēķiniem reālā laika režīmā, veikt regulārus maksājumus, pārskaitīt līdzekļus u.c. [[2002]]. gada februārī PrivatBanka emitēja miljono plastikāta karti. Aprīlī PrivatBankas pārstāvis tika ievēlēts VISA СЕМЕА Direktoru padomē. Nākamajā, [[2003. gads|2003]], gadā PrivatBanka tika atzīta par labāko banku pēc ''[[Western Union]]'' klientu apkalpošanas kvalitātes līmeņa. Tajā pašā gadā Banka saņēma “STP Excellence Award” no [[Deutsche Bank]], kas apliecina augsto profesionalitāti veicot starptautiskus maksājumus. PrivatBanka kļuva par pirmo Ukrainas banku, kas izvietoja Eiropas tirgū eiroobligācijas 100 miljoni ASV dolāru apmērā. Bez tam PrivatBanka pirmā Ukrainā saņēma ''[[Standard & Poor's]]'' reitingu “B-”. Arī ''[[Fitch Group|Fitch]]'' piešķīra PrivatBankas eiroobligācijām noslēguma ilgtermiņa reitingu “B-”. Ar akcionāru sapulces lēmumu no [[2009. gads|2009]]. gada 30. aprīļa Bankas darbība tika saskaņota ar Ukrainas Likumu “Par akciju sabiedrībām”, tika veiktas noteiktas izmaiņas Bankas Statūtā, akciju sabiedrība tika mainīta no Slēgtas uz Publisko, bet Bankas nosaukums tika mainīts uz Publiskā akciju sabiedrība Komercbanka “PrivatBank”. Sekojošas izmaiņas stājās spēkā no 2009. gada 21.jūlija (Ukrainas Nacionālās Bankas licence Nr. 22 no 2009.gada 21. jūlija). [[2010. gads|2010]]. gadā, salīdzinoši ar 2009. gadu, PrivatBanka palielināja tīro peļņu uz 30 % - līdz 1,370 miljardiem grivnu. Bankas aktīvi par norādīto periodu palielinājušies par 32 %, un uz 2011. gada 1. janvāri bija 113,437 miljardi grivnu, klientu kredīti un parādi palielinājušies par 36%, līdz 101,855 miljardiem grivnu, saistības – uz 34%, līdz 101,557 miljardiem grivnu, reģistrētais pamatkapitāls – uz 13%, līdz 8,860 miljardiem grivnu, pašu kapitāls – uz 16% - līdz 11,880 miljardiem grivnu. 2016. gada augustā paziņots, ka Itālijas centrālā banka pieņēmusi lēmumu slēgt Latvijā reģistrētās ''PrivatBank'' filiāli Itālijā, jo pārbaudēs «konstatēti būtiski noteikumu attiecībā uz naudas atmazgāšanu pārkāpumi, un ir risks, ka pārkāpumi var tikt atkārtoti».<ref name="tvnet 2016.08" /> Itālijas filiāle 2016. gada 31. decembrī beidza darbību.<ref name="delfi 2017.03" /> 2016. gada septembrī ''PrivatBank'' neizturēja stresa testu, bet decembrī Ukrainas valdība pārņēma banku valsts īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/ukrainas-valdiba-nacionalizejusi-privatbank.a215258/|title= Ukrainas valdība nacionalizējusi «PrivatBank»|accessdate=2016-12-19 |last= |first= |coauthors= |date= 2016-12-19 |work= |publisher=[[Lsm.lv]]}}</ref> Līdz tam brīdim banka bija publiska akciju sabiedrība, un tās kapitāldaļas piederēja 21 fiziskai personai (99,794 % no akciju kopskaita) un 5 juridiskām personām (0,20 6%). Turklāt vairāk nekā 98 % akciju bija divu akcionāru īpašumā: Ģenādija Bogoļubova (49,027 %) un Igora Kolomojskija (49,154 %). == Jauninājumi == Viens no instrumentiem lai nostiprinātu līdera pozīciju Ukrainas finanšu tirgū ir jauno tehnoloģiju izmantošana bankas ikdienas darbā. Tam darbinieki izmanto kā vispārpieņemtās tehnoloģijas, tādas kā [[Skype]], [[Google]] Docs un Google Wave, tā arī pašu ekskluzīvas izstrādnes – elektroniska dokumentu apgrozījuma sistēma PrivatDok. PrivatBanka kļuva par pirmo Ukrainas banku, kas piedāvāja saviem klientiem parastu interneta bankas izmantošanas veidu. Pēc datiem uz 2011. gada 20. janvārī interneta bankas “Privat24” reģistrēto lietotāju skaits ir 773 890 cilvēki. Pēc datiem uz 2011. gada 1. februāri starp tehnoloģijām, kuras lieto visvairāk, neskaitot Privat24, ir arī Mobilebanking sistēma (ar tas palīdzību patērētājs var rīkoties ar savām bankas karšu rēķiniem, veikt maksājumus, izmantojot mobilo telefonu, nosūtot kodu ar SMS īsziņas palīdzību uz bankas serveri), [https://liqpay.com/ LiqPAY] (online maksājumu platforma, kuru izstrādāja PrivatBankas speciālisti, tā apvienoja sevī Visa Money Transfer tehnoloģiju un Interneta un mobila kanāla priekšrocības), 3-D Secure Tehnoloģija (bankas iedarbināta 2010. gadā tehnoloģija ir aizsardzība pret krāpšanu). Turklāt bankas nodaļās ieviesta unikālā elektroniskā atlikuma tehnoloģija “Bez monētām”, kas ļauj pārskaitīt atlikumu klientam nevis monētu veidā, bet elektronisko naudu uz viņa mobilā telefona rēķinu vai elektroniskā kupona veidā. == Sociālie projekti == Bankas nodaļās rīko konkursus pensionāriem un bērniem. 2008. gadā tika izveidota “bērnu banka”, JuniorBank,<ref>[http://privatbank.ua/info/jbank/index.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110416084638/http://privatbank.ua/info/jbank/index.html |date={{dat|2011|04|16||bez}} }} Site</ref> kurā bērni un pusaudži mācās banku lietu. 2010. gadā, projekta “Radiet ar prieku!” ietvaros, bankas nodaļās tika organizēti pensionāru radošo darbu izstādes galerijas. Pateicoties projektam “Skype: [[9. maijs|Uzvaras Diena]]” veterāni no dažādam pilsētām un valstīm varēja atrast savus draugus un parunāt ar viņiem. Projekts tika nominēts starptautiskajā konkursā European Excellence Awards 2010. 2010. gadā, lai veiktu labdarības akciju, PrivatBankā izveidots atsevišķs projekts – “Palīdzēt ir vienkārši!”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.blago.privatbank.ua/about/ |title=Site |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120723052912/http://www.blago.privatbank.ua/about/ |archivedate={{dat|2012|07|23||bez}} }}</ref> kas ir vērsts uz ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu bērnu namiem. Turklāt PrivatBanka ļauj izmantot savu bankomātu infrastruktūru, lai vāktu līdzekļus labdarības mērķiem bez komisijas nodevas. Tajā skaitā 2011. gada janvārī PrivatBanka 24 stundu laikā organizēja līdzekļu vākšanu bez komisijas, lai palīdzētu “[[Domodedova]]” lidostas sprādziena cietušiem (Maskava, KF; tikai Ukrainā savākti vairāk nekā 105 tūkst. grivnu), 2010. gada oktobrī, lai palīdzētu ceļa satiksmes negadījumā Margancā (Dņepropetrovskas apg., Ukraina; savākti 101 tūkst. grivnu) cietušo ģimenēm, 2010. gada martā, lai palīdzētu cietušiem sprādziena laikā [[Maskavas metro]] (11 tūkst. grivnu) un 2008. gada jūnija-jūlija, lai palīdzētu cietušiem no plūdiem Rietumu Ukrainā (530 tūkst. Grivnu). 2011. gadā PrivatBanka plāno iedarbināt sociālo projektu “PrivatBanka pret narkotikām!”. == Bankas apbalvojumi == * 1999 – 2002 – pēc autoritatīvā žurnāla “Euromoney”<ref>[http://www.euromoney.com/ Site]</ref> novērtējuma, PrivatBanka tika atzīta par labāko banku Ukrainas tirgū (“Awards for excellence” reitings). * 1999 – pēc žurnāla “Global Finance”<ref>[http://www.gfmag.com/ Global Finance site]</ref><ref>{{en}}[http://www.gfmag.com/gdp-data-country-reports/154-ukraine-gdp-country-report.html#axzz1FTzvNVEC Ukraine Country Report]</ref> novērtējuma, PrivatBanka atzīta par labāko Ukrainas banku tirgū, kas attīstās. * 1999, 2003 – 2004 – World`s Bank Best Awards apbalvojums, “Labāka Ukrainas Banka”. * 2000, 2002 un 2010 – PrivatBanka “Labāka Ukrainas Banka” pēc autoritatīvā angļu žurnāla “The Banker”<ref>[http://www.thebanker.com/ Site]</ref> versijas (“Bank of the year” reitings). * 2001 – 2009 – Žurnāls “Global” astoņus gadus pēc kārtas atzina PrivatBanku par labāko banku “World’s Best Foreign Exchange” reitingā. * 2003 – PrivatBanka atzīta par labāko banku pēc Western Union klientu apkalpošanas kvalitātes līmeņa 2003. gadā. * 2003 – PrivatBanka ir labākā Ukrainā “World’s Best Bank 2003” (žurnāla “Global Finance” reitings). * 2004 – PrivatBanka atzīta par “2004. gada Labāko banku” (FOREX tirgus žurnāla “Global Finance”operatoru globālais reitings). * 2005 – Best Emerging Marker Banks reitings, nosaukums “Labāka Ukrainas Banka”. * 2007 – kompānija MoneyGram Payment Systems, Inc. (ASV) apbalvoja PrivatBanku “Par apkalpojuma punktu tīklu intensīvāko attīstību” (Certificate Excellence Awarded to PrivatBank for the fastest network development). * 2009 – “Best local bank in Ukraine”, Žurnāls “EMEA Finance” atzina PrivatBanku par labāko Ukrainas banku reitingā “Best local bank 2009”. * 2010 – Spriežot pēc gada datiem žurnāls “The Banker” atzina PrivatBankas tehnoloģiju “Elektroniskais atlikums” par labāko nominācijā “Best Innovation in Cash and Treasury Technology” “Innovation in Banking Technology Awards” reitingā. * 2010 – PrivatBanka apliecināja Ukrainas banku sistēmas absolūta līdera statusu pēc klientu uzticības līmeņa pasaules projekta “The World’s Most Reputable Companies” ietvaros.<ref>{{en}}[http://www.ch.kiev.ua/en/5874/8471.html Reputation Award in Ukraine 2010, “The most respected companies of Ukraine”, December 7, 2010] {{Webarchive|url=https://archive.is/20120804101710/http://www.ch.kiev.ua/en/5874/8471.html |date={{dat|2012|08|04||bez}} }}</ref> == ''PrivatBank'' Latvijā == 1992. gadā Latvijā dibināta komercbanka akciju sabiedrība '''''Paritāte'''''. 2004. gadā tā pārdēvēta par AS ''Paritate banka''. 2007. gadā banka pārdota Ukrainas ''PrivatBank''. 2007. gada 16. augustā nosaukums mainīts uz '''AS ''PrivatBank'''''.<ref name="Lursoft" /> {{dat|2015|12|11||bez}} [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]] (FKTK) lika ''PrivatBank'' padomei atsaukt valdi un piemēroja soda naudu {{sk|2016830|eiro}} apmērā. FKTK bija pārbaudījusi darījumus no 2012. līdz 2014. gadam, kas minēti Moldovas Nacionālās bankas pētījumā. Pārbaudē tika konstatēts, ka banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Komisija atstādināja no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi, kā arī bankas padomei uzdeva nomainīt bankas valdi.<ref name="DB 2015.12" /> {{dat|2015|12|29||bez}} AS ''PrivatBank'' iecelti trīs jauni valdes locekļi — Inga Rumba, Vaira Filipsone un Sņežana Daļecka. No šīs dienas valdē vairs nav tās kādreizējā priekšsēdētāja Oleksandra Trubakova un valdes locekļu Ivetas Ķerpes, Oleksandra Mekekečko un Rolanda Pētersona.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title="PrivatBank" iecelti trīs jauni valdes locekļi | url=http://www.leta.lv/news/latvia/03274EC7-005D-4250-8D06-12180E3D4938/ | publisher=Airisa Ādamsone, LETA | accessdate={{dat|2015|12|30}}}} {{lv ikona}}</ref> 2020. gada oktobrī tika paziņots, ka no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta ''PrivatBank'' emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi, turpmāk koncentrējoties uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti.<ref name="db 2020.10.01" /> 2022. gada aprīlī kļuva zināms, ka 2021. gada septembrī kāds stratēģiskais investors no Eiropas ir noslēdzis līgumu par 52,59 % ''PrivatBank'' akciju iegādi, šim darījumam vēl ir jāsaņem [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālās bankas]] apstiprinājums.<ref name="db 2022.04.08" /> 2022. gada 8. jūlijā tika paziņots, ka ''PrivatBank'' un ''[[Industra Bank]]'' ir noslēgušas līgumu par ''PritvatBank'' klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie ''Industra Bank''.<ref name="DB 2022.07.08" /> Darījumu 9. augustā atļāva Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="tvnet 2016.08">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/620163-italija_noteikumu_attieciba_uz_naudas_atmazgasanu_parkapumu_del_sledz_latvijas_privatbank_filiali Itālijā noteikumu attiecībā uz naudas atmazgāšanu pārkāpumu dēļ slēdz Latvijas «PrivatBank» filiāli] BNS, 2016. gada 9. augustā</ref> <ref name="delfi 2017.03">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/privatbank-slegusi-italijas-filiali.d?id=48638267 'PrivatBank' slēgusi Itālijas filiāli] LETA, 2017. gada 18. martā</ref> <ref name="Lursoft">[http://company.lursoft.lv/privatbank/50003086271 PrivatBank, AS] Lursoft</ref> <ref name="DB 2015.12">[http://www.db.lv/finanses/papildinata-fktk-piemerojusi-privatbank-divu-miljonu-eiro-sodu-un-liek-mainit-valdi-442614 FKTK piemērojusi PrivatBank divu miljonu eiro sodu un liek mainīt valdi] Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2015. gada 11. decembris</ref> <ref name="db 2020.10.01">[https://www.db.lv/zinas/privatbank-parorientesies-tikai-uz-kreditesanu-un-noguldijumu-piesaisti-499012 PrivatBank pārorientēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti] Db.lv, 01.10.2020</ref> <ref name="db 2022.04.08">[https://www.db.lv/zinas/strategiskais-investors-iegadajies-5259-privatbank-akciju-gaida-ecb-akceptu-507199 Stratēģiskais investors iegādājies 52,59% PrivatBank akciju; gaida ECB akceptu] LETA, 08.04.2022</ref> <ref name="DB 2022.07.08">[https://www.db.lv/zinas/industra-bank-parnems-lielako-dalu-privatbank-aktivu-un-pasivu-508386 Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu] Dienas Bizness, 08.07.2022</ref> }} == Ārējās saites == [https://privatbank.ua/ Bankas vietne] [https://www.privatbank.lv/ Latvijas bankas vietne] {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Ukrainas uzņēmumi]] ts8zehlymatdn7wen7aj36quljkm0ug 0 156078 3668564 3514980 2022-08-09T19:13:21Z Spnq 103627 /* Raksturojums */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Laukezers |attēls=Laukezers.JPG |paraksts= | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=29 | plat_s=29 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m= 00 | gar_s=24 | gar_EW=E |platība_ha=52,2 |garums= |Vid_dziļums=6,7 |Max_dziļums=19,8 |tilpums= |augstums_vjl=103,6 |izteka= |baseins_ha=50,4 |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas= }} '''Laukezers''' (saukts arī '''Lauku ezers''')<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=6001&p_back=0*78*3 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir dabīgs [[saldūdens]] [[ezers]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] Daugavas labā krasta baseinā.<ref name=terpl>[http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf Kūku pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Ezers ietilpst [[Dabas parks "Laukezers"|dabas parka "Laukezers"]] teritorijā. Atrodas 6 km no [[Jēkabpils]]. == Raksturojums == Laukezers atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], 2 km no [[Rīg]]as—[[Daugavpils]] [[ceļš|ceļa]]. Tas ir mezotrofs ezers ar augstu ekoloģisko kvalitāti, viens no dzidrākajiem ezeriem [[Latvija|Latvijā]]. Ezera krastmala ir smilšaina, [[krasts|krasti]] ir pieejami, to slīpums vietām ir zems, vietām augsts. Ezera dibens ir siekstains, akmeņains un dūņains. Relatīvais ūdens apmaiņas periods ir 12,5 [[gads|gadi]]. No ezera iztek [[strauts]] uz [[Daugava|Daugavu]]. [[Niedre|Niedru]] josla ir visapkārt ezeram, vietām aug arī [[grīšļi]]. Ezerā mīt [[līdaka]], [[Rauda (zivs)|rauda]], [[asaris]], [[līnis]], [[plaudis]] un [[vēdzele]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2036/ www.ezeri.lv]</ref> Laukezers ir iecienīta atpūtas vieta, kas reizē ir arī apdraudējums ezeram.<ref>[http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf Kūku pagasta attīst. plāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Ezera ūdeņi ir piemēroti lašveidīgo [[zivs|zivju]] audzēšanai, peldēšanai un atpūtas pasākumiem.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Laukezers&id=947688&g=1 Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Laukezers<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf www.krustpils.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ezeri.lv/database/2036/ www.ezeri.lv] [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Krustpils novada ezeri]] 4bvu6tumzqz2gy8po2e28sflb2jlja9 0 156079 3668565 3514975 2022-08-09T19:13:40Z Spnq 103627 /* Raksturojums */ wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Gardaunis |attēls= |paraksts= | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=34 | plat_s=14 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m= 02 | gar_s=20 | gar_EW=E |platība_ha=65,6 |garums= |Vid_dziļums=0,5 |Max_dziļums=0,5 |tilpums= |augstums_vjl=96,0 |izteka= |baseins=3<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1905/ ezeri.lv Gardaunis]</ref> |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas= }} '''Gardaunis''' (saukts arī '''Gardaunes ezers''', '''Gardauņas ezers''', '''Garzdanes ezers''', '''Garzdaunes ezers''', '''Gaudaunes ezers''', '''Gārdaunis''', '''Medilas ezers''', '''Medīlas ezers''')<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=6005&p_back=0*78*3 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir [[saldūdens]] dabīgs [[ezers]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastā]] [[Daugava]]s labā krasta baseinā.<ref>[http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf Kūku pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> atrodas 5 km no [[Medņi (Variešu pagasts)|Medņi]]em. == Raksturojums == Ezers ir regulēts caurteces ezers, kura stāvoklis ir eitrofs. Liela ezera daļa ir nosusināta. Ezera dibens ir dūņains, tā krasti ir slīpi un lēzeni. Ezerā ietek [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]]s upe, bet no ezera iztek [[strauts]] uz [[Silabebru ezers|Silabebru ezeru]]. Ezerā aug [[meldrs|meldri]], [[grīšļi]], [[niedre]]s un [[platlapu vilkvālīte]]s.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/ Latvijas ezeru datubāze Internetā<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf www.krustpils.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ezeri.lv/database/1905/ www.ezeri.lv] [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Krustpils novada ezeri]] 2s623w1y2pzdyijnvmglsrtvfolzqdu 0 156628 3668544 3667709 2022-08-09T18:40:25Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dumpinieks bez iemesla | attēls = Rebel without a cause432.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = Rebel Without a Cause | žanrs = drāma | režisors = [[Nikolass Rejs]] | producents = Deivids Veisbārts | scenārija autors = * Stjuarts Sterns * Ērvings Šulmans (adaptācija) | galvenajās lomās = * [[Džeimss Dīns]] * [[Natālija Vuda]] * [[Sals Mineo]] | mūzika = [[Leonards Rozenmans]] | operators = Ernests Hallers | montāža = Viljams Zīglers | izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1955|10|27}} | ilgums = 111 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|4,6 miljoni}} (ASV tirgū) | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0048545 }} '''"Dumpinieks bez iemesla"''' ({{val|en|Rebel Without a Cause}}) ir 1955. gada ASV mākslas filma par emocionāli apjukušiem vidusšķiras pusaudžiem. Tās režisors ir [[Nikolass Rejs]]. Filma ir kulta ikonas [[Džeimss Dīns|Džeimsa Dīna]] viena no pēdējām un pati slavenākā loma. Džeimss Dīns gāja bojā autoavārijā neilgi pirms filmas pirmizrādes. 1990. gadā ASV [[Kongresa bibliotēka]] to pievienoja [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajam kino reģistram]], atzīstot to par "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu filmu". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1955. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]] l3vricden4042ab3skz1bg84ezufpnw 0 160031 3668490 3534416 2022-08-09T14:27:22Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Tyto_alba_-British_Wildlife_Centre,_Surrey,_England-8a_(1).jpg" aizvietots ar "'Tutoke'_-_geograph.org.uk_-_2532332.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:'Tutoke' - geograph.org.uk - 2532332.jpg| wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = 'Tutoke' - geograph.org.uk - 2532332.jpg | att_nosaukums = [[File:Barn Owl (Tyto alba) (W TYTO ALBA R1 C16).ogg|thumb|center|<!--Barn Owl screams recorded in Cardiganshire, Wales-->]] | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta=Tytonidae | dzimta_lv=Plīvurpūču dzimta | ģints =Tyto | ģints_lv=Plīvurpūces | suga=Tyto alba | suga_lv=Plīvurpūce | izplatība=[[Attēls:Schleiereule-Tyto_alba-World.png|240px]]<br />{{legend|green|Plīvurpūces apdzīvotās teritorijas}} | binomial = Tyto alba <small>([[Scopoli]], 1769)</small> | sinonīmi= * ''Strix alba'' * ''Strix pratincola'' * ''Tyto delicatula'' | kategorijas = nē }} '''Plīvurpūce''' (''Tyto alba'') ir visbiežāk sastopamais [[pūčveidīgie|pūčveidīgais]] putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā. Tā pieder [[plīvurpūču dzimta]]s (''Tytonidae'') [[plīvurpūces|plīvurpūču ģintij]] (''Tyto''). To bieži sauc arī par '''parasto plīvurpūci''', lai atšķirtu no citām daudzajām plīvurpūču sugām. Plīvurpūce ir sastopama visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Tā mājo vai ir novērojama lielākajā daļā [[sauszeme]]s, izņemot polāros un tuksneša reģionus. Izplatība [[Āzija|Āzijā]], salīdzinoši ar citiem kontinentiem, ir samērā ierobežota. Tā ir sastopama tikai Āzijas dienvidos: [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indija|Indijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas pussalā]] un salās starp Āziju un [[Austrālija|Austrāliju]]. [[Eiropa|Eiropā]] plīvurpūces izplatība ziemeļos sasniedz [[Dānija|Dāniju]], daži pāri reizēm ligzdo arī [[Zviedrija]]s dienvidos. Izplatības austrumu robeža iesniedzas [[Lietuva|Lietuvā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Ārpus [[Eirāzija]]s plīvurpūce novērojama gandrīz visā [[Āfrika|Āfrikā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un Austrālijā.<ref name=orn/> == Plīvurpūce Latvijā == [[Attēls:Kerkuil licht en donker.jpg|thumb|left|220px|[[Latvija|Latvijā]] reizēm ieklejo divas plīvurpūces pasugas: ''T. a. alba'' (pa kreisi) un ''T. a. guttata'' (pa labi)]] Plīvurpūce ziemo ligzdošanas areālā, tomēr mēdz klejot samērā tālu prom no ligzdošanas vietas. Par to liecina arī novērojumi [[Latvija|Latvijā]]. Lai arī Latvijā plīvurpūces ligzdošana kopš {{g_dek|1950|D}} vairs nav novērota (pēdējais zināmais ligzdošanas gadījums 1951. gadā), tomēr daži īpatņi regulāri ieklejo. Latvijas teritorijā var novērot divas plīvurpūču pasugas — ''Tyto alba alba'' un ''Tyto alba guttata'', kuru novēro visbiežāk.<ref name=orn>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm Plīvurpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref> Spriežot pēc gredzeniem uz putnu kājām (sastapti trīs putni ar [[Vācija]]s gredzeniem), plīvurpūces Latvijā ieklejo no dienvidrietumiem. Trīsdesmit gadu periodā pēc 1962. gada plīvurpūces Latvijā netika novērotas, iespējams, to ligzdošanas areāls šajā laikā bija atkāpies. Sākot ar {{g_dek|1990|Ģ}} vidu plīvurpūces atkal sāka biežāk apmeklēt Latviju.<ref name=orn/> Plīvurpūces Latvijā visbiežāk konstatētas dienvidrietumos un dienvidos, tomēr ir novērojumi arī Latvijas ziemeļos pie [[Salacgrīva]]s.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/article.php?id=22360339 Salacgrīvas Lauteros sastapts retums — plīvurpūce]</ref> == Izskats == [[Attēls:Tyto alba hawaii.jpg|thumb|left|220px|Plīvurpūces plakanā seja ir viegli atpazīstama pat lidojumā]] Plīvurpūce ir skaists putns ar gaišu apspalvojumu, gariem [[spārni]]em, garām [[kājas|kājām]] un īsu taisnstūrainu [[aste|asti]]. Atkarībā, kurai pasugai pieder putns, tā augums ir apmēram 32—40 [[centimetrs|cm]] garš, [[spārnu plētums]] 107—110 cm.<ref name=tyto/> Lidojumā plīvurpūci var atšķirt pēc astes, kurai lidojot ir raksturīga viļņojoša kustība, kā arī tās apspalvotās kājas brīvi nokarājas uz leju. Tās seja ir gaiša un izceļas uz kopējā apspalvojuma. Melnās acis, sejas diska sirdsveida forma un knābja novietojums sejā, kas atgādina [[deguns|degunu]], kopumā rada iespaidu par plakanu, nedaudz cilvēcisku "pārsteiguma pilnu seju".<ref name=bruc>Bruce (1999), Svensson et al. (1999): pp.212–213, OwlPages (2006)</ref> Plīvurpūces [[galva]] un mugurpuse parasti ir brūna, gaiši brūna vai pelēka. Uz spalvu galiem tām ir raksturīgi sīki melnbalti punktiņi. Plakanā seja, kā arī pavēdere parasti ir balta vai gaiši brūna. Pavēderes apspalvojumam var būt un var nebūt punktējums. Zinātnieki ir konstatējuši, ka mātītēm, jo vairāk punktiņu, jo tās ir veselīgākas, bet tas neattiecas uz tēviņiem. Kopumā tēviņi ir mazāk punktēti kā mātītes. Tie ir mazāki nekā mātītes, kā tas ir raksturīgs pūčveidīgajiem putniem. Liela plīvurpūces mātīte var svērt 570 [[grams|g]],<ref name=tyto/> toties tēviņš sver apmēram 10% mazāk. Plīvurpūces [[knābis]] var būt gan gaišs, gan tumšs, atkarībā no kopējā apspalvojuma toņa. Acis plīvurpūcēm ir tumši brūnas. Pirksti var būt gaišāk vai tumšāk pelēcīgi rozā, bet nagi ir melni.<ref>Bruce (1999), Mátics & Hoffmann (2002)</ref> Mazie putnēni viscauri ir segti ar baltām dūnām, bet to plakanā seja top redzama jau drīz pēc šķilšanās.<ref name=tyto>[http://www.owlpages.com/owls.php?genus=Tyto&species=alba Common Barn Owl - Tyto alba]</ref> == Uzvedība == Plīvurpūce tāpat kā citi pūčveidīgie pamatā ir aktīva nakts laikā, bet tā bieži kļūst aktīva īsi pirms saulrieta. Reizēm tā medī arī dienas laikā, īpaši, ja tai nav patikusi izvēlētā atpūtas vieta. Plīvurpūces atpūšas koku dobumos, uz kāda zara biezā koku lapotnē, alās un dažādās lauksaimniecības ēkās.<ref name=tyto/> Tā medī klajā vietā virs lauksaimniecības tīrumiem vai ganībām, reizēm to var novērot medījot skrajā mežā. Īpaši tai patīk medīt mežmalās. Plīvurpūce parasti mājo zemāk par 2000 metriem [[virs jūras līmeņa]], bet tā nepaceļas augstāk par 3000 metriem virs jūras līmeņa, kas reizēm ir novērojams tropos. Kā visiem pūčveidīgajiem plīvurpūces lidojums ir bez skaņas. Atšķirībā no citiem pūčveidīgajiem putniem plīvurpūce neūjina, tā spalgi kliedz. Tā var šņākt arī kā [[čūska]], lai aizbiedētu "nelūgtus viesus". Noķerta plīvurpūce aizstāvoties noguļas uz muguras un skrāpē ar saviem asajiem, garajiem nagiem, turklāt cenšoties ieknābt ar savu līko knābi.<ref name=bruc/> == Barība == [[Attēls:Australian barn owl.jpg|thumb|220px|Plīvurpūce lidojumā]] Plīvurpūce pamatā medī mazus [[sauszeme]]s [[zīdītājs|zīdītājus]] un dažādus [[grauzēji|grauzējus]]. Tie ir [[strupaste]]s, [[susliks|susliki]], [[cirslis|ciršļi]], [[peles]] un [[žurkas]]. Plīvurpūces medī arī [[trusis|trušu]] mazuļus, [[sikspārnis|sikspārņus]], [[vardes]], [[ķirzakas]], nelielus [[putni|putnus]] un [[kukaiņi|kukaiņus]]. Lielākais medījums var svērt tikpat, cik sver pati medniece. Plīvurpūce parasti medī klajā vietā, lidojumā pārlūkojot zemes virsmu, gan paceļoties augstāk, gan nolaižoties zemāk. Kā arī tā nometas uz kāda zema stabiņa vai zara, no kura var pārlūkot apkārtni.<ref name=tyto/> Patiesībā, lai medītu, plīvupūcei medījums obligāti nav jāredz. Tā medījuma atrašanās vietu spēj noteikt pēc [[dzirde]]s. Plīvurpūce visbiežāk medī [[nakts|naktī]] vai krēslas stundās, tā uzmanīgi klausās trokšņos, tad straujā pikējumā ienirst zālē, krūmos vai sniegā, satverot upuri savos garajos nagos.<ref>Day, Charles (2001): Researchers uncover the neural details of how Barn Owls locate sound sources. Phys. Today 54(6): 20-22</ref> Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem putniem, plīvurpūce medī un patērē vairāk barības nekā citas pūces uz savu svara vienību. Tas padara plīvurpūces par visderīgākajiem un efektīgākajiem plēsējiem cīņā ar grauzējiem. Zemnieki ir secinājuši, ka tās ir pat efektīgākas nekā [[inde]]. Vienas nakts laikā vientuļa plīvurpūce nomedī vienu vai vairākus grauzējus. Pāris ar mazuļiem gada laikā nomedī vairāk kā 1000 grauzēju. Lai piesaistītu plīvurpūces lauku saimniecībām, daudzi zemnieki veido tām piemērotas ligzdošanas vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.ufl.edu/1999/10/28/owls1/ |title=Spooky Owl Provides Natural Rodent Control For Farmers |access-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140307224545/http://news.ufl.edu/1999/10/28/owls1/ |archivedate={{dat|2014|03|07||bez}} }}</ref> == Ligzdošana == [[Attēls:Owlets.jpg|thumb|220px|Plīvurpūces mazuļi izšķiļoties ir segti ar baltām dūnām]] Mērenā klimata joslā [[riests]] plīvurpucēm sākas [[marts|marta]] beigās vai [[aprīlis|aprīļa]] sākumā. Dienvidu reģionos ligzdošana var notikt jebkurā mēnesī visa gada laikā. Galvenais nosacījums, lai būtu pietiekami barības. Ja kādā teritorijā savairojas grauzēji, tas drīz vien izraisa vietējo plīvurpūču riestu. Arī vēsākajos reģionos ligzdošana bieži notiek divas reizes gadā. Ligzda visbiežāk tiek ierīkota [[koks|koka]] dobumā, apmēram 20 metru augstumā, taču tā var tikt ierīkota arī pamestās ēkās, alās un pamestās raktuvēs.<ref name=tyto/> Mātītes uzmanību tēviņš piesaista, riņķojot ap ligzdošanas vietu un īsi čirkstinot. Parasti tiek izdētas 4—7 olas.<ref name=zoo>[http://www.lpzoo.org/animals/factsheet/barn-owl Lincoln Park Zoo: Barn Owl]</ref> Reizēm dējumā var būt ļoti daudz olas, to skaits var sasniegt pat 12 olas.<ref name=tyto/> Mātīte dēj ar 2 dienu intervālu. Inkubācijas periods ilgst 30—34 dienas. Kamēr mātīte perē olas, tēviņš to apgādā ar barību, vēlāk par putnēniem rūpējas abi vecāki.<ref name=zoo/> No ligzdas jaunie putni izlido pēc 50—55 dienām. Apmēram nedēļu tie uzturas ligzdas tuvumā, mācoties no vecākiem medīt, tad strauji pamet vecāku ligzdas teritoriju. Jau 10 mēnešu vecumā tie spēj pāroties un rūpēties par mazuļiem. Nebrīvē lielākā daļa plīvurpūču nesasniedz 2 gadu vecumu. Kopumā to mūžs ir 1—2 gadi. Ziemeļamerikā visvecākā zināmā plīvurpūce nodzīvoja 11 gadus un 6 mēnešus, toties Nīderlandē 17 gadus un 10 mēnešus. Visvecākā plīvurpūce nebrīvē nomira 25 gadu vecumā.<ref name=tyto/> == Sistemātika == Plīvurpūcei ir daudzas pasugas. Laika gaitā vairākas no tām mūsdienās tiek sistematizētas kā sugas, par daudzām zinātniekiem trūkst pietiekami daudz informācijas, lai precizētu sistemātiku. Dažas tiek sistematizētas dažādās sistemātikās, vai nu kā pasugas vai kā sugas. Kopumā pasugu skaits ir apmēram 20—35. Saskaņā ar "Pasaules pūču rokasgrāmatu" ({{val|en|Owls: A Guide to the Owls of the World, Yale University Press}}) plīvurpūcei ir 35 pasugas.<ref name=tyto/> Pasugas savā starpā pamatā atšķiras ar krāsu un auguma izmēru. {|width="100%" |- valign="top" | * ''T. a. affinis'' * ''T. a. alba'' — nominālpasuga, reizēm var novērot [[Latvija|Latvijā]] * ''T. a. bargei'' * ''T. a. bondi'' * ''T. a. contempta'' * ''T. a. crassirostris'' * ''T. a. delicatula'' * ''T. a. detorta'' * ''T. a. erlangeri'' * ''T. a. ernesti'' * ''T. a. furcata'' * ''T. a. glaucops'' | * ''T. a. gracilirostris'' * ''T. a. guatemalae'' * ''T. a. guttata'' — visbiežāk novērotā pasuga Latvijā * ''T. a. hauchecorni'' * ''T. a. hellmayri'' * ''T. a. hypermetra'' * ''T. a. insularis'' * ''T. a. interposita'' * ''T. a. javanica'' * ''T. a. lucayana'' * ''T. a. lulu'' * ''T. a. meeki'' | * ''T. a. nigrescens'' * ''T. a. niveicauda'' * ''T. a. poensis'' * ''T. a. pratincola'' * ''T. a. punctatissima'' * ''T. a. schmitzi'' * ''T. a. stertens'' * ''T. a. subandeana'' * ''T. a. sumbaensis'' * ''T. a. thomensis'' * ''T. a. tuidara'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/novados/2008/09/29/liepajas-rajona-noverota-latvija-reti-sastopama-plivurpuce/ Liepājas rajonā novērota Latvijā reti sastopamā plīvurpūce] * [http://www.minizoosalmini.lv/?mid=6&smid=13&aid=49 Plīvurpūce (Tyto alba)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304220342/http://www.minizoosalmini.lv/?mid=6&smid=13&aid=49 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.staburags.lv/portals/interesanti/raksts.html?xml_id=3955 Gaidis tīklā ievilina sensāciju]{{Novecojusi saite}} * [http://www.latgold.lv/public/29672.html?limenis=32150 Kanādas $3 sudraba apzeltīta monēta – Plīvurpūce]{{Novecojusi saite}} * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/tyto-alba-scop/ Latvijas daba: Plīvurpūce] * [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=2155 BirdLife: Barn Owl Tyto alba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805051812/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=2155 |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} * [http://ibc.lynxeds.com/species/common-barn-owl-tyto-alba IBC: Common Barn-owl (Tyto alba)] * [http://www.allaboutbirds.org/guide/Barn_Owl/id All About Birds: Barn Owl] * [http://www.barnowltrust.org.uk/ The Barn Owl Trust] * [http://www.sdakotabirds.com/species/barn_owl_info.htm South Dakota: Barn Owl] * [https://web.archive.org/web/20110930002514/http://www.arkive.org/barn-owl/tyto-alba/video-06.html ARKive: Barn Owl] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Plīvurpūces]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] [[Kategorija:Centrālamerikas putni]] [[Kategorija:Dienvidamerikas putni]] gu4c3gedsqswafi0tjlnxw5axie0261 0 160477 3668491 3523888 2022-08-09T14:30:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map of the Irish Diaspora in the World.svg|center|260x260px]] <small>Īru izplatība pasaulē.</small> | tauta = Īri | skaits = 8,5 miljoni (ņemot vērā pēc izcelsmes - 70–80 miljoni)<ref>{{cite web|url=http://www.scotland.gov.uk/Publications/2009/05/28141101/6|title=The Scottish Diaspora and Diaspora Strategy: Insights and Lessons from Ireland|first=Scottish Government, St. Andrew's House, Regent Road, Edinburgh EH1 3DG Tel:0131 556 8400|last=ceu@scotland.gsi.gov.uk|date=29 May 2009|website=www.scotland.gov.uk}}</ref> | vieta = [[Īrija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]] [[Kanāda]] u.c. | valoda = [[angļu valoda|angļu]] un [[īru valoda|īru]] valoda | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = }} '''Īri''' ({{val-ga|Muintir na hÉireann, na hÉireannaigh, na Gaeil}}, {{val-en|Irish}}) ir viena no Eiropas [[nācija|nācijām]], kas cēlusies no [[ķelti]]em; [[Īrija]]s pamatnācija (87,4%).<ref>CIA World Factbook —[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html ''Ireland''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519173644/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tauta izveidojusies, kad [[Īrija (sala)|Īrijā]] ieceļoja ķeltu saimes [[gēli|gēlu]] ciltis, bet kā nācija īri konsolidējušies [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kad uzsāka cīņu pret [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas impēriju]], kā rezultātā ieguva autonomu statusu un vēlāk arī neatkarību.<ref name="pzt">Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 282. lpp.</ref> Ārpus Īrijas īri dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]] un citviet. Lai arī kopējais īru skaits tiek lēsts ap 8,5 miljoniem cilvēku, tomēr savu izcelsmi ar īriem pasaulē saista gandrīz desmit reizes lielāks cilvēkus skaits — 80 miljoni.<ref>[http://www.discoverireland.com/us/about-ireland/history/ ''The island history''] {{en ikona}}</ref> Lielākoties runā angļu valodā, tomēr neliela daļa joprojām izmanto arī seno īru valodu. Pēc ticības [[katolicisms|katoļi]].<ref name="lpe">{{LPE|4|330}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] eg3c5h3nfh4eziddzhh91wk5dk9lhvs 3668493 3668491 2022-08-09T15:37:58Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map of the Irish Diaspora in the World.svg|center|260x260px]] <small>Īru izplatība pasaulē.</small> | tauta = Īri | skaits = 8,5 miljoni<br /> (ņemot vērā pēc izcelsmes - 70–80 miljoni)<ref>{{cite web|url=http://www.scotland.gov.uk/Publications/2009/05/28141101/6|title=The Scottish Diaspora and Diaspora Strategy: Insights and Lessons from Ireland|first=Scottish Government, St. Andrew's House, Regent Road, Edinburgh EH1 3DG Tel:0131 556 8400|last=ceu@scotland.gsi.gov.uk|date=29 May 2009|website=www.scotland.gov.uk}}</ref> | vieta = [[Īrija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]] [[Kanāda]] u.c. | valoda = [[angļu valoda|angļu]] un [[īru valoda|īru]] valoda | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = }} '''Īri''' ({{val-ga|Muintir na hÉireann, na hÉireannaigh, na Gaeil}}, {{val-en|Irish}}) ir viena no Eiropas [[nācija|nācijām]], kas cēlusies no [[ķelti]]em; [[Īrija]]s pamatnācija (87,4%).<ref>CIA World Factbook —[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html ''Ireland''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519173644/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tauta izveidojusies, kad [[Īrija (sala)|Īrijā]] ieceļoja ķeltu saimes [[gēli|gēlu]] ciltis, bet kā nācija īri konsolidējušies [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kad uzsāka cīņu pret [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas impēriju]], kā rezultātā ieguva autonomu statusu un vēlāk arī neatkarību.<ref name="pzt">Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 282. lpp.</ref> Ārpus Īrijas īri dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]] un citviet. Lai arī kopējais īru skaits tiek lēsts ap 8,5 miljoniem cilvēku, tomēr savu izcelsmi ar īriem pasaulē saista gandrīz desmit reizes lielāks cilvēkus skaits — 80 miljoni.<ref>[http://www.discoverireland.com/us/about-ireland/history/ ''The island history''] {{en ikona}}</ref> Lielākoties runā angļu valodā, tomēr neliela daļa joprojām izmanto arī seno īru valodu. Pēc ticības [[katolicisms|katoļi]].<ref name="lpe">{{LPE|4|330}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] owbvhk0eo8eh9oylufdxhx4dishroyc 3668495 3668493 2022-08-09T15:46:46Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map of the Irish Diaspora in the World.svg|center|260x260px]] <small>Īru izplatība pasaulē.</small> | tauta = Īri | skaits = 8,5 miljoni<br /> (ņemot vērā pēc izcelsmes - 70–80 miljoni)<ref>{{cite web|url=http://www.scotland.gov.uk/Publications/2009/05/28141101/6|title=The Scottish Diaspora and Diaspora Strategy: Insights and Lessons from Ireland|first=Scottish Government, St. Andrew's House, Regent Road, Edinburgh EH1 3DG Tel:0131 556 8400|last=ceu@scotland.gsi.gov.uk|date=29 May 2009|website=www.scotland.gov.uk}}</ref> | vieta = [[Īrija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]], [[Kanāda]] u.c. | valoda = [[īru valoda|īru]], [[angļu valoda|angļu]] un [[Skotu valoda|Skotu]] valoda | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = }} '''Īri''' ({{val-ga|Muintir na hÉireann, na hÉireannaigh, na Gaeil}}, {{val-en|Irish}}) ir viena no Eiropas [[nācija|nācijām]], kas cēlusies no [[ķelti]]em; [[Īrija]]s pamatnācija (87,4%).<ref>CIA World Factbook —[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html ''Ireland''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519173644/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ei.html |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tauta izveidojusies, kad [[Īrija (sala)|Īrijā]] ieceļoja ķeltu saimes [[gēli|gēlu]] ciltis, bet kā nācija īri konsolidējušies [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kad uzsāka cīņu pret [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas impēriju]], kā rezultātā ieguva autonomu statusu un vēlāk arī neatkarību.<ref name="pzt">Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 282. lpp.</ref> Ārpus Īrijas īri dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]] un citviet. Lai arī kopējais īru skaits tiek lēsts ap 8,5 miljoniem cilvēku, tomēr savu izcelsmi ar īriem pasaulē saista gandrīz desmit reizes lielāks cilvēkus skaits — 80 miljoni.<ref>[http://www.discoverireland.com/us/about-ireland/history/ ''The island history''] {{en ikona}}</ref> Lielākoties runā angļu valodā, tomēr neliela daļa joprojām izmanto arī seno īru valodu. Pēc ticības [[katolicisms|katoļi]].<ref name="lpe">{{LPE|4|330}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] heyw8sdzu8s8d96io65s4dmxwmlhgrz 0 166155 3668609 3503852 2022-08-09T21:23:27Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آغا}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|آغا}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija [[Osmaņu impērija]]s sultāna galvenais arhitekts [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņš tiek saukts par '''Mimaru Sinanu''', kas tulkojumā nozīmē "arhitekts Sinans". Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]]. Sinans uzcēla arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] tgr6ux81ul9eanlyv6xhqwago34qzj3 3668610 3668609 2022-08-09T21:26:03Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija [[Osmaņu impērija]]s sultāna galvenais arhitekts [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņš tiek saukts par '''Mimaru Sinanu''', kas tulkojumā nozīmē "arhitekts Sinans". Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]]. Sinans uzcēla arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] qxg21eld9332xcf4jmwgfzgtqlkwz97 0 168988 3668751 3667861 2022-08-10T09:21:12Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Amerikāņu skaistums | attēls = American Beauty poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''American Beauty'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Kevins Speisijs]] * [[Anete Beninga]] * [[Tora Birča]] * [[Vess Bentlijs]] * [[Mena Suvari]] * [[Kriss Kūpers]] * [[Elisone Dženija]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[DreamWorks|DreamWorks Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1999|9|17}} | ilgums = 122 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|356,2 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=americanbeauty.htm |title=American Beauty (1999) |publisher=Box Office Mojo |date= |accessdate=2011-09-22}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0169547 }} '''"Amerikāņu skaistums"''' ({{val|en|American Beauty}}) ir 1999. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Filma ir par vidēja vecuma žurnālistu Lesteru Bērnhamu ([[Kevins Speisijs]]), kuram ir [[pusmūža krīze]]. Viņš iemīlas savas nepieaugušās meitas labākajā draudzenē Andželā. Lomas filmā atveido Kevins Speisijs, [[Anete Beninga]], [[Tora Birča]], [[Vess Bentlijs]], [[Mena Suvari]], [[Kriss Kūpers]] un [[Elisone Dženija]]. Filma ieguva piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s [[72. Kinoakadēmijas balva|2000. gadā]], tai skaitā tā atzīta par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|gada labāko filmu]]. Ziemeļamerikā filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|9|15||bez}}. Tā saņēma galvenokārt pozitīvu kritiķu vērtējumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] 04wh6mom7v2tox13bzzgvm6bus2hr68 0 170388 3668566 2283651 2022-08-09T19:14:23Z Spnq 103627 /* Izplatība */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Psilocybe semilanceata 6514.jpg | att_nosaukums = | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | nodalījums = Basidiomycota | nodalījums_lv = Bazīdijsēnes | klase = Hymenomycetes | klase_lv = Himēnijsēnes | kārta = Agaricales | kārta_lv = Atmatenes | dzimta = Strophariaceae | dzimta_lv = Virpainītes | ģints = Psilocybe | ģints_lv = Kailgalves | suga = P. semilanceata | suga_lv = Smailā kailgalve | binomial = Psilocybe semilanceata | kategorijas = nē }} '''Smailā kailgalve''' (''Psilocybe semilanceata'') ir [[Halucinogēni|psihodēliska]] [[kailgalves|kailgalvju]] ģints sēne, kas satur psihoaktīvas vielas: [[psilocibīns|psilocibīnu]] un [[beocistīns|beocistīnu]]. No visām pasaules [[psilocibīna sēnes|psilocibīna sēnēm]] tā ir visbiežāk sastopamā un arī visspēcīgākā.<ref name="Bresinsky1989pp.115-16">Bresinsky and Besl (1989), [http://books.google.com/books?id=EIcQGsZ2kksC&pg=PA116 pp. 115–16.]</ref> Sēnēm ir izteikta konusveida jeb zvana formas cepurīte līdz 2,5 centimetru diametram ar mazu izvirzījumu cepurītes augšpusē. == Izplatība == Smailā kailgalve ir izplatīta [[Ziemeļu puslode]]s aukstajos un subarktiskajos reģionos. Tās dabiskais izplatības reģions ir [[Eiropa]] visbiežāk tā sastopama [[Ziemeļeiropa]]s, [[Centrāleiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s reģionos. Sēne ir sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]. Tā visbiežāk aug pakalnu dienvidu nogāzēs ar zemu zāli, it īpaši, [[govis|govju]] un [[aita|aitu]] ganībās. Tā aug arī pie [[Grīšļi|grīšļiem]], uz to bojāgājušajām, puvušajām saknēm.<ref name=Hoiland1978>{{Laikraksta atsauce |title=The genus ''Psilocybe'' in Norway |journal=Norwegian Journal of Botany |year=1978 |author=Høiland K. |volume=25 |issue=2 |pages=111–22}}</ref><ref name=Keay1990>{{Laikraksta atsauce |title=Colonization by ''Psilocybe semilanceata'' of roots of grassland flora |journal=Mycological Research |year=1990 |author=Keay SM, Brown AE. |volume=94 |issue=1 |pages=49–56 |doi=10.1016/S0953-7562(09)81263-X}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Psilocybe semilanceata|Smailās kailgalves}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/senes/psilocybe-semilancelata-fr-p-kumm/ | title= ''Latvijas Daba'' informācija | language= latviski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/mushrooms/ | title= Psilocibīna sēņu ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}} {{DEFAULTSORT:Smaila kailgalve}} [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Halucinogēni]] [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] ght56b7hkb9zjx1v81jg9ogv9glse73 0 174526 3668484 3597891 2022-08-09T13:45:32Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Balbinovas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Balbinovas katoļu baznīca Indrā 2002-08-11.jpg | image_size = 290px | label = Balbinovas baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = left | latd = 55| latm = 53| lats = 3 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 56 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Indras pagasts]], [[Indra]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1940]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Genādijs Alferovs | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1935]] | year_completed = [[1940]] | length = 33 m | width = 18 m | width_nave = | height_max = | materials = [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Balbinovas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub452 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Indras pagasts|Indras pagasta]] centrā apdzīvotā vietā [[Indra|Indrā]]. == Vēsture == Indras, agrāk Balbinovas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] baznīca tika uzcelta 1803. gadā. To uzbūvēja, pateicoties 1801. gada Nitoslavsku ģimenes lūgumam [[cars|caram]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram I]], kurš atļāva Nitoslavsku [[ģimene]]s kapos būvēt koka [[kapela|kapelu]]. Tā bija 8 metrus gara un 5 metrus plata, apšūta no ārpuses un iekšpuses ar dēļiem. Virs dievnama ieejas durvīm atradās neliels [[tornis|tornītis]], bet [[zvans|zvani]] bija iekārti [[Liepas|liepā]]. Kapelā atradās [[altāris]] ar Vissvētākās Trīsvienības [[glezna|gleznu]]. Tā kā tajā laikā Balbinovas draudze ietilpa [[Piedruja]]s draudzē, dievkalpojumi kapelā drīkstēja noritēt katru dienu, izņemot dienas, kad tie notika Piedrujā. [[Vitebska]]s ģenerālgubernatora kancelejas akti norāda, ka 1954. gadā dievkalpojumi dievnamā vairs netika noturēti [[ēka]]s vecuma dēļ, taču 1895. gadā Nitoslavsku ģimene kapelu atjaunoja un dievkalpojumi noritēja līdz pat jaunās [[baznīca (celtne)|baznīcas]] uzcelšanai. Tā kā kapela bija maza, svētdienās dievkalpojumi notika ārā, tāpēc tur speciāli tika uzcelts altāris un [[ambons]]. Kapelu nojauca 1954. gadā. Pašreizējo ķieģeļu baznīcu uzsāka celt 1935. gadā prāvesta Antona Lopatenoka darbības laikā, kad 20. oktobrī [[Krāslava]]s [[Dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Jāzeps Kiselis iesvētīja jaunceļamās baznīcas pamatus. Būvdarbus vadīja Krāslavas meistars Terleckis. Baznīcu iesvētīja 1940. gadā [[bīskaps]] [[Jāzeps Rancāns]]. Dievnama labiekārtošana turpinājās arī pēc tās iesvētes.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 50.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Genādijs Alferovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Draudze nodibināta 1922. gadā, pārdalot Piedrujas draudzi.<ref>[http://paxvobis.lv/balbinova/ www.paxvobis.lv/]</ref> Draudzei ir desmit [[kapsēta]]s — Indras kapsēta, Vaiculevas kapsēta, Petrovščinas kapsēta, Pelšu kapsēta, Saveiku kapsēta, Šņokovas kapsēta, Rusakovas kapsēta, Ķelavas kapsēta, Jaņelevas kapsēta un Maksimovas kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Trīsvienības svētki, [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] Rožukroņa diena, [[Svētais Stefans|Svētā Stefana]] svētki, Svētās Marijas Goreti diena. == Tehniska informācija == Balbinovas baznīca ir ķieģeļu celtne ar skārda jumtu, 33 metrus gara un 18 metrus plata. baznīcai ir 750&nbsp;kg smags zvans. Ap baznīcu ir ķieģeļu-metāla žogs. == Interjers == Baznīcā ir aplūkojama [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās gleznots darbs "Dievmātes kronēšana", kā arī trīs 1990. gadā mākslinieka Tirranena gleznotās gleznas — "Pestītāja kristīšana", "Lurda" un "Trijādība". == Ārējās saites == * [http://paxvobis.lv/balbinova/ Mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20090220002045/http://foto.eks.lv/baznicas/indra(balbinova)/index.html Fotogrāfijas] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Indras pagasts]] [[Kategorija:Indra]] 1dbxxbpch6in6sbdei67y0mxshsozjf 0 175767 3668467 3667835 2022-08-09T13:07:20Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Forests Gamps | attēls = Forrest Gump poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Forrest Gump'' | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārija autors = [[Ēriks Rots]] (pēc [[Vinstons Grūms|Vinstona Grūma]] romāna motīviem) | galvenajās lomās = * [[Toms Henkss]] * [[Robina Raita]] * [[Gērijs Sinīzs]] * [[Mikelti Viljamsons]] * [[Sallija Fīlda]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|7|6}} | ilgums = 141 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|55 miljoni}}<ref name="BOXTotal"/> | ienākumi = {{ASV dolārs|678,2 miljoni}}<ref name="BOXTotal"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0109830 }} '''"Forests Gamps"''' ({{val|en|Forrest Gump}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijdrāmas romantiskā filma, kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Toms Henkss]], [[Robina Raita]], [[Gērijs Sinīzs]], [[Mikelti Viljamsons]], [[Sallija Fīlda]]. Filmas sižets ir balstīts uz Vinstona Grūma 1986. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filma ir stāsts par Foresta Gampa, naiva un lēnprātīga [[Alabama|alabamieša]], dzīvi. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|7|6||bez}}. "Forests Gamps" nominēts 13 [[67. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva 6, tai skaitā nominācijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". 2011. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{atsauces|refs=<ref name="BOXTotal">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=forrestgump.htm|title=Forrest Gump (1994)|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate={{dat|2020|8|9||bez}}}}</ref>}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] ltrio4gb57hcuo3mrdqs4jb7zbpxv52 0 176045 3668829 3662769 2022-08-10T11:40:44Z AigarsDinsbergs 51320 papildināta biogrāfija wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Anmary'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Anmary'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|3}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2003—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Sunny Sense'', ''Mash Mash'', ''Reality'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/11403|title=Mikuss, Indrra, Anmary un Šons izveido grupu «Reality»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Policistas'' | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Linda Dinsberga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/anmary-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu.d?id=43416185|title=Anmary pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> (dzimusi '''Linda Amantova''' {{dat|1980|3|3}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|title=Ticu zvaigznēm un liktenim|publisher=[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]|accessdate={{dat|2012|5|16}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124559/http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''''Anmary''''', ir [[Latvija]]s [[dziedātāja]] un vokālā pedagoģe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/411780-anmary_man_ir_dots_uzticibas_kredits|title=Anmary: man ir dots uzticības kredīts|last=Zaviļeiskis|first=Kaspars|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|2|24||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Izglītību ieguvusi [[Gulbene]]s bērnu mūzikas skolā, [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] [[Rēzekne]]s mūzikas koledžā, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] un [[Rīga]]s Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Gulbenē un Rēzeknē apguvusi klavierspēli. Viņa ir strādājusi kā vokālā pedagoģe gan dažādos TV šovos, gan vairākās popmūzikas studijās, tai skaitā AMPS, "Dzirnas". 2003. gadā piedalījusies TV šovā "Talantu Fabrika 2", kurā ieguva 2. vietu, zaudējot vienīgi ''Snake''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/melomanija/konkursa-talantu-fabrika-2-uzvar-dalibnieks-ar-iesauku-snake.d?id=7077149|title=Konkursā ‘Talantu fabrika 2’ uzvar dalībnieks ar iesauku ‘Snake’|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Piedalījusies mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzņemšanā, atveidojusi Karlitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/archive/eirovizijas-kandidati-7-grupa-policistas.m?id=23208591|title="Eirovīzijas" kandidāti #7: grupa "Policistas"|last=Mango.lv|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> 2008. gadā piedalījusies TV3 šovā "[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru Kari 1]]" [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] vadītajā Rīgas korī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv3.lv/content/view/717/122/|title=Arņa Medņa koris rīko labdarības koncertu City Jazz Club|publisher=TV3.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081223071549/http://www.tv3.lv/content/view/717/122/}}</ref> Grupas ''Policistas'' sastāvā piedalījusies [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]] ar dziesmu ''In Love We Trust'' un ieguva 11. vietu pusfinālā, tādējādi nekvalificējoties finālam. [[Eirodziesma 2012|2012. gada Eirodziesmas]] pusfinālam kvalificējās ''Anmary'' izpildītā dziesma ''[[Beautiful Song]]''. Finālā viņa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}}}</ref> tādējādi kļūstot par Latvijas pārstāvi [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] Baku, Azerbaidžānā. ''Anmary'' kļuva par trešo sievieti pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] un [[Aija Andrejeva|Aijas Andrejevas]] (Aishas), kas uzvarējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]]. Eirovīzijas pusfinālā Baku viņa ierindojās 16. vietā ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. ''Anmary'' piedalījusies dažādos muzikālos projektos - koncertos, koncertuzvedumos, atveidojusi Mātes lomu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperā "Kaupēn, mans mīļais", sadarbojusies ar daudziem Latvijas mūziķiem, 2021.gadā kā Saulesmeita ar savas balss daudzkrāsainību apbūra žūriju un skatītājus TV3 šovā "Balss Maskā". 2022.gada 9.augustā pēc ilgākas pauzes solodarbībā ''Anmary'' pie klausītājiem atgriezās ar jaunām oriģināldziesmām, minialbumu "Laidies ar mani" un tituldziesmas video. Minialbuma tituldziesmas “Laidies ar mani” mūzikas autori ir ''Anmary'' un Juris Ludženieks, viņš ir arī singla producents. Dziesmas vārdus sarakstījusi ''Anmary,'' tās tapšanā piedalījies ģitārists Jānis Griķis. Dziesmas videoklips tapis sadarbībā ar “Mūzikas Video Kanālu”, tā režisors ir Jānis Štāls, producents Igors Linga. Minialbumā “Laidies ar mani” iekļautas četras dziesmas – “Laidies ar mani”, “Tik tev tiek”, “Tu man prātu jauc” un duetā ar Mārtiņu Strodu iedziedātā “Nakts mums”. ''Anmary'' ir visu dziesmu vārdu autore, kā arī palīdzējusi mūzikas un dziesmu aranžiju izveidē. Dziesmu mūzikas autors un producents ir Juris Ludženieks. Dziesmas ''mix'' un ''master'' – “JL ierakstu studija”. Pirmās četras dziesmas ir priekšvēstnesis 2023.gada pavasarī gaidāmajam pilnapjoma albumam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{draugiem|music/10046843/}} * {{tviteris|ANMARY333}} * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71957/dziedataja-anmary-paldies-delin-ka-izvelejies-mani-par-mammu Dziedātāja Anmary: „Paldies, dēliņ, ka izvēlējies mani par mammu!”] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 0n8q30rsh5hdrld1h2yxz5842d8qsz1 3668835 3668829 2022-08-10T11:52:25Z AigarsDinsbergs 51320 /* Atsauces */ pievienota mūziķes lapa FB wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Anmary'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Anmary'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|3}} | Vieta_dz = {{vieta|Gulbene}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Sunny Sense'', ''Mash Mash'', ''Reality'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/11403|title=Mikuss, Indrra, Anmary un Šons izveido grupu «Reality»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Policistas'' | Mlapa = https://www.facebook.com/anmary.latvia | Dzimums = S }} '''Linda Dinsberga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/anmary-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu.d?id=43416185|title=Anmary pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> (dzimusi '''Linda Amantova''' {{dat|1980|3|3}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|title=Ticu zvaigznēm un liktenim|publisher=[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]|accessdate={{dat|2012|5|16}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124559/http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''''Anmary''''', ir [[Latvija]]s [[dziedātāja]] un vokālā pedagoģe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/411780-anmary_man_ir_dots_uzticibas_kredits|title=Anmary: man ir dots uzticības kredīts|last=Zaviļeiskis|first=Kaspars|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|2|24||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Izglītību ieguvusi [[Gulbene]]s bērnu mūzikas skolā, [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] [[Rēzekne]]s mūzikas koledžā, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] un [[Rīga]]s Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Gulbenē un Rēzeknē apguvusi klavierspēli. Viņa ir strādājusi kā vokālā pedagoģe gan dažādos TV šovos, gan vairākās popmūzikas studijās, tai skaitā AMPS, "Dzirnas". 2003. gadā piedalījusies TV šovā "Talantu Fabrika 2", kurā ieguva 2. vietu, zaudējot vienīgi ''Snake''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/melomanija/konkursa-talantu-fabrika-2-uzvar-dalibnieks-ar-iesauku-snake.d?id=7077149|title=Konkursā ‘Talantu fabrika 2’ uzvar dalībnieks ar iesauku ‘Snake’|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Piedalījusies mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzņemšanā, atveidojusi Karlitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/archive/eirovizijas-kandidati-7-grupa-policistas.m?id=23208591|title="Eirovīzijas" kandidāti #7: grupa "Policistas"|last=Mango.lv|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> 2008. gadā piedalījusies TV3 šovā "[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru Kari 1]]" [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] vadītajā Rīgas korī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv3.lv/content/view/717/122/|title=Arņa Medņa koris rīko labdarības koncertu City Jazz Club|publisher=TV3.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081223071549/http://www.tv3.lv/content/view/717/122/}}</ref> Grupas ''Policistas'' sastāvā piedalījusies [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]] ar dziesmu ''In Love We Trust'' un ieguva 11. vietu pusfinālā, tādējādi nekvalificējoties finālam. [[Eirodziesma 2012|2012. gada Eirodziesmas]] pusfinālam kvalificējās ''Anmary'' izpildītā dziesma ''[[Beautiful Song]]''. Finālā viņa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}}}</ref> tādējādi kļūstot par Latvijas pārstāvi [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] Baku, Azerbaidžānā. ''Anmary'' kļuva par trešo sievieti pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] un [[Aija Andrejeva|Aijas Andrejevas]] (Aishas), kas uzvarējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]]. Eirovīzijas pusfinālā Baku viņa ierindojās 16. vietā ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. ''Anmary'' piedalījusies dažādos muzikālos projektos - koncertos, koncertuzvedumos, atveidojusi Mātes lomu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperā "Kaupēn, mans mīļais", sadarbojusies ar daudziem Latvijas mūziķiem, 2021.gadā kā Saulesmeita ar savas balss daudzkrāsainību apbūra žūriju un skatītājus TV3 šovā "Balss Maskā". 2022.gada 9.augustā pēc ilgākas pauzes solodarbībā ''Anmary'' pie klausītājiem atgriezās ar jaunām oriģināldziesmām, minialbumu "Laidies ar mani" un tituldziesmas video. Minialbuma tituldziesmas “Laidies ar mani” mūzikas autori ir ''Anmary'' un Juris Ludženieks, viņš ir arī singla producents. Dziesmas vārdus sarakstījusi ''Anmary,'' tās tapšanā piedalījies ģitārists Jānis Griķis. Dziesmas videoklips tapis sadarbībā ar “Mūzikas Video Kanālu”, tā režisors ir Jānis Štāls, producents Igors Linga. Minialbumā “Laidies ar mani” iekļautas četras dziesmas – “Laidies ar mani”, “Tik tev tiek”, “Tu man prātu jauc” un duetā ar Mārtiņu Strodu iedziedātā “Nakts mums”. ''Anmary'' ir visu dziesmu vārdu autore, kā arī palīdzējusi mūzikas un dziesmu aranžiju izveidē. Dziesmu mūzikas autors un producents ir Juris Ludženieks. Dziesmas ''mix'' un ''master'' – “JL ierakstu studija”. Pirmās četras dziesmas ir priekšvēstnesis 2023.gada pavasarī gaidāmajam pilnapjoma albumam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.facebook.com/anmary.latvia<nowiki/>{{draugiem|music/10046843/}} * {{tviteris|ANMARY333}} * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71957/dziedataja-anmary-paldies-delin-ka-izvelejies-mani-par-mammu Dziedātāja Anmary: „Paldies, dēliņ, ka izvēlējies mani par mammu!”] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 25ea7c2nwt8211ovlq8c6kzurwl8bja 3668837 3668835 2022-08-10T11:57:57Z 87.110.15.151 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Anmary'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Anmary'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|3}} | Vieta_dz = | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Sunny Sense'', ''Mash Mash'', ''Reality'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/11403|title=Mikuss, Indrra, Anmary un Šons izveido grupu «Reality»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Policistas'' | Mlapa = https://www.facebook.com/anmary.latvia | Dzimums = S }} '''Linda Dinsberga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/anmary-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu.d?id=43416185|title=Anmary pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> (dzimusi '''Linda Amantova''' {{dat|1980|3|3}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|title=Ticu zvaigznēm un liktenim|publisher=[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]|accessdate={{dat|2012|5|16}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124559/http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''''Anmary''''', ir [[Latvija]]s [[dziedātāja]] un vokālā pedagoģe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/411780-anmary_man_ir_dots_uzticibas_kredits|title=Anmary: man ir dots uzticības kredīts|last=Zaviļeiskis|first=Kaspars|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|2|24||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Izglītību ieguvusi [[Gulbene]]s bērnu mūzikas skolā, [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] [[Rēzekne]]s mūzikas koledžā, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] un [[Rīga]]s Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Gulbenē un Rēzeknē apguvusi klavierspēli. Viņa ir strādājusi kā vokālā pedagoģe gan dažādos TV šovos, gan vairākās popmūzikas studijās, tai skaitā AMPS, "Dzirnas". 2003. gadā piedalījusies TV šovā "Talantu Fabrika 2", kurā ieguva 2. vietu, zaudējot vienīgi ''Snake''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/melomanija/konkursa-talantu-fabrika-2-uzvar-dalibnieks-ar-iesauku-snake.d?id=7077149|title=Konkursā ‘Talantu fabrika 2’ uzvar dalībnieks ar iesauku ‘Snake’|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Piedalījusies mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzņemšanā, atveidojusi Karlitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/archive/eirovizijas-kandidati-7-grupa-policistas.m?id=23208591|title="Eirovīzijas" kandidāti #7: grupa "Policistas"|last=Mango.lv|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> 2008. gadā piedalījusies TV3 šovā "[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru Kari 1]]" [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] vadītajā Rīgas korī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv3.lv/content/view/717/122/|title=Arņa Medņa koris rīko labdarības koncertu City Jazz Club|publisher=TV3.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081223071549/http://www.tv3.lv/content/view/717/122/}}</ref> Grupas ''Policistas'' sastāvā piedalījusies [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]] ar dziesmu ''In Love We Trust'' un ieguva 11. vietu pusfinālā, tādējādi nekvalificējoties finālam. [[Eirodziesma 2012|2012. gada Eirodziesmas]] pusfinālam kvalificējās ''Anmary'' izpildītā dziesma ''[[Beautiful Song]]''. Finālā viņa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}}}</ref> tādējādi kļūstot par Latvijas pārstāvi [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] Baku, Azerbaidžānā. ''Anmary'' kļuva par trešo sievieti pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] un [[Aija Andrejeva|Aijas Andrejevas]] (Aishas), kas uzvarējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]]. Eirovīzijas pusfinālā Baku viņa ierindojās 16. vietā ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. ''Anmary'' piedalījusies dažādos muzikālos projektos - koncertos, koncertuzvedumos, atveidojusi Mātes lomu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperā "Kaupēn, mans mīļais", sadarbojusies ar daudziem Latvijas mūziķiem, 2021.gadā kā Saulesmeita ar savas balss daudzkrāsainību apbūra žūriju un skatītājus TV3 šovā "Balss Maskā". 2022.gada 9.augustā pēc ilgākas pauzes solodarbībā ''Anmary'' pie klausītājiem atgriezās ar jaunām oriģināldziesmām, minialbumu "Laidies ar mani" un tituldziesmas video. Minialbuma tituldziesmas “Laidies ar mani” mūzikas autori ir ''Anmary'' un Juris Ludženieks, viņš ir arī singla producents. Dziesmas vārdus sarakstījusi ''Anmary,'' tās tapšanā piedalījies ģitārists Jānis Griķis. Dziesmas videoklips tapis sadarbībā ar “Mūzikas Video Kanālu”, tā režisors ir Jānis Štāls, producents Igors Linga. Minialbumā “Laidies ar mani” iekļautas četras dziesmas – “Laidies ar mani”, “Tik tev tiek”, “Tu man prātu jauc” un duetā ar Mārtiņu Strodu iedziedātā “Nakts mums”. ''Anmary'' ir visu dziesmu vārdu autore, kā arī palīdzējusi mūzikas un dziesmu aranžiju izveidē. Dziesmu mūzikas autors un producents ir Juris Ludženieks. Dziesmas ''mix'' un ''master'' – “JL ierakstu studija”. Pirmās četras dziesmas ir priekšvēstnesis 2023.gada pavasarī gaidāmajam pilnapjoma albumam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.facebook.com/anmary.latvia<nowiki/>{{draugiem|music/10046843/}} * {{tviteris|ANMARY333}} * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71957/dziedataja-anmary-paldies-delin-ka-izvelejies-mani-par-mammu Dziedātāja Anmary: „Paldies, dēliņ, ka izvēlējies mani par mammu!”] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] g9ihh8v1xcru3piddzyr0hanirbx1gp 0 180406 3668694 3554391 2022-08-10T06:39:33Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Circle K Latvia'' | native_name = | logo = Circle K logo 2016.svg | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1992. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Gunta Jēkabsone (izpilddirektore) | industry = Mazumtirdzniecība | products = Degviela, eļļas, gāze | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''Circle K Norge'', {{NOR}}<br />(''[[Alimentation Couche-Tard]]'', {{CAN}}) | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|www.circlek.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Circle K Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''Statoil Fuel & Retail Latvia''''') ir viens no lielākajiem [[degviela]]s mazumtirgotājiem [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/lielakie-degvielas-mazumtirgotaji-latvija-joprojam-ir-statoil-neste-un-lukoil.d?id=40175531 Lielākie degvielas mazumtirgotāji Latvijā joprojām ir 'Statoil', 'Neste' un 'Lukoil'], [[Delfi (portāls)|Delfi]], 18.08.2011</ref> Uzņēmums darbojas kopš 1992. gada. ''Circle K Latvia'' pastarpināti caur ''Circle K Norge''<ref name="TVNET 2016.09" /> pieder [[Kanāda]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.<ref name="DB 2012.06" /> SIA ''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbojas ar nosaukumu ''Statoil''. Zīmola maiņu uz ''[[Circle K]]'' sāka 2017. gadā un plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. == Pamatdarbība == ''Circle K Latvia'' pamatdarbība ir [[degviela]]s un [[eļļa]]s produktu [[mazumtirdzniecība]], degvielas uzpildes staciju projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī [[nafta]]s produktu vairumtirdzniecība. Tas ir lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā, kas nodrošina degvielu un apkalpošanu, kā ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savās degvielas uzpildes stacijās. ''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes staciju tīklā ietilpst 74 Circle K stacijas (to skaitā arī [[Franšīze|franšīzes]]) un 5 automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''1-2-3''. Uzņēmumam pieder naftas termināls Rīnūžos. == Vēsture == 1992. gada 2. aprīlī Latvijā tika dibināts [[Norvēgija]]s enerģētikas grupas ''[[Statoil]]'' meitas uzņēmums '''SIA ''Latvija Statoil'''''. 1993. gada jūnijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110 tika atklāta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija. Līdz ar stacijas atklāšanu sāktas piedāvāt arī pirmās degvielas debetkartes Latvijā. 1994. gadā atvērta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija ārpus Rīgas — [[Liepāja|Liepājā]].<ref>[http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ Statoil Latvija vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111055525/http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}, www.statoil.lv</ref> 1998. gada nogalē ''Latvija Statoil'' tiek iekļauta starptautiskajā programmā ''[[Routex]]'', kas piedāvā maksāt par degvielu, maksas ceļiem, tiltiem un tuneļiem ar speciālām kredītkartēm.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/latvija-ieklauta-statoil-routex-starptautiskaja-programma-10364163 Latvija iekļauta Statoil Routex starptautiskajā programmā], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 02.12.1998.</ref> 2001. gadā atvērtas pirmās automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''1-2-3''. 2003. gada aprīlī ''Latvija Statoil'' īpašumā pārgāja 17 ''[[Shell (uzņēmums)|Shell Latvia]]'' degvielas uzpildes stacijas. 2004. gada decembrī atvērta Latvijā pirmā ''Statoil'' franšīzes stacija Dobelē (SIA "Lūcija"). 2006. gadā tika sākta ''Statoil'' veikalu rekonstrukcija, mainot to dizainu un izkārtojumu. 2008. gadā rekonstrukciju pabeidza, un ''Statoil'' veikalos lielāka nozīme tika piešķirta silto dzērienu un maizīšu pārdošanai.<ref>[http://www.diena.lv/jau-gandriz-puse-statoil-degvielas-uzpildes-staciju-jauna-veidola-pardosanas-apjomi-palielinati-par--32451 Jau gandrīz puse Statoil degvielas uzpildes staciju jaunā veidolā: Pārdošanas apjomi palielināti par 20%], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 18.01.2008.</ref> 2006. gadā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] tika atvērts daudzfunkcionāls komplekss, kurā ietilpa [[autoosta]], kā arī DUS un diennakts veikals.<ref>[http://old.auseklis.lv/index.php?d=1138057261&nm=8436 Svinīgi tiek atklāts jaunais Salacgrīvas komplekss]{{Novecojusi saite}}, Auseklis, 24.01.2006.</ref> 2007. gadā ''Latvija Statoil'' no [[Neste|SIA "Neste Latvija"]] nopirka aviācijas degvielas uzpildes biznesu [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]].<ref name="Diena 2007" /><ref name="Neste aviodegviela 2007" /> 2008. gadā ''Latvija Statoil'' kļuva par pirmo degvielas mazumtirgotāju Latvijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas sāka tirgot videi draudzīgu degvielu bez sēra piejaukuma.<ref>[http://www.bizness.lv/zinas-latvija/id/84/latvija-statoil-tirdznieciba-ievies-videi-draudzigo-benzinu-bez-sera "Latvija Statoil” tirdzniecībā ievieš videi draudzīgo benzīnu bez sēra], www.bizness.lv, 31.03.2008.</ref> 2012. gada 11. maijā ''Latvija Statoil'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Statoil Fuel & Retail Latvia'''''.<ref>[http://www.db.lv/auto/latvija/statoil-maina-juridisko-nosaukumu-371270 Statoil maina juridisko nosaukumu], [[Dienas Bizness]], 11.05.2012</ref> 2012. gadā Rīgā tika atvērts ''Statoil Fuel & Retail'' biznesa centrs, kas nodrošināja finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumus uzņēmuma pārstāvniecībām Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā<ref name="financenet.tvnet.lv">[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/414624-statoil_biznesa_centrs_riga_ir_bakuguns_citiem_skandinaviem «Statoil» biznesa centrs Rīgā ir bākuguns citiem skandināviem ], www.financenet.lv, 15.03.2012.</ref> (juridiski tas bija atsevišķs uzņemums SIA ''Statoil Fuel & Retail business centre''). 2012. gada jūnijā 90 % mātes uzņēmuma ''Statoil Fuel & Retail'' kapitāldaļu ieguva Kanādas mazumtirdzniecības uzņēmums ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.<ref name="DB 2012.06"/> Vēlāk ''Statoil Fuel & Retail'' pilnībā nonāca ''Couche-Tard'' īpašumā. 2013. gada aprīlī ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' sāka piedāvāt [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]] un [[benzīns|benzīnu]] ar zīmolu ''miles''.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/statoil-maina-degvielas-nosaukumu/562077 «Statoil» maina degvielas nosaukumu], www.apollo.lv, 09.04.2013.</ref> 2013. gada jūlijā ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' ieviesa auksto dzērienu un piena kokteiļu pašapkalpošanās automātus ''PolarPop''.<ref>[http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ PolarPop – līdzi ņemamo dzērieni tagad arī Latvijas Statoil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130709003100/http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ |date={{dat|2013|07|09||bez}} }}, www.kurjers.lv, 04.07.2013.</ref> 2015. gada janvārī meitas uzņēmums ''Statoil Fuel&Retail Aviation Latvia'' tika pārdots [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajam ''Gingerbread Management''.<ref name="TVNET 2015.01" /> 2016. gada februārī Vecrīgā atklāts pirmais ''Statoil'' veikals, kurā netirgo degvielu.<ref name="TVNET 2016.09" /> [[Attēls:Circle K replaces Statiol.jpg|thumb|''Statoil'' zīmola nomaiņa ar ''Circle K'' degvielas uzpildes stacijā Rīgā]] 2016. gada 1. aprīlī SIA ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Circle K Latvia'''''. 2018. gada 28. augustā tika dibināts Norvēģijā reģistrētā uzņēmuma ''Circle K Terminal Group'' meitas uzņēmums ''Circle K Terminal Latvia''.<ref name="klientuportfelis 2018.08" /> == Atbalsts == Circle K ir [https://web.archive.org/web/20200510200606/https://www.fonds.lv/ '''Latvijas Universitātes fonda'''] '''bronzas mecenāts'''. Uzņēmums laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir ziedojis naudas līdzekļus izglītojošiem pasākumiem un projektiem Latvijas Universitātē: * 2009. gadā „Ēnu dienas” un „Zinātnes kafejnīca”; * 2011. gadā projektam „Jauno ģeogrāfu skola”. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/sia-circle-k-latvia/|title=SIA "Circle K Latvia"|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2012.06">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/kanadiesu-couche-tard-klust-par-statoil-fuel-retail-ipasnieku-373049 Kanādiešu Couche - Tard kļūst par Statoil Fuel & Retail īpašnieku ], [[Dienas Bizness]], 21.06.2012</ref> <ref name="Diena 2007">[http://www.diena.lv/sia-latvija-statoil-uzsak-aviacijas-degvielas-piegadi-rigas-starptautiskaja-lidosta-17115 SIA Latvija Statoil uzsāk aviācijas degvielas piegādi Rīgas Starptautiskajā lidostā] [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2007. gada 31. maijs</ref> <ref name="Neste aviodegviela 2007">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=154037 Par tirgus dalībnieku apvienošanos] Konkurences padomes lēmums Nr.12, Rīgā 2007.gada 28.februārī (prot. Nr.13, 4.§)</ref> <ref name="TVNET 2015.01">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/544262-par_statoil_fuelretail_aviation_latvia_ipasnieku_kluvusi_kipras_firma_gingerbread_management Par «Statoil Fuel&Retail Aviation Latvia» īpašnieku kļuvusi Kipras firma «Gingerbread Management»] [[LETA]], 2015.01.20</ref> <ref name="TVNET 2016.09">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/626849-degvielas_tirgotaja_circle_k_latvia_pelna_pern_sasniedza_2157_miljonus_eiro_apgrozijums_samazinajas Degvielas tirgotāja «Circle K Latvia» peļņa pērn sasniedza € 21,57 miljonus eiro; apgrozījums samazinājās] [[LETA]], 2016. gada 23. septembrī </ref> <ref name="klientuportfelis 2018.08">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6714/registrets-uznemums-circle-k-terminal-latvia Reģistrēts uzņēmums "Circle K Terminal Latvia" ] 29.08.2018, klientuportfelis.lv</ref> }} {{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā [[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi Latvijā]] [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] 71un2byahx9whdup6z1n98iymgwlab1 3668725 3668694 2022-08-10T07:47:26Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Circle K Latvia'' | native_name = | logo = Circle K logo 2016.svg | logo_size = 230px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1992. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Gunta Jēkabsone (izpilddirektore) | industry = Mazumtirdzniecība | products = Degviela, eļļas, gāze | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = ''Circle K Norge'', {{NOR}}<br />(''[[Alimentation Couche-Tard]]'', {{CAN}}) | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|www.circlek.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Circle K Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''Statoil Fuel & Retail Latvia''''') ir viens no lielākajiem [[degviela]]s mazumtirgotājiem [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/lielakie-degvielas-mazumtirgotaji-latvija-joprojam-ir-statoil-neste-un-lukoil.d?id=40175531 Lielākie degvielas mazumtirgotāji Latvijā joprojām ir 'Statoil', 'Neste' un 'Lukoil'], [[Delfi (portāls)|Delfi]], 18.08.2011</ref> Uzņēmums darbojas kopš 1992. gada. ''Circle K Latvia'' pastarpināti caur ''Circle K Norge''<ref name="TVNET 2016.09" /> pieder [[Kanāda]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.<ref name="DB 2012.06" /> SIA ''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbojas ar nosaukumu ''Statoil''. Zīmola maiņu uz ''[[Circle K]]'' sāka 2017. gadā un plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. == Pamatdarbība == ''Circle K Latvia'' pamatdarbība ir [[degviela]]s un [[eļļa]]s produktu [[mazumtirdzniecība]], degvielas uzpildes staciju projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī [[nafta]]s produktu vairumtirdzniecība. Tas ir lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā, kas nodrošina degvielu un apkalpošanu, kā ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savās degvielas uzpildes stacijās. ''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes staciju tīklā ietilpst 74 Circle K stacijas (to skaitā arī [[Franšīze|franšīzes]]) un 5 automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''1-2-3''. Uzņēmumam pieder naftas termināls Rīnūžos. == Vēsture == 1992. gada 2. aprīlī Latvijā tika dibināts [[Norvēgija]]s enerģētikas grupas ''[[Statoil]]'' meitas uzņēmums '''SIA ''Latvija Statoil'''''. 1993. gada jūnijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110 tika atklāta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija. Līdz ar stacijas atklāšanu sāktas piedāvāt arī pirmās degvielas debetkartes Latvijā. 1994. gadā atvērta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija ārpus Rīgas — [[Liepāja|Liepājā]].<ref>[http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ Statoil Latvija vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111055525/http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}, www.statoil.lv</ref> 1998. gada nogalē ''Latvija Statoil'' tiek iekļauta starptautiskajā programmā ''[[Routex]]'', kas piedāvā maksāt par degvielu, maksas ceļiem, tiltiem un tuneļiem ar speciālām kredītkartēm.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/latvija-ieklauta-statoil-routex-starptautiskaja-programma-10364163 Latvija iekļauta Statoil Routex starptautiskajā programmā], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 02.12.1998.</ref> 2001. gadā atvērtas pirmās automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''1-2-3''. 2003. gada aprīlī ''Latvija Statoil'' īpašumā pārgāja 17 ''[[Shell (uzņēmums)|Shell Latvia]]'' degvielas uzpildes stacijas. 2004. gada decembrī atvērta Latvijā pirmā ''Statoil'' franšīzes stacija Dobelē (SIA "Lūcija"). 2006. gadā tika sākta ''Statoil'' veikalu rekonstrukcija, mainot to dizainu un izkārtojumu. 2008. gadā rekonstrukciju pabeidza, un ''Statoil'' veikalos lielāka nozīme tika piešķirta silto dzērienu un maizīšu pārdošanai.<ref>[http://www.diena.lv/jau-gandriz-puse-statoil-degvielas-uzpildes-staciju-jauna-veidola-pardosanas-apjomi-palielinati-par--32451 Jau gandrīz puse Statoil degvielas uzpildes staciju jaunā veidolā: Pārdošanas apjomi palielināti par 20%], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 18.01.2008.</ref> 2006. gadā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] tika atvērts daudzfunkcionāls komplekss, kurā ietilpa [[autoosta]], kā arī DUS un diennakts veikals.<ref>[http://old.auseklis.lv/index.php?d=1138057261&nm=8436 Svinīgi tiek atklāts jaunais Salacgrīvas komplekss]{{Novecojusi saite}}, Auseklis, 24.01.2006.</ref> 2007. gadā ''Latvija Statoil'' no [[Neste|SIA "Neste Latvija"]] nopirka aviācijas degvielas uzpildes biznesu [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajā lidostā "Rīga"]].<ref name="Diena 2007" /><ref name="Neste aviodegviela 2007" /> 2008. gadā ''Latvija Statoil'' kļuva par pirmo degvielas mazumtirgotāju Latvijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas sāka tirgot videi draudzīgu degvielu bez sēra piejaukuma.<ref>[http://www.bizness.lv/zinas-latvija/id/84/latvija-statoil-tirdznieciba-ievies-videi-draudzigo-benzinu-bez-sera "Latvija Statoil” tirdzniecībā ievieš videi draudzīgo benzīnu bez sēra], www.bizness.lv, 31.03.2008.</ref> 2012. gada 11. maijā ''Latvija Statoil'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Statoil Fuel & Retail Latvia'''''.<ref>[http://www.db.lv/auto/latvija/statoil-maina-juridisko-nosaukumu-371270 Statoil maina juridisko nosaukumu], [[Dienas Bizness]], 11.05.2012</ref> 2012. gadā Rīgā tika atvērts ''Statoil Fuel & Retail'' biznesa centrs, kas nodrošināja finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumus uzņēmuma pārstāvniecībām Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā<ref name="financenet.tvnet.lv">[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/414624-statoil_biznesa_centrs_riga_ir_bakuguns_citiem_skandinaviem «Statoil» biznesa centrs Rīgā ir bākuguns citiem skandināviem ], www.financenet.lv, 15.03.2012.</ref> (juridiski tas bija atsevišķs uzņemums SIA ''Statoil Fuel & Retail business centre''). 2012. gada jūnijā 90 % mātes uzņēmuma ''Statoil Fuel & Retail'' kapitāldaļu ieguva Kanādas mazumtirdzniecības uzņēmums ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.<ref name="DB 2012.06"/> Vēlāk ''Statoil Fuel & Retail'' pilnībā nonāca ''Couche-Tard'' īpašumā. 2013. gada aprīlī ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' sāka piedāvāt [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]] un [[benzīns|benzīnu]] ar zīmolu ''miles''.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/statoil-maina-degvielas-nosaukumu/562077 «Statoil» maina degvielas nosaukumu], www.apollo.lv, 09.04.2013.</ref> 2013. gada jūlijā ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' ieviesa auksto dzērienu un piena kokteiļu pašapkalpošanās automātus ''PolarPop''.<ref>[http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ PolarPop – līdzi ņemamo dzērieni tagad arī Latvijas Statoil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130709003100/http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ |date={{dat|2013|07|09||bez}} }}, www.kurjers.lv, 04.07.2013.</ref> 2015. gada janvārī meitas uzņēmums ''Statoil Fuel&Retail Aviation Latvia'' tika pārdots [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajam ''Gingerbread Management''.<ref name="TVNET 2015.01" /> 2016. gada februārī Vecrīgā atklāts pirmais ''Statoil'' veikals, kurā netirgo degvielu.<ref name="TVNET 2016.09" /> [[Attēls:Circle K replaces Statiol.jpg|thumb|''Statoil'' zīmola nomaiņa ar ''Circle K'' degvielas uzpildes stacijā Rīgā]] 2016. gada 1. aprīlī SIA ''Statoil Fuel & Retail Latvia'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Circle K Latvia'''''. 2018. gada 28. augustā tika dibināts Norvēģijā reģistrētā uzņēmuma ''Circle K Terminal Group'' meitas uzņēmums ''Circle K Terminal Latvia''.<ref name="klientuportfelis 2018.08" /> == Atbalsts == Circle K ir [https://web.archive.org/web/20200510200606/https://www.fonds.lv/ '''Latvijas Universitātes fonda'''] '''bronzas mecenāts'''. Uzņēmums laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir ziedojis naudas līdzekļus izglītojošiem pasākumiem un projektiem Latvijas Universitātē: * 2009. gadā „Ēnu dienas” un „Zinātnes kafejnīca”; * 2011. gadā projektam „Jauno ģeogrāfu skola”. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/sia-circle-k-latvia/|title=SIA "Circle K Latvia"|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2012.06">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/kanadiesu-couche-tard-klust-par-statoil-fuel-retail-ipasnieku-373049 Kanādiešu Couche - Tard kļūst par Statoil Fuel & Retail īpašnieku ], [[Dienas Bizness]], 21.06.2012</ref> <ref name="Diena 2007">[http://www.diena.lv/sia-latvija-statoil-uzsak-aviacijas-degvielas-piegadi-rigas-starptautiskaja-lidosta-17115 SIA Latvija Statoil uzsāk aviācijas degvielas piegādi Rīgas Starptautiskajā lidostā] [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2007. gada 31. maijs</ref> <ref name="Neste aviodegviela 2007">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=154037 Par tirgus dalībnieku apvienošanos] Konkurences padomes lēmums Nr.12, Rīgā 2007.gada 28.februārī (prot. Nr.13, 4.§)</ref> <ref name="TVNET 2015.01">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/544262-par_statoil_fuelretail_aviation_latvia_ipasnieku_kluvusi_kipras_firma_gingerbread_management Par «Statoil Fuel&Retail Aviation Latvia» īpašnieku kļuvusi Kipras firma «Gingerbread Management»] [[LETA]], 2015.01.20</ref> <ref name="TVNET 2016.09">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/626849-degvielas_tirgotaja_circle_k_latvia_pelna_pern_sasniedza_2157_miljonus_eiro_apgrozijums_samazinajas Degvielas tirgotāja «Circle K Latvia» peļņa pērn sasniedza € 21,57 miljonus eiro; apgrozījums samazinājās] [[LETA]], 2016. gada 23. septembrī </ref> <ref name="klientuportfelis 2018.08">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6714/registrets-uznemums-circle-k-terminal-latvia Reģistrēts uzņēmums "Circle K Terminal Latvia" ] 29.08.2018, klientuportfelis.lv</ref> }} {{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā}} [[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi Latvijā]] [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] 0dt23wewppe9i1jfi7an5spg3fe3f6w 0 182322 3668638 3411356 2022-08-10T02:46:25Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staw naturalny.JPG|right|300px|thumb|Dīķis Polijā]] '''Dīķis''' (no [[viduslejasvācu valoda|viduslejasvācu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]]: ''dīk'' vai [[vidusholandiešu valoda|vidusholandiešu]]: ''dijc''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=[[Konstantīns Karulis]] |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:222 |page=218 |access-date={{dat|2020|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:222 }}</ref>) ir neliela [[ezers|ezeram]] līdzīga [[ūdenstilpe]], kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni. Dīķis var kalpot ne tikai par ūdens uzkrājēju, bet arī par peldvietu, zivju audzētavu, ainavas elementu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ūdenstilpes]] 7y8y03atm7e4xu2116l84yel7ys5acr 0 195753 3668567 3645405 2022-08-09T19:15:05Z Spnq 103627 /* Barošanās */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Americanbison.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Bovidae | dzimta_lv = Dobradži | apakšdzimta = Bovinae | apakšdzimta_lv = Vēršu apakšdzimta | cilts = Bovini | cilts_lv = Vēršu cilts | ģints = Bison | ģints_lv = Bizoni | suga = B. bison | suga_lv = Amerikas bizons | binomial = Bison bison <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Bison bison map.svg|260px|center|Amerikas bizonu izplatība Ziemeļamerikā]] | sinonīmi = * ''Bos americanus'' * ''Bos bison'' * ''Bison americanus'' | kategorijas = nē }} '''Amerikas bizons''' (''Bison bison'') ir liela auguma [[dobradžu dzimta]]s (''Bovidae'') [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] dzīvojošs savvaļas [[vēršu cilts|vērsis]], kas pieder pie [[bizoni|bizonu ģints]] (''Bison''). Amerikas bizonam ir 2 pasugas.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/2815/0 IUCN: Bison bison]</ref> No mūsdienās dzīvojošām sugām Amerikas bizonam visradniecīgākie dzīvnieki ir [[sumbrs|sumbri]], kas dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]. Bizons ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[valstu nacionālie dzīvnieki|nacionālajiem dzīvniekiem]]. Kādreiz Ziemeļamerikas [[prērija|prērijās]] dzīvoja milzīgi bizonu bari, bet intensīvu [[medības|medību]], varētu teikt, slaktiņu, rezultātā [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Amerikas bizons gandrīz tika neatgriezeniski iznīcināts. Bizonus apdraudēja ne tikai mednieki, bet arī [[slimība]]s, kuras [[kontinents|kontinentā]] tika ievestas kopā ar [[liellopi]]em. Mūsdienās bizonu skaits ir ļoti ierobežots un lielie dzīvnieki ir sastopami tikai īpašos Nacionālajos parkos un rezervātos. To vēsturiskais izplatības reģions ziemeļos sākās pie [[Greitbērleiks|Greitbērleika]] ezera [[Kanāda]]s ziemeļrietumos un beidzās [[Meksika]]s [[Durango]] un [[Nuevoleona]]s štatos dienvidos. Austrumos izplatības areāls stiepās līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei, no [[Ņujorka]]s līdz [[Džordžija]]s šatiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet pēc dažiem informācijas avotiem — līdz [[Florida]]i.<ref>[http://www.fws.gov/species/species_accounts/bio_buff.html American buffalo, (Bison bison)]</ref> ==Izskats== [[Attēls:American bison k5680-1.jpg|thumb|left|200px|Bizonam ir raksturīgs plecu kupris un milzīga galva, attēlā [[līdzenumu bizons]] (''Bison bison bison'')]] [[Attēls:Buffalo Herd.jpg|thumb|left|200px|Amerikas bizona kažoks ir daudz biezāks nekā [[sumbrs|sumbram]]]] Bizoni ir lieli un masīvi [[pārnadži]]. [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s, un dažos gadījumos tēviņi ir ievērojami masīvāki un smagāki. Bizona tēviņa ķermeņa garums ir 3,6—3,8 [[Metrs|m]], augstums skaustā 1,67—1,86 m.<ref name=adw/> Mātītes ķermeņa garums ir 2,13—3,18 m, augstums skaustā 1,52—1,57 m.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Bison_bison/ ADW: Bison bison]</ref> Bizona masa ir 318—1000 kg.<ref name=what/> Smagākais datētais tēviņš savvaļā ir svēris 1,27 [[tonna]]s,<ref name=what>{{Tīmekļa atsauce |url=http://beachwoodbison.org/index.php/athletic-department/what-is-a-bison |title=What is a Bison? |access-date={{dat|2013|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130309023055/http://www.beachwoodbison.org/index.php/athletic-department/what-is-a-bison#.UTIDp6WFdSU |archivedate={{dat|2013|03|09||bez}} }}</ref><ref>Joel Berger; Carol Cunningham (June 1994). Bison: mating and conservation in small populations. Columbia University Press. p. 162. {{ISBN|978-0-231-08456-7}}.</ref> bet nebrīvē bizons var izaugt vēl lielāks. Lielākais bizons nebrīvē ir sasniedzis 1,724 tonnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-266-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Bison bison |access-date={{dat|2011|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111229105651/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-266-01-0001.pdf |archivedate={{dat|2011|12|29||bez}} }}</ref> [[Aste]] ir vidēji gara (50—60 cm).<ref name=nat>[http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/american-bison/ National Geographic: Bison Bison bison]</ref> Bizonam ir raksturīgs plecu kupris un proporcionāli milzīga [[galva]]. [[Līdzenuma bizons]] ir mazāks nekā [[meža bizons]]. Meža bizons ir ar tumšāku matojumu, un tā augstākā vieta skaustā ir nedaudz pirms [[kājas|priekškājām]], bet līdzenuma bizonam — tieši virs priekškājām. Bizonam [[ziema|ziemā]] ir garš, biezs, savēlies, tumši brūns matojums, bet [[vasara|vasarā]] kažoks kļūst gaišāks un plānāks. Ļoti retos gadījumos ir sastopami balti bizoni, kurus [[indiāņi|indiāņu]] tautas uzskatīja par svētiem dzīvniekiem.<ref>[http://www.guardian.co.uk/world/2012/jul/29/animals-indigenous-peoples Rare white bison's birth celebrated by Native Americans in Connecticut]</ref> [[Ragi]] ir abiem dzimumiem. Tie ir liekti un samērā īsi salīdzinājumā ar masīvo dzīvnieku, lielākie garumā sasniedz 61 cm.<ref name=nat/> Ragus bizons izmanto savstarpējās cīņās un, lai sevi aizstāvētu pret ienaidniekiem. Pirmais [[eiropieši|eiropietis]], kas aprakstīja Amerikas bizonu, bija [[Alvars Nunjess Kavesa de Vaka]], kas redzēja trīs līdz dienvidiem aizklīdušus dzīvniekus. Savā 1542. gadā izdotajā ceļojums aprakstā ''"Relación"'' (Ziņojums) viņš raksta: "Visā zemē ir ļoti daudz [[briežu dzimta|briežu]], [[medniecība|medījamu]] [[putni|putnu]] un citu zvēru, kurus es jau iepriekš uzskaitīju. Šeit sastopamas arī govis, es tās redzēju trīsreiz un ēdu arī govs gaļu. Tās man liekas tikpat lielas kā [[liellops|govis]] [[Spānija|Spānijā]]. Ragi tām ir nelieli, tādi kā [[mauri|mauru]] lopiem, to spalva ir gara, līdzīga smalkai vilnai... Dažas ir [[brūnā krāsa|brūnas]], citas [[melnā krāsa|melnas]]. No nelielām ādiņām [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] darina segas, no lielajām — apavus un vairogus. Šīs govis no ziemeļiem nonāk līdz [[Florida]]s [[piekraste]]i, un tās var sastapt visā zemē 400 līgu (ap 2000 km) attālumā. Cilvēki, kas dzīvo gar šo ceļu, gar [[ieleja|ielejām]], pa kurām govis ienāk, pārtiek no to gaļas".<ref>Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne. 1985. 47.-48. lpp.</ref> ===Atšķirības no Eiropas bizona — sumbra=== Lai arī Amerikas bizons un [[sumbrs]] ir ļoti līdzīgi, tomēr starp abām sugām pastāv vairākas atšķirības gan fiziskajā uzbūvē, gan uzvedībā. Amerikas bizonam ir 15 ribu pāri, bet sumbram 14. Pieaudzis Amerikas bizons vidēji ir nedaudz lielāks un smagāks nekā sumbrs, un tā kājas ir proporcionāli īsākas. Turklāt Amerikas bizons ir daudz mataināks nekā sumbrs.<ref>Trophy Bowhunting: Plan the Hunt of a Lifetime and Bag One for the Record Books, by Rick Sapp, Edition: illustrated, published by Stackpole Books, 2006, {{ISBN|0-8117-3315-7}}, {{ISBN|978-0-8117-3315-1}}</ref> Amerikas bizons barībā vairāk patērē zāli nekā [[krūmi|krūmu]] un [[koki|koku]] zarus un atvases atšķirībā no sava Eiropas brālēna. Sumbra ragi ir vērsti uz priekšu, savukārt Amerikas bizonam uz sāniem, līdz ar to sumbra ragi ir daudz vairāk piemēroti cīņai.<ref>American Bison: A Natural History, By Dale F. Lott, Harry W. Greene, ebrary, Inc, Contributor Harry W. Greene, Edition: illustrated, Published by University of California Press, 2003 {{ISBN|0-520-24062-6}}, {{ISBN|978-0-520-24062-9}}</ref> Amerikas bizonu var daudz vieglāk pieradināt nekā sumbru.<ref>Zoologist: A Monthly Journal of Natural History, By Edward Newman, James Edmund Harting, Published by J. Van Voorst, 1859.</ref> ==Uzvedība== Bizons ir migrējoša suga, un bara migrācijai ir konkrēts virziens. [[vasara|Vasarā]] bizonu bars, meklējot piemērotākas ganības, ik dienu pārvietojas apmēram 3,2 [[Kilometrs|km]]. Pārvietošanās virzienu nosaka pieejamā veģetācija, ganību lielums un dzeļošo [[kukaiņi|kukaiņu]] blīvums attiecīgajā vietā.<ref>[http://www.nps.gov/yell/naturescience/bison1973.htm Historic Bison Study]</ref> Ietekmējošs faktors var būt arī [[ūdens]] pieejamība.<ref name=wild/> Vasarā bizoni uzturas atklātos un plašos līdzenumos, bet [[rudens]] un [[ziema]]s laikā — mežainākos apvidos. Šajā laikā bizoniem ir raksturīgs ragu trīšanas ieradums. Ragi tiek trīti pret kokiem, krūmiem un pat pret cilvēku ieraktiem stabiem. Bizoni parasti izvēlas smaržīgus kokus, piemēram, [[priede]]s un [[ciedrs|ciedrus]]. Ragu trīšanas ieradumu saista ar kukaiņu blīvuma pieaugumu rudens sezonā. Ciedrs un priede izdala smaržu, kas atbaida kukaiņus.<ref>Coppedge, B. R. C., T.S.; Shaw, J.H.; Hamilton, R.G. (1997). "Agonistic behavior associated with orphan bison (Bison bison) claves released into a mixed resident population". Applied Animal Behavior Science 55: 1. doi:10.1016/S0168-1591(97)00035-X</ref> Bizoni, lai pasargātu sevi no kukaiņiem, lai pakasītu sakosto [[āda|ādu]], lai attīrītos no citiem parazītiem un lai atvēsinātos karstā laikā, vārtās seklās iedobēs, kas var būt gan smilšu, gan dubļu iedobes. Šis ieradums arī nostiprina bara savstarpējās attiecības.<ref>McMillan, Brock R.; Cottam, Michael R.; Kaufman, Donald W. (2000). "Wallowing Behavior of American Bison (Bos Bison) in Tallgrass Prairie: An Examination of Alternate Explanations". American Midland Naturalist 144 (1): 159–67. doi:10.1674/0003-0031(2000)144[0159:WBOABB]2.0.CO;2. ISSN 0003-0031. JSTOR 3083019</ref> ===Uzbrukumi cilvēkiem=== [[Attēls:Bison Cow and Calf.jpg|thumb|240px|Sevišķi bīstamas ir mātītes ar mazuļiem]] [[Attēls:Canis lupus pack surrounding Bison.jpg|thumb|240px|Vilku bars ielencis bizonu]] [[Attēls:Bison fight in Grand Teton NP.jpg|thumb|240px|Riesta laikā pirmie pārojas dominantie tēviņi]] Lai arī bizons ir zālēdājs, tas ir bīstams dzīvnieks, kas no ienaidnieka nemēdz bēgt. Tas ir viens no bīstamākajiem savvaļas dzīvniekiem, kuru tūristi bieži brauc apskatīt uz Nacionālajiem parkiem. Parasti bizons [[cilvēks|cilvēkam]] neuzbrūk, bet, ja ziņkārīgs tūrists pārkāpj bizona personīgās telpas robežas, tas kļūst bīstams un agresīvs. Īpaši bīstamas ir mātītes ar mazuļiem.<ref name=avoi>[http://listverse.com/2010/01/10/top-10-herbivores-you-probably-want-to-avoid/ Top 10 Herbivores You Probably Want To Avoid]</ref> No malas skatoties, tas var šķist mierīgs un pat letarģisks dzīvnieks, bet izprovocēts tas viegli noskrien cilvēku, sasniedzot ātrumu 65 km/h.<ref name=nat/> Cilvēki parasti nav informēti, ka bizoni ir nogalinājuši daudz vairāk tūristu nekā [[grizli|grizli lāči]] un [[pelēkais vilks|vilki]].<ref name=avoi/> Laikā no 1980. līdz 1999. gadam bizoni savainoja trīs reizes vairāk cilvēku nekā grizli. Šajā periodā tika savainoti 79 cilvēki, kuriem bija smagi kaulu lūzumi, bet grizli šajā pašā periodā savainoja 24 tūristus. No ievainojumiem nomira 3 cilvēki (viens no bizona, divi no lāčiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nps.gov/yell/planyourvisit/upload/YS11%281%29.pdf |title=Wildlife-Human Conflicts in Yellowstone: When Animals and People Get Too Close |access-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/62ljKdK7X?url=http://www.nps.gov/yell/planyourvisit/upload/YS11(1).pdf |archivedate={{dat|2011|10|28||bez}} }}</ref> ===Ienaidnieki=== Tā kā bizoni ir lieli un spēcīgi dzīvnieki, tie kopumā ir pasargāti no [[plēsēji|plēsēju]] uzbrukumiem. Tomēr dažos reģionos tos mēdz medīt [[pelākais vilks|vilki]]. Novērojumi liecina, ka vilkus vairāk interesē mātīšu bari nekā tēviņu. Tie pavasarī un vasaras sākumā parasti uzbrūk mātītēm ar nesen dzimušiem teļiem. Uzbrukuma ilgums var būt atšķirīgs — no dažām minūtēm līdz 9 stundām.<ref>Douglas W. Smith; Gary Ferguson (November 1, 2006). Decade of the Wolf: Returning the Wild to Yellowstone. Globe Pequot. p. 68. {{ISBN|978-1-59228-886-1}}.</ref> Bizoniem ir vairāki paņēmieni, kā pasargāt mazuļus no vilkiem. Pirmais, vienkāršākais — mazulis skrien pie mātes, tad māte ar mazuli skrien pie bara vai skrien pie tuvākā tēviņa. Baram saspiežoties kopā, māte ar teļu spiežas bara centrā vai nostājas agresīvi noskaņotā bara priekšā. Pēdējais paņēmiens ir ieskriešana ūdenī, kādā [[ezers|ezerā]] vai [[upe|upē]]. Ja bizonu bars atkāpjas un bēg no vilkiem, tad pa priekšu skrien mātītes ar teļiem, pēdējie skrien tēviņi. Ja vilki neizrāda medīšanas pazīmes, bizoni tos parasti ignorē.<ref>[http://pubs.aina.ucalgary.ca/arctic/Arctic41-4-297.pdf Descriptions of Wolf Attacks on Bison Calves in Wood Buffalo National Park]</ref> Vilku baros, kas specializējušies bizonu medībās, pārsvarā ir tēviņi, kas ir lielāki un spēcīgāki nekā mātītes un, sadarbojoties vienam ar otru, spēj nogāzt gar zemi bizonu. Lielos buļļus vilki parasti neaiztiek, ja vien bullis nav slims vai vecs. Bizoniem reizēm uzbrūk arī [[grizli]] lācis. ==Barošanās== Bizons ir [[zālēdājs]], kas mājo plašajās un zālainajās Ziemeļamerikas prērijās. Priekšroku tas dod īsai zālei un [[Grīšļi|grīslim]] un visu laiku pārvietojas labāku ganību meklējumos. Bizons lēnām iet, pat plūcot zāli.<ref name=wild>[http://www.nwf.org/wildlife/wildlife-library/mammals/bison.aspx National Wildlife: Bison]</ref> Tā barošanās veids ir samērā ritmisks. Bizons plūc [[zāle|zāli]] apmēram 2 [[stunda]]s, tad atpūšas, zāli atgremojot, tad dodas uz jaunu vietu, lai atkal plūktu zāli.<ref name=what/> Bizons dzer ūdeni vai ēd sniegu katru dienu.<ref name=wild/> ==Reprodukcija== Bizonu bari ir dalīti pēc dzimuma piederības un parasti nesajaucas savā starpā ārpus pārošanās sezonas. Mātīšu barā apvienotas mātītes un to pēcnācēji. Jaunie tēviņi dzīvo kopā ar māti līdz 3 gadu vecumam. Pēc tam tie mātes baru pamet un apvienojas tēviņu vecpuišu baros. Reizēm mātīšu baros var novērot vecus buļļus. Bizonu baros, gan mātīšu, gan tēviņu, valda stingra hierarhija. Nākotnes dominanci barā jaunam bizonam zināmā mērā nosaka tā piedzimšanas brīdis.<ref name=gree>Green W. C. H. R., Aron (1993). "Persistent influences of birth date on dominance, growth and reproductive success in bison". Journal of Zoology 230 (2): 177–185. doi:10.1111/j.1469-7998.1993.tb02680.x</ref> Jo agrāk pavasarī mazulis ir dzimis, jo tas ir spēcīgāks un lielāks salīdzinājumā ar pārējiem attiecīgās vasaras mazuļiem, šie mazuļi parasti izaug par dominantiem bizoniem.<ref name=gree/> Turklāt visagrāk pavasarī dzimst dominanto tēviņu mazuļi. [[Riests]] sākas [[augusts|augustā]] un turpinās visu [[septembris|septembri]]. Šajā laikā katrs nobriedis tēviņš izveido nelielu [[harēms|harēmu]], kuru tas apsargā no citiem tēviņiem. Lai neļautu mātītēm pamest harēmu, bullis cenšas tām ar savu augumu nosegt redzes lauku, kurā varētu saskatīt citu spēcīgu bulli. Tādos gadījumos svešais tēviņš skaļi mauj, cenšoties mātītēm paziņot par sevi, bet harēma vadonis mauj pretī.<ref name=wolf>Wolff, J. O. (1998). "Breeding strategies, mate choice, and reproductive success in American bison". Okios 83 (2): 529–544. doi:10.2307/3546680</ref> Dominantākie buļļi sapārojas sezonas pirmajās 2—3 nedēļās.<ref name=wolf/> Jebkurš cits zemāk stāvošs bullis pārojas vēlāk ar atlikušām, vēl neaplektām govīm. Tēviņi nepiedalās mazuļu audzināšanā. Grūsnības periods ilgst 285 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, kas dzīvo kopā ar māti, līdz piedzimst nākamais mazulis. Ja mātīte nesapārojas, tad jaunais bizons paliek kopā ar māti līdz 18 mēnešu vecumam. Ar [[piens|pienu]] māte teļu zīda apmēram 7—8 mēnešus.<ref name=wild/> Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 3 gadu vecumā, bet tēviņi, lai arī ir sasnieguši dzimumbriedumu, nespēj sacensties ar nobriedušiem buļļiem, līdz tiem ir vismaz 5 gadi. Bizons dzīvo apmēram 15 gadus savvaļā un 25 gadus nebrīvē. Pirmos 2 gadus jaunie tēviņi ir gaišāki nekā nobriedušie buļļi. Starp bizoniem var novērot [[homoseksuāls|homoseksuālas]] attiecības, bet starp tēviņiem tas notiek daudz biežāk. To skaidro ar draudzības saitēm starp attiecīgajiem indivīdiem un veidu, kā uzkrāt seksuālo pieredzi.<ref>[http://books.google.lv/books?id=KXM3F59y1jkC&pg=PA131&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Going with the herd: same-sex interaction and competition in American bison]</ref> ==Sistemātika== Amerikas bizons iedalās 2 pasugās: * [[Līdzenumu bizons]] (''Bison bison bison'') * [[Meža bizons]] (''Bison bison athabascae'') ==Atsauces== <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.ultimateungulate.com/artiodactyla/bison_bison.html Ultimate Ungulate: Bison bison] *[http://www.mbgnet.net/sets/grasslnd/animals/bison.htm Bison] *[https://web.archive.org/web/20130626060616/http://www.citelighter.com/animals/animals/knowledgecards/american-bison Cite Lighter: American Bison] *[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180706 "Bison bison". Integrated Taxonomic Information System] *[http://www.americanbison.org/ American Bison] *[https://web.archive.org/web/20120510213104/http://www.bisoncentral.com/ National Bison Association] [[Kategorija:Vēršu cilts]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] io3xeyiwtrsxa1dz3sxvjoa7uf3vyre 0 195765 3668767 3127848 2022-08-10T10:05:59Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}} '''Ķuzis''' ir latviešu uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (dzimis '''Pēteris Ķuzis''') — latviešu revolucionārs, PSRS specdienestu darbinieks (1889—1938); *[[Valdis Ķuzis]] — Latvijas kamaniņu braucējs, kamaniņu būvētājs un tiesnesis (dzimis 1945. gadā); * [[Ints Ķuzis]] — Latvijas jurists, policijas ģenerālis (1962—2022). == Skatīt arī == * [[Ķuze]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] g5i2abr39ylfzxtkhzmq84hr5lcpnl5 0 199132 3668516 3493431 2022-08-09T17:19:31Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Krūza | vārds_orig = | attēls = Obj30035.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Zvārdes pagasts|Jaunzvārdes pagasts]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1960 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] {{USSR}}<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} <br />{{LAT}} <br />{{USSR}} | nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[literāts]], [[tulkotājs]] }} [[Attēls:Dzelmes grupas mākslinieki 1906.jpg|thumb|270px|Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: [[Kārlis Jēkabsons]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Augusts Baltpurviņš]], [[Eduards Cālītis]]. Stāv: [[Kārlis Štrāls]], [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Krūza]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]] (foto: [[Jānis Rieksts]]).]] '''Kārlis Krūza''' (dzimis {{dat|1884|04|18}} [[Zvārdes pagasts|Jaunzvārdes pagastā]], Kalnasēleišos, miris {{dat|1960|07|28}} [[Rīga|Rīgā]], apbedīts Raiņa kapos) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[literāts]], [[tulkotājs]]. == Jaunība == Krūza piedzima kalpa ģimenē, mācījās Reņģes pagastskolā (1895-1900), pēc tam bijis kalps, namdara palīgs, kolportieris. Pirmie publicētie dzejoļi ("Apmierināšanās", "Es mirstu...") "Vispārīgajā Zobgala kalendārā 1901. gadam". Kopš 1902. gada pārcēlās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]]. Strādāja par fotogrāfa palīgu, vēlāk arī par suflieri teātrī, bija labs deklamators, bieži uzstājās ar referātiem literārajos vakaros. Tomēr pirmais dzejoļu krājums "Ceļmalas ziedi" (1904) lasītāju atsaucību neguva. == 1905. gada revolūcija == Krūza aktīvi atbalstīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]]. Viņš piedalījās 13. janvāra demonstrācijā Rīgā, rakstīja revolucionārus dzejoļus, kas tika apkopoti krājumā "Cīņas dziesmas" (1905). Sākoties represijām, pievienojies dekadentiem, darbojies žurnālā "Dzelme". Pēc 1905. gada revolūcijas sagrāves bija viens no rakstniekiem, kas parakstīja dekadentu deklarāciju "Mūsu mākslas motīvi". 1906. gada rudenī Krūzu par piedalīšanos nemieros arestēja, un divus gadus viņš pavadīja apcietinājumā. Tikai 1908. gada jūlijā Krūza tika attaisnots. == Brieduma gadi == Pēc atbrīvošanās no apcietinājuma Krūza strādājis par korektoru un mākslas hronikas vadītāju laikrakstā "Latvija" (1909-1915). Daudz rakstījis par literatūru un mākslu. Sākoties [[Pirmais Pasaules karš|Pirmajam Pasaules karam]], darbojies Bēgļu sazināšanās centrālbirojā [[Cēsis|Cēsīs]] un Rīgā (1915-1917). Pēc tam bijis latviešu valodas un literatūras skolotājs vairākās Rīgas ģimnāzijās (1917-34). Pēc 1905. gada revolūcijas dzejoļos dominēja vientulības, skumju, nelaimīgas mīlestības, dabas motīvi. Turpmākajos gados auga Krūzas dzejas meistarība, izveidojās tās savdabība. Rakstīja trioletus un sonetus, sasniedzot izcilu meistarību, arī īpatnējus 2 kvartu dzejoļus. Galvenie motīvi 20. gadu dzejā - garām slīdoši dzīves mirkļi, dabas impresijas. Dzejoļu mākslinieciskā izteiksme kļuva vienkārša, melodiska un labskanīga. Krūza darbojies arī prozā. Darbi ar autobiogrāfisku ievirzi publicēti periodikā, bet grāmatā izdots garais stāsts "Baltais avots" (1927). == Dzejoļu krājumi == * "Zelta laipa" (1909), * "Saltā namā" (1913), * "Trauslā traukā" (1922), * "Tautas tiesa", "Teiku tīklā", "Ēnu ejas", "Skaidrie strauti" (visi 1924), * "Liesmu lokā", "Zemes zīmes" (abi 1925), * "Mirkļu mirdzums", "Rudens saulē", "Laimes liesmas" (visi 1926), * "Agrais rūgums", "Miglas mīklas" (abi 1927), * izlase "Ar zelta irkli" (1984). == Tulkotājs un atdzejotājs == 20. un 30. gados Krūza aktīvi pievērsās tulkojumiem. Viņš ir sastādījis un atdzejojis pirmo plašo [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] dzejas izlasi latviešu valodā - "Puškina dzejas" (1929). 1937. gadā tika izdota Krūzas sastādītā un atdzejotā antoloģija "Poļu dzeja", kurā ievietoti no 16. līdz 20. gadsimtam apkopoti 105 poļu dzejnieku 500 dzejoļi. Atdzejojumos centies sasniegt maksimālu adekvātību ar oriģinālu. [[Latvijas PSR|Padomju Latvijā]] Krūza galvenokārt atdzejojis, rakstījis periodikā par atdzejošanas jautājumiem. 1950. gadā kļuvis par Rakstnieku savienības biedru. == Pseidonīmi == * Vēsmiņu Kārlis * Kretuldražu Kažus * Bendradarbis * Hailāns == Šaha entuziasts == Krūza bijis pazīstams arī kā liels šaha entuziasts. 1935. gadā simultānspēles seansā Rīgā Krūzam izdevās pieveikt toreizējo pasaules čempionu šahā [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=1013146 Alexander Alekhine vs K Kruza (1935)]</ref> [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]] viņš ilgus gadus vadīja šaha pulciņu, kurā pirmos soļus šahā spēra vēlākā daudzkārtējā Latvijas čempione šahā [[Milda Lauberte]], kā arī citi pazīstami šahisti. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{lpe|5₁}} * Latviešu rakstniecība biogrāfijās, LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīga, Latvijas enciklopēdija, 1992, {{ISBN|5-89960-034-9}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūza, Kārlis}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] qov0j6b8j1wry0cb6j7wjqf619verid 0 208025 3668705 3402323 2022-08-10T06:51:56Z PROP1001 83992 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2012. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Minska]]s augstākā milicijas skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[Minska]]s Augstāko milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] 1eg8qk0fay8u9mrm8izjho29xwwypco 3668706 3668705 2022-08-10T06:52:23Z PROP1001 83992 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2012. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Minska]]s augstākā milicijas skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[Minska]]s Augstāko milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] 05oermywmqp2pdbtat6b71z5zf5j6eh 3668708 3668706 2022-08-10T06:52:39Z PROP1001 83992 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2012. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Minska]]s augstākā milicijas skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[Minska]]s Augstāko milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] 92hty7pqx5g6r4d9kxt3swa66gj4du3 3668722 3668708 2022-08-10T07:39:47Z GrIgMaNN 105941 Nosaukums tika precizēts wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2012. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[Minska]]s Augstāko milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] n64g6xpe7b8wwvtrcjaa59dmvc4m4dn 3668726 3668722 2022-08-10T08:02:54Z GrIgMaNN 105941 Bilde tika atjaunota wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[Minska]]s Augstāko milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] kkxz78n81bcxvb1pkhrk4gqkyxxd7cy 0 211838 3668570 3615151 2022-08-09T19:17:44Z Egilus 27634 /* Apraksts */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amanita phalloides 1.JPG | att_nosaukums = [[Zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | apakšvalsts =Dikarya | apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes | nodalījums = Basidiomycota | nodalījums_lv = Bazīdijsēnes | apakšnodalījums =Agaricomycotina | klase = Agaricomycetes | klase_lv = Himēnijsēnes | apakšklase =Agaricomycetidae | rinda = Agaricales | rinda_lv = Atmateņu rinda | apakšrinda =Pluteineae | apakšrinda_lv = Jumteņu apakšrinda | dzimta = Amanitaceae | dzimta_lv = Mušmiru dzimta | ģints = Amanita | ģints_lv = Mušmires | kategorijas = nē }} '''Mušmires''' (''Amanita'') ir aptuveni 700 sugu liela [[Lapiņu sēnes|lapiņu sēņu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder [[mušmiru dzimta]]i. Latvijā atrastas 19 sugas, visā [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ap 30.<ref name="LMB">[http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_A.htm Latvijā konstatētās sēņu sugas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191108005643/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_A.htm |date={{dat|2019|11|08||bez}} }} — Cepurīšu sēnes — A</ref><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 33.-34. lpp.</ref> [[GBIF]] 2021. gada beigās norāda pasaulē pavisam 712 mušmiru ģints sugu.<ref name="GBIF sugas">[https://www.gbif.org/species/search?rank=SPECIES&highertaxon_key=2527828&status=ACCEPTED&status=DOUBTFUL GBIF sugu saraksts]</ref> Ģints zinātnisko aprakstu devis Pēšons 1794. gadā.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/17045 Mycobank — Amanita]</ref> Daļa mikologu no mušmiru ģints nodala [[makstsēnes]],<ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 187., 192. lpp.</ref> tomēr 21. gadsimta sākumā vairums autoru uzskata tās par mušmiru ģints īpašu sekciju. == Apraksts == Mušmires ir vidēja līdz liela izmēra [[cepurīšu sēnes]], ar bieži spilgti krāsotām cepurītēm, uz kurām ilgstoši saglabājas vispārējā un daļējā plīvura atliekas plēksnīšu, retāk lēveru veidā. Cepurītes forma no izliektas līdz plakanai, [[Lapiņas (mikoloģija)|lapiņas]] mīkstas, baltas (reti vāji dzeltenīgas), brīvas. [[Kātiņš (mikoloģija)|kātiņš]] tievs, balts vai dzeltens, gluds vai šķiedrains, apakšgalā ietverts vaļīgā makstī vai retāk makstveida gredzenā, mušmirēm ar gredzenu kātiņa vidusdaļā, makstsēnēm bez. [[Sporas]] bezkrāsainas, apaļas līdz eliptiskām, to [[birumraksts]] baltā krāsā.<ref name="LLSG" /><ref name="PSRS1980" /> Ģints [[tipiskā suga]] ir [[sarkanā mušmire]].<ref>[http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=17045 Index Fungorum]</ref> == Izplatība == [[Attēls:2006-10-25 Amanita muscaria crop.jpg|thumb|[[Sarkanā mušmire|Sarkanās mušmires]]]] [[Attēls:AMANITA CAESAREA (Scorp. Fr.) Quelet (5981754604).jpg|thumb|[[Cēzaru mušmire]]s]] [[Attēls:Amanita fulva (37207922854).jpg|thumb|[[Dzeltenbrūnā makstsēne]]. Makstsēnes atšķiras no citām mušmirēm ar gredzena trūkumu un stipri rievotu cepurītes malu]] [[Attēls:Amanita rubescens (18).JPG|thumb|[[Sarkstošā mušmire]]]] [[Attēls:AMANITA ELIAE (5984691558).jpg|thumb|Elijas mušmire]] [[Attēls:Amanita virosa 12.jpg|thumb|[[Baltā mušmire]]]] Mušmires kopumā ir sastopamas visos kontinentos un klimatiskajās zonās, ieskaitot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>[https://www.gbif.org/species/6005964 GBIF mušmiru atrašanas vietu karte]</ref> === Latvijā atrastās sugas === Latvijā atrasto sugu nosaukumi norādīti pēc [[Latvijas Mikologu biedrība|LMB]] 2002. gada saraksta ar dažiem Latvijas mikologu 2020. gada labojumiem.<ref name="LMB" /><ref name="LLSG" /> ==== Mušmires ==== <div><ul><li style="display: inline-table;"> {| class="wikitable" align="center" |+ |- ! Latīniskie nosaukumi ! Latviskie nosaukumi |- |''Amanita citrina'' |'''[[Bālā mušmire]]''' |- |''Amanita virosa'', |'''[[Baltā mušmire]]''' |- |''Amanita strobiliformis'' |'''[[Bārkstainā mušmire]]''' |- |''Amanita regalis'' |'''[[Brūnā mušmire]]''' |- |''Amanita gemmata'' |'''[[Dzeltenā mušmire]]''' |- |''Amanita eliae'' |'''[[Elijas mušmire]]''',<br>[[Elija mušmire]] |} </li> <li style="display: inline-table;"> {| class="wikitable" align="center" |+ |- ! Latīniskie nosaukumi ! Latviskie nosaukumi |- |''Amanita pantherina'' |'''[[Panteru mušmire]]''' |- |''Amanita excelsa'', |'''[[Pelēkā mušmire]]''' |- |''Amanita muscaria'' |'''[[Sarkanā mušmire]]''' |- |''Amanita rubescens'' |'''[[Sarkstošā mušmire]]''' |- |''Amanita porphyria'' |'''[[Violetbrūnā mušmire]]''' |- |''Amanita phalloides'' |'''[[Zaļā mušmire]]''' |} </li></ul></div> ==== Makstsēnes ==== <div><ul><li style="display: inline-table;"> {| class="wikitable" align="center" |+ |- ! Latviskie nosaukumi ! Latīniskie nosaukumi |- |'''[[Alkšņu makstsēne]]''' |''Amanita friabilis'' |- |'''[[Čūskādas makstsēne]]''' |''Amanita ceciliae'' |- |'''[[Divkrāsu makstsēne]]''' |''Amanita battarrae'' |- |'''[[Dzeltenbrūnā makstsēne]]''' |''Amanita fulva'' |- |'''[[Olīvpelēkā makstsēne]]''' |''Amanita olivaceogrisea'' |- |'''[[Oranžā makstsēne]]''' |''Amanita crocea'' |- |'''[[Pelēkā makstsēne]]''', arī '''Parastā makstsēne''' |''Amanita vaginata'' |- |'''[[Smalkgredzena makstsēne]]''' |''Amanita submembranacea'' |- |'''[[Sniegbaltā makstsēne]]''' |''Amanita nivalis''<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 66. lpp.</ref> |}</li></ul></div> == Pazīstamākās Latvijā neatrastās sugas == Sarakstā pamatā iekļautas sugas, kas vismaz 200 reizes fiksētas [[GBIF]] novērojumos vai atzīmētas kā regulāri lietojamas pārtikā [[ANO]] pārskatā.<ref name="GBIF sugas" /><ref name="FAO">[https://www.fao.org/3/y5489e/y5489e.pdf Boa E. (2004). Wild Edible Fungi: A Global Overview Of Their Use And Importance To People (Non-Wood Forest Products).] Food & Agriculture Organization of the UN. p. 135. ISBN 978-92-5-105157-3.</ref> ''[[Amanita abrupta]]'', ''[[Amanita albocreata]]'', ''[[Amanita aprica]]'', ''[[Amanita augusta]]'', ''[[Amanita aurea]]'', ''[[Amanita australis]]'', ''[[Amanita basii]]'', ''[[Amanita bingensis]]'', ''[[Amanita bisporigera]]'', ''[[Amanita brunnescens]]'', ''[[Amanita caesarea]]'', ''[[Amanita caesareoides]]'', ''[[Amanita calopus]]'', ''[[Amanita calyptrata]]'', ''[[Amanita calyptratoides]]'', ''[[Amanita calyptroderma]]'', ''[[Amanita cheelii]]'', ''[[Amanita chepangiana]]'', ''[[Amanita chlorinosma]]'', ''[[Amanita cokeri]]'', ''[[Amanita constricta]]'', ''[[Amanita contui]]'', ''[[Amanita echinocephala]]'', ''[[Amanita farinosa]]'', ''[[Amanita flammeola]]'', ''[[Amanita flavorubescens]]'', ''[[Amanita flavoconia]]'', ''[[Amanita flavorubescens]]'', ''[[Amanita franchetii]]'', ''[[Amanita goosensiae]]'', ''[[Amanita hemibapha]]'', ''[[Amanita howae]]'', ''[[Amanita inaurata]]'', ''[[Amanita inculta]]'', ''[[Amanita jacksonii]]'', ''[[Amanita lavendula]]'', ''[[Amanita losii]]'', ''[[Amanita mairei]]'', ''[[Amanita marmorata]]'', ''[[Amanita multisquamosa]]'', ''[[Amanita nothofagi]]'', ''[[Amanita novinupta]]'', ''[[Amanita ochrophylla]]'', ''[[Amanita ochrophylloides]]'', ''[[Amanita ocreota]]'' ''[[Amanita ovoidea]]'', ''[[Amanita pachycolea]]'', ''[[Amanita parcivolvata]]'', ''[[Amanita pekeoides]]'', ''[[Amanita perphaea]]'', ''[[Amanita persicina]]'', ''[[Amanita pseudoporphyria]]'', ''[[Amanita rhodophylla]]'', ''[[Amanita robusta]]'', ''[[Amanita roseolamellata]]'', ''[[Amanita spissacea]]'', ''[[Amanita spreta]]'', ''[[Amanita submembranacea]]'', ''[[Amanita tanzanica]]'', ''[[Amanita torrendii]]'', ''[[Amanita tuza]]'', ''[[Amanita umbonata]]'', ''[[Amanita umbrinella]]'', ''[[Amanita xanthocephala]]'', ''[[Amanita velosa]]'', ''[[Amanita verna]]'', ''[[Amanita vernicoccora]]'', ''[[Amanita virgineoides]]'', ''[[Amanita volvata]]'', ''[[Amanita zambiana]]''. == Ekoloģija == [[Mikoriza]]s sēnes, sastopamas visu tipu mežos un visos kontinentos, Latvijā visas sugas aug vasarā un rudenī.<ref name="senes">[http://www.senes.lv/taxons/amanita_1.htm Sēnes.lv: Mušmires]</ref> === Lietošana pārtikā === Ēdamas vai vismaz nav indīgas ir visas Latvijā sastopamās makstsēnes, taču vairums Latvijā augošo mušmiru ir indīgas, īpaši zaļā un baltā mušmire, kuras pieder pie pasaules indīgākajām sēnēm un satur dažādu toksīnu kompleksu, kura bīstamākā sastāvdaļa ir alfa-amanitīns.<ref>Köppel C (1993). ''"Clinical symptomatology and management of mushroom poisoning".'' Toxicon. 31 (12): 1513—40. doi:10.1016/0041-0101(93)90337-I. PMID 8146866.</ref> Puse zaļās mušmires cepurītes satur nāvējošu dozu pieaugušam cilvēkam, tāpēc pat sabirzušas sēnes daļas, nejauši pagatavotas kopā ar citām sēnēm, var būt nāvējošas. Līdz 20. gadsimta vidum mirstība no zaļajām mušmirēm sasniedza 60-70%, mūsdienās valstīs, kur pieejama attīstīta medicīna, tā kritusies līdz 10-15%.<ref>Benjamin, Denis R. (1995). ''Mushrooms: Poisons and Panaceas—A Handbook for Naturalists, Mycologists and Physicians'', p.215. New York: WH Freeman and Company. ISBN 978-0-7167-2600-5.</ref> Pie šīs pašas grupas pieder baltā mušmire un Latvijā neatrastā, bet Dienvideiropā pavasaros biežā ''Amanita verna''. Tikmēr [[cēzaru mušmire]], kas tāpat sastopama Dienvideiropā, jau kopš antīkā laikmeta tikusi uzskatīta par delikatesi un pasniegta [[Senā Roma|Romas]] imperatoru galdos.<ref name="FAO" /><ref>[[iarchive:mediterraneanveg0000wrig/page/229|Mediterranean vegetables : a cook's ABC of vegetables and their preparation in Spain, France, Italy, Greece, Turkey, the Middle East, and north Africa with more than 200 authentic recipes for the home cook. Wright, Clifford A]]</ref> Latvijā ir arī dažas ēdamas mušmires, no kurām bieži sastopama [[sarkstošā mušmire]], tomēr to reti ievāc bīstamās līdzības dēļ ar indīgajām mušmirēm. === Psihoaktīvās vielas === Saindēšanās ar daļu mušmiru sugu izsauc halucinācijas, kā arī citus negatīvus efektus, kā muskuļu koordinācijas zaudēšanu. Parasti par to ir atbildīgs [[muscimols]], kuru satur [[sarkanā mušmire]] un tās tuvākās radinieces<ref>Chilton, WS; Ott, J (1976). ''"Toxic metabolites of Amanita pantherina, A. Cothurnata, A. Muscaria and other Amanita species".'' Lloydia. 39 (2—3): 150—7. PMID 985999.</ref> — Latvijā tās ir dzeltenā, brūnā, panteru un aizsargājamā Elijas mušmire. Nāves gadījumi, saindējoties ar muscimolu, ir reti un parasti notiek ar bērniem vai hroniski slimiem ļaudīm.<ref>Spoerke, David (Ed) (1994). ''Handbook of mushroom poisoning : diagnosis and treatment''. Boca Raton: CRC Press. p. 269. ISBN 978-0-8493-0194-0. OCLC 29913834.</ref> == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> 2006-08-09 Amanita citrina 46465 cropped.jpg|[[Bālā mušmire]] 2009-07-21 Amanita gemmata.jpg|[[Dzeltenā mušmire]] 2011-08-28 Amanita strobiliformis crop.jpg|[[Bārkstainā mušmire]] 2000 Amanita regalis cropped.jpg|[[Brūnā mušmire]] 2008-10 Amanita pantherina cropped.jpg|[[Panteru mušmire]] Waldspaziergang 2012-07-06-9369.jpg|[[Pelēkā mušmire]] Amanita porphyria 65888747.jpg|[[Violetbrūnā mušmire]] Amanita roseotincta 422430.jpg|Ziemeļamerikā sastopamā ''Amanita roseotincta'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/17045 Mycobank] {{en ikona}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=17045 Index Fungorum] {{en ikona}} [[Kategorija:Mušmires| ]] [[Kategorija:Sēņu sistemātika]] l8t98ukji3r0bhuglkmms34g4glpp0q 0 214693 3668752 3667873 2022-08-10T09:25:22Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Nožēlojamie | attēls = Les-miserables-movie-poster1.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Les Misérables'' | žanrs = Muzikālā drāma | režisors = [[Toms Hūpers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Hjū Džekmens]]<br />[[Rasels Krovs]]<br />[[Anna Hetaveja]]<br />[[Amanda Saifreda]]<br />[[Edijs Redmeins]]<br />[[Helēna Bonema Kārtere]]<br />[[Saša Barons Koens]]<br />[[Samantha Barks|Samanta Bērksa]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Working Title Films]]''<br />''Cameron Mackintosh Ltd.''<ref name="Notes">{{Tīmekļa atsauce|title=Production Notes|url=http://www.universalpicturesawards.com/assets/lesmis/pdf/LESMISProductionNotes.pdf|publisher=Universal Pictures|accessdate=10 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131015071611/http://www.universalpicturesawards.com/assets/lesmis/pdf/LESMISProductionNotes.pdf|archivedate={{dat|2013|10|15||bez}}}}</ref><br />''[[Relativity Media]]''<ref name="Notes"/> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|12|5|Londonas pirmizrāde|ref1=<ref name="premiere">{{ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/culture/film/film-news/9726703/Les-Miserables-film-gets-world-premiere-in-London.html |title=Les Miserables film gets world premiere in London |date=6 December 2012 |work=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]] |accessdate=7 December 2012 |archive-date={{dat|2012|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121207000220/http://www.telegraph.co.uk/culture/film/film-news/9726703/Les-Miserables-film-gets-world-premiere-in-London.html }}</ref>|2013|1|11|Apvienotā Karaliste|ref2=<ref name="ukreleasedate">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lesmiserables-movie.co.uk/main.html|title=Official Website|publisher=lesmiserables-movie.co.uk|accessdate=2012-11-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121112073935/http://lesmiserables-movie.co.uk/main.html|archivedate=2012-11-12}}</ref>}} | ilgums = 158 minūtes<!--Theatrical runtime: 157:49--><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Les Miserables|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/les-miserables-2012|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=29 December 2012|date=28 November 2012|archive-date={{dat|2013|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130120052929/http://www.bbfc.co.uk/releases/les-miserables-2012}}</ref> | valsts = {{GBR}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Les Miserables'|url=http://www.guardian.co.uk/film/2013/jan/10/miserables-review|publisher=[[The Guardian]]|accessdate=14 January 2013}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Les Miserables'|url=http://www.odeon.co.uk/fanatic/film_info/m14202/Les_Miserables/|publisher=Odeon|accessdate=14 January 2013|archive-date={{dat|2013|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130208204236/http://www.odeon.co.uk/fanatic/film_info/m14202/Les_Miserables}}</ref> | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|61 miljons}}<ref name="Budget">{{ziņu atsauce|url=http://aarontveit.net/photos/displayimage.php?album=188&pid=4381#top_display_media|title=Les Miz Soars Again|first=Anthony|last=Breznican|date=31 October 2012|work=[[Entertainment Weekly]]|publisher=[[WarnerMedia|Time Warner]]|accessdate=7 November 2012}}</ref><ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lesmiserables2012.htm |title=Les Misérables (2012) |work=[[Box Office Mojo]] |publisher=IMDb |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|442,2 miljoni}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Nožēlojamie"''' ({{val|en|Les Misérables}}) ir [[Toms Hūpers|Toms Hūpera]] režisēta 2012. gada Apvienotās Karalistes muzikālā drāma. Filmas sižets balstīts uz [[Nožēlojamie (mūzikls)|mūziklu ar tādu pašu nosaukumu]], kas savukārt ir balstīts uz [[Viktors Igo|Viktora Igo]] 1862. gada romānu "[[Nožēlojamie]]". Filma ir stāsts par bijušo ieslodzīto Žanu Valžānu, kas kļūst par kādas Francijas pilsētas mēru. Viņš arī piekrīt rūpēties par mirstošās Fantīnes ārlaulības meitu Koseti, taču viņam kā bēglim ir jāizvairās no notveršanas no policijas inspektora Žavēra. "Nožēlojamajos" galvenās lomas atveido [[Hjū Džekmens]], [[Rasels Krovs]], [[Anna Hetaveja]] un [[Amanda Saifreda]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|12|5||bez}} Londonā. "Nožēlojamie" saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes. [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/izklaide/amerikas-filmu-instituta-gada-filmu-topa-noklust-argo-un-nozelojamie-13983097|title=Amerikas Filmu institūta gada filmu topā nokļūst Argo un Nožēlojamie|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|2|8||bez}}}}</ref> Filma nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā labākās filmas nominācijā, bet balvas ieguvusi nominācijās [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] (Anna Hetaveja), [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]] un [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais grims"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lesmiserablesfilm.com}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Relativity Media filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]] tvp2000c6e5o386cqr5kpxptvvziut1 0 215996 3668468 3667836 2022-08-09T13:12:52Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lidojums | attēls = Flight film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Flight'' | žanrs = [[Drāma]] | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Lorija Makdonalda]] * [[Volters Parkss]] * [[Džeks Repks]] * [[Stīvs Stārkejs]] * Roberts Zemekis | scenārija autors = [[Džons Geitins]] | galvenajās lomās = * [[Denzels Vašingtons]] * [[Dons Čīdls]] * [[Melisa Leo]] * [[Kelija Reilija]] * [[Džons Gudmans]] * [[Brūss Grīnvuds]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = [[Dons Bērdžess]] | montāža = | studija = * ''[[Walter F. Parkes|Parkes + MacDonald Prods.]]'' * ''[[ImageMovers]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|10|14|Ņujorkas kinofestivāls|2012|11|02|ASV, Kanāda}} | ilgums = 139 minūtes<ref name="McCarthy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/review/film-review-denzel-washingtons-flight-378838 |title=Flight: New York Film Festival Review | work = [[The Hollywood Reporter]] | first=Todd |last = McCarthy | date = October 15, 2012 | accessdate=October 24, 2012}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|31 miljons}}<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Horn | first = John | title = How the movie 'Flight' got off the ground | date = October 20, 2012 | url = http://www.latimes.com/entertainment/movies/moviesnow/la-et-mn-denzel-zemeckis-ca-flight-20121021,0,2869289.story|work=[[Los Angeles Times]] | accessdate = November 4, 2012}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|161,7 miljoni}}<ref>[http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=flight.htm ''Flight''] at [[Box Office Mojo]]</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 1907668 }} '''"Lidojums''' ({{val|en|Flight}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]].<ref name="a">[http://latimesblogs.latimes.com/movies/2011/06/robert-zemeckis-flight-back-to-the-future-roger-rabbit.html Robert Zemeckis finally looks to take 'Flight']</ref> Galvenajā lomā [[Denzels Vašingtons]]. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorkas kinofestivāls|Ņujorkas kinofestivālā]], bet Latvijā filmas pirmizrāde notika 2013. gada 22. februārī.<ref>[http://www.forumcinemas.lv/Event/300950/ "Lidojums" ''forumcinemas.lv'']</ref> Filma saņēma pozitīvu kritiku un izvirzīta [[85. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijās "Labākais aktieris galvenajā lomā" un "Labākais oriģinālscenarijs". Denzels Vašingtons nominēts kā "Labākais aktieris" arī [[Zelta globusa balva]]i, tomēr to neieguva. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.paramount.com/flight/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] 0g560lo0cjnxld9mvhvxr2cx7sa9vco 0 220645 3668445 3480379 2022-08-09T12:15:48Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medzilaborce | image_skyline = Medzilaborce landscape Museum.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Medzilaborces pilsēta ar Endija Vorhola muzeju centrā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Medzilaborce.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Prešovas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Medzilaborces apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1860 | area_total_km2 = 47.479 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 6781 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 16 | lats = 15 | latNS = N | longd = 21 | longm = 54 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 326 | website = http://www.medzilaborce.net/}} '''Medzilaborce''' ({{val-sk|Medzilaborce}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s austrumos, [[Prešovas apgabals|Prešovas apgabala]] [[Medzilaborces apriņķis|Medzilaborces apriņķa]] centrs tradicionālajā [[Zemplīna]]s novadā pie [[Laboreca]]s upes. Pilsētā atrodas [[Endijs Vorhols|Endija Vorhola]] mākslas muzejs (''Múzeum Andyho Warhola Medzilaborce''), jo Vorhola ģimene ir cēlusies no šī reģiona. ==Vēsture== Rakstos pirmoreiz minēta 1543. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi [[Ungārija]]s sastāvā. Kalpojusi kā tirdzniecības pilsēta ceļā caur [[Lupkovas pāreja|Lupkovas pāreju]] uz [[Polija|Poliju]]. ==Cilvēki== Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (56,42 %), [[rusīni]] (34,16 %), [[ukraiņi]] (6,13 %). Pēc reliģiskās piederības - [[grieķu katolisms|grieķu katoļi]] (41,15 %), [[pareizticība|pareizticīgie]] (40,07 %), [[katolisms|katoļi]] (10,15 %), bez reliģiskās piederības (4,94 %). == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Medzilaborce|Medzilaborce}} *[https://web.archive.org/web/20130412110934/http://www.region.sk/warhol/index2.html Endija Vorhola muzejs Medzilaborcē] {{en ikona}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Prešovas apgabala pilsētas]] k2mphqhepn2smq04vlft5vwevirvbsr 0 221029 3668486 2021563 2022-08-09T13:49:23Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Gadu laiki''' ir latviešu alternatīvās rokgrupas "[[Zig Zag]]" trešais albums. Albums izdots 2012. gadā, tā izdevēji ir "Naba Records" un "Melo Records". Tas apkopo vairāk nekā desmit gados ierakstītas dziesmas un ietver arī iepriekš izdotos radiosinglus: * "Superstar" (2000, 9. vieta "Latvian Airplay Top"); * "Chiken" (2001, 28. vieta "Latvian Airplay Top"); * "Auto" (2003, 23. vieta "Latvian Airplay Top"); * "Man ir silts" (2008, 4. vieta "Latvian Airplay Top"); * "Rīts" (2009, 6. vieta "Latvian Airplay Top"); * "Labi" (2011, 21. vieta "Latvian Airplay Top").. Albums nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". == Dziesmu saraksts == Visu dziesmu mūzikas autori ir Lasinskis, Timoško, Brunovskis un Māriņš, bet teksta autori - Lasinskis un Timoško, ja nav norādīts citādi. #Man ir silts - 4:29 #Superstar - 4:37 <small>(vārdi: U. Timoško)</small> #Vāvere Eva - 3:35 #Šokolāde - 4:19 <small>(vārdi: U. Timoško)</small> #Laisties - 4:31 #Ceriņi smaržo - 4:56 <small>(vārdi: U. Timoško)</small> #Chicken - 4:47 <small>(vārdi: U. Timoško)</small> #Auto - 4:02 <small>(vārdi: J. Lasinskis)</small> #Rīts - 4:01 <small>(mūzika: J. Lasinskis & J. Brunovskis, vārdi: J. Lasinskis)</small> #Ješka - 3:56 #Alleluja - 3:20 <small>(vārdi: Svētie raksti)</small> #Sveiciens no debesīm - 3:19 <small>(vārdi: J. Lasinskis)</small> #Dzin dzin - 4:11 #Labi - 3:33 <small>(mūzika: J. Lasinskis & J. Brunovskis, vārdi: J. Lasinskis)</small> [[Kategorija:2012. gada albumi]] ahwk0nlre21exetex7vlmvzshwuhxmj 0 224590 3668448 2536952 2022-08-09T12:21:01Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Daito salas |attēls = Minamidaito-63.jpg |attēla paraksts = [[Minamidaito]] piekrastes ainava |attēla izmērs = |vietaskarte = Klusais okeāns |relief = jā |mark = Orange pog.svg |label =Daito<br />salas |position = right |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |arhipelāgs = |latd=25|latm=13|lats=0|latNS=N |longd=131|longm=13|longs=0|longEW=E |platība = 44,8 |garums = 170 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = 3 |valsts = Japāna |valsts adm vienības tips = Prefektūra |valsts adm vienība = [[Okinavas prefektūra|Okinava]] |iedzīvotāji = 3106 |iedzīvotāju gads = 2013 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[japāņi]] |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Daito salas''' ({{ipa2|daitɔː salas}}; {{val|ja|大東諸島}}, ''Daitō-shotō''; agrāk — '''Borodino salas''') ir triju [[koraļļi|koraļļu]] salu grupa [[Filipīnu jūra]]s ziemeļrietumos, austrumos no [[Nansei salas|Nansei salām]]. Pieder [[Japāna]]i un administratīvi ietilpst [[Okinavas prefektūra|Okinavas prefektūrā]]. Salu grupa sastāv no trijām salām — ziemeļdaļā divas lielākās apdzīvotās [[Minamidaito]] un [[Kitadaito]] un 170 km uz dienvidiem neapdzīvotā [[Okinodaito]]. Salas, iespējams, 1587. gadā atklājis spāņu jūrasbraucējs Pedro de Unamuno un neapdzīvotās salas nosaucis par '''Sinprovečo salām''' ''(islas sin Probecho)'' — ‘nerentablajām salām’. 1815. gadā Okinodaito salu atkārtoti atklāja spāņi un nosauca par Rasas salu ''(Isla Rasa)'', bet Minamitori un Okinotori salas 1820. gadā atkārtoti atklāja [[Krievija]]s kara flotes leitnants Ponafidins, kurš nosauca tās par godu [[Krievijas-Amerikas kompānija]]s kuģim ''Borodino''. Japāņi salas sāka kolonizēt 1899. gadā un ierīkoja tur [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijas. 1900. gadā Japānas valdība pasludināja salas par savu īpašumu.<ref>[http://www.rasa.co.jp/FrameSet_E.html Everything Started on an Uninhabited Island Surrounded by Coral Reefs in the Southern Sea]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Filipīnu jūra]] [[Kategorija:Japānas salas]] [[Kategorija:Arhipelāgi]] 95laintbsm1n129ikqqrmbsfh0i3rcp 0 225994 3668593 3668335 2022-08-09T19:51:06Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā, un kopš tā laika zoodārzā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] bvj29xk7pkhdv43ewt33nrfx4ksf8s8 0 226607 3668453 3664224 2022-08-09T12:36:46Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Edgars Imants Siliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1927 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Līgatne}} | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = Rīga, Latvija | pilsonība = Latvijas Republika; PSRS | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Aleksandrs Siliņš (1875—1934), Alīda Zelma Siliņa (dz. Mūrniece; 1886—1943) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dace Siliņa (dz. Plūmane, 1940) | bērni = Baiba Stikute (dz. 1971), Toms Siliņš (dz. 1974) | paraksts = | darba_vietas = [[RER]]; [[Latvijas Universitāte|LVU]]; [[Fizikālās enerģētikas institūts|FEI]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]; [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = Organisko cietvielu fizika, organisko molekulu elektronika, organisko materiālu zinātne, zinātnes filozofija,<ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=809&Itemid=78|title=EDGARS IMANTS SILIŅŠ|publisher=Lza.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}}}</ref> atomu un molekulu spektroskopija, biofizika<ref name="biobib">Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Edgars Siliņš. Biobibliogrāfija. / Sast. L. Taure. LZA Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka: 1997, 148 lpp. {{ISBN|9984-538-16-8}}</ref> | zinātniskie_vadītāji = Jāzeps Eiduss <br />K. Taganovs | doktoranti = Inta Muzikante, Mārtiņš Rutkis, Igors Kaulačs, Aleksandrs Durandins | sasniegumi = Molekulārā polarona modelis organiskajām cietvielām | apbalvojumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]], 1997 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Edgars Imants Siliņš''' (dzimis {{dat|1927|3|27}} [[Līgatne|Līgatnē]], miris {{dat|1998|5|26}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="lat">{{LAT e|5|180}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]]. == Biogrāfija un zinātniskā darbība == Dzimis Rīgas apriņķa Līgatnes pagasta "Veclapsās" kā ceturtais bērns turīgu zemnieku ģimenē. Skolas laikā interesējies vairāk par literatūru un vēsturi, nekā par dabaszinātnēm. Izglītību neļāva turpināt karš un mātes nāve 1943. gadā, bet 1947. gadā Edgars Siliņš iestājies [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, vidusskolas eksāmenus nokārtojis kā neklātnieks. Izvēli par labu dabaszinātnēm noteica apziņa, ka padomju valstī darbība humanitāro zinātņu jomā bija pakārtota valsts ideoloģijas prasībām. Taču [[1949. gads Latvijā|1949. gada represiju]] laikā Edgars Siliņš bija spiests atstāt arī ķīmijas studijas savas šķiriskās izcelsmes dēļ. Kopš tā laika 14 gadus nostrādājis par laborantu, no tiem pēdējos divpadsmit – [[RER|Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas]] (RER) Centrālajā laboratorijā. Tajā E. Siliņš beidzot varēja nopietni pievērsties zinātniskajai darbībai, pārsvarā atomu [[spektroskopija]]s jomā. 1958. gadā viņš bija uzstājies X Vissavienības spektroskopijas konferencē Ļvovā ar diviem ziņojumiem.<ref>О смещении градуировочных графиков при спектральном анализе сталей. ''Материалы Х совещания по спектроскопии, Львов, 1958''. — Львовский университет, 1959. — с. 414—417.</ref><ref>Р. Карклиньш, А. К. Паэгле, Э. А. Силиньш. Применение нового метода контроля в производстве лимонной кислоты. ''Труды Всесоюзного НИИ кондитерской промышленности'', '''1959''', ''12'', 53—56.</ref> Kopumā, darbojoties RER, Edgars Imants Siliņš ir publicējis 26 zinātniskus un tehniskus rakstus atomu un molekulu spektroskopijā, kā arī 16 publikācijas tehnikā un tehnoloģijā. Te E. Siliņš arī uzsācis sadarbību ar ilggadējo līdzstrādnieku O. Vilīti.<ref name="biobib" /> N. Hruščova "atkušņa" laikā 1957. gadā iestājies un 1961. gadā ar izcilību absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultāti.<ref name="lat" /> 1962. gadā iestājies neklātienes aspirantūrā S. Vavilova Ļeņingradas Valsts Optiskajā institūtā, un 1965. gada jūnijā aizstāvējis tur [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju par plazmas un kontakta izlādes polaritātes ietekmi uz metālu atomu emisijas spektriem (vadītājs K. Taganovs).<ref name="biobib" /> 1963. gadā akadēmiķis [[Solomons Hillers]] ierosināja Rīgā izveidot apvienotu fiziķu un ķīmiķu grupu organisko savienojumu elektrofizikālo īpašību pētīšanai, par kuras vadītāju tika izvēlēts Edgars Imants Siliņš. Laikā no 1963. līdz 1967. gadam viņš bijis līdzstrādnieks Latvijas Valsts Universitātes [[Pusvadītājs|Pusvadītāju]] fizikas problēmu laboratorijā,<ref name="lza" /><ref name="biobib" /> savukārt 1967. gadā kļuvis par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Fizikālās enerģētikas institūta Organisko pusvadītāju fizikas laboratorijas (vēlāk — Organisko cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas) vadītāju.<ref name="biobib" /><ref name="lat" /> Laikā līdz 1975. gadam tika izstrādāts jauns modelis saķeršanas centru fizikālās dabas aprakstam organiskajos molekulārajos kristālos; šā perioda nozīmīgākā publikācija<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Silinsh |first1=Edgar A. |title=On the physical nature of traps in molecular crystals |journal=Physica Status Solidi (a) |year=1970 |volume=3 |issue=3 |pages=817-828 |doi=10.1002/pssa.19700030329}}</ref> (''Scopus'' citējamība 71) iezīmēja E. I. Siliņa sadarbības sākumu ar [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātes]] profesoru Martinu Poupu un [[Japāna]]s Nacionālā Dabaszinātņu institūta profesoru Hiroo Inokuči, vēlāk ar [[Plzeņa]]s Universitātes profesoru Staņislavu Nešpureku.<ref name="biobib" /> Vēlāk Edgars Siliņš nodarbojās ar organiskās cietvielu enerģētikas problēmām, pierādot, ka molekulārajām cietvielām nav pielietojama klasiskā zonu teorija. Tika arī radīts uzlabots fenomenoloģiskais modelis šo īpatnību aprakstam. 1979. gadā Edgars Imants Siliņš aizstāvējis doktora (''Dr. habil. phys.'') disertāciju par šo tematiku.<ref name="laudis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/silins_edgars?language=ru|title=EDGARS IMANTS SILIŅŠ|publisher=Latvijaslaudis.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150537/http://www.latvijaslaudis.lv/users/silins_edgars?language=ru|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> [[Monogrāfija]]s, kas bija disertācijas bāze, pārstrādātais izdevums nākamajā gadā tika izdots [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] ar nosaukumu ''Organic Molecular Crystals, Their Electronic States''.<ref name="laudis" /><ref>{{grāmatas atsauce|author-first=Edgar A. |author-last=Silinsh| title=Organic molecular crystals: Their electronic states |publisher=Springer |location=Berlin/Heidelberg |year=1980 |isbn=3-540-10053-9 |language=en}}</ref> Šis ir biežāk citētais latviešu zinātnieku darbs (2017. gada jūnijā 218 atsauces)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.springer.com/gp/book/9783642814662 |title="Organic Molecular Crystals — Their Electronic States — Edgar A. Silinsh — Springer" |publisher=Springer|accessdate=2017-06-08}}</ref> un pats Siliņš ir visbiežāk citētais latviešu zinātnieks.<ref name="laudis" /> 1980. gadu sākumā E. Siliņš bija koncentrējies uz lādiņnesēju fotoģenerēšanas pētījumiem.<ref name="necro">Lielo patiesību meklētājs Edgars Imants Siliņš. In memoriam. ''Latv. J. Phys. Tech. Sci.'' '''1998''', ''4'', pp. 4—9. ISSN 0868-8257</ref> 1985. gadā E. Siliņš ir publicējis molekulārā polarona modeli,<ref>{{publikācijas atsauce| first1=Edgar A. |last1=Silinsh| first2=Andrejs |last2=Jurgis |title=Photogenerated geminate charge-pair separation mechanisms in pentacene crystals |journal=Chemical Physics |year=1985 |volume=94 |issue=1-2 |pages=77-90 |doi=10.1016/0301-0104(85)85067-9}}</ref> kas apraksta režģa polarizācijas ietekmi uz lādiņnesēju kustību; ar līdzstrādniekiem Andreju Jurģi un Guntu Šlihtu izstrādājis modificēto Sano—Mozumdera modeli lādiņnesēju pārneses aprakstam.<ref name="biobib" /><ref>{{publikācijas atsauce |last1=Silinsh |first1=Edgar A. |last2=Shlihta |first2=Gunta A. |last3=Jurgis |first3=Andrejs J. |title=A model description of charge carrier transport phenomena in organic molecular crystals. I. Polyacene crystals |journal=Chemical Physics |year=1989 |volume=138 |issue=2-3 |pages=347-363 |doi=10.1016/0301-0104(89)87141-1}}</ref> Notikusi arī plaša sadarbība ar RPI (tagad [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]) ķīmiķiem profesora [[Ojārs Neilands|Ojāra Neilanda]] vadībā un [[Organiskās sintēzes institūts|LOSI]] ķīmiķiem akadēmiķa Jāņa Freimaņa vadībā. Kopumā E. Siliņš ir publicējis vairāk nekā 200 zinātniskos rakstus un pārskata referātus, kā arī sarakstījis sešas monogrāfijas,<ref name="laudis" /> bijis Amerikas fiziķu biedrības, kā arī vairāku citu starptautisko organizāciju loceklis.<ref name="lat" /> ''Scopus'' citējamība E. I. Siliņam ir 710, [[Hirša indekss]] — 15.<ref>Scopus — Author details (Silinsh, Edgar A.). Tīmeklī: https://www.scopus.com/authid/detail.uri?origin=resultslist&authorId=35602480800&zone=, skatīts 2017. gada 5. jūnijā.</ref> 1984. gadā saņēmis LZA [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] prēmiju,<ref name="lat" /> 1997. gadā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]] par "jauna zinātniska virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/liela-medala-par-jaunu-zinatnisku-virzienu-fizika-10021390|title=Lielā medaļa par jaunu zinātnisku virzienu fizikā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}}}</ref> Kopš 1992. gada E. Siliņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.<ref name="lza" /> Edgars Imants Siliņš miris 1998. gada 26. maijā, apglabāts Līgatnes kapos.<ref name="atminas">Akadēmiķis Edgars Imants Siliņš mūsu atmiņās. / Red. L. Taure, I. Muzikante, M. Rutkis. Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka: Rīga, 2002. — 368 lpp. {{ISBN|9984-538-54-0}}</ref> 1998. gadā tikusi nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmijas Edgara Siliņa balva fizikā.<ref name="lat" /> 2004. gadā pie Fizikālās enerģētikas institūta Rīgā, Aizkraukles ielā 21, ir atklāts tēlnieku Jura un Zigrīdas Rapu piemineklis Edgaram Imantam Siliņam.<ref>Rīgas Pieminekļu aģentūra — Piemineklis akadēmiķim Edgaram Imantam Siliņam (1927-1998). Tīmeklī: http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=3&id=77 (apskatīts 2017. gada 5. jūnijā); ar atsauci uz: Spārītis, O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> == Dzīves pārliecības un darbs zinātnes filozofijā == Edgars Imants Siliņš bija daudz interesējies par austrumu filozofiju (daoismu, dzenbudismu), kā arī Japānas kultūru. Atzinīgi vērtēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] darbus zinātnes filozofijas jautājumos, kā arī nīderlandiešu grafiķa [[Moriss Kornēlijs Ešers|Morisa Ešera]] darbus. Pēc E. Siliņa nāves 1999. gadā izdevniecībā ''[[Jumava]]'' nāca klajā viņa darbs zinātnes filozofijā "Lielo patiesību meklējumi".<ref name="biobib" /><ref name="atminas" /> == Monogrāfijas == * О. Нейланд, Я. Страдынь, Э. Силиньш и др. ''Строение и таутомерные превращения β–дикарбонильных соединений''. Зинатне: Рига, 1977, 444.с. {{ref-ru}} * Э. Силиньш. ''Электронные состояния органических молекулярных кристаллов''. Зинатне: Рига, 1978, 344.с. {{ref-ru}} * E. A. Silinsh. ''Organic Molecular Crystals. Their Electronic States''. Springer: Berlin/Heidelberg, 1980, 389 p. {{ref-en}} * В. Андреев, M. Kурик, С. Нешпурек, Э. Силиньш, И. Чaпек и др. (под общей редакцией Э. Силиньша). ''Электронные процессы в органических молекулярных кристаллах: Явление поляризации и локализации''. Зинатне: Рига, 1988, 329.с. {{ref-ru}} * Э. Силиньш, M. Kурик, И. Чaпек. ''Электронные процессы в органических молекулярных кристаллах: Перенос, захват, спиновые эффекты''. Зинатне: Рига, 1992, 363.с. {{ref-ru}} * E. Siliņš, V. Čapek. ''Organic Molecular Crystals: Interaction, Localization, and Transport Phenomena''. AIP Press, New York, 1994, 402 p. {{ref-en}} * ''Lielo patiesību meklējumi. Esejas''. Jumava: Rīga, 1999, 511 lpp. == Citāti == * <blockquote>Patiesības atklāšana ir zinātnes pašmērķis un eksistences attaisnojums. Tāpēc zinātnieks nekad nedrīkst melot. Meli sagrauj uzticību cita zinātnieka apgalvojumiem. Bet bez šādas uzticības nav iespējama zinātnieku kolektīva sadarbība. (1971)<ref name="necro" /></blockquote> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Edgars Imants}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līgatnē dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] dzycrvmpaqv71s0us0ww6yszmvznl96 0 226844 3668778 3661343 2022-08-10T10:34:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Vienoti Latvijai |logo = [[Attēls:Vienoti-Latvijai-LOGO-box-CMYK.jpg|200px|]] |leader = [[Andis Adats]] |colorcode = #B1437E |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011||}} |dissolved = |ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] |position = |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#B1437E}} [[Violetā krāsa|Violeta]] |seats1_title = [[12. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#B1437E}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#B1437E}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#B1437E}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#B1437E}} |website = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Vienoti Latvijai''' ir centriska [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta [[Rēzekne|Rēzeknē]] 2011. gadā. Par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts [[Māras krusts]] un violeta krāsa, taču šis logo tikai nomainīts īsi pirms [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. 2016. gadā tika atjaunots sākotnējais logo ar stilizētu Māras krustu. == Priekšsēdētāji == No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372|title=Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate=2013. gada 8. decembrī|date=2013. gada 7. decembrī}}</ref> No 2016. gada februāra līdz 2018. gada septembrim partijas priekšsēdētāja bija [[Inese Muhamberga]].<ref name="šlesers-prom">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/ Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību]</ref> No 2018. gada septembra līdz 2022. gada aprīlim partijas priekšsēdētājs bija [[Andis Adats]].{{Nepieciešama atsauce}} == Pašvaldībās == 2020. gadā Vienoti Latvijai iesniedza bezpartejisko kandidātu sarakstu uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā]] partija ieguva sekojošus mandātus: * [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|Dagdas novads]] — 13,17%, 2 vietas * [[2013. gada Ilūkstes novada domes vēlēšanas|Ilūkstes novads]] — 12,23%, 2 vietas * [[2013. gada Kārsavas novada domes vēlēšanas|Kārsavas novads]] — 5,33%, 1 vieta * [[2013. gada Madonas novada domes vēlēšanas|Madonas novads]] — 6,48%, 1 vieta * [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|Rēzekne]] — 8,14%, 1 vieta * [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novads]] — 6,26%, 1 vieta * [[2013. gada Viļakas novada domes vēlēšanas|Viļakas novads]] — 19,52%, 3 vietas * [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|Viļānu novads]] — 10,23%, 2 vietas == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 15yzuuhz9a777t4r4aua08kvq60mmx3 0 227314 3668690 3493670 2022-08-10T06:29:46Z 2A03:EC00:B179:98C7:6448:E8C3:C344:AB6A wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Vaivari |attels = [[File:Vaivaru stacija 2021 (2).jpg|250px]] |paraksts = [[Vaivari (stacija)|Vaivaru dzelzceļa stacija]] |karte = [[File:Vaivari location map.png|250px]] |paraksts2 = Vaivaru novietojums Jūrmalā |pilseta = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] |vest_nos = Asari II vai Asari 2 |priekspilseta = <!-- priekšpilsēta vai rajons --> |apaksrajoni = <!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --> |platiba = 3,4 km2 |iedzivotaju_skaits = 697 ([[2008. gads|2008]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |title=Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |augstums = 3 m |iever_celtnes = Vaivaru Rehabilitācijas Centrs |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10.]] [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a.]] [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11.]] |cits = Vilciens ([[Vaivari (stacija)|Vaivaru stacija]]) |pasta_indekss = LV-2008 |areja_saite = }} '''Vaivari''' ir [[Jūrmala]]s [[pilsēta]]s daļa starp [[Asari (Jūrmala)|Asariem]] un [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguriem]]. Vaivaros atrodas Nacionālais rehabilitacijas centrs. == Nosaukums == 1927. gadā Asaru rietumu daļā atklāja jaunu dzelzceļa pieturu [[Vaivari (stacija)|Asari II]], kuru 1938. gadā pārdēvēja par Vaivariem, tāpat kā visu stacijai tuvumā esošo Asaru daļu. Senāk šī vieta dēvēta par Riekstu ciemu, jo mājas, kas atradušās pašā Asaru rietuma galā, saukušās ‘’Rieksti’’. == Vēsture == Agrāk Vaivari atradās uz [[Nurmuiža]]s īpašnieku [[fon Firksi|Firksu]] zemes un to iedzīvotāji nodarbojušies ar [[Zvejošana|zvejniecību]]. Gruntsgabali vasarniekiem sākti ierādīt 19. gadsimta beigās. Līdz Pirmajam pasaules karam Asari saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā pārējā Jūrmalā. == Vaivaru sanatorija == [[Attēls:Asaru sanatorija tagadējos Vaivaros.jpg|thumb|270px|Asaru sanatorija tagadējos Vaivaros.]] 1899. gadā tagadējos Vaivaros pēc ģenerāļa Margoli kundzes iniciatīvas uzcēla Asaru sanatoriju, kur atpūtās un ārstējās bagātu ģimeņu atvases. Pirmā pasaules kara laikā šajās ēkās bija izvietojusies militārā pārvalde (1915-1918). Pēc kara tā kā Latvijas Sarkanā krusta sanatorija kļuva par ārstniecības vietu kaulu tuberkulozes slimniekiem. Asaru Sarkanā krusta sanatorijas vietā 1964. gadā izveidoja pionieru nometni „Latvijas Arteks”, ko 1973. gadā pārveidoja par bērnu sanatoriju „Vaivari”, bet 1996. gadā tās vietā dibināja [[Vaivaru pamatskola|Vaivaru pamatskolu]]. == Vaivaru rehabilitācijas centrs == 1970. gados Asaru prospektā 61 uzsāka būvēt ēku, kas atgādināja piramīdu, ko tautā dēvēja par „Kosmonautu sanatoriju”, jo sākotnēji tā bija paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai. 1992. gadā te nodibināja bērnu rehabilitācijas centru, kas pēc gada ieguva nacionālā centra statusu. Šobrīd [[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"]] ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes iestāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.jurmala.lv/page/1170 |title=Maršruts pa Mellužu un Asaru kultūrvēsturiskajiem centriem |access-date={{dat|2013|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141002235746/http://www.tourism.jurmala.lv/page/1170 |archivedate={{dat|2014|10|02||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Jūrmala]] rcmdscijzbl28l1akr4r5hsrsyxq02l 0 234784 3668746 3667857 2022-08-10T09:08:40Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Arābijas Lorenss | attēls = Lawrence of arabia ver3 xxlg.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Lawrence of Arabia'' | žanrs = episka piedzīvojumu drāma | režisors = [[Deivids Līns]] | producents = [[Sems Spīgels]] | scenārija autors = * [[Roberts Bolts]] * [[Maikls Vilsons]] | galvenajās lomās = * [[Pīters O'Tūls]] * [[Aleks Giness]] * [[Entonijs Kvinns]] * [[Džeks Hokinss]] * [[Omārs Šarifs]] | mūzika = [[Moriss Žārs]] | operators = [[Fredijs Jangs]] | montāža = [[Enna V. Koutsa]] | studija = ''[[Horizon Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1962|12|10}} | ilgums = 216 minūtes {{small|(oriģinālā versija)}}<br />228 minūtes {{small|(1989. gadā atjaunotā versija)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=''Lawrence of Arabia (restored version)'' (PG)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0|work=Britu filmu klasifikācijas padome|date=31 March 1989|access-date={{dat|2013|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190911233630/https://bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0}}</ref> | valsts = {{GBR}} | valoda = * [[angļu valoda|angļu]] * [[arābu valoda|arābu]] * [[turku valoda|turku]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|70 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0056172 }} '''"Arābijas Lorenss"''' ({{val|en|Lawrence of Arabia}}) ir 1962. gada Apvienotās Karalistes episka vēsturiskā drāmas filma, kura balstīta uz reāliem britu armijas virsnieka [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] dzīves notikumiem. Šī filma tiek uzskatīta par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām filmām kino vēsturē. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu nosaucis par visu laiku labāko episkā žanra filmu.<ref name="Top 10">{{ziņu atsauce | publisher = ''American Film Institute'' | title = AFI's 10 Top 10 | date = 2008-06-17 | url = http://www.afi.com/10top10/ | accessdate=2008-11-16}}</ref> Scenāriju filmai sarakstījuši [[Roberts Bolts]] un [[Maikls Vilsons]], izmantojot T. E. Lorensa autobiogrāfiskos aprakstus par viņa piedalīšanos [[Arābu sacelšanās]] notikumos. Filmas režisors ir [[Deivids Līns]], galvenās lomas atveido [[Pīters O'Tūls]], [[Aleks Giness]], [[Entonijs Kvinns]], [[Džeks Hokinss]], [[Omārs Šarifs]]. Filma ieguva 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 3 nominācijas. Filma tika atzīta par gada labāko filmu, tika apbalvots filmas režisors [[Deivids Līns]], operators [[Fredijs Jangs]], oriģinālās mūzikas autors [[Moriss Žārs]]. Filma saņēma balvas arī par labāko mākslinieka darbu, montāžu un skaņu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html |title=The 35th Academy Awards (1963) Nominees and Winners |accessdate=23 August 2011 |work=oscars.org |archive-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006071252/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html }}</ref> [[Attēls:Peter O'Toole in Lawrence of Arabia.png|thumb|left|[[Pīters O'Tūls]] [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] lomā filmā "Arābijas Lorenss"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:1962. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kara drāmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Deivida Līna filmas]] 6opg3c8dtf6juo8lgc9ak0cm9dj94k6 0 241319 3668758 3667891 2022-08-10T09:33:48Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lielais Getsbijs | attēls = TheGreatGatsby2012Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Great Gatsby'' | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Tobijs Magvairs]] * [[Kerija Maligana]] * [[Džoels Edžertons]] * [[Isla Fisher|Aila Fišere]] * [[Džeisons Klārks]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Village Roadshow Pictures]]'' * ''[[Bazs Lurmens|Bazmark Productions]]'' * ''[[A&E (TV channel)|A&E Television]]'' * ''[[Red Wagon Productions|Red Wagon Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|5|1|Ņujorkas pirmizrāde|2013|5|10|ASV|2013|5|30|Austrālija}} | ilgums = 142 minūtes<!--Theatrical runtime: 142:00--><ref>{{tīmekļa atsauce|title=''THE GREAT GATSBY'' (12A)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/great-gatsby-2013-1|work=[[Warner Bros.|Warner Brothers Entertainment UK Ltd.]]|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=April 22, 2013|accessdate=August 20, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130507113701/http://www.bbfc.co.uk/releases/great-gatsby-2013-1|archivedate={{dat|2013|05|07||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}}<br />{{AUS}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|105 miljoni}}<ref name="boxoffice" /> | ienākumi = {{ASV dolārs|353,6 miljoni}}<ref name="boxoffice">{{tīmekļa atsauce |url= http://boxofficemojo.com/movies/?id=greatgatsby2012.htm |title= The Great Gatsby (2013) |publisher= [[Amazon|Amazon.com]] | work = [[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lielais Getsbijs"''' ({{val|en|The Great Gatsby}}) ir 2013. gada ASV un Austrālijas kopražojuma<ref>{{tīmekļa atsauce|title=In a Flap Over the great Subsidy|url=http://www.theaustralian.com.au/arts/in-a-flap-over-the-great-subsidy/story-e6frg8n6-1226647887745}}</ref> drāmas filma, kuras režisors ir [[Bazs Lurmens]]. Filmas sižets veidots pēc [[Frānsiss Skots Ficdžeralds|Frānsisa Skota Ficdžeralda]] 1925. gada [[Lielais Getsbijs|tāda paša nosaukuma romāna]]. "Lielais Getsbijs" ir veltījums Ficdžeralda 116. dzimšanas dienai. Filma ir par miljonāru Džeju Getsbiju un viņa kaimiņu Niku, kas raksta stāstu par tikšanos ar Getsbiju. Tajā galvenās lomas attēlo [[Leonardo Di Kaprio]], [[Tobijs Magvairs]], [[Kerija Maligana]], [[Džoels Edžertons]], [[Isla Fisher|Aila Fišere]] un [[Džeisons Klārks]]. "Lielais Getsbijs" pirmizrāde notika {{dat|2013|5|1||bez}} Austrālijā. Filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus, tomēr guva finansiālus panākumus, tās ieņēmumi pārsniedz 350 miljonus. Filma "Lielais Getsbijs" nominēta vairākām balvām dažādās nominācijās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://thegreatgatsby.warnerbros.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] 6apocx5cj2atq1zjchbfqw69itx1hwk 0 241886 3668450 3516770 2022-08-09T12:27:48Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = 300 px | image = Sv.Trisvienibas baznica.jpg | image_size = 250px | alt = | caption = Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca 20. gadsimta sākumā | map_type = Latvija | map_size = | map_label = Svētās Trīsvienības baznīca | location = {{vieta|Latvija|Jelgava|Akadēmijas iela 1|3s=Akadēmijas iela (Jelgava)}} |latd=56|latm=39|lats=8.96|latNS=N|longd=23|longm=43|longs=44.09|longEW=E | religious_affiliation = [[Luterāņi]] | rite = | region = | state = | province = | territory = | prefecture = | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = | functional_status = [[Muzejs]] | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Joriss Jorisons Frēze | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1615 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | nrhp = | added = | refnum = | designated = }} '''Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca''' bija senākais dievnams un senākā mūra ēka [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc sagraušanas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā saglabājies vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas, skatu laukums 9. stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Priekšlaukuma centrā atrodas akmens skulptūra — strūklaka "Trīsvienība" (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Atrodas [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas ielā 1]], Jelgavā. == Vēsture == Zināms, ka [[Livonijas ordeņa valsts]] laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs [[Gothards Ketlers]] izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, [[Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai [[Frīdrihs Ketlers|Frīdriha Ketlera]] valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva [[Pomerānijas valdnieku uzskaitījums|Pomerānijas princese]] Elizabete Magdalēna. [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Hercoga Frīdriha Kazimira]] valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās {{nobr|49,68 metru}} augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza {{nobr|80,5 metrus}} un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā. Pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas ēku, militārajām vajadzībām atstājot tikai torni. Izdegušais baznīcas tornis pilsētas centrā saglabājās visu PSRS okupācijas laiku. Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis kopš 1998. gada ir iekļauts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavā|Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā]] kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā, torni pārsedza ar stikla jumtu. Pašreizējais torņa augstums ir {{nobr|50,17 metri}}. Tornim ir saglabāta Martina Knoha veidotā forma. Projekta "Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā" ietvaros 2009.—2010. gadā notika torņa rekonstrukcija, muzeja un sabiedrisko telpu izveide. === Attēlu galerija === <gallery> Attēls:Jelgavas panorāma pēc 1750.jpg|Jelgavas panorāma ar Svētās Trīsvienības baznīcu no Driksas puses (pēc 1750. gada) Attēls:Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats.jpg|Baznīcas iekšskats 20. gs. sākumā Attēls:Jelgavas Trīsvienības baznīca.JPG|Baznīca 20. gs. sākumā Attēls:Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca pēc sagraušanas 1944. gadā.jpg|Baznīca pēc sagraušanas 1944. gadā </gallery> == Torņa interjers == [[Attēls:Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornis.JPG|thumb|200px|Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornis no bijušās baznīcas ēkas puses 2013. gadā]] Atjaunotā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa deviņos stāvos iekārtotas šādas telpas: * 1. stāvs. Tūrisma informācijas centrs ar biļešu kasi, suvenīru veikals; * 3. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Zemgale — Latvijas prezidentu šūpulis"; * 4. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos". Izmantojot skārienjūtīgus monitorus, iespējams virtuāli aplūkot vēsturisko baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses; * 5. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Tautas tērps Zemgalē"; * 7. stāvs. Konferenču zāle; * 8. stāvs. Restorāns; * 9. stāvs. Izstāžu zāle un skatu laukums, no kura iespējams vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti18/sv-trisvienibas-baznicas-tornis0/ |title=Sv.Trīsvienības baznīcas tornis |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120116221947/http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti18/sv-trisvienibas-baznicas-tornis0 |archivedate={{dat|2012|01|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150219060219/http://www.tornis.jelgava.lv/page/sakumlapa Jelgavas reģionālā tūrisma centra mājaslapa] * [http://www.a4d.lv/lv/raksti/jelgavas-svetas-trisvienibas-baznicas-tornis/ Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis]{{Novecojusi saite}} Artūrs Lapiņš. Arhitektūras platforma A4D {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Baznīcas Jelgavā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas vēsture]] ap82wjl6rq83hpt62quk5po8byyk9nl 0 247955 3668761 3647079 2022-08-10T09:51:34Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Industra Bank'' | logo = Industra-logo.png | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1994. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[Finanses]] | products = finanšu pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://industra.finance industra.finance] | footnotes = | intl = }} '''AS ''Industra Bank''''' (agrākie nosaukumi '''''Meridian Trade Bank''''', '''''SMP Bank''''', '''''Multibanka''''') ir [[Latvija]]s [[banka]]. Tā ir dibināta 1994. gadā. ''Industra Bank'' centrālais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Tai ir filiāles un klientu apkalpošanas centri nozīmīgākajās Latvijas pilsētās. AS ''Industra Bank'' kapitāldaļu turētāji ir: SIA ''J.A.Investment Holdings'' (42,23 %; tās īpašnieks ir Jurijs Adamovičs), SIA ''HPI 2'' (25 %), SIA ''Latvia Finance Invest'' (9,99 %), SIA ''Ouroboros'' (9,97 %), SIA ''Izoterm Systems'' (6,38 %), SIA ''Allegro Lite'' (0,47 %) un fiziskas personas (5,96 %).<ref name="Lursoft" /> Banka ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekle. == Vēsture == [[Attēls:SMPbank_Latvija_logo.png|216x216px|thumb|Bankas logotips līdz 2014. gadam]] [[Attēls:MTB Blue.png|270px|thumb|right|Logotips līdz 2020. gadam]] 1988. gadā tika izveidota PSRS Ārējo Ekonomisko Sakaru bankas Latvijas filiāle. 1991. gadā tā tika nacionalizēta un kļuva par [[Latvijas Banka]]s Ārzemju operāciju nodaļu. 1994. gadā uz tās pamata tika dibināta AS '''''Multibanka'''''. 1995. gadā ''Multibanka'' apvienojās ar AS ''[[LTN-Skonto banka]]''. 1995. gadā banka kļuva par S.W.I.F.T. locekli un informācijas sistēmu ''Reuters'' lietotāju. 1996. gada novembrī banka kļuva par vadošās Eiropas maksājumu sistēmas ''EUROPAY INTERNATIONAL'' (ar 2002. gadu — ''Mastercard International'') dalībnieci. 2006. gadā bankas īpašnieki nolēma to pārdot pēc naudas atmazgāšanas skandāla. ASV Valsts kase AS ''Multibanka'' bija iekļāvusi melnajā sarakstā, turot to aizdomās krāpniecisko darījumu dalībā ar Krievijas uzņēmumiem. Kā jaunais pircējs tika atrasta Krievijas banka ''[[SMP Bank]]'' (''СМП Банк'').<ref name="kompromat.lv" /> 2008. gada 6. maijā AS ''Multibanka'' [[akciju kontrolpakete]] (aptuveni 80 %)<ref name="kompromat.lv" /> tika pārdota [[Krievija]]s bankai ''SMP Bank'' (''Северный морской путь''), kuru kontrolēja brāļi [[Arkādijs Rotenbergs|Arkādijs]] un [[Boriss Rotenbergs|Boriss]] Rotenbergi. 2008. gada 17. jūnijā ''Multibanka'' pārreģistrēta ar jaunu nosaukumu AS '''''SMP Bank'''''.<ref name="kreditiem 2008" /> 2011. gadā bankas filiāle atvērta Viļņā (Lietuvā). Pēc [[Krimas krīze|Krimas aneksijas]] 2014. martā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Eiropas Savienība]] ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tās skāra arī bankas galvenos akcionārus brāļus Rotenbergus. 21. martā tika bloķētas Krievijas ''SMP Bank'' ''[[VISA (uzņēmums)|VISA]]'' un ''[[Mastercard]]'' maksājumu kartes.<ref name="tvrain.ru 2014-3" /> Latvijas ''SMP Bank'' šīs sankcijas neskāra.<ref name="DB 2014-3" /> 24. aprīlī samazināts ''SMP Bank'' akcionāra ''Severnij Morskoj Put’'' piederošo akciju skaits līdz 49 %. Akciju ieguvēji bija vairāki bankas vadības pārstāvji, kuri palielināja īpašumā esošo akciju skaitu, kas nepārsniedz 10 % katram.<ref name="LETA 2014.04.28" /> Ar 28. aprīli Krievijas Federācijā reģistrētā banka ''Severnij Morskoj Put’'' vairs nebija Latvijas AS ''SMP Bank'' akciju kontrolpaketes turētājs. 7. maijā banka pārdēvēta par AS '''''Meridian Trade Bank'''''. No 10. maijā ''Meridian Trade Bank'' akcionāru sastāvā ir fiziskas un juridiskas personas, kas ir ES rezidenti. 2018. gada maijā [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]] par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvu pārkāpumiem bankai piemēroja {{sk|455822|eiro}} sodu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/banku-uzraugs-piemero-046-miljonu-eiro-sodu-meridian-trade-bank.a279694/|title=Banku uzraugs piemēro 0,46 miljonu eiro sodu «Meridian Trade Bank»|date={{dat|2018|5|25||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|6|16||bez}}}}</ref> 2020. gada 22. janvārī banka tika pārdēvēta par '''AS ''Industra Bank''''' ar nodomu, ka banka fokusēsies uz sadarbību ar Latvijas un Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.<ref name="DB 2020.01.22" /> 10. martā tika paziņots, ka ''Industra Bank'' ir piesaistījusi 7 miljonu eiro investīcijas; 64 % no šīs summas iemaksājis SIA ''J.A.Investment Holding'' īpašnieks Jurijs Adamovičs, un pārējo — SIA ''HPI 2'' īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš.<ref name="DB 2020.03.10" /> 2022. gada 8. jūlijā tika paziņots, ka ''Industra Bank'' un ''[[PrivatBank]]'' ir noslēgušas līgumu par ''PritvatBank'' klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie ''Industra Bank''.<ref name="DB 2022.07.08" /> Darījumu 9. augustā atļāva Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/lv/industra-bank/40003194988 Industra Bank, AS] Lursoft</ref> <ref name="kreditiem 2008">[http://www.kreditiem.lv/lv/zinas/multibanka-maina-nosaukumu-uz-smp-bank/ „Multibanka” maina nosaukumu uz „SMP Bank”] 30. jūnijs 2008</ref> <ref name="tvrain.ru 2014-3">[http://tvrain.ru/articles/mastercard_i_visa_razblokirovali_karty_smp_banka-365565/ MasterCard и Visa разблокировали карты СМП Банка] 23.03.2014</ref> <ref name="DB 2014-3">[http://www.db.lv/finanses/fktk-uz-latvija-registreto-smp-bank-asv-noteiktas-sankcijas-neattiecas-412132 FKTK: Uz Latvijā reģistrēto SMP Bank ASV noteiktās sankcijas neattiecas] 2014. gada 21. marts</ref> <ref name="kompromat.lv">[http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=2891 Multibanka встал на северный путь] Московская деловая газета "Бизнес"</ref> <ref name="LETA 2014.04.28">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/sankciju-skartas-krievijas-bankas-dala-latvijas-smp-bank-samazinata-lidz-49.d?id=44439398 Sankciju skartās Krievijas bankas daļa Latvijas 'SMP Bank' samazināta līdz 49%] LETA, 28. aprīlis 2014</ref> <!-- <ref name="financenet.tvnet.lv 08.05.2014">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/509039-as_smp_bank_mainijusi_nosaukumu AS «SMP Bank» mainījusi nosaukumu] NOZARE.LV, 08.05.2014</ref> --> <ref name="DB 2020.01.22">[http://www.db.lv/zinas/meridian-trade-bank-maina-nosaukumu-un-strategiju-494509 Meridian Trade Bank maina nosaukumu un stratēģiju] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 22.1.2020</ref> <ref name="DB 2020.03.10">[https://www.db.lv/zinas/industra-piesaista-investorus-495348 Industra piesaista investorus] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 10.3.2020</ref> <ref name="DB 2022.07.08">[https://www.db.lv/zinas/industra-bank-parnems-lielako-dalu-privatbank-aktivu-un-pasivu-508386 Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu] Dienas Bizness, 08.07.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://industra.finance Industra] {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] aurfhtdy6bgg59laxz64mmcnifak96f 0 249622 3668571 3617517 2022-08-09T19:23:00Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Puškina | official_name = ''Пушкин'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = Catherine Palace in Tsarskoe Selo 02.jpg | image_caption = Katrīnas pils | image_flag = Flag of Pushkin (St Petersburg).png | image_shield = Tsarskoye Selo COA (Saint Petersburg Governorate) (1831).jpg | image_map = Map of Russia - Leningrad Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Ļeņingradas apgabals | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Sanktpēterburga]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Puškinas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = [[1710]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = [[1808]] | area_total_km2 = 89.241 | population_as_of = 2021 | population_total = 112978 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | latd = 59 | latm = 43 | lats = 20 | latNS = N | longd = 30 | longm = 24 | longs = 56 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{url|http://mo-gorodpushkin.ru/}} | footnotes = }} '''Puškina''' ({{val-ru|Пушкин}}), līdz 1918. gadam pazīstama kā '''Carskoje Selo''' ({{val-ru|Царское Село}} — ‘Cara ciems’) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]] uz dienvidiem no [[Sanktpēterburga]]s centra. Administratīvi ir Sanktpēterburgas daļa. No 1710. gada tā bija Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]], vēlāk [[Krievijas impērija]]s ķeizaru vasaras rezidence. Pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. ==Vēsture== Pilsēta radusies ap [[Katrīnas pils]] kompleksu, kas tika sākts veidot pēc [[Pēteris I|Pētera I]] pavēles drīz pēc [[Ingrija]]s ieņemšanas 1710. gadā. Viņa sievas [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā uzceltā divstāvu pils kļuva par vienu no ķeizarienes rezidencēm. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas laikā pēc [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli]] projekta pili pilnīgi pārbūvēja un 1755. gadā no [[Ziemas pils]] uz šejieni pārcēla [[Dzintara istaba|Dzintara istabu]]. No 1792. līdz 1795. gadam Carskoje Selo [[Katrīna II|Katrīnas II]] mazdēlam [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram]] uzcēla [[Džakomo Kvarengi]] projektēto [[Aleksandra pils|Aleksandra pili]]. 1837. gadā starp Carskoje Selo un Santpēterburgu izveidoja pirmo Krievijas dzelzceļa līniju. 1905. gadā Aleksandra pils kļuva par pēdējā Krievijas impērijas ķeizara [[Nikolajs II|Nikolaja II]] rezidenci. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Nikolajs II ar ģimeni kādu laiku dzīvoja Carskoje Selo mājas arestā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s piļu komplekss tika pasludināts par muzeju, bet pilsēta pārdēvēta par '''Detskoje Selo''' ({{val-ru|Детское Село}}). 1937. gadā, sakarā ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] 100. nāves jubileju, Detskoje Selo pārdevēja par Puškinu. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam Puškina atradās vācu okupācijā. Dzintara istaba tika izvesta nezināmā virzienā un tā arī nav atrasta (mūsdienās pilī ir Dzintara istabas kopija). ==Cilvēki== Puškinā (Carskoje Selo) dzimuši politiķis [[Sergejs Mironovs]] (''Сергей Михайлович Миронов'', 1953) un Krievijas cars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] (''Николай II'', 1868-1918). Šeit jaunības dienas pavadījuši [[Anna Ahmatova]], [[Nikolajs Gumiļevs]] un [[Aleksandrs Puškins]], bet miruši rakstnieks [[Aleksandrs Beļajevs]] (''Александр Романович Беляев'', 1884-1942) un dzejnieks [[Fjodors Tjutčevs]] (''Фёдор Иванович Тютчев'', 1803-1873). <gallery> Alexandrovsky Palace in Tsarskoe Selo.jpg|Aleksandra pils </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sanktpēterburgā ietilpstošās pilsētas]] sucn7ecmtoj75n4l9uxg0t7bh82jzwt 0 252042 3668701 3651472 2022-08-10T06:47:06Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd= | latm= | latss=0.59154 | latNS= | longd= | longm= | longss=37.13994 | longEW= | logo = Logo-aslimnica-1.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Hipokrāta iela 2|3s=Hipokrāta iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = Daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes iestāde | speciality = Klīniskā universitātes slimnīca | standards = | emergency =Stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (24/7) | helipad = | affiliation = | patron = | network = [[Latvijas Infektoloģijas centrs]]<br> [[Biķernieki (slimnīca)]]<br> [[Gaiļezers (slimnīca)]]<br> [[Latvijas Onkoloģijas centrs]]<br> [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]] | beds = | founded = 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979.gadā Rīgas 7. kliniskā slimnīca Gaiļezers") | closed = | demolished = | website = {{url|http://www.aslimnica.lv}} | other_links = }} '''Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS, aSlimnīca)''' ir 2007. gadā dibināta [[universitātes slimnīca]] un V līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde [[Rīga|Rīgā]], kas nodrošina daudzpusīgu [[diagnostika|diagnostiku]] un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. RAKUS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]]. Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izveidoja 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras. RAKUS ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], veidojot RAKUS arī kā zinātnes centru. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci [[stacionārs|stacionāri]]: * [[Gaiļezers (slimnīca)|Gaiļezers]], Rīga, Hipokrāta iela 2 * [[Latvijas Onkoloģijas centrs]], Rīga, Hipokrāta iela 4 * [[Biķernieki (slimnīca)|Biķernieki]], Rīga, Lielvārdes iela 68 * [[Latvijas Infektoloģijas centrs]], Rīga, Linezera iela 3 (No 2026.gada beigām atradīsies jaunā korpusā, Hipokrāta ielā 2) * [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]], Stopiņu novads, “Upeslejas” (No 2026.gada beigām atradīsies jaunā korpusā, Hipokrāta ielā 2)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/stacionari/|title=Stacionāri|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-22|language=lv-LV}}</ref> Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Slimnīca kopā ar [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu]] ir noteiktas kā institūcijas, kas atbildīgas par specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu un koordinēšanu avārijas seku likvidēšanā masveida cietušo gadījumā. Slimnīca ir arī [[Aizsardzības ministrija]]s un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo Bruņoto spēku]] stratēģiskās sadarbības partneris, kam ir īpaša loma ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu saistītu militāru apmācību nodrošināšanā. Slimnīcai ir noteikts C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta statuss.<ref name="RAKUS stratēģija">[https://aslimnica.lv/wp-content/uploads/2021/09/RAKUS_Strategija_2020-2022_final_01.12.2020_1.pdf RAKUS vidēja termiņa stratēģija (2020)]</ref> == Vēsture == Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par savu tiešo priekšteci uzskata 1979. gada 2. martā dibināto [[Rīgas 7. klīniskā slimnīca|Rīgas 7. klīnisko slimnīcu "Gaiļezers”]]. Pirmais slimnīcas vadītājs bija [[Jānis Prombergs]]. Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, bet 2. kārta 480 pacientiem. Tā bija paredzēta ne tikai kā ārstniecības iestāde, bet arī kā zinātnes un mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem. „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī ieraksts "pirmo reizi pasaulē", ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā izveidoti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture|title=Stacionāra „Gaiļezers” vēsture {{!}} A Slimnīca|website=www.aslimnica.lv|access-date=2020-01-24|language=lv|archive-date=2019-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190601190029/https://www.aslimnica.lv/lv/content/stacionara-gailezers-vesture}}</ref> 2016. gadā tika slēgts stacionārs [[Linezers (slimnīca)|Linezers]], un nodots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valdiba-lems-par-linezera-slimnicas-nodosanu-nbs|title=Valdība lems par Linezera slimnīcas nodošanu NBS|website=LA.LV|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> === RAKUS izveide === 2005. gadā izveidoja Valsts [[SIA]] "Rīgas Austrumu slimnīca”, apvienojot [[Linezers (slimnīca)|slimnīcu "Linezers"]] ar [[Biķernieki (slimnīca)|slimnīcu "Biķernieki"]] un [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centru]].<ref> [[Veselības ministrija]]s 2005. gada 22. jūlija rīkojumi Nr. 117; 118; 119 - "apvienot saplūšanas procesā" – 2005. gada 1. augustā</ref> 2007. gadā Rīgas Austrumu slimnīcai pievienoja Diagnostikas centru un Patoloģijas centru un pēc agrāk dibināto [[PSKUS]] un [[BKUS]] parauga izveidoja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.<ref>Veselības ministrijas 2007. gada 17. augusta rīkojums Nr.131 – "apvienot saplūšanas procesā" – 2007. gada 1. septembrī</ref> 2008. gadā RAKUS pievienoja arī [[Rīgas pilsētas pašvaldība]]i piederošo Klīnisko universitātes slimnīcu "Gaiļezers",<ref>Ministru kabineta 2008. gada 17.janvāra rīkojums Nr. 13 „Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”” kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā”; 2008.gada 25.marta SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa Lēmums – izmantojot pievienošanas procesu, veikt abu slimnīcu reorganizāciju apvienošanas ceļā – 2008.gada 1.augustā</ref> bet 2012. gadā RAKUS pārņēma reorganizētās valsts aģentūras "[[Latvijas Infektoloģijas centrs]]" ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas.<ref> Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra rīkojums Nr. 101 „par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un VM un ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2012. gada 1. aprīlī.</ref> === Renovācija === 2019. un 2020. gadā notika RAKUS stacionāra Gaiļezers 1. korpusa atjaunošana, kuras plānotās izmaksas bija 13,394 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pacientiem-un-apmekletejiem-jabut-verigiem-verienigo-renovacijas-darbu-del-gailezera-mainijies-nodalu-izvietojums|title=Pacientiem un apmeklētējiem jābūt vērīgiem: Vērienīgo renovācijas darbu dēļ Gaiļezerā mainījies nodaļu izvietojums|website=Veselam.lv|access-date=2022-04-23|language=lv}}</ref> Arī 2020. gadā apstiprinātajā RAKUS vidēja termiņa stratēģijā bija minēts, ka telpas slimnīcas stacionāros ir tādā tehniskā stāvoklī, kas prasa pilnvērtīgus remontdarbus, lai tās būtu mūsdienīgākas un ērtākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Nacionālā attīstības plānam, kas paredz klīnisko universitāšu slimnīcu izveidi kā kompetenču un zināšanu pārneses centrus, RAKUS vadība nolēma pilnveidot studentu, rezidentu, kā arī tālākizglītības infrastruktūru.<ref name="RAKUS stratēģija"/> == Organizācija == === Padome === Kopš 2020. gada SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” padome sastāv no 3 locekļiem, kuri tika izvēlēti [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] organizētā atlases konkursa kārtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/par-mums/padome/padome/|title=Padome|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-02|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sak-atklata-konkursa-izraudziti-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli|title=Darbu sāk atklātā konkursā izraudzīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-04-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/informacija-par-ieveletiem-valdes-un-padomes-locekliem/11704/darbu-sak-jaunieveletie-rigas-austrumu-kliniskas-universitates-slimnicas-padomes-locekli/|title=Darbu sāk jaunievēlētie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi|website=Pārresoru koordinācijas centrs|access-date=2022-04-02}}</ref> * '''Padomes priekšsēdētāja''' ** Tīna Kukka * '''Padomes locekļi''' ** Valts Ābols ** Erki Melders (''Erki Mölder'') === Valde === SIA RAKUS valdē ir valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis un valdes locekļi Andis Pinkulis, Haralds Plaudis un Kaspars Plūme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aslimnica.lv/par-mums/padome/valde/|title=Valde|website=aSlimnīca|access-date=2022-04-02|language=lv-LV}}</ref> ==Atsauces== {{Atsauces}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] bnjnyum147l5z0p1lg3p1hoeap3eivn 0 252483 3668747 3667855 2022-08-10T09:11:30Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Tilts pār Kvai upi | attēls = The Bridge on the River Kwai poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Bridge on the River Kwai'' | žanrs = | režisors = [[Deivids Līns]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Viljams Holdens]] * [[Aleks Giness]] * [[Džeks Hokinss]] * [[Sešu Hajakava]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Horizon Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1957|10|2}} | ilgums = 161 minūte | valsts = {{GBR}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|2,8 miljoni}}<ref name="sheldon">Sheldon Hall, ''Epics, Spectacles, and Blockbusters: A Hollywood History'' Wayne State University Press, 2010 p 161</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|30,6 miljoni}}<ref name="sheldon"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tilts pār Kvai upi"''' ({{val|en|The Bridge on the River Kwai}}) ir 1957. gada Apvienotās Karalistes [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] drāma, kuras režisors ir [[Deivids Līns]]. Filma ir par britu karagūstekņiem, kam japāņu okupētajā [[Birma|Birmā]] japāņu armijas virsnieka Saito vadībā ir jāceļ dzelzceļa tilts pār Kvai upi. Filmā galvenās lomas attēlo [[Viljams Holdens]], [[Aleks Giness]], [[Džeks Hokinss]], [[Sešu Hajakava]]. Filma saņēma septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tai skaitā tā tika atzīta par gada labāko filmu. [[Amerikas Kinoinstitūts]] oriģinālajā 100 izcilāko filmu sarakstā to ierindoja 13. vietā. 1997. gadā filma "Tilts pār Kvai upi" iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Deivida Līna filmas]] qfp21foh3dwesgll5jyfw9muvm4oe6j 0 260098 3668581 3667900 2022-08-09T19:39:15Z 81.198.24.54 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā 10.sezonā Jana Aizgāja Jau Bojā Autoavārijā Mirusi. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 3b90bt60ell4dbi8cwqij7ydjdvwm82 3668695 3668581 2022-08-10T06:39:33Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */Novērsu izmaiņas, ko saglabāja 81.198.24.54, atjaunoju versiju, ko saglabāja Aérospatiale Concorde wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] fgxu0na078f2tlehdcsz2tpkashvrxk 3668699 3668695 2022-08-10T06:45:44Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 3dg2vt9n1wfd62avkp5jevs5stgwr0d 0 265428 3668749 3640124 2022-08-10T09:12:37Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Līns | vārds_orig = ''David Lean'' | attēls = Lean-Zhivago.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Līns un galvenās lomas tēlotājs [[Omārs Šarifs]] filmas "[[Doktors Živago]]" laukumā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1908|3|25}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Sareja|Kroidona}} (tagad [[Londona]]) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1991|4|16|1908|3|25}} | miršanas vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]], [[filmu montāžas autors]] | darbības gadi = 1942—1991 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Sers Deivids Līns''' ({{val|en|Sir David Lean}}; dzimis {{dat|1908|3|25}}, miris {{dat|1991|4|16}}) bija [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]] un [[filmu montāžas autors]]. Kaut arī Līns savas 40 gadus ilgās karjeras laikā bijis režisors tikai 16 pilnmetrāžas filmām, tomēr viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem britu režisoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.screenonline.org.uk/people/id/446899/|title=Lean, David (1908-1991)|publisher=Britu Filmu institūts}}</ref> Pazīstams kā vairāku nozīmīgu episku [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmu režisors — "[[Tilts pār Kvai upi]]" (1957), "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" (1962), "[[Doktors Živago]]" (1965).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/savu-slaveno-filmu-ena-12037836|title=Savu slaveno filmu ēnā |publisher=diens.lv}}</ref> Režisējis filmas pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] darbu motīviem — "[[Lielās cerības (filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'', 1946), "[[Olivers Tvists (filma)|Olivers Tvists]]" (''Oliver Twist'', 1948). Par filmu "[[Īsā tikšanās]]" (''A Brief Encounter'', 1945) saņēmis [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] lielo balvu ''Grand Prix''. Septiņas reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], un divas reizes no tām balvu saņēmis — par filmām "Tilts pār Kvai upi" un "Arābijas Lorenss". Par šīm divām un par filmu "Doktors Živago" saņēmis arī [[Zelta globusa balva]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līns, Deivids}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu scenāristi]] [[Kategorija:Angļu kinoproducenti‎]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] ertg3niway51qu3bggqzovlf1ey3poi 0 268090 3668463 3667830 2022-08-09T12:54:31Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē | oriģinālnos = ''Back to the Future'' | attēls = Back to the Future.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Lija Tomsone]] * [[Krispins Glovers]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1985|7|3}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|19 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|383,3 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = [[Atpakaļ nākotnē 2]] | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē"''' ({{val|en|Back to the Future}}) ir 1985. gada ASV zinātniskās fantastikas filma, kuras producents, scenārija autors un režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Filma ir stāsts par jaunieti Mārtiju Makflaju, kas tiek nosūtīts atpakaļ laikā uz 1955. gadu, kur sastop savus nākotnes vecākus vidusskolā un nejauši iepatīkas savai mātei. Tajā galvenās lomas attēlo [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Lija Tomsone]], [[Krispins Glovers]] un [[Tomass Vilsons]]. "Atpakaļ nākotnē" pirmizrāde notika {{dat|1985|7|3||bez}}, ar 383 miljoniem ASV dolāru lieliem ieņēmumiem tā kļuva par gada ienesīgāko filmu, tāpat guva kritiķu atzinību. Filma nominēta un arī ieguva dažādas balvas dažādās nominācijās, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu ierindoja 10. vietā starp desmit labākajām zinātniskās fantastikas filmām. 2007. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". Filmai "Atpakaļ nākotnē" izdoti divi turpinājumi, izveidots animācijas seriāls, videospēles, atrakcija izklaižu parkā, mūzikls. == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1985. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] 0ypvgesp49fdrjg880mf9mex2f961qr 828 270192 3668551 2944824 2022-08-09T18:57:53Z Edgars2007 9590 Scribunto text/plain -- local image_module = require('Module:InfoboxImage') local i18n = { html = { topline = '{| border=0 style="font-size:97%%;width:100%%;"\n|- valign="top" %s\n| ', nameline = '[[Attēls:%s|%s]] %s<span style="font-size:115%%">' .. "'''%s'''</span><br>", precise = '<span style="color:#FF0000;">!</span>', photo = 'width="160px" style="background-color:#F8F8F8" | %s\n|', photo2 = '<br />[[:commons:Category:%s|Galerija]]', munlogo = '[[File:Wikidata-logo.svg|16px|link=http://wikidata.org/wiki/%s]]', karte = '[[Attēls:Map mag.png|18px|link=%s|Karte]]', wikipedia = '[[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|20px|link=http://lv.wikipedia.org/wiki/%s|Vikipēdijas raksts]]', wdid = '[[Attēls:Wikidata-logo.svg|20px|link=http://wikidata.org/wiki/%s|Wikidata]]', commonscat = '[[Attēls:Commons-logo.svg|18px|link=http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:%s|Wikimedia Commons kategorija]]', extlink = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', extlink2 = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', upwizlink = '//commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&id=%s&description=%s&lat=%s&lon=%s&categories=%s&descriptionlang=lv&campaign=wlm-lv' }, valuenames = { ['national'] = 'Valsts nozīmes', ['local'] = 'Vietējas nozīmes', }, typelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typeimages = { ['archeology'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['architecture'] = 'PorticoIcon.svg', ['industrial'] = 'Factory icon blue.svg', ['art'] = 'Colorize.png', ['urban'] = 'Brown community icon.svg', ['history'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['event'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typenames = { ['archeology'] = 'Arheoloģija', ['architecture'] = 'Arhitektūra', ['industrial'] = 'Industriālais', ['art'] = 'Māksla', ['urban'] = 'Pilsētbūvniecība', ['history'] = 'Vēsture', ['event'] = 'Vēsturiska notikuma vieta', }, sizelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', }, sizeimages = { ['archeology'] = '20px', ['architecture'] = '18px', ['industrial'] = '18px', ['art'] = '18px', ['urban'] = '18px', ['history'] = '15px', ['event'] = '18px', }, regions = { ['LV-001'] = 'Aglona Municipality', ['LV-002'] = 'Aizkraukle Municipality', ['LV-003'] = 'Aizpute Municipality', ['LV-004'] = 'Aknīste Municipality', ['LV-005'] = 'Aloja Municipality', ['LV-006'] = 'Alsunga Municipality', ['LV-007'] = 'Alūksne Municipality', ['LV-008'] = 'Amata Municipality', ['LV-009'] = 'Ape Municipality', ['LV-010'] = 'Auce Municipality', ['LV-011'] = 'Ādaži Municipality', ['LV-012'] = 'Babīte Municipality', ['LV-013'] = 'Baldone Municipality', ['LV-014'] = 'Baltinava Municipality', ['LV-015'] = 'Balvi Municipality', ['LV-016'] = 'Bauska Municipality', ['LV-017'] = 'Beverīna Municipality', ['LV-018'] = 'Brocēni Municipality', ['LV-019'] = 'Burtnieki Municipality', ['LV-020'] = 'Carnikava Municipality', ['LV-021'] = 'Cesvaine Municipality', ['LV-022'] = 'Cēsis Municipality', ['LV-023'] = 'Cibla Municipality', ['LV-024'] = 'Dagda Municipality', ['LV-025'] = 'Daugavpils Municipality', ['LV-026'] = 'Dobele Municipality', ['LV-027'] = 'Dundaga Municipality', ['LV-028'] = 'Durbe Municipality', ['LV-029'] = 'Engure Municipality', ['LV-030'] = 'Ērgļi Municipality', ['LV-031'] = 'Garkalne Municipality', ['LV-032'] = 'Grobiņa Municipality', ['LV-033'] = 'Gulbene Municipality', ['LV-034'] = 'Iecava Municipality', ['LV-035'] = 'Ikšķile Municipality', ['LV-036'] = 'Ilūkste Municipality', ['LV-037'] = 'Inčukalns Municipality', ['LV-038'] = 'Jaunjelgava Municipality', ['LV-039'] = 'Jaunpiebalga Municipality', ['LV-040'] = 'Jaunpils Municipality', ['LV-041'] = 'Jelgava Municipality', ['LV-042'] = 'Jēkabpils Municipality', ['LV-043'] = 'Kandava Municipality', ['LV-044'] = 'Kārsava Municipality', ['LV-045'] = 'Kocēni Municipality', ['LV-046'] = 'Koknese Municipality', ['LV-047'] = 'Krāslava Municipality', ['LV-048'] = 'Krimulda Municipality', ['LV-049'] = 'Krustpils Municipality', ['LV-050'] = 'Kuldīga Municipality', ['LV-051'] = 'Ķegums Municipality', ['LV-052'] = 'Ķekava Municipality', ['LV-053'] = 'Lielvārde Municipality', ['LV-054'] = 'Limbaži Municipality', ['LV-055'] = 'Līgatne Municipality', ['LV-056'] = 'Līvāni Municipality', ['LV-057'] = 'Lubāna Municipality', ['LV-058'] = 'Ludza Municipality', ['LV-059'] = 'Madona Municipality', ['LV-060'] = 'Mazsalaca Municipality', ['LV-061'] = 'Mālpils Municipality', ['LV-062'] = 'Mārupe Municipality', ['LV-063'] = 'Mērsrags Municipality', ['LV-064'] = 'Naukšēni Municipality', ['LV-065'] = 'Nereta Municipality', ['LV-066'] = 'Nīca Municipality', ['LV-067'] = 'Ogre Municipality', ['LV-068'] = 'Olaine Municipality', ['LV-069'] = 'Ozolnieki Municipality', ['LV-070'] = 'Pārgauja Municipality', ['LV-071'] = 'Pāvilosta Municipality', ['LV-072'] = 'Pļaviņas Municipality', ['LV-073'] = 'Preiļi Municipality', ['LV-074'] = 'Priekule Municipality', ['LV-075'] = 'Priekuļi Municipality', ['LV-076'] = 'Rauna Municipality', ['LV-077'] = 'Rēzekne Municipality', ['LV-078'] = 'Riebiņi Municipality', ['LV-079'] = 'Roja Municipality', ['LV-080'] = 'Ropaži Municipality', ['LV-081'] = 'Rucava Municipality', ['LV-082'] = 'Rugāji Municipality', ['LV-083'] = 'Rundāle Municipality', ['LV-084'] = 'Rūjiena Municipality', ['LV-085'] = 'Sala Municipality', ['LV-086'] = 'Salacgrīva Municipality', ['LV-087'] = 'Salaspils Municipality', ['LV-088'] = 'Saldus Municipality', ['LV-089'] = 'Saulkrasti Municipality', ['LV-090'] = 'Sēja Municipality', ['LV-091'] = 'Sigulda Municipality', ['LV-092'] = 'Skrīveri Municipality', ['LV-093'] = 'Skrunda Municipality', ['LV-094'] = 'Smiltene Municipality', ['LV-095'] = 'Stopiņi Municipality', ['LV-096'] = 'Strenči Municipality', ['LV-097'] = 'Talsi Municipality', ['LV-098'] = 'Tērvete Municipality', ['LV-099'] = 'Tukums Municipality', ['LV-100'] = 'Vaiņode Municipality', ['LV-101'] = 'Valka Municipality', ['LV-102'] = 'Varakļāni Municipality', ['LV-103'] = 'Vārkava Municipality', ['LV-104'] = 'Vecpiebalga Municipality', ['LV-105'] = 'Vecumnieki Municipality', ['LV-106'] = 'Ventspils Municipality', ['LV-107'] = 'Viesīte Municipality', ['LV-108'] = 'Viļaka Municipality', ['LV-109'] = 'Viļāni Municipality', ['LV-110'] = 'Zilupe Municipality', ['LV-DGV'] = 'Daugavpils', ['LV-JEL'] = 'Jelgava', ['LV-JKB'] = 'Jēkabpils', ['LV-JUR'] = 'Jūrmala', ['LV-LPX'] = 'Liepāja', ['LV-REZ'] = 'Rēzekne', ['LV-RIX'] = 'Riga', ['LV-VMR'] = 'Valmiera', ['LV-VEN'] = 'Ventspils', }, rixsubregionswp = { 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Centra rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Kurzemes rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Zemgales priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Latgales priekšpilsētā', }, rixsubregionscommons = { 'Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga', 'Cultural heritage monuments in Central District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Kurzeme District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Zemgale Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Northern District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Latgale Suburb, Riga', } } local p = {} function p.row(frame) local result, seq, mstatus, mimage, mimagetitle, mcomplex, mimagetype, mimagesize, maincomplex local mwikipedia, mwdid, mcommonscat, mextlink, mextlink2 local mphoto, mphoto2, nametype, namevalue, myear local mdistrict, mmunicipality, mmunid, mblock, maddress, mlocality local mvaid, mcoord, mprecise local upwizlink, upwizlinkname, upwizlinkname2, upwizlinkcommons, commonscatwiz local monmaplink, thispagetitle, regioname, subregion, rixsubregion, subRegCount local type = frame.args['type'] or '' local typelabel = frame.args['typelabel'] or '' local value = frame.args['value'] or '' local lat = frame.args['lat'] or '' local long = frame.args['long'] or '' local precise = frame.args['precise'] or '' local vaid = frame.args['vaid'] or '' local complex = frame.args['complex'] or '' local wdid = frame.args['wdid'] or '' local qid = frame.args['qid'] or '' local decreenum = frame.args['decreenum'] or '' local decreedate = frame.args['decreedate'] or '' local decreepublicated = frame.args['decreepublicated'] or '' local region = frame.args['region'] or '' local district = frame.args['district'] or '' local munid = frame.args['munid'] or '' local municipality = frame.args['municipality'] or '' local munwiki = frame.args['munwiki'] or '' local address = frame.args['address'] or '' local name = frame.args['name'] or '' local year = frame.args['year'] or '' local author = frame.args['author'] or '' local locality = frame.args['locality'] or '' local description = frame.args['description'] or '' local image = frame.args['image'] or '' local wikipedia = frame.args['wikipedia'] or '' local wikipediauri = frame.args['wikipediauri'] or '' local commonscat = frame.args['commonscat'] or '' local extlink = frame.args['extlink'] or '' local extlink2 = frame.args['extlink2'] or '' local status = frame.args['status'] or '' local block = frame.args['block'] or '' -- if name == '' then return '[[Kategorija:Modulis Monuments slikts parametrs]]' end thispagetitle = mw.title.getCurrentTitle() seq = {} cnt = 1 if status == 'destroyed' then mstatus = 'style="color:#808080;"|' else mstatus = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.topline, mstatus) cnt = cnt + 1 upwizlinkname2 = name if municipality ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. municipality end if address ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. address end upwizlinkname = mw.uri.encode(upwizlinkname2, "PATH") if region == 'LV-RIX' then regionname = 'Cultural heritage monuments in Riga' for subRegCount = 1, 7 do if i18n.rixsubregionswp[subRegCount] == thispagetitle.prefixedText then regionname = i18n.rixsubregionscommons[subRegCount] break end end else regionname = 'Cultural heritage monuments in ' .. i18n.regions[region] end if commonscat == '' then commonscatwiz = regionname else commonscatwiz = commonscat end upwizlinkcommons = mw.uri.encode(commonscatwiz, "PATH") upwizlink = mw.ustring.format(i18n.html.upwizlink, vaid, upwizlinkname, lat, long, upwizlinkcommons) if image == '' then mphoto = '[[Attēls:Ieladet attelus.png|150px|link=' .. upwizlink .. ']]' else mphoto = '[[Attēls:' .. image .. '|150px]]<br>[' .. upwizlink .. ' Ielādēt vēl attēlus]' end if commonscat ~= '' then mphoto2 = mw.ustring.format(i18n.html.photo2, commonscat) else mphoto2 = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.photo, mphoto .. mphoto2) cnt = cnt + 1 if complex ~= '' then mcomplex = ' style="background-color:#EFFBEF;"| ' else mcomplex = ' style="background-color:#F8F8F8"| ' end seq[cnt] = mcomplex cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then mimagetype = i18n.typelabelimages[typelabel] else mimagetype = i18n.typeimages[type] end if typelabel ~= '' then mimagesize = i18n.sizelabelimages[typelabel] else mimagesize = i18n.sizeimages[type] end if complex == vaid then maincomplex = '[[Attēls:Location dot darkslategray.svg|10px]]&nbsp;' else maincomplex = '' end if wikipediauri ~= '' then wikipedia = mw.uri.decode(wikipediauri,"WIKI") end if wikipedia ~= '' then mwikipedia = '[[' .. wikipedia .. '|' .. name .. ']]' else mwikipedia = name end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.nameline, mimagetype, mimagesize, maincomplex, mwikipedia) cnt = cnt + 1 mdistrict = '' if district ~= '' then if municipality ~= district then mdistrict = district .. ',&nbsp;' end else end if munwiki ~= '' then mmunicipality = '[[' .. munwiki .. '|' .. municipality .. ']]' else if municipality ~= '' then mmunicipality = '[[' .. municipality .. ']]' else mmunicipality = '' end end if munid ~= '' then mmunid = mw.ustring.format(i18n.html.munlogo, mw.uri.encode(munid,"PATH")) else mmunid = '' end if block ~= '' then mblock = ', kvartāls' .. block else mblock = '' end if address ~= '' then maddress = ', ' .. address else maddress = '' end if locality ~= '' then mlocality = '(' .. locality .. ')' else mlocality = '' end seq[cnt] = "''Adrese:'' " .. mdistrict .. mmunicipality .. mmunid .. mblock .. maddress .. ' ' .. mlocality .. '<br />' cnt = cnt + 1 if vaid ~= '' then mvaid = '[https://mantojums.lv/cultural-objects/' .. vaid .. ' ' .. vaid .. ']' else mvaid = '' end mprecise = '' mcoord = '' if lat ~= '' and long ~= '' then monmaplink = 'http://tools.wmflabs.org/wikivoyage/w/monmap.php?lat=' .. lat .. '&lon=' .. long .. '&zoom=13&layer=OX&lang=lv&name=' .. mw.uri.encode(thispagetitle.prefixedText, "WIKI") mcoord = mw.ustring.format(i18n.html.karte, monmaplink) if precise ~= 'yes' then mprecise = i18n.html.precise end end seq[cnt] = "''Aizsardzības numurs:'' " .. '<span style="font-size:93%">' .. mvaid .. "</span>&nbsp;&nbsp;&nbsp;''Saites:''&nbsp;" .. mcoord .. mprecise .. '&nbsp;' cnt = cnt + 1 if wikipedia ~= '' then mwikipedia = mw.ustring.format(i18n.html.wikipedia, mw.uri.encode(wikipedia,"PATH")) else mwikipedia = '' end if wdid == '' and qid ~= '' then wdid = qid end if wdid ~= '' then mwdid = mw.ustring.format(i18n.html.wdid, mw.uri.encode(wdid,"PATH")) else mwdid = '' end if commonscat ~= '' then mcommonscat = mw.ustring.format(i18n.html.commonscat, mw.uri.encode(commonscat,"PATH")) else mcommonscat = '' end if extlink ~= '' then mextlink = mw.ustring.format(i18n.html.extlink, extlink) else mextlink = '' end if extlink2 ~= '' then mextlink2 = mw.ustring.format(i18n.html.extlink2, extlink2) else mextlink2 = '' end seq[cnt] = mwikipedia .. mwdid .. mcommonscat .. mextlink .. mextlink2 .. '<br />' cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then nametypevalue = typelabel else nametype = i18n.typenames[type] namevalue = i18n.valuenames[value] nametypevalue = nametype .. ', ' .. namevalue end if year ~= '' then myear = year else myear = '' end if year ~= '' and author ~= '' then mya = ', ' else mya = '' end if author ~= '' then mauthor = author else mauthor = '' end seq[cnt] = "''Apraksts:'' " .. myear .. mya .. mauthor .. ' ' .. nametypevalue .. '. ' .. description .. '<br>' cnt = cnt + 1 seq[cnt] = '\n|}' result = table.concat(seq) return result end return p qiscs7m4r3rre4j2uj4ykkavc7kx92d 3668616 3668551 2022-08-09T22:39:26Z Edgars2007 9590 labāka saite Scribunto text/plain -- local image_module = require('Module:InfoboxImage') local i18n = { html = { topline = '{| border=0 style="font-size:97%%;width:100%%;"\n|- valign="top" %s\n| ', nameline = '[[Attēls:%s|%s]] %s<span style="font-size:115%%">' .. "'''%s'''</span><br>", precise = '<span style="color:#FF0000;">!</span>', photo = 'width="160px" style="background-color:#F8F8F8" | %s\n|', photo2 = '<br />[[:commons:Category:%s|Galerija]]', munlogo = '[[File:Wikidata-logo.svg|16px|link=http://wikidata.org/wiki/%s]]', karte = '[[Attēls:Map mag.png|18px|link=%s|Karte]]', wikipedia = '[[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|20px|link=http://lv.wikipedia.org/wiki/%s|Vikipēdijas raksts]]', wdid = '[[Attēls:Wikidata-logo.svg|20px|link=http://wikidata.org/wiki/%s|Wikidata]]', commonscat = '[[Attēls:Commons-logo.svg|18px|link=http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:%s|Wikimedia Commons kategorija]]', extlink = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', extlink2 = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', upwizlink = '//commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&id=%s&description=%s&lat=%s&lon=%s&categories=%s&descriptionlang=lv&campaign=wlm-lv' }, valuenames = { ['national'] = 'Valsts nozīmes', ['local'] = 'Vietējas nozīmes', }, typelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typeimages = { ['archeology'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['architecture'] = 'PorticoIcon.svg', ['industrial'] = 'Factory icon blue.svg', ['art'] = 'Colorize.png', ['urban'] = 'Brown community icon.svg', ['history'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['event'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typenames = { ['archeology'] = 'Arheoloģija', ['architecture'] = 'Arhitektūra', ['industrial'] = 'Industriālais', ['art'] = 'Māksla', ['urban'] = 'Pilsētbūvniecība', ['history'] = 'Vēsture', ['event'] = 'Vēsturiska notikuma vieta', }, sizelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', }, sizeimages = { ['archeology'] = '20px', ['architecture'] = '18px', ['industrial'] = '18px', ['art'] = '18px', ['urban'] = '18px', ['history'] = '15px', ['event'] = '18px', }, regions = { ['LV-001'] = 'Aglona Municipality', ['LV-002'] = 'Aizkraukle Municipality', ['LV-003'] = 'Aizpute Municipality', ['LV-004'] = 'Aknīste Municipality', ['LV-005'] = 'Aloja Municipality', ['LV-006'] = 'Alsunga Municipality', ['LV-007'] = 'Alūksne Municipality', ['LV-008'] = 'Amata Municipality', ['LV-009'] = 'Ape Municipality', ['LV-010'] = 'Auce Municipality', ['LV-011'] = 'Ādaži Municipality', ['LV-012'] = 'Babīte Municipality', ['LV-013'] = 'Baldone Municipality', ['LV-014'] = 'Baltinava Municipality', ['LV-015'] = 'Balvi Municipality', ['LV-016'] = 'Bauska Municipality', ['LV-017'] = 'Beverīna Municipality', ['LV-018'] = 'Brocēni Municipality', ['LV-019'] = 'Burtnieki Municipality', ['LV-020'] = 'Carnikava Municipality', ['LV-021'] = 'Cesvaine Municipality', ['LV-022'] = 'Cēsis Municipality', ['LV-023'] = 'Cibla Municipality', ['LV-024'] = 'Dagda Municipality', ['LV-025'] = 'Daugavpils Municipality', ['LV-026'] = 'Dobele Municipality', ['LV-027'] = 'Dundaga Municipality', ['LV-028'] = 'Durbe Municipality', ['LV-029'] = 'Engure Municipality', ['LV-030'] = 'Ērgļi Municipality', ['LV-031'] = 'Garkalne Municipality', ['LV-032'] = 'Grobiņa Municipality', ['LV-033'] = 'Gulbene Municipality', ['LV-034'] = 'Iecava Municipality', ['LV-035'] = 'Ikšķile Municipality', ['LV-036'] = 'Ilūkste Municipality', ['LV-037'] = 'Inčukalns Municipality', ['LV-038'] = 'Jaunjelgava Municipality', ['LV-039'] = 'Jaunpiebalga Municipality', ['LV-040'] = 'Jaunpils Municipality', ['LV-041'] = 'Jelgava Municipality', ['LV-042'] = 'Jēkabpils Municipality', ['LV-043'] = 'Kandava Municipality', ['LV-044'] = 'Kārsava Municipality', ['LV-045'] = 'Kocēni Municipality', ['LV-046'] = 'Koknese Municipality', ['LV-047'] = 'Krāslava Municipality', ['LV-048'] = 'Krimulda Municipality', ['LV-049'] = 'Krustpils Municipality', ['LV-050'] = 'Kuldīga Municipality', ['LV-051'] = 'Ķegums Municipality', ['LV-052'] = 'Ķekava Municipality', ['LV-053'] = 'Lielvārde Municipality', ['LV-054'] = 'Limbaži Municipality', ['LV-055'] = 'Līgatne Municipality', ['LV-056'] = 'Līvāni Municipality', ['LV-057'] = 'Lubāna Municipality', ['LV-058'] = 'Ludza Municipality', ['LV-059'] = 'Madona Municipality', ['LV-060'] = 'Mazsalaca Municipality', ['LV-061'] = 'Mālpils Municipality', ['LV-062'] = 'Mārupe Municipality', ['LV-063'] = 'Mērsrags Municipality', ['LV-064'] = 'Naukšēni Municipality', ['LV-065'] = 'Nereta Municipality', ['LV-066'] = 'Nīca Municipality', ['LV-067'] = 'Ogre Municipality', ['LV-068'] = 'Olaine Municipality', ['LV-069'] = 'Ozolnieki Municipality', ['LV-070'] = 'Pārgauja Municipality', ['LV-071'] = 'Pāvilosta Municipality', ['LV-072'] = 'Pļaviņas Municipality', ['LV-073'] = 'Preiļi Municipality', ['LV-074'] = 'Priekule Municipality', ['LV-075'] = 'Priekuļi Municipality', ['LV-076'] = 'Rauna Municipality', ['LV-077'] = 'Rēzekne Municipality', ['LV-078'] = 'Riebiņi Municipality', ['LV-079'] = 'Roja Municipality', ['LV-080'] = 'Ropaži Municipality', ['LV-081'] = 'Rucava Municipality', ['LV-082'] = 'Rugāji Municipality', ['LV-083'] = 'Rundāle Municipality', ['LV-084'] = 'Rūjiena Municipality', ['LV-085'] = 'Sala Municipality', ['LV-086'] = 'Salacgrīva Municipality', ['LV-087'] = 'Salaspils Municipality', ['LV-088'] = 'Saldus Municipality', ['LV-089'] = 'Saulkrasti Municipality', ['LV-090'] = 'Sēja Municipality', ['LV-091'] = 'Sigulda Municipality', ['LV-092'] = 'Skrīveri Municipality', ['LV-093'] = 'Skrunda Municipality', ['LV-094'] = 'Smiltene Municipality', ['LV-095'] = 'Stopiņi Municipality', ['LV-096'] = 'Strenči Municipality', ['LV-097'] = 'Talsi Municipality', ['LV-098'] = 'Tērvete Municipality', ['LV-099'] = 'Tukums Municipality', ['LV-100'] = 'Vaiņode Municipality', ['LV-101'] = 'Valka Municipality', ['LV-102'] = 'Varakļāni Municipality', ['LV-103'] = 'Vārkava Municipality', ['LV-104'] = 'Vecpiebalga Municipality', ['LV-105'] = 'Vecumnieki Municipality', ['LV-106'] = 'Ventspils Municipality', ['LV-107'] = 'Viesīte Municipality', ['LV-108'] = 'Viļaka Municipality', ['LV-109'] = 'Viļāni Municipality', ['LV-110'] = 'Zilupe Municipality', ['LV-DGV'] = 'Daugavpils', ['LV-JEL'] = 'Jelgava', ['LV-JKB'] = 'Jēkabpils', ['LV-JUR'] = 'Jūrmala', ['LV-LPX'] = 'Liepāja', ['LV-REZ'] = 'Rēzekne', ['LV-RIX'] = 'Riga', ['LV-VMR'] = 'Valmiera', ['LV-VEN'] = 'Ventspils', }, rixsubregionswp = { 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Centra rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Kurzemes rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Zemgales priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Latgales priekšpilsētā', }, rixsubregionscommons = { 'Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga', 'Cultural heritage monuments in Central District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Kurzeme District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Zemgale Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Northern District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Latgale Suburb, Riga', } } local p = {} function p.row(frame) local result, seq, mstatus, mimage, mimagetitle, mcomplex, mimagetype, mimagesize, maincomplex local mwikipedia, mwdid, mcommonscat, mextlink, mextlink2 local mphoto, mphoto2, nametype, namevalue, myear local mdistrict, mmunicipality, mmunid, mblock, maddress, mlocality local mvaid, mcoord, mprecise local upwizlink, upwizlinkname, upwizlinkname2, upwizlinkcommons, commonscatwiz local monmaplink, thispagetitle, regioname, subregion, rixsubregion, subRegCount local type = frame.args['type'] or '' local typelabel = frame.args['typelabel'] or '' local value = frame.args['value'] or '' local lat = frame.args['lat'] or '' local long = frame.args['long'] or '' local precise = frame.args['precise'] or '' local vaid = frame.args['vaid'] or '' local complex = frame.args['complex'] or '' local wdid = frame.args['wdid'] or '' local qid = frame.args['qid'] or '' local decreenum = frame.args['decreenum'] or '' local decreedate = frame.args['decreedate'] or '' local decreepublicated = frame.args['decreepublicated'] or '' local region = frame.args['region'] or '' local district = frame.args['district'] or '' local munid = frame.args['munid'] or '' local municipality = frame.args['municipality'] or '' local munwiki = frame.args['munwiki'] or '' local address = frame.args['address'] or '' local name = frame.args['name'] or '' local year = frame.args['year'] or '' local author = frame.args['author'] or '' local locality = frame.args['locality'] or '' local description = frame.args['description'] or '' local image = frame.args['image'] or '' local wikipedia = frame.args['wikipedia'] or '' local wikipediauri = frame.args['wikipediauri'] or '' local commonscat = frame.args['commonscat'] or '' local extlink = frame.args['extlink'] or '' local extlink2 = frame.args['extlink2'] or '' local status = frame.args['status'] or '' local block = frame.args['block'] or '' -- if name == '' then return '[[Kategorija:Modulis Monuments slikts parametrs]]' end thispagetitle = mw.title.getCurrentTitle() seq = {} cnt = 1 if status == 'destroyed' then mstatus = 'style="color:#808080;"|' else mstatus = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.topline, mstatus) cnt = cnt + 1 upwizlinkname2 = name if municipality ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. municipality end if address ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. address end upwizlinkname = mw.uri.encode(upwizlinkname2, "PATH") if region == 'LV-RIX' then regionname = 'Cultural heritage monuments in Riga' for subRegCount = 1, 7 do if i18n.rixsubregionswp[subRegCount] == thispagetitle.prefixedText then regionname = i18n.rixsubregionscommons[subRegCount] break end end else regionname = 'Cultural heritage monuments in ' .. i18n.regions[region] end if commonscat == '' then commonscatwiz = regionname else commonscatwiz = commonscat end upwizlinkcommons = mw.uri.encode(commonscatwiz, "PATH") upwizlink = mw.ustring.format(i18n.html.upwizlink, vaid, upwizlinkname, lat, long, upwizlinkcommons) if image == '' then mphoto = '[[Attēls:Ieladet attelus.png|150px|link=' .. upwizlink .. ']]' else mphoto = '[[Attēls:' .. image .. '|150px]]<br>[' .. upwizlink .. ' Ielādēt vēl attēlus]' end if commonscat ~= '' then mphoto2 = mw.ustring.format(i18n.html.photo2, commonscat) else mphoto2 = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.photo, mphoto .. mphoto2) cnt = cnt + 1 if complex ~= '' then mcomplex = ' style="background-color:#EFFBEF;"| ' else mcomplex = ' style="background-color:#F8F8F8"| ' end seq[cnt] = mcomplex cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then mimagetype = i18n.typelabelimages[typelabel] else mimagetype = i18n.typeimages[type] end if typelabel ~= '' then mimagesize = i18n.sizelabelimages[typelabel] else mimagesize = i18n.sizeimages[type] end if complex == vaid then maincomplex = '[[Attēls:Location dot darkslategray.svg|10px]]&nbsp;' else maincomplex = '' end if wikipediauri ~= '' then wikipedia = mw.uri.decode(wikipediauri,"WIKI") end if wikipedia ~= '' then mwikipedia = '[[' .. wikipedia .. '|' .. name .. ']]' else mwikipedia = name end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.nameline, mimagetype, mimagesize, maincomplex, mwikipedia) cnt = cnt + 1 mdistrict = '' if district ~= '' then if municipality ~= district then mdistrict = district .. ',&nbsp;' end else end if munwiki ~= '' then mmunicipality = '[[' .. munwiki .. '|' .. municipality .. ']]' else if municipality ~= '' then mmunicipality = '[[' .. municipality .. ']]' else mmunicipality = '' end end if munid ~= '' then mmunid = mw.ustring.format(i18n.html.munlogo, mw.uri.encode(munid,"PATH")) else mmunid = '' end if block ~= '' then mblock = ', kvartāls' .. block else mblock = '' end if address ~= '' then maddress = ', ' .. address else maddress = '' end if locality ~= '' then mlocality = '(' .. locality .. ')' else mlocality = '' end seq[cnt] = "''Adrese:'' " .. mdistrict .. mmunicipality .. mmunid .. mblock .. maddress .. ' ' .. mlocality .. '<br />' cnt = cnt + 1 if vaid ~= '' then mvaid = '[https://mantojums.lv/' .. vaid .. ' ' .. vaid .. ']' else mvaid = '' end mprecise = '' mcoord = '' if lat ~= '' and long ~= '' then monmaplink = 'http://tools.wmflabs.org/wikivoyage/w/monmap.php?lat=' .. lat .. '&lon=' .. long .. '&zoom=13&layer=OX&lang=lv&name=' .. mw.uri.encode(thispagetitle.prefixedText, "WIKI") mcoord = mw.ustring.format(i18n.html.karte, monmaplink) if precise ~= 'yes' then mprecise = i18n.html.precise end end seq[cnt] = "''Aizsardzības numurs:'' " .. '<span style="font-size:93%">' .. mvaid .. "</span>&nbsp;&nbsp;&nbsp;''Saites:''&nbsp;" .. mcoord .. mprecise .. '&nbsp;' cnt = cnt + 1 if wikipedia ~= '' then mwikipedia = mw.ustring.format(i18n.html.wikipedia, mw.uri.encode(wikipedia,"PATH")) else mwikipedia = '' end if wdid == '' and qid ~= '' then wdid = qid end if wdid ~= '' then mwdid = mw.ustring.format(i18n.html.wdid, mw.uri.encode(wdid,"PATH")) else mwdid = '' end if commonscat ~= '' then mcommonscat = mw.ustring.format(i18n.html.commonscat, mw.uri.encode(commonscat,"PATH")) else mcommonscat = '' end if extlink ~= '' then mextlink = mw.ustring.format(i18n.html.extlink, extlink) else mextlink = '' end if extlink2 ~= '' then mextlink2 = mw.ustring.format(i18n.html.extlink2, extlink2) else mextlink2 = '' end seq[cnt] = mwikipedia .. mwdid .. mcommonscat .. mextlink .. mextlink2 .. '<br />' cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then nametypevalue = typelabel else nametype = i18n.typenames[type] namevalue = i18n.valuenames[value] nametypevalue = nametype .. ', ' .. namevalue end if year ~= '' then myear = year else myear = '' end if year ~= '' and author ~= '' then mya = ', ' else mya = '' end if author ~= '' then mauthor = author else mauthor = '' end seq[cnt] = "''Apraksts:'' " .. myear .. mya .. mauthor .. ' ' .. nametypevalue .. '. ' .. description .. '<br>' cnt = cnt + 1 seq[cnt] = '\n|}' result = table.concat(seq) return result end return p gftfzcdn16t2jelel5mfw8wu0td9ve4 3668624 3668616 2022-08-09T22:58:10Z Edgars2007 9590 Scribunto text/plain -- local image_module = require('Module:InfoboxImage') local i18n = { html = { topline = '{| border=0 style="font-size:97%%;width:100%%;"\n|- valign="top" %s\n| ', nameline = '[[Attēls:%s|%s]] %s<span style="font-size:115%%">' .. "'''%s'''</span><br>", precise = '<span style="color:#FF0000;">!</span>', photo = 'width="160px" style="background-color:#F8F8F8" | %s\n|', photo2 = '<br />[[:commons:Category:%s|Galerija]]', munlogo = '[[File:Wikidata-logo.svg|16px|link=http://wikidata.org/wiki/%s]]', karte = '[[Attēls:Map mag.png|18px|link=%s|Karte]]', wikipedia = '[[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|20px|link=http://lv.wikipedia.org/wiki/%s|Vikipēdijas raksts]]', wdid = '[[Attēls:Wikidata-logo.svg|20px|link=http://wikidata.org/wiki/%s|Wikidata]]', commonscat = '[[Attēls:Commons-logo.svg|18px|link=http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:%s|Wikimedia Commons kategorija]]', extlink = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', extlink2 = '[[Attēls:P geography 3 b.png|24px|link=%s|Arējās saites]]', upwizlink = '//commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&id=%s&description=%s&lat=%s&lon=%s&categories=%s&descriptionlang=lv&campaign=wlm-lv' }, valuenames = { ['national'] = 'Valsts nozīmes', ['local'] = 'Vietējas nozīmes', }, typelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = 'PorticoIcon.svg', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = 'Factory icon blue.svg', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = 'Colorize.png', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = 'Brown community icon.svg', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typeimages = { ['archeology'] = 'ArcheologyIcon .svg', ['architecture'] = 'PorticoIcon.svg', ['industrial'] = 'Factory icon blue.svg', ['art'] = 'Colorize.png', ['urban'] = 'Brown community icon.svg', ['history'] = 'Battle icon gladii green.svg', ['event'] = 'Battle icon gladii green.svg', }, typenames = { ['archeology'] = 'Arheoloģija', ['architecture'] = 'Arhitektūra', ['industrial'] = 'Industriālais', ['art'] = 'Māksla', ['urban'] = 'Pilsētbūvniecība', ['history'] = 'Vēsture', ['event'] = 'Vēsturiska notikuma vieta', }, sizelabelimages = { ['valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis'] = '20px', ['valsts nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes industriālais piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes mākslas piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis'] = '18px', ['valsts nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['vietējas nozīmes vēstures piemineklis'] = '15px', ['valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', ['vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta'] = '18px', }, sizeimages = { ['archeology'] = '20px', ['architecture'] = '18px', ['industrial'] = '18px', ['art'] = '18px', ['urban'] = '18px', ['history'] = '15px', ['event'] = '18px', }, regions = { ['LV-001'] = 'Aglona Municipality', ['LV-002'] = 'Aizkraukle Municipality', ['LV-003'] = 'Aizpute Municipality', ['LV-004'] = 'Aknīste Municipality', ['LV-005'] = 'Aloja Municipality', ['LV-006'] = 'Alsunga Municipality', ['LV-007'] = 'Alūksne Municipality', ['LV-008'] = 'Amata Municipality', ['LV-009'] = 'Ape Municipality', ['LV-010'] = 'Auce Municipality', ['LV-011'] = 'Ādaži Municipality', ['LV-012'] = 'Babīte Municipality', ['LV-013'] = 'Baldone Municipality', ['LV-014'] = 'Baltinava Municipality', ['LV-015'] = 'Balvi Municipality', ['LV-016'] = 'Bauska Municipality', ['LV-017'] = 'Beverīna Municipality', ['LV-018'] = 'Brocēni Municipality', ['LV-019'] = 'Burtnieki Municipality', ['LV-020'] = 'Carnikava Municipality', ['LV-021'] = 'Cesvaine Municipality', ['LV-022'] = 'Cēsis Municipality', ['LV-023'] = 'Cibla Municipality', ['LV-024'] = 'Dagda Municipality', ['LV-025'] = 'Daugavpils Municipality', ['LV-026'] = 'Dobele Municipality', ['LV-027'] = 'Dundaga Municipality', ['LV-028'] = 'Durbe Municipality', ['LV-029'] = 'Engure Municipality', ['LV-030'] = 'Ērgļi Municipality', ['LV-031'] = 'Garkalne Municipality', ['LV-032'] = 'Grobiņa Municipality', ['LV-033'] = 'Gulbene Municipality', ['LV-034'] = 'Iecava Municipality', ['LV-035'] = 'Ikšķile Municipality', ['LV-036'] = 'Ilūkste Municipality', ['LV-037'] = 'Inčukalns Municipality', ['LV-038'] = 'Jaunjelgava Municipality', ['LV-039'] = 'Jaunpiebalga Municipality', ['LV-040'] = 'Jaunpils Municipality', ['LV-041'] = 'Jelgava Municipality', ['LV-042'] = 'Jēkabpils Municipality', ['LV-043'] = 'Kandava Municipality', ['LV-044'] = 'Kārsava Municipality', ['LV-045'] = 'Kocēni Municipality', ['LV-046'] = 'Koknese Municipality', ['LV-047'] = 'Krāslava Municipality', ['LV-048'] = 'Krimulda Municipality', ['LV-049'] = 'Krustpils Municipality', ['LV-050'] = 'Kuldīga Municipality', ['LV-051'] = 'Ķegums Municipality', ['LV-052'] = 'Ķekava Municipality', ['LV-053'] = 'Lielvārde Municipality', ['LV-054'] = 'Limbaži Municipality', ['LV-055'] = 'Līgatne Municipality', ['LV-056'] = 'Līvāni Municipality', ['LV-057'] = 'Lubāna Municipality', ['LV-058'] = 'Ludza Municipality', ['LV-059'] = 'Madona Municipality', ['LV-060'] = 'Mazsalaca Municipality', ['LV-061'] = 'Mālpils Municipality', ['LV-062'] = 'Mārupe Municipality', ['LV-063'] = 'Mērsrags Municipality', ['LV-064'] = 'Naukšēni Municipality', ['LV-065'] = 'Nereta Municipality', ['LV-066'] = 'Nīca Municipality', ['LV-067'] = 'Ogre Municipality', ['LV-068'] = 'Olaine Municipality', ['LV-069'] = 'Ozolnieki Municipality', ['LV-070'] = 'Pārgauja Municipality', ['LV-071'] = 'Pāvilosta Municipality', ['LV-072'] = 'Pļaviņas Municipality', ['LV-073'] = 'Preiļi Municipality', ['LV-074'] = 'Priekule Municipality', ['LV-075'] = 'Priekuļi Municipality', ['LV-076'] = 'Rauna Municipality', ['LV-077'] = 'Rēzekne Municipality', ['LV-078'] = 'Riebiņi Municipality', ['LV-079'] = 'Roja Municipality', ['LV-080'] = 'Ropaži Municipality', ['LV-081'] = 'Rucava Municipality', ['LV-082'] = 'Rugāji Municipality', ['LV-083'] = 'Rundāle Municipality', ['LV-084'] = 'Rūjiena Municipality', ['LV-085'] = 'Sala Municipality', ['LV-086'] = 'Salacgrīva Municipality', ['LV-087'] = 'Salaspils Municipality', ['LV-088'] = 'Saldus Municipality', ['LV-089'] = 'Saulkrasti Municipality', ['LV-090'] = 'Sēja Municipality', ['LV-091'] = 'Sigulda Municipality', ['LV-092'] = 'Skrīveri Municipality', ['LV-093'] = 'Skrunda Municipality', ['LV-094'] = 'Smiltene Municipality', ['LV-095'] = 'Stopiņi Municipality', ['LV-096'] = 'Strenči Municipality', ['LV-097'] = 'Talsi Municipality', ['LV-098'] = 'Tērvete Municipality', ['LV-099'] = 'Tukums Municipality', ['LV-100'] = 'Vaiņode Municipality', ['LV-101'] = 'Valka Municipality', ['LV-102'] = 'Varakļāni Municipality', ['LV-103'] = 'Vārkava Municipality', ['LV-104'] = 'Vecpiebalga Municipality', ['LV-105'] = 'Vecumnieki Municipality', ['LV-106'] = 'Ventspils Municipality', ['LV-107'] = 'Viesīte Municipality', ['LV-108'] = 'Viļaka Municipality', ['LV-109'] = 'Viļāni Municipality', ['LV-110'] = 'Zilupe Municipality', ['LV-111'] = 'Augšdaugava Municipality', ['LV-112'] = 'Dienvidkurzeme Municipality', ['LV-113'] = 'Valmiera Municipality', ['LV-DGV'] = 'Daugavpils', ['LV-JEL'] = 'Jelgava', ['LV-JKB'] = 'Jēkabpils', ['LV-JUR'] = 'Jūrmala', ['LV-LPX'] = 'Liepāja', ['LV-REZ'] = 'Rēzekne', ['LV-RIX'] = 'Riga', ['LV-VMR'] = 'Valmiera', ['LV-VEN'] = 'Ventspils', }, rixsubregionswp = { 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Centra rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Kurzemes rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Zemgales priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā', 'Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Latgales priekšpilsētā', }, rixsubregionscommons = { 'Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga', 'Cultural heritage monuments in Central District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Kurzeme District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Zemgale Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Northern District, Riga', 'Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga', 'Cultural heritage monuments in Latgale Suburb, Riga', } } local p = {} function p.row(frame) local result, seq, mstatus, mimage, mimagetitle, mcomplex, mimagetype, mimagesize, maincomplex local mwikipedia, mwdid, mcommonscat, mextlink, mextlink2 local mphoto, mphoto2, nametype, namevalue, myear local mdistrict, mmunicipality, mmunid, mblock, maddress, mlocality local mvaid, mcoord, mprecise local upwizlink, upwizlinkname, upwizlinkname2, upwizlinkcommons, commonscatwiz local monmaplink, thispagetitle, regioname, subregion, rixsubregion, subRegCount local type = frame.args['type'] or '' local typelabel = frame.args['typelabel'] or '' local value = frame.args['value'] or '' local lat = frame.args['lat'] or '' local long = frame.args['long'] or '' local precise = frame.args['precise'] or '' local vaid = frame.args['vaid'] or '' local complex = frame.args['complex'] or '' local wdid = frame.args['wdid'] or '' local qid = frame.args['qid'] or '' local decreenum = frame.args['decreenum'] or '' local decreedate = frame.args['decreedate'] or '' local decreepublicated = frame.args['decreepublicated'] or '' local region = frame.args['region'] or '' local district = frame.args['district'] or '' local munid = frame.args['munid'] or '' local municipality = frame.args['municipality'] or '' local munwiki = frame.args['munwiki'] or '' local address = frame.args['address'] or '' local name = frame.args['name'] or '' local year = frame.args['year'] or '' local author = frame.args['author'] or '' local locality = frame.args['locality'] or '' local description = frame.args['description'] or '' local image = frame.args['image'] or '' local wikipedia = frame.args['wikipedia'] or '' local wikipediauri = frame.args['wikipediauri'] or '' local commonscat = frame.args['commonscat'] or '' local extlink = frame.args['extlink'] or '' local extlink2 = frame.args['extlink2'] or '' local status = frame.args['status'] or '' local block = frame.args['block'] or '' -- if name == '' then return '[[Kategorija:Modulis Monuments slikts parametrs]]' end thispagetitle = mw.title.getCurrentTitle() seq = {} cnt = 1 if status == 'destroyed' then mstatus = 'style="color:#808080;"|' else mstatus = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.topline, mstatus) cnt = cnt + 1 upwizlinkname2 = name if municipality ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. municipality end if address ~= '' then upwizlinkname2 = upwizlinkname2 .. ', ' .. address end upwizlinkname = mw.uri.encode(upwizlinkname2, "PATH") if region == 'LV-RIX' then regionname = 'Cultural heritage monuments in Riga' for subRegCount = 1, 7 do if i18n.rixsubregionswp[subRegCount] == thispagetitle.prefixedText then regionname = i18n.rixsubregionscommons[subRegCount] break end end else regionname = 'Cultural heritage monuments in ' .. i18n.regions[region] end if commonscat == '' then commonscatwiz = regionname else commonscatwiz = commonscat end upwizlinkcommons = mw.uri.encode(commonscatwiz, "PATH") upwizlink = mw.ustring.format(i18n.html.upwizlink, vaid, upwizlinkname, lat, long, upwizlinkcommons) if image == '' then mphoto = '[[Attēls:Ieladet attelus.png|150px|link=' .. upwizlink .. ']]' else mphoto = '[[Attēls:' .. image .. '|150px]]<br>[' .. upwizlink .. ' Ielādēt vēl attēlus]' end if commonscat ~= '' then mphoto2 = mw.ustring.format(i18n.html.photo2, commonscat) else mphoto2 = '' end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.photo, mphoto .. mphoto2) cnt = cnt + 1 if complex ~= '' then mcomplex = ' style="background-color:#EFFBEF;"| ' else mcomplex = ' style="background-color:#F8F8F8"| ' end seq[cnt] = mcomplex cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then mimagetype = i18n.typelabelimages[typelabel] else mimagetype = i18n.typeimages[type] end if typelabel ~= '' then mimagesize = i18n.sizelabelimages[typelabel] else mimagesize = i18n.sizeimages[type] end if complex == vaid then maincomplex = '[[Attēls:Location dot darkslategray.svg|10px]]&nbsp;' else maincomplex = '' end if wikipediauri ~= '' then wikipedia = mw.uri.decode(wikipediauri,"WIKI") end if wikipedia ~= '' then mwikipedia = '[[' .. wikipedia .. '|' .. name .. ']]' else mwikipedia = name end seq[cnt] = mw.ustring.format(i18n.html.nameline, mimagetype, mimagesize, maincomplex, mwikipedia) cnt = cnt + 1 mdistrict = '' if district ~= '' then if municipality ~= district then mdistrict = district .. ',&nbsp;' end else end if munwiki ~= '' then mmunicipality = '[[' .. munwiki .. '|' .. municipality .. ']]' else if municipality ~= '' then mmunicipality = '[[' .. municipality .. ']]' else mmunicipality = '' end end if munid ~= '' then mmunid = mw.ustring.format(i18n.html.munlogo, mw.uri.encode(munid,"PATH")) else mmunid = '' end if block ~= '' then mblock = ', kvartāls' .. block else mblock = '' end if address ~= '' then maddress = ', ' .. address else maddress = '' end if locality ~= '' then mlocality = '(' .. locality .. ')' else mlocality = '' end seq[cnt] = "''Adrese:'' " .. mdistrict .. mmunicipality .. mmunid .. mblock .. maddress .. ' ' .. mlocality .. '<br />' cnt = cnt + 1 if vaid ~= '' then mvaid = '[https://mantojums.lv/' .. vaid .. ' ' .. vaid .. ']' else mvaid = '' end mprecise = '' mcoord = '' if lat ~= '' and long ~= '' then monmaplink = 'http://tools.wmflabs.org/wikivoyage/w/monmap.php?lat=' .. lat .. '&lon=' .. long .. '&zoom=13&layer=OX&lang=lv&name=' .. mw.uri.encode(thispagetitle.prefixedText, "WIKI") mcoord = mw.ustring.format(i18n.html.karte, monmaplink) if precise ~= 'yes' then mprecise = i18n.html.precise end end seq[cnt] = "''Aizsardzības numurs:'' " .. '<span style="font-size:93%">' .. mvaid .. "</span>&nbsp;&nbsp;&nbsp;''Saites:''&nbsp;" .. mcoord .. mprecise .. '&nbsp;' cnt = cnt + 1 if wikipedia ~= '' then mwikipedia = mw.ustring.format(i18n.html.wikipedia, mw.uri.encode(wikipedia,"PATH")) else mwikipedia = '' end if wdid == '' and qid ~= '' then wdid = qid end if wdid ~= '' then mwdid = mw.ustring.format(i18n.html.wdid, mw.uri.encode(wdid,"PATH")) else mwdid = '' end if commonscat ~= '' then mcommonscat = mw.ustring.format(i18n.html.commonscat, mw.uri.encode(commonscat,"PATH")) else mcommonscat = '' end if extlink ~= '' then mextlink = mw.ustring.format(i18n.html.extlink, extlink) else mextlink = '' end if extlink2 ~= '' then mextlink2 = mw.ustring.format(i18n.html.extlink2, extlink2) else mextlink2 = '' end seq[cnt] = mwikipedia .. mwdid .. mcommonscat .. mextlink .. mextlink2 .. '<br />' cnt = cnt + 1 if typelabel ~= '' then nametypevalue = typelabel else nametype = i18n.typenames[type] namevalue = i18n.valuenames[value] nametypevalue = nametype .. ', ' .. namevalue end if year ~= '' then myear = year else myear = '' end if year ~= '' and author ~= '' then mya = ', ' else mya = '' end if author ~= '' then mauthor = author else mauthor = '' end seq[cnt] = "''Apraksts:'' " .. myear .. mya .. mauthor .. ' ' .. nametypevalue .. '. ' .. description .. '<br>' cnt = cnt + 1 seq[cnt] = '\n|}' result = table.concat(seq) return result end return p n8937fzl6838ay3446g7enaqg9k2cj7 0 270422 3668730 3286895 2022-08-10T08:14:43Z Pirags 3757 /* Dzīves gājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Astrīde Ivaska | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2015 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]] | brāļi = [[Juris Hartmanis]] | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Ivars Ivasks]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = dzeja | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Astrīde Ivaska''' (dzimusi 1926. gada 7. augustā Rīgā, mirusi {{dat|2015|3|24}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/3/25/mirusi-dzejniece-astride-ivaska|title=Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska|date={{dat|2015|3|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|3|25||bez}}}}</ref> bija latviešu dzejniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1926. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. valsts ģimnāzijā]] un [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņas tēvu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nogalināja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās viņas māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Vācijā Astrīde absolvēja Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju un [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]] studēja [[romāņu valodas|romāņu]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodas|slāvu valodu]] (1946—1949). 1949. gadā apprecējās ar igauņu dzejnieku [[Ivars Ivasks|Ivaru Ivasku]] un pārcēlās uz dzīvi ASV. No 1950. līdz 1952. gadam viņa strādāja [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātes]] bibliotēkā. No 1958. līdz 1966. gadam bija Minesotas Sv. Olafa koledžas un [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātes]] valodu pedagoģe. No 1962. līdz 1982. gadam darbojās žurnāla "[[Jaunā Gaita]]" redakcijā. 1991. gadā kopā ar dzīvesbiedru pārcēlās uz dzīvi [[Fauntinstauna|Fauntinstaunā]] Īrijā. 2001. gadā atgriezās Latvijā. == Apbalvojumi == * Zinaīdas Lazdas balva (1969), * PBLA Kultūras fonda balva (1973), * Jāņa Jaunsudrabiņa balva (1981), * Kārļa Goppera fonda balva (1984), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2001), * [[Literatūras gada balva]] par mūža ieguldījumu (2008). == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Ezera kristības''. Šipenville: Upeskalns, 1966. * ''Ziemas tiesa''. Šipenville: Upeskalns, 1968. * ''Solis silos''. Stokholma: Daugava, 1973. * ''Gaisma ievainoja''. Stokholma: Daugava, 1982. === Citi izdevumi === * ''Līču loči'' [dzejproza]. Stokholma: Daugava, 1981. * ''Pārsteigumi un atklājumi'' [bērniem]. Annarbora: Ceļinieks, 1984. * ''Vārdojums'' [dzejas izlase]. Bostona: LaRAs grāmatu klubs, 1987. * Ivars Ivasks. ''Verandas grāmata''. Atdz. A. Ivaska. Rīga: Liesma, 1992. * ''Vārdojums. Līču loki'' [dzejas un dzejprozas kopojums]. Rīga: Liesma, 1993. * ''...jo rudens ir mans atgriešanās laiks''. Rīga: Preses nams, 1998. * ''Pasaules pagalmos'' [dzejprozas kopojums]. Rīga: Pētergailis, 2003. * ''Dzeja un atdzeja'' [kopota dzeja]. Rīga: Pētergailis, 2008. === Citās valodās === * ''At the Fallow's Edge''. Atdz. Inara Cedrins. Santa Barbara: Mudborn Press, 1981. * ''Oklahoma Poems'' [angļu valodā sarakstītie dzejoli]. Norman: Poetry Around, 1990. * ''Leiud''. Tallinn: Loomingu Raamatukogu, 1996. * ''Maailma taskussa''. Atdz. Jatta Krug. Helsinki: Like, 2002. * ''Seawords and Other Poems''. Atdz. Inara Cedrins. Autorizdevums (Kindle edition), 2014. * ''Mere silmad'' [Jūras acis]. Atdz. Liivija Viitol. Libri Livoniae, 2016. === Par autori === * Anita Rožkalne. ''Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska''. Rīga: LU LFMI, 2012. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivaska, Astrīde}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] aukdkw2z8tztt7x2xijnyf1lzlerk1o 3668731 3668730 2022-08-10T08:21:25Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Astrīde Ivaska | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2015 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | vecāki = [[Mārtiņš Hartmanis]] | brāļi = [[Juris Hartmanis]] | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Ivars Ivasks]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = dzeja | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Astrīde Ivaska''' (dzimusi 1926. gada 7. augustā Rīgā, mirusi {{dat|2015|3|24}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2015/3/25/mirusi-dzejniece-astride-ivaska|title=Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska|date={{dat|2015|3|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2015|3|25||bez}}}}</ref> bija latviešu dzejniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1926. gadā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] ģenerāļa [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa Hartmaņa]] un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. valsts ģimnāzijā]] un [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņas tēvu deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nogalināja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās viņas māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Vācijā Astrīde absolvēja Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju un [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]] studēja [[romāņu valodas|romāņu]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodas|slāvu valodu]] (1946—1949). 1949. gadā apprecējās ar igauņu dzejnieku [[Ivars Ivasks|Ivaru Ivasku]] un pārcēlās uz dzīvi ASV. No 1950. līdz 1952. gadam viņa strādāja [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātes]] bibliotēkā. No 1958. līdz 1966. gadam bija Minesotas Sv. Olafa koledžas un [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātes]] valodu pedagoģe. No 1962. līdz 1982. gadam darbojās žurnāla "[[Jaunā Gaita]]" redakcijā. 1991. gadā kopā ar dzīvesbiedru pārcēlās uz dzīvi [[Fauntinstauna|Fauntinstaunā]] Īrijā. 2001. gadā atgriezās Latvijā. Mirusi 2015. gadā, urna ar viņas pelniem apglabāta [[Pelču pagasts|Pelču pagasta]] Rimzātu kapos. == Apbalvojumi == * Zinaīdas Lazdas balva (1969), * PBLA Kultūras fonda balva (1973), * Jāņa Jaunsudrabiņa balva (1981), * Kārļa Goppera fonda balva (1984), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2001), * [[Literatūras gada balva]] par mūža ieguldījumu (2008). == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Ezera kristības''. Šipenville: Upeskalns, 1966. * ''Ziemas tiesa''. Šipenville: Upeskalns, 1968. * ''Solis silos''. Stokholma: Daugava, 1973. * ''Gaisma ievainoja''. Stokholma: Daugava, 1982. === Citi izdevumi === * ''Līču loči'' [dzejproza]. Stokholma: Daugava, 1981. * ''Pārsteigumi un atklājumi'' [bērniem]. Annarbora: Ceļinieks, 1984. * ''Vārdojums'' [dzejas izlase]. Bostona: LaRAs grāmatu klubs, 1987. * Ivars Ivasks. ''Verandas grāmata''. Atdz. A. Ivaska. Rīga: Liesma, 1992. * ''Vārdojums. Līču loki'' [dzejas un dzejprozas kopojums]. Rīga: Liesma, 1993. * ''...jo rudens ir mans atgriešanās laiks''. Rīga: Preses nams, 1998. * ''Pasaules pagalmos'' [dzejprozas kopojums]. Rīga: Pētergailis, 2003. * ''Dzeja un atdzeja'' [kopota dzeja]. Rīga: Pētergailis, 2008. === Citās valodās === * ''At the Fallow's Edge''. Atdz. Inara Cedrins. Santa Barbara: Mudborn Press, 1981. * ''Oklahoma Poems'' [angļu valodā sarakstītie dzejoli]. Norman: Poetry Around, 1990. * ''Leiud''. Tallinn: Loomingu Raamatukogu, 1996. * ''Maailma taskussa''. Atdz. Jatta Krug. Helsinki: Like, 2002. * ''Seawords and Other Poems''. Atdz. Inara Cedrins. Autorizdevums (Kindle edition), 2014. * ''Mere silmad'' [Jūras acis]. Atdz. Liivija Viitol. Libri Livoniae, 2016. === Par autori === * Anita Rožkalne. ''Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska''. Rīga: LU LFMI, 2012. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivaska, Astrīde}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] e6u68ejm7uub9r48jd98zowz0ny3p15 0 279795 3668735 3437121 2022-08-10T08:41:54Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Ivars Ivasks | attēls = Ivars Ivasks.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_gads = 1927 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] | m_gads = 1992 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 23 | m_vieta = Fauntinstauna, [[Īrija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = [[Astrīde Ivaska]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = literatūras kritiķis, vēsturnieks, pasniedzējs | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = [[lirika]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ivars Vidriks Ivasks''' ({{dat|1927|12|17|N}} — {{dat|1992|9|23|N}}) bija latviešu izcelsmes igauņu dzejnieks, literatūras kritiķis un vēsturnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā igauņa Vidrika Ivaska un latvietes Ilzes Gūteres ģimenē, kurā sarunvaloda bijusi [[vācu valoda]].<ref name="le">[[Latvju enciklopēdija]] 1962 — 1982, 1983. gads, Amerikas latviešu apvienības institūts, Rockville, MD, ASV, 570. — 580. lp. ([http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307053785|issueType:B pieejama] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307053785{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }})</ref> Mācījies vācu, igauņu un vēlāk latviešu skolā Rīgā.<ref name="jg">"[[Jaunā Gaita]]" — [http://zagarins.net/jg/jg51/JG51_Ivasks.htm Dr.Ivars Ivasks, ''Baltiešu kulturālās sadarbības iespējas''] (nr. 51, 1965. gadā)</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā no Igaunijas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur no 1946. līdz 1949. gadam studējis mākslas vēsturi un salīdzināmo literatūru [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]].<ref name="le" /> 1949. gadā apprecējies ar latviešu dzejnieci [[Astrīde Ivaska|Astrīdi Ivasku]]. Izceļoja uz ASV, kur turpinājis studijas [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]], 1950. gadā ieguvis maģistra, savukārt 1953. gadā — doktora grādu.<ref name="jg" /> Strādājis par vācu valodas pasniedzēju koledžās un augstskolās. No 1967. gada [[profesors]] [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātē]]. Darbojies starptautiskajā literatūras žurnālā ''[[Books Abroad]]'' (no 1977. gada ''[[World Literature Today]]''). Piedalījās 1969. gadā nodibinātās Nusteda starptautiskās balvas literatūrā izveidē.<ref name="le" /> No 1990. gada dzīvojis Īrijā. == Darbi == Pirmie dzejoļi vācu valodā (krājumi ''Aus ersten Gedichten'', 1945; ''Gespiegelte Erde'', 1967), vēlāk pievērsies dzejošanai igauņu valodā (publicēti vairāki krājumi, tajā skaitā ''Tāhtede tähendus'' ("Zvaigžņu zintis", 1964), ''Päev astub kukesammul'' ("Diena attek gaiļa soļiem", 1966), ''Ajaloo aiad'' ("Vēstures dārzi", 1970), ''Oktoober Oklahomas'' ("Oktobris Oklahomā", 1973), ''Verikivi'' ("Asinsakmens", 1976)). Dzejā bieži dabas tēlojumi, ceļojumos gūti iespaidi. Vairāku literatūras balvu laureāts. Literatūras kritikā apcerējis igauņu [[trimda]]s, kā arī Eiropas literatūru, daudzu recenziju autors.<ref name="le" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivasks, Ivars}} [[Kategorija:Igaunijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] 3rld8nd5bd7a4xi31w4zginrh8zccsj 3668737 3668735 2022-08-10T08:46:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Ivars Ivasks | attēls = Ivars Ivasks.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_gads = 1927 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] | m_gads = 1992 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 23 | m_vieta = Fauntinstauna, [[Īrija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = [[Astrīde Ivaska]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = literatūras kritiķis, vēsturnieks, pasniedzējs | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = [[lirika]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ivars Vidriks Ivasks''' ({{dat|1927|12|17|N}} — {{dat|1992|9|23|N}}) bija latviešu izcelsmes igauņu dzejnieks, literatūras kritiķis un vēsturnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā igauņa Vidrika Ivaska un latvietes Ilzes Gūteres ģimenē, kurā sarunvaloda bijusi [[vācu valoda]].<ref name="le">[[Latvju enciklopēdija]] 1962 — 1982, 1983. gads, Amerikas latviešu apvienības institūts, Rockville, MD, ASV, 570. — 580. lp. ([http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307053785|issueType:B pieejama] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307053785{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }})</ref> Mācījies vācu, igauņu un vēlāk latviešu skolā Rīgā.<ref name="jg">"[[Jaunā Gaita]]" — [http://zagarins.net/jg/jg51/JG51_Ivasks.htm Dr.Ivars Ivasks, ''Baltiešu kulturālās sadarbības iespējas''] (nr. 51, 1965. gadā)</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā no Igaunijas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur no 1946. līdz 1949. gadam studējis mākslas vēsturi un salīdzināmo literatūru [[Marburgas Universitāte|Marburgas Universitātē]].<ref name="le" /> 1949. gadā apprecējās ar latviešu dzejnieci [[Astrīde Ivaska|Astrīdi Hartmani]]. Izceļoja uz ASV, kur turpinājis studijas [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]], 1950. gadā ieguvis maģistra, savukārt 1953. gadā — doktora grādu.<ref name="jg" /> Strādājis par vācu valodas pasniedzēju koledžās un augstskolās. No 1967. gada [[profesors]] [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātē]]. Darbojies starptautiskajā literatūras žurnālā ''[[Books Abroad]]'' (no 1977. gada ''[[World Literature Today]]''). Piedalījās 1969. gadā nodibinātās Nusteda starptautiskās balvas literatūrā izveidē.<ref name="le" /> No 1990. gada dzīvojis Īrijā. == Darbi == Pirmie dzejoļi vācu valodā (krājumi ''Aus ersten Gedichten'', 1945; ''Gespiegelte Erde'', 1967), vēlāk pievērsies dzejošanai igauņu valodā (publicēti vairāki krājumi, tajā skaitā ''Tāhtede tähendus'' ("Zvaigžņu zintis", 1964), ''Päev astub kukesammul'' ("Diena attek gaiļa soļiem", 1966), ''Ajaloo aiad'' ("Vēstures dārzi", 1970), ''Oktoober Oklahomas'' ("Oktobris Oklahomā", 1973), ''Verikivi'' ("Asinsakmens", 1976)). Dzejā bieži dabas tēlojumi, ceļojumos gūti iespaidi. Vairāku literatūras balvu laureāts. Literatūras kritikā apcerējis igauņu [[trimda]]s, kā arī Eiropas literatūru, daudzu recenziju autors.<ref name="le" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivasks, Ivars}} [[Kategorija:Igaunijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] k09pz6dyvifzo96q8iegcajmlqurpq3 10 286204 3668644 3668359 2022-08-10T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> akm67vvemax6ndngzfz88pc354j752a 0 294052 3668482 3528870 2022-08-09T13:28:18Z Edis 27633 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Sadales tīkls | native_name = | logo = Sadales tīkls logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2007. gada 1. jūlijā | founder = | defunct = | location_city = Rīga | location_country = Latvija | location = Šmerļa iela 1, Rīga | locations = | area_served = | key_people = Valdes priekšsēdētājs: Sandis Jansons | industry = [[enerģētika]] | products = | services = Elektroenerģijas sadale | revenue = 323 734 000 EUR (2018)<ref name="finanses">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sadalestikls.lv/uploads/2019/04/ST_-2018_gada-p-rskats_LAT_.pdf#page=3 |title=2018. gada pārskats — Finanšu rādītāji |access-date={{dat|2019|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210817092020/https://www.sadalestikls.lv/uploads/2019/04/ST_-2018_gada-p-rskats_LAT_.pdf#page=3 }}</ref> | operating_income = 33 743 000 EUR (2018)<ref name="finanses"/> | net_income = | aum = | assets = 1 658 744 000 EUR (2018)<ref name="finanses"/> | equity = | owner = AS [[Latvenergo]] | num_employees = 2067 (2019)<ref name="employees">[https://www.sadalestikls.lv/uploads/2019/05/AS-ST_saisinatais_interim_-parskats_2019_3M_.pdf#page=4 3 mēnešu nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats (01.01.-31.03.2019)]{{Novecojusi saite}}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.sadalestikls.lv/}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] Sadales tīkls''' ir uzņēmums, kas nodarbojas ar elektrotīkla uzturēšanu un attīstību Latvijā. Tā 100 % kapitāldaļu turētājs ir AS [[Latvenergo]].<ref name="par sabiedrību">{{tīmekļa atsauce |title=2018. gada pārskats — Vispārīga informācija par sabiedrību |url=https://www.sadalestikls.lv/uploads/2019/04/ST_-2018_gada-p-rskats_LAT_.pdf#page=14 |website=www.sadalestikls.lv |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |page=14 |archive-date={{dat|2021|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210817092020/https://www.sadalestikls.lv/uploads/2019/04/ST_-2018_gada-p-rskats_LAT_.pdf#page=14 }}</ref> Uzņēmums tika izveidots 2007. gada 1. jūlijā, valstij pildot [[Eiropas Savienība]]s direktīvu prasības, kas paredzēja pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, nodalot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoru no ražotāja un tirgotāja. 2020. gadā uzņēmumā strādāja ap 1 950 darbinieku darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sadalestikls.lv/par-mums/kas-mes-esam/sadales-tikls/|title=Par uzņēmumu|website=Sadales Tīkls|access-date=2021-08-17|language=lv-LV}}</ref> "Sadales tīkls" gādā par elektrotīkla ekspluatāciju un attīstību, būvē jaunus tā pieslēgumus, uzrauga elektroenerģijas patēriņu. Sadales tīkls piedalās nozares politikas dokumentu, normatīvo tiesību aktu un standartu izstrādē, kā arī sniedz publisku informāciju par enerģētikas un ar to saistīto nozaru aktualitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sadalestikls.lv/par-mums/kas-mes-esam/sadales-tikls/|title=Informācija par Sadales tīklu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Elektroenerģijas sadales tīklu kopgarums 2020. gadā sasniedz 92 958 kilometrus – garumu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa Ekvatoru. Sadales pakalpojumu sniegšanai Sadales tīkls izmanto zemsprieguma 0,4 kV un vidsprieguma 6 – 20 kV iekārtas. Apmēram trešo daļu (35 579 kilometru) no sadales sistēmas veido vidsprieguma 6 – 20 kV tīkls un apmēram divas trešdaļas – 57 380 km zemsprieguma 0,4 kV tīkls. Elektrotīklam pieslēgto lietotāju elektroietaišu apgādi nodrošina 27 854 transformatoru apakšstacijas. == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:ST montieri.jpg Attēls:ST montieris.jpg </gallery> [[Attēls:Formastērps.jpg|thumb|Sadales tīkla darbinieka formastērps.]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official|http://www.sadalestikls.lv/}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Latvenergo]] q69xkgrtj6ftfemefh9ds4o3p0zcge9 0 296999 3668750 3667864 2022-08-10T09:18:08Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = 007: SPEKTRS | attēls = Spectre poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Spectre'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = * [[Maikls G. Vilsons]] * [[Barbara Brokoli]] | scenārija autors = * [[Džons Logans]] * [[Nīls Pērviss un Roberts Veids|Nīls Pērviss<br />Roberts Veids]] * [[Džezs Batervorts]] | galvenajās lomās = * [[Denjels Kreigs]] * [[Kristofs Valcs]] * [[Lea Sedū]] * [[Bens Višovs]] * [[Neomija Herisa]] * [[Deivs Batista]] * [[Monika Belluči]] * [[Ralfs Fainss]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Hoits van Hoitema]] | montāža = [[Lī Smits (redaktors)|Lī Smits]] | studija = * ''[[Eon Productions]]'' * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|Metro-Goldwyn-Mayer Pictures]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2015|10|26|Apvienotā Karaliste|2015|11|6|ASV|2015|11|6|Latvija}} | ilgums = 148 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |title=''Spectre'' (12A) |work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=21 October 2015 |accessdate=21 October 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151105102751/http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |archivedate= 5 November 2015}}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}}<ref name=bfi>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |title=SPECTRE (2015) |work=[[British Film Institute]] |accessdate=29 May 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160507100155/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |archivedate= 7 May 2016}}</ref> | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|245—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|880,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |title=Spectre (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=21 April 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419085109/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |archivedate=19 April 2016 }}</ref> | iepriekšējā = [[Operācija "Skyfall"]] | nākamā = "[[Nav laiks mirt]]" | imdb = }} '''"007: SPEKTRS"''' ({{val|en|Spectre}}) ir 2015. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] spiegu filma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Šī ir 24. filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]], ceturto reizi Bondu attēlo [[Denjels Kreigs]]. Šī ir otrā pēc kārtas Sema Mendesa režisētā Džeimsa Bonda filma, iepriekšējā ir "[[Operācija "Skyfall"]]". Tāpat šī ir pēdējā Džeimsa Bonda sērijas filma, ko izplata ''Columbia Pictures'', jo nākamajām sērijas filmām izplatītājs ir ''[[Universal Pictures]]''. Galvenās lomas tajā attēlo Kreigs, [[Kristofs Valcs]], [[Lea Sedū]], [[Bens Višovs]], [[Neomija Herisa]], [[Deivs Batista]], [[Monika Belluči]], [[Ralfs Fainss]]. Filmā Bonds cīnās ar globālo noziedzīgo aģentūru SPEKTRS un tās vadītāju Ernstu Stavro BloFeldu ([[Kristofs Valcs]]). Spektra un Blofelda pirmā parādīšanās ''Eon Productions'' veidotajā filmā bija 1971. gada "[[Dimanti ir mūžīgi]]" (''Diamonds Are Forever''), Blofeldam līdzīgs tēls parādās arī 1981. gada filmā "[[Tikai tavās acīs]]" (''For Your Eyes Only''). Vairāki personāžus, tostarp [[M (Džeimss Bonds)|M]], [[Q (Džeimss Bonds|Q]] un [[Manīpenija|Manīpeniju]], atveido aktieri no iepriekšējās sērijas filmas. Aktieru sastāvam ir piebiedrojušies [[Lea Sedū]] Dr. Medleinas Svonas lomā, [[Deivs Batista]] Hinksa kunga lomā, [[Endrū Skots]] Maksa Denbiga lomā un [[Monika Belluči]] Lūsijas Siaras lomā. Filmēšanas process norisinājās no 2014. gada decembra līdz 2015. gada jūlijam Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Marokā un Meksikā. Triki filmā tika veidoti ar specefektu un [[kaskadieris|kaskadieru]] līdzdalību, pēc iespējas izvairoties no datoranimācijas izmantošanas. "007: SPEKTRS" budžets bija apmēram 245 miljoniem ASV dolāru, kaut arī dažos avotos minēts, ka filmas izmaksas sasniegušas pat 300 miljonus ASV dolāru, tādējādi šī ir dārgākā Džeimsa Bonda sērijas filma. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|10|26||bez}} Apvienotajā Karalistē,<ref name="World Premiere">{{Tīmekļa atsauce|title=SPECTRE World Premiere in London|url=http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/|website=007.com|publisher=Eon Productions|accessdate=17 July 2015|archive-date={{dat|2015|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150719022607/http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/}}</ref> tieši 50 gadus pēc filmas "[[Zibenslode]]" (''Thunderball''), 30 gadus pēc "[[Skats uz slepkavību]]" un 20 gadus pēc "[[Zeltacs]]" filmu pirmizrādēm.<ref>{{ziņu atsauce| url=http://www.ikonlondonmagazine.com/spectre-world-premiere-at-the-royal-albert-hall-london/ | title= Ikon London Magazine Coverage from the world premiere of Spectre | publisher= Ikon London Magazine | date=27 October 2015 | accessdate= 3 March 2018}}</ref> ASV un Latvijas kinoteātros filmas pirmizrāde norisinājās {{dat||11|6||bez}}. "007: SPEKTRS" saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, tika slavētas spriedzes ainas, operatora darbs, aktierspēle un muzikālais pavadījums, bet kritizēts tika filmas ilgums un scenārijs. Filmas tēmas dziesma ''[[Writing's on the Wall]]'' [[Sems Smits)|Sema Smita]] izpildījumā, ieguva [[88. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā dziesma. Filmas vispasaules ienākumi ir vairāk kā 880 miljoni ASV dolāru, padarot to par [[2015. gads kino|2015. gada sesto ienesīgāko filmu]] un otro ienesīgāko filmu sērijā pēc "Operācijas "Skyfall"". Nākamās filmas sērijas "[[Nav laiks mirt]]" pirmizrāde notika 2021. gada septembrī un tajā Kreigs pēdējo reizi atveidoja Bondu. Filmas režisors ir [[Kerijs Fukunaga]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.007.com/spectre/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džeimsa Bonda filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] byn7bo3texlbu0gqbt55pe4lriwtegk 0 309610 3668568 3515441 2022-08-09T19:15:31Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Viļānu ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Rēzeknes novads]] | vieta3 = [[Viļānu pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=32 | plat_s=43 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=56 | gar_s=32 | gar_EW=E | platība_ha = 1,4 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = | baseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Viļāni]] }} '''Viļānu ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1151/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=80384 |title=Informācija par objektu: Viļānu ezers |accessdate={{dat|2016|03|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir ezers [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] austrumu daļā. Ezers novietojies uz austrumiem no [[Viļāni|Viļānu]] pilsētas pie [[Viļānu purvs|Viļānu purva]]. Piekrastē [[grīšļi]] un [[vilkvālīte]]s. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rēzeknes novada ezeri]] [[Kategorija:Viļānu pagasts]] [[Kategorija:Viļānu novada ezeri]] owo2xthxy4l5o58jpuyyvf1tk01wn2w 0 310470 3668573 3515450 2022-08-09T19:27:50Z Spnq 103627 Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Kulpenes ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Balvu novads]] | vieta3 = [[Susāju pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=11 | plat_s=02 | plat_NS=N | gar_d=27 | gar_m=30 | gar_s=33 | gar_EW=E | platība_ha = 13,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,1 | Max_dziļums = 1,6 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = strauts uz [[Vjada|Vjadu]] | baseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Kulpene]] }} '''Kulpenes ezers''' (arī '''Kuļpines ezers''', '''Kulpines ezers''', '''Kulpīnes ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1765/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=81821 |title=Informācija par objektu: Kulpenes ezers |accessdate={{dat|2016|03|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] centrālajā daļā. Ietek 2 grāvji, viens no tiem no [[Lukašu ezers|Lukašu ezera]], iztek strauts uz [[Vjada]]s upi. Dibens — dūņains, dūņu slānis - 1 līdz 2,5 metri biezs. Krasti - zemi, austrumu pusē - lēzeni. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[niedre]]s, [[grīšļi]], [[kosa]]s, [[skalbe]]s, [[paparde]]s, [[cūkausis|cūkauši]], [[ūdensroze]]s, [[glīvene]]s, [[ežgalvīte]]s. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[karūsa]]s, [[līnis|līņi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Viļakas novada ezeri]] twid1cs2ew5b0vwqft2em7e1epwl7m7 0 310497 3668574 3546756 2022-08-09T19:28:22Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Nastrovas ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Balvu novads]] | vieta3 = [[Susāju pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=11 | plat_s=42 | plat_NS=N | gar_d=27 | gar_m=33 | gar_s=59 | gar_EW=E | platība_ha = 22,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 2,5 | Max_dziļums = 3,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Vjada]] | baseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Nastrova]], [[Peisi]] }} '''Nastrovas ezers''' <ref>[http://www.ezeri.lv/database/2115/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=81823 |title=Informācija par objektu: Nastrovas ezers |accessdate={{dat|2016|03|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Susāju pagasts|Susāju pagasta]] centrālajā daļā. Ietek [[Vjada]], kā arī [[Egļavas strauts]], iztek Vjada uz [[Tepenīcas ezers|Tepenīcas ezeru]]. Dibens — dūņains, dažkārt siekstas, dūņu slānis - 1 līdz 2,5 metri biezs. Krasti - zemi, dienvidu pusē - slīpi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[grīšļi]], [[kosas]], [[niedres]], [[meldri]], [[bultene]]s, [[ežgalvīte]]s, [[glīvenes]], [[ūdensroze]]s. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[ķīsis|ķīši]], [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[karūsa]]s, [[līnis|līņi]], [[rudulis|ruduļi]], [[vēdzele]]s. Ezera austrumu krastā atrodas autoceļš [[P42]] ([[Viļaka]]—[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]—Krievijas robeža ([[Pededze (ciems)|Pededze]])). Ezera dienvidaustrumos - atpūtas bāze. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] [[Kategorija:Susāju pagasts]] [[Kategorija:Viļakas novada ezeri]] j23wuuh32v26pu7pltqskheh2upxw6e 0 312724 3668575 3509217 2022-08-09T19:29:07Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Piksteres ezers | attēls = Piksteres ezers.JPG | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Jēkabpils novads]] | vieta3 = [[Viesītes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=27 | plat_s=00 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=34 | gar_s=10 | gar_EW=E | platība_ha = 255,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,1 | Max_dziļums = 4,2 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Pikstere]] | lielbaseins = [[Daugava]]s | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Piksteres ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2154/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=5990 |title=Informācija par objektu: Piksteres ezers |accessdate={{dat|2016|04|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagasta]] ziemeļos uz robežas ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]]. Iztek [[Pikstere]]s upe uz [[Daugava|Daugavu]]. Dibens — dūņains, [[sapropelis]], vietām - smilšains un lieli akmeņi, austrumos vietām siekstas. Krasti - zemi, lēzeni, ziemeļu krasts stāvs. Ūdens dzidrs, caurredzamība līdz gruntij (vairāk nekā 1,5 metrus). 20. gadsimta divdesmitajos gados ezera līmenis pazemināts par 1,2 metriem, vēlāk regulēta [[Pikstere]]s upe. Dažkārt ezerā novērojama [[ūdens ziedēšana]]. Makrofīti - [[niedre]]s, [[meldrs|meldri]], [[kosas]], [[ežgalvīte]]s, [[Grīšļi|grīšli]], [[vilkvālīte]]s, [[bultene]]s, [[puplaksis|puplakši]], [[ūdensroze]]s, [[lēpe]]s, [[mazlēpe]]s, [[glīvenes]], [[daudzlape]]s, [[elši]], [[hāra]]s, [[elodeja]]s. Ezerā dzīvo [[rudulis|ruduļi]], [[līnis|līņi]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[karūsa]]s, [[asaris|asari]], [[līdaka]]s, [[ķīsis|ķīši]]. Ezera rietumu krastā atrodas 1. līdz 4. gadsimta senkapi. Dienvidaustrumos no ezera - [[Maizīšu pilskalns]], bet uz dienvidrietumiem - [[Staltānu kalns]]. Rietumos no ezera atrodas valsts autoceļi [[V780]] (Gūtmaņi–Antjāņi) un [[V803]] (Sala–Zilkalne). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/maizisu-pilskalns/ Maizīšu pilskalns] [[Kategorija:Jēkabpils novada ezeri]] [[Kategorija:Viesītes novada ezeri]] [[Kategorija:Rites pagasts]] 8euxqizlmm7mrl5615nck1tvv4sphhm 0 313066 3668577 3299860 2022-08-09T19:29:43Z Spnq 103627 Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Garais ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Ances pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=33 | plat_s=57 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=57 | gar_s=22 | gar_EW=E | platība_ha = 12,6-20,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,8-1,1 | Max_dziļums = 1,8-2,3 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Garais ezers''' (arī '''Garezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1327/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=75493 |title=Informācija par objektu: Garais ezers |accessdate={{dat|2016|04|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir beznoteces [[vigi|vigu]] ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ances pagasts|Ances pagasta]] ziemeļos. Dibens - smilšains. Krasti - zemi, izņemot ziemeļrietumu krastu, kurš stāvs. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[meldrs|meldri]], [[grīšļi]], [[Parastā niedre|niedre]]s, [[vilkvālīte]]s, [[lēpe]]s, [[glīvenes]], [[ūdensroze]]s, [[ežgalvīte]]s, [[hāra]]s, [[elodeja]]s, [[avotsūna]]s. Nokrastes slīkšņā aug [[jomainā rikardija]], [[parastā purvmirte]]. Ezerā sastopama [[vienkāršā ežgalvīte|vienkāršās ežgalvītes]] forma ar peldošām lapām (''Sparganium emersum f. fluitans''), kā arī [[lielā ežgalvīte|lielās]] un [[sīkaugļu ežgalvīte]]s krustojums (''Sparganium erectum x microcarpum''). Ezerā mīt [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]]. Ezers iekļauts [[dabas liegums|dabas liegumā]] "[[Ances purvi un meži]]". == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Ances pagasts]] 5tz5jg85j6yqhh7pht56k1as0d3w6yg 0 313265 3668578 2565847 2022-08-09T19:31:03Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Skarbezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Ances pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=33 | plat_s=16 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=04 | gar_s=40 | gar_EW=E | platība_ha = 16,2-18,6 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,7 | Max_dziļums = 1,0-1,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = grāvis uz [[Trumpe|Trumpi]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Skarbezers''' (arī '''Silkalēju ezers''', '''Skarbais ezers''', '''Skarbes ezers''', '''Skrabes ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1620/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=75491 |title=Informācija par objektu: Skarbezers |accessdate={{dat|2016|04|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir noteces ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ances pagasts|Ances pagasta]] centrālajā daļā. Ezers atrodas starpkāpu ieplakā. Dibens - dūņains. Krasti - zemi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[grīšļi]], [[kosas]], [[glīvenes]], [[lēpe]]s, [[meldrs|meldri]], [[niedre]]s, [[puplaksis|puplakši]]. Nokrastes slīkšņā aug [[apaļlapu dumbrene]], [[tumšā pinkaine]], [[Īrijas mērkija]], [[jomainā rikardija]], [[vidējā rasene]], [[parastā purvmirte]]. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[līnis|līņi]] un [[ķīsis|ķīši]]. Ezers ietilpst [[dabas liegums|dabas lieguma]] "[[Ances purvi un meži]]" teritorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Ances pagasts]] msjx13l57851q8vaerkiudobuptscw3 0 313731 3668579 3357745 2022-08-09T19:31:33Z Spnq 103627 Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Klāņezers | attēls = Klāņezers 08042017.jpg | paraksts = Klāņezers 2017. gadā | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Tārgales pagasts]], [[Popes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=27 | plat_s=57 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=46 | gar_s=34 | gar_EW=E | platība_ha = 60,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,8 | Max_dziļums = 1,8 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Klāņu-Būšnieku kanāls]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = 5 (kopējā platība 1,43 ha) | pilsētas = }} '''Klāņezers''' (arī '''Klaņezers''', '''Klaņu ezers''', '''Klāņu ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1991/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=70395 |title=Informācija par objektu: Klāņezers |accessdate={{dat|2016|04|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[lagūna]]s tipa ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales]] un [[Popes pagasts|Popes pagastos]] starp [[Klāņu purvs|Klāņu]], [[Dziru purvs|Dziru]] un [[Stāvu pruvs|Stāvu purviem]]. Dibens — dūņains, vietām smilšains. Krasti — zemi. Iesākumā ezera noteka bija pa [[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvi]], bet, kad no 1929. līdz 1931. gadam tika izrakts [[Klāņu-Būšnieku kanāls]], dabīgā iztece aizsērēja. Makrofīti — [[grīšļi]], [[meldrs|meldri]], [[kosas]], [[glīvenes]], [[lēpe]]s, [[ūdenszāle]]s, [[niedres]]. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[karūsa]]s, [[asaris|asari]], [[līnis|līņi]] un [[platgalve]]s. <gallery> Klanu pan.jpg|Ezera panorāma 2020. gadā Klāņezers 19042020.jpg|Klāņezers no dienvidiem Salklanezapr2020.jpg|Klāņezera salas </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites|latnac=105301}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Tārgales pagasts]] [[Kategorija:Popes pagasts]] apnv8p6wrsbxf3huxnttpcyudloneo3 0 315025 3668597 3589332 2022-08-09T19:55:55Z Terrus38 104680 Staņislavs Kovaļskis nedzivo wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Staņislavs Kovaļskis | vārds_orig = ''Stanisław Kowalski'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1910|4|14}} | dz_viet = | mir_dat = {{ddv|2022|4|5}} | mir_viet = Svidnica | taut = {{POL}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Staņislavs Kovaļskis''' ({{val|pl|Stanisław Kowalski}}; dzimis {{dat|1910|4|14}}, miris {{dat|2022|4|5}} [[Svidnica|Svidnicā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.onet.pl/lekkoatletyka/nie-zyje-najstarszy-polak-i-europejczyk-lekkoatletyke-zaczal-uprawiac-w-wieku-104-lat/2c0q09p|title=Nie żyje najstarszy Polak i Europejczyk. Lekkoatletykę zaczął uprawiać w wieku 104 lat|website=sport.onet.pl|access-date=2022-08-09|language=pl}}</ref> bija poļu vieglatlēts, startē veterānu sacensībās. 105 gadu vecumā 2015. gada jūnijā viņš piedalījās Polijas vieglatlētikas čempionātā veterāniem, kurā 100 m distanci veica 34,50 s, grūda lodi 4,27 m tālumā un meta disku 7,50 m tālumā.<ref>[http://www.pzwla.eu/index.php%3Foption%3Dcom_remository%26Itemid%3D106%26func%3Dfileinfo%26id%3D9&usg=ALkJrhhDF-13pHS1PvWcaS05qvg8b0Gfig ]{{dead link|date=May 2016}}</ref> Ar dalību šajās sacensībās Kovaļskis kļuva par vecāko vieglatlētu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pzwla.eu/|title=Witaj na stronie startowej|work=pzwla.eu|access-date={{dat|2016|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208183409/http://www5.pzwla.eu/}}</ref> Līdz ar 105 gadu vecuma sasniegšanu ''World Masters Athletics'' nācās izveidot jaunu vecuma grupu M105, kurā līdz tā paša gada septembrim viņš bija vienīgais pārstāvis.<ref>{{cite web|author=by Reuters |url=http://www.nbcnews.com/news/world/japans-hidekichi-miyazaki-sets-fresh-record-oldest-competitive-sprinter-n432736 |title=Japan's Hidekichi Miyazaki Sets Fresh Record as Oldest Competitive Sprinter |publisher=NBC News |date= |accessdate=2016-05-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kovaļskis, Staņislavs}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas vieglatlēti]] 4v9ru694fvnj5gxkikrflh5gcvg27pr 3668606 3668597 2022-08-09T20:38:36Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Staņislavs Kovaļskis | vārds_orig = ''Stanisław Kowalski'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1910|4|14}} | dz_viet = | mir_dat = {{ddv|2022|4|5}} | mir_viet = Svidnica | taut = {{POL}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Staņislavs Kovaļskis''' ({{val|pl|Stanisław Kowalski}}; dzimis {{dat|1910|4|14}}, miris {{dat|2022|4|5}} [[Svidnica|Svidnicā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.onet.pl/lekkoatletyka/nie-zyje-najstarszy-polak-i-europejczyk-lekkoatletyke-zaczal-uprawiac-w-wieku-104-lat/2c0q09p|title=Nie żyje najstarszy Polak i Europejczyk. Lekkoatletykę zaczął uprawiać w wieku 104 lat|website=sport.onet.pl|access-date=2022-08-09|language=pl}}</ref> bija poļu vieglatlēts, startēja veterānu sacensībās. 105 gadu vecumā 2015. gada jūnijā viņš piedalījās Polijas vieglatlētikas čempionātā veterāniem, kurā 100 m distanci veica 34,50 s, grūda lodi 4,27 m tālumā un meta disku 7,50 m tālumā.<ref>[http://www.pzwla.eu/index.php%3Foption%3Dcom_remository%26Itemid%3D106%26func%3Dfileinfo%26id%3D9&usg=ALkJrhhDF-13pHS1PvWcaS05qvg8b0Gfig ]{{dead link|date=May 2016}}</ref> Ar dalību šajās sacensībās Kovaļskis kļuva par vecāko vieglatlētu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pzwla.eu/|title=Witaj na stronie startowej|work=pzwla.eu|access-date={{dat|2016|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208183409/http://www5.pzwla.eu/}}</ref> Līdz ar 105 gadu vecuma sasniegšanu ''World Masters Athletics'' nācās izveidot jaunu vecuma grupu M105, kurā līdz tā paša gada septembrim viņš bija vienīgais pārstāvis.<ref>{{cite web|author=by Reuters |url=http://www.nbcnews.com/news/world/japans-hidekichi-miyazaki-sets-fresh-record-oldest-competitive-sprinter-n432736 |title=Japan's Hidekichi Miyazaki Sets Fresh Record as Oldest Competitive Sprinter |publisher=NBC News |date= |accessdate=2016-05-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kovaļskis, Staņislavs}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas vieglatlēti]] t82xs1xn6qza5nfdicw4k0sgxmksg73 3668607 3668606 2022-08-09T20:49:37Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Staņislavs Kovaļskis | vārds_orig = ''Stanisław Kowalski'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dat|1910|4|14}} | dz_viet = | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2022|4|5|1910|4|14}} | mir_viet = {{vieta|Polija|Svidnica}} | taut = {{POL}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Staņislavs Kovaļskis''' ({{val|pl|Stanisław Kowalski}}; dzimis {{dat|1910|4|14}}, miris {{dat|2022|4|5}} [[Svidnica|Svidnicā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/lekkoatletyka/nie-zyje-najstarszy-polak-i-europejczyk-lekkoatletyke-zaczal-uprawiac-w-wieku-104-lat/24jp4rz|title=Nie żyje najstarszy Polak i Europejczyk. Lekkoatletykę zaczął uprawiać w wieku 104 lat|website=sport.onet.pl|access-date=2022-08-09|language=pl}}</ref> bija poļu vieglatlēts, startēja veterānu sacensībās. 105 gadu vecumā 2015. gada jūnijā viņš piedalījās Polijas vieglatlētikas čempionātā veterāniem, kurā 100 m distanci veica 34,50 s, grūda lodi 4,27 m tālumā un meta disku 7,50 m tālumā.<ref>[http://www.pzwla.eu/index.php%3Foption%3Dcom_remository%26Itemid%3D106%26func%3Dfileinfo%26id%3D9&usg=ALkJrhhDF-13pHS1PvWcaS05qvg8b0Gfig pzwla.eu]{{dead link|date=May 2016}}</ref> Ar dalību šajās sacensībās Kovaļskis kļuva par vecāko vieglatlētu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pzwla.eu/|title=Witaj na stronie startowej|work=pzwla.eu|access-date={{dat|2016|05|06||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208183409/http://www5.pzwla.eu/}}</ref> Līdz ar 105 gadu vecuma sasniegšanu ''World Masters Athletics'' nācās izveidot jaunu vecuma grupu M105, kurā līdz tā paša gada septembrim viņš bija vienīgais pārstāvis.<ref>{{cite web|author=by Reuters |url=http://www.nbcnews.com/news/world/japans-hidekichi-miyazaki-sets-fresh-record-oldest-competitive-sprinter-n432736 |title=Japan's Hidekichi Miyazaki Sets Fresh Record as Oldest Competitive Sprinter |publisher=NBC News |date= |accessdate=2016-05-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kovaļskis, Staņislavs}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas vieglatlēti]] pbqx2n2u2qbwz0zduw7ajosk5lf4grz 0 317667 3668596 3514842 2022-08-09T19:52:11Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Leimaņu ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Kaives pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=01 | plat_s=33 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=37 | gar_s=23 | gar_EW=E | platība_ha = 19,3 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,6 | Max_dziļums = 1,8 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Risene]] uz [[Ogre (upe)|Ogri]] | lielbaseins = [[Daugava]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Leimaņu ezers''' (arī '''Leimanis''', '''Spilvenu ezers''', '''Spilvēnu ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1431/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82861 |title=Informācija par objektu: Leimaņu ezers |accessdate={{dat|2016|05|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Kaives pagasts|Kaives pagasta]] centrālajā daļā uz rietumiem no [[Leimaņi (Kaives pagasts)|Leimaņiem]]. Dibens - dūņains, [[sapropelis]]. Ezeru caurtek [[Risene]]s upe. Makrofīti - [[niedre]]s, [[puplaksis|puplakši]], [[vārnkāja]]s, [[skalbe]]s, [[grīšļi]], [[kosa]]s, [[meldrs|meldri]], [[dzeltenā lēpe|dzeltenās lēpes]], [[mazlēpe]]s, [[peldošā glīvene|peldošās glīvenes]], [[elodeja]]s, [[elsis|elši]], [[trejdaivu ūdenszieds|trejdaivu ūdensziedi]]. Ezerā dzīvo [[līnis|līņi]], [[karūsa]]s un [[līdaka]]s. Ligzdo [[pīle]]s. Uz ziemeļaustrumiem no ezera atrodas valsts autoceļš [[V309]] (Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni). Ziemeļaustrumu piekrastē atrodas peldvieta. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Kaives pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] cqt8hc9r1lf4k0r7rkszqqshz65enog 0 317868 3668594 3514828 2022-08-09T19:51:39Z Spnq 103627 Izlaboju dažas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Ilzes ezers | attēls = Ilzes ezers.jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Taurenes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=08 | plat_s=04 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=37 | gar_s=21 | gar_EW=E | platība_ha = 42,4 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 3,3 | Max_dziļums = 13,7 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Gauja]] uz [[Kalēņu ezers|Kalēņu ezeru]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Ilzes ezers''' (arī '''Ilzes-Lodes ezers''', '''Lodes ezers''', '''Skolas ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1937/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66606 |title=Informācija par objektu: Ilzes ezers |accessdate={{dat|2016|05|29||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir subglaciāls caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] centrālajā daļā. Ezera krasti dienvidos ir zemi, bet ziemeļos un ziemeļaustrumos - stāvi, pieejami. Ezerā ietek [[Meļļupe]] no [[Bānūžu ezers|Bānūžu ezera]] un [[Dērēnu grāvis]], iztek [[Meļļupe]] uz [[Rijas ezers|Rijas ezeru]]. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[niedre]]s, [[meldrs|meldri]], [[kalme]]s, [[grīšļi]], [[ūdensroze]]s un [[glīvenes]]. Ezerā dzīvo [[plaudis|plauži]], [[ālants|ālanti]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[rudulis|ruduļi]], [[asaris|asari]], [[sudrabkarūsa]]s un [[zandarts|zandarti]]. Ligzdo [[pīle]]s. Daudz [[ūdrs|ūdru]]. Ezera ziemeļrietumos atrodas [[Apšu baznīca]] un kapi. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Taurenes pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 73x7mc5dkfl2k1ofo1myixoopdfwd3e 0 319087 3668592 3514870 2022-08-09T19:50:56Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Tauns | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Vecpiebalgas pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=03 | plat_s=33 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=46 | gar_s=40 | gar_EW=E | platība_ha = 71,9 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,3 | Max_dziļums = 2,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Pīle (Ineša pieteka)|Pīle]] uz [[Inesis|Inesi]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = 1 | pilsētas = }} '''Tauns''' (arī '''Tauna ezers''', '''Taunis''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2305/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82952 |title=Informācija par objektu: Tauns |accessdate={{dat|2016|06|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir stipri aizaudzis caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]] uz rietumiem no [[Vecpiebalga]]s starp [[Alauksts|Alaukstu]] ziemeļos un [[Inesis|Inesi]] dienvidos. Dibens - dūņains. Krasti zemi, lēzeni, nav pieejami. Ezerā ietek [[Balga]] un [[Silakroga grāvis]] no [[Alauksts|Alauksta]], iztek - [[Pīle (Ineša pieteka)|Pīle]] uz [[Inesis|Inesi]]. Makrofīti - [[niedre]]s, [[grīšļi]], [[meldrs|meldri]], [[kosa]]s, [[vilkvālīte]]s, [[skalbe]]s, [[cirvene]]s, [[velnarutks|velnarutki]], [[cūkausis|cūkauši]], [[vārnkāja]]s, [[puplaksis|puplakši]], [[doņi]], [[ežgalvīte]]s, [[baltā ūdensroze|baltās ūdensrozes]], [[dzeltenā lēpe|dzeltenās]] un [[sīkā lēpe|sīkās lēpes]], [[mazlēpe]]s, [[spirodella]]s, [[peldošā glīvene|peldošās]] un [[skaujošā glīvene|skaujošās glīvenes]], [[daudzlape]]s, [[raglape]]s, [[elsis|elši]], [[hāra]]s, [[avotsūna]]s. Ezerā dzīvo [[līnis|līņi]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[asaris|asari]], [[plaudis|plauži]], [[rudulis|ruduļi]], [[līdaka]]s, [[ķīsis|ķīši]], [[vīķe]]s, [[zutis|zuši]], [[karūsa]]s, [[vēdzele]]s, [[ālants|ālanti]] un [[sudrabkarūsa]]s. Ezera austrumos - peldvieta. Ezerā ietek attīrīti notekūdeņi no Vecpiebalgas un no liellopu fermas. '''Teika''' vēsta „Reiz nākuši divi melni negaisa debeši: tie bijuši Inesis ar Alaukstu. Gribējuši abi vienā vietā nomesties. Abi gribējuši nomesties augstākā vietā, kur nekas netraucē. Tāda vieta te. Inesis arī te grib nomesties. Sākuši gaisā plēsties. Taisīt savā starpā karu. Inesis pirmais licis Alaukstam vienu pļauku. No tās Alaukstam esot cēlusies sala. Alauksts par to Inesim sadevis septiņas pļaukas no vietas. No tā Inesim cēlušās septiņas salas. Kad izrādījies, ka Alauksts uzvarētājs, tad Inesis bēdzis no šā apgabala un nosviedis vienu gabalu no sevis purvā. No tā cēlies purvainais Tauna ezers. Viena šļakata aizskrējusi pāri kalnam. Tā cēlies Zobola ezers<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vecpiebalga.lv/turisms/ezeri|title=Vecpiebalgas novada ezeri|website=www.vecpiebalga.lv|access-date=2018-02-23}}</ref>. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Vecpiebalgas pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] f39dwk8azhsdn86r6no88flu785t6pe 0 320710 3668591 3515406 2022-08-09T19:49:29Z Spnq 103627 Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Gerlaks | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Preiļu novads]] | vieta3 = [[Rožkalnu pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=12 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=20 | gar_s=40 | gar_EW=E | platība_ha = 37,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,9 | Max_dziļums = 2,8 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = grāvis uz [[Daugava|Daugavu]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Gerlaks''' (arī '''Džerlaks''', '''Gerlaka ezers''', '''Gerlaku ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1337/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=311 |title=Informācija par objektu: Gerlaks |accessdate={{dat|2016|06|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir stipri aizaudzis noteces ezers [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagasta]] ziemeļrietumos, [[Krievu purvs|Krievu purvā]]. Dibens - dūņains, siekstains. Krasti zemi, vietām slīpi. No ezera iztek grāvis uz [[Daugava|Daugavu]]. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[niedre]]s, [[grīšļi]], [[kosa]]s, [[puplaksis|puplakši]] un [[lēpe]]s. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s un [[asaris|asari]]. Sniegotās ziemās novērota [[zivju slāpšana]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Preiļu novada ezeri]] [[Kategorija:Rožkalnu pagasts]] [[Kategorija:Vārkavas novada ezeri]] o952lv4pw5jxttloxinzj0bmqj7c4by 0 322663 3668589 3529178 2022-08-09T19:48:34Z Spnq 103627 /* Barība */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls =Trumpeter_Swaw_(Cygnus_buccinator)_RWD1.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Anserinae | apakšdzimta_lv = Zosu apakšdzimta | ģints = Cygnus | ģints_lv = Gulbji | suga = Cygnus buccinator | suga_lv = Taurētājgulbis | binomial = Cygnus buccinator <small>([[John Richardson|Richardson]], 1832)</small> | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Taurētājgulbis''' (''Cygnus buccinator'') ir liela auguma [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') [[ūdensputns]], kas mājo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā tuvākais radinieks ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] dzīvojošais [[ziemeļu gulbis]], un abas sugas pagātnē pat tika klasificētas kā viena suga.<ref>Morony, J.J., Jr.; Bock, W.J.; Farrand, J., Jr. (1975). Reference list of the birds of the world. New York: American Museum of Natural History. OCLC 483451163</ref> 1993. gadā uzskatīja, ka savvaļā dzīvo mazāk nekā 70 taurētājgulbji un šķita, ka sugas izmiršana ir neizbēgama. Tomēr, visiem nemanot, [[Aļaska|Aļaskas]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē bija patvērusies vairāku tūkstošu taurētājgulbju populācija, kas ļāva atjaunot kādreizējo sugas izplatību.<ref>Nora Steiner Mealy (Spring 1988). "Heard Swans Reprise". California Wild (California Academy of Sciences). Retrieved 2015-07-04</ref> Realizējot rūpīgi pārdomātu reintrodukcijas plānu, mūsdienās Ziemeļamerikā dzīvo vairāk kā 46 000 taurētājgulbji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fws.gov/mountain-prairie/species/birds/trumpeterswan/survey-fall10.pdf |title=Trumpeter Swan Survey of the Rocky Mountain Population, U.S. Breeding Segment |access-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304111757/http://www.fws.gov/mountain-prairie/species/birds/trumpeterswan/survey-fall10.pdf }}</ref> == Izplatība == [[Attēls:Trumpeter_Swan_034.jpg|thumb|left|240px|Taurētājgulbim ir garš, ķīļveida knābis, melnā krāsā]] [[Attēls:JuvenileTrumpeterSwan.jpg|thumb|left|240px|Jaunie putni ir pelēki apmēram līdz gada vecumam]] Taurētājgulbis ligzdo [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (gan [[Aļaska|Aļaskā]], gan teritorijā uz dienvidiem no Kanādas) ziemeļdaļā. Tas ziemo iekšzemē pie neaizsaltošām ūdenstilpēm, kas var būt gan lieli, dziļi [[ezers|ezeri]], gan [[upe]]s, un jūras piekrastē.<ref name=all/> == Izskats == Taurētājgulbis ir lielākais no visiem [[gulbji]]em un ir viens no smagākajiem lidojošiem putniem pasaulē.<ref name=all/><ref>Dunning, Jr., John B. (Editor). (2008). CRC Handbook of Avian Body Masses, 2nd Edition. CRC Press. {{ISBN|978-1-4200-6444-5}}.</ref> Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki un smagāki. Taurētājgulbja ķermeņa garums ir 138—165 [[centimetrs|cm]], bet liela auguma tēviņš var sasniegt 180 cm garumu.<ref name=all/><ref name=madge>Madge, Steve; Burn, Hilary (1988). Waterfowl: An Identification Guide to the Ducks, Geese, and Swans of the World. Boston: Houghton Mifflin. {{ISBN|0-395-46727-6}}</ref><ref>Ogilvie, M. A.; Young, S. (2004). Wildfowl of the World. New Holland Publishers. {{ISBN|978-1-84330-328-2}}.</ref> [[Spārnu plētums]] apmēram 185—250 cm, svars tēviņam 10,9—12,7 [[kilograms|kg]], [[mātīte]]i 9,4—10,3 kg.<ref name=madge/><ref>Drewien, R.C.; Bouffard, S.H. (1994). "Winter body mass and measurements of Trumpeter Swans Cygnus buccinator". Wildfowl 45 (45): 22–32.</ref><ref>Sparling, D.W., Day, D., & Klein, P. (1999). Acute toxicity and sublethal effects of white phosphorus in mute swans, Cygnus olor. Archives of environmental contamination and toxicology, 36(3), 316-322.</ref> Lielākais zināmais taurētājgulbis ir bijis 183 cm garš ar spārnu izplētumu 3,1 [[metrs|m]], bet tā svars sasniedza 17,2 kg. Ir fiksēts arī viens smagāks īpatnis, kura svars ir bijis 23 kg.<ref>Wood, Gerald (1983). The Guinness Book of Animal Facts and Feats. {{ISBN|978-0-85112-235-9}}</ref> Taurētājgulbja ķermenis ir spēcīgi veidots, tā kakls ir garš un slaids, kas parasti tiek turēts izstiepts taisni gan peldot, gan lidojot.<ref name=all>[https://www.allaboutbirds.org/guide/Trumpeter_Swan/lifehistory All about birds: Trumpeter Swan]</ref> [[Knābis]] slaids, ķīļveida un melns, reizēm gar mutes atvērumu ir sārta, šaura līnija. Knābis ir apmēram 10,5—12 cm garš. [[Kāja]]s var būt melnas, pelēkrozā vai dzeltenpelēkas. Pieaugušo īpatņu apspalvojums balts, bet jaunie gulbji un gulbēni ir gaiši pelēki ar sārtām kājām. Balts apspalvojums izaug apmēram gada vecumā.<ref name=all/> == Uzvedība == Taurētājgulbis izvēlas dzīvot nomaļās, cilvēku netraucētās [[saldūdens]] tilpēs, īpaši tas raksturīgs ligzdošanas sezonas laikā.<ref name=madge/> Taurētājgulbja populāciju ietekmē [[bebrs|bebru]] un [[Ondatra|ondatru]] populācijas veselīgums, jo to ligzdošana bieži ir saistīta ar šo grauzēju darbību. Atjaunojoties grauzēju populācijai, atjaunojās arī taurētājgulbja populācija.<ref name=all/> Ligzdošanas laikā taurētājgulbis izvēlas seklas, bagātīgi ar ūdensaugiem aizaugušas saldūdens tilpes, ne dziļākas par 2 metriem.<ref name=all/> Tā kā putns ir liels un smags, tad, lai paceltos spārnos, taurētājgulbis ieskrienas pa ūdens virsmu apmēram 100 m.<ref name=all/> Lidojums ir spēcīgs, spārnu vēdas ātras un seklas. Taurētājgulbji parasti ceļo pa pāriem vai nelielās ģimeņu grupās. Lido samērā zemu, zemāk nekā citas [[gulbji|gulbju]] sugas.<ref name=all/> Uz sauszemes tas izskatās samērā neveikls, jo kājas atrodas nedaudz uz aizmuguri no līdzsvara centra. Tomēr taurētājgulbis vienā gājienā spēj noiet vairākus [[kilometrs|kilometrus]], turklāt kopā ar mazajiem gulbēniem, kas ir jaunāki par vienu nedēļu.<ref name=all/> Dienā vairākas stundas tiek veltītas apspalvojuma tīrīšanai un sakopšanai, spalvas ieeļļojot ar sekrētu, kas izdalās no dziedzera pie [[aste]]s pamatnes. Sekrēts atgrūž ūdeni un padara spalvas ūdenī nemirkstošas.<ref name=all/> == Barība == [[Attēls:Symmetry_in_Nature_(8511428150).jpg|thumb|240px|Lai sasniegtu augus, taurētājgulbis pabāž zem ūdens galvu, kaklu un plecus, ķermeni izslejot vertikāli uz augšu]] [[Attēls:NPS_Wildlife._Trumpeter_Swan_on_Nest.jpg|thumb|240px|Ligzdu taurētājgulbja pāris būvē 14—35 dienas]] [[Attēls:Trumpeter_Swan_brood.jpg|thumb|240px|Ligzdošanas sezonas laikā taurētājgulbji ir ļoti agresīvi]] Taurētājgulbis barojas galvenokārt ar dažādiem ūdensaugiem, retos gadījumos arī ar nelielām [[zivs|zivtiņām]] un [[ikri]]em. Mazuļi un jaunie putni medī arī ūdens [[kukaiņi|kukaiņus]]. Iecienīti [[augi]] ir [[glīveņu dzimta|glīvenes]], [[valisnērija]]s, [[parastā skujene|parastās skujenes]], [[grīšļi]], [[doņi]], savvaļas [[rīsi]], [[peldošā ūdenszāle|peldošās ūdenszāles]] un [[aļģes]]. Lai piekļūtu pie augiem dziļumā, taurētājgulbis pabāž zem ūdens galvu ar visu kaklu, izslejot ķermeni un asti vertikāli gaisā. Gulbis barojas arī, filtrējot [[ūdens|ūdeni]] caur knābi, līdzīgi kā [[pīle]]. Tas mēdz ar platajām, pleznotajām pēdām sakult ūdeni, lai paceltu augšup dažādas augu un dūņu daļas.<ref name=all/> Ziemas periodā tas barojas arī ar sauszemes augiem un [[oga|ogām]], piemēram, [[mellene|mellenēm]], [[dzērvene|dzērvenēm]], [[lupīnas|lupīnām]], [[mieži]]em, [[kukurūza|kukurūzu]], [[kvieši]]em un [[rudzi]]em, stiebrus un [[grauds|graudus]] ieskaitot. Gulbis ziemā labprāt barojas arī ar [[kartupelis|kartupeļiem]] un [[burkāns|burkāniem]], izrokot saknes ar knābi.<ref name=all/> == Ligzdošana == Taurētājgulbji dzimumbriedumu sasniedz 3—4 gadu vecumā. Tie veido monogāmus pārus uz mūžu, paliekot kopā arī migrācijas parlidojumos. Lai gan parasti gulbji izveido jaunu pāri, partnerim ejot bojā, tomēr reizēm tēviņi mātītes nāves gadījumā kļūst par vientuļniekiem.<ref name=all/> [[Ligzda|Ligzdu]] būvē pāris kopīgi, gādājot dažādus materiālus: niedres, ūdensaugus, grīšļus un zāli. Kad augu kalns ir sakrauts, mātīte ar ķermeņa un knābja palidzību tajā izveido bļodveida padziļinājumu. Reizēm ligzda tiek oderēta ar dažām [[spalva|spalvām]]. Ligzdu pāris būvē apmēram 14—35 dienas. Tā pabeigta ir apmēram 3 metrus diametrā un metru augsta, bet ligzdas "bļoda" ir 30—40 cm diametrā un 10—20 cm dziļa.<ref name=all/> Tā parasti atrodas ūdens tuvumā, bet ne tālāk par 200 metriem no krasta.<ref name=all/> Ligzda tiek izmantota vairākus gadus pēc kārtas.<ref name=mitch>Mitchell, C. D.; Eichholz, M. W. (2010). "Trumpeter swan (Cygnus buccinator)". In Poole, A. The Birds of North America Online. Ithaca: Cornell Lab of Ornithology.</ref> Dējumā parasti ir 4—6 krēmīgi baltas [[ola]]s, bet dējumā var būt arī līdz 12 olām. Olas ir ļoti lielas (73 mm platas, 113 mm garas), iespējams, lielākās no lidojošo putnu olām pasaulē.<ref name=mitch/> Piemēram, tās ir par 20% lielākas nekā [[Andu kondors|Andu kondora]] olas, toties pieaugušie putni ir apmēram vienādi lieli.<ref>Rohwer, F.C.; Eisenhauer, D.I. (1989). "Egg mass and clutch size relationships in geese, eiders, and swans". Ornis Scandinavica 20: 43–48. doi:10.2307/3676706.</ref> Inkubācijas periods ilgst 32—37 dienas. Perē abi vecāki, bet mātīte uzņemas galveno perēšanai nepieciešamo laiku. Perējot taurētājgulbji olas aptver ar savām pleznotajām [[pēda|pēdām]]. Mazuļi divu dienu vecumā spēj peldēt, bet paši patstāvīgi baroties apmēram 2 nedēļu vecumā. Lidot tie sāk 3—4 mēnešu vecumā.<ref>[http://www.lpzoo.org/animal/trumpeter-swan Lincoln Zoo Park: Trumpeter Swan]</ref> Ligzdošanas sezonas laikā taurētājgulbji ir ļoti agresīvi un teritoriāli, padzenot ikvienu no savas teritorijas, sugas brāļus ieskaitot.<ref name=mitch/> Drīz pēc mazuļu izšķilšanās āmtītes maina apspalvojumu, tēviņi maina spalvas apmēram mēnesi vēlāk, kad mātītes ir pabeigušas spalvu nomaiņu. Šajā periodā putni nespēj lidot. Vecākais zināmais tauretājgulbis savvaļā ir sasniedzis 26 gadu vecumu, nebrīvē 32 gadus.<ref name=all/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.birdlife.org/datazone/species/factsheet/22679859 BirdLife: Trumpeter Swan Cygnus buccinator] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150912171047/http://www.birdlife.org/datazone/species/factsheet/22679859 |date={{dat|2015|09|12||bez}} }} *[http://www.trumpeterswansociety.org Trumpeter Swan Society home page] *[http://www.adfg.alaska.gov/index.cfm?adfg=trumpeterswan.printerfriendly Alaska Department of Fish and Game: Trumpeter Swan] *[http://ibc.lynxeds.com/species/trumpeter-swan-cygnus-buccinator IBC: Trumpeter Swan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151107025551/http://ibc.lynxeds.com/species/trumpeter-swan-cygnus-buccinator |date={{dat|2015|11|07||bez}} }} [[Kategorija:Gulbji]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] ikzub12lrypmhz138m9cvddo55wlr3w 0 322780 3668587 2539821 2022-08-09T19:46:40Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Islienas ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Varakļānu novads]] | vieta3 = [[Murmastienes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=39 | plat_s=18 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=22 | gar_s=58 | gar_EW=E | platība_ha = 11,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,0 | Max_dziļums = 2,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Isliena]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Islienas ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1366/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=11163 |title=Informācija par objektu: Islienas ezers |accessdate={{dat|2016|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces purva ezers [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] rietumu daļā, [[Kurtavas purvs|Kurtavas purvā]]. Dibens - dūņains. Krasti - zemi. Ietek grāvji, iztek - [[Isliena]]. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[meldrs|meldri]], [[niedre]]s, [[kosas]], [[vilkvālīte]]s, [[lēpe]]s, [[glīvenes]], [[puplaksis|puplakši]], [[grīšļi]]. Ezerā dzīvo [[asaris|asari]], [[līdaka]]s, [[līnis|līņi]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[karūsa]]s, [[ķisis|ķīši]], [[vēži]]. Ligzdo [[pīle]]s. Novērojama [[bebri|bebru]] darbība. Ezers ietilpst [[Teiču dabas rezervāts|Teiču dabas rezervāta]] teritorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Varakļānu novada ezeri]] [[Kategorija:Murmastienes pagasts]] sren6cnmz1uej1qyyxon5j474tpf0e8 0 323131 3668585 2540193 2022-08-09T19:45:47Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Siksalas ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Varakļānu novads]] | vieta3 = [[Murmastienes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=38 | plat_s=55 | plat_NS=N | gar_d=26 | gar_m=25 | gar_s=04 | gar_EW=E | platība_ha = 14,6 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 3,4 | Max_dziļums = 6,4 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = grāvis uz [[Isliena|Islienu]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Siksala]] }} '''Siksalas ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1610/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=11162 |title=Informācija par objektu: Siksalas ezers |accessdate={{dat|2016|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces purva ezers [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] rietumu daļā, atrodas pie [[Teiču purvs|Teiču purva]] salas. Dibens - dūņains, siekstains. Krasti - augsti, ziemeļrietumos lēzeni. Ietek - sīki grāvīši, iztek - grāvis uz [[Isliena|Islienu]]. Ūdens krāsa - brūnūdens. Makrofīti - [[grīšļi]]. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]] un [[plaudis|plauži]]. Novērojama [[bebri|bebru]] darbība. Uz ziemeļrietumiem no ezera atrodas [[Siksala]]s ciems, ezera krastā - [[Siksalas kapi]]. Ezers ietilpst [[Teiču dabas rezervāts|Teiču dabas rezervāta]] teritorijā. Ezerā ir peldvieta. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Varakļānu novada ezeri]] [[Kategorija:Murmastienes pagasts]] 1x8ut9hu4qvpiwx4edk9acy28r9xq96 0 324421 3668583 3335229 2022-08-09T19:43:49Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Valdis | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Valkas novads]] | vieta3 = [[Ērģemes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=44 | plat_s=54 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=46 | gar_s=13| gar_EW=E | platība_ha = 24,8 | garums = | platums <!-- tikai skaitli; km --> | Vid_dziļums = 7,5 | Max_dziļums = 13,1 | tilpums = <!-- tikai skaitli --> | augstums_vjl = | izteka = | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Valdis''' (arī '''Vadžu ezers''', '''Valda ezers''', '''Valža ezers''', '''Valžezers''', '''Valžu ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1696/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=67846 |title=Informācija par objektu: Valdis |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir publisks subglaciāls caurteces ezers [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]] dienvidos, uz dienvidrietumiem no [[Turna]]s. Dibens - smilšains, vietām dūņains. Krasti - zemi, austrumos - slīpi. Ezerā ietek grāvis un strauts, iztek - strauts uz [[Seda (upe)|Sedu]]. Ūdens krāsa - dzidrūdens. [[Makrofīti]] - [[niedres]], ezera [[meldri]], [[garlapu gundega]]s, [[grīšļi]], [[glīvenes]] (visgarās, spožās, peldošās), [[dzeltenā lēpe|dzeltenās lēpes]], [[skujene (augs)|skujenes]], [[sūnas]], [[hāra]]s. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[līnis|līņi]], [[karūsa]]s, [[akmeņgrauzis|akmeņgrauži]], [[asaris|asari]] un [[plaudis|plauži]]. Sastopami [[vēži]]. Ezerā mīt [[bebrs|bebri]]. Ezers ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. Ezera ziemeļaustrumos ierīkota atpūtas vieta un peldvieta. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valkas novada ezeri]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] 53pf2a85fk0y13z8yannyusmqp7tmuk 10 326752 3668646 3668361 2022-08-10T03:05:20Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Otrais pasaules karš]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Vladimirs Putins]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/09 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> hw74qwuz2twzmpbcbpvzc669ypv4aiu 0 327557 3668523 2567932 2022-08-09T18:04:18Z Gustamons 90751 Ekstra info ar grāmatas atsauci wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] 7dxok1z33j03gigvr99bs89k8vn80t2 3668524 3668523 2022-08-09T18:05:26Z Gustamons 90751 In use wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. {{in use}} == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] t7sndofvi2i3cdzkvpq0ep8adk6fspt 3668528 3668524 2022-08-09T18:22:37Z Gustamons 90751 Anemofilā apputeksnēšana wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. {{in use}} == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] lzwo41608uo3dzusgldw25qnqitdi47 3668535 3668528 2022-08-09T18:29:27Z Gustamons 90751 Es vēlos turpināt rakstīt, bet rīt. Ja vēlaties, varat šodien pakoriģēt, bet es rīt no rīta plānoju atgriezties wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] {{in use2}} '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] su3hu0orfmac0i29wi0ji8q6rrzn9xb 3668536 3668535 2022-08-09T18:29:57Z Gustamons 90751 In use jāiemācās man izmantot wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] {{in use}} '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] 2wcdjvqc8dgccmhl7h4o94ic06dsea1 3668537 3668536 2022-08-09T18:30:11Z Gustamons 90751 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] {{inuse2}} '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-152 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] p7av53o8vxpyl1766m43m6s2tmdc1b0 3668653 3668537 2022-08-10T04:31:01Z Gustamons 90751 Pagaidām no manas puses pagaidām viss par šo tēmu wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-155 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas. === Entomofilija === Putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem sauc par entomofiliju. Tas ir izplatītākais augu apputeksnēšanās veids - apmēram 90% visu augu sugu putekšņus pārnēsā bites, [[kamenes]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[tauriņi]], u.c. kukaiņi. Entomofilija atspoguļo kukaiņu barošanās un augu vairošanās procesu sakarību. Augi rada [[Nektārs|nektāru]] un putekšņus, no kā pārtiek apputeksnējošie kukaiņi, kā arī ziedi tos pievilina ar krāšņiem ziediem un [[Smaržas|smaržu]]. Ziedu smaržu galvenokārt nosaka [[Ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] sastāvs. Zieda uzbūve arī sekmē putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem, piemēram, [[Zilā kurpīte|zilajām kurpītēm]] - ''Aconitum napellus'', zieda izmēri un forma atbilst kameņu ķermeņa izmēriem un formai. Putekšņi entomofilajiem augiem parasti ir lielāki nekā anemofilajiem. Uz putekšņu [[Eksīna|eksīnas]] sastopami dažādi izaugumi, kas sekmē putekšņu pieķeršanos pie kukaiņiem. === Hidrofilija === Putekšņu pārnešana pa [[Ūdens|ūdeni]] sauc par hidrofiliju. Tā ir raksturīga ūdens augiem, piemēram, [[Glīvenes|glīvenēm]] - ''Potamogeton''. === Ornitofilija === Putekšņu pārnešana ar putniem sauc par ornitofiliju. To veic putni: [[Kolibri|kolibriji]], [[papagaiļi]], u.c. un šie augi galvenokārt sastopami [[Subtropu josla|subtropos]] un [[Tropu josla|tropos]]. == Mākslīgā apputeksnēšana == Augus mākslīgi apputeksnē [[Selekcija|selekcijā]] un [[sēklkopībā]]. Selekcijā augus mākslīgi apputeksnē, ja augus vēlas krustot jeb hibridizēt, lai iegūtu jaunas šķirnes vai uzlabotu esošo šķirņu īpašības. Sēklkopībā mākslīgā apputeksnēšana ir nepieciešama daudziem kultūraugiem, jo putekšņlapas un [[auglenīca]] atrodas laiviņā, kas ir stingri saaugusi, un sīkie kukainīši nevar to atvērt. Šādi jāapputeksnē [[saulgriezes]], rudzi, [[Griķi (ģints)|griķi]] u.c. kultūraugi, ja vēlas iegūt labu ražu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] ex8ku9fpkocgih7sz7hrnhka3tl2axq 3668656 3668653 2022-08-10T04:43:38Z Gustamons 90751 +Bildes wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[Mieži|miežiem]] - ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] - ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] - ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] - ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] - ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-155 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == [[Attēls:Melissodes desponsa, f, face, Maine, Du Clos 2015-12-01-17.37 (24469964305).jpg|thumb|[[Medusbišu apakšdzimta|Medusbišu apakšdzimtas]] bite(''Melissodes'') pārklāta ar putekšņiem]] Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] - ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] - ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] - ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] - ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] - ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] - ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] - ''Corylus'', [[Bērzi|bērziem]] - ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] - populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi|Rudziem]] - ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] - ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas. [[Attēls:Pollen from pine-tree.jpg|thumb|Anemofilijas augi, piemēram, [[priedes]] rada daudz putekšņu, kurus pārnēsā vējš]] === Entomofilija === Putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem sauc par entomofiliju. Tas ir izplatītākais augu apputeksnēšanās veids - apmēram 90% visu augu sugu putekšņus pārnēsā bites, [[kamenes]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[tauriņi]], u.c. kukaiņi. Entomofilija atspoguļo kukaiņu barošanās un augu vairošanās procesu sakarību. Augi rada [[Nektārs|nektāru]] un putekšņus, no kā pārtiek apputeksnējošie kukaiņi, kā arī ziedi tos pievilina ar krāšņiem ziediem un [[Smaržas|smaržu]]. Ziedu smaržu galvenokārt nosaka [[Ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] sastāvs. Zieda uzbūve arī sekmē putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem, piemēram, [[Zilā kurpīte|zilajām kurpītēm]] - ''Aconitum napellus'', zieda izmēri un forma atbilst kameņu ķermeņa izmēriem un formai. Putekšņi entomofilajiem augiem parasti ir lielāki nekā anemofilajiem. Uz putekšņu [[Eksīna|eksīnas]] sastopami dažādi izaugumi, kas sekmē putekšņu pieķeršanos pie kukaiņiem. === Hidrofilija === Putekšņu pārnešana pa [[Ūdens|ūdeni]] sauc par hidrofiliju. Tā ir raksturīga ūdens augiem, piemēram, [[Glīvenes|glīvenēm]] - ''Potamogeton''. === Ornitofilija === Putekšņu pārnešana ar putniem sauc par ornitofiliju. To veic putni: [[Kolibri|kolibriji]], [[papagaiļi]], u.c. un šie augi galvenokārt sastopami [[Subtropu josla|subtropos]] un [[Tropu josla|tropos]]. == Mākslīgā apputeksnēšana == Augus mākslīgi apputeksnē [[Selekcija|selekcijā]] un [[sēklkopībā]]. Selekcijā augus mākslīgi apputeksnē, ja augus vēlas krustot jeb hibridizēt, lai iegūtu jaunas šķirnes vai uzlabotu esošo šķirņu īpašības. Sēklkopībā mākslīgā apputeksnēšana ir nepieciešama daudziem kultūraugiem, jo putekšņlapas un [[auglenīca]] atrodas laiviņā, kas ir stingri saaugusi, un sīkie kukainīši nevar to atvērt. Šādi jāapputeksnē [[saulgriezes]], rudzi, [[Griķi (ģints)|griķi]] u.c. kultūraugi, ja vēlas iegūt labu ražu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] e0k02keg7kpu1aa0uf7g3paaqlvtjj9 0 327559 3668660 2565632 2022-08-10T04:49:23Z Gustamons 90751 Mēģinu uztaisīt precīzāku aplinku wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Pašappute]] 4z1q2nwqpyhoadhm85e8r46zq5kymzp 0 327560 3668665 2565633 2022-08-10T04:53:14Z Gustamons 90751 Precīzāks aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 328588 3668513 3658979 2022-08-09T17:02:41Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džeimss Lovels | vārds_orig = ''James Lovell'' | attēls = Jim Lovell official 1964 portrait.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Dž. Lovels 1966. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Klīvlenda]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], {{USA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = ''Marilyn Lillie Gerlach'' | bērni = ''Barbara''<br />''James''<br />''Susan''<br />''Jeffrey'' | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 29 d 19 h 3 min | kos_iesaukums = 1962. gads | kos_misija = 1. ''[[Gemini 7]]''<br />2. ''[[Gemini 12]]''<br />3. ''[[Apollo 8]]''<br />4. ''[[Apollo 13]]'' | kos_kuģi = }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = kapteinis | dienesta_laiks = 1952.—1973. | valsts = {{USA}} | struktūra = [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flote]] | vienība = | nodarbošanās = lidotājs | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = [[Viskonsinas Universitāte]], ASV Jūras kara flotes akadēmija, Harvardas biznesa skola | cits_darbs = }} }} '''Džeimss Arturs "Džims" Lovels jaunākais''' (''James Arthur "Jim" Lovell, Jr.''; dzimis {{dat|1928|3|25}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvaļināts [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotes]] lidotājs, kapteinis, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]. Viņš ir veicis četrus lidojumus kosmosā, to skaitā pirmo lidojumu apkārt [[Mēness|Mēnesim]]. Bijis komandieris kosmosa kuģim ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes. == Dzīvesgājums == Džeimss Lovels dzimis {{dat|1928|3|25||bez}} [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. Viņš bija vienīgais bērns [[čehi|čehu]] izcelsmes mātei Blanšai. Tēvs gāja bojā 1933. gadā autoavārijā. Māte ar Džeimsu pārcēlās uz Indiānas štatu, vēlāk — uz [[Milvoki]] [[Viskonsina|Viskonsinā]], kur viņš pabeidza vidusskolu. 1946. gadā Lovels iestājās [[Viskonsinas Universitāte|Viskonsinas Universitātē]] ''Flying Midshipman'' programmā, kur gatavoja kara aviatorus. 1948. gadā viņš iestājās ASV Jūras kara flotes akadēmijā, un 1952. gadā ieguva bakalaura grādu. 1952. gadā Džeimss Lovels iestājās [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Pensakola|Pensakolā]] līdz 1954. gada februārim apguva lidošanas prasmes. Līdz 1957. gadam viņš lidoja ar jūras iznīcinātāju ''[[McDonnell F2H Banshee|F2H Banshee]]''. 1958. gadā Lovels pabeidza izmēģinātāju lidotāju kursus Jūras kara flotes Gaisa izmēģinājumu centrā ''Pax River'' Jūras kara flotes aviācijas stacijā. 1959. gadā Džeimss Lovels pieteicās ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' pirmajai pilotējamo kosmisko lidojumu programmai ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'', bet viņu neuzņēma medicīnisku apsvērumu dēļ. Nākamos četrus gadus viņš turpināja dienestu ''Pax River'' kā izmēģinātājpilots un instruktors. [[Attēls:S65-59932.jpg|left|180px|thumb|Džeimss Lovels (no kreisās) un [[Frenks Bormans]] dodas uz kosmosa kuģi ''[[Gemini 7]]'']] 1962. gada septembrī Džeimss Lovels tika uzņemts otrajā ''NASA'' astronautu grupā. 1963. gadā sāka gatavoties lidojumam ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' programmā. Lovels bija ''[[Gemini 4]]'' dublieru apkalpes pilots. Džims Lovels savu pirmo kosmisko lidojumu veica 1965. gada decembrī kā ''[[Gemini 7]]'' pilots kopā ar [[Frenks Bormans|Frenku Bormanu]]. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu (gandrīz 14 diennaktis) un veica pasaulē pirmās kosmisko aparātu tuvošanās operācijas (ar kosmosa kuģi ''[[Gemini 6A]]''). 1966. gada janvārī Lovelu apstiprināja par ''[[Gemini 10]]'' dublieru apkalpes komandējošo pilotu, un pēc tam viņš kļūtu par ''Gemini 13'' komandējošo pilotu. 1966. gada februārī ''[[Gemini 9A|Gemini 9]]'' pamatapkalpes locekļi [[Eliots Sī]] un [[Čārlzs Basets]] gāja bojā aviokatastrofā. ''Gemini 10'' dublieru apkalpe kļuva par ''Gemini 9'' dublieru apkalpi un līdz ar to ''Gemini 12'' pamatapkalpi. Lovela otrais lidojums kosmosā notika 1966. gada novembrī, esot ''[[Gemini 12]]'' komandējošajam pilotam. 1968. gada decembrī Džims Lovels veica trešo lidojumu kosmosa kuģī ''[[Apollo 8]]''. Pirmoreiz vēsturē kosmosa kuģis sasniedza Mēness orbītu. Tika veikti 20 apriņķojumi ar Mēnesi. Ceturtais viņa lidojums kosmosā notika 1970. gada aprīlī, esot komandierim kosmosa kuģim ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes. 1971. gada maijā Džeimss Lovels kļuva par Džonsona kosmosa centra direktora vietnieku zinātnes jautājumos. 1973. gada 1. martā Lovels atstāja ''NASA'' un atvaļinājās no Jūras kara flotes. [[Attēls:FrankBormanJamesLovellWilliamAndersDec2008.jpg|thumb|340px|(no kreisās) [[Frenks Bormans]], Džeimss Lovels un [[Viljams Enderss]] 2008. gada decembrī]] 1973. gada martā Lovels sāka strādāt ''Bay-Houston Towing Company''; 1975. gadā viņš kļuva par šī uzņēmuma izpilddirektoru. 1977. gadā viņš kļuva par ''Fisk Telephone Systems'' prezidentu. No 1981. līdz 1991. gadam Lovels strādāja ''Centel Corporation''. 2000. gadā iekļuva ''Space Media Inc.'' padomē. Viņš ir dibinājis uzņēmumu ''Lovell Communications'', kas nodarbojas ar ASV kosmiskās programmas informācijas izplatīšanu. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Amats ! Ilgums |- | ''[[Gemini 7]]'' | {{dat|1965|12|4|SK}} | {{dat|1965|12|18|SK}} | [[Frenks Bormans]] | Pilots | 13 d 18 h 35 min |- | ''[[Gemini 12]]'' | {{dat|1966|11|11|SK}} | {{dat|1966|11|15|SK}} | [[Edvins Oldrins]] | Komandējošais pilots | 3 d 22 h 34 min |- | ''[[Apollo 8]]'' | {{dat|1968|12|21|SK}} | {{dat|1968|12|27|SK}} | [[Frenks Bormans]]<br />[[Viljams Enderss]] | Komandmoduļa pilots | 6 d 3 h 42 min |- | ''[[Apollo 13]]'' | {{dat|1968|12|21|SK}} | {{dat|1968|12|27|SK}} | [[Džons Svaigerts]]<br />[[Freds Heiss]] | Komandieris | 5 d 22 h 54 min |} == Ārējās saites == * [http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/lovell-ja.html Johnson Space Center biography] {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_usa/text/lovell.htm Джеймс Артур Ловелл, мл.] astronaut.ru {{ru ikona}} {{ASV astronauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lovels, Džeimss}} [[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]] [[Kategorija:ASV astronauti]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] lre758bu2d3rf1zegddik161y6iayc3 0 337126 3668538 3236635 2022-08-09T18:33:42Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Stepiņš Krauklis Broce.jpg|thumb|200px|Stepiņš Krauklis [[Broce]]s kolekcijas zīmējumā.]] '''Stepiņš Krauklis''' ({{val|de|Stephan Rabe}}) bija [[latvieši|latviešu]] karavīrs [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā izdotajā skrejlapā rakstīts, ka Vidzemes zemnieks Stepiņš Krauklis, vāciski saukts Stefans Rābe (''Steppinsch Krauklis auf Teutsch Stephan Rabe genannd''), pirms [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujas]] 1700. gada 20. novembrī pa kādu apkārtceļu aizvedis [[Kārlis XII|Kārļa XII]] karaspēku aiz [[Maskavija]]s karaspēka nometnes pirms Narvas pilsētas un tā "devis iespēju viņa karaliskajai majestātei panākt spožu uzvaru". Pēc [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] hipotēzes Stepiņš Krauklis varētu būt bijis vēlākās Krievijas ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] bioloģiskais tēvs, kura uzvārds vēlāk poliskots kā "Skavronskis" ({{val|pl|Skavronski}} — 'kovārnis').<ref>[http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm Edgars Dunsdorfs. Krievijas ķeizarienes Katrīnas tautības problēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826212158/http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} [[Jaunā Gaita]] nr. 48, 1964.</ref> Jau agrāk bija publicēts uzskats, ka viņas patiesais meitas uzvārds bijis nevis Skavronska, bet gan Rabe ({{val-de|Rabe}} — krauklis}}).<ref>Белозёрская Н. А. Происхождение Екатерины I. Исторический вестник. — 1902. — № 1. — С. 76.</ref>. Savukārt [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] savā romānā "Pēteris I" rakstīja, ka viņas pirmā vīra uzvārds bijis Rabe.<ref>Aleksejs Tolstojs. Pēteris Pirmais. Rīga: Zvaigzne 1986. – 745 lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krauklis, Stepiņš}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Lielais Ziemeļu karš]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] 24puy5kvj847y51rcp040qxa7cses8o 3668542 3668538 2022-08-09T18:35:18Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Stepiņš Krauklis Broce.jpg|thumb|200px|Stepiņš Krauklis [[Broce]]s kolekcijas zīmējumā.]] '''Stepiņš Krauklis''' ({{val|de|Stephan Rabe}}) bija [[latvieši|latviešu]] karavīrs [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā izdotajā skrejlapā rakstīts, ka Vidzemes zemnieks Stepiņš Krauklis, vāciski saukts Stefans Rābe (''Steppinsch Krauklis auf Teutsch Stephan Rabe genannd''), pirms [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujas]] 1700. gada 20. novembrī pa kādu apkārtceļu aizvedis [[Kārlis XII|Kārļa XII]] karaspēku aiz [[Maskavija]]s karaspēka nometnes pirms Narvas pilsētas un tā "devis iespēju viņa karaliskajai majestātei panākt spožu uzvaru". Pēc [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] hipotēzes Stepiņš Krauklis varētu būt bijis vēlākās Krievijas ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] bioloģiskais tēvs, kura uzvārds vēlāk poliskots kā "Skavronskis" ({{val|pl|Skavronski}} — 'kovārnis').<ref>[http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm Edgars Dunsdorfs. Krievijas ķeizarienes Katrīnas tautības problēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160826212158/http://jaunagaita.net/jg48/JG48_Dunsdorfs.htm |date={{dat|2016|08|26||bez}} }} [[Jaunā Gaita]] nr. 48, 1964.</ref> Jau agrāk bija publicēts uzskats, ka viņas patiesais meitas uzvārds bijis nevis Skavronska, bet gan Rabe ({{val-de|Rabe}} — krauklis).<ref>Белозёрская Н. А. Происхождение Екатерины I. Исторический вестник. — 1902. — № 1. — С. 76.</ref>. Savukārt [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] savā romānā "Pēteris I" rakstīja, ka viņas pirmā vīra uzvārds bijis Rabe.<ref>Aleksejs Tolstojs. Pēteris Pirmais. Rīga: Zvaigzne 1986. – 745 lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krauklis, Stepiņš}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Lielais Ziemeļu karš]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] gpfhif2bwlqzkgrx0ntay4uz133fecc 0 340836 3668547 3667717 2022-08-09T18:44:21Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = La La Land: Kalifornijas sapņi | oriģinālnos = ''La La Land'' | attēls = La La Land (film).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = | scenārijs = Damjēns Šazels | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Emma Stouna]] * [[Džons Ledžends]] * [[Rozmarija Devita]] | mūzika = [[Džastins Hurvics]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Summit Entertainment]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|8|31|Venēcija|2016|12|9|ASV|2016|12|16|Latvija}} | ilgums = 128 minūtes<!--Theatrical runtime: 128:09--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/la-la-land-film | title=''La La Land'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 14, 2016 | accessdate=October 14, 2016}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}}<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce|last1=Bart|first1=Peter|title=Peter Bart: ‘La La Land’ Adds Musical Backbeat To Wide-Open Awards Race|url=http://deadline.com/2016/11/la-la-land-oscar-chances-hollywood-indie-disconnect-1201856303/|publisher=[[Deadline Hollywood]]|accessdate=December 2, 2016}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|448,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lalaland.htm |title=La La Land (2016) |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2022|8|9||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"La La Land: Kalifornijas sapņi"''' ({{val|en|La La Land}}) ir 2016. gada ASV muzikāla komēdijdrāmas filma, kuras režisors ir [[Damjēns Šazels]]. Filma ir par mūziķi un topošu aktrisi, kas satiekas un iemīlas viens otrā. Galvenās lomas tajā attēlo [[Raiens Goslings]], [[Emma Stouna]], [[Džons Ledžends]] un [[Rozmarija Devita]]. "La La Land: Kalifornijas sapņi" pirmizrāde notika {{dat|2016|8|31||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu ir atzinis par vienu no 2016. gada desmit labākajām filmām. Uzvarot [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremonijā septiņās nominācijās, filma uzstādīja rekordu (iepriekšējais rekords, ko dalīja vairākas filmas, bija sešas balvas), balva saņemta par labāko mūziklu vai kinokomēdiju, labāko režisora darbu, labāko aktieri, labāko aktrisi, labāko scenāriju, labāko oriģinālmūziku un labāko dziesmu. Filma nominēta 14 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], saņemot tikpat lielu nomināciju skaitu kā savā laikā saņēma filmas "[[Viss par Ievu]]" (1950) un "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997). "La La Land: Kalifornijas sapņi" ieguva 6 Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā balvas ieguva režisors Damjēns Šazels (kļūstot par jaunāko režisoru, kas jebkad saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu), galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna un komponists [[Džastins Hurvics]] (gan par oriģinālmūziku, gan par labāko dziesmu ''City of Stars''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] dfscmyquscupixjw65rcpy34zgheynx 0 347660 3668637 3173405 2022-08-10T02:41:39Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dvietes paliene.jpg|300px|thumb|[[Dvietes paliene]]]] '''Paliene''' jeb '''[[pali|palu]] terase''' ir periodiski pilnīgi vai daļēji applūstoša [[ūdenstilpe]]s ielejas daļa. No palienes neapplūstošās daļas jeb virspalu terases palieni parasti norobežo nogāze. Palu ūdeņi regulāri bagātina palieni ar organiskām vielām ([[alūvijs|alūviju]]), tādēļ palieņu [[augsne]]s ir ļoti [[augsne#augsnes auglība|auglīgas]]. Paliene parasti stiepjas gar upi gandrīz nepārtrauktas joslas veidā, tās platums var būt no dažiem metriem mazajām upēm līdz vairākiem kilometriem lielākajām upēm. Palu laikā paliene izveidojas par milzīgu ūdenskrātuvi, kas reizē darbojas kā dabisks ūdens "sūklis", pasargājot no applūšanas lielas apkārtējās teritorijas, to skaitā apdzīvotas vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lob.lv/lv/LIFE_plavas/plavas_Latvija.php|title= Palieņu pļavas Latvijā|accessdate= 2017-04-01|work= |publisher= Latvijas Ornitoloģijas Biedrība|date= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161125080133/http://www.lob.lv/lv/LIFE_plavas/plavas_Latvija.php|archivedate= 2016-11-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zemes zinātnes]] gqmifasofi4d6zskahllzay7uxfmn9z 0 352562 3668556 3664444 2022-08-09T19:04:00Z Spnq 103627 Izlaboju vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|nodalījums=Magnoliophyta|binomial=Cyperaceae|att_nosaukums=[[Meža meldrs]] (''S. sylvaticus'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums_lv=Segsēkļi|rinda=Poales|klase=Liliopsida|attēls=ScirpusSylvaticus.jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|kategorijas=nē|ģints_lv=Meldri|ģints=Scirpus}} '''Meldri''' ({{val|la|Scirpus}}) ir [[grīšļu dzimta]]s (''Cyperaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes [[ūdensaugi]] ar cilindrisku vai trīsšķautnainu [[stumbrs|stublāju]], kas var sasniegt 2—3 m garumu. Bet ir arī miniatūras sugas ap 20—30 cm garumā. Stublāji klāti ar lineārām [[Lapas|lapām]], līdzīgi kā [[Grīšļi|grīslim]]. Cilindriskie stublāji var būt gludi un resni, kā arī lapām, bet tikai ar lapu makstīm. Dažām sugām lapas ir pavedienveidīgas, veidojot pie [[sakne]]s rozeti. [[zieds|Ziedkopa]] stublāja galā, parasti ļoti zarota, čemurveidīga vai skarveidīga, sastāv no daudzām vārpiņām. [[Skaras]] var sasniegt 10 cm. garumu. [[zieds|Ziedi]] ir divdzimuma. Ziedam ir 1—3 [[putekšņlapa]]s un 2—3 [[drīksna]]s. [[Apziednis|Apziedni]] parasti veido sariņi. [[Auglis]] ir plakani uzpūsts divšķautnains vai trīsšķautnains [[riekstiņš (auglis)|riekstiņš]]. Zemūdens daļu veido ložņājošs vai saīsināts [[saknenis]]. == Izplatība == Meldri ir izplatīti pa visu pasauli, bet vislielākā daudzveidība ir [[Tropu josla|tropos]] un [[Subtropu josla|subtropos]]. Tie parasti aug ūdenstilpēs vai [[Purvs|purvos]], atsevišķas sugas peld uz ūdens virsmas. Meldru ģintī ir ap 300 [[Suga|sugām]]. [[Latvija|Latvijā]] ir konstatētas 5 sugas, kas visas ir daudzgadīgi [[lakstaugs|lakstaugi]]. [[Sakņojošais meldrs|Sakņojošais]] (''S. radicans'') un [[saru meldrs]] (''S. setaceus'') Latvijā ir [[aizsargājamās sugas|aizsargājamas sugas]]. [[Meža meldrs]] (''S. sylvaticus'') bieži ir sastopams mitrās kūdrainās [[Pļava|pļavās]], slapjos [[Mežs|mežos]], [[Zemais purvs|zemajos]] un [[Pārejas purvs|pārejas purvos]], ūdenstilpju piekrastēs. [[Ezera meldrs]] (''S. lacustris'') bagātīgi aug [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Saldūdens|saldūdeņos]] un to piekrastēs. Turpat, tikai retāk, ir sastopams arī [[zilganais meldrs]] (''S. tabernaemontani''). Ezeru un zilgano meldru daži autori nodala [[lielmeldru ģints|lielmeldru ģintī]] (''Schoenoplectus''). == Pielietojums == Meldri plaši tiek izmantoti dažādiem rokdarbu pinumiem. No tiem gatavo saimniecības [[somas]], [[Grozs|grozus]], [[Paklājs|paklājiņus]] u.c. dekoratīvus elementus. [[Pīšana]]i tiek izmantotas meldru lapas. Atkarībā no ievākšanas laika tās var būt zaļā vai dzeltenā krāsā. Krāsas un elastības saglabāšanai tās žāvē ēnā. Agrāk meldri tika izmantoti arī kā celtniecības materiāls. Ar tiem klāja māju [[Jumts|jumtus]], izmanto [[apmetums|apmetumu]] nostiprināšanai. Pagājušā gadsimtā meldrus lauku celtniecībā izmantoja [[meldru betons|meldru betona]] iegūšanai, jaucot tos ar [[Cements|cementa]] vai [[Ģipsis|ģipša]] masu. Tos var izmantot arī vienkārši kā kurināmo. Meldru sakneņos ir daudz [[ciete]]s. Senos laikos no izžāvētiem sakneņiem gatavoja [[Milti|miltus]]. [[Kategorija:Grīšļu dzimta]] [[Kategorija:Eiropas flora]] [[Kategorija:Āzijas flora]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas flora]] 2ykzww1eafi2wajkha7qk8ubth2bh9j 0 361094 3668476 3489961 2022-08-09T13:25:55Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralhim'' | native_name = | logo = Уралхим.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2007. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Maskava]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.uralchem.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Uralhim''''' (''Уралхим''), pilns nosaukums '''Akciju sabiedrība «OHK Uralhim»''' (''ОХК Уралхим'') ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Maskava|Maskavā]]. ''AO OHK Uralhim'' 99 % kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam ''Uralchem Holding p.l.c.'', kura lielākais akcionārs ir [[Dmitrijs Mazepins]]. ''Uralhim'' ir viens no lielākajiem uzņēmumiem minerālmēslu tirgū Krievijā, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Austrumeiropā. Tas specializejies galvenokārt [[slāpeklis|slāpekli]] saturošā mēslojuma ražošanā. ''Uralhim'' grupa gadā ražo vairāk nekā 2,9 miljonus tonnu [[amonjaks|amonjaka]], 2,9 miljonus tonnu [[amonija salpetris|amonija salpetra]], 1,2 miljonus tonnu [[karbamīds|karbamīda]], 0,8 miljonus tonnu [[fosfors|fosfora]] un citu elementu minerālmēslus. == Vēsture == ''Uralhim'' dibinātājs Dmitrijs Mazepins 2003. gadā atstāja naftas pārstrādes uzņēmuma ''[[Sibur]]'' ģenerāldirektora amatu. Viņa kontrolētais uzņēmums ''Konstruktivnoe bjuro'' (''Конструктивное бюро'') 2004. gada izsolē nopirka [[Kirovočepecka|Kirovočepeckas]] ķīmiskā kombināta kontrolpaketi. Vēlāk ''Konstruktivnoe bjuro'' nopirka vairāku minerālmēslu ražotāju akciju paketes: ''Galogen'', ''Minudobrenija'', ''Azot'', ''Himprom''. 2007. gadā Dmitrijs Mazepins dibināja atvērto akciju sabiedrību '''Apvienotā ķīmiskā sabiedrība «Uralhim»''' (''Объединенная химическая компания «Уралхим»''), tajā apvienojot sev piederošos minerālmēslu uzņēmums. Tad arī dibināti transporta un loģistikas uzņēmumi ''OOO Uralhim Trans'' un ''Uralchem Freight Limited''. 2008. gadā nopirkti 71,7 % ''Voskresenskje mineralnye udobrenija'' kapitāldaļu un 7,5 % ''Toljattiazot'' kapitāldaļu (2009. gadā daļa palielināta līdz 9,7 %). 2009. gadā Latvijā dibināts kopuzņēmums SIA ''Riga Fertilizer Terminal'', lai Rīgas ostā izveidotu minerālmēslu terminālu; Latvijā dibināts arī tirdzniecības uzņēmums SIA ''URALCHEM Trading''. 2009. gadā iegādāti 44,3 % [[Perma]]s uzņēmuma ''Mineralnyje udobrenija'' akciju, palielinot dalību tajā līdz 46,5 %. 2010. gadā ''Uralhim'' visa produkcija reģistrēta [[Eiropas Ķimikāliju aģentūra|Eiropas Ķimikāliju aģentūrā]]. 2010. gadā Kirovočepeckas ķīmiskais kombināts reorganizēts par ''Zavod mineralnyh udobrenij KČHK'' (''Завод минеральных удобрений КЧХК''). Dalība uzņēmumā ''Voskresenskje mineralnye udobrenija'' palielināta līdz 89,89 %. 2011. gadā iegūti 100 % ''Zavod mineralnyh udobrenij KČHK'' kapitāldaļu. 2012. gadā iegūti 100 % ''Mineralnyje udobrenija'' kapitāldaļu. 2013. gadā iegūta daļa kālija minerālmēslu ražotājā ''[[Uralkalij]]''. 2014. gadā ''Uralhim'' kļuva par SIA ''[[Ventamonjaks]]'' galveno akcionāru. 2015. gadā mātes uzņēmums pārdēvēts par '''''AO «OHK Uralhim»'''''. 2015. gadā ''Zavod mineralnyh udobrenij KČHK'' apvienots ar ''OHK Uralhim''. 2017. gada 1. augustā tika pabeigta uzņēmuma ''AO Mineralnye udobrenija'' (Perma) apvienošana ar ''OHK Uralhim''; turpmāk tas darbojās kā filiāle ''PMU''. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka ''Uralhim'' būvēs termināli [[Ustjluga]]s ostā, Ļeņingradas apgabalā; tā nodošana ekspluatācijā plānota 2022. gadā, un terminālis nodrošinās uzņēmuma visu sauso kravu pārkraušanu.<ref name="tvnet 2018.10.30" /> == Grupas struktūra == ''AO OHK Uralhim'' filiāles: * ''Azot'' * ''KČHK'' * ''PMY'' * ''Obedinennyj centr obslužinanija'' ''AO OHK Uralhim'' meitas un asociētie uzņēmumi: * ''AO Voskresenskje mineralnye udobrenija'' * ''Uralchem Freight Limited'' (Kipra) ** SIA ''Riga Fertilizer Terminal'' (51 %, Latvija) ** SIA ''Ventamonjaks'' (55 %, Latvija) * ''Havenport Investments Limited'' (Kipra) ** SIA ''URALCHEM Trading'' (Latvija) * ''OOO Uralhim Trans'' ** Depo ''Muraši'' (filiāle) * ''Uralchem Assist GmbH'' (Vācija) * ''OOO TD Uralhim'' * ''URALCHEM Trading DO Brazil Ltda.'' (99,99 %, Brazīlija) * ''[[Uralkalij|PAO Uralkalij]]'' (19,99 %) * ''PAO Toljattiazot'' (9,9 %) == ''Uralhim'' Latvijā == 2009. gada 15. aprīlī Kiprā reģistrēts ''Uralhim'' meitas uzņēmums ''Havenport Investments Limited'' Latvijā dibināja SIA ''URALCHEM Trading''. Tas nodarbojas ar ķīmisko vielu vairumtirdzniecību un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> 2009. gadā ''Uralhim'' meitas uzņēmums ''Uralchem Freight Limited'' kopā ar [[Rīgas Tirdzniecības osta|SIA ''Rīgas Tirdzniecības osta'']] (RTO) dibināja kopuzņēmumu SIA ''Riga Fertilizer Terminal'', lai Rīgas ostā izveidotu sauso birstošo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli. Kapitāldaļu sadalījums: ''Uralhim'' 51 %, RTO 49 %. Termināļa infrastruktūras sagatavošanas darbi tika uzsākti 2011. gadā. Tas ekspluatācijā nodots 2013. gada beigās. 2014. gada februārī ''Uralhim'' meitas uzņēmums ''Uralchem Freight Limited'' kopā ar Latvijas uzņēmumu AS ''Halcyon Capital'' dibināja kopuzņēmumu SIA ''Despina Capital'', kurā ''Uralhim'' piederēja 55 % kapitāldaļu. 18. augustā ''Despina Capital'' nopirka šķidrā amonjaka pārkraušanas termināli ''[[Ventamonjaks]]'' Ventspilī; septembrī šo darījumu atļāva [[Latvijas Konkurences padome]].<ref name="KP 2014.09" /> 2018. gadā kļuva zināms, ka 2022. gadā ''Uralhim'' plāno visu savu sauso kravu pārkraušanu pārcelt uz [[Ustjluga]]s ostu Krievijā, līdz ar to tiks pārtraukta sauso minerālmēslu pārkraušana Rīgas ostā.<ref name="tvnet 2018.10.30" /> 2019. gada martā SIA ''Ventamonjaks'' tika pievienots savam mātes uzņēmumam SIA ''Despina Capital'', kas savukārt mainīja nosaukumu uz SIA ''Ventamonjaks''.<ref name="KP 2019.03" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="KP 2014.09">[http://www.kp.gov.lv/lv/aktualitates/337-kp-atlauj-uralchem-freight-limited-as-halcyon-capital-un-sia-ventamonjaks-apvienosanos KP atļauj „Uralchem Freight Limited”, AS „Halcyon Capital” un SIA „Ventamonjaks” apvienošanos] 25.09.2014.</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> <ref name="tvnet 2018.10.30">[https://www.tvnet.lv/6441408/krievijas-uznemums-uralhim-plano-partraukt-darbibu-rigas-osta Krievijas uzņēmums "Uralhim" plāno pārtraukt darbību Rīgas ostā] TVNET/LETA, 2018. gada 30. oktobris</ref> <ref name="KP 2019.03">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/7072/reorganizets-uznemums-ventamonjaks Reorganizēts uzņēmums “Ventamonjaks”] Klientu portfelis, 26.03.2019</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.uralchem.com/ Uralchem] {{en ikona}} * [http://www.uralchem.ru Уралхим] {{ru ikona}} * [http://www.rft.lv/ Riga fertilizer terminal] {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] ag8jk7bw1n6wqebbkc3xqihb9ifyrkf 0 361148 3668473 3489958 2022-08-09T13:24:56Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā dibināts ''Uralkalij'' meitas uzņēmums Latvijā SIA ''Uralkali Trading''. Tas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību. SIA ''Uralkali Trading'' ir lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 6y4b11v3hvm3omrj3o1aeizr0ug886c 0 361992 3668471 3475339 2022-08-09T13:24:08Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Draugiem Group'' | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://draugiemgroup.com draugiemgroup.com] | footnotes = | intl = }} '''[[Akciju sabiedrība|AS]] ''Draugiem Group''''' ir [[Latvija]]s [[pārvaldītājsabiedrība]], kas apvieno [[sociālais medijs|sociālo mediju]] un tehnoloģiju uzņēmumus. Tās galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielā]] 6B.<ref name="Lursoft Draugiem Group" /> Uzņēmums ir dibināts 2017. gadā. == Grupas uzņēmumi == ''Draugiem Group'' uzņēmumi un projekti: * SIA ''Draugiem'': ** [[draugiem.lv]], sociālais medijs; ** perkamkopa.lv, kolektīvās iepirkšanās portāls; ** zip.lv, bezmaksas sludinājumu serviss; * ''[[Printful]]'', apdrukāšanas ārpakalpojumi; ražotnes ASV, Meksikā un Latvijā; * [[Mapon|AS ''Mapon'']], autoparka kontroles sistēma; * SIA ''Vendon'', tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumi; * [[Istabai|SIA ''Istabai'']], viedās mājas risinājumi; * SIA ''Text2reach'', [[Īsziņa|SMS]] risinājumi biznesam; * ''[[DeskTime]]'', automātiska darba laika uzskaites sistēma; * ''Startup Vitamins'', motivējoši plakāti; * ''Tachogram'', tahogrāfa datu lejupielādes un analīzes risinājums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tachogram.com/|title=Tachogram|last=tachogram.com|website=Tachogram|access-date=2020-04-07|language=lv}}</ref>. * ''Fast Brands Latvia'' * ''Road games'', komandu spēle == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Draugiem Group">[https://company.lursoft.lv/draugiem-group/40203086499 Draugiem Group, AS] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == * [https://draugiemgroup.com/lv/sakumlapa DRAUGIEM GROUP] {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} [[Kategorija:Draugiem Group| ]] ggqvm59ajbq1gd3vydplhg6rmw0604l 0 364543 3668460 3531048 2022-08-09T12:42:34Z Egilus 27634 Novācu visus "skatīt arī", ko pats kādreiz saliku. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = 2010-11-13 Agaricus xanthodermus Genev 120348 crop.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Agaricaceae | dzimta_lv =Atmateņu dzimta | ģints = Agaricus | ģints_lv = Atmatenes | suga =A. xanthodermus | suga_lv =Indīgā atmatene | binomial = Agaricus xanthodermus | kategorijas =nē }} '''Indīgā atmatene''' (''Agaricus xanthodermus'', agrāk arī ''Agaricus xanthoderma'') ir Latvijā ļoti reta [[Atmatenes|Atmateņu ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[indīgās sēnes|ir indīgi]]. == Sēnes apraksts == [[Attēls:Yellow staining mushroom.jpg|thumb|250px|Kātiņa apakšgalā mīkstums ir dzeltens.]] [[Attēls:2012-04-19 Agaricus xanthodermus Genev 213787.jpg|thumb|250px|Dažāda vecuma indīgās atmatenes]] [[Attēls:Agaricus xanthodermus 170723wb.JPG|thumb|250px|Sugas sausā varietāte ar saplaisājušu cepurīti]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa sniegbalta vai vidū pelēcīgi brūngana atkarībā no vietas saulainuma, iespiedumos dzeltējoša. Forma sākumā lodveida, vēlāk zvanveida vai trapecveida, tad izpletusies. Virsmiziņa sausa, gluda, ar ieliektu malu. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts vai balti brūngans, griezumu vietās ātri un koši dzeltē,<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=Z08ejgIi290 Ashley Mills - Video, kurā parādīta sugas dzeltēšana griezumā]</ref> ar [[fenols|fenola]] vai tintes smaržu un nepatīkamu garšu, kuras pastiprinās, mēģinot novārīt. Ja smarža nav labi nosakāma, tad īpaši stipra tā ir, pārgriežot kātiņa apakšgalu.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/agaricus_xanthodermus.html Kuo, M. (2002, August). Agaricus xanthodermus. MushroomExpert.Com]</ref> Sausākos planētas reģionos sastopama šīs sugas varietāte ar zvīņaini saplaisājušu cepurīti.<ref>[http://gribisrael.narod.ru/Species_List/Agaricus/Agaricus_xanthodermus.htm Грибы Израиля - Шампиньон желтокожий]</ref> * [[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]: sākumā bālas vai sārtas, vēlāk šokolādes brūnas, ļoti šauras, brīvas, ciešas. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: balts, apakšdaļas strupajā bumbuļveida paresninājumā dzelteni oranžs, griezumā [[oksidācija|oksidējoties]] krāsojas koši dzeltens, īpaši lejasdaļā, ar dobumu, ar nokarenu biezu, augšup uzbīdāmu gredzenu, kura apakšpuse parasti zvīņota. Garums līdz 15 cm, resnums 1—3 cm. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: gludas, plati elipsoīdas, gaiši purpurbrūnas, masā tumši brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 5—7/3—4 [[Mikrometrs|µm]].<ref>V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 83. lpp.</ref><ref>«Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 197. lpp.</ref> * [[Cistīdas]]: 25—35/13—20 µm. == Augšanas apstākļi == Humusa [[saprotrofi|saprotrofe]]. Aug no jūlija līdz oktobrim zālē vai atsegtā augsnē krūmos, parkos, kapsētās, ceļmalās, pļavās, lapu koku mežos.<ref>T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 159. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> == Barības vērtība == Indīga, izraisa gremošanas traucējumus, vemšanu un galvassāpes. Vienlaikus tiek atzīmēti fakti, ka daļai cilvēku šādas reakcijas uz viņu nav, sākot no pirmā sugas aprakstītāja 1876. gadā L. G. Ženevjē (''Leon Gaston Genevier''), kurš norādīja to kā [[Nante]]s apkaimē [[Sēņošana|ievācamu]] un ēdamu. Tomēr pašlaik domā, ka Ženevjē gadījumā visdrīzāk notikusi līdzīgu sugu sajaukšana, kas ar atmateņu sugām viegli gadās to līdzības dēļ. Dažu cilvēku paaugstinātā izturība pret [[Toksīni|toksīniem]] arī netiek uzskatīta par pietiekamu iemeslu sugu vispār neatzīt par indīgu, jo indīgā atmatene ir starp tām sēņu sugām, ar kurām pasaulē saindējas visbiežāk, un dažos rajonos, kā [[Austrālija|Austrālijas]] [[Viktorijas štats|Viktorijas štatā]], šai ziņā tā ir pirmajā vietā.<ref>[http://www.first-nature.com/fungi/agaricus-xanthodermus.php Agaricus xanthodermus Genev. - Yellow Stainer]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbg.vic.gov.au/science/herbarium-and-resources/identification-and-information-services/agaricus-xanthodermus |title=The Yellow-staining Mushroom (Agaricus xanthodermus) is the cause of most poisonings due to ingestion of wild fungi in Victoria. |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180325045433/https://www.rbg.vic.gov.au/science/herbarium-and-resources/identification-and-information-services/agaricus-xanthodermus }}</ref> == Līdzīgās sugas == Visas citas atmatenes Latvijā ir labas ēdamās sēnes, tāpēc šī ir vienīgā atmateņu suga, kuru noteikti jāprot atšķirt no pārējām. Pamatatšķirības ir nepatīkamā slimnīcas smaka un spēcīgā dzeltēšana griezumā (kura vājinās ar vecumu). Vēl dzeltē arī [[tīruma atmatene]], [[cildenā atmatene]] un [[dzeltējošā atmatene]], bet tām šis process nav tik ātrs un spēcīgs un visām tām ir patīkama anīsa vai mandeļu smarža.<ref>Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 29. lpp. {{ISBN|9984-37-648-6}}.</ref><ref>[http://www.mushroomdiary.co.uk/2010/08/horse-and-field-mushroom-imposter-the-yellow-stainer/ Mushroom Diary Blog - Horse & Field Mushroom Imposter! – The Yellow Stainer]</ref> Atmatenēm radnieciskās [[mušmires]] atšķiras no tām ar savām vienmēr baltajām lapiņām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Category:Agaricus_xanthodermus|Indīgā atmatene}} * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=155072 Index Fungorum] * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/agaricus-xanthoderma-genev/ Sugu enciklopēdija] * [http://nathistoc.bio.uci.edu/Fungi/Agaricus%20xanthodermus.htm Yellow Staining Agaricus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190110082943/http://nathistoc.bio.uci.edu/Fungi/Agaricus%20xanthodermus.htm |date={{dat|2019|01|10||bez}} }} * [http://www.mykoweb.com/CAF/species/Agaricus_xanthodermus.html California Fungi—Agaricus xanthodermus] * [https://web.archive.org/web/20171108184129/http://www.wildfooduk.com/mushroom-guides/yellow-stainer-mushroom Wild Food UK - Yellow Stainer] * [http://www.toxinology.com/fusebox.cfm?fuseaction=main.poisonous_mushrooms.display&id=PM0032 WCH Clinical Toxinology Resources - Clinical Effects & Treatment] * [https://www.myko.cz/myko-atlas/Agaricus-xanthodermus/ Agaricus xanthodermus - pečárka zápašná - myko.cz] * [http://mycoweb.narod.ru/fungi/Agaricus_xanthodermus.html Шампиньон желтокожий ] [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Lapiņu sēnes]] gb5jlo7p1eqvjozt587b6e0x23zxi7o 0 365631 3668502 3242604 2022-08-09T16:44:42Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{eksperts}} [[Attēls:Sajāja bramaņi augstajā kalnā.jpg|thumb|300x300px|Initas Ēmanes atjaunotā (2008) Ēlerta Treilona vitrāža "Sajāja bramaņi augstajā kalnā" (1938) [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama vestibilā.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= RLB saņēmusi dāsnu ziedojumu no Vinipegas |date= 2011. gada 25. februāris |publisher= delfi.lv |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/rlb-sanemusi-dasnu-ziedojumu-no-vinipegas.d?id=37041793 |accessdate= 2017. gada 19. novembrī}}</ref>]] '''Bramanis''', arī '''brammanis''' [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]] ir [[priesteris]], gadskārtu, kā arī cilvēka mūža godu un pārejas rituālu veicējs.<ref name="Kursīte">{{Grāmatas atsauce |title=Latvieša māja |author=[[Janīna Kursīte-Pakule]]|year=2014 |publisher=Jelgavas tipogrāfija|location=Latvija|isbn=978-9934-8297-2-7|page=180}}</ref> == Vēsture == [[Janīna Kursīte-Pakule]] savā grāmatā ''Latvieša māja'' secina, ka bramaņu garīgai funkcijai vēsturisku apstākļu dēļ sašaurinoties, vairāk pieauga ekonomiskā funkcija un par bramaņiem sāka saukt ietekmīgākos, bagātākos cilvēkus kolektīvā. Samazinoties [[balti|baltu]] cilšu un tautu ekonomiskajai patstāvībai, par vārda bramanis dominējošo nozīmi izveidojās: ''lielībnieks, dižmanis''.<ref name="Kursīte"/> Bramaņi figurē nelielā skaitā tematiski izolētu [[latvieši|latviešu]] [[dainas|tautasdziesmu]].<ref name="lfk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dainuskapis.lv|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=Lfk.lv|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}</ref> <blockquote> ''34075-0''<br /> Sajāja bramaņi<br /> Augstajā kalnā,<br /> Sakāra zobenus<br /> Svētajā kokā.<br /> Svētajam kokam<br /> Deviņi zari,<br /> Ik zara galā<br /> Deviņi ziedi,<br /> Ik zieda galā<br /> Deviņas ogas.<br /> </blockquote> <blockquote> ''10422-0''<br /> Nejājat, novadnieki,<br /> Es neiešu par novadu.<br /> Te jau pašu novadā<br /> Div' brammaņi dalijās.<br /> </blockquote> == Vārda cilme == [[Latvieši|Latviešu]] vārds ''bramanis'' un [[Hindi|hindu]] vārds ''[[Brahmaņi|brāhmaṇa]]'' izrunas un nozīmes ziņā ir līdzīgi [[sanskrits|sanskita]] vārdam ''brahman'', kura nozīmes ir: izaugsme; paplašināšanās; evolūcija; attīstība; gara un dvēseles izaugsme; lūgšana; cilvēki — svēto zināšanu krājēji un sludinātāji; tādi kas lūdz [[Dievs|Dievu]], ir dievbijīgi un reliģiski.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary, 1899 |publisher= Ķelnes Universitāte |url= http://www.sanskrit-lexicon.uni-koeln.de/scans/MWScan/2014/web/webtc2/index.php |accessdate= 2017. gada 21. novembrī |journal= |archive-url= https://web.archive.org/web/20171209031926/http://www.sanskrit-lexicon.uni-koeln.de/scans/MWScan/2014/web/webtc2/index.php |archive-date= 2017. gada 9. Decembris }}</ref> == Vietvārdos, nosaukumos un personvārdos == Ar bramaņa vārdu saistītas vairākas apdzīvotas vietas un vietvārdi Latvijas teritorijā. Apdzīvota vieta Bramaņi [[Preiļu novads|Preiļu novadā]], [[Pelēču pagasts|Pelēču pagastā]]. Apdzīvota vieta Bramaniški [[Daugavpils novads|Daugavpils novadā]], [[Biķernieku pagasts|Biķernieku pagastā]]. Mājas Brammaņi [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Vīksnas pagasts|Vīksnas pagastā]]. Bramaņa vārds ietverts vairākos [[Kurzeme|Kurzemes]] mājvārdos un iespējams norāda uz to saimnieku kādreizējo īpašo statusu.<ref name="Kursīte" /> Arī viesu nams "Bramaņi" [[Jaunpils|Jaunpilī]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagastā]] un [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] deju kopa "Bramaņi".<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Deju kopa Bramaņi|date=2015. gada 25. februāris|publisher=facebook.com|url=https://www.facebook.com/Deju-kopa-Brama%C5%86i-411260115693417/|accessdate=2017. gada 19. novembrī}}</ref> Abas vārda formas, gan Bramanis, gan Brammanis ir izplatīts [[latvieši|latviešu]] [[uzvārds]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mitoloģija]] oog5afbzdckta0yvr88uifwkqsjflm3 0 377039 3668700 3630129 2022-08-10T06:46:27Z Edis 27633 /* Ārejās saites */ wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Virši-A" | native_name = | logo = Virsi logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1995. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Aizkraukle]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Jānis Riekstiņš]]<br />(padomes priekšsēdātājs)<br />Jānis Vība (valdes priekšsēdātājs un izpilddirektors) | industry = Mazumtirdzniecība | products = Degviela, eļļas, gāze | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.virsi.lv virsi.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[Akciju sabiedrība|AS]] "Virši-A"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas pārvalda degvielas uzpildes staciju tīklu '''Virši'''. Uzņēmums ir dibināts 1995. gadā. Tā galvenais birojs atrodas [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. Pēc 2022. gada jūnija datiem, ar 68 uzpildes stacijām, tas ir viens no lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem [[Latvija|Latvijā]]. "Virši-A" vienīgajam Latvijā ir saspiestās dabasgāzes degvielas (''CNG'') uzpildes stacijas. AS "Virši-A" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North''. == Nesenā vēsture == [[Attēls:Virsi-A logo.png|thumb|right|Logotips līdz 2019. gadam]] 2016. gadā uzņēmums kļuva par pirmo degvielas mazumtirdzniecības tirgotāju Latvijā, kas tirgū piedāvāja svaigi grauzdētu kafiju. Kafija tika grauzdēta [[Rīga|Rīgā]] grauzdētavā ''Rocket Bean Roastery''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/ka-top-virsia-svaigi-grauzdeta-kafija-464636|title=Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija|work=db.lv|access-date=2018-08-30|language=lv}}</ref> 2019. gada pavasarī "Virši-A" ieviesa jaunu logotipu un veica izmaiņas vizuālajā identitātē. 2019. gada 16. maijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tika atklāta pirmā saspiestās dabasgāzes (''CNG'') uzpildes stacija Latvijā.<ref name="LA 2019.05" /> Tās galvenais lietotājs ir [[Jēkabpils autobusu parks]], kas bija iegādājies ar saspiesto dabasgāzi darbināmus autobusus. 2020. gada 29. janvārī ''CNG'' stacija tika atvērta Lubānas ielā Rīgā, 8. jūlijā — Babītes pagastā, 24. novembrī — ceturtā ''CNG'' stacija Rēzeknē. 2021. gadā AS "Virši-A" veica [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]], un 11. novembrī tā akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North'', piesaistot 7,8 miljonus eiro.<ref name="db 2021.11.11" /> Līdz tam 23,8 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja [[Jānis Riekstiņš|Jānim Riekstiņam]], 23,6 % Rutai Plūmei, 23,6 % Jānim Rušmanim, 14,5 % Andrim Priedītim un 14,5 % Ilgvaram Zuzulim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parmainas-degvielas-tirgu-kam-maksajam-par-benzinu-un-dizeli.d?id=45641188&page=4|title=Lielākais vietējais - 'Virši-A'|work=DELFI|access-date=2018-08-30|date=2015-03-03|last=DELFI|language=lv}}</ref> 27. decembrī biržā tika iekļautas papildus vēl {{sk|1735489}} akcijas. 2021. gada aprīlī "Virši" sāka piedāvāt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam. 2022. gada 20. maijā AS "Virši-A" parakstīja līgumu ar AS "Skulte LNG Terminal" par 20 % akciju iegādi, tādējādi piedaloties sašķidrinātās dabasgāzes (''LNG'') termināļa pie [[Skultes osta]]s izveidē.<ref name="db 2022.05.20" /> == Meitas uzņēmumi == * SIA "Viršu nekustamie īpašumi" * SIA "Virši loģistika" * SIA "Virši Renergy" == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LA 2019.05">[http://www.la.lv/virsi-a-atklaj-latvija-pirmo-saspiestas-dabasgazes-staciju “Virši-A” atklāj Latvijā pirmo saspiestās dabasgāzes staciju] LA.LV 2019. gada 16. maijs </ref> <ref name="db 2021.11.11">[https://www.db.lv/zinas/uzsak-virsu-akciju-tirdzniecibu-birza-505208 Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā] Db.lv, 11.11.2021</ref> <ref name="db 2022.05.20">[https://www.db.lv/zinas/virsia-iegadajas-20-skulte-lng-terminal-akciju-507718 Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju] Db.lv, 20.05.2022</ref> }} == Ārejās saites == * [https://www.virsi.lv Virši] {{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā|state=collapsed}} {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] auw6br9jjrr7wadpt91jo2kgt07ycb5 3668713 3668700 2022-08-10T06:56:14Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Virši-A" | native_name = | logo = Virsi logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1995. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Aizkraukle]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Jānis Riekstiņš]]<br />(padomes priekšsēdātājs)<br />Jānis Vība (valdes priekšsēdātājs un izpilddirektors) | industry = Mazumtirdzniecība | products = Degviela, eļļas, gāze | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.virsi.lv virsi.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[Akciju sabiedrība|AS]] "Virši-A"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas pārvalda degvielas uzpildes staciju tīklu '''Virši'''. Uzņēmums ir dibināts 1995. gadā. Tā galvenais birojs atrodas [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. Pēc 2022. gada jūnija datiem, ar 68 uzpildes stacijām, tas ir viens no lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem [[Latvija|Latvijā]]. "Virši-A" vienīgajam Latvijā ir saspiestās dabasgāzes degvielas (''CNG'') uzpildes stacijas. AS "Virši-A" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North''. == Nesenā vēsture == [[Attēls:Virsi-A logo.png|thumb|right|Logotips līdz 2019. gadam]] 2016. gadā uzņēmums kļuva par pirmo degvielas mazumtirdzniecības tirgotāju Latvijā, kas tirgū piedāvāja svaigi grauzdētu kafiju. Kafija tika grauzdēta [[Rīga|Rīgā]] grauzdētavā ''Rocket Bean Roastery''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/ka-top-virsia-svaigi-grauzdeta-kafija-464636|title=Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija|work=db.lv|access-date=2018-08-30|language=lv}}</ref> 2019. gada pavasarī "Virši-A" ieviesa jaunu logotipu un veica izmaiņas vizuālajā identitātē. 2019. gada 16. maijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tika atklāta pirmā saspiestās dabasgāzes (''CNG'') uzpildes stacija Latvijā.<ref name="LA 2019.05" /> Tās galvenais lietotājs ir [[Jēkabpils autobusu parks]], kas bija iegādājies ar saspiesto dabasgāzi darbināmus autobusus. 2020. gada 29. janvārī ''CNG'' stacija tika atvērta Lubānas ielā Rīgā, 8. jūlijā — Babītes pagastā, 24. novembrī — ceturtā ''CNG'' stacija Rēzeknē. 2021. gadā AS "Virši-A" veica [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]], un 11. novembrī tā akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North'', piesaistot 7,8 miljonus eiro.<ref name="db 2021.11.11" /> Līdz tam 23,8 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja [[Jānis Riekstiņš|Jānim Riekstiņam]], 23,6 % Rutai Plūmei, 23,6 % Jānim Rušmanim, 14,5 % Andrim Priedītim un 14,5 % Ilgvaram Zuzulim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parmainas-degvielas-tirgu-kam-maksajam-par-benzinu-un-dizeli.d?id=45641188&page=4|title=Lielākais vietējais - 'Virši-A'|work=DELFI|access-date=2018-08-30|date=2015-03-03|last=DELFI|language=lv}}</ref> 27. decembrī biržā tika iekļautas papildus vēl {{sk|1735489}} akcijas. 2021. gada aprīlī "Virši" sāka piedāvāt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam. 2022. gada 20. maijā AS "Virši-A" parakstīja līgumu ar AS "Skulte LNG Terminal" par 20 % akciju iegādi, tādējādi piedaloties sašķidrinātās dabasgāzes (''LNG'') termināļa pie [[Skultes osta]]s izveidē.<ref name="db 2022.05.20" /> == Meitas uzņēmumi == * SIA "Viršu nekustamie īpašumi" * SIA "Virši loģistika" * SIA "Virši Renergy" == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="LA 2019.05">[http://www.la.lv/virsi-a-atklaj-latvija-pirmo-saspiestas-dabasgazes-staciju “Virši-A” atklāj Latvijā pirmo saspiestās dabasgāzes staciju] LA.LV 2019. gada 16. maijs </ref> <ref name="db 2021.11.11">[https://www.db.lv/zinas/uzsak-virsu-akciju-tirdzniecibu-birza-505208 Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā] Db.lv, 11.11.2021</ref> <ref name="db 2022.05.20">[https://www.db.lv/zinas/virsia-iegadajas-20-skulte-lng-terminal-akciju-507718 Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju] Db.lv, 20.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.virsi.lv Virši] {{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā|state=collapsed}} {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 6m5cxo8wbz3tzsomjmzlz1e8c1xvzh6 0 396406 3668569 3648250 2022-08-09T19:17:19Z Eremu1 102242 Pieliku vienu vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Volgas Bulgārija |nosaukums_latv_val = |sugasvārds = | |kontinents = |reģions = |valsts = |laikmets = [[viduslaiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[monarhija]] | | |gads_sākums = 7. gadsimts |gads_beigas = 1240. gadi | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Lielā Bulgārija |flag_p1 = Monogram of Kubrat.svg |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Mongoļu impērija |flag_s1 = Flag of Golden Horde-2-.gif |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = VolgaBulgaria1200.png |image_map_caption = Volgas Bulgārija ap 1200. gadu | |galvaspilsēta = [[Bolgara]]<br />[[Biļara]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[tjurku valodas]], [[protobulgāru valoda]] |reliģija = [[tengrisms]], vēlāk [[islāms]] |nauda = | |leader1 = |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Volgas Bulgārija''' bija [[protobulgāri|protobulgāru]] valsts, kas pastāvēja no 7. līdz 13. gadsimtam [[Pievolga|Pievolgā]], [[Volga]]s un [[Kama (upe)|Kamas]] upju sateces reģionā, mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s [[Eiropa]]s daļā. == Etimoloģija == Kāda vispārpieņemta nosaukuma, šķiet, nav bijis. Avotos tā tiek dēvēta lielāko tiesu par "bulgāru zemi". Tā bija vēlīna vadonības sabiedrība, augstākā vara netika mantota, un nebija izveidojusies [[dinastija]], kuras vārdā varētu valsti dēvēt, kā tas bija pieņemts citur. Tā kā daļa senbulgāru bija apmetušies arī [[Balkānu pussala|Balkānos]], lai kā atšķirtu, literatūrā pieņemts to dēvēt pēc lokalizācijas, par [[Volga|Volgas upes]] baseina valsti jeb Volgas Bulgāriju. == Kultūras, ekonomikas un politikas kopsavilkums == Volgas senbulgāru zemes atradās [[Volga|Volgas]] un [[Kama (upe)|Kamas]] upju sateces baseinā. No ziemeļiem un austrumiem tās aptvēra nomadu [[Medības|mednieku]] [[Cilts|ciltis]], dienvidos – stepe, kur mita lopkopju [[Pečeņegi|pečeņegu]] ordas, bet rietumos – [[Kijivas Krievzeme|senkrievu]] [[Karaliste|kņazistes]]. Kā visas reģiona sentautas, arī senbulgāri maksāja [[Mesli|meslus]] [[Hazāri|Hazāru kaganātam]]. Sākotnēji lopkopji nomadi, apmetušies [[Mežs|mežu joslā]], visai ātri bija pārorientējušies uz [[Vietsēdība|vietsēdību]] un [[Zemkopība|zemkopību]], bet ģeogrāfiskā atrašanās vieta – Volga kā tirdzniecības ceļš, ‒ veicināja [[Amatniecība|amatniecības]] un [[Tirdzniecība|tirdzniecības]] uzplaukumu. == Ģeogrāfiskā atrašanās, administratīvais centrs, citi lielākie centri == Senbulgāru zemes atradās Volgas un Kamas satecē, kā arī Kamas upes baseinā, pamatā apdzīvojot upju ielejas. Galvaspilsēta Bulgāra atradās Volgas krastā (aptuveni 8 000 000 m2), taču 11. gs. [[Emīrs|emīru]] rezidence tika pārcelta no visai nedrošās Bulgāras dziļāk iekšzemē uz [[Biljāra|Biļaru]], kas biežāk avotos dēvēta par Lielo pilsētu. Lielākās pilsētas bija [[Ošela]], [[Suvara]], [[Nohrata]], taču tika dibinātas arī jaunas: [[Kazaņa]], [[Kašana]], [[Džuketava]], [[Kremenčuka]], [[Mardana]] un citas. Zeme bija blīvi apdzīvota – vairāk nekā 1000 pilsētas un nocietinātas apmetnes, ‒ tāpēc dažkārt [[Skandināvija|skandināvu]] avotos dēvēta par "pilsētu zemi" ([[Senskandināvu valoda|senskandināvu]] ''Garðaríki''). == Izveidošanās cēloņi un iemesli == Senbulgāru ciltis jau bija visai zaudējušas iekšējās starpetniskās robežas, un veidojās aktīva [[saimniecība]], savukārt no ārpuses pieauga [[Hazāri|Hazāru kaganāta]] un [[Volgas ūdensceļi|Volgas ūdensceļu]] izmantojošo [[Vikingi|vikingu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] spiediens – senbulgāru konsolidācija ap vienu centru kļuva par nepieciešamību. 9. gs. beigās elteberam Almušam (tjurku ''Almış iltäbär'') visai viegli izdevās panākt, ka viņu ievēlē par [[Hans|hanu]]. Kā [[valsts veidošanās process]] noritējis, nav zināms. == Attīstība == 10.–11. gs. mijā Volgas Bulgārija jau bija visai klasiska [[Viduslaiki|viduslaiku]] valsts. Vēlīnā vadonības sabiedrība, kurā augstākā vara bija elteberam (11. gs. valdnieki sāka titulēties par [[Emīrs|emīriem]]) un valdnieka padomei, ko veidoja cilšu [[Aristokrātija|aristokrātijas]] pārstāvji. Bija izveidojusies jau ne visai sarežģīta administratīvās pārvaldes sistēma, vienota likumdošana un nodokļu iekasēšanas sistēma. Valdnieka varu nodrošināja pastāvīga karadraudze, bet kara gadījumā tika mobilizēti visi ieročus nest spējīgie vīrieši. Mazākās pilsētās un [[Ciems|ciemos]] izpildvara bija vecāko padomju rokās. 10. gs. sākumā, lai nostiprinātu savas pozīcijas, Almušs lūdza [[Bagdāde|Bagdādes]] [[Kalifs|kalīfu]] kļūt par tā sizerenu. Līdz ar to oficiālā [[reliģija]] kļuva [[islāms]], kaut mazākā daļa pavalstnieku tā arī palika [[Šamanisms|šamanisti]]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Tatarstānas vēsture]] jn53fzgswf9fukcx8sbk54c6a8ijmr4 0 397181 3668590 3667198 2022-08-09T19:48:54Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5T. autobusu maršuts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Iļģuciems (2018); Aldaris (2022 jūl.); Mīlgrāvis (2022 aug.)]] |uz = [[Stacijas laukums (2018); Sarkandaugava (2022 aug.)]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|05|28}} |slēgts = {{dat|2022|07|04}} |pieturu skaits = 32 |parks = № 7 (apkalpoja katru dienu) <br /> № 6 (apkalpoja tikai darbdienās) |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:A5T Slokas ielā.jpg|thumb|255px|5T. autobuss Slokas ielā ]] '''5T. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[autobuss|autobusu]] maršruts, kas kursē gadījumos, kad tiek slēgts kāds [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruta]] posms. Pirmoreiz šis maršuts tika izveidots [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] tramvaju maršruta sliežu ceļu remonta dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam.<ref name="ReferenceA">https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/</ref> Brauca pa 5. tramvaja ceļu no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam. No 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā tika veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā. 5. maršruta tramvajs no galapunkta „[[Mīlgrāvis]]” brauca pa maršrutu līdz pieturvietai „[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]” tālāk pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvāri]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], līdz pieturvietai „Stacijas laukums” un tad atpakaļ uz Mīlgrāvi. No Iļģuciema minētais tramvajs atkal tika aizstāts ar 5T. maršruta autobusu.<ref name="ReferenceA" /> 2022. gada 2.-4. jūlijā sakarā ar tramvaju sliežu ceļu remontdarbiem [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] tika atjaunots 5T. autobuss. 2. jūlijā tā maršruts bija "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mīlgrāvis]]", savukārt 3. un 4. jūlijā - "Aldaris - [[Mīlgrāvis]]" -, aizstājot 5., 7. un 11. tramvaja maršrutu posmā no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] (11. tramvaja galapunkts) / Aldarim (7. tramvaja galapunkts) / [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] (5. tramvaja galapunkts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nedelas-nogale-planotas-izmainas-atsevisku-tramvaju-marsrutu-kustiba/|title=Nedēļas nogalē plānotas izmaiņas atsevišķu tramvaju maršrutu kustībā}}</ref> '''2022. gada 6. augustā maršruts tika atjaunots sakarā ar ēkas avārijas stāvokli [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5, kā rezultātā tiek slēgta satiksme ielā. [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruts]] tiek saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]].''' Taču maršruts kursē līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tikai no [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta trolejbusa]] galapunkta [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], nevis [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]], kā dēļ sociālajos tīklos ir pasažieru iebildumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/pilscilvekiem/status/1556908866222399488|title=https://twitter.com/pilscilvekiem/status/1556908866222399488|website=Twitter|access-date=2022-08-09|language=en}}</ref> '''Maršruta nosaukums - "[[Sarkandaugava]] - [[Mīlgrāvis]]".''' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}</ref> 5T. autobusu maršrutu apkalpoja RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks, bet darbdienās — arī RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 6. autobusu parks. [[Attēls:5T. maršruta autobuss Radio ielā.JPG|thumb|255px|5T. maršruta autobuss Radio ielā]] == Maršruts == * Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. * Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. == Pieturvietas == 5T. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 32 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''Stacijas laukums''' ir 16 pieturas, tāpat arī virzienā '''Stacijas laukums''' — '''[[Iļģuciems]]''' bija 16 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 | [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 3 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 7 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 11 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 12 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 13 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Iļģuciems]] |} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05T]] ondc9251bgjr48r915qlw181m0541iy 0 401571 3668552 3601374 2022-08-09T18:58:55Z Spnq 103627 /* Dzīves vieta */ ieliku vikisaiti wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 260px | attēls = Seggenrohrsaenger_hand.jpg | att_nosaukums = | att_izmērs = 200px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Acrocephalidae | dzimta_lv = Kāpelētājķauķu dzimta | ģints = Acrocephalus | ģints_lv = Kāpelētājķauķi | suga = Acrocephalus paludicola | suga_lv = Grīšļu ķauķis | binomial = Acrocephalus paludicola <br /><small>([[Louis Jean Pierre Vieillot|Vieillot]], 1817)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Acrocephalus paludicola distribution map.png|240px|center]] {{legend|#FFFF00|Ligzdošanas areāls|border=1px solid #aaa}} {{legend|blue|Ziemošanas areāls|border=1px solid #aaa}} }} '''Grīšļu ķauķis''' (''Acrocephalus paludicola'') ir neliels [[kāpelētājķauķu dzimta]]s (''Acrocephalidae'') [[dziedātājputns]]. Tas ir viens no visretākajiem Eiropas dziedātājputniem, kas ligzdo nelielā areālā [[Eiropa]]s austrumos, ziemo [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=purvs>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bef.lt/fileadmin/Publications/grislu-kauka-LV.pdf |title=Grīšļu ķauķa aizsardzība zemajos purvos un palieņu pļavās |access-date={{dat|2018|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160323172834/http://bef.lt/fileadmin/Publications/grislu-kauka-LV.pdf |archivedate={{dat|2016|03|23||bez}} }}</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bushtits/ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018]</ref> Grīšļu ķauķis Eiropā pirms apmēram 200 gadiem bija diezgan bieži sastopama, un Vācijā tas tika saukts par [[purvs|purva]] zvirbuli. Mūsdienās šīs sugas mājvietas ir iznīcinātas un grīšļu ķauķis atrodas uz izzušanas sliekšņa. Kopīgiem spēkiem Eiropas dabas aizsardzības speciālisti un [[zinātnieks|zinātnieki]] meklē iespējas saglabāt un atjaunot grīšļu ķauķa populācijas tajās vietās, kur šis [[putns]] vēl ir sastopams.<ref name=purvs/> == Izplatība == [[Attēls:Acrocephalus paludicola 5 by-dpc.jpg|thumb|left|240px|Grīšļu ķauķis ligzdo ļoti fragmentētā teritorijā]] Grīšļu ķauķis ir [[gājputns]]. Ligzdo ļoti fragmentētā [[Austrumeiropa]]s areālā ar centru [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s robežu saskarsmes reģionā. Šajās valstīs sastopamas arī lielākās ligzdojošās populācijas. Mazākā skaitā grīšļu ķauķi ligzdo [[Lietuva|Lietuvā]], vēl mazāk [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]] (gan Eiropas, gan [[Centrālāzija]]s reģionā, bet, iespējams, šajā reģionā ir izmiris).<ref name=putni/><ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22714696/0 IUCN: Acrocephalus paludicola</ref> Vairākās vietās vairs nav sastopams: [[Ungārija|Ungārijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Serbija|Serbijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]].<ref name=iuc/> Ziemo Āfrikas rietumos, lielākajai daļai populācijas uzturoties [[Senegāla|Senegālā]], Džudža Nacionālajā putnu rezervātā.<ref>Expedition solves Aquatic Warbler mystery, Birdlife International (2007).</ref> Grīšļu ķauķu migrācijas ceļš ved gar jūras piekrasti caur [[Beļģija|Beļģiju]], [[Francija|Franciju]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Maroka|Maroku]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur Senegālā un [[Mali]] atrodas ziemošanas vietas.<ref name=purvs/> == Latvijā == Grīšļu ķauķis [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi novērots 1940. gadā pie [[Babītes ezers|Babītes ezera]], kad arī tika pierādīts pirmais un pagaidām vienīgais ligzdošanas gadījums. Nākamie novērojumi tika veikti pēc 30 gadiem. 1970. gada vasaras beigās 4 īpatņi tika noķerti [[Papes ezers|Papes ezera]] niedrājā. Kopš 1970. gada Latvijā zināmi 43 novērojumi (46 īpatņi), no kuriem vairums ir bijuši jaunie putni (noķerti vasarā vai rudenī [[Liepājas ezers|Liepājas]] un Papes ezeros). Pēdējās ziņas par iespējamu ligzdošanu iegūtas no 2000. līdz 2004. gadam, kad tika novērota vairāku īpatņu dziedāšana Liepājas ezera dienvidu gala [[grīšļi|grīšļu]] laukā, [[Aizraķe|Aizraķē]]. Ņemot vērā, ka putni sastapti vienā un tajā pašā vietā piecu gadu periodā, ligzdošana lielā mērā ticama, lai gan pilnīgi droši tas nav pierādīts.<ref name=purvs/><ref name=putni>[http://www.putni.lv/acrola.htm Putni LV: Grīšļu ķauķis Acrocephalus paludicola]</ref> == Izskats == Grīšļu ķauķis ir neliela auguma, slaids [[Kāpelētājķauķi|ķauķis]] ar salīdzinoši smailu [[aste|asti]]. Ķermeņa garums 11,5—15 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 17—19 cm, svars 9,8—15,5 [[grams|g]].<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/aquatic-warbler/acrocephalus-paludicola/ |title=ARKive: Aquatic warbler (Acrocephalus paludicola) |access-date={{dat|2018|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181210215437/https://www.arkive.org/aquatic-warbler/acrocephalus-paludicola/ |archivedate={{dat|2018|12|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181210215437/https://www.arkive.org/aquatic-warbler/acrocephalus-paludicola/ |date={{dat|2018|12|10||bez}} }}</ref><ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/aquatic-warbler-acrocephalus-paludicola Alive: Aquatic Warbler (Acrocephalus paludicola)]</ref><ref name=planet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/passeriformes-acrocephalidae-aquatic-warbler-acrocephalus-paludicola |title=Planet of Birds: Aquatic Warbler (Acrocephalus paludicola) |access-date={{dat|2018|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210116121317/http://www.planetofbirds.com/passeriformes-acrocephalidae-aquatic-warbler-acrocephalus-paludicola }}</ref> Salīdzinot ar [[mājas zvirbulis|zvirbuli]], grīšļu ķauķis parasti sver divreiz mazāk (apmēram 12 g).<ref name=purvs/> Apspalvojums ķermeņa augšpusē, virsasti ieskaitot, smilšu brūns ar tumši brūnu un melnu, intensīvu svītrojumu, apakšpuse gaiši pelēkdzeltena vai brūndzeltena, ar tumšām svītriņām uz krūtīm un sāniem. Virs [[acs]] plata, gaiša uzacs, kā arī uz [[galva]]s virsas gaiša svītra ar tumšām maliņām. Piere plakana, bez velvējuma. [[Knābis]] spēcīgs un smails. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunajiem putniem iztrūkst svītrojums uz krūtīm un sāniem.<ref name=ark/><ref name=planet/> == Dzīves vieta == Grīšļu ķauķis galvenokārt uzturas plašos, atklātos [[zāļu purvs|zāļu purvos]], kuri vēl samērā nesen (pirms 50—100 gadiem) tikuši izmantoti siena pļaušanai. Pļauja pasargāja tos no aizaugšanas, bet slapjums no pārāk intensīvas apsaimniekošanas. Mūsdienās šo biotopu apdraud saimniekošanas pārtraukšana. Šī iemesla dēļ lēni izzūd pat labākās grīšļu ķauķa ligzdošanas vietas Baltkrievijā, Polijā un Ukrainā. Tādēļ tiek organizēta to apsaimniekošana arī mūsdienās.<ref name=purvs/><ref name=iuc/> Grīšļu ķauķis uzturas arī [[dižā aslape|dižās aslapes]] (''Cladium mariscus'') audzēs. Mūsdienās grīšļu ķauķi dižo aslapju audzēs ligzdo Polijā. Šo [[augi|augu]] audzes ir saglabājušās arī Latvijā, piemēram, pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera]], Papes un [[Engures ezers|Engures]] ezera. Kopumā pie [[Baltijas jūra]]s, lai arī diezgan netipiska, grīšļu ķauķu raksturīgākā dzīvesvieta ir palieņu [[pļava]]s upju, ezeru un [[jūra]]s krastā (piemēram, [[Kuršu joma]]s piekrastes pārplūstošajās pļavās).<ref name=purvs/> Grīšļu ķauķa ligzdošanas vietas ir nepastāvīgs [[biotops]] — ūdenslīmenis var strauji mainīties un ligzdas var applūst vai vieta var būt applūdusi jau ligzdošanas sezonas sākumā. Dažkārt putni ligzdo tikai otrā perējuma laikā — jūlijā, kad ūdenslīmenis ir pazeminājies līdz optimumam. Pārāk sausas vietas arī nav piemērotas ligzdošanai. Vispiemērotākajās ligzdošanas vietās [[ūdens]] sniedzas teju cilvēkam līdz ceļgaliem, apmēram 60—90 cm.<ref name=purvs/><ref name=iuc/> Migrācijas laikā atpūtai tiek izmantotas vietas ar zemiem [[Grīšļi|grīšļiem]] un [[niedres|niedrēm]], applūdušas pļavas, lagūnas, [[ezers|ezeru]] un lielu [[upe|upju]] krasti.<ref name=iuc/> Ziemošanas vietās grīšļu ķauķis uzturas dabīgajās palienās [[Senegāla (upe)|Senegālas]] un [[Nigēra (upe)|Nigēras]] upju [[Upes delta|deltās]].<ref name=purvs/><ref name=iuc/> Mūsdienās to apdraud ūdens trūkums, jo no dabiskajām palienēm ūdens tiek novadīts uz [[lauksaimniecība]]s zemēm, galvenokārt uz [[rīsi|rīsu]] laukiem. Turklāt Sahāras tuksnesim ir tendence izplesties, kas sagādā grūtības to šķērsot migrāciju laikā.<ref name=purvs/> == Uzvedība un barība == Grīšļu ķauķis ir uzmanīgs, grūti pamanāms putns, barību meklējot uz zemes vai zemos un blīvi augošos augos, reizēm arī augstākos [[kārkli|kārklu]] krūmos. Galvenokārt barojas ar nelieliem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, ar [[spāres|spārēm]], [[sienāži]]em, [[zirnekļi]]em un [[Spīļastes|spīļastēm]]. Nelielos daudzumos arī ar [[oga|ogām]].<ref name=ark/><ref name=alive/><ref name=planet/> == Ligzdošana == Grīšļu ķauķim ir maziem putniem netipiska ligzdošanas bioloģija: pārošanās ir ļoti juceklīga — katrs tēviņš sapārojas ar vairākām mātītēm, kā arī mātīte sapārojas ar vairākiem tēviņiem.<ref name=purvs/><ref>Leisler, B. & Wink, Michael (2000): [https://www.uni-heidelberg.de/institute/fak14/ipmb/phazb/pubwink/2000/14.%202000.pdf "Frequencies of multiple paternity in three Acrocephalus species (Aves: Sylviidae) with different mating systems (A. palustris, A. arundinaceus, A. paludicola)"], Ethology, Ecology & Evolution 12: 237-249.</ref> Katram [[tēviņš|tēviņam]] ir teritorija, kas savstarpēji pārklājas. No maija līdz jūlijam tie ar dziesmām cenšas piesaistīt [[mātīte]]s uzmanību. Kad mātīte ir sapārojusies, tā [[ligzda|ligzdu]] taisa un mazuļus baro bez tēviņa palīdzības (līdzīgi kā [[meža pīle]]s).<ref name=purvs/> Atšķirībā no citiem putniem grīšļu ķauķiem ir netipiski garš pārošanās process, sasniedzot 25 [[minūte|minūšu]] garumu.<ref name=purvs/><ref name=ark/> Sezonā var būt divi perējumi (pirmā ligzda tiek taisīta maija beigās, bet otrā — jūlija sākumā). Ligzda vīta no niedru šķiedrām, atrodas virs ūdens virsmas vai gīršļu cerā, kas ieskauts ar ūdeni. Dējumā 4—6 brūnas [[ola]]s ar dzeltenpelēkiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas. Salīdzinot ar citām [[Kāpelētājķauķi|ķauķu]] sugām, mātīte mazuļus baro ar palieliem kukaiņiem, jo tai ir jāspēj izbarot mazuļus vienai pašai. Tādēļ mātīte ligzdo tikai tādās vietās, kur kukaiņu ir ļoti daudz. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā.<ref name=purvs/><ref name=ark/><ref name=planet/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latvijasdaba.lv/putni/acrocephalus-paludicola-vieill/ Latvijas Daba: Grīšļu ķauķis] * [http://raksti.daba.lv/referaati/2010/martins10/Grislu%20kaukis.html Raksti LV: Grīšļu ķauķis] * [http://www.pdf-pape.lv/lv/apskates-objekti/0-/56-pietura-grislu-kaukis?route=45 Pape: Pietura Grīšļu ķauķis] * [https://www.xeno-canto.org/species/Acrocephalus-paludicola Xeno-Canto: Aquatic Warbler Acrocephalus paludicola (Vieillot, 1817)] * [https://www.hbw.com/ibc/species/aquatic-warbler-acrocephalus-paludicola IBC: Aquatic Warbler] [[Kategorija:Kāpelētājķauķi]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] c67f4np8qo79nnuxb9tc5kj0l7muhy5 0 403647 3668461 3455700 2022-08-09T12:45:23Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EIA 232 DTE DCE DCE DTE.png|thumb|right|340px|Divu datoru datu pārraide pa telefona līniju. ''RS-232'' nodrošina datoru savienojumu ar modemiem.]] [[Attēls:DB25 Diagram.svg|thumb|right|240px|''RS-232'' standarta ''DB-25'' savienotājs]] [[Attēls:SerialPort ATX.jpg|thumb|right|200px|''PC-99'' standarta [[personālais dators|personālā datora]] ''COM'' porta ligzda]] [[Attēls:RS-232.jpeg|thumb|right|200px|''D-Sub'' 9 tapu spraudnis]] '''''RS-232''''' ir [[seriālie sakari|seriālo sakaru]] datu pārraides standarts. To 1960. gadā ieviesa ''[[Electronic Industries Alliance|Electronic Industries Association]]''. Standarts apraksta [[punkta-punkta savienojums|punkta-punkta savienojumu]] starp saimnieksistēmu (specifikācijā sauktu par [[datu galiekārta|datu galiekārtu]], ''data terminal equipment'', ''DTE'') un perifērijas iekārtu ([[datu ķēdes galiekārta|datu ķēdes galiekārtu]], ''data circuit-terminating equipment'', ''DCE''). ''RS-232'' definē signālu elektriskos raksturlielumus un sinhronizāciju laikā, signālu nozīmi, kā arī savienojumu fiziskos izmērus un kontaktu izkārtojumu. Līdz ''[[Universal Serial Bus|USB]]'' ieviešanai ''RS-232'' bija [[personālais dators|personālo datoru]] standarta [[virknes pieslēgvieta]] perifērijas iekārtu pieslēgšanai. ''RS-232'' vēl joprojām izmanto rūpnieciskās iekārtās, tīkla aparatūrā un citur. == Fizikālais slānis == ''RS-232'' standarts nodrošina gan sinhrono, gan asinhrono datu pārraidi. Bez datu ķēdes standarts apraksta arī vairākas vadības ķēdes, kas vada savienojumu starp ''DTE'' un ''DCE''. Katra datu vai vadības ķēde darbojas tikai vienā virzienā. Tā kā datu pārraidīšana un datu uztveršana ir atdalīta atsevišķās ķēdēs, tad sakari var notikt [[duplekss|pilnā dupleksā]] veidā, datu plūsmu nodrošinot vienlaicīgi abos virzienos. === Sprieguma līmeņi === ''RS-232'' standarts definē sprieguma līmeņus, kas atbilst loģiskajam vieninieka un loģiskajam nulles līmenim datu pārraides un kontroles signālu līnijās. Derīgi signāli ir diapazonā no +3 līdz +15 voltiem vai diapazonā no -3 līdz -15 voltiem attiecībā pret "kopējās zemes" (''GND'') kontakttapiņu; līdz ar to diapazons no -3 līdz +3 voltiem nav derīgs ''RS-232'' līmenis. Datu pārraides līnijām (''TxD'', ''RxD'' un to sekundāro kanālu ekvivalentiem) loģiskais vieninieks ir definēta kā negatīvs spriegums, signāla stāvokli sauc par "atzīmi" (''mark''). Loģiskā nulle ir pozitīvs spriegums, signāla stāvoklis tiek saukts par "atstarpi" (''space''). Kontroles signāliem ir pretēja polaritāte: apstiprinājuma vai aktīvajam stāvoklim ir pozitīvs spriegums, un neapstiprinājuma vai neaktīvajam stāvoklim ir negatīvs spriegums. Standarts arī nosaka izejas [[sprieguma izmaiņas ātrums|sprieguma izmaiņas ātruma]] maksimālās robežas. Šīs robežas ir iekļautas, lai palīdzētu samazinātu iespējamu [[šķērsruna|šķērsrunu]] starp blakus signāliem. Jo mazāks ir pacēluma un krituma laiks, jo mazāka šķērsrunas iespējamība. ''RS-232'' pieļaujamais sprieguma izmaiņas ātrums ir 30 V. Bez tam kā standarts ir definēts maksimālais datu ātrums 20 kilobiti sekundē. Vēl tiek definēta [[impedance]] interferencei starp raidītāju un uztvērēju. Slodze raidītājam ir norādīta no 3 kΩ līdz 7 kΩ. Sākotnējā ''RS-232'' standartā vada maksimālais garums starp raidītāju un uztvērēju tika norādīts 15 metri. Šī standarta daļa tika mainīta pārskatā "D" (''EIA / TIA-232-D''): tā vietā, lai norādītu maksimālo kabeļa garumu, tika noteikta maksimālā [[kapacitīvā slodze]] 2500 pF , kas noteikti ir atbilstošāka specifikācija. Tādējādi maksimālais kabeļa garums, ko nosaka pēc [[elektriskā kapacitāte|kapacitātes]] uz kabeļa vienības garumu, ir iekļauts kabeļu specifikācijās. == Interfeisa funkcionālie rādītāji == ''RS-232'' standarts definē dažādu signālu funkcijas. Šie signāli tiek iedalīti četrās kategorijās: vispārējie, datu, vadības un sinhronizācijas. Tabulā uzskaitīti ''RS-232'' signāli, saukti arī par ķēdēm. {| class="standard wide collapsible collapsed wikitable" !colspan="2" rowspan="2" |Standarts ''ITU-T V.24/V.28'' !!colspan="2" rowspan="2" | ''TIA/EIA 232'' standarts !!rowspan="3" | Neoficiālais vispārpieņemtais apzīmējums !!rowspan="3" | Tips !!rowspan="3" | Apraksts !!rowspan="3" | Virziens !!colspan="4" | Savienojumu kontaktu numuri |- ! ''EIA/TIA-232-F'' (''RS-232'')!! ''EIA-232-E Alt A'' !! ''EIA-574/562'' !! ''EIA-561/562'' |- ! Kēde !! Signāla nosaukums !! Kēde !! Signāla nosaukums !! ''DB-25'' !! ''UD-26'' !! ''DB-9'' !! ''8P8C'' |- | |||| ||''Protective Ground or Shield''||PG||PG|| Kabeļa ekranējums, var savienot iekārtu korpusus. Netiek izmantots signāliem. Atkarībā no ekspluatācijas nosacījumiem to var savienot vai izolēt no kopējā vada ''Signal Common'' (ar īssēgu). ||-||1||1||-||- |- |102||''Signal ground or common return''||AB||''Signal Common''||GND||SG|| Kopējais signāla vads ||-||7||7||5||4 |- |103||''Transmitted data''||BA||''Transmitted Data''||TxD||D|| Datu pārraidīšana. ||DTE→DCE||2||2||3||6 |- |104||''Received Data''||BB||''Received Data''||RxD||D|| Datu uztveršana ||DTE←DCE||3||3||2||5 |- |105||''Request to send''||CA||''Request to send''||RTS||C|| Pieprasījums datu pārraidei ||DTE→DCE||rowspan="2" |4||rowspan="2" |4||rowspan="2" |7||rowspan="2" |8 |- |133||''Ready for receiving''||CJ||''Ready for receiving''||-||C|| Gatavs uztveršanai ||DTE→DCE |- |106||''Ready for sending''||CB||''Clear to send''||CTS||C|| Gatavs pārraidīšanai ||DTE←DCE||5||5||8||7 |- |107||''Data set ready''||CC||''DCE Ready''||DSR||C|| ''DCE'' gatavs darbam ||DTE←DCE||6||6||6||1 |- |108/1||''Connect data set to line''||rowspan="2" |CD||rowspan="2" |''DTE Ready''||rowspan="2" |DTR||rowspan="2" |C||rowspan="2" | ''DTE'' gatavs darbam ||rowspan="2" |DTE→DCE||rowspan="2" |20||rowspan="2" |20||rowspan="2" |4||rowspan="2" |3 |- |108/2||''Data terminal ready'' |- |109||''Data channel received line signal detector''||CF||''Received Line Signal Detector''||CD||C|| Konstatēts uztverošais signāls ||DTE←DCE||8||8||1||2 |- |111||''Data signal rate selector (DTE)''||rowspan="2" |CH/CI||rowspan="2" |''Data signal rate selector''||rowspan="2" |DSRS||rowspan="2" |C||rowspan="2" | Datu pārraides ātruma izvēle (ON — liels ātrums, OFF — mazs ātrums)<br />Ja tiek izmantota ķēde ''SCF'', tad ķēdes ''CH'' un ''CI'' pievieno pie kontakta 23. Ja ķēdi ''SCF'' neizmanto, tad ''CI'' pievieno pie kontakta 12 ||DTE→DCE||rowspan="2" |23||rowspan="2" |23||rowspan="2" | ||rowspan="2" | |- |112||''Data signal rate selector (DCE)''||DTE←DCE |- |113||''Transmitter signal element timing (DTE)''||DA||''Transmitter Signal Element Timing (DTE source)''||TST out||T|| Datu pārraides signāla sinhronizācija (''DTE'' avots) ||DTE→DCE||24||24|| || |- |114||''Transmitter signal element timing (DCE)''||DB||''Transmitter Signal Element Timing (DCE source)''||TST in||T|| Datu pārraides signāla sinhronizācija (''DCE'' avots) ||DTE←DCE||15||15|| || |- |115||''Receiver signal element timing (DCE)''||DD||''Receiver signal element timing (DCE source)''||RST||T|| Datu uztveršanas signāla sinhronizācija (''DCE'' avots) ||DTE←DCE||17||17|| || |- |118||''Transmitted backward channel data''||SBA||''Secondary transmitted data'' ||||D|| Datu pārraide rezerves sekundārajā kanālā ||DTE→DCE||14||14|| || |- |119||''Received backward channel data''||SBB||''Secondary received data'' ||||D|| Datu uztveršana rezerves sekundārajā kanālā ||DTE←DCE||16||16|| || |- |120||''Transmit backward channel line signal''||SCA||''Secondary request to send'' ||||C|| Pieprasījums datu pārraidei rezerves sekundārajā kanālā ||DTE→DCE||19||19|| || |- |121||''Backward channel ready''||SCB||''|Secondary clear to send''||||C|| gatavs pārraidīšanai rezerves sekundārajā kanālā ||DTE←DCE||13||13|| || |- |122||''Backward channel received line signal detector''||SCF||''Secondary received line signal detector''||||C|| Konstatēts uztverošais signāls rezerves sekundārajā kanālā ||DTE←DCE||12||12|| || |- |125||''Calling indicator''||CE||''Ring indicator''||RI||C|| Savienojuma izveidošanas pieprasījums no ''DCE'' ||DTE←DCE||rowspan="2" |22||rowspan="2" |22||rowspan="2" |9||rowspan="2" |1 |- |135||''Received energy present''||CK||''Received Energy Present''||||C|| Rāda signālu uztverošajā līnijā ||DTE←DCE |- |126||''Select transmit frequency''||||''N/A (Unassigned)''||||C|| Pārraides frekvences izvēle. ''EIA/TIA'' to neizmanto ||DTE→DCE||11||11|| || |- |140||''Loopback/Maintenance test''||RL||''Remote loopback'' ||RL||C|| Attālinātā ''DCE'' testēšana ar atgriezenisko cilpu. ''BA'' signāls tiešā veidā tiek nodots līnijā ''BB''. ||DTE→DCE||rowspan="2" |21||rowspan="2" |21||rowspan="2" | ||rowspan="2" | |- |110|| Ķēde 110 nav iekļauta ''V.24'' patreizējā redakcijā ||CG||''Signal quality detector''||-||C|| ''EIA/TIA'' signāla izmantošanu nerekomendē ||DTE←DCE |- |141||''Local loopback''||LL||''Local Loopback''||LL||C|| Tuvā ''DCE'' testēšana ar atgriezenisko cilpu. ''BA'' signāls tiešā veidā tiek nodots līnijā ''BB''. ||DTE→DCE||18||18|| || |- |142||''Test indicator''||TM||''Test mode'' ||TM||C|| Rāda, ka ''DTE'' atrodas testēšanas režīmā. ||DTE←DCE||25||25|| || |- |-||-||-||''N/A (reserved)''||-||-|| Rezervēts ||-||9||9|| || |- | || || ||''N/A (reserved)''||-||-|| Rezervēts ||-||10||10|| || |- | || || || || || ||nav pieslēgts|| || ||26|| || |} == Ārējās saites == {{commonscat|RS-232}} * [http://ecee.colorado.edu/~mcclurel/dan83.pdf Application Note 83. Fundamentals of RS–232 Serial Communications] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170305041309/http://ecee.colorado.edu/~mcclurel/dan83.pdf |date={{dat|2017|03|05||bez}} }} Dallas Semiconductors [[Kategorija:Seriālie sakari]] be7tsay34gswhohht1c8l1l1anmf6xl 0 403668 3668472 3600852 2022-08-09T13:24:31Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Infobox company | name = AS Augstsprieguma Tīkls | logo = Ast-logo-rgb.svg | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2001. gads (1939. gads) | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = [[Latvija]] | key_people = Varis Boks (Valdes priekšsēdētājs) | industry = [[Elektroenerģijas pārvade]] | production = | services = [[Elektroenerģijas pārvade]] | revenue = 185,77 milj EUR | operating_income = | net_income = 4,47 milj. EUR | assets = | equity = | owner = [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]] | num_employees = 548 | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|ast.lv}} | footnotes = | intl = }} '''AS "Augstsprieguma tīkls"''' (saīsināti '''AST''') ir [[Latvija]]s [[elektroenerģija]]s pārvades sistēmas operators. Uzņēmums ir dibināts 2001. gadā, bet tā pirmsākumi sniedzas līdz 1939. gadam. "Augstsprieguma tīkls" galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. AS "Augstsprieguma tīkls" 100 % akciju pieder Latvijas Republikai [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] personā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ast.lv/lv/content/ipasuma-struktura|title=Īpašuma struktūra{{!}} AST|website=www.ast.lv|access-date=2018-08-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180816035934/http://www.ast.lv/lv/content/ipasuma-struktura|archivedate=2018-08-16}}</ref> Uzņēmumam pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora [[Conexus Baltic Grid|AS ''Conexus Baltic Grid'']] 68,46 % kapitāldaļu. == Vēsture == 1939. gada 15. oktobrī darbu uzsāka [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] un pirmā apakšstacija [[Rīga|Rīgā]]. Šī diena uzskatāma par AS "Augstsprieguma tīkls" vēstures sākumu.<ref name="ast.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ast.lv/lv/history|title=Vēsture {{!}} AST|website=www.ast.lv|access-date=2018-08-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180908222513/http://www.ast.lv/lv/history|archivedate=2018-09-08}}</ref> Vēsturiski "Augstsprieguma tīkls" bija ''[[Latvenergo]]'' sastāvdaļa. Padomju laikā tas bija iekļauts PSRS Ziemeļrietumu apvienotajā energosistēmā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ''Latvenergo'' tika pārveidots par valsts uzņēmumu, un "Augstsprieguma tīkls" bija tā filiāle.<ref name="Lursoft filiāle" /> 2001. gada 13. novembrī tika dibināta akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls".<ref name="Lursoft Augstsprieguma tīkls" /> 2006. gada 4. janvārī AS "Latvenergo" filiāle "Augstsprieguma tīkls" tika likvidēta.<ref name="Lursoft filiāle" /> 2005. gadā "Augstsprieguma tīkls" saņēma [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā.<ref name="ast.lv"/> 2009. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma enerģētikas tirgus atvēršanas direktīvu "[[Trešā enerģijas pakete]]", lai elektrības un dabasgāzes ražošanas un pārdošanas operācijas nodalītu no to transportēšanas tīkliem. Lai izpildītu šo paketi, 2011. gadā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu. "Augstsprieguma tīkls" kļuva par neatkarīgu sistēmas operatoru. [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]] kļuva par AS "Augstsprieguma tīkls" akciju turētāju. 2013. gadā Latvijā sāka darboties ''[[NordPool]]'' nākamās dienas elektroenerģijas tirgus ''ELSPOT''. "Augstsprieguma tīkls" ieguva 2 % ''NordPool'' akciju. 2015. gadā "Augstsprieguma tīkls" pārņēma no ''Latvenergo'' meitas uzņēmuma "Latvijas elektriskie tīkli" pārvades sistēmas ekspluatācijas, uzturēšanas un attīstības funkcijas. Baltijas valstu un Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori 2015. gadā parakstīja vienošanos par nosacījumiem Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas balansēšanas tirgus veidošanai. 2017. gada 15. decembrī "Augstsprieguma tīkls" no Vācijas uzņēmuma ''Uniper Ruhrgas International'' nopirka tam piederošo 18,31 % dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora ''Conexus Baltic Grid'' akciju.<ref name="DB 2017.12 AST" /> 27. decembrī ''Augstsprieguma tīkls'' no SIA ''Itera Latvija'' nopirka tam piederošo 16,05 % ''Conexus Baltic Grid'' akciju.<ref name="DB 2017.12.27 AST" /> Kopā par 34,36% akciju tika samaksāti 57,394 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/economy/economy/state-paid-57-million-for-conexus-shares.a270253/|title=State paid €57 million for Conexus shares|last=LETA|website=eng.lsm.lv|access-date=2022-01-23|date=2018-03-05|language=en}}</ref> 2020. gada 21. jūlijā "Augstpsrieguma tīkls" Ministru kabineta uzdevumā no Krievijas uzņēmuma ''[[Gazprom]]'' iegādājās ''Conexus Baltic Grid'' 34,10 % akciju, tādējādi palielinot kontroli tajā līdz 68,46 %.<ref name="delfi 2020.07.21" /> == Pārvades tīkls == AST pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas sistēmas mugurkauls — pārvades tīkls, kas sastāv no 330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades līnijām un apakšstacijām, kas nepieciešamas elektroenerģijas tālākai pārvadīšanai pārvades sistēmas lietotājiem, t.i. atsevišķiem lieliem patērētājiem, ražotājiem un sadales tīklu operatoriem. Uzņēmums nodrošina augstsprieguma līniju, apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju, apkopi un remontu, kā arī tālāko pārvades tīkla attīstību.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ast.lv/lv/transmission-network-info/parvades-tikls-un-apaksstacijas|title=Pārvades tīkla vispārīga informācija{{!}} AST|website=www.ast.lv|access-date=2018-08-10|language=lv}}</ref> Pārvades tīkls savieno Latvijas elektrostacijas ar kaimiņvalstu energosistēmām un sadales tīklu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu reāla laika režīmā, kā arī iespēju ražotājiem eksportēt un tirgotājiem importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm. Latvijas energosistēmas 330 kV tīkls ir Baltijas valstu energosistēmas vidus posms starp tās ziemeļu un dienvidu daļām. Visām 330 kV apakšstacijām, izņemot “Daugavpils”, ir divpusēja barošana. 110 kV tīklam ir loku shēma. Lielākā daļa 110 kV apakšstaciju ir ar diviem transformatoriem un ar divpusīgu barošanu.<ref name="ReferenceA"/> Pārvades tīkla galvenie raksturlielumi ir pazeminošo apakšstaciju un augsta sprieguma sadales punktu skaits noteiktā teritorijā, kuru, savukārt, raksturo īpatnējais elektroenerģijas jaudas pieprasījums tajā, un atbilstošs pārvades līniju (330 kV un 110 kV) tīkls, kurš izpilda arī elektroapgādes drošuma un ekonomiskuma kritērijus. Pēc minētajiem kritērijiem pārvades tīkls uzskatāms par tuvu optimālam ar attīstības potenciālu, kas ik gadu tiek aktualizēts Pārvades sistēmas novērtējuma ziņojumā un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ast.lv/lv/content/elektroenergijas-parvades-sistemas-attistibas-plans|title=Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns{{!}} AST|website=www.ast.lv|access-date=2018-08-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180816040736/http://www.ast.lv/lv/content/elektroenergijas-parvades-sistemas-attistibas-plans|archivedate=2018-08-16}}</ref> == Finanšu rādītāji == AST peļņa 2018. gadā sasniedza 4,7 milj. eiro, no kuriem 3,6 milj. eiro izmaksāti dividendēs valstij, atlikusī summa tiks ieguldīta pamatkapitālā ar mērķi attīstības projektu realizācijai. 2018. gadā AST sasniedza 194 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 35 milj. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem ir 72,6 miljoni eiro jeb 37% no apgrozījuma.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ast.lv/lv/content/finansu-parskati|title=Fiananšu pārskati{{!}} AST|website=www.ast.lv|access-date=2020-03-31}}</ref> AST rentabilitāte 2018. gadā atbilst Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu metodikā noteiktajai. Peļņas pieaugums, kā arī pašu kapitāla atdeves rādītāja pieaugums no 3,6% 2017. gadā līdz 6,6% 2018. gadā ir saistīts ar saņemtajām dividendēm no AS "Conexus Baltic Grid" par 2017. pārskata gadu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft filiāle">[https://www.lursoft.lv/previous-names/40003033003 Augstsprieguma tīkls, Akciju sabiedrības "Latvenergo" filiāle] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Augstsprieguma tīkls">[https://company.lursoft.lv/augstsprieguma-tikls/40003575567 Augstsprieguma tīkls, Akciju sabiedrība] Lursoft</ref> <ref name="DB 2017.12 AST">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/papildinata-augstsprieguma-tikls-klust-par-conexus-baltic-grid-akcionaru-470057 Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru] Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris</ref> <ref name="DB 2017.12.27 AST">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/ast-ir-iegadajies-conexus-baltic-grid-kapitaldalas-470266 AST ir iegādājies Conexus Baltic Grid kapitāldaļas ] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2017. gada 27. decembris</ref> <ref name="delfi 2020.07.21">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/iegadajoties-conexus-akcijas-valsts-ieguvusi-kontroli-par-gazes-parvades-sistemu-latvija.d?id=52321031 Iegādājoties 'Conexus' akcijas, valsts ieguvusi kontroli par gāzes pārvades sistēmu Latvijā] DELFI Bizness, 21.07.2020</ref> }} == Ārējās saites == * [http://ast.lv Augstsprieguma tīkls] {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Augstsprieguma tīkls| ]] [[Kategorija:Latvenergo]] [[Kategorija:Enerģētika]] sm7ogla2cnh0jwe6kmjn5ils7w52ke5 0 404075 3668540 3667838 2022-08-09T18:34:49Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Polārais ekspresis | attēls = The Polar Express (2004) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Polar Express'' | žanrs = piedzīvojumu filma, fantāzija, ģimenes filma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Toms Henkss]] * [[Derils Sabara]] * [[Maikls Džeters]] * [[Džošs Hatčensons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Castle Rock Entertainment]]'' * ''[[Shangri-La Entertainment]]'' * ''[[ImageMovers]]''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/63194|title=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/63194|accessdate={{dat|2018|8|15||bez}}}}</ref> | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2004|10|21||bez}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|315,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=polarexpress.htm|title=The Polar Express|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= {{dat|2022|8|9||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Polārais ekspresis"''' ({{val|en|The Polar Express}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma, kura balstīta uz [[Kriss Van Olsburgs|Krisa Van Olsburga]] tāda paša nosaukuma grāmatas. Filmas režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenos tēlus ierunājuši [[Toms Henkss]], [[Derils Sabara]], [[Maikls Džeters]] un [[Džošs Hatčensons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|10|21||bez}}. Filma stāsta par kādu zēnu, kurš ar Polāro ekspresi dodas uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]], lai satiktos ar [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīti]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] gpkcrw7lx6cyqxevhctbkm41uhw631c 0 404335 3668740 3667845 2022-08-10T08:56:29Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lady Bird: Laiks lidot | oriģinālnos = ''Lady Bird'' | attēls = Lady Bird poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = pieaugšanas filma, komēdija, drāma | režisors = [[Greta Gērviga]] | producents = * [[Skots Radins]] * [[Elī Bušs]] * [[Evelīna O'Nīla]] | scenārijs = Greta Gērviga | aktieri = * [[Sērša Runena]] * [[Lorija Metkalfa]] * [[Treisijs Letss]] * [[Lūkass Hedžss]] * [[Bīnija Feldšteina]] * [[Stīvens Hendersons]] * [[Timotijs Šalame]] | mūzika = [[Džons Brions]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Scott Rudin Productions]]'' * ''[[A24]]'' * ''[[Management 360]]'' * ''[[IAC Films]]'' | izplatītājs = * ''[[A24]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2017|9|1|Teljuraidas kinofestivāls|2017|11|2|ASV|2018|3|20|Latvija|}} | ilgums = 92 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lady-bird-2017|title=Lady Bird|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 19, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821163112/http://www.bbfc.co.uk/releases/lady-bird-2017}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|78,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=ladybird.htm|title=Lady Bird (2017) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= {{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lady Bird: Laiks lidot"''' ({{val|en|Lady Bird}}) ir 2017. gada ASV pieaugšanas filma, kuras režisore un scenārija autore ir [[Greta Gērviga]]. Galvenās lomas atveido [[Sērša Runena]], [[Lorija Metkalfa]], [[Treisijs Letss]], [[Lūkass Hedžss]], [[Bīnija Feldšteina]], [[Stīvens Hendersons]] un [[Timotijs Šalame]]. Filmā tiek parādītas 17 gadus vecas vidusskolas vecākās klases skolnieces attiecības ar māti. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|9|1||bez}} Teljuraidas kinofestivālā. Filma nominēta piecām [[90. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]], [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]], [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2017. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Gretas Gērvigas filmas]] 0o1d6bpoo6d6ha2nmp0p2iz7nhua7r6 0 405422 3668728 3660798 2022-08-10T08:10:43Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html]</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]]<br>[[Latgales partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#64C049}}<small>(ieskaitot divus ārpusfrakciju deputātus)</small> |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|14|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|10|60|hex= #64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2022 |membership = 3145<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]", "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]".<ref>https://jaunavienotiba.lv/</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saiemā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]], [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministra]] un [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma Valdis Dombrovskis. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |} === Eiropas Parlaments === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 8) ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |} == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] dsg144x5a5f6voovy37ul4p6zttkup8 0 407653 3668733 3502615 2022-08-10T08:30:21Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Infobox school |name = Rīgas 31. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Skuju iela 11, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 57 | latm = 01 | lats = 54 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 08 | longEW = E |opened = |headmaster = Dace Retiga |staff = |teaching_staff = 43 |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 515 (2017) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r31vsk.lv }} '''Rīgas 31. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām. Tā atrodas Skuju ielā 11, [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. == Vēsture == Vecmīlgrāvja skolu vēsture ir izsekojama līdz 1678. gadam, kad [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tika dibināta '''[[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes]] skola'''. 1874. gadā atklāja '''[[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] skolu''', 1876. gadā [[Mīlgrāvja muiža]]s skolu un [[Mangaļu jūrskola|Mangaļu jūrskolu]]. 1900. gadā [[Augusts Dombrovskis]] uzcēla privāto Zaļo skolu savas fabrikas darbinieku bērniem, bet 1908. gadā proģimnāziju. 1919. gadā Daugavgrīvas draudzes skolu pārveidoja par '''Mangaļu pamatskolu''', 1932. gadā par '''Rīgas pilsētas 29. pamatskolu''' un 1939. gadā to nodēvēja Augusta Dombrovska vārdā. Pēc Otrā pasaules kara skolu pārdēvēja par '''29. septiņgadīgo skolu'''. Rīgas 31. vidusskola Skuju ielā 29 uzsāka darbu 1954. gadā, 1966. gadā to nodēvēja no Vecmīlgrāvja nākušā [[Vilis Lācis|'''Viļa Lāča''']] vārdā. Kopš 1977. gada skola atrodas Skuju ielā 11. 1992. gadā vidusskolas 1.— 4. klases pārcēlās uz ēku Vecmīlgrāvja 1. līnijā 53, 1994. gadā uz ēku Skuju ielā 14, kas kopš 1995. gada ir patstāvīga Vecmīlgrāvja sākumskola "Blāzmiņa".<ref>[http://www.r31vsk.lv/?rcatID=5&catID=10 Rīgas 31.vidusskolas vēsture]</ref> == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (31011011), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (21011111).<ref>http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R31VS Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs]</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bērziņš]], kinorežisors * [[Ilze Dobele|Ilze Dobele (Purviņa)]], televīzijas diktore, otrā Latvijā kronētā Lūcija 1992. gada decembrī. * [[Ieva Melgalve]], rakstniece * [[Jānis Prombergs]], veselības aprūpes organizators * [[Juris Rubenis]], luterāņu mācītājs * [[Guna Zariņa]], aktrise == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 01b1b87hqyb0t52mlwjszj8oxgi4yfr 0 408576 3668741 3667851 2022-08-10T09:02:10Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Izredzētie | attēls = The Bling Ring poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Bling Ring'' | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Sofija Kopola]] | producents = * [[Romāns Kopola]] * Sofija Kopola * [[Jurī Henlijs]] | scenārija autors = Sofija Kopola | galvenajās lomās = * [[Keitija Čanga]] * [[Izraels Brusards]] * [[Emma Votsone]] * [[Klēra Džuljena]] * [[Taisa Farmiga]] | mūzika = * [[Braiens Reitzels]] * [[Daniels Lopatins]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[American Zoetrope]]'' * ''[[NALA Films]]'' * ''[[Pathé]]'' * ''[[StudioCanal]]'' * ''[[Tobis Film]]'' * ''[[Tohokushinsha Film]]'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|5|16|Kannu kinofestivāls|2013|6|14|ASV|2013|7|19|Latvija|}} | ilgums = 88 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bling-ring-2013|title=The Bling Ring|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 10, 2018|archive-date={{dat|2019|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190405022301/http://www.bbfc.co.uk/releases/bling-ring-2013}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} * {{FRA}} * {{DEU}} * {{JAP}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|20 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=blingring.htm|title=The Bling RIng (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= {{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Izredzētie"''' ({{val|en|The Bling Ring}}) ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Vācija]]s, [[Francija]]s un [[Japāna]]s kopražojuma kriminālfilma, kuras režisore, scenārija autore un viena no producentiem ir [[Sofija Kopola]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Keitija Čanga]], [[Izraels Brusards]], [[Emma Votsone]], [[Klēra Džuljena]] un [[Taisa Farmiga]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|5|16||bez}} Kannu kinofestivālā. Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Pusaudžu grupa, kura ir apsēsta ar slavu, izmanto internetu, lai uzzinātu slavenību atrašanās vietu un vēlāk aplaupītu šo slavenību mājas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]] fvlzqnglo43poih8ap8cto15ysj7cs2 10 413574 3668522 3668223 2022-08-09T18:01:14Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-09 18:01:13{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 29 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 29 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 27 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 22 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 8 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> p1d6gahagncvyr290uxwkywd9buqqj4 0 420108 3668787 3668284 2022-08-10T10:42:35Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vecmeitas | attēls = Bachelorette FilmPoster.jpeg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Bachelorette'' | žanrs = komēdija, romantiska filma | režisors = [[Leslija Hedlendda]] | producents = * [[Vills Ferels]] * [[Ādams Makejs]] | scenārija autors = Leslija Hedlenda | galvenajās lomās = * [[Aila Fišere]] * [[Kirstena Dansta]] * [[Lizija Kaplena]] * [[Džeimss Mārsdens]] * [[Kails Bornheimers]] * [[Rebela Vilsone]] * [[Ādams Skots]] | mūzika = [[Maikls Vandmahers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' * ''[[BCDF Pictures]]'' | izplatītājs = * ''[[RADiUS-TWC]]'' * ''[[The Weinstein Company ]]'' * ''[[Creative Artists Agency]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|1|23|[[Sandensas kinofestivāls]]|2012|9|7|ASV|2012|9|14|Latvija|}} | ilgums = 86 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bachelorette-2012|title=Bachelorette|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=February 16, 2019|archive-date={{dat|2016|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161106102342/http://bbfc.co.uk/releases/bachelorette-2012}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|12,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bachelorette.htm|title=Bachelorette (2012)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= {{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vecmeitas"''' ({{val|en|Bachelorette}}) ir 2012. gada ASV romantiska kinokomēdija, kuras režisors ir [[P. Dž. Hogans]]. Galvenās lomas atveido [[Aila Fišere]], [[Kirstena Dansta]], [[Lizija Kaplena]], [[Džeimss Mārsdens]], [[Kails Bornheimers]], [[Rebela Vilsone]] un [[Ādams Skots]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|1|23||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Bekija, kura gatavojas precēties, lūdz par savām līgavas māsām kļūt trim draudzenēm, kuras Bekiju, par spīti draudzībai, vidusskolā apsmēja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] fyninrgz6d3ku47pfemgrtl2nsybwn8 0 422740 3668548 3667718 2022-08-09T18:51:18Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pirmais cilvēks uz Mēness | oriģinālnos = ''First Man'' | attēls = First Man (film).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska filma | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = * [[Viks Godfrijs]] * [[Martijs Bouvens]] * [[Īzaks Klausners]] * Damjēns Šazels | scenārijs = [[Džošs Singers]] | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Klēra Foja]] * [[Džeisons Klārks]] * [[Kails Čāndlers]] * [[Korijs Stols]] * [[Kristofers Ebots]] * [[Kīrens Hindss]] | mūzika = [[Džastins Hurvicss]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Temple Hill Entertainment]]'' | izplatītājs = ''Universal Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|08|29|Venēcijas kinofestivāls|2018|10|12|ASV|2018|10|12|Latvija|}} | ilgums = 141 minūte | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|59 miljoni}}<ref name=mojo>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=firstman.htm|title=First Man |publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate= {{dat|2022|8|9||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|105,7 miljoni}}<ref name=mojo /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Pirmais cilvēks uz Mēness"''' ({{val|en|First Man}}) ir 2018. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] biogrāfiska filma, kuras režisors kā arī viens no producentiem ir [[Damjēns Šazels]]. Filmas scenārists ir [[Džošs Singers]] un tā veidota pēc [[Džeimss Hansens|Džeimsa Hansena]] grāmatas ''[[First Man: The Life of Neil A. Armstrong]]'' motīviem. Filma stāsta par ASV astronauta [[Nīls Ārmstrongs|Nīla Ārmstronga]] ceļu līdz brīdim, kad 1969. gada 20. jūlijā [[Apollo 11]] misijas laikā viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš izkāpis uz [[Mēness]]. Viens no filmas izpildproducentiem ir [[Stīvens Spīlbergs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universalpictures.com/movies/first-man|title=First Man|publisher=[[Universal Pictures]]|accessdate=September 9, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180907005421/https://www.universalpictures.com/movies/first-man|archive-date=September 7, 2018|dead-url=no}}</ref> Galvenās lomas filmā atveido [[Raiens Goslings]], [[Klēra Foja]], [[Džeisons Klārks]], [[Kails Čāndlers]], [[Korijs Stols]], [[Kristofers Ebots]] un [[Kīrens Hindss]]. Sākotnēji filmas projekts izziņots 2003. gadā ar [[Klints Īstvuds|Klintu Īstvudu]] režisora krēslā. Tomēr vēlāk, 2015. gadā, par filmas pamatveidotājiem izraudzījās Šazelu, Goslingu un Singeru. Filmas uzņemšana sākās 2017. gada novembrī [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Filmas pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] {{dat|2018|8|29||bez}}, savukārt ASV kinoteātros ''[[Universal Pictures]]'' to sāka demonstrēt tikai {{dat|2018|10|12||bez}}. Filma saņēma kritiķu uzslavas par lielisku režiju, Goslinga un Fojas aktierspēli, skaņu celiņu un precīzu secību atainojot izkāpšanu uz mēness virsmas. Tomēr izvēle neatspoguļot ASV karoga novietošanu uz mēness virsmas lika kritiķiem un abām politiskajām partijām debatēt par filmas [[patriotisms|patriotisma]] nostāju, neskatoties uz to, ka [[Amerikas Savienoto Valstu karogs]] rādīts vairākās citās svarīgās filmas epizodēs. Filmas ienākumus uzskata par salīdzinoši sliktiem, jo visā pasaulē tā nopelnīja tikai 105 miljonus ASV dolāru pie 59 miljonu dolāru liela filmas budžeta, tomēr tas neliedza filmai saņemt vairākas nominācijas un balvas dažādos kinofestivālos: tostarp filma ieguva 76. [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par labāko skaņu celiņu, kā arī izvirzīta nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā". Filma neieguva nevienu 72. [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] no septiņām izvirzītajām nominācijām, tomēr saņēma [[91. Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie vizuālie efekti"]]. Tāpat filma balvai izvirzīta nominācijās [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]], [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņas montāža"]] un [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais mākslinieka darbs"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] agxqma90c7ji0bh1lxm7q6mz0rn2nar 0 442748 3668736 3667721 2022-08-10T08:44:11Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''First Reformed'' | attēls = First Reformed.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma | režisors = [[Pols Šreiders]] | producents = * [[Džeks Binders]] * [[Gregs Klārks]] * [[Viktorija HIlla]] * [[Gerijs Hemiltons]] * [[Dīpaks Sika]] * [[Kristīne Vačona]] * [[Deivids Hinojosa]] * [[Frenks Marejs]] | scenārija autors = Pols Šreiders | galvenajās lomās = * [[Ītans Hoks]] * [[Amanda Seifreda]] * [[Sedriks Kailss]] | mūzika = ''[[Lustmord]]'' | operators = | montāža = | studija = * ''[[Killer Films]]'' * ''[[Fibonacci Films]]'' * ''[[Arclight Film]]'' * ''[[Big Indie Productions]]'' * ''[[Omeira Studio Partners]]'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2017|8|31|Venēcijas filmu festivāls|2018|5|18|ASV|}} | ilgums = 113 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/first-reformed-2017|title=First Reformed|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 2, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191002171338/https://bbfc.co.uk/releases/first-reformed-2017|archivedate={{dat|2019|10|02||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|3,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|3,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=firstreformed.htm|title=First Reformed|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''''First Reformed''''' ir 2017. gada ASV drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Šreiders]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Ītans Hoks]], [[Amanda Seifreda]] un [[Sedriks Kailss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|8|31||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. Filma nominēta [[91. Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]". Filmas galvenais varonis Ernsts Tollers ir mācītājs nelielā holandiešu reformu baznīcā, kas, tuvojoties savai 250. dzimšanas dienai, atrodas krīzē. Kad draudzes locekle Mērija, kura ir stāvoklī, ierodas pie Ernsta uz konsultācijām saistībā ar savu vīru, Ernsts atrod sevi krustcelēs starp savu samocīto pagātni un bezcerīgo nākotni. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2017. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]] 2owzh7xp1ux8y3cfbqz58eqloss91t6 0 443404 3668671 3422849 2022-08-10T04:56:48Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Belhatovas elektrostacija | native_name = ''Elektrownia Bełchatów'' | former_names = | alternate_names = | status = | image = Rogowiec, Elektrownia Bełchatów - fotopolska.eu (262556).jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = [[elektrostacija]] | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = ''PGE Polska Grupa Energetyczna'' | current_tenants = | landlord = | location = {{POL}}, [[Lodzas vojevodiste]], [[Belhatovas apriņķis]], Kleščovas gmina | address = | location_town = | location_country = | pushpin_map = Polija#Eiropa | latd = 51.266389 | latNS = | longd = 19.330556 | longEW = | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1982 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | awards = | designations = | url = https://elbelchatow.pgegiek.pl/ | embedded = | references = }} '''Belhatovas elektrostacija''' ({{val|pl|Elektrownia Bełchatów}}) ir [[Polija|Polijā]] esoša pasaulē lielākā [[brūnogles|brūnogļu]] [[termoelektrostacija]], kas ir lielākā termoelektrostacija Eiropā un pasaulē ceturtā lielākā elektrostacija, kas darbojas ar [[fosilais kurināmais|fosilo kurināmo]]. Tās gada jauda ir 27-28 TW, kas ir 20% no Polijas [[eletroenerģija]]s vajadzībām. Elektrostacija pieder Polijas valsts uzņēmumam ''PGE Polska Grupa Energetyczna'', to pārvalda ''PGE GiEK Oddział Elektrownia Bełchatów''. 2014. gadā [[Eiropas Komisija]] deklarēja Belhatovas spēkstaciju par visvairāk klimatu ietekmējošo spēkstaciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref>http://www.spiegel.de/wirtschaft/unternehmen/kohlekraftwerke-in-deutschland-stossen-mehr-co2-aus-als-im-eu-schnitt-a-962028.html</ref> Belhatovas elektrostacijas divi augstākie skursteņi ir 300 m augsti, kas pieder pie augstākajām būvēm Polijā. == Attēlu galerija == <gallery> Belchatow-elektrownia.jpg Kopalnia i elektrownia "Bełchatów" - panoramio.jpg|Ogļu ieguves vieta ar spēkstaciju pie horizonta BOT_Elektrownia_Bełchatów.jpg Bełchatów_Elektrownia.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|https://elbelchatow.pgegiek.pl/}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas termoelektrostacijas]] [[Kategorija:Lodzas vojevodiste]] j14lo43f0942c7ybfqxgh22eaxhhoho 2 450362 3668642 3668358 2022-08-10T03:00:33Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|09|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 433359 skatījumu * [[:en:Chloe Lattanzi|Chloe Lattanzi]] (5 iw) — 344322 skatījumu * [[:en:Matt Lattanzi|Matt Lattanzi]] (5 iw) — 307069 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (19 iw) — 252726 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (18 iw) — 172271 skatījumu * [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 171021 skatījumu * [[:en:Bihar Legislative Assembly|Bihar Legislative Assembly]] (8 iw) — 162992 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 157031 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 156108 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 155557 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 151220 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (23 iw) — 142731 skatījumu * [[:en:2020 Bihar Legislative Assembly election|2020 Bihar Legislative Assembly election]] (5 iw) — 135507 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 131773 skatījumu * [[:en:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 131663 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (10 iw) — 125420 skatījumu * [[:en:Nitish Kumar|Nitish Kumar]] (22 iw) — 95987 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 95599 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 95086 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 91336 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 91061 skatījumu * [[:en:Issey Miyake|Issey Miyake]] (26 iw) — 90734 skatījumu * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 88230 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (11 iw) — 82376 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 81602 skatījumu * [[:en:Kuroda Seiki|Kuroda Seiki]] (16 iw) — 79352 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 73038 skatījumu * [[:en:Jeff Conaway|Jeff Conaway]] (26 iw) — 72240 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 64102 skatījumu * [[:en:Rebecca Latimer Felton|Rebecca Latimer Felton]] (24 iw) — 61061 skatījumu * [[:en:Xanadu (film)|Xanadu (film)]] (22 iw) — 58333 skatījumu * [[:en:Stockard Channing|Stockard Channing]] (34 iw) — 58116 skatījumu * [[:en:Ring (company)|Ring (company)]] (3 iw) — 57428 skatījumu * [[:en:David McCullough|David McCullough]] (28 iw) — 54274 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 53318 skatījumu * [[:en:Tottie Goldsmith|Tottie Goldsmith]] (3 iw) — 52686 skatījumu * [[:en:Lamont Dozier|Lamont Dozier]] (12 iw) — 52389 skatījumu * [[:en:Battle of Karbala|Battle of Karbala]] (47 iw) — 52085 skatījumu * [[:en:Christopher A. Wray|Christopher A. Wray]] (22 iw) — 51804 skatījumu * [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 51133 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 49776 skatījumu * [[:en:Bruce Welch|Bruce Welch]] (12 iw) — 48408 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 47739 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (3 iw) — 46627 skatījumu * [[:en:Dexter Lumis|Dexter Lumis]] (11 iw) — 46313 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 46194 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 45862 skatījumu * [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 45848 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 44287 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 42863 skatījumu * [[:en:Murder of Ahmaud Arbery|Murder of Ahmaud Arbery]] (10 iw) — 42637 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 42410 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 42335 skatījumu * [[:en:Tejashwi Yadav|Tejashwi Yadav]] (8 iw) — 41131 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 40006 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 39695 skatījumu * [[:en:44th Chess Olympiad|44th Chess Olympiad]] (17 iw) — 39628 skatījumu * [[:en:Merrick Garland|Merrick Garland]] (28 iw) — 38587 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 37986 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 37901 skatījumu * [[:en:Joseph Tsai|Joseph Tsai]] (13 iw) — 37598 skatījumu * [[:en:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 37553 skatījumu * [[:en:Ben Elton|Ben Elton]] (20 iw) — 37503 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 37190 skatījumu * [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 37005 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 36187 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 35736 skatījumu * [[:en:Janata Dal (United)|Janata Dal (United)]] (29 iw) — 35476 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 34793 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34468 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 34213 skatījumu * [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 34082 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (8 iw) — 33947 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 33325 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 33105 skatījumu * [[:en:Mrunal Thakur|Mrunal Thakur]] (13 iw) — 33012 skatījumu * [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 32880 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32586 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 32549 skatījumu * [[:en:Brett Goldsmith|Brett Goldsmith]] (1 iw) — 31592 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 31245 skatījumu * [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (30 iw) — 30948 skatījumu * [[:en:Tokata Iron Eyes|Tokata Iron Eyes]] (1 iw) — 30816 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 30810 skatījumu * [[:en:Alexis Ohanian|Alexis Ohanian]] (18 iw) — 30318 skatījumu * [[:en:Cody Gakpo|Cody Gakpo]] (24 iw) — 30315 skatījumu * [[:en:Rudi Koertzen|Rudi Koertzen]] (5 iw) — 30213 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 30091 skatījumu * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 29497 skatījumu * [[:en:One Piece Film: Red|One Piece Film: Red]] (12 iw) — 29492 skatījumu * [[:en:The Predator (film)|The Predator (film)]] (32 iw) — 29299 skatījumu * [[:en:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (16 iw) — 29279 skatījumu * [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 29138 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 29043 skatījumu * [[:en:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 29022 skatījumu * [[:en:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 28803 skatījumu * [[:en:Alia Bhatt|Alia Bhatt]] (60 iw) — 28590 skatījumu * [[:en:Boyd Holbrook|Boyd Holbrook]] (30 iw) — 28355 skatījumu * [[:en:Mahesh Babu|Mahesh Babu]] (32 iw) — 28219 skatījumu * [[:en:2022 Asia Cup|2022 Asia Cup]] (3 iw) — 28008 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 41173 skatījumu * [[:de:Gefechte um Tulagi und Gavutu-Tanambogo|Gefechte um Tulagi und Gavutu-Tanambogo]] (16 iw) — 37893 skatījumu * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 31722 skatījumu * [[:de:Ich weiß, es wird einmal ein Wunder gescheh’n|Ich weiß, es wird einmal ein Wunder gescheh’n]] (2 iw) — 18899 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 18707 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 14884 skatījumu * [[:de:Grease (Film)|Grease (Film)]] (39 iw) — 14801 skatījumu * [[:de:Ruslana Pyssanka|Ruslana Pyssanka]] (11 iw) — 13799 skatījumu * [[:de:Emine Sevgi Özdamar|Emine Sevgi Özdamar]] (11 iw) — 12063 skatījumu * [[:de:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 11349 skatījumu * [[:de:Fahri Yardım|Fahri Yardım]] (4 iw) — 10280 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 10156 skatījumu * [[:de:Issey Miyake|Issey Miyake]] (26 iw) — 10075 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 9869 skatījumu * [[:de:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 9712 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 9561 skatījumu * [[:de:Johannes Kahrs|Johannes Kahrs]] (4 iw) — 8788 skatījumu * [[:de:Elizabeth Schuyler Hamilton|Elizabeth Schuyler Hamilton]] (19 iw) — 8065 skatījumu * [[:de:Matt Lattanzi|Matt Lattanzi]] (5 iw) — 7805 skatījumu * [[:de:The Boring Company|The Boring Company]] (31 iw) — 7703 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 7330 skatījumu * [[:de:Rita Falk|Rita Falk]] (2 iw) — 7076 skatījumu * [[:de:The Wave – Die Todeswelle|The Wave – Die Todeswelle]] (18 iw) — 7037 skatījumu * [[:de:Oliver Pocher|Oliver Pocher]] (9 iw) — 6921 skatījumu * [[:de:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (23 iw) — 6780 skatījumu * [[:de:Koenig & Bauer|Koenig & Bauer]] (9 iw) — 6634 skatījumu * [[:de:Strategic Arms Reduction Treaty|Strategic Arms Reduction Treaty]] (25 iw) — 6581 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 6267 skatījumu * [[:de:Sebastian Bezzel|Sebastian Bezzel]] (3 iw) — 6136 skatījumu * [[:de:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (16 iw) — 5991 skatījumu * [[:de:Clu Gulager|Clu Gulager]] (16 iw) — 5937 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 5915 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (19 iw) — 5650 skatījumu * [[:de:Tomorrow, When the War Began|Tomorrow, When the War Began]] (23 iw) — 5472 skatījumu * [[:de:Darryl Hunt|Darryl Hunt]] (3 iw) — 5427 skatījumu * [[:de:ATACMS|ATACMS]] (18 iw) — 5403 skatījumu * [[:de:Eike Christian Hirsch|Eike Christian Hirsch]] (5 iw) — 5061 skatījumu * [[:de:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 4981 skatījumu * [[:de:Xanadu (Film)|Xanadu (Film)]] (22 iw) — 4882 skatījumu * [[:de:Lisa Maria Potthoff|Lisa Maria Potthoff]] (4 iw) — 4723 skatījumu * [[:de:Karl-Erivan Haub|Karl-Erivan Haub]] (4 iw) — 4713 skatījumu * [[:de:Zofia Posmysz|Zofia Posmysz]] (18 iw) — 4625 skatījumu * [[:de:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 4562 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 4502 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 4220 skatījumu * [[:de:Eisi Gulp|Eisi Gulp]] (1 iw) — 4211 skatījumu * [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 4178 skatījumu * [[:de:Schlacht um Guadalcanal|Schlacht um Guadalcanal]] (42 iw) — 4157 skatījumu * [[:de:Louis und seine verrückten Politessen|Louis und seine verrückten Politessen]] (19 iw) — 4068 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 4061 skatījumu * [[:de:Louis’ unheimliche Begegnung mit den Außerirdischen|Louis’ unheimliche Begegnung mit den Außerirdischen]] (20 iw) — 4050 skatījumu * [[:de:Doris Golpashin|Doris Golpashin]] (2 iw) — 4043 skatījumu * [[:de:Franziska Petri|Franziska Petri]] (8 iw) — 4038 skatījumu * [[:de:Leberkäsjunkie|Leberkäsjunkie]] (1 iw) — 4010 skatījumu * [[:de:Louis Mountbatten, 1. Earl Mountbatten of Burma|Louis Mountbatten, 1. Earl Mountbatten of Burma]] (52 iw) — 4001 skatījumu * [[:de:Larissa Marolt|Larissa Marolt]] (4 iw) — 3923 skatījumu * [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 3885 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3824 skatījumu * [[:de:Bruno Balz|Bruno Balz]] (6 iw) — 3803 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3744 skatījumu * [[:de:Quit-India-Bewegung|Quit-India-Bewegung]] (31 iw) — 3712 skatījumu * [[:de:Streitkräfte der Republik China|Streitkräfte der Republik China]] (29 iw) — 3692 skatījumu * [[:de:David McCullough|David McCullough]] (28 iw) — 3639 skatījumu * [[:de:Marco Pogo|Marco Pogo]] (1 iw) — 3576 skatījumu * [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 3466 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3417 skatījumu * [[:de:Steffen Seibert|Steffen Seibert]] (6 iw) — 3366 skatījumu * [[:de:Anna Fischer|Anna Fischer]] (11 iw) — 3365 skatījumu * [[:de:In aller Freundschaft|In aller Freundschaft]] (4 iw) — 3343 skatījumu * [[:de:Jugendwort des Jahres (Deutschland)|Jugendwort des Jahres (Deutschland)]] (2 iw) — 3327 skatījumu * [[:de:Jörg Immendorff|Jörg Immendorff]] (23 iw) — 3219 skatījumu * [[:de:Joko Winterscheidt|Joko Winterscheidt]] (1 iw) — 3147 skatījumu * [[:de:Jens Söring|Jens Söring]] (4 iw) — 3078 skatījumu * [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 3077 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3008 skatījumu * [[:de:Simon Schwarz|Simon Schwarz]] (6 iw) — 2977 skatījumu * [[:de:Figuren in der Sandman-Serie|Figuren in der Sandman-Serie]] (3 iw) — 2968 skatījumu * [[:de:Sabata (Film)|Sabata (Film)]] (19 iw) — 2963 skatījumu * [[:de:CumEx-Files|CumEx-Files]] (7 iw) — 2942 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 2934 skatījumu * [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 2918 skatījumu * [[:de:Gustl Mollath|Gustl Mollath]] (4 iw) — 2902 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 2862 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 2828 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (19 iw) — 2816 skatījumu * [[:de:Wolf von Lojewski|Wolf von Lojewski]] (2 iw) — 2809 skatījumu * [[:de:Willi O. Hoffmann|Willi O. Hoffmann]] (1 iw) — 2774 skatījumu * [[:de:Magnum (Fernsehserie)|Magnum (Fernsehserie)]] (28 iw) — 2708 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 2690 skatījumu * [[:de:Thilo Sarrazin|Thilo Sarrazin]] (27 iw) — 2656 skatījumu * [[:de:Vermisstenfall Lars Mittank|Vermisstenfall Lars Mittank]] (4 iw) — 2654 skatījumu * [[:de:Olivia Newton-John/Diskografie|Olivia Newton-John/Diskografie]] (2 iw) — 2650 skatījumu * [[:de:Verwandtschaftsbeziehung|Verwandtschaftsbeziehung]] (3 iw) — 2632 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 2618 skatījumu * [[:de:Schmetterlingsmine|Schmetterlingsmine]] (1 iw) — 2615 skatījumu * [[:de:Guadalcanal (Insel)|Guadalcanal (Insel)]] (53 iw) — 2587 skatījumu * [[:de:Jan Marsalek|Jan Marsalek]] (3 iw) — 2584 skatījumu * [[:de:Jozef Tomko|Jozef Tomko]] (23 iw) — 2583 skatījumu * [[:de:Rundfunk Berlin-Brandenburg|Rundfunk Berlin-Brandenburg]] (17 iw) — 2583 skatījumu * [[:de:Moritz Kuhn (Fußballspieler)|Moritz Kuhn (Fußballspieler)]] (5 iw) — 2580 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Grease (film)|Grease (film)]] (39 iw) — 36089 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (5 iw) — 26620 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (19 iw) — 13011 skatījumu * [[:fr:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 12940 skatījumu * [[:fr:Issey Miyake|Issey Miyake]] (26 iw) — 12307 skatījumu * [[:fr:Aero L-39 Albatros|Aero L-39 Albatros]] (32 iw) — 11987 skatījumu * [[:fr:Attentat de la rue des Rosiers|Attentat de la rue des Rosiers]] (4 iw) — 10785 skatījumu * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 10688 skatījumu * [[:fr:Lorànt Deutsch|Lorànt Deutsch]] (7 iw) — 10288 skatījumu * [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 10165 skatījumu * [[:fr:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (16 iw) — 9921 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (18 iw) — 9770 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 9631 skatījumu * [[:fr:Stockard Channing|Stockard Channing]] (34 iw) — 9462 skatījumu * [[:fr:Un condamné à mort s'est échappé|Un condamné à mort s'est échappé]] (21 iw) — 8940 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 8619 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 8124 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 7822 skatījumu * [[:fr:Les Branchés à Saint-Tropez|Les Branchés à Saint-Tropez]] (2 iw) — 7475 skatījumu * [[:fr:Laure Adler|Laure Adler]] (6 iw) — 7458 skatījumu * [[:fr:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (23 iw) — 7295 skatījumu * [[:fr:Louis Mountbatten|Louis Mountbatten]] (52 iw) — 7154 skatījumu * [[:fr:Jeff Conaway|Jeff Conaway]] (26 iw) — 6531 skatījumu * [[:fr:Homotopie|Homotopie]] (31 iw) — 6106 skatījumu * [[:fr:Borsalino (film)|Borsalino (film)]] (22 iw) — 5970 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 5543 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 5542 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 5439 skatījumu * [[:fr:Jeffrey Epstein|Jeffrey Epstein]] (43 iw) — 5315 skatījumu * [[:fr:Sacha Houlié|Sacha Houlié]] (1 iw) — 5270 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 5198 skatījumu * [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (45 iw) — 4982 skatījumu * [[:fr:La Fièvre du samedi soir|La Fièvre du samedi soir]] (35 iw) — 4489 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 4427 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 4366 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 4344 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 4290 skatījumu * [[:fr:Soukhoï Su-25|Soukhoï Su-25]] (50 iw) — 4252 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (11 iw) — 4230 skatījumu * [[:fr:Massacre de 2011 à San Fernando|Massacre de 2011 à San Fernando]] (2 iw) — 4160 skatījumu * [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 4149 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 4095 skatījumu * [[:fr:Ghislaine Maxwell|Ghislaine Maxwell]] (25 iw) — 3955 skatījumu * [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 3942 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 3916 skatījumu * [[:fr:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 3862 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3840 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 3813 skatījumu * [[:fr:Rim Riahi|Rim Riahi]] (8 iw) — 3811 skatījumu * [[:fr:Patricia Hearst|Patricia Hearst]] (35 iw) — 3732 skatījumu * [[:fr:Magnum (série télévisée)|Magnum (série télévisée)]] (28 iw) — 3685 skatījumu * [[:fr:Astrid Veillon|Astrid Veillon]] (3 iw) — 3667 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3625 skatījumu * [[:fr:Tyler Hoechlin|Tyler Hoechlin]] (33 iw) — 3505 skatījumu * [[:fr:Pierre Richard|Pierre Richard]] (36 iw) — 3498 skatījumu * [[:fr:Didi Conn|Didi Conn]] (16 iw) — 3466 skatījumu * [[:fr:Dakolé Daïssala|Dakolé Daïssala]] (1 iw) — 3385 skatījumu * [[:fr:Maladie de Kawasaki|Maladie de Kawasaki]] (44 iw) — 3382 skatījumu * [[:fr:Topologie algébrique|Topologie algébrique]] (41 iw) — 3361 skatījumu * [[:fr:Hassan Iquioussen|Hassan Iquioussen]] (1 iw) — 3306 skatījumu * [[:fr:Vincent Bolloré|Vincent Bolloré]] (6 iw) — 3269 skatījumu * [[:fr:Éternels (DC Comics)|Éternels (DC Comics)]] (8 iw) — 3264 skatījumu * [[:fr:Xavier Deluc|Xavier Deluc]] (5 iw) — 3216 skatījumu * [[:fr:Mocro Maffia|Mocro Maffia]] (4 iw) — 3211 skatījumu * [[:fr:Mimi Coutelier|Mimi Coutelier]] (1 iw) — 3201 skatījumu * [[:fr:Laurence Boccolini|Laurence Boccolini]] (3 iw) — 3164 skatījumu * [[:fr:Max Pécas|Max Pécas]] (4 iw) — 3157 skatījumu * [[:fr:Grease 2|Grease 2]] (18 iw) — 3134 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3107 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3093 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3054 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3023 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 3022 skatījumu * [[:fr:Samuel Le Bihan|Samuel Le Bihan]] (20 iw) — 3016 skatījumu * [[:fr:Les Fugitifs (film, 1986)|Les Fugitifs (film, 1986)]] (15 iw) — 2990 skatījumu * [[:fr:François Leterrier|François Leterrier]] (10 iw) — 2946 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2923 skatījumu * [[:fr:Walter Benítez (football, 1993)|Walter Benítez (football, 1993)]] (15 iw) — 2918 skatījumu * [[:fr:Stéphane Bern|Stéphane Bern]] (8 iw) — 2912 skatījumu * [[:fr:La Smala (film)|La Smala (film)]] (1 iw) — 2885 skatījumu * [[:fr:Saison 6 de Better Call Saul|Saison 6 de Better Call Saul]] (8 iw) — 2870 skatījumu * [[:fr:Édith Cresson|Édith Cresson]] (49 iw) — 2856 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 2837 skatījumu * [[:fr:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 2775 skatījumu * [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 2675 skatījumu * [[:fr:Deux Heures moins le quart avant Jésus-Christ|Deux Heures moins le quart avant Jésus-Christ]] (3 iw) — 2657 skatījumu * [[:fr:Annette Charles|Annette Charles]] (17 iw) — 2638 skatījumu * [[:fr:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 2588 skatījumu * [[:fr:Amadou Onana|Amadou Onana]] (11 iw) — 2528 skatījumu * [[:fr:Dorothée Pousséo|Dorothée Pousséo]] (4 iw) — 2509 skatījumu * [[:fr:Renaud|Renaud]] (29 iw) — 2496 skatījumu * [[:fr:Mohamed Ihattaren|Mohamed Ihattaren]] (18 iw) — 2461 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 2448 skatījumu * [[:fr:Pont-canal de Briare|Pont-canal de Briare]] (4 iw) — 2432 skatījumu * [[:fr:Marie-Julie Baup|Marie-Julie Baup]] (4 iw) — 2428 skatījumu * [[:fr:Xanadu (film)|Xanadu (film)]] (22 iw) — 2420 skatījumu * [[:fr:Bill Graham|Bill Graham]] (9 iw) — 2368 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2360 skatījumu * [[:fr:Patrick Balkany|Patrick Balkany]] (3 iw) — 2359 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 2353 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Новофёдоровка (Сакский район)|Новофёдоровка (Сакский район)]] (11 iw) — 30055 skatījumu * [[:ru:Гром (ОТРК)|Гром (ОТРК)]] (9 iw) — 22828 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 21830 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 18400 skatījumu * [[:ru:Саки (аэродром)|Саки (аэродром)]] (3 iw) — 17661 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 16867 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 16226 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15439 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (18 iw) — 13941 skatījumu * [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 13030 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 12393 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 10883 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10546 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (19 iw) — 10296 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9903 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8776 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8335 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 7496 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 7048 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 6517 skatījumu * [[:ru:Миякэ, Иссэй|Миякэ, Иссэй]] (26 iw) — 6376 skatījumu * [[:ru:Су-24|Су-24]] (53 iw) — 6023 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 5839 skatījumu * [[:ru:Точка (тактический ракетный комплекс)|Точка (тактический ракетный комплекс)]] (30 iw) — 5831 skatījumu * [[:ru:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 5761 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5386 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5214 skatījumu * [[:ru:Бронетранспортёр BMC Kirpi|Бронетранспортёр BMC Kirpi]] (6 iw) — 5156 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 5039 skatījumu * [[:ru:Слюньков, Николай Никитович|Слюньков, Николай Никитович]] (12 iw) — 5006 skatījumu * [[:ru:Матч смерти|Матч смерти]] (23 iw) — 5003 skatījumu * [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (20 iw) — 4835 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 4668 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4663 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4641 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4462 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 4339 skatījumu * [[:ru:Юран, Сергей Николаевич|Юран, Сергей Николаевич]] (20 iw) — 4322 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 4197 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4176 skatījumu * [[:ru:Пономарёв, Илья Владимирович|Пономарёв, Илья Владимирович]] (13 iw) — 4058 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 4032 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 3999 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3987 skatījumu * [[:ru:2 Girls 1 Cup|2 Girls 1 Cup]] (33 iw) — 3954 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3896 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3885 skatījumu * [[:ru:Гарпун (противокорабельная ракета)|Гарпун (противокорабельная ракета)]] (33 iw) — 3748 skatījumu * [[:ru:Лудин, Ганнс|Лудин, Ганнс]] (9 iw) — 3698 skatījumu * [[:ru:Тактическое ядерное оружие|Тактическое ядерное оружие]] (22 iw) — 3654 skatījumu * [[:ru:Баунов, Александр Германович|Баунов, Александр Германович]] (2 iw) — 3653 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3622 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 3577 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3575 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 3538 skatījumu * [[:ru:Орнелла Мути|Орнелла Мути]] (56 iw) — 3513 skatījumu * [[:ru:Бриолин (фильм)|Бриолин (фильм)]] (39 iw) — 3501 skatījumu * [[:ru:Сапсан (ракетный комплекс)|Сапсан (ракетный комплекс)]] (4 iw) — 3498 skatījumu * [[:ru:Су-30|Су-30]] (55 iw) — 3447 skatījumu * [[:ru:Венсенский замок|Венсенский замок]] (36 iw) — 3382 skatījumu * [[:ru:День кошки|День кошки]] (27 iw) — 3368 skatījumu * [[:ru:Молодой человек|Молодой человек]] (1 iw) — 3363 skatījumu * [[:ru:Тигиев, Георгий Львович|Тигиев, Георгий Львович]] (7 iw) — 3361 skatījumu * [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 3357 skatījumu * [[:ru:Хищник (фильм, 2018)|Хищник (фильм, 2018)]] (32 iw) — 3343 skatījumu * [[:ru:Хищник (франшиза)|Хищник (франшиза)]] (11 iw) — 3299 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3295 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3268 skatījumu * [[:ru:Старридж, Том|Старридж, Том]] (23 iw) — 3234 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 3207 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3205 skatījumu * [[:ru:Аксёнов, Сергей Валерьевич|Аксёнов, Сергей Валерьевич]] (32 iw) — 3200 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3128 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3123 skatījumu * [[:ru:Стрельба в ночном клубе в Колумбусе|Стрельба в ночном клубе в Колумбусе]] (3 iw) — 3123 skatījumu * [[:ru:Моногород|Моногород]] (9 iw) — 3107 skatījumu * [[:ru:Luxury Girl|Luxury Girl]] (1 iw) — 3101 skatījumu * [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 3100 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3073 skatījumu * [[:ru:Балицкий, Евгений Витальевич|Балицкий, Евгений Витальевич]] (5 iw) — 3052 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3048 skatījumu * [[:ru:IOS 16|IOS 16]] (16 iw) — 3029 skatījumu * [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 3012 skatījumu * [[:ru:GMLRS|GMLRS]] (3 iw) — 2989 skatījumu * [[:ru:Р-500 (ракета)|Р-500 (ракета)]] (3 iw) — 2977 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 2965 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2949 skatījumu * [[:ru:Дружба (нефтепровод)|Дружба (нефтепровод)]] (27 iw) — 2926 skatījumu * [[:ru:День курка|День курка]] (16 iw) — 2902 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 2873 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2845 skatījumu * [[:ru:Мост Ваньань|Мост Ваньань]] (3 iw) — 2815 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 2803 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2801 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2801 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2796 skatījumu * [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 2794 skatījumu * [[:ru:Гибель крейсера «Москва»|Гибель крейсера «Москва»]] (12 iw) — 2775 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 2760 skatījumu * [[:ru:Миллер, Эзра|Миллер, Эзра]] (43 iw) — 2736 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Руслан Кадрану|Руслан Кадрану]] (2 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Манга|Манга]] (32 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Даіці Камада|Даіці Камада]] (42 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Мікалай Мікітавіч Слюнькоў|Мікалай Мікітавіч Слюнькоў]] (12 iw) — 75 skatījumu * [[:be:Асторыя Быдгашч (баскетбольны клуб)|Асторыя Быдгашч (баскетбольны клуб)]] (10 iw) — 58 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 55 skatījumu * [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 48 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 35 skatījumu * [[:be:Жан-Жорж Навер|Жан-Жорж Навер]] (27 iw) — 35 skatījumu * [[:be:Баласт (пуцявая гаспадарка)|Баласт (пуцявая гаспадарка)]] (24 iw) — 32 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 30 skatījumu * [[:be:Сад Джусці|Сад Джусці]] (4 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Карабанавічы|Карабанавічы]] (3 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Край (арганізацыя)|Край (арганізацыя)]] (1 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Бенуа|Бенуа]] (5 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Фарух Садулаевіч Рузіматаў|Фарух Садулаевіч Рузіматаў]] (8 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Буран (бронеаўтамабіль)|Буран (бронеаўтамабіль)]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 17 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Другая бітва за Фалуджу|Другая бітва за Фалуджу]] (20 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Аленегадоўля|Аленегадоўля]] (23 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Збожжаўборачны камбайн|Збожжаўборачны камбайн]] (62 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Гасцінец (дарога)|Гасцінец (дарога)]] (2 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Каляды|Каляды]] (5 iw) — 15 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2011|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2011]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Навафэдарыўка|Навафэдарыўка]] (11 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Бітва пры Більбаа|Бітва пры Більбаа]] (8 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларуская кухня|Беларуская кухня]] (26 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларуская дзяржаўная акадэмія сувязі|Беларуская дзяржаўная акадэмія сувязі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Франак Вячорка|Франак Вячорка]] (9 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Куно Ам’е|Куно Ам’е]] (14 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Антон Гадзімавіч Матолька|Антон Гадзімавіч Матолька]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Міхаіл Андрэевіч Савіцкі|Міхаіл Андрэевіч Савіцкі]] (8 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Першы Усебеларускі з’езд|Першы Усебеларускі з’езд]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 10 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларускі арабскі алфавіт|Беларускі арабскі алфавіт]] (18 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сечанае срэбра|Сечанае срэбра]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Васіль Лук’янавіч Новік|Васіль Лук’янавіч Новік]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Андрэй Іванавіч Швед|Андрэй Іванавіч Швед]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Музей валуноў|Музей валуноў]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Давід Іванавіч Енсен|Давід Іванавіч Енсен]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Стэфан Эрыксан|Стэфан Эрыксан]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Гісторыя фартыфікацыі|Гісторыя фартыфікацыі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Напалеон Орда|Напалеон Орда]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Asilak|Asilak]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Люсія Трыпалійская|Люсія Трыпалійская]] (17 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вілем Марыс|Вілем Марыс]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Луі Маркусі|Луі Маркусі]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Альбер Марке|Альбер Марке]] (28 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сяргей Васільевіч Кухто|Сяргей Васільевіч Кухто]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Сямёнавіч Шаўроў|Аляксей Сямёнавіч Шаўроў]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Наталля Хершэ|Наталля Хершэ]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ren'Py|Ren'Py]] (17 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вацлаў Іваноўскі|Вацлаў Іваноўскі]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Балацянікі|Балацянікі]] (24 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Генрых II (граф Шампані)|Генрых II (граф Шампані)]] (28 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Цівалі (Мінск)|Цівалі (Мінск)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Генрык Стажэўскі|Генрык Стажэўскі]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:TUT.BY|TUT.BY]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Сексуальныя практыкі паміж мужчынамі|Сексуальныя практыкі паміж мужчынамі]] (18 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вінаградны слімак|Вінаградны слімак]] (47 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Яфрэм Яўсеевіч Сакалоў|Яфрэм Яўсеевіч Сакалоў]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Лісты з-пад шыбеніцы|Лісты з-пад шыбеніцы]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская цэнтральная рада|Беларуская цэнтральная рада]] (14 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Тадэвуш Рэйтан|Тадэвуш Рэйтан]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Юрка Геніюш|Юрка Геніюш]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Станіслаў Нарбут|Станіслаў Нарбут]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Генадзь Пашкоў|Генадзь Пашкоў]] (3 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 18427 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 5318 skatījumu * [[:pl:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 4516 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4369 skatījumu * [[:pl:Relikt glacjalny|Relikt glacjalny]] (1 iw) — 4056 skatījumu * [[:pl:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 4031 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 3879 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 3595 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 3072 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 3036 skatījumu * [[:pl:Zofia Posmysz|Zofia Posmysz]] (18 iw) — 2891 skatījumu * [[:pl:Grease (film)|Grease (film)]] (39 iw) — 2763 skatījumu * [[:pl:Piłka nożna na Letnich Igrzyskach Olimpijskich 1992|Piłka nożna na Letnich Igrzyskach Olimpijskich 1992]] (28 iw) — 2725 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 2485 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru w Vizille|Katastrofa polskiego autokaru w Vizille]] (3 iw) — 1946 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1823 skatījumu * [[:pl:Issey Miyake|Issey Miyake]] (26 iw) — 1784 skatījumu * [[:pl:Igor Tuleya|Igor Tuleya]] (4 iw) — 1770 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 1720 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (19 iw) — 1660 skatījumu * [[:pl:Jabol|Jabol]] (4 iw) — 1630 skatījumu * [[:pl:Šiška (rasa świni)|Šiška (rasa świni)]] (1 iw) — 1598 skatījumu * [[:pl:Jerzy Gruza|Jerzy Gruza]] (5 iw) — 1576 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1513 skatījumu * [[:pl:Transcendencja (filozofia)|Transcendencja (filozofia)]] (41 iw) — 1458 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1395 skatījumu * [[:pl:Ekstradycja (serial telewizyjny)|Ekstradycja (serial telewizyjny)]] (1 iw) — 1315 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1294 skatījumu * [[:pl:Henryk Dobrzański|Henryk Dobrzański]] (7 iw) — 1232 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1184 skatījumu * [[:pl:Ch-47M2 Kindżał|Ch-47M2 Kindżał]] (25 iw) — 1144 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 1142 skatījumu * [[:pl:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 1140 skatījumu * [[:pl:Kuba Sienkiewicz|Kuba Sienkiewicz]] (2 iw) — 1127 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (41 iw) — 1119 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1117 skatījumu * [[:pl:Andrzej Juskowiak|Andrzej Juskowiak]] (20 iw) — 1091 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 1082 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1080 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1069 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 1064 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1051 skatījumu * [[:pl:Oblężenie Wiednia (1529)|Oblężenie Wiednia (1529)]] (44 iw) — 1047 skatījumu * [[:pl:Władysław Opolczyk|Władysław Opolczyk]] (16 iw) — 1047 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 1032 skatījumu * [[:pl:Aleksander Kłak|Aleksander Kłak]] (10 iw) — 1020 skatījumu * [[:pl:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 1003 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 994 skatījumu * [[:pl:David McCullough|David McCullough]] (28 iw) — 994 skatījumu * [[:pl:Wojciech Frykowski|Wojciech Frykowski]] (5 iw) — 993 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 978 skatījumu * [[:pl:Irena Szewczyk|Irena Szewczyk]] (2 iw) — 968 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 961 skatījumu * [[:pl:Kod Merkury|Kod Merkury]] (25 iw) — 951 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 939 skatījumu * [[:pl:Świat według Kiepskich|Świat według Kiepskich]] (6 iw) — 936 skatījumu * [[:pl:Józef Kazimierz Wojciechowski|Józef Kazimierz Wojciechowski]] (1 iw) — 931 skatījumu * [[:pl:Su-24|Su-24]] (53 iw) — 931 skatījumu * [[:pl:Franciszek Pieczka|Franciszek Pieczka]] (17 iw) — 928 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Hans Oster|Hans Oster]] (27 iw) — 915 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 914 skatījumu * [[:pl:Państwa członkowskie NATO|Państwa członkowskie NATO]] (24 iw) — 913 skatījumu * [[:pl:Powódź w Europie Środkowej (2010)|Powódź w Europie Środkowej (2010)]] (9 iw) — 898 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 880 skatījumu * [[:pl:Xanadu (film)|Xanadu (film)]] (22 iw) — 879 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 873 skatījumu * [[:pl:Santa Ynez|Santa Ynez]] (26 iw) — 872 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 859 skatījumu * [[:pl:Janosik (serial telewizyjny)|Janosik (serial telewizyjny)]] (2 iw) — 852 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 852 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 849 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 847 skatījumu * [[:pl:Jozef Tomko|Jozef Tomko]] (23 iw) — 847 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 847 skatījumu * [[:pl:Maja Hyży|Maja Hyży]] (1 iw) — 841 skatījumu * [[:pl:Ryszard Staniek|Ryszard Staniek]] (12 iw) — 836 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 830 skatījumu * [[:pl:Lamna śledziowa|Lamna śledziowa]] (41 iw) — 825 skatījumu * [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 818 skatījumu * [[:pl:Kalina Jędrusik|Kalina Jędrusik]] (12 iw) — 818 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 812 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 808 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 804 skatījumu * [[:pl:Wojciech Kowalczyk|Wojciech Kowalczyk]] (15 iw) — 794 skatījumu * [[:pl:Renata Dancewicz|Renata Dancewicz]] (8 iw) — 788 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 788 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 780 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 779 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 774 skatījumu * [[:pl:Juraj Jánošík|Juraj Jánošík]] (22 iw) — 772 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Kolberger|Krzysztof Kolberger]] (11 iw) — 771 skatījumu * [[:pl:Złotopolscy|Złotopolscy]] (1 iw) — 770 skatījumu * [[:pl:Włodzimierz Cimoszewicz|Włodzimierz Cimoszewicz]] (29 iw) — 763 skatījumu * [[:pl:Maks Kraczkowski|Maks Kraczkowski]] (5 iw) — 759 skatījumu * [[:pl:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 757 skatījumu * [[:pl:Radosław Sikorski|Radosław Sikorski]] (26 iw) — 752 skatījumu * [[:pl:Korona Gór Polski|Korona Gór Polski]] (3 iw) — 748 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 743 skatījumu * [[:pl:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 731 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 1499 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 787 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 262 skatījumu * [[:lt:Paprastasis sausmedis|Paprastasis sausmedis]] (31 iw) — 243 skatījumu * [[:lt:BRM Aero Bristell|BRM Aero Bristell]] (4 iw) — 200 skatījumu * [[:lt:Armaniškiai (Ringaudai)|Armaniškiai (Ringaudai)]] (2 iw) — 164 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 136 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 134 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 132 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 129 skatījumu * [[:lt:Gintarė Jautakaitė|Gintarė Jautakaitė]] (4 iw) — 104 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Lukauskis|Mindaugas Lukauskis]] (10 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Armaniškiai (Alšėnai)|Armaniškiai (Alšėnai)]] (1 iw) — 95 skatījumu * [[:lt:Robert Wadlow|Robert Wadlow]] (47 iw) — 95 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 89 skatījumu * [[:lt:Antanas Žukauskas (1939)|Antanas Žukauskas (1939)]] (3 iw) — 88 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Liuksemburgo futbolo varžybos 2022–2023 m.|Liuksemburgo futbolo varžybos 2022–2023 m.]] (2 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (6 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Briliantinas (filmas)|Briliantinas (filmas)]] (39 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Vakarų centrinės vokiečių tarmės|Vakarų centrinės vokiečių tarmės]] (15 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Artūras Karnišovas|Artūras Karnišovas]] (18 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Tekezė|Tekezė]] (26 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Kasperis|Kasperis]] (59 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Šliužas|Šliužas]] (61 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Mormonai|Mormonai]] (68 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Taivano ginkluotosios pajėgos|Taivano ginkluotosios pajėgos]] (29 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Hipoteka|Hipoteka]] (45 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Švenčionėlių geležinkelio stotis|Švenčionėlių geležinkelio stotis]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Lytinės lūpos|Lytinės lūpos]] (50 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Vensenas|Vensenas]] (60 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Didysis šliužas|Didysis šliužas]] (26 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:US Rumelange|US Rumelange]] (19 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Šventasis Gralis|Šventasis Gralis]] (61 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:FC Schifflange 95|FC Schifflange 95]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Celiozija|Celiozija]] (34 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Anafilaksinis šokas|Anafilaksinis šokas]] (11 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos šaulių sąjunga|Lietuvos šaulių sąjunga]] (7 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Korifanta|Korifanta]] (22 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Alantos dvaras|Alantos dvaras]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Mūza Rubackytė|Mūza Rubackytė]] (11 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Lietuvos kultūros sostinė|Lietuvos kultūros sostinė]] (3 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Airanas|Airanas]] (56 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Burata|Burata]] (27 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Valdemaras Chomičius|Valdemaras Chomičius]] (19 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Taivano istorija|Taivano istorija]] (37 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:TEO LT|TEO LT]] (8 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Lietuvos partizanai|Lietuvos partizanai]] (9 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Lietuvos krašto apsaugos savanorių pajėgos|Lietuvos krašto apsaugos savanorių pajėgos]] (5 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Justas Paleckis|Justas Paleckis]] (17 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Centrinės vokiečių tarmės|Centrinės vokiečių tarmės]] (27 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Xavier Bettel|Xavier Bettel]] (54 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Limfmazgis|Limfmazgis]] (67 iw) — 32 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 333 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 327 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 297 skatījumu * [[:et:Kati Saara Murutar|Kati Saara Murutar]] (2 iw) — 242 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 199 skatījumu * [[:et:Norra kirjanike loend|Norra kirjanike loend]] (16 iw) — 197 skatījumu * [[:et:Liisa Oviir|Liisa Oviir]] (6 iw) — 150 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (7 iw) — 144 skatījumu * [[:et:Trükikiri|Trükikiri]] (10 iw) — 140 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 139 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 136 skatījumu * [[:et:Toomas Raudam|Toomas Raudam]] (2 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Paolo Giordano|Paolo Giordano]] (27 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Efraim Allsalu|Efraim Allsalu]] (1 iw) — 123 skatījumu * [[:et:ÜRO Keskkonnaprogramm|ÜRO Keskkonnaprogramm]] (53 iw) — 118 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 110 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 108 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 105 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Jelena Välbe|Jelena Välbe]] (22 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Valge laev|Valge laev]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 79 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Moeloojate loend|Moeloojate loend]] (5 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Piret Krumm|Piret Krumm]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Umbusi jõgi|Umbusi jõgi]] (5 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Eduard Alver|Eduard Alver]] (1 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Russalka|Russalka]] (8 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Urmas Välbe|Urmas Välbe]] (5 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 49 skatījumu * [[:et:NOËP|NOËP]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Selver|Selver]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Aidi Vallik|Aidi Vallik]] (8 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Kaudtuli|Kaudtuli]] (18 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kukemari|Kukemari]] (40 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Mujaste|Mujaste]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Vennad Voitkad|Vennad Voitkad]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Raimond Valgre|Raimond Valgre]] (9 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Don Giovanni|Don Giovanni]] (54 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eesti Kongress|Eesti Kongress]] (6 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Sakõ merelennuväebaas|Sakõ merelennuväebaas]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Eesti ajakirjade loend|Eesti ajakirjade loend]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Ellen Kaarma|Ellen Kaarma]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Maksu- ja Tolliamet|Maksu- ja Tolliamet]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Mari Jürjens|Mari Jürjens]] (3 iw) — 40 skatījumu * [[:et:August 2022|August 2022]] (14 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti Vabadussõja mälestusmärkide loend|Eesti Vabadussõja mälestusmärkide loend]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti rahvastik|Eesti rahvastik]] (23 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Astrid Kannel|Astrid Kannel]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsevägi|Eesti kaitsevägi]] (25 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Eostaimed|Eostaimed]] (36 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Jaanalinnulised|Jaanalinnulised]] (51 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Hedvig Hanson|Hedvig Hanson]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Apelsin (ansambel)|Apelsin (ansambel)]] (7 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 37 skatījumu * [[:et:AG (laulja)|AG (laulja)]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Eesti haridus- ja teadusminister|Eesti haridus- ja teadusminister]] (2 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Eesti Vabariigi aastapäev|Eesti Vabariigi aastapäev]] (12 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 34 skatījumu * [[:et:Issey Miyake|Issey Miyake]] (26 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} 6oe095rpulx58whd3fginjtgwmy5tl8 0 461709 3668452 3230594 2022-08-09T12:33:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''Karotāža''' ir [[Ģeofizika|ģeofiziska]] pētījumu metode, kas tiek veikta [[urbums|urbumos]], lai sadalītu un korelētu [[ģeoloģiskais griezums|ģeoloģiskos griezumus]], izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar [[Nafta|naftu]], [[Dabasgāze|gāzi]], [[Akmeņogles|akmeņoglēm]], [[Radioaktivitāte|radioaktīvajām]], [[polimetālu rūdas|polimetālu]] vai [[dzelzs]] rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus. Karotāža veic detalizētu griezuma pētījumu urbumā, nolaižot tajā un paceļot [[ģeofiziskā zonde|ģeofizisko zondi]]. Šī metode aptver nelielu rādiusu ap urbumu (no dažiem centimetriem līdz dažiem metriem), taču tai ir augsta detalizācijas pakāpe, kas ļauj ne tikai noteikt slāņa dziļumu ar precizitāti līdz dažiem centimetriem, bet arī slāņa īpašību izmaiņas visā tā griezumā. Karotāžas metožu daudzumu nosaka virszemes ģeofizisko metožu daudzveidība, kur katrai no tām ir izstrādāts analoģisks "pazemes" variants. Bez tam eksistē arī specializēti karotāžas veidi, kuriem nav analogu virszemes ģeofizikā. Tādēļ karotāžas metodes iedala pēc pielietojamajām fiziskajām iedarbībām uz slāņiem (piemēram, akustiskā, gamma, dielektriskā, induktīvā, magnētiskā, radioaktīvā, neitronu, rentgen-radiometriskā, seismiskā, elektriskā u.c.). {{Ģeoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] 6sqiujvs4j540ebpo6ei9d8if6a2w54 0 462700 3668779 3665507 2022-08-10T10:34:40Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|760 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s komēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|760 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|piektā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] cd9o1t4fawpp2mwo1b25gd81ne6q90y 10 465421 3668696 3489957 2022-08-10T06:40:26Z Edis 27633 2021. gads wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu |title = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px|link=|alt=]] [[Latvija]]s uzņēmumi ar lielāko [[apgrozījums|apgrozījumu]] 2021. gadā |listclass=hlist |list1 = * [[Uralkali Trading]] * [[RIMI LATVIA]] * [[Mordor Management]] * [[MAXIMA Latvija]] * [[ELKO Grupa]] * [[Latvenergo]] * [[Latvijas Gāze]] * [[ORLEN Latvija]] * [[Grest Technologies]] * [[Sanitex]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[Uralchem Trading]] * [[Neste Latvija]] * [[ZERO Technologies]] * [[KRONOSPAN Riga]] * [[Sadales tīkls]] * [[Latvijas Finieris]] * [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] * [[Pirmas]] * [[Virši-A]] |below = Sarakstā iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuriem taksācijas periods bijis vismaz 10 mēneši. Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti.<br /> Informāciju apkopojis uzņēmums ''[[Lursoft]]''. [https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/] }}<noinclude> [[Kategorija:Ekonomikas veidnes]] </noinclude> pq2z1253gj3rqwn8tij2ab7ld31n317 10 465903 3668469 3489969 2022-08-09T13:22:43Z Edis 27633 2021. gads wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu |title = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px|link=|alt=]] [[Latvija]]s uzņēmumi ar lielāko [[peļņa|peļņu]] 2021. gadā |listclass=hlist |list1 = * [[Swedbank|Swedbank Baltics]] * [[Mordor Management]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[KRONOSPAN Riga]] * [[Latvenergo]] * [[Grest Technologies]] * [[Jaunā Teika offices]] * [[Draugiem Group]] * [[Augstsprieguma tīkls]] * [[ZERO Technologies]] * [[Uralkalij|Uralkali Trading]] * [[ELKO Grupa]] * [[Rimi Baltic|RIMI LATVIA]] * [[Uralhim|Uralchem Trading]] * [[Gaujas Koks]] |below = Sarakstā iekļauti gada 15 lielākie uzņēmumi pēc peļņas pēc nodokļiem. Nav ņemti vērā konsolidētie uzņēmumi.<br /> Informāciju apkopojis uzņēmums ''[[Lursoft]]''. [https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&id=365 ] }}<noinclude> [[Kategorija:Ekonomikas veidnes]] </noinclude> ix7ehz8a2k82e3i0gacjm43cdun5byp 3668483 3668469 2022-08-09T13:29:10Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu |title = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px|link=|alt=]] [[Latvija]]s uzņēmumi ar lielāko [[peļņa|peļņu]] 2021. gadā |listclass=hlist |list1 = * [[Swedbank|Swedbank Baltics]] * [[Mordor Management]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[KRONOSPAN Riga]] * [[Latvenergo]] * [[Grest Technologies]] * [[Jaunā Teika offices]] * [[Draugiem Group]] * [[Augstsprieguma tīkls]] * [[ZERO Technologies]] * [[Uralkalij|Uralkali Trading]] * [[ELKO Grupa]] * [[Rimi Baltic|RIMI LATVIA]] * [[Uralhim|Uralchem Trading]] * [[Gaujas Koks]] |below = Sarakstā iekļauti gada 15 lielākie uzņēmumi pēc peļņas pēc nodokļiem. Nav ņemti vērā konsolidētie uzņēmumi. Informāciju apkopojis uzņēmums ''[[Lursoft]]''. [https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&id=365 ] }}<noinclude> [[Kategorija:Ekonomikas veidnes]] </noinclude> 8y03wn3f18mazelwf4uyeyx9gvq7w3g 0 466052 3668465 3667832 2022-08-09T12:59:45Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē 2 | oriģinālnos = ''Back to the Future Part II'' | attēls = Back to the Future Part II.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Lija Tomsone]] * [[Tomass Vilsons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1989|11|22}} | ilgums = 108 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|332,5 miljoni}} | iepriekšējā = [[Atpakaļ nākotnē]] | nākamā = [[Atpakaļ nākotnē 3]] | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē 2"''' ({{val|en|Back to the Future Part II}}) ir 1989. gada ASV [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]], bet scenārija autors — [[Bobs Geils]]. Tas ir 1985. gada filmas "[[Atpakaļ nākotnē]]" turpinājums un [[Atpakaļ nākotnē (filmu sērija)|triloģijas "Atpakaļ nākotnē"]] otrā daļa. Galveno lomu tēlotāji ir [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Lija Tomsone]] un [[Tomass Vilsons]]. Filmas vizuālo efektu veidotāji nominēti [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] par labākajiem [[Specefekts|specefektiem]]. == Sižets == Filma seko Mārtija Makflaja (Fokss) un viņa drauga [[Emits Brauns|Emita Brauna]] (Loids) piedzīvojumiem, kad viņi ceļo laikā no 1985. uz 2015. gadu, lai neļautu Mārtija dēlam sabojāt Makflaja ģimenes nākotni. Kad viņu lielākais ienaidnieks Bifs Tannens (Vilsons) nozog ''[[DeLorean DMC-12|DeLorean]]'' [[Laika mašīna|laika mašīnu]] un izmanto to vēstures mainīšanai savā labā, Mārtijam un Emitam jāatgriežas 1955. gadā, lai atjaunotu laika skalu. == Filmēšana == Filmas budžets bija 40 miljonu dolāru, tā filmēta paralēli ar tās turpinājumu "[[Atpakaļ nākotnē 3]]". Filmēšana sākās 1989. gada februārī, pēc diviem gadiem dekorāciju būvēšanā un scenāriju rakstīšanā. Divi pirmās filmas aktieri [[Krispins Glovers]] un [[Klaudija Velsa]] neatgriezās otrajā filmā. Velsas tēloto varoni Dženiferu Pārkeri otrajā filmā tēloja [[Elizabete Šū]], savukārt Glovera varoņa Džordža Makflija lomu sižetā samazināja, un [[Džefrijs Veismens]] to tēloja stipri grimējies. Glovers veiksmīgi iesūdzēja tiesā Zemecki un Geilu, izmainot to, kā producenti var rīkoties, atņemot lomu vai nomainot tās tēlotāju. Filma "Atpakaļ nākotnē 2" bija arī revolucionārs projekts vizuālo efektu studijai ''Industrial Light & Magic'' — papildus digitālajai kompozīcijai studija izmantoja kustības vadības kameru sistēmu ''VistaGlide'', kas ļāva vienam aktierim vienlaikus attēlot ekrānā vairākas personāžus, saglabājot kameras kustību. == Filmas vērtējums == Filmu "Atpakaļ uz nākotni 2" ''[[Universal Pictures]]'' izlaida 1989. gada 22. novembrī. Sākotnēji filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus. Tās sākotnējās izrādīšanas laikā visā pasaulē peļņa bija vairāk nekā 332 miljoni ASV dolāru, padarot to par 1989. gada trešo pelnošāko filmu. Laika gaitā filmas vērtējums ir uzlabojies, slavējot sniegumu, sižetu, režisora un operatora darbu, filmas mūziku un nākotnes pareģojumu. Daži kritiķi šo filmu uzskata par vienu no labākajām Zemeka filmām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/robert-zemeckis-films-ranked/3/|title=Ranked: All 17 of The Films of Robert Zemeckis|publisher=slashfilm.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://studybreaks.com/tvfilm/robert-zemeckis-films/|title=The Top 6 Robert Zemeckis Films|publisher=studybreaks.com}}</ref> kā arī par vienu no visu laiku labākajiem filmas turpinājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/why-back-to-the-future-part-2-is-better-than-the-original/|title=Nuclear Take: 'Back to the Future Part II' Is Better Than Part I|publisher=collider.com}}</ref> == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1989. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] kv2b65b3fbnt8vpq09clf37ni8aetsg 0 466053 3668466 3667833 2022-08-09T13:03:17Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē 3 | oriģinālnos = ''Back to the Future Part III'' | attēls = Back to the Future Part III.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Mērija Stinbergena]] * [[Lija Tomsone]] * [[Tomass Vilsons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1990|5|25}} | ilgums = 119 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|245 miljoni}} | iepriekšējā = [[Atpakaļ nākotnē 2]] | nākamā = | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē 3"''' ({{val|en|Back to the Future Part III}}) ir 1990. gada ASV [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[vesterns|vesterna]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]], bet scenārija autors — [[Bobs Geils]]. Filma ir [[Atpakaļ nākotnē (filmu sērija)|triloģijas "Atpakaļ nākotnē"]] trešā daļa. Galveno lomu tēlotāji ir [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Mērija Stinbergena]], [[Lija Tomsone]] un [[Tomass Vilsons]]. Filmā turpinās iepriekšējās filmas "[[Atpakaļ nākotnē 2]]" (1989) notikumi. Ceļojot laikā, Mārtijs Makflajs (Fokss) iesprūdis 1955. gadā. Viņš uzzina, ka viņa draugu Emitu "Doku" Braunu (Loids), kas ieslodzīts 1885. gadā, nogalinājis Bafords "Trakais suns" Tannens (Vilsons), Bifa Tennena vecvectēvs. Mārtijs dodas uz 1885. gadu, lai glābtu Doku un atkal atgrieztos 1985. gadā, taču situācija kļūst vēl sarežģītāka, kad Doks iemīlas Klērā Kleitonē (Stinbergena). Filma "Atpakaļ nākotnē 3" filmēta [[Kalifornija|Kalifornijā]] un [[Arizona|Arizonā]]. Tai izmantots filmas "Atpakaļ nākotnē 2" paredzētais 40 miljonu ASV dolāru lielais budžets, abas filmas filmējot paralēli. "Atpakaļ nākotnē 3" [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] izlaista 1990. gada 25. maijā, sešus mēnešus pēc iepriekšējās filmas, un tās peļņa visā pasaulē bija 244 miljoni ASV dolāru, padarot to par sesto pelnošāko 1990. gada filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0099088/|title=Back to the Future Part III (1990)|publisher=BoxOfficeMojo.com}}</ref> == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1990. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] msmm55n37uvztfcsixfcn9r4xxx82bp 0 467005 3668598 3494831 2022-08-09T19:57:10Z Dainis 876 miris wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anatolijs Fiļipčenko | vārds_orig = ''Анатолий Васильевич Филипченко'' | attēls = 1975 CPA 4445 Crop Filipchenko.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = A. Fiļipčenko 1975. gada pastmarkā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Davidovka (Voroņežas apgabals)|Davidovka]], [[Voroņežas guberņa]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}} (tagad [[Voroņežas apgabals]], {{RUS}}) | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Zvaigžņu pilsētiņa]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} → {{RUS}} | tautība = [[ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 dēli | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[kosmonauts]] | kos_koplaiks = 10 d 21 h 3 min | kos_iesaukums = 1963. gads | kos_misija = | kos_kuģi = ''[[Sojuz-7]]''<br />''[[Sojuz-16]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = aviācijas [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1950.—1988. | valsts = {{URS}} | struktūra = [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[lidotājs]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = Čugujevskas (Harkovas) kara aviācijas lidotāju skola, Sarkankarogotā Kara gaisa akadēmija | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Anatolijs Fiļipčenko''' (''Анатолий Васильевич Филипченко'', dzimis {{dat|1928|2|26}}, miris {{dat|2022|8|7}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts]], lidotājs, aviācijas [[ģenerālmajors]]. Anatolijs Fiļipčenko piedzima {{dat|1928|2|26||bez}} [[Krievijas PFSR]] [[ukraiņi|ukraiņu]] militārā darbinieka ģimenē. [[Lielais Tēvijas karš|Kara laikā]] viņš strādāja rūpnīcā par virpotāju. 1947. gadā [[Ļipecka|Ļipeckā]] Fiļipčenko pabeidza Gaisa karaspēka speciālo skolu, kur ieguva vidējo izglītību un apguva lidmašīnu pilotēšanu. 1950. gadā viņš beidza Čugujevskas (Harkovas) kara aviācijas lidotāju skolu un ieguva kvalifikāciju "kara lidotājs". 1951. gadā 24. janvārī Anatolijs Fiļipčenko sāka dienestu [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Sākotnēji viņš bija lidotājs, 1954. gadā — vecākais lidotājs, 1955. gadā — posma komandieris, 1958. gadā — eskadriļas stūrmanis, 1959. gadā — iznīcinātāju aviācijas pulka eskadriļas komandiera vietnieks. 1961. gadā Fiļipčenko neklātienē pabeidza Sarkankarogotās Kara gaisa akadēmiju komandējošā štāba fakultātē. 1962. gadā Anatolijs Fiļipčenko izgāja medicīnas pārbaudes, lai kandidētu par kosmonautu. 1963. gada 10. janvārī viņš tika iekļauts PSRS kosmonautu grupā. Līdz 1965. gadam viņš apguva vispārējo kosmonautu apmācību, un 1965. gada 13. janvārī ieguva kvalifikāciju "Gaisa spēku kosmonauts". Viņu iekļāva 2. kosmonautu nodaļā (militārās kosmiskās programmas). No 1966. līdz 1967. gadam Fiļipčenko darbojās programmas ''Spiral'' grupā. 1967. gadā no janvāra līdz jūlijam šīs programmas ietvaros viņš piedalījās dažādu militāro lidmašīnu izmēģinājumos. 1968. gadā no februāra līdz augustam Fiļipčenko gatavojās programmai ''Stykovka'' kā pasīvā kosmosa kuģa ''[[7K-OK]]'' ''Sojuz'' trešās (rezerves) apkalpes komandieris, bet no augusta līdz decembrim viņš gatavojās tajā pašā programmā kā otrās (dublieru) apkalpes komandieris kopā ar [[Viktors Gorbatko|Viktoru Gorbatko]] un [[Valērijs Kubasovs|Valēriju Kubasovu]]. 1969. gada 15. janvārī Fiļipčenko bija ''[[Sojuz-5]]'' komandiera dublieris. 1969. gada februārī viņš sāka gatavoties ''[[Sojuz-7]]'' pamatapkalpē kā komandieris trīs kosmosa kuģu vienlaicīgam lidojumam. Savu pirmo lidojumu kosmosā Anatolijs Fiļipčenko veica 1969. gada oktobrī kosmosa kuģī ''Sojuz-7'' kā komandieris kopā ar [[Vladislavs Volkovs|Vladislavu Volkovu]] un Viktoru Gorbatko. Pirmoreiz kosmosā vienlaicīgi atradās trīs kosmosa kuģi. Pēc plāna pie ''Sojuz-7'' bija jāpieslēdzas ''[[Sojuz-8]]'', vienam kosmonautam pa ārpusi jāpārvietojas no ''Sojuz-7'' uz ''Sojuz-8'', bet citam — no ''Sojuz-8'' un ''Sojuz-7''. No kosmosa kuģa ''[[Sojuz-6]]'' veiktu filmēšanu. ''Sojuz-8'' automātiskās saslēgšanās sistēmas kļūmes dēļ neizdevās pievienoties pie ''Sojuz-7'', tāpēc programma pilnībā netika izpildīta. 1970. gadā no janvāra līdz maijam Fiļipčenko gatavojās kosmosa kuģa ''Sojuz'' autonomam ilglaicīgam lidojumam kā komandieris kopā ar [[Georgijs Grečko|Georgiju Grečko]]. ''[[Sojuz-9]]'' starta laikā 1970. gada 1. jūnijā viņš bija komandiera dublieris. No 1970. gada augusta līdz 1971. gada jūlijam Fiļipčenko kā aktīvā kuģa komandieris kopā ar Grečko gatavojās programmā ''Kontakt'' (Mēness kompleksa ''L-3'' tuvošanās un saslēgšanās sistēmas izmēģinājumi). 1972. gadā Fiļipčenko sāka gatavoties lidojumam [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un PSRS programmā ''[[Apollo — Sojuz]]''. Otro kosmisko lidojumu Anatolijs Fiļipčenko veica 1974. gada decembrī kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz-16]]'' komandieris kopā ar [[Nikolajs Rukavišņikovs|Nikolaju Rukavišņikovu]]. Lidojuma laikā tika izmēģināta kosmosa kuģa modifikācija ''7K-TM'' un jauna veida saslēgšanās mezgls. 1975. gada 15. jūlijā Fiļipčenko bija ''[[Sojuz-19]]'' komandiera dublieris. 1982. gada 26. janvārī viņš tika atskaitīts no kosmonautu vienības veselības stāvokļa dēļ. Vienlaicīgi Fiļipčenko tika iecelts par Kosmonautu sagatavošanas centra 1. pārvaldes priekšnieku. Šo amatu viņš pildīja līdz 1988. gada maijam, kad atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem. No 1988. gada 1. septembra līdz 1993. gada jūnijam Fiļipčenko strādāja par Harkovas Mācību tehnisko līdzekļu eksperimentālā konstruktoru biroja Maskavas filiāles direktora vietnieku, direktoru. Filiāle nodrošināja Kosmonautu sagatavošanas centra mācību laboratorijas bāzi. Anatolijs Fiļipčenko nomira 2022. gada 7. augustā. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz-7]]'' | {{dat|1969|10|12|SK}} | {{dat|1969|10|17|SK}} | [[Vladislavs Volkovs]], [[Viktors Gorbatko]] | Komandieris | 4 d 22 h 40 min | Pasīvais mērķis kosmosa kuģim ''[[Sojuz-8]]''; saslēgšanās neizdevās |- | ''[[Sojuz-16]]'' | {{dat|1974|12|2|SK}} | {{dat|1974|12|8|SK}} | [[Nikolajs Rukavišņikovs]] | Komandieris | 5 d 22 h 24 min | Kosmosa kuģa modifikācijas ''7K-TM'' un jauna veida saslēgšanās mezgla izmēģinājumi |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/vvs/text/filipshenko.htm Анатолий Васильевич Филипченко] astronaut.ru, {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=1305 Fiļipčenko Padomju Savienības Varoņu mājaslapā], {{ru ikona}} * [http://www.astronautix.com/f/filipchenko.html Filipchenko, Anatoli Vasiliyevich] astronautix.com, {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiļipčenko, Anatolijs}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Voroņežas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] qlq86d5adfd382tlkftq4cbhd5gykbz 0 467625 3668635 3306051 2022-08-10T02:01:52Z Egilus 27634 noņēmu [[Kategorija:Mikoloģija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:AD2009Sep13 Boletus edulis 05.jpg|thumb|[[Egļu baravika|Egļu baravikas]] trama. Redzamas arī [[Cepurīte (mikoloģija)|cepurītes]] un [[Kātiņš (mikoloģija)|kātiņa]] virsmiziņas, un [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņu]] slānis - [[himenofors]].]] '''Trama''' jeb '''sēnes mīkstums''' [[Mikoloģija|mikoloģijā]] ir [[Sēne|sēnes]] augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa. Tas atšķiras no audu ārējā slāņa, kas saucas par virsmiziņu vai [[Kutikula|kutikulu]], no [[sporas]] veidojošā audu slāņa — [[Himenofors|himenofora]] un to nesošā audu slāņa [[Himēnijs|himēnija]]. Daļa autoru iekļauj himēniju tramā.<ref name="spektrum">[https://www.spektrum.de/lexikon/biologie/trama/67189 ''Lexikon der Biologie:Trama'']</ref> Vienkāršojot tramu parasti sauc par sēņu "mīkstumu".<ref name="largent">Largent D, Johnson D, Watling R. 1977. ''How to Identify Mushrooms to Genus III: Microscopic Features''. Arcata, CA: Mad River Press. {{ISBN|0-916422-09-7}}. pp. 60–70.</ref> Tiek izšķirta trama sēnes cepurītē un tās kātiņā, kur tā parasti ir stingrāka un cietāka. Burtiski, "trama" ir [[Latīņu valoda|latīņu]] vārds dzijai un tās aušanai.<ref name="isbn0-398-06179-3">{{Grāmatas atsauce|last=Jaeger, Edmund C.|title=A Source-Book of Biological Names and Terms|url=https://archive.org/details/sourcebookofbiol0000jaeg|publisher=Thomas|location=Springfield, Ill|year=1959|pages=|isbn=0-398-06179-3|oclc=}}</ref> Tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka trama ir veidota no hifām — cieši sapītiem [[Micēlijs|sēņotnes]] pavedieniem.<ref name="Lesoe1998">T.Lesoe, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 1998., 10. lpp. ISBN 9984-22-283-7.</ref> Reizēm šie pavedieni ir trausli un vāji saistīti savā starpā, un tad trama ir irdena kā, piemēram, [[Bērzlapju rinda|bērzlapēm]]. Tramas īpašības mainās, sēnes augļķermenim novecojot. Uz augsnes augošajām sēnēm tā kļūst neizturīga un bieži ļumīga sapūstot, kamēr piepēm tā pārkoksnējas un kļūst par pamatni nākamās sezonas himēnijam. == Atsauces == {{atsauces}} {{mikoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sēņu morfoloģija]] ddzy3bb3tfkbejpvjpfa54iseibr5n5 0 468525 3668734 3615020 2022-08-10T08:30:38Z Gimnazists123 81333 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | logo = LTVZD logo.jpeg | company_name = Latvijas Televīzijas Ziņu dienests | industry = ziņu raidījumu veidošana | location_city = | logo_size = 150px | location_country = | company_slogan = "Vienmēr ar jums!" | homepage = https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/ | key_people = *Sigita Roķe (galvenā redaktore) *Rudīte Spakovska (atbildīgā redaktore) *Dace Stirāne (atbildīgā redaktore) *Ina Strazdiņa (ārzemju ziņu redaktore) *Gints Amoliņš (ārzemju ziņu redaktors) | owner = [[Latvijas Televīzija]] | location = Rīgas Televīzijas centrs ([[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1958-1986)<br />[[Latvijas Televīzijas augstceltne]], ([[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1986–) | services = Ziņu satura veidošana un izvietošana televīzijā un internetā | area_served = [[Latvija]] | chairperson = Iveta Elksne }}'''LTV Ziņu dienests''' ir [[Latvijas Televīzija]]s struktūrvienība, kuras uzdevums ir veidot pašmāju un ārvalstu ziņu un diskusiju saturu [[Televīzija|televīzijā]], [[Internets|internetā]] un [[Sociālais tīkls|sociālo tīklu]] platformās. Dienas laikā Ziņu dienests vidēji rada ap 4 stundām orģinālsatura. [[Latvijas Televīzija|LTV]] Ziņu dienestam ir korespondentes ārzemēs — [[Brisele|Briselē]] strādā [[Ilze Nagla]], bet [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] — Ilze Kalve. Kopš 1986. gada [[Latvijas Televīzija]]s Ziņu dienests atrodas [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas augstceltnē]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]. Ziņu dienesta veidotie raidījumi galvenokārt tiek filmēti 2. un 3. studijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-latvijas-televizijas-jauna-zinu-studija.a418976/|title=Atklāta Latvijas Televīzijas jaunā Ziņu studija (lsm.lv)}}</ref> [[Latvijas Televīzija|LTV]] Ziņu dienestu no [[2013. gads|2013. gada]] vada Iveta Elksne. == Vēsture == Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vēsture aizsākās [[1958. gads|1958. gada]] [[19. marts|19. martā]], kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas". Tolaik raidījumu vadīja Valdis Čukurs un Laimdota Rone. Ziņu raidījumu diktori bija arī Gerda Riekstiņa-Sinkēviča, Zaiga Vīnerte-Dambe, Rihards Kalvāns un Uldis Deisons.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=115}}</ref> === Pirmais raidījums === [[1958. gads|1958. gada]] [[19. marts|19. marta]] "Pēdējās ziņās" kopumā bija 15 sižeti. Tika ziņots par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās padomes]] vēlēšanu rezultātiem, [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] politiskajām gaitām, kā arī par starptautisko pianistu konkursu [[Maskava|Maskavā]] un plānotajiem Studentu dziesmu un deju svētkiem.<ref name=":0" /> === Televīzijas Panorāma === Pēc četru gada intensīva darba komandas veidošanā un tehniskā aprīkojuma papildināšanas [[1962. gads|1962. gada]] [[1. marts|1. martā]] televīzijas ēterā pirmo reizi parādījās titrs [[Panorāma (raidījums)|"Televīzijas Panorāma"]]. Pirmo [[Panorāma (raidījums)|"TV Panorāmu"]] vadīja Laimdota Rone un Valdis Čukurs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=119}}</ref> 20. gs. 60. gadu beigās [[Panorāma (raidījums)|"Panorāmas"]] redakciju veidoja tikai 10 štata darbinieku, taču pēc desmit gadiem tie bija jau 36 darbinieki.<ref name=":1" /> == Mediju platformas == === Televīzija === Pašlaik Latvijas Televīzijas Ziņu dienests veido vairāk nekā piecpadsmit (neieskaitot vēlēšanām paredzētos) raidījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/|title=LTV Ziņu dienesta sadaļa Latvijas Televīzijas mājaslapā (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> [[Attēls:Ziņudienests2.jpeg|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta žurnāliste Ina Strazdiņa intervē Valdi Dombrovski]] ==== Ziņu raidījumi ==== * ''[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]'' (vada Linda Abu Meri, Gusts Ķikusts, Sigurds Siliņš, Karīna Rubene) * [[Dienas ziņas (LTV raidījums)|''Dienas ziņas'']] (vada Ilze Vēbere, Laura Vonda, Ilze Dobele, Anda Boša) * [[Kultūras ziņas (LTV raidījums)|''Kultūras ziņas'']] (vada [[Jānis Holšteins Upmanis|Jānis Holšteins-Upmanis]], Adriāna Roze, Liene Jakovļeva, Edgars Raginskis) * ''[[Sporta ziņas (LTV raidījums)|Sporta ziņas]]'' (vada [[Māris Rīmenis]], [[Uģis Joksts]], Juris Valdovskis) * [[Panorāma (raidījums)|''Panorāma'']] (vada Ilze Dobele, Jānis Geste, Laura Vonda) * [[Nakts ziņas (LTV raidījums)|''Nakts ziņas'']] (vada Ilze Dobele, Laura Vonda, Anda Boša) * [[Laika ziņas (LTV raidījums)|''Laika ziņas'']] (vada Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa, Ilze Kornete) * ''[[Pasaules panorāma]]'' (vada [[Ina Strazdiņa]], Toms Pastors, Gints Amoliņš) ==== Dokumentālie raidījumi ==== * [[Aculiecinieks (raidījums)|''Aculiecinieks'']] (veido Aija Kinca, Judīte Čunka, Ģirts Zvirbulis, kā arī citi žurnālisti) ==== Diskusiju un analītiskie raidījumi ==== * ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' (vada [[Guntis Bojārs]]) * ''[[1:1]]'' (vada [[Gundars Rēders]]) * ''[[De Facto|De facto]]'' (vada Inga Šņore un Matīss Arnicāns) * ''[[Revidents (raidījums)|Revidents]]'' (vada Ieva Strazdiņa) * ''[[Šodienas jautājums]]'' (vada [[Anete Bērtule]]) ==== Saturs krievu valodā ==== 2021. gada 17. septembrī tika atklāta jaunā mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM. Tajā vienkopus skatāms Ziņu dienesta un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 4]] veidotais saturs krievu valodā. Raidījumi [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksā]] tiek filmēti 3. studijā (bijušajā Panorāmas studijā). No 2021. gada 20. septembra vairākas reizes dienā tiek veidoti ziņu raidījumi: * ''Сегодня вечером'' (''Šovakar)'' — vada Marina Ļebedeva, Jekaterina Safronova, sporta sadaļa — Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs * ''ТЧК'' ''(Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' — vada Aleksejs Dunda un Aļona Borisova * ''Личное дело'' ''(Personīgā lieta) —'' vada Diāna Spinu un Daniils Smirnovs === Tīmekļa vietnes === ==== [[LSM.LV]] ==== Latvijas Sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas un [[Latvijas Radio]]) apvienotais ziņu portāls. Tajā ik dienas tiek publicētas Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotās ziņas. Portālā tās var gan lasīt teksta formā, gan arī skatīties kā video. Sadaļā "Ārpus ētera" LTV žurnālisti komentē un sniedz ieskatu tēmās gan ziņu virsrakstos, gan ārpus tiem. Portāla LSM.LV redakcija atrodas Latvijas Televīzijas augstceltnē Zaķusalā, Rīgā. ==== [https://replay.lsm.lv/lv REPLAY.LV] ==== Vietnē atrodams gan Latvijas Televīzijas (arī Ziņu dienesta), gan arī Latvijas Radio veidotais saturs un tā arhīvs audio un video formātā. ==== [https://ltv.lsm.lv/lv/ LTV.LV] ==== Vietnē atrodams tikai Latvijas Televīzijas orģinālraidījumu arhīvs, kā arī informācija par Latvijas Televīziju. === Sociālie mediji === [[Attēls:Ziņudienests4.png|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta Instagram konta ekrānuzņēmums]] LTV Ziņu dienestam ir sociālo mediju redakcija, kas visu diennakti seko notiekošajam [[Latvija|Latvijā]] un [[Pasaule|pasaulē]]. Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos [[Facebook]], [[Twitter]], [[Instagram|Instgram]], [[TikTok]] un [[YouTube]] tiek izvietoti vairāki desmiti ziņu katru dienu — gan Ziņu dienesta veidotie sižeti, gan grafikas, gan aktuālākās un svarīgākās ziņas [[Latvija|Latvijā]] un [[Pasaule|pasaulē]], kā arī tiešraides no preses koferencēm un svarīgiem notikumiem. LTV Ziņu dienesta raidījumu ''[[Šodienas jautājums]], [["Aculiecinieks" (raidījums)|Aculiecinieks]], [[1:1]]'', kā arī interviju saturs audio formātā ir atrodams vietnē [[Spotify]]. ==== "Dzīvei nav melnraksta" ==== Video rubrika, kura aizsākta [[2019. gads|2019. gada]] [[1. aprīlis|1. aprīlī]], stāsta par cilvēkstāstiem, dažādos vecumos. Sērija akcentē cilvēku izvēles mūža garumā un to, kā šīs izvēles ir mainījušas viņu dzīvi. Katra video varonis ir kāds cilvēks, kurš ir uzticējis savu dzīvestāstu un dzīves izvēles, tās vērtē un izsaka savu viedokli.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/watch/375052226009137/2290963414471927|title=Dzīvei nav melnraksta (facebook.com)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Rubrikā ir piedalījušies [[Markus Riva]], [[Egils Levits]], [[Rojs Rodžers]], [[Jurijs Perevoščikovs]], [[Liene Cipule]], [[Linda Mūrniece]], kā arī citas personības.<ref name=":2" /> Video rubriku "Dzīvei nav melnkrasta" veido LTV Ziņu dienesta žurnālists [[Ēvalds Dukuls]]. Rubrika tika nominēta Latvijas Žurnālstu asociācijas Izcilības balvai 2019 kategorijā "Intervija/apraksts", bet balvu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zurnalistikas-izcilibas-balvas-ari-sabiedriskajiem-medijiem-cigaresu-mafijai-izmisuma-zona-un-jaunajam-zurnalistam.a371392/|title=Žurnālistikas Izcilības balvas - arī sabiedriskajiem medijiem: «Cigarešu mafijai», «Izmisuma zonā» un jaunajam žurnālistam (lsm.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Latvijas Televīzijas Izcilības balvā rubrika "Dzīvei nav melnraksta" tika atzīta par 2019. gada labāko projektu sociālajos medijos. === Projekts "Būris" === Digitālā satura projekts "Būris" veidots 2021. gada augustā un septembrī, sadarbojoties dažādām Ziņu dienesta nodaļām un darbiniekiem. Projektā tika atspoguļotas sabiedrībā aktuālas tēmas — vakcinācija, partnerattiecību regulējums, vegānisms, patriotisms, dzimumu līdztiesība, kā arī citas. "Būra" audiovizuālais saturs tiek izvietots sabiedrisko mediju portālā [[Lsm.lv|LSM]], Ziņu dienesta sociālo mediju kontos, kā arī projeka "16+" YouTube kanālā un platformā RUS.LSM. Raidījuma dueļu vadītājs un projekta līdzveidotājs ir LTV Ziņu dienesta žurnālists Ēvalds Dukuls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/informacija-medijiem/raksts/239439/latvijas-televizijas-un-lsm-projekta-buris-gaidami-spraigi-viedoklu-dueli|title=Latvijas Televīzijas un LSM projektā “Būris” gaidāmi spraigi viedokļu dueļi (ltv.lsm.lv)}}</ref> == Ziņu dienesta izmantotās studijas == {| class="wikitable mw-collapsible" !Studija !Lietotājs/-i !Filmētie raidījumi |- |'''S-2''' |Latvijas Televīzijas Ziņu dienests |''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]'' ''[[Dienas ziņas (raidījums)|Dienas ziņas]]'' ''[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]'' ''[[Nakts ziņas (raidījums)|Nakts ziņas]]'' ''Sporta ziņas'' ''Laika ziņas'' ''Kultūras ziņas'' ''[[Šodienas jautājums]]'' ''[[De Facto|De facto]]'' ''[[1:1]]'' ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' ''[[Pasaules panorāma]]'' |- |'''S-3''' |RUS.LSM - mazākumtautību multimediju platforma |''Новости (Ziņas)'' ''Сегодня вечером (Šovakar)'' ''ТЧК (Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' ''Личное дело (Personīgā lieta)'' |} === 2. studija (S-2) === Sākotnēji studija izmantota dažādām pārraidēm. 2014. gadā studija tika iekārtota ziņu raidījumiem krievu valodā. Studijā filmēts arī LTV Sporta redakcijas veidotais raidījums ''[[Sporta studija]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193|title=Ieva Krastiņa - «TTT Rīga» kapteine (filmēts 2. studijā; ltv.lv)|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193 |date=25.09.2021 }}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti 2. studijas pārbūves darbi, izbūvējot vienotu Ziņu dienesta studiju. ''[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]'' 2021. gada 30. augustā bija pirmais pārraidītais raidījums no jaunās studijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-rita-panorama.id229286|title=Rīta Panorāma (pirmais raidījums no S-2; ltv.lv)}}</ref> Ziņu studijas pārbūves izmaksas — 900 000 eiro. Summā ietilpst dekorāciju izbūve, LED ekrānu iegāde, specializēto mēbeļu uzstādīšana, kā arī jauna raidījumu grafiskā un muzikālā noformējumu izveide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/356975-ltv-jauno-paligtelpu-izveide-izmaksajusi-900-000-eiro.htm|title=LTV jaunās Ziņu studijas un palīgtelpu izveide izmaksājusi 900 000 eiro (nra.lv)}}</ref> === 3. studija (S-3) === Kopš [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksa]] atklāšanas 1986. gadā līdz 2021. gada augustam studijā tika filmēti galvenie LTV Ziņu dienesta raidījumi. 3. studijā filmēti arī ziņu speicālizlaidumi,<ref>https://www.youtube.com/watch?v=72y0gYa85uI</ref> neilgu brīdi veidoti ziņu raidījumi krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 ("Novosti", S-3 studijā; ltv.lv)|title="Novosti", S-3 studijā; ltv.lv|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 |date=25.09.2021 }}</ref> Pēdējais raidījums, kas pārraidīts no 3. studijas pirms rekonstrukcijas, bija vakara Laika ziņas 2021. gada 29. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-laika-zinas.id229246|title="Laika ziņas"; 3. studijā; ltv.lv}}</ref> 2021. gada septembrī norisinājās 3. studijas pārbūves darbi, lai to pielāgotu multimediju platformas RUS.LSM vajadzībām. Rekonstruētā studija svinīgi atklāta 17. septembrī ar ASV un Lielbritānijas amatpersonu dalību. Tajā pašā dienā notika multimediju mazākumtautības platformas atklāšanas maratons trīs stundu garumā — ''Большой рестарт (Lielais restarts)''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.09.2021-lielais-restarts-multimediju-mazakumtautibu-platformas-atklasanas-maratons-tiesraide.id238386|title=«Lielais restarts». Multimediju mazākumtautību platformas atklāšanas maratons. Tiešraide. (ltv.lv)}}</ref> Studijas pārbūves izmaksas — 450 000 eiro. Summā ietilpst studijas dekorāciju izbūve, ekrānu iegāde, studijas režijas modernizēšana, robotkameru iepirkšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-jauna-sabiedrisko-mediju-mazakumtautibu-multimediju-platforma-ruslsm.a421691/|title=Atklāta jaunā sabiedrisko mediju mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM (lsm.lv)}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] * [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.ltv.lv Latvijas televīzijas oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} {{Latviešu raidījumi}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Latvijas Televīzija| ]] [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] nikb4imtqt0sv2sqwnciq0mgzytnre6 10 469178 3668710 3666424 2022-08-10T06:54:12Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2020 |title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome <small>(2020—2025)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]] |list1 = * «[[Par!]]/[[Progresīvie]]» (P/P; 14) * «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 12) * «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 9) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 7) * «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 5) * [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 4) * [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP; 4) * «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 3) * bez frakcijas (2) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis]], [[Linda Ozola]], [[Edvards Smiltēns]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Kustība Par!|P]]/[[Progresīvie|P]] |list1 = * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Ivars Drulle|Drulle]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Miroslavs Kodis|Kodis]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] * [[Alija Turlaja|Turlaja]] * [[Selīna Vancāne|Vancāne]] |group2 = [[Saskaņa]] |list2 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]] * [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]] * [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]] * [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]] * [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]] * [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Andris Morozovs|Morozovs]] * [[Raimonds Rubiks|Rubiks]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Anna Vladova|Vladova]] |group3 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list3 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Rita Našeniece|Našeniece]] * [[Olafs Pulks|Pulks]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |list4 = * [[Ieva Brante|Brante]] * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ieva Siliņa|Siliņa]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] |group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] |list5 = * [[Ainars Baštiks|Baštiks]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]] * [[Juris Radzevičs|Radzevičs]] * [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]] * [[Dainis Turlais|Turlais]] |group6 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] |list6 = * [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] |group7 = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] |list7 = * [[Valters Bergs|Bergs]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] |group8 = [[Latvijas attīstībai|LA]] |list8 = * [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]] * [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]] * [[Viesturs Zeps|Zeps]] |group9 = bez frakcijas |list9 = * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]] * †[[Ints Ķuzis|Ķuzis]] * [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] * [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]] * [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] * [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]] </noinclude> io0lee8da5xx2j3ou6tzss6l7ybojwm 3668712 3668710 2022-08-10T06:55:43Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2020 |title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome <small>(2020—2025)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]] |list1 = * «[[Par!]]/[[Progresīvie]]» (P/P; 14) * «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 12) * «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 9) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 7) * «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 5) * [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 4) * [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP; 4) * «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 3) * bez frakcijas (2) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis]], [[Linda Ozola]], [[Edvards Smiltēns]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Kustība Par!|P]]/[[Progresīvie|P]] |list1 = * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Ivars Drulle|Drulle]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Miroslavs Kodis|Kodis]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] * [[Alija Turlaja|Turlaja]] * [[Selīna Vancāne|Vancāne]] |group2 = [[Saskaņa]] |list2 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]] * [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]] * [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]] * [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]] * [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]] * [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Andris Morozovs|Morozovs]] * [[Raimonds Rubiks|Rubiks]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Anna Vladova|Vladova]] |group3 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list3 = <!--* [[Hosams Abu Meri|Abu Meri]]--> * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Rita Našeniece|Našeniece]] * [[Olafs Pulks|Pulks]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |list4 = * [[Ieva Brante|Brante]] * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ieva Siliņa|Siliņa]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] |group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] |list5 = * [[Ainars Baštiks|Baštiks]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]] * [[Juris Radzevičs|Radzevičs]] * [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]] * [[Dainis Turlais|Turlais]] |group6 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] |list6 = * [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] |group7 = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] |list7 = * [[Valters Bergs|Bergs]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] |group8 = [[Latvijas attīstībai|LA]] |list8 = * [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]] * [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]] * [[Viesturs Zeps|Zeps]] |group9 = bez frakcijas |list9 = * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]] * †[[Ints Ķuzis|Ķuzis]] * [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] * [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]] * [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] * [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]] </noinclude> fk80rnpjrtusidn0idguodgkktg1kn3 0 469648 3668514 3459146 2022-08-09T17:06:58Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste|nosaukums=Nelsona|citvaloda=en|oriģinālnosaukums=Nelson River|citvaloda1=|oriģinālnosaukums1=|attēls=Nelson River near Norway House, from the air.jpg|attēla_izmērs=|paraksts=|vietaskarte=Kanāda|reljefs=jā|kartes_paraksts=|kartes_izmērs=|izteka=[[Vinipegs]]|augštece=|satekupes=|ieteka=[[Hudzona līcis]]|baseina_valstis={{CAN}}|tek_caur=|garums=644|iztekas_augstums=217|ietekas_augstums=0|kritums=|caurtece=2370|caurtece_vieta=|gada_notece=|baseins=1072300|pietekas=|sāk_plat_d=53|sāk_plat_m=41|sāk_plat_s=20|sāk_plat_NS=N|sāk_gar_d=97|sāk_gar_m=50|sāk_gar_s=52|sāk_gar_EW=W|iet_plat_d=57|iet_plat_m=5|iet_plat_s=5|iet_plat_NS=N|iet_gar_d=92|iet_gar_m=30|iet_gar_s=8|iet_gar_EW=W}} '''Nelsona''' ({{Val|en|Nelson River}}) ir [[upe]] [[Kanāda|Kanādā]]. Tā iztek no [[Vinipegs|Vinipegas]] ezera, bet ietek [[Hudzona līcis|Hudzona līcī]]. Tās garums ir 644 km. Upes [[Sateces baseins|baseins]] ir 1 072 300 km². Kopējais garums, ieskaitot [[Saskačevana (upe)|Saskačevanu]], ir 2 575 km. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Kanādas upes]] 9af5chrkw474gkk9prht82u6qv8j4ty 0 469842 3668475 3489293 2022-08-09T13:25:18Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ELKO grupa | logo = ELKO-logo 140px.png | type = [[Akciju sabiedrība]] | foundation = 1993 | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | key_people = Egons Mednis - Uzņēmuma prezidents, Svens Dinsdorfs - Valdes loceklis | industry = IT produktu un risinājumu izplatīšana | products = [[datortehnika]], [[programmatūra]], [[sadzīves tehnika]] | revenue = {{profit}} [[Eiro|EUR€]] 1682 miljoni (2019) | num_employees = 1500 | homepage = {{URL|https://www.elko.lv}} }} '''AS ELKO Grupa''' ir Latvijā dibināts IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs. Uzņēmumam ir plašs pārstāvniecību tīkls [[Eiropa|Eiropā]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].<ref>https://www.elko.lv/par-mums</ref> Grupa ir pārstāvēta 31 valstī, tai skaitā ar filiālēm 16 valstīs — [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Somija|Somijā]], [[Islande|Islandē]], [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. ELKO Grupa mātes kompānija atrodas Rīgā, Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://company.lursoft.lv/elko-grupa/40003129564|title=Lursoft}}</ref> == Vēsture == ELKO Grupa ir dibināta 1993. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51108023|title='Elko grupas' konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis līdz 1,5 miljardiem eiro|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2019-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] fu9n1jznpjtgmhv62trb3wfqu53gvd7 0 483779 3668738 3667725 2022-08-10T08:48:21Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mūzikas skaņas | oriģinālnos = ''The Sound of Music'' | attēls = Sound of music.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = mūzikls | režisors = {{vikidati|properties|linked|P57}} | producents = Roberts Vaizs | scenārijs = [[Ernests Lēmans]] | aktieri = * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Kristofers Plamers]] * [[Elinora Pārkere]] * [[Ričards Heidns]] * [[Pegija Vuda]] * [[Čarmiana Kara]] | mūzika = [[Ričards Rodžerss]] | operators = [[Teds Makords]] | montāža = [[Viljamss Renoldss]] | studija = ''Argyle Enterprises, Inc.'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|1965|3|2|ASV}} | ilgums = 174 minūtes | valsts = {{ASV}} | valoda = {{vikidati|properties|linked|P364}} | budžets = {{ASV dolārs|8,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|286,2 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mūzikas skaņas"''' ({{val|en|The Sound of Music}}) ir 1965. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla drāmas filma, kuras producents un režisors ir [[Roberts Vaizs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džūlija Endrūsa]] un [[Kristofers Plamers]], kā arī [[Ričards Heidns]], [[Pegija Vuda]], [[Čarmians Kerrs]] un [[Elinora Pārkere]]. Filma ir 1959. gada mūzikla "[[Mūzikas skaņas (mūzikls)|Mūzikas skaņas]]" ekranizācija. Mūzikas autors ir [[Ričards Rodžers]], bet vārdus dziesmām sarakstījis [[Oskars Hammersteins II]]. Filmas scenārijs tapis, izmantojot 1949. gadā [[Marija fon Trapa|Marijas fon Trapas]] uzrakstītās atmiņas par Trapa ģimenes dziedātājiem. Filmas darbība norisinās [[Austrija|Austrijā]], kur 1938. gadā Marija fon Trapa ir nosūtīta par auklīti atvaļināta flotes virsnieka bērniem. 1966. gadā filma "Mūzikas skaņas" saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Roberta Vaiza filmas]] 6soun07cvmwcc1xmmf2xinlg03naacp 0 486585 3668517 3657166 2022-08-09T17:34:24Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|thumb|274x274px|Kārnegija zāle]] '''Kārnegija zāle''' ({{lang-en|Carnegie Hall}}) ir koncertzāle [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]]. Viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē. Šodien Kārnegija zālē notiek arī džeza un vieglās mūzikas koncerti. == Vēsture == Kārnegija zāles ēku projektējis amerikāņu arhitekts Viljams Tathils. Zāles atklāšana notika 1891. gada 5. maijā ar Ņujorkas simfoniskā orķestra koncertu, kuru diriģēja [[Pēteris Čaikovskis]], izpildot viņa maršu, kas bija rakstīts Krievijas imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] kronēšanas ceremonijai 1883. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valery-gergiev.ru/ru/news/582.htm|title=«Чайковский-тур» по Северной Америке: оркестр Мариинки под управлением Валерия Гергиева откроет сезон Карнеги-холла|last=|publisher=valery-gergiev.ru|access-date=2020-05-05|date=2011-10-04|archive-date=2011-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20111004122556/http://www.valery-gergiev.ru/ru/news/582.htm}}</ref> Līdz 1898. gadam koncertzāles nosaukums bija "Mūzikas zāle" (''Music Hall''), bet vēlāk tas tika nosaukts par godu [[Endrū Kārnegijs|Endrū Kārnegijam]], kurš savulaik finansēja ēkas celtniecību.[[Attēls:Alma Deutscher in Carnegie Hall, December 2019, Photo Chris Lee.jpg|thumb|Galvenā zāle|275x275px]] == Ēka == Ēkā atrodas trīs zāles, no kurām galvenā kopš 1997. gada ir nosaukta [[Aizeks Sterns|Aizeka Šterna]] vārdā, kurš savulaik izglāba koncertzāli no nojaukšanas. Kopumā Kārnegija zālē ir 2804 vietas. Koncertzāles ēka tika restaurēta 1983. un 2003. gadā. Austrumos no koncertzāles atrodas 231 metru augstais debesskrāpis ''Carnegie Hall Tower''. == Pasaules pirmatskaņojumi == Vairāk nekā simt gadu laikā Kārnegija zālē notika daudzu slavenu skaņdarbu pirmatskaņojumi, piemēram: * [[Antonīns Dvoržāks|Antonīna Dvoržāka]] ''Devītā simfonija'' ([[1893. gads|1893. gada]] [[16. decembris|16. decembrī]]); * [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] ''Mājas simfonija (''[[1904. gads|1904. gada]] [[21. marts|21. martā]]); * [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] ''Variācijas par [[Arkandželo Korelli|Korelli]] tēmu'' ([[1931. gads|1931. gada]] [[7. novembris|7. novembrī]]); * [[Bēla Bartoks|Bēlas Bartoka]] ''Kontrasti'' ([[1939. gads|1939. gada]] [[9. janvāris|9. janvārī]]); *[[Arnolds Šēnbergs|Arnolda Šēnberga]] ''Kamersimfonija'' ([[1940. gads|1940. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]); * [[Igors Stravinskis|Igora Stravinska]] ''Simfonija trijās daļā'' ([[1946. gads|1946. gada]] [[24. janvāris|24. janvārī]]); * [[Olivjē Mesiāns|Olivjē Mesiāna]] ''Himna Svētajam Sakramentam'' ([[1947. gads|1947. gada]] [[13. marts|13. martā]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.carnegiehall.org/ Kārnegija zāles oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Mūzika ASV]] [[Kategorija:Mūzika]] hcw3foxrpthqm56li91gs922shq29hu 0 487738 3668680 3430476 2022-08-10T05:28:52Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Bösendorfer'' | native_name = | logo = Bösendorfer.svg | image = Bosendorfer_185.JPG | image_size = 250px | image_caption = | caption = | type = meitas uzņēmums | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1828]]. gads | founder = [[Ignacs Bēzendorfers]] | defunct = | location_city = {{vieta|Austrija|Vīne}} | location_country = | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mūzikas instrumentu ražošana]] | products = [[klavieres]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Yamaha Corporation]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{oficiālā mājaslapa|https://www.boesendorfer.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''L. Bösendorfer Klavierfabrik GmbH''''' ir 1828. gadā [[Ignacs Bēzendofers|Ignaca Bēzendorfera]] dibināts [[klavieres|klavieru]] ražošanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], bet ražotne — [[Vīnerneištate|Vīnerneištatē]]. 1830. gadā ''Bösendorfer'' tika pasludināts par Austrijas imperatora oficiālo klavieru izgatavotāju. ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena ASV mēdz pārsniegt 0,5 miljonus dolāru. Tiek izlaistas arī 92 un 97 taustiņu klavieres. Kopš 2007. gada ''Bösendorfer'' ir ''[[Yamaha Corporation]]'' meitas uzņēmums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|https://www.boesendorfer.com/}} {{coord|47.29552266168108|N|11.593980674682228|E|display=title|type:landmark}} {{Austrija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Vīne]] [[Kategorija:Lejasaustrija]] [[Kategorija:Mūzikas instrumentu ražotāji]] 07cp1k0r0uqgkal3yyvvqi8ed1sbz15 3 487914 3668639 3431042 2022-08-10T02:49:11Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Bada Kaji]] uz [[Dalībnieka diskusija:बडा काजी]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Bada Kaji|Bada Kaji]]" to "[[Special:CentralAuth/बडा काजी|बडा काजी]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bada Kaji}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 18.15 (EEST) nwwqa2hiqydjjy3zjdc4zk4erma6828 0 488090 3668681 3668375 2022-08-10T05:32:24Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Genadijs Paršins | piktogramma_1 = Volleyball (indoor) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Volejbols | vārds_orig = Геннадий Паршин | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1939|5|29}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Almaata|td=Kazahstāna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 1969—1992 | tr_klubs 1 = Radiotehniķis | tr_klubs_sez 2 = 1978—1981 | tr_klubs 2 = PSRS jaunatnes izlase | tr_klubs_sez 3 = 1986—1989 | tr_klubs 3 = PSRS izlase | tr_klubs_sez 4 = 1992—1999 | tr_klubs 4 = Netash Istanbul | tr_klubs_sez 5 = 1999—2006 | tr_klubs 5 = JT Thunders ([[Hirosima]]) | tr_klubs_sez 6 = 2008—2014 | tr_klubs 6 = Kazahstānas izlase | tr_klubs_sez 7 = 2008—2014 | tr_klubs 7 = Almati <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Genadijs Paršins''' ({{val|ru|Геннадий Васильевич Паршин}}; dzimis {{dat|1939|5|29}} [[Almaata|Almaatā]]) ir bijušais [[Rīgas "Radiotehniķis"|Rīgas "Radiotehniķa"]], Latvijas PSR un [[PSRS volejbola izlase]]s treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.russkije.lv/ru/lib/read/g-parshin.html |title=Геннадий Паршин |accessdate=2021-06-20 |work= |publisher=russkije.lv |date= |language=ru }}</ref> == Biogrāfija == Bērnību Genadijs pavadīja [[Almati|Almaatā]]. Studiju laikā [[Kazahija]]s Fiziskās kultūras institūtā viņš spēlēja republikas studentu izlases komandā, kā arī sāka pievērsties trenera darbam. Sešdesmitajos gados Paršins strādāja ar [[Kazahijas PSR]] jauniešu komandām — daudzi viņa trenētie volejbolisti pēc tam veidoja mugurkaulu volejbola komandai "Buravestņik", kura 1969. gadā kļuva par PSRS čempionu un divas reizes ieguva čempionu kausu. Vislielāko slavu Genādijam Paršinam atnesa darbs [[Rīgas "Radiotehniķis"|Rīgas "Radiotehniķī"]], ar kuru viņš bija saistīts no 1969. līdz 1992. gadam. Viņa vadībā rīdzinieki 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem, pārtraucot šķietami mūžīgo [[CSKA (volejbols)|CSKA]] hegemoniju, bet Latvijas PSR izlases komanda, kuras kodolu veidoja Radiotehniķa spēlētāji, trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas. 1978.—1981. gadā Paršins strādāja arī par vecāko treneri PSRS jauniešu izlasē, kas 1981. gadā kļuva par pasaules čempionu, un 1986.—1989. gadā vadīja valsts galveno komandu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Genādijs Paršins no 1997. līdz 1999. gadam strādāja [[Turcija|Turcijā]] par [[Stambula]]s volejbola kluba ''"Netash Istanbul"'' treneri. Pēc tam septiņus gadus (1999—2006) [[Japāna|Japānā]]. Nākamās divas sezonas Genādijs Paršins atkal pavadīja Turcijā, kur viņš koordinēja valsts vīriešu komandas darbību. 2008. gada oktobrī viņš vadīja Kazahstānas vīriešu izlasi un tās bāzes klubu — "Almati". 2014.—2017. gadā viņš strādāja par Kazahstānas junioru, jauniešu un pieaugušo valstsvienību un komandas "Almati" treneri-koordinatoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.liter.kz/ru/articles/show/494-v_kazahstanskom_voleibole_sluchilas_ocherednaya_trenerskaya_rokirovka|title=В казахстанском волейболе случилась очередная тренерская рокировка|author=|date=2014-08-08|publisher=«Литер»|accessdate=2021-06-20}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Kazahijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1965). * Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1971). * PSRS Nopelniem bagātais treneris (1981). * 1984., 1986. un 1987. gada [[Trīs Zvaigžņu balva#Populārākie sportisti (līdz 1993)|Latvijas labākais treneris]] (Laikraksta "Sports" aptauja). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/mvp/vintaza/izcilas-komandas-radiotehnikis-partrauc-acsk-dominanci-padomju-volejbola?id=52334867 |title=Izcilās komandas: 'Radiotehniķis' pārtrauc ACSK dominanci padomju volejbolā |accessdate=2021-06-20 |work= |publisher=delfi.lv |date= |language=lv }} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://bb.lv/statja/sport/2019/05/29/yubiley-legendarnomu-latviyskomu-treneru-gennadiyu-parshinu-80?fb_comment_id=1942608399176761_1942624609175140 |title=Юбилей: легендарному латвийскому тренеру Геннадию Паршину — 80|accessdate=2021-06-20 |work= |publisher=Baltijas balss |date= |language=ru }} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Paršins, Genadijs}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbola treneri]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]] d2s4fw6lpjqp8p4p88jk6em7diuydwm 0 493516 3668732 3539597 2022-08-10T08:24:13Z Kaamis007 67303 precizēju wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = Rīgas Arkādijas vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] 6, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 04 | longs = 11 | longEW = E | opened = | headmaster = Natālija Mitrofanova | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = pirmskola, 1.—12. | years = | students = | language = latviešu, krievu | revenue = | homepage = https://ravsk.lv/ }} '''Rīgas Arkādijas vidusskola''' ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielā]] 6, [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], pirmskolas izglītības programmas īsteno skolas filiālē [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas ielā]] 14. == Vēsture == [[Rīgas 53. vidusskola]] ir dibināta 1961. gadā.<ref>[http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-46-vidusskola izglitiba-kultura.lv]</ref> 1993. gadā likvidētās Rīgas 3. vakara (maiņu) vidusskolas telpās [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazajā Nometņu ielā]] 24 atvēra Rīgas 53. vidusskolas filiāli. 1995. gadā pievienoja [[Rīgas 26. vidusskola|Rīgas 26. vidusskolu]], kas līdz tam atradās [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 4. 1997. gadā 1. – 9. klašu skolēnus no sākumskolas [[Kapseļu iela|Kapseļu ielā]] 11 pārcēla uz ēku [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielā]] 6. 2012. gadā tai pievienoja [[Rīgas Šampētera vidusskola|Rīgas Šampētera vidusskolu]] un līdz 2016. gadam mācības notika arī ēkā [[Šampētera iela|Šampētera ielā]] 98.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r53vsk.lv/?page_id=9 |title=skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180904015249/http://www.r53vsk.lv/?page_id=9 |archivedate={{dat|2018|09|04||bez}} }}</ref> 2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas 53. vidusskolas apvienošanu ar 1969. gadā dibināto [[Rīgas 61. vidusskola|Rīgas 61. vidusskolu]] [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas ielā]] 14 un Rīgas Arkādijas vidusskolas izveidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Izglītības programmas (2021./2022. mācību gadā) == * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma 12. klasē (31013021) * Pamatizglītības programma (21011111) un pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121) * Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (21015521) * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) un pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma (01011121) bērniem no 3 gadu vecuma (īsteno filiālē Pārslas ielā 14)<ref>[https://ravsk.lv/?page_id=61 ravsk.lv]</ref> == Skolā mācījušies == * [[Sergejs Mirskis]] (1952), politiķis * [[Olga Pīrāgs]] (1956), džeza dziedātāja * [[Dmitrijs Petrenko]] (1981), režisors un žurnālists * [[Aleksejs Rumjancevs]] (1986), smaiļotājs == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] nnu9vbkpo5idcgwb49c85wc46tkkm8u 0 496863 3668510 3525405 2022-08-09T16:57:57Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Bīskapa infokaste |vārds = Jakovs Popovs |ģerbonis = |ģerboņa attēls = |ģerboņa izmērs = |devīze = |valsts = |dzimšanas datums = {{dat|1790|10|23}} |dzimšanas vieta = [[Kurska]]s guberņa, [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) |nāves datums = {{mdv|1877|09|25|1790|10|23}} |nāves vieta = [[Rjazaņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) |apglabāts = |baznīcas piešķirtā vārda nosaukums = Irinarhs |tituls = |bīskapa pastorālie amati = |1.amats = |1.amata laiks = |2.amats = |2.amata laiks = |3.amats = |3.amata laiks = |attēls = Irinarhs Popovs.jpg |attēla izmērs = 200px |attēla nosaukums = |bīskapijas bīskaps = [[Krievijas pareizticīgo baznīca]] |inkardinācija = |ticība = [[pareizticība]] |rits = |nosaukums = |ordinācija = |ordinēšanas diakonā datums = |ordinēšanas diakonā vieta = |diakonu ordinējis = |ordinēšanas priesterī datums = |ordinēšanas priesterī vieta = |priesteri ordinējis = |bīskapa nominācijas datums = |bīskapa konsekrācijas datums = |bīskapa konsekrācijas vieta = |bīskapu konsekrējis = |apbalvojumi = }} '''Jakovs Popovs''' ({{val-ru|Яков Дмитриевич Попов}}), baznīcas vārds '''Irinarhs''' (''Иринарх'', 1897—1944), bija pirmais [[Latvijas pareizticīgo baznīca|Rīgas pareizticīgo bīskaps]] (1836–1841) Pleskavas eparhijas pakļautībā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1790. gada 23. oktobrī Dolgoje ciemā Kurskas guberņā garīdznieka ģimenē. Mācījās Kurskas Garīgajā seminārā, tad Pēterburgas Garīgajā akadēmijā (1814-1817), pēc studiju beigām 1817. gadā viņu iniciēja mūka kārtā, dodot Irinarha vārdu. No 1819. līdz 1835. gadam viņš kalpoja [[Krievijas impērija]]s sūtniecībās Milānā, Florencē, Romā un Atēnās. 1831. gadā Irinarhu iecēla [[arhimandrīts|arhimandrīta]] amatā, 1836. gadā iesvētīja par Staricas bīskapu un [[Tvera]]s eparhijas vikāru. 1836. gada 13. jūnijā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] ierosināja Sinodei apspriest jautājumu, vai atvērt Baltijā patstāvīgu eparhiju vai izveidot Pleskavas eparhijas vikariātu. Pārsvaru guva viedoklis, ka pareizticīgo mazā skaita dēļ novadā pagaidām pietiktu ar vikariāta atvēršanu. Ņemot vērā Irinarha darba pieredzi ārzemēs, 1836. gadā viņu iecēla tikko izveidotajā Rīgas bīskapa katedrā. Viņa galvenais uzdevums bija pievērt vecticībniekus valsts atbalstītajai pareizticīgajai baznīcai. 1836. gada novembra sākumā Irinarhs ieradās Rīgā un 6. novembrī svinīgi nokalpoja savu pirmo liturģiju un lūgšanu [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|Pētera un Pāvila baznīcā]]. 1837. gadā Maskavas priekšpilsētā iesvētīja [[Rīgas Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca|Ercenģeļa Mihaila baznīcu]]. 1841. gadā pie bīskapa Irinarha [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|griezās vairāki tūkstoši latviešu zemnieku]] ar lūgumu atļaut viņiem pieņemt pareizticību. Visus šos lūgumus virsgans nosūtīja Sv. Sinodes oberprokuroram N. Protasovam, bet pēdējais, pievienojis savu labvēlīgo atsauksmi, tos nodeva Iekšlietu ministrijai. Vidzemes ģenerālgubernators [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] uz zemnieku mēģinājumiem pāriet pareizticībā raudzījās kā uz dumpi, par vienu no tā vaininiekiem uzskatīdams bīskapu Irinarhu un pareizticīgo garīdzniecību. Irinarhs saņēma stingru rājienu un viņam aizliedza pieņemt lūgumus no zemniekiem. 1841. gada 5. oktobrī Sinode izdeva dekrētu Rīgas vikāram Irinarham nekavējoties doties uz Pleskavu un palikt tur eparhijas priekšniecības rīcībā līdz turpmākiem norādījumiem. 1841. gada 12. oktobrī bīskapu Irinarhu spaidu kārtā aizveda no Rīgas un Pleskavu, bet vēlāk pārcēla uz [[Pečori|Pečoru]] klosteri. Lai gan pret viņu celtās apsūdzības atcēla, 1842. gadā Irinarhu iecēla par Ostrožskas bīskapu un [[Voroņeža]]s eparhijas vikāru. Vēlāk pēc baznīcas vadības norādījuma viņš kalpoja vēl vairākās citās eparhijās. 1845. gadā Irinarhu iecēla arhibīskapa amatā. Miris 1877. gada 25. septembrī, apglabāts [[Rjazaņa]]s Trijādības (Troicas) klosterī.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/irinarkh-the-first-orthodox-bishop.html russkije.lv]</ref> == Literatūra == * Pommers A. Pareizticība Latvijā. Vēstures apcerējumi. Rīga, 2015, 26.–30. lpp. * Гаврилин А. В. Очерки истории Рижской епархии. 19 век. Рига: Филокалия, 1999. С. 37-99. * Сахаров С. П. Рижские православные архипастыри за сто лет (1836-1936). Популярно – исторический очерк. Краслава: Изд. Сахарова С.П., 1937. С. 11-17. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Popovs, Jakovs}} [[Kategorija:Pareizticīgo arhibīskapi]] [[Kategorija:Krievijā dzimušie]] s8soa0efjvauji1zhtnulopyfucwjas 0 496930 3668770 3666317 2022-08-10T10:23:27Z Baisulis 11523 /* Miruši */ papildināts.... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1324626492}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954808099}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|943133215}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|718973530}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|667497481}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] 33q987iy06jnvjck12h2uq23qduigec 3668773 3668770 2022-08-10T10:25:32Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1353542869}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|960464535}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954860097}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|760095375}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|700492657}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=2 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] 1uaihgl753o4ql5pam27lxa99ohms9h 0 497182 3668703 3668402 2022-08-10T06:49:47Z Lasks 38532 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] afocijdqb24scvq5sjs02ebfy67twft 0 500369 3668658 3665048 2022-08-10T04:45:23Z Biafra 13794 Andrejs Rubins wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2022|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||1|9|N}}—{{dat||2|6|N}} — [[Kamerūna|Kamerūnā]] notika [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā. Pirmo reizi par čempioniem kļuva [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlases]] futbolisti. * [[10. janvāris|10.]]—{{dat||1|16|N}} — [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * [[13. janvāris|13.]]—{{dat||1|30|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kurā uzvarēja [[Zviedrijas rokasbumbas izlase|Zviedrijas izlase]]. * [[17. janvāris|17.]]—{{dat||1|30|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Ešlija Bārtija]]. === Februāris === * [[4. februāris|4.]]—{{dat||2|20|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|XXIV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|13|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * [[21. marts|21.]]—{{dat||3|27|N}} — [[Monpeljē]], [[Francija|Francijā]], notika [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|16|N}}—{{dat||5|2|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]] notika Pasaules čempionāts snūkerā. Septīto reizi par pasaules čempionu kļuva [[Ronijs O'Salivans]]. === Maijs === * [[6. maijs|6.]]—{{dat||5|29|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja Austrālijas riteņbraucējs [[Džejs Hindlijs]]. * [[13. maijs|13.]]—{{dat||5|29|N}} — [[Somija|Somijā]] notika [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], kurā ceturto reizi uzvarēja [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlase]]. * {{dat||5|18|N}} — ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' stadionā [[Sevilja|Seviljā]], [[Spānija|Spānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā uzvarēja [[Vācija]]s klubs [[Frankfurtes "Eintracht"]], pēcspēles 11 metru sitienos pieveicot [[Glāzgovas "Rangers"]] no [[Skotija]]s. * {{dat||5|25|N}} — ''[[Arena Kombëtare]]'' stadionā [[Tirāna|Tirānā]], [[Albānija|Albānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas]] fināls, kurā uzvarēja Itālijas klubs ''[[AS Roma]]'', kas ar 1:0 pieveica [[Nīderlande]]s vienību ''[[Feyenoord]]''. * {{dat||5|28|N}} — [[Stade de France|''Stade de France'']] stadionā [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] notika [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas]] [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|fināls]], kurā 14. Eiropas spēcīgākā futbola kluba titulu izcīnīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], ar 1:0 uzvarot Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. * {{dat||5|29|N}}—{{dat||6|11|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Iga Švjonteka]]. === Jūnijs === * {{dat||6|17|N}}—{{dat||7|3|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] notika [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * {{dat||6|26|N}} — par [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējiem kļuva [[Kolorādo "Avalanche"]]. * {{dat||6|27|N}}—{{dat||7|10|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Novaks Džokovičs]] un [[Jeļena Ribakina]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs|1.]]—{{dat||7|24|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Tour de France|Tour de France]]'', kurā uzvarēja Dānijas riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]. * [[6. jūlijs|6.]]—{{dat||7|31|N}} — [[Anglija|Anglijā]] notiek [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]]. * [[15. jūlijs|15.]]—{{dat||7|24|N}} — [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||7|28|N}}—{{dat||8|8|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[11. augusts|11.]]—{{dat||8|21|N}} — [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks Eiropas čempionāti, tai skaitā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]], kā arī čempionāti [[pludmales volejbols|pludmales volejbolā]], [[Akadēmiskā airēšana|akadēmiskajā airēšanā]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā un kanoe airēšanā]], [[Vingrošana|sporta vingrošanā]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanā]], [[galda teniss|galda tenisā]], [[triatlons|triatlonā]] un kāpšanas sportā. * {{dat||8|29|N}}—{{dat||9|11|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[1. septembris|1.]]—{{dat||9|18|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācija]] notiks [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[10. septembris|10.]]—{{dat||9|25|N}} — [[Handžou]], [[Ķīna|Ķīnā]], notiks XIX [[Āzijas spēles]]. * {{dat||9|22|N}}—{{dat||10|1|N}} — [[Austrālija|Austrālijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. === Oktobris === * {{dat||10|8|N}}—{{dat||11|12|N}} — [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] notiks Pasaules kauss regbijā sievietēm. === Novembris === * [[4. novembris|4.]]—{{dat||11|20|N}} — [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Viktor Saneyev c1972.jpg|thumb|120px|[[Viktors Saņejevs]]]] [[Attēls:Lusia Harris DSU.jpg|thumb|120px|[[Lūsija Herisa]]]] * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Deons Lendors]] (''Deon Lendore''), Trinidādas vieglatlēts (dzimis 1992. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), Padomju Savienības biatlonists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Rinks Babka]] (''Rink Babka''), ASV vieglatlēts (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), Spānijas futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), Vācijas slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** [[Bendžamins Kogo]] (''Benjamin Kogo''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), PSRS un Gruzijas loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), Ungārijas vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) === Februāris === [[Attēls:Borislav Ivkov 1972.jpg|thumb|120px|[[Borislavs Ivkovs]]]] * {{dat||2|2|n}} — [[Bils Fičs]] (''Bill Fitch''), ASV basketbola treneris (dzimis 1932. gadā) * [[5. februāris]]: ** [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) ** [[Ilmārs Verpakovskis]], Latvijas futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * {{dat||2|6|n}} — [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}} — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) === Marts === * {{dat||3|4|n}} — [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|10|n}} — [[Jirgens Grabovskis]] (''Jürgen Grabowski''), Vācijas futbolists (dzimis 1944. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Mike Bossy 1978.JPG|thumb|120px|[[Maiks Bosī]]]] * {{dat||4|3|n}} — [[Džīns Šū]] (''Gene Shue''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) === Maijs === * {{dat||5|4|n}} — [[Kenijs Mūrs]] (''Kenny Moore''), ASV vieglatlēts (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Bobs Lenjē]] (''Bob Lanier''), ASV basketbolists (dzimis 1948. gadā) === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — [[Kalebs Svonigans]] (''Caleb Swanigan''), ASV basketbolists (dzimis 1997. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|thumb|120px|[[Ūve Zēlers]]]] [[Attēls:Bill Russell in the Green Room.jpg|thumb|120px|[[Bills Rasels]]]] * {{dat||7|1|n}} — [[Armands Krauliņš]], latviešu basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * {{dat||7|2|n}} — [[Endijs Gorams]] (''Andy Goram''), skotu futbolists (dzimis 1964. gadā) * {{dat||7|6|n}} — [[Braiens Mārčments]] (''Bryan Marchment''), Kanādas hokejists (dzimis 1969. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * {{dat||7|31|n}} — [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) === Augusts === [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|thumb|120px|[[Andrejs Rubins]]]] * {{dat||8|1|n}} — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads sportā| ]] pmosm3nnkon7tyatok2p0bpqegfv7uu 0 500762 3668584 3667825 2022-08-09T19:44:31Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] rvced0mp8xhaj4wozfz3k52sfqc5qle 3668686 3668584 2022-08-10T05:53:56Z Dainis 876 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[10. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] cjq50gn4gp9i694frbqay32d4rb2n9o 10 500763 3668588 3667826 2022-08-09T19:46:57Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> {{!}} [[Taijing-1 01]]{{,}} [[Taijing-1 02]]{{,}} [[Donghai 1]] {{!}} [[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]{{,}} [[CubeSX-HSE-2]]{{,}} [[CYCLOPS]]{{,}} [[Geoscan-Edelweiss]]{{,}} [[ISOI]]{{,}} [[KAI-1]]{{,}} [[KODIZ]]{{,}} [[Kuzbass-300]]{{,}} [[MIET-AIS]]{{,}} 2 × [[Polytech Universe]]{{,}} [[ReshUCube-1]]{{,}} [[Siren]]{{,}} 2 × [[Skoltech B]]{{,}} [[UTMN]]{{,}} [[VIZARD-SS1]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 4lek1f9t8oo39i2bk2ru3t5pl705gyy 3668687 3668588 2022-08-10T05:54:27Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> {{!}} [[Taijing-1 01]]{{,}} [[Taijing-1 02]]{{,}} [[Donghai 1]] {{!}} [[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]{{,}} [[CubeSX-HSE-2]]{{,}} [[CYCLOPS]]{{,}} [[Geoscan-Edelweiss]]{{,}} [[ISOI]]{{,}} [[KAI-1]]{{,}} [[KODIZ]]{{,}} [[Kuzbass-300]]{{,}} [[MIET-AIS]]{{,}} 2 × [[Polytech Universe]]{{,}} [[ReshUCube-1]]{{,}} [[Siren]]{{,}} 2 × [[Skoltech B]]{{,}} [[UTMN]]{{,}} [[VIZARD-SS1]] {{!}} 52 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> ouob71j854mrnpnw5q7e4x9q7inm2zo 0 504734 3668775 3665504 2022-08-10T10:32:10Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Top Gun: Maveriks | attēls = Top Gun Maverick Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Top Gun: Maverick'' | žanrs = spraiga sižeta, drāma | režisors = [[Džozefs Kosinskis]] | producents = * [[Džerijs Brukhaimers]] * [[Toms Krūzs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|title=Tom Cruise Shares First Look Photo as 'Top Gun 2' Begins Production|first=Robert|last=Mitchell|date=May 31, 2018|magazine=[[Variety]]|access-date=June 30, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426020852/https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|archive-date=April 26, 2019|dead-url=no}}</ref> * [[Kristofers Makvarijs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-release-date-1203521021/|author=Dave McNary|author-link=Dave McNary|work=Variety|access-date=March 2, 2020|title=Tom Cruise's 'Top Gun: Maverick' to Release Two Days Early|date=March 2, 2020}}</ref> * [[Deivids Elisons]] | scenārija autors = * [[Ērens Krūgers]] * [[Ēriks Vorens Singers]] * Kristofers Makvarijs | galvenajās lomās = * Toms Krūzs * [[Mailss Tellers]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Džons Hems]] * [[Glens Pauels]] * [[Lūiss Pulmens]] * [[Eds Heriss]] * [[Vels Kilmers]] | mūzika = * [[Harolds Faltermaijers]] * [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Klaudio Miranda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = 'Top Gun: Maverick' Will Indeed Have Oscar-Winning Cinematographer Claudio Miranda | url = https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | work = Omega Underground | via = Geeks WorldWide | date = June 5, 2018 | last = Marc | first = Christopher | access-date = July 7, 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190708004219/https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | archive-date = July 8, 2019 | dead-url=no }}</ref> | montāža = * Edijs Hamiltons * [[Kriss Lēbensons]] | studija = * ''[[Skydance Media]]'' * ''[[Jerry Bruckheimer Films|Don Simpson/Jerry Bruckheimer Films]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nz9lnIDdkMo|title=Top Gun: Maverick (2022) – Real Flying. Real G-Forces. Pure Adrenaline.|date=Dec 18, 2019}}</ref> * ''[[New Republic Pictures]]'' * ''[[Toms Krūzs|TC Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|5|28|''CinemaCon''|2022|5|27|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170 miljoni}}<ref name=VarietyProj>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-opening-weekend-box-office-projections-tom-cruise-1235276259/ |title=Will 'Top Gun: Maverick' Be Tom Cruise's First $100 Million Opening Weekend? |first= Rebecca |last= Rubin |website=[[Variety]] |date=May 25, 2022 |access-date=May 25, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,353 miljardi}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top Gun: Maverick |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2500036097/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Labākais šāvējs]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Top Gun: Maveriks"''' ({{val|en|Top Gun: Maverick}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta drāmas filma. Filmas režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenāristi [[Ērens Krūgers]], [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Kristofers Makvarijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://findawriter.wgaeast.org/project/1152598/top-gun-maverick/ |title=Top Gun: Maverick|work=[[Writers Guild of America, East]]|date=March 24, 2020}}</ref> Filma ir turpinājums 1986. gada filmai "[[Labākais šāvējs]]". Galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Mailss Tellers]], [[Dženifere Konelija]], [[Džons Hems]], [[Glens Pauels]], [[Lūiss Pulmens]], [[Eds Heriss]] un [[Vels Kilmers]]. Krūzs un Kilmers atgriežas iepriekšējās filmas lomās. Filma stāsta par Maverika nevēlēšanos pēc 36 gadiem atgriezties TOPGUN instruktoru programmā, kur viņam jāsastopas ar savu pagātni, apmācot jaunāku lidotāju grupu, tostarp Maverika mirušā labākā drauga dēlu. Par filmas "Labākais šāvējs" turpinājumu ''[[Paramount Pictures]]'' paziņoja 2010. gadā. Krūzs un Kilmers piekrita atgriezties savās pirmās filmas lomās, tāpat savu piedalīšanos apstiprināja [[Džerijs Brukhaimers]] un režisors [[Tonijs Skots]]. 2012. gada vidū bija gatavs scenārija melnraksts. Tomēr tā paša gada 19. augustā Skots izdarīja pašnāvību un gatavošanos filmas ražošanai apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Travis |first=Ben |date=April 12, 2022 |title=Top Gun: Maverick Was Screened For Ridley Scott In Memory Of His Brother Tony – Exclusive |url=https://www.empireonline.com/movies/news/top-gun-maverick-screened-for-ridley-scott-memory-of-tony-exclusive/ |access-date=May 25, 2022 |website=[[Empire]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |date=May 12, 2022 |title=''Top Gun: Maverick'' Review: Tom Cruise Is Back Soaring In What May Be The Role Of His Career |url=https://deadline.com/video/top-gun-maverick-review-tom-cruise-sequel/ |access-date=May 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Filma veltīta Skota piemiņai. 2017. gada jūnijā Kosinski nolīga jauna scenārija melnraksta sarakstīšanai. Filmēšana norisinājās no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] un [[Mērilenda|Mērilendā]]. Filmēja izmantojot [[IMAX]] sertificētas 6K pilnkadra kameras. Filmas "Top Gun: Maveriks" pirmizrāde notika {{dat|2022|4|28||bez}} ''[[CinemaCon]]''. ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrē no {{dat|2022|5|27|ģ|bez}}, filmas izplatītājs ir ''[[Paramount Pictures]]''.<ref name="May2022Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=September 1, 2021 |access-date=September 1, 2021}}</ref> Pēc filmas demonstrēšanas kinoteātros tā būs pieejama straumēšanas servisā ''[[Paramount+]]''. Sākotnēji filmas pirmizrāde bija plānota {{dat|2019|7|12||bez}}, bet tā tika atlikta, lai ļautu pēcapstrādē kvalitatīvāk apstrādāt sarežģītās lidmašīnu ainas.<ref name=deadlineaug29>{{Ziņu atsauce |author=Anthony D'Alessandro|title='Top Gun: Maverick' Flies To Summer 2020 With 'A Quiet Place' Sequel & More: Paramount Release Date Changes |url=https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |access-date=March 4, 2021 |work=Deadline |date=August 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180829234505/https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |archive-date=August 29, 2018 |dead-url=no|quote=The pic had an original release date of July 12, 2019}}</ref> Pēc [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sākšanās filmas pirmizrāde vēl vairākas reizes tika pārcelta.<ref name="varietyjuly23">{{Ziņu atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/box-office/a-quiet-place-2-top-gun-maverick-release-date-delay-1234709716/ |title=A Quiet Place 2,' 'Top Gun: Maverick' Delayed Until 2021|work=Variety|date=July 23, 2020|access-date=April 9, 2021}}</ref><ref name="November2021Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/04/top-gun-maverick-mission-impossible-7-tom-cruise-release-date-change-july-4th-weekend-memorial-day-weekend-1234730581/ |title='Top Gun: Maverick' Schedules Departure From Fourth Of July Weekend; 'Mission: Impossible 7' Sets Memorial Day 2022 Launch |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=April 9, 2021 |access-date=April 9, 2021}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un daudzi kritiķi uzskata, ka tā ir pārspējusi pirmo filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Top Gun: Maverick First Reviews: The Most Thrilling Blockbuster We've Gotten In Years |date= May 25, 2022 |accessdate= May 27, 2022 |url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/top-gun-maverick-first-reviews-the-most-thrilling-blockbuster-weve-gotten-in-years/|website=[[Rotten Tomatoes]]}}</ref> Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1,35 miljardi}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2022. gada filmu]], kā arī otro filmu, kuras pasaules kases ienākumi COVID-19 pandēmijas laikā pārsnieguši viena miljarda robežu, un ienesīgāko filmu ar Toma Krūza piedalīšanos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] iaj71hsh3wmo7qjsmftcipwtve1obr2 0 511290 3668777 3665505 2022-08-10T10:34:02Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Doktors Streindžs neprāta multivisumā | oriģinālnos = ''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'' | attēls = Doktors Streindzs2-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Sems Reimi]] | producents = [[Kevins Faigi]] | scenārijs = [[Maikls Voldrons]] | aktieri = * [[Benedikts Kamberbačs]] * [[Elizabete Olsena]] * [[Čīvetels Edžiofors]] * [[Benedikts Vongs]] * [[Soutčī Gomesa]] * [[Maikls Stūlbargs]] * [[Reičela Makadamsa]] | mūzika = [[Denijs Elfmans]] | operators = [[Džons Metisons]] | mākslinieks = | montāža = * [[Bobs Muravskis]] * Tia Nolana | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Walt Disney Studios<br />Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|5|2|[[Dolby teātris]]|2022|5|6|United States}} | ilgums = 126 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |title=Doctor Strange In The Multiverse Of Madness (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/doctor-strange-in-the-multiverse-of-madness-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdaynzc2 |access-date=April 25, 2022 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name=VarietyProjection>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=May 4, 2022 |title=Box Office: 'Doctor Strange 2' Aims for Massive $175 Million-Plus Opening Weekend |url=https://variety.com/2022/film/box-office/box-office-doctor-strange-opening-weekend-estimates-1235258050/ |access-date= May 4, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|954,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Doctor Strange in the Multiverse of Madness (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9419884/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Doktors Streindžs neprāta multivisumā"''' ({{val|en|Doctor Strange in the Multiverse of Madness}}) ir 2022. gada ASV [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kas balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' komiksiem par [[Doktors Streindžs (tēls)|Doktoru Streindžu]]. Filmu veidojusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Šis ir turpinājums filmai "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (2016) un 28. filma ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filmu sērijā. Filmas režisors ir [[Sems Reimi]], scenārija autors ir [[Maikls Voldrons]], galveno lomu atveido [[Benedikts Kamberbačs]], pārējās lomas atveido [[Elizabete Olsena]], [[Čīvetels Edžiofors]], [[Benedikts Vongs]], [[Soutčī Gomesa]], [[Maikls Stūlbargs]] un [[Reičela Makadamsa]]. Filmā Streindžs aizsargā [[Amerika Čavesa|Ameriku Čavesu]] (Gomesa), pusaudzi, kas spējceļot multivisumā, no [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas]] (Olsena). Filmas "Doktors Streindžs" režisoram u scenārija līdzautoram [[Skots Deriksons|Skotam Deriksonam]] bija plāni par filmas turpinājumu uzreiz pēc filmas iznākšanas. Tiklīdz Benedikts Kamberbačs apstiprināja, ka atgriezīsies filmas turpinājumā, tā 2018. decembrī Deriksons parakstīja līgumu par atgriešanos režisora krēslā filmas turpinājumam. 2019. gada jūlijā paziņoja filmas nosaukumu un Elizabetes Olsenas piedalīšanos filmā. Tā paša gada oktobrī scenārija sarakstīšanai nolīga Džeidu Bārletu. Deriksons no režisora amata atkāpās 2020. gada janvārī, radošo domstarpību dēļ, un jau nākamajā mēnesī noslēdza sadarbības līgumus ar Maiklu Voldronu un Semu Reimi. Viņi filmai pievienoja [[šausmu filma|šausmu]] žanra elementus, padarot Maksimovu par filmas antogonisti, turpinot viņas stāstu pēc seriāla ''[[WandaVision]]'' (2021) notikumiem. Filmēšana sākās 2020. gada novembrī [[Londona|Londonā]], bet 2021. gada janvārī to apturēja sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Filmēšana atsākās 2021. gada martā un ilga līdz aprīļa vidum [[Somerseta|Somersetā]], [[Sareja|Sarejā]] un [[Losandželosa|Losandželosā]]. Filmas "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|2||bez}} [[Dolby teātris|Dolby teātrī]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], bet ASV kinoteātros to sāka demonstrēt no 6. maija. Latvijā filmas pirmizrāde bija {{dat|2022|5|5||bez}}. Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|954 miljoni}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko 2022. gada filmu]]. Filma saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavē Sema Reimi režiju, vizuālos efektus, muzikālo pavadījumu un aktierspēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] l7pq6vfbo94xcq973notawqtospesxt 0 512927 3668776 3665506 2022-08-10T10:33:14Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Juras laikmeta pasaule: Valdīšana | oriģinālnos = ''Jurassic World Dominion'' | attēls = Jurassic-World-Dominion plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kolins Trevārovs]] | producents = * [[Frenks Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] * Patriks Kroulijs | scenārijs = * [[Emīlija Kārmaikla]] * Kolins Trevārovs | aktieri = * [[Kriss Prats]] * [[Braisa Dalasa Hauarda]] * [[Lora Derna]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Sems Nīls]] * [[Devanda Vaisa]] * [[Māmadū Etī]] * [[BD Vongs]] * [[Omārs Sī]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Džons Švarcmans]] | montāža = [[Marks Sangers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mark Sanger Twitter profile |url=https://twitter.com/bluetrundle |access-date=August 5, 2020}}</ref> | studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''<ref name="Companies">{{Tīmekļa atsauce |title=Film Releases |url=https://www.varietyinsight.com/print_featurefilm_releases.php |website=Variety}}</ref> * ''[[Perfect World Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World Dominion - Official Trailer |url=https://www.youtube.com/watch?v=fb5ELWi-ekk |website=YouTube |access-date=April 29, 2022 |date=February 10, 2022}}</ref> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''<ref name=Companies/> | izdošana = {{Filmas datums|2022|05|23|[[Mehiko]]|2022|6|9|Latvija|2022|6|10|ASV}} | ilgums = 146 minūtes<ref name=Bell>{{Tīmekļa atsauce |last=Bell |first=Gabriel |title='Jurassic World Dominion's Dino-Sized Runtime Revealed |url=https://collider.com/jurassic-world-dominion-run-time-2-hours-26-minutes/ |website=Collider |access-date=April 5, 2022 |date=April 5, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}}<ref name="Wraps">{{Ziņu atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=November 7, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Wraps Unprecedented Shoot After 18 Months, 40,000 COVID Tests & Millions On Protocols; Colin Trevorrow & Donna Langley On The 'Emotional' Journey |work=Deadline |url=https://deadline.com/2020/11/jurassic-world-chris-pratt-bryce-dallas-howard-universal-covid-tests-wrap-1234610291/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|960,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4043671041/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" | nākamā = | imdb = 8041270 }} '''"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana"''' ({{val|en|Jurassic World Dominion}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Kolins Trevārovs]]. Šis ir filmas "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" (2018) turpinājums, kā arī sestā un noslēdzošā filma [[Juras laikmeta parks (filmu sērija)|"Juras laikmeta parka" filmu sērijā]] un pēdējā filma "Juras laikmeta pasaules" triloģijā. Filmas producenti tāpat kā iepriekšējām sērijas daļām ir [[Frenke Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] un Patriks Croulijs. Filmas "[[Juras laikmeta parks]]" (1993) režisors [[Stīvens Spīlbergs]] ir filmas izpildproducents. Galveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām [[Kriss Prats]], [[Braisa Dalasa Hauarda]], [[Lora Derna]], [[Džefs Goldblūms]], [[Sems Nīls]], [[BD Vongs]], [[Omārs Sī]], Izabela Sērmona, [[Džastiss Smits]] un [[Daniela Pineda]] atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Devanda Vaisa]], [[Māmadū Atī]], [[Kempbels Skots]], [[Skots Heizs]] un [[Dičena Lakmena]]. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no "Juras laikmeta parka" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc "Kritušās karalistes" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē. Filma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas ''[[Pinewood Studios]]'' un [[Malta|Maltā]]. Filmas "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|23||bez}} [[Mehiko]],<ref name=Premiere>{{Tīmekļa atsauce |title=Jon Hamm and Girlfriend Anna Osceola Hit the Red Carpet in N.Y.C., Plus Kelly Clarkson and More |url=https://people.com/celebrity/star-tracks-tuesday-may-24-2022/?slide=449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a#449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a |website=People |access-date=May 24, 2022 |date=May 24, 2022}}</ref> ASV kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat||6|10|ģ|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 6, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Delays Release to 2022 |url=https://variety.com/2020/film/news/jurassic-world-dominion-release-date-delay-1234794880/ |access-date=October 9, 2020 |website=Variety}}</ref> bet Latvijā dienu ātrāk — {{dat||6|9||bez}}. Filmu demonstrēja [[IMAX]],<ref name=":0">{{Citation |title=The Prologue - Jurassic World Dominion |url=https://www.youtube.com/watch?v=NkEU6fC_nhY |language=en |access-date=2021-11-24}}</ref> [[4DX]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Booking open for Jurassic World Dominion |url=https://newstodaynet.com/2022/05/16/booking-open-for-jurassic-world-dominion/ |date=2022-05-16|access-date=2021-05-16|website=[[News Today]]}}</ref> ''[[RealD 3D]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.dneg.com/show/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=DNEG |language=en-US }}</ref> un ''[[Dolby Cinema]]'' formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion - Dolby |url=https://www.dolby.com/experience/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=www.dolby.com |language=en}}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|960 miljoni}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|otrajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Juras laikmeta parks}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Juras laikmeta parks]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] em2rnsi4lg3fi2unpz2bpdbbl1euajr 0 512943 3668780 3665508 2022-08-10T10:35:35Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tors: Mīla un Pērkons | oriģinālnos = ''Thor: Love and Thunder'' | attēls = Tors-Mila un Perkons-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * Breds Vinderbaums | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Kriss Hemsvorts]] * [[Kristians Beils]] * [[Tesa Tompsone]] * [[Džeimija Aleksandera]] * Taika Vaititi * [[Rasels Krovs]] * [[Natālija Portmane]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = Berijs Aidoins | montāža = * [[Metjū Šmits]] * Pīters Eliots * Tims Rošs * Dženifera Vecjarelo | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|6|23|Losandželosa|2022|7|8|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="IndiewireReview">{{Tīmekļa atsauce |last=Ehrlich |first=David |date=July 5, 2022 |url= https://www.indiewire.com/2022/07/thor-love-and-thunder-review-1234738041/|title= ‘Thor: Love and Thunder’ Review: Fun and Quirky Space Epic Confronts Aimlessness of Post-Thanos MCU|website= [[IndieWire]] |access-date= July 5, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|700,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Thor: Love and Thunder |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr4235022853/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tors: Mīla un Pērkons"''' ({{val|en|Thor: Love and Thunder}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma par ''[[Marvel Comics]]'' tēlu [[Tors (Marvel Comics)|Toru]]. Filmu producējusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017) un ir 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Galveno lomu atveido [[Kriss Hemsvorts]] (Tors), bet pārējās lomās filmējas [[Kristians Beils]], [[Tesa Tompsone]], [[Džeimija Aleksandera]], Taika Vaititi, [[Rasels Krovs]] un [[Natālija Portmane]]. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas. Hemsvorts un Vaititi apsprieda "Ragnarjoka" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas "Mīla un Pērkons" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot [[romantiskais kino|romantiku]] un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no [[Džeisons Ārons|Džeisona Ārona]] "Visvarenā Tora" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī [[Dženifera Keitina Robinsone]] pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī [[Sidneja|Sidnejā]] un ilga līdz jūnija sākumam. Filmas "Tors: Mīla un Pērkons" pirmizrāde notika {{dat|2022|6|23||bez}} Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2022|7|8||bez}},<ref name="DisneyPhase4Delay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 18, 2021 |title=Disney Delays 'Doctor Strange 2,' 'Thor 4,' 'Black Panther' Sequel and 'Indiana Jones 5' |url=https://variety.com/2021/film/news/disney-delays-doctor-strange-thor-black-panther-1235091673/ |access-date=October 18, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> un tā ir daļa no MCU [[Marvel Cinematic Universe: Ceturtā fāze|Ceturtās fāzes]]. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|700 miljonu}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|sestā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] 27tqhvy9qxlt3jfjoeqliecm7mndur6 0 512944 3668759 3667892 2022-08-10T09:34:26Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Elviss | oriģinālnos = ''Elvis'' | attēls = Elvis 2022 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * Bazs Lurmens * [[Geila Bermane]] * [[Ketrīna Mārtina]] * Patriks Makormiks * Šuilers Veiss | scenārijs = * Bazs Lurmens * Sems Bromels * [[Kreigs Pīrss]] * [[Džeremijs Doners]] | aktieri = * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Henkss]] | mūzika = [[Elliots Vīlers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2020/09/elvis-tom-hanks-baz-luhrmann-movie-returns-to-production-australia-1234574267/|title=''Elvis'': Baz Luhrmann-Tom Hanks Movie Returning To Production In Australia After COVID-19 Shutdown|first=Anthony|last=D'Alessandro|access-date=January 19, 2021|date=September 10, 2020|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | operators = [[Mendija Volkere]] | montāža = * [[Mets Vila]] * Džonatans Redmonds | studija = * ''[[Bazmark Films]]'' * ''[[The Jackal Group]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|25|[[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāls]]|2022|6|23|Austrālija|2022|6|24|ASV|2022|6|30|Latvija}} | ilgums = 159 minūtes<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elvis|title=Elvis|website=[[Kannu kinofestivāls]]|access-date=May 12, 2022}}</ref> | valsts = * {{AUS}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://amp.smh.com.au/culture/movies/the-great-persuader-baz-luhrmann-on-his-biggest-gamble-yet-20220330-p5a9j8.html |title= The great persuader: Baz Luhrmann on his biggest gamble yet |first=Gary|last=Maddox|access-date=June 6, 2022|date=April 30, 2022|work=[[Sydney Morning Herald]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|251,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Elvis (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3704428/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|10||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 10095624 }} '''"Elviss"''' ({{val|en|Elvis}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s kopražojuma [[biogrāfiskā filma|biogrāfiska]] [[muzikālā filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma vēsta par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] ([[Ostins Batlers]]) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi [[Toms Pārkers|Tomu Pārkeru]] ([[Toms Henkss]]). Pārējās lomās filmējās [[Helēna Tomsone]], [[Ričards Roksburgs]], [[Olīvija Dedžonga]], [[Lūks Breisijs]], [[Nataša Baseta]], [[Deivids Venems]], [[Kelvins Herisons jaunākais]], [[Ksavjērs Semjuels]] un [[Kodijs Smits-Makpī]]. Bazs Lūrmans jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]], [[Mailzs Telers|Mailzu Teleru]] un [[Harijs Stailss|Hariju Stailsu]]. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lūrmana dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Elviss" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|25||bez}} [[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no {{dat|2022|6|23|ģ|bez}}, ASV — no {{dat||6|24|ģ|bez}}, bet Latvijā to sāka rādīt {{dat||6|30||bez}}. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://news.yahoo.com/elvis-fever-set-shake-cannes-113616239.html | title=Cannes can't help falling in love with 'Elvis' }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://people.com/movies/austin-butlers-performance-applauded-by-critics-as-elvis-movie-receives-mixed/ | title=Austin Butler's 'Sexy' Elvis Performance Applauded by Critics Despite Movie Earning Mixed Reviews }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] 0n1kayrsaeelbu6px5ytq3k22vdl8zq 0 513461 3668812 3631285 2022-08-10T11:18:36Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Iekšmērs''' ir [[Mērinstruments|mērlīdzeklis]] urbuma diametra mērīšanai. Tas var būt urbuma diametra kontroles līdzeklis, ar kuru nenosaka reālo izmēru, bet, izmantojot fiksētu caurejošo un necaurējošo izmēru, nosaka atbilstību noteiktajām [[Pielaide (inženierija)|robežnovirzēm]], šim mērķim iekšmēru izmanto līdzās [[Robežkalibrs|robežkalibra tapai]] lielu diametru urbumiem. Mikrometriskais iekšmērs jeb trubveida iekšējais [[Mikrometrs (mērinstruments)|mikrometrs]] ir mikrometrisks mērinstruments, kura mērījumu precizitāte ir tadi pati kā mikrometram. Atšķirībā no iekšējā mikrometra mērījumos ar trubveida iekšējo mikrometru tiek ievērots [[Abes princips]]. Teleskopiskais jeb indikatora iekšmērs tiek izmantots kopā ar [[Mērgalva|mērgalvu]] jeb indikatoru, noskaidrojot urbuma diametra novirzi no uzdotā nominālizmēra (Abes princips netiek ievērots). <gallery widths="240" heights="150"> Attēls:Nutromer1.JPG|alt=|Mikrometriskais iekšmērs Attēls:TelescopicGauges155-905.jpg|alt=|Teleskopiskie iekšmēri Attēls:Mahr MarCator 810 A dial indicator.png|alt=|Apaļskalas mērgalva </gallery>{{Tehnoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Mērinstrumenti]] 2oxmn88gh00y9cptgasaaiymghrgpzf 2 513604 3668679 3668388 2022-08-10T05:26:38Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]] 2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[|]], [[|]], [[|]], [[|]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija 2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flagicon|Ķīna}} [[Dins Ližeņs]] * 2. galdiņš: {{flagicon|Vjetnama}} [[Ngujens Ngok Čion Šons]] * 3. galdiņš: {{flagicon|Peru}} [[Horhe Kori]] * 4. galdiņš: {{flagicon|Vācija}} [[Daniels Fridmans]] * Rezervists: {{flagicon|Ukraina}} [[Antons Korobovs]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā. Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Igors Kovaļenko|Kovaļenko]] !!style="width:10%;"| 2. [[Arturs Neikšāns|Neikšāns]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ņikita Meškovs|Meškovs]] !!style="width:10%;"| 4. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| rez. [[Arturs Bernotas|Bernotas]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| — || 1 || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Mozambika]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || ½ || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 || style="text-align:left;"| [[Īslande]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 1 || 1|| 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Barbadosa]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || ½ || 1 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Ēģipte]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Jordānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || — || 0 || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Beļģija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Paragvaja]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Irāka]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || — || ½ ||1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Gruzija|Gruzija-2]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || 1 || — || 0 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kirgizstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 1 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Albānija]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 10 || 8 || 7 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 5 || 5 || 6 || 2 || 24 || 5 || |- | '''=''' || 0 || 2 || 4 || 0 || 3 || 9 || 3 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 1 || 2 || 2 || 11 || 3|| |- | '''Punkti''' || 6 || 6 || 7 || 6 || 3½ || 28½ || 13 || |- | % || 66,7 || 60 || 70 || 75 || 50 || 64,8 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{CHN}} | style="text-align:left" |[[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui]], [[Šeņa Jana|Šeņa]], [[Huana Cjaņa|Huana]], [[Lei Tindzje|Lei]], [[Džai Mo|Džai]] || 18 || 407 || 30,5 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Ukraina}} [[Ukraina]] | style="text-align:left" |[[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Žukova|Žukova]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 395,5 || 30 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|GEO}} [[Gruzija|Gruzija 1]] | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Bela Hotenašvili|Hotenašvili]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 17 || 375 || 28 |} Uzvarētāja Ķīnas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Ukrainas un Gruzijas 1. komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{RUS}} 16 (379,5), 5. {{HUN}} 16 (372,0), 6. {{ARM}} 16 (366,0), 7. {{USA}} 16 (359,5), 8. {{IND}} 16 (352,5), 9. {{GEO}}-2 16 (351,5), 10. {{AZE}} 16 (347,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flagicon|Ķīna}} [[Dzjui Veņdzjuņa]] * 2. galdiņš: {{flagicon|Ukraina}} [[Marija Muzičuka]] * 3. galdiņš: {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[Hanima Baladžajeva]] * 4. galdiņš: {{flagicon|Itālija}} [[Marina Brunello]] * Rezerviste: {{flagicon|Jordānija}} [[Elšebī Bošra]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 36. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Elīna Otikova|Otikova]] !!style="width:10%;"| 4. [[Linda Krūmiņa|Krūmiņa]] !!style="width:10%;"| rez. [[Elizabete Limanovska|Limanovska]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Nepāla]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || 0 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || ½ || — || ½ || 2½ 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Moldova]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || ½ || 0 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Azerbaidžāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 1 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 0 || 0 || 1 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Brazīlija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Malaizija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || 1 || 1 || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dominikāna]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 8 || 9 || 8 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 3 || 4 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 3 || 6 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 0 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 4½ || 7 || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Ķīnas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> 7eto6ip95czqfe0tqxbrps29l5tgjxk 3668684 3668679 2022-08-10T05:42:35Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]] 2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija 2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flagicon|Ķīna}} [[Dins Ližeņs]] * 2. galdiņš: {{flagicon|Vjetnama}} [[Ngujens Ngok Čion Šons]] * 3. galdiņš: {{flagicon|Peru}} [[Horhe Kori]] * 4. galdiņš: {{flagicon|Vācija}} [[Daniels Fridmans]] * Rezervists: {{flagicon|Ukraina}} [[Antons Korobovs]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā. Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Igors Kovaļenko|Kovaļenko]] !!style="width:10%;"| 2. [[Arturs Neikšāns|Neikšāns]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ņikita Meškovs|Meškovs]] !!style="width:10%;"| 4. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| rez. [[Arturs Bernotas|Bernotas]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| — || 1 || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Mozambika]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || ½ || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 || style="text-align:left;"| [[Īslande]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 1 || 1|| 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Barbadosa]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || ½ || 1 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Ēģipte]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Jordānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || — || 0 || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Beļģija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Paragvaja]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Irāka]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || — || ½ ||1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Gruzija|Gruzija-2]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 1 || 1 || — || 0 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kirgizstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 1 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Albānija]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 10 || 8 || 7 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 5 || 5 || 6 || 2 || 24 || 5 || |- | '''=''' || 0 || 2 || 4 || 0 || 3 || 9 || 3 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 1 || 2 || 2 || 11 || 3|| |- | '''Punkti''' || 6 || 6 || 7 || 6 || 3½ || 28½ || 13 || |- | % || 66,7 || 60 || 70 || 75 || 50 || 64,8 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{CHN}} | style="text-align:left" |[[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui]], [[Šeņa Jana|Šeņa]], [[Huana Cjaņa|Huana]], [[Lei Tindzje|Lei]], [[Džai Mo|Džai]] || 18 || 407 || 30,5 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Ukraina}} [[Ukraina]] | style="text-align:left" |[[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Žukova|Žukova]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 395,5 || 30 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|GEO}} [[Gruzija|Gruzija 1]] | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Bela Hotenašvili|Hotenašvili]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 17 || 375 || 28 |} Uzvarētāja Ķīnas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Ukrainas un Gruzijas 1. komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{RUS}} 16 (379,5), 5. {{HUN}} 16 (372,0), 6. {{ARM}} 16 (366,0), 7. {{USA}} 16 (359,5), 8. {{IND}} 16 (352,5), 9. {{GEO}}-2 16 (351,5), 10. {{AZE}} 16 (347,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flagicon|Ķīna}} [[Dzjui Veņdzjuņa]] * 2. galdiņš: {{flagicon|Ukraina}} [[Marija Muzičuka]] * 3. galdiņš: {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[Hanima Baladžajeva]] * 4. galdiņš: {{flagicon|Itālija}} [[Marina Brunello]] * Rezerviste: {{flagicon|Jordānija}} [[Elšebī Bošra]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 36. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Elīna Otikova|Otikova]] !!style="width:10%;"| 4. [[Linda Krūmiņa|Krūmiņa]] !!style="width:10%;"| rez. [[Elizabete Limanovska|Limanovska]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Nepāla]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || 0 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || ½ || — || ½ || 2½ 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Moldova]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || ½ || 0 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Azerbaidžāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 1 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 0 || 0 || 1 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Brazīlija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Malaizija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || 1 || 1 || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dominikāna]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 8 || 9 || 8 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 3 || 4 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 3 || 6 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 0 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 4½ || 7 || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Ķīnas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> me92u4u7lk1o48mxsefdkzcsqhwk9v5 0 514477 3668702 3666391 2022-08-10T06:47:23Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}} {{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notiks 23. un 24. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]/[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] uzvarētāji|<!--AZE/HUN-->||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] uzvarētāji|<!--MDA/CZE-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]/[[FK Žalgiris|Žalgiris]] uzvarētāji|<!--NOR/LTU-->||[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] uzvarētāji|<!--BUL/CRO-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] uzvarētāji|<!--ISR/CYP-->||[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]/[[FC Pyunik|Pyunik]] uzvarētāji|<!--SRB/ARM-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—/24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC København|København]]|DEN||[[Trabzonspor]]|TUR|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] uzvarētāji|<!--UKR/AUT-->||[[S.L. Benfica|Benfica]]/[[FC Midtjylland|Midtjylland]] uzvarētāji|<!--POR/DEN-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]/[[Rangers F.C.|Rangers]] uzvarētāji|<!--BEL/SCO-->||[[AS Monaco FC|Monaco]]/[[PSV Eindhoven]] uzvarētāji|<!--FRA/NED-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 0jb9b0x80crgsk6nw91gzycnn5jfy3m 3668704 3668702 2022-08-10T06:50:06Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}} {{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notiks 23. un 24. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|{{small|17. augustā}}|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB|{{small|17. augustā}}|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC København|København]]|DEN||[[Trabzonspor]]|TUR|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|{{small|17. augustā}}|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO||[[PSV Eindhoven]]|NED|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 4hhv12phq647cztk2pabzfds30q2auq 2 516133 3668454 3668098 2022-08-09T12:39:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] pmbby2ktm6elnw3a7ci6c5qxuzq4io0 0 516681 3668707 3666846 2022-08-10T06:52:25Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]]|POL|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|{{small|10. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB||[[FC Twente|Twente]]|NED|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] zaudētāji|<!--SVN/FIN-->||[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]/[[CFR Cluj]] uzvarētāji|<!--BLR/ROU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]/[[Hibernians F.C.|Hibernians]] uzvarētāji|<!--LVA/MLT-->||[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] zaudētāji|<!--NIR/SUI-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[Lech Poznań]] uzvarētāji|<!--ISL/POL-->||[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] zaudētāji|<!--SWE/LUX-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]/[[FK Shkupi|Shkupi]] zaudētāji|<!--IRL/MKD-->||[[FC Ballkani|Ballkani]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--KOS/FRO-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]/[[FC Tobol|Tobol]] uzvarētāji|<!--BIH/KAZ-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] zaudētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]/[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] uzvarētāji| ||[[Brøndby IF|Brøndby]]/[[FC Basel|Basel]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji| ||[[Neftçi PFK|Neftçi]]/[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Raków Częstochowa]] uzvarētāji| ||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]/[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]/[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] uzvarētāji| ||[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]/[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] uzvarētāji| ||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji| ||[[FC Lugano|Lugano]]/[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] uzvarētāji| ||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]/[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]/[[FCSB]] uzvarētāji| ||[[Viking FK|Viking]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] zaudētāji| ||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]/[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]/[[B36 Tórshavn]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji| ||[[Paide Linnameeskond]]/[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] zaudētāji| ||[[AIK Fotboll|AIK]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji| ||[[Wolfsberger AC]]/[[Gżira United F.C.|Gżira United]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]/[[AZ Alkmaar|AZ]] uzvarētāji| ||[[Riga FC|Riga]]/[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] lpb9s2zs8psp3sd6iqef4qnq2jn96gn 3668709 3668707 2022-08-10T06:53:49Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]]|POL|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|{{small|10. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB||[[FC Twente|Twente]]|NED|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|1–3|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] zaudētāji|<!--SVN/FIN-->||[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]/[[CFR Cluj]] uzvarētāji|<!--BLR/ROU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]/[[Hibernians F.C.|Hibernians]] uzvarētāji|<!--LVA/MLT-->||[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] zaudētāji|<!--NIR/SUI-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[Lech Poznań]] uzvarētāji|<!--ISL/POL-->||[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] zaudētāji|<!--SWE/LUX-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Shkupi|Shkupi]]|MKD||[[FC Ballkani|Ballkani]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--KOS/FRO-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]/[[FC Tobol|Tobol]] uzvarētāji|<!--BIH/KAZ-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] zaudētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]/[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] uzvarētāji| ||[[Brøndby IF|Brøndby]]/[[FC Basel|Basel]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji| ||[[Neftçi PFK|Neftçi]]/[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Raków Częstochowa]] uzvarētāji| ||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]/[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]/[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] uzvarētāji| ||[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]/[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] uzvarētāji| ||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji| ||[[FC Lugano|Lugano]]/[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] uzvarētāji| ||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]/[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]/[[FCSB]] uzvarētāji| ||[[Viking FK|Viking]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] zaudētāji| ||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]/[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji| ||[[Paide Linnameeskond]]/[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] zaudētāji| ||[[AIK Fotboll|AIK]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji| ||[[Wolfsberger AC]]|AUT|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]/[[AZ Alkmaar|AZ]] uzvarētāji| ||[[Riga FC|Riga]]/[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] cqgmowfc6wa7n53my3ciy2kxbs18to5 0 516752 3668744 3666235 2022-08-10T09:04:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Dzēst|ja netiks sakārtots|lietotājs=Edgars2007|laiks=20220718092719}} {{kategorijas+}} {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} '''Centrum Nauki Kopernik''' ir [[metro]] stacija [[Varšava|Varšavā]] uz [[M2 līnija]]s. Tas atrodas [[Śródmieście]] rajonā. Tas tika atvērts 2015. gada 8. martā, un [[būvniecība]] sākās 2011. gadā. 2012. gada augustā, būvējot un uzsākot [[Tunelis|tuneļa]] zem Vislas [[upe]]s urbšanu, stacijas teritorija tika appludināta ar šķidru [[Gruntsūdens|grunti]], kā rezultātā tika apturēti darbi un atlikta M2 līnijas centrālā posma darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanrail.net/eu/pl/war/warszawa.htm|title=UrbanRail.Net > Europe > Poland > Metro Warszawskie - Warsaw Metro - WARSZAWA|website=www.urbanrail.net|access-date=2022-08-03}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Varšavas metro stacijas]] j03rvu1dt7yp6rwuqmizzrdiijchgiq 0 516996 3668772 3656683 2022-08-10T10:25:28Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Siliņš | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg | apraksts = Andris Siliņš 2014. gadā. | att_izm = 275px | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = bezpartejisks | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = [[ārsts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Siliņš''' (dzimis 1945. gadā [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] ārsts un politiķis, veselības centru apvienības poliklīnikas Pulss ārsts. Bijis 12. [[Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs. 2014. gadā startējis 12. Saeimas vēlēšanās, jo kā pats minējis, “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> 2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta Andra Siliņa rīcību, reklamējot [[PNB Banka|Norvik bankas]] sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus Siliņš apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru “[[PNB Banka|Norvik bankas]]” rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> 2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeima]]s vēlēšanās. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis "beidzot sākt atpūsties". Deputāts nav nevienas partijas biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] bo2zt2ofkbjk6wwyzy9x2fiq0ibf0mm 0 517006 3668774 3656615 2022-08-10T10:27:57Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Trupovnieks | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887).jpg | apraksts = 2014. gada 4. novembris. Deputāts Jānis Trupovnieks dod svinīgo solījumu. | att_izm = 275px | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1961|5|4|N|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kubulu pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]], [[Daugavpils Universitāte]] | profesija = [[inženieris]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Trupovnieks''' (dzimis 1961. gada 4. maijā [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris, politiķis, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] Balvu nodaļas vadītājs, Biedrību "Šeit un tagad", "Mednieku un makšķernieku klubs "KUBULI"", "Balvu mednieku un makšķernieku biedrība" valžu loceklis un [[Balvi|Balvu novada domes]] deputāts, ievēlēts no Latvijas Zaļā partijas saraksta. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, mandāts apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A8E9C82F4F5E51E0C2257D7B0032D91D?OpenDocument&lang=LV|title=Jānis Trupovnieks - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> 1984. ieguvis autoceļu inženiera kvalifikāciju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskais institūtā]], 2000. gadā Latvijas banku speciālista kvalifikāciju Komercbanku asociācijas konsultāciju un mācību centrā. 2011. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] profesionālo maģistra grādu sabiedrības pārvaldē un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/janis-trupovnieks|title=CVK profils|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> 2022. gadā iecelts SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9520/balvu-un-gulbenes-slimnicu-apvieniba-valde-darbu-sacis-balvu-novada-domes-deputats-janis-trupovnieks|title=“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība&quot; valdē darbu sācis Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-07-14|date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trupovnieks, Jānis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Balvos dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] ebo45ufw0h8b76umlniu40pbijj0yk6 0 517713 3668804 3668242 2022-08-10T11:16:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton compressus.jpeg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton compressus|suga=Potamogeton compressus|suga_lv=Plakanā glīvene|autors=L.|sinonīmi=Potamogeton zosterifolius ''Schumach.''}}'''Plakanā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton compressus}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Āzija|Āzijā]] (Japānā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200024699|title=Potamogeton perfoliatus in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-07-25}}</ref> un [[Eiropa|Eiropā]] (Austrijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Polijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Ukrainā), tostarp nereti, bet nevienmērīgi, sastopama [[Latvija|Latvijā]] stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-compressus-l/|title=plakanā glīvene - Potamogeton compressus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> == Apraksts == Plakanā glīvene ir daudzgadīgs, liels (ga 0,5-2 m garš) [[lakstaugs]]. [[Stublājs]] ir pilnīgi iegremdēts, plakans, divšķautņains, tievs (diametrā 0.2-0.3 cm) un zaro. Ir tikai iegremdētas lineāras, sēdošas (garumā 5-25 cm, plakanas 0,2-0,6 cm) [[lapas]]. Lapas gals ir strups ar īsu dzeloņsmaili. Uz stublāja pie lapu pamata nekad nav kārpiņu; tas ir gluds. Lapām ir 5 izteiktas dzīslas, kas galā gandrīz savienojas un daudzām sīkām gareniskām dzīsliņām. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti īsās (1,5-3,5 cm) vārpās, ziedkopas kāts ir garāks (3-8 cm) nekā vārpa. [[Auglis]] ir ieapaļš (0,2-0,35 cm garš) riekstiņš ar grumbuļainu malu un īsu, resnu, piespiestu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] d3vwdzft7zge554e7y8nie284elytoo 0 517717 3668809 3668243 2022-08-10T11:18:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonAcutifolius6.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton acutifolius|suga=Potamogeton acutifolius|suga_lv=Smaillapu glīvene|autors=Link}}'''Smaillapu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton acutifolius}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas [[Rietumeiropa|rietumu]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] daļā. [[Latvija|Latvijā]] suga sastopama reti, tikai valsts vidus un dienvidaustrumu daļā. Tā veido grupas stāvošos ūdeņos, parasti uz smilšaina pamata. Sugu apdraud izbradāšana, piesārņojums un izbraukšana ar laivām. Tā ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-acutifolius-link/|title=smaillapu glīvene - Potamogeton acutifolius Link - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-23}}</ref> == Apraksts == Smaillapu glīvene ir daudzgadīgs, vidējs (20-60 cm garš) [[lakstaugs]]. Augs ir pilnīgi [[Ūdensaugi|iegremdēts ūdenī]]. [[Stublājs]] ir nedaudz saspiests, tomēr ieapaļš (diametrā 0,2-0,25 cm), pie lapu pamata kārpains un zarojošs. Lapas ir lineāras (5-10 cm garas, 0,2-0,3 cm platas), ar 3 labi saskatāmām gareniskām dzīslām, kas galā savienojas. Bez gareniskajām pamatdzīslām ir arī daudzas sīkas garendzīslas un dažas šķērsdzīslas. [[Lapas]] gals ir nosmailots vai dzeloņsmails. Pielapes ir brīvas (ap 2 cm garas) un ar noapaļotu galu. [[Zieds|Ziedu]] vārpas ir īsas (garumā ap 1 cm), ar parasti 4-6 ziediem, vārpas kāts īss. [[Augļi]] ir ļoti lieli (ga 0.3-0.5 cm), ieapaļi [[riekstiņi]] ar īsu, taisnu knābi, kuram šķautne ir sīkpauguraina. Zied jūlijā un augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] qtohtdm0e4nuvsgysplkorppvha69ug 0 517959 3668748 3667135 2022-08-10T09:11:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{ASV}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada) | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 649-297 (68.6%)<ref name="Don Budge: Career match record">{{tīmekļa atsauce|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE%2C+DON&player_input=BUDGE%2C+DON&sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021}}</ref> | singlestitles = 43<ref name="Don Budge: Career match record" /> | highestsinglesranking = 1. <small>(1937)</small><ref name="USLTAEncyclopedia">United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.</ref> | AustralianOpenresult = '''W''' (1938) | FrenchOpenresult = '''W''' (1938) | Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = SF (1938) | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938) | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs "profesionālo Grand Slam" turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939-1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada. == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 7 (6—1) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:170px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]|| {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 2–6, 6–2, 8–6, 1–6, 10–8 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 6–3, 6–4, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|Nazi Germany}} Gotfrīds fon Kramms || 6–1, 7–9, 6–1, 3–6, 6–1 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]] || 6–4, 6–2, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|TCH}} [[Roderiks Mencels]]|| 6–3, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|UK}} [[Bunnijs Ostins]]|| 6–1, 6–0, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]]|| 6–3, 6–8, 6–2, 6–1 |} ==== Dubultspēles: 2 (4—3) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:120px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1935 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]] || {{flaga|USA|1912}} [[Vilmers Elisons]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Džons Van Rins]] || 2–6, 3–6, 6–2, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|USA|1912}} Vilmers Elisons<br />{{flaga|USA|1912}} Džons Van Rins || 6–4, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|GBR}} [[Pets Hjūzs]]<br />{{flaga|GBR}} [[Raimonds Tuckey]] || 6–0, 6–4, 6–8, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1937 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} [[Henners Henkels]]<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 4–6, 5–7, 4–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Francija}} [[Bernards Destremo]]<br />{{flaga|Francija}} [[Ivons Petra]] || 6–3, 3–6, 7–9, 1–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} Henners Henkels<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Georgs fon Metaksa]] || 6–4, 6–3, 3–6, 8–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]]<br />{{flaga|AUS}} [[Adrians Kvists]] || 6–3, 6–2, 6–1 |} === Pro Slam fināli === ==== Vienspēles: 8 (4-4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:200px"|Čempionāts !style="width:150px"|Pretinieks !style="width:150px" |Punkti |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Vimbldonas profesionāļu čempionāts|Vimbldonas prof. čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Hanss Nisleins]] || 13–11, 2–6, 6–4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Francijas profesionāļu čempionāts|Francijas prof. čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Elsvorts Vains]] || 6–2, 7–5, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1940 || [[ASV Tenisa profesionāļu čempionāts|ASV prof. čempionāts]] || {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 6–3, 5–7, 6–4, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1942 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Bobijs Riggs]] || 6–2, 6–2, 6–2 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1946 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 3–6, 1–6, 1–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 6–3, 3–6, 8–10, 6–4, 3–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 7–9, 6–3, 3–6, 5–7 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1953 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Pančo Gonzaless]] || 6–4, 4–6, 5–7, 2–6 |} === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {|class=wikitable style=text-align:center |- bgcolor="#efefef" ! rowspan="2" width=170|Turnīrs ! colspan="5"|Amatiera karjera ! colspan="17"|Profesionāļa kartera ! rowspan="2"|'''Tituli''' / '''Turnīri''' ! rowspan="2"|'''Karjaras uzv.-zaud.''' ! rowspan="2"|'''Uzvaras %''' |- ! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]''' !6 / 11 !58–5 !92.06 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |colspan=5 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |5–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |6–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Vimbldonas čempionāts]] |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 4 |24–2 |92.31 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] |style="background:#afeeee;"|4R |style="background:#ffebcd;"|QF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 5 |23–3 |88.46 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]''' !4 / 17 !37–13 !74.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|''[[:en:U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]'' |A |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#afeeee;"|1R |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |style=color:#767676|NH |A |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |A |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#ffebcd;"|QF |2 / 11 |24–9 |72.73 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:French Pro Championship|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=16 style=color:#767676|Nenotika |1 / 1 |3–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]] |A |A |style=color:#767676|NH |A |style=color:#767676|NH |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=9 style=color:#767676|Nenotika |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |colspan=2 style=color:#767676|NH |1 / 5 |10–4 |71.43 |- |colspan="23" align="right"|'''Kopā:''' !10 / 28 !95–18 !84.07 |} <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 04eqqcz2in6rpwb5i5f9syhrgfu3xpo 4 518103 3668519 3668441 2022-08-09T17:51:16Z Pirags 3757 /* {{u|Feens}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 21.51 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, noņemu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.01 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.27 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 20.39 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 21.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.50 (EEST) # --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 20.51 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) je35qkjxrfodjwo8shl346y4fsgvu98 3 518108 3668442 3668429 2022-08-09T12:06:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) == Stacijas == Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST) :Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST) == Pieturas punkti == Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu "Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST) : Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar "Dzelzceļa stacijām Latvijā", bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST) Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST) jkxb7z63c3kieyr82741kmngcrvvz47 3668443 3668442 2022-08-09T12:09:51Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) == Stacijas == Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST) :Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST) == Pieturas punkti == Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu "Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST) : Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar "Dzelzceļa stacijām Latvijā", bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST) Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST) Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST) jwt8j5jiyjt56whr1zmx92oea9a8vk8 3668446 3668443 2022-08-09T12:16:47Z Egilus 27634 /* Pieturas punkti */ wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) == Stacijas == Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST) :Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST) == Pieturas punkti == Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu "Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST) : Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar "Dzelzceļa stacijām Latvijā", bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST) Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST) Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST) : Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST) oa618vck0skceevm55kewmzv96j18vn 0 518130 3668820 3665396 2022-08-10T11:23:51Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Nav pamatota nozīmība}}{{kategorijas+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = sporta darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sandra Eldmane | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģirts Eldmanis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/egirts|title=Ģirts|last=Eldmanis|first=Ģirts|access-date=29.07.2022|date=29.07.2022}}</ref> (dzimis {{dat|1981|8|3}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[sports|sporta]] darbinieks. Pašreizējais Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes loceklis, bijušais prezidents un viens no tās dibinātājiem. Viens no suņu frisbija aizsācējiem Latvijā, vairākkārtējs Latvijas čempions šajā sporta nodarbē. Eldmaņu ģimenes dibinātais klubs "Zemu lidojoši suņi" kopā ar sadrabības partneriem arī organizēja pirmo aitu ganišanas semināru ar suņiem 2010. gadā. {{atsauces}} 5ubb2uc35x1n3idfnahn558ml74ycx9 0 518168 3668784 3668213 2022-08-10T10:38:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 6v90pf5t9y6ujdc6zifjc3z8tqmp2a9 0 518198 3668802 3668240 2022-08-10T11:16:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Stuckenia filiformis ssp filiformis NRCS-1.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton filiformis|suga=Potamogeton filiformis|suga_lv=Pavedienu glīvene|autors=Pers.|sinonīmi=}} '''Pavedienu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton filiformis}}) ir [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši, bet nevienmērīgi sastopama teritorijās [[Ziemeļpols|pola]] tuvumā, tostarp retumis visā [[Latvija]]s teritorijā. Grupas un audzes ir sastopamas dažādos stāvošos seklūdeņos uz smilšaina pamata (galvenokārt ezeros) un jūras piekrastē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-filiformis-pers/|title=pavedienu glīvene - Potamogeton filiformis Pers. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-30}}</ref> == Apraksts == Pavadienu glīvene ir daudzgadīgs, 15-40 cm garš glīveņu dzimtas [[Ūdensaugi|ūdensaugs]]. Tā [[stublājs]] ir zarains un pilnīgi iegremdēts ūdenī. Lapas ir šauri lineāras, pavedienveidīgas, 5-10 cm garas un 0,02-0,05 cm platas, reti platākas - līdz 0,1 cm, ar gludu malu un vienu garenisku [[Vadaudi|vidusdzīslu]], lapas gals pastrups. Lapas maksts ir 1-1,5 cm gara, apakšdaļā saaugusi, aptver vienu stublāja zaru. [[Ziedkopa]]s kāts ir 5-20 cm garš, ziedu vārpa ir 2-7 cm gara skraja, ar ziediem 3-5 mieturos. [[Auglis]] ir olveidīgs, 0,2-0,3 cm garens riekstiņš, kuram mala ir gluda un knābis - īss. Zied jūnijā, jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 6feiw439tgu2q1mieuzzpqo4gj87ulx 0 518228 3668808 3667123 2022-08-10T11:17:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula grossa|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula grossa|suga_lv=Skābaržlapu bērzs|attēls=Betula grossa in Hackfalls Arboretum (4).jpg|attēls2=Betula grossa - Bark (1).JPG}}'''Skābaržlapu bērzs''' ({{val-la|Betula grossa}}) ir [[bērzu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama Japāna, kur tā aug jauktos mežos kalnu un kalnu nogāzēs [[Honsju]], [[Šikoku]] un [[Kjusju]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cassell's trees of Britain & Northern Europe|url=https://www.worldcat.org/oclc/47232390|publisher=Cassell|date=2003|location=London|isbn=0-304-36192-5|oclc=47232390|first=David|last=More|pages=304–305}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} ogtg80b997nqmu7ocwr8hyqfxzafd6u 0 518233 3668813 3667098 2022-08-10T11:19:03Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula obscura|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula obscura|suga_lv=Tumšais bērzs|attēls=Betula obscura kz02.jpg|attēls2=}}'''Tumšais bērzs''' ({{val-la|Betula obscura}}) ir 9–12 m augsta [[bērzu dzimta]]s suga, kurai raksturīga melni pelēka, pelēka vai melni brūna gluda miza. Tā ir Centrāleiropā sastopama suga ar neskaidru taksonomisko statusu; tiek pieļauts, ka šī suga patiesībā ir [[Nokarenais bērzs|nokarenā bērza]] (b''etula pendula'') paveids<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Franiel|first=Izabella|date=January 2009|title=Taxonomic problems of Betula obscura (Betulaceae). A review|url=https://www.researchgate.net/publication/289833797_Taxonomic_problems_of_Betula_obscura_Betulaceae_A_review|journal=Fragmenta Floristica et Geobotanica Polonica|volume=16(1)|pages=27-32}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 4xli3h2w3zebwnt8j0htrclo6qyqrpo 3668814 3668813 2022-08-10T11:19:44Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula obscura|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula obscura|suga_lv=Tumšais bērzs|attēls=Betula obscura kz02.jpg|attēls2=}}'''Tumšais bērzs''' ({{val-la|Betula obscura}}) ir 9–12 m augsta [[bērzu dzimta]]s suga, kurai raksturīga melni pelēka, pelēka vai melni brūna gluda miza. Tā ir Centrāleiropā sastopama suga ar neskaidru taksonomisko statusu; tiek pieļauts, ka šī suga patiesībā ir [[Nokarenais bērzs|nokarenā bērza]] (b''etula pendula'') paveids.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Franiel|first=Izabella|date=January 2009|title=Taxonomic problems of Betula obscura (Betulaceae). A review|url=https://www.researchgate.net/publication/289833797_Taxonomic_problems_of_Betula_obscura_Betulaceae_A_review|journal=Fragmenta Floristica et Geobotanica Polonica|volume=16(1)|pages=27-32}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 9p7a5rbqtzeghyvt22io6lp0h0azujb 0 518248 3668807 3667091 2022-08-10T11:17:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula raddeana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula raddeana|suga_lv=Rades bērzs|attēls=Betula raddeana kz01.jpg|attēls2=}}'''Rades bērzs''' ({{val-la|Betula raddeana}}) ir [[bērzu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Gruzija|Gruzijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. To apdraud dzīvotņu zudums.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hadjiev|first=V.|last2=Shetekauri|first2=S.|last3=Litvinskaya|first3=S.|date=2007-11-25|title=Betula raddeana|url=http://www.iucnredlist.org/details/30748/0|journal=The IUCN Red List of Threatened Species|language=en|doi=10.2305/iucn.uk.2014-1.rlts.t30748a2795982.en}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 9ny0mylv78tyqzqoor8s38hbuhpg06f 0 518312 3668816 3668245 2022-08-10T11:21:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton gramineus (3817604665).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton gramineus|suga=Potamogeton gramineus|suga_lv=Zālainā glīvene|autors=L.|sinonīmi=Potamogeton heterophyllus ''Schreb.''}}'''Zālainā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton gramineus}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā ir diezgan bieži sastopama visā [[Latvija]]s teritorijā dažādos stāvošos un lēni tekošos [[Ūdenstilpe|ūdeņos]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-gramineus-l/|title=zālainā glīvene - Potamogeton gramineus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Apraksts == Zālainā glīvene ir daudzgadīgs, 30-120 cm garš [[lakstaugs]] ar tievu, ieapaļu un bagātīgi zarojošu [[Stublājs|stublāju]]. Ir iegrimušas stublāja [[lapas]] un peldošas virsūdens lapas. Iegrimušās lapas ir lineāri lancetiskas vai lancetiskas (3-10 cm garas un 0,5-2 cm platas, sēdošas, to pamats ir ķīļveidīgs un mala - sīkzobaina. Pielapes ir īsas un smailas. Peldošās lapas ir 4-8 cm garā kātā, olveidīgas vai eliptiskas (3-7 cm garas un 1,5-3 cm platas), plānas, ādainas. Vārpas kāts ir resns, 3-4 cm garš un galā parasti resnāks. [[Zieds|Ziedu]] vārpa ir strupa (2-2,5 cm gara). [[Auglis]] ir sīkrievains, ieapaļš riekstiņš ar tikko manāmu knābi, sāniski saplacināts. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] evnq5bha0rj10g3m1xmy5vr4j16266j 0 518315 3668810 3668244 2022-08-10T11:18:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton-lucens-05-08-2009-064.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton lucens|suga=Potamogeton lucens|suga_lv=Spožā glīvene|autors=L.|sinonīmi=|attēls2=Potamogeton lucens Prague 2012 5.jpg}}'''Spožā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton lucens}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp bieži visā [[Latvija]]s teritorijā. Grupas un lielas, masīvas audzes aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-lucens-l/|title=spožā glīvene - Potamogeton lucens L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Apraksts == Spožā glīvene ir daudzgadīgs, 1-3,5 m garš [[lakstaugs]]. Augs ir pilnīgi [[Ūdensaugi|iegrimis ūdenī]] vai peldošās lapas neatšķiras no iegrimušajām (parasti peldošu lapu nav, taču augs veido ūdens virsmai tuvu zarojumu, tādēļ lapas dažreiz ir it kā peldošas). [[Stublājs]] ir diametrā 0,3-0,4 cm plats un ļoti zarains. [[Lapas]] ir ar īsu kātu, spilgti gaiši pelēkzaļas, spīdīgas, eliptiskas, 6-20 cm garas un 2-4,5 cm platas, mala ir sīkzobaina, gals smails. Pielapes ir paliekošas, 4-8 cm garas, ar strupu galu, ļoti plānas, caurspīdīgas. [[Zieds|Ziedu]] vārpa ir 3-6 gara un diametrā 0,8-1,5 cm resna, aptuveni tikpat gara, cik kāts. Ziedu daudz, novietojums uz vārpas blīvs. [[Auglis]] ir ieapaļš, 0,3-0,4 cm garš riekstiņš, šķautne strupa, knābis ļoti īss, taisns. Zied no jūnija beigām līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ilhwg5h0icknps11hqlgos9lu0vfn0s 0 518350 3668711 3666841 2022-08-10T06:54:49Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Puskás Aréna 05.jpg | pixels = 250 | caption = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem. Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="2"|Kvalifikācija |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |Sešpadsmitdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]] |} == Kvalifikācija == === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE||[[F91 Dudelange]]|LUX|3–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|5–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|3–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|0–2|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP||[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|2–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR||[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|3–0|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notika 25. augustā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] uzvarētāji|<!--CYP/SRB-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] uzvarētāji|<!--TUR/CZE-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] uzvarētāji|<!--NIR/SUI-->||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] uzvarētāji|<!--SVN/FIN-->||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] uzvarētāji|<!--SWE/LUX-->||[[Sivasspor]]|TUR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]/[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] zaudētāji|<!--AZE/HUN-->||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]/[[FK Shkupi|Shkupi]] uzvarētāji|<!--IRL/MKD-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] zaudētāji|<!--ISR/CYP-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Red Star Belgrade]]/[[FC Pyunik|Pyunik]] zaudētāji|<!--SRB/ARM-->||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] zaudētāji|<!--MDA/CZE-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] zaudētāji|<!--BUL/CRO-->||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]/[[FK Žalgiris|Žalgiris]] zaudētāji|<!--NOR/LTU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] 98f9cfw9d096cbqpze31l3iz9i3cv1g 3668716 3668711 2022-08-10T06:57:05Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Puskás Aréna 05.jpg | pixels = 250 | caption = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem. Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="2"|Kvalifikācija |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |Sešpadsmitdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]] |} == Kvalifikācija == === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE||[[F91 Dudelange]]|LUX|3–0|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|5–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|3–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|0–2|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|0–2|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP||[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|2–1|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR||[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|3–0|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notika 25. augustā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] uzvarētāji|<!--CYP/SRB-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] uzvarētāji|<!--TUR/CZE-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] uzvarētāji|<!--NIR/SUI-->||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] uzvarētāji|<!--SVN/FIN-->||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] uzvarētāji|<!--SWE/LUX-->||[[Sivasspor]]|TUR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] kub3vlm15ml3gi25qvdk2z6uview1n4 0 518417 3668800 3667372 2022-08-10T11:15:08Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia oliveri|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia oliveri|suga_lv=Olivera liepa|attēls=Tilia oliveri JPG1Fe.jpg|attēls2=Tilia oliveri kz02.jpg}} '''Olivera liepa''' ({{val-la|Tilia oliveri}}) ir [[malvu dzimta]]s suga. Dabā sastopama Ķīnā - [[Gaņsu]], [[Hubei]], [[Hunaņa]]s, [[Šaaņsji]] un [[Sičuaņa]]s provincēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835483-1|title=Tilia oliveri Szyszył. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.plantes-botanique.org/|title=Plantes et botanique : Genre des Tilia|website=Plantes et botanique|access-date=2022-08-06|date=2020-05-27|language=fr-FR}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] 80enuyt1edcuy7520luoehcph7n5zkg 0 518440 3668805 3666172 2022-08-10T11:17:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref> Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] i8qqvpxvzha3afg1glzocvuetwtp3y0 0 518552 3668803 3668241 2022-08-10T11:16:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton natans IMG 5261.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton natans|suga=Potamogeton natans|suga_lv=Peldošā glīvene|autors=L.|sinonīmi=}}'''Peldošā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton natans}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Tā ir plaši sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eirāzija|Eirāzijā]]. Latvijā tā ir visbiežāk sastopamā [[Glīvenes|glīveņu suga]]; tā veido lielas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-natans-l/|title=peldošā glīvene - Potamogeton natans L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Apraksts == Peldošā glīvene ir daudzgadīgs lakstaugs, kurš kopā ar peldošo [[Stublājs|stublāju]] var pat sasniegt 2 m garumu (atkarībā no augšanas dziļuma vietas). Augam ir puscilindriskas iegrimušās [[lapas]] (iegrimušās lapas ātri atmirst) un olveidīgas līdz garenas (5-12 cm garas un 3-6 cm platas) peldošas lapas. Lapas ir spīdīgas, ādainas, ar gludu malu, sirdsveidīgu pamatu un strupu vai īsi smailu galu. Lapas kātainas, kāta garums bieži pārsniedz plātnes garumu. [[Zieds|Ziedu]] vārpa ir blīva, cilindriska (3-6 cm gara), ar daudziem ziediem. Vārpas kāts ir resns. [[Auglis]] - izliekts riekstiņš ar strupu šķautni un īsu, taisnu knābi. Augs zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 4ztf14gg2u84absb3a6un1sdhaqradi 0 518606 3668798 3668001 2022-08-10T11:13:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} [[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]] '''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]]. Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}</ref> Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}}{{Aizmetnis}} [[Kategorija:Biškopība]] qbn6699bxk4ohaeculnjl0zvs5gzizz 0 518660 3668756 3667497 2022-08-10T09:29:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />. → />, ref>. → ref> (10) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]], [[Fundamentālisms]]|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.png|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref> Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref> Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref> Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref> Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā.<ref name=":0" /> == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09}}</ref> Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija]]s un [[Pakistāna]]s izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[ebreji]]em Palestīnā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref> Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref> Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000}}</ref> Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa]]s, [[Mančestra]]s, Šefīldas, [[Bristole]]s, [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] 8z48li1l8j0enh45uhpwpz4fcy65d3g 0 518679 3668819 3667730 2022-08-10T11:23:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula chichibuensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula chichibuensis|suga_lv=Čičibu bērzs|attēls=Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|attēls2=}} '''Čičibu bērzs''' ({{val-la|Betula chichibuensis}}) ir kritiski apdraudēta [[bērzu dzimta]]s suga. Tā ir endēmiska Japānai - dabā aug tikai uz Okučičibu kalnu kaļķakmens atsegumiem, [[Kitakami]] kalnos un [[Honsju|Honsju salā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Igarashi|first=Yuji|last2=Aihara|first2=Hiroki|last3=Handa|first3=Yoshihiro|last4=Katsumata|first4=Hiroshi|last5=Fujii|first5=Masanori|last6=Nakano|first6=Koichiro|last7=Hirao|first7=Toshihide|date=2017-05|title=Development and Evaluation of Microsatellite Markers for the Critically Endangered Birch Betula chichibuensis (Betulaceae)|url=http://doi.wiley.com/10.3732/apps.1700016|journal=Applications in Plant Sciences|language=en|volume=5|issue=5|pages=1700016|doi=10.3732/apps.1700016|issn=2168-0450|pmc=PMC5435406|pmid=28529833}}</ref> Ļoti reti sastopama, iekļauta [[Sarkanā grāmata|Starptautiskajā sarkanajā grāmatā]] kā kritiski apdraudēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194282/2309490|title=Chichibu Birch in the The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2014}}</ref> 1993. gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=McAllister|first=Hugh|date=2019-12|title=924. BETULA CHICHIBUENSIS|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/curt.12305|journal=Curtis's Botanical Magazine|language=en|volume=36|issue=4|pages=365–374|doi=10.1111/curt.12305|issn=1355-4905}}</ref> Čičibu bērzs nevar veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]], tam ir raksturīga zema sēklu dzīvotspēja (apmēram 1 % pēc dažām aplēsēm<ref name=":0" />), kā arī sugu apdraud biotopu degradācija un mežu izciršana [[Čičibu apgabals|Čičibu apgabalā]], un tās mazais populācijas lielums padara to īpaši neaizsargātu pret [[Dabas katastrofas|dabas katastrofām]] un slimībām. Daudzos pasaules botāniskajos dārzos tagad audzē šo bērzu sugu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/science-environment-34378953|title=UK team germinates critically endangered Japanese birch|work=BBC News|access-date=2022-08-07|date=2015-09-29|language=en-GB}}</ref> Koks sasniedz 8-10 m augstumu. Čičibu bērza [[miza]] ir gaiši brūna un kārtaina ar horizontālām līnijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzi]] r5x72eulgq62m4torg6t6foig3ju2me 0 518691 3668742 3667607 2022-08-10T09:02:36Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus americana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus americana|suga_lv=Amerikas lazda|attēls=Corylus americana 2-eheep (5098096734).jpg|attēls2=Corylus americana 11zz.jpg}} '''Amerikas lazda''' ({{val-la|Corylus americana}}) ir [[lazdu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu un centrālajā daļā, kā arī [[Kanāda]]s austrumu un centrālās daļas dienvidu reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=233500448|title=Corylus americana in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} e4gd7k473blc4tx4getwpw1s7p44c2o 0 518701 3668796 3667625 2022-08-10T11:10:15Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: ref>, → ref> using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus yunnanensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus yunnanensis|suga_lv=Juņnaņas lazda|attēls=Corylus yunnanensis - Quarryhill Botanical Garden - DSC03773.JPG|attēls2=}} '''Juņnaņas lazda''' ({{val-la|Corylus yunnanensis}}) ir [[lazdu dzimta]]s suga, kas savvaļā ir izplatīta [[Ķīna]]s rietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194559/2349249|title=Corylus yunnanensis in the IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2014}}</ref> Tas ir mazs koks vai krūms,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Helmstetter|first=Andrew J.|last2=Buggs|first2=Richard J. A.|last3=Lucas|first3=Stuart J.|date=2019-12|title=Repeated long-distance dispersal and convergent evolution in hazel|url=http://www.nature.com/articles/s41598-019-52403-2|journal=Scientific Reports|language=en|volume=9|issue=1|pages=16016|doi=10.1038/s41598-019-52403-2|issn=2045-2322|pmc=PMC6831691|pmid=31690762}}</ref> tā ziediem ir trīsstūra formas ziedlapiņas. Apaļie rieksti, kurus sedz ļoti ciets ovālas formas apvalks, ir ēdami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 41bc80z5oszn0ug8drm9fec3zx30y7f 0 518731 3668815 3667795 2022-08-10T11:20:19Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[PSRS| → [[Padomju Savienība| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zero pilsēta | oriģinālnos = ''Город Зеро'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[farss]] | režisors = [[Karens Šahnazarovs]] | producents = | scenārijs = * Karens Šahnazarovs * [[Aleksandrs Borodjanskis]] | aktieri = * [[Leonīds Filatovs]] * [[Oļegs Basilašvili]] * [[Vladimirs Meņšovs]] * [[Armens Džigarhanjans]] * [[Jevgeņijs Jevstigņejevs]] | mūzika = [[Eduards Artemjevs]] | operators = [[Nikolajs Ņemoļajevs]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Mosfilm]]'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USSR}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zero pilsēta"''' ({{val|ru|Город Зеро}}) ir 1988. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] [[fantasmagorija|fantasmagoriskā]] mākslas filma, kuras režisors ir [[Karens Šahnazarovs]]. Sākotnēji filma bija nodomāta kā [[absurds|absurda]] komēdija, bet vēlāk režisors atzina, ka filma pārauga sākotnējo ieceri. Pēc Šahnazarova teiktā, šī filma ir par to, ka "mūsu pagātne ir neizprotama, jo pastāvīgi tiek mistificēta".<ref name="karen">Интервью Карена Шахназарова // Лицензионное переиздание фильма «Город Зеро». — 2003.</ref> Pastāv uzskats, ka filma ir [[alegorija]] par [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Беззубцев-Kондаков |first1=Александр |title=Спящий режим: о фильме К.Шахназарова "Город Зеро" |url=http://www.promegalit.ru/publics.php?id=3380 |website=Евразийский журнальный портал «Мегалит» promegalit.ru}}</ref> Filmas sižets ir par [[Maskava]]s mašīnbūves rūpnīcas inženieri Alekseju Varakinu, kurš dodas komandējumā provinces pilsētā, kur ar viņu sāk notikt dīvainas lietas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] 9cmuc0vg1ol2oly6elxga2i11meu26h 3668818 3668815 2022-08-10T11:23:24Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zero pilsēta | oriģinālnos = ''Город Зеро'' | attēls = Zerograd 1989 film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[farss]] | režisors = [[Karens Šahnazarovs]] | producents = | scenārijs = * Karens Šahnazarovs * [[Aleksandrs Borodjanskis]] | aktieri = * [[Leonīds Filatovs]] * [[Oļegs Basilašvili]] * [[Vladimirs Meņšovs]] * [[Armens Džigarhanjans]] * [[Jevgeņijs Jevstigņejevs]] | mūzika = [[Eduards Artemjevs]] | operators = [[Nikolajs Ņemoļajevs]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Mosfilm]]'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USSR}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zero pilsēta"''' ({{val|ru|Город Зеро}}) ir 1988. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] [[fantasmagorija|fantasmagoriskā]] mākslas filma, kuras režisors ir [[Karens Šahnazarovs]]. Sākotnēji filma bija nodomāta kā [[absurds|absurda]] komēdija, bet vēlāk režisors atzina, ka filma pārauga sākotnējo ieceri. Pēc Šahnazarova teiktā, šī filma ir par to, ka "mūsu pagātne ir neizprotama, jo pastāvīgi tiek mistificēta".<ref name="karen">Интервью Карена Шахназарова // Лицензионное переиздание фильма «Город Зеро». — 2003.</ref> Pastāv uzskats, ka filma ir [[alegorija]] par [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Беззубцев-Kондаков |first1=Александр |title=Спящий режим: о фильме К.Шахназарова "Город Зеро" |url=http://www.promegalit.ru/publics.php?id=3380 |website=Евразийский журнальный портал «Мегалит» promegalit.ru}}</ref> Filmas sižets ir par [[Maskava]]s mašīnbūves rūpnīcas inženieri Alekseju Varakinu, kurš dodas komandējumā provinces pilsētā, kur ar viņu sāk notikt dīvainas lietas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] 4do1ohg597tlq898ro65fjn1dgbtmjr 0 518783 3668799 3668133 2022-08-10T11:14:51Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref> using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Dzēst|nelabots mašīntulkojums|due=15|due_date=23.08.2022}} [[Attēls:Cava_di_Gioia_(Carrara).jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg/220px-Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg|thumb| Cava di Gioia ([[Karrāra|Carrara]]) un ar to saistītā neatgriezeniskā virsotnes formas pārveidošana]] '''No Cav''' ir žurnālistikas termins, ko izmanto,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iltirreno.gelocal.it/massa/cronaca/2014/05/18/news/salviamo-le-apuane-i-no-cav-occupano-il-monte-carchio-1.9252452|title=«Salviamo le Apuane», i No Cav “occupano” il monte Carchio|date=2014-05-18|language=it-IT}}</ref> lai norādītu uz lielu itāļu protesta kustību, kas radās [[21. gadsimts|21. gadsimta sākumā]] <ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.ejatlas.org/conflict/la-devastazione-delle-alpi-apuane-a-causa-dellescavazione-del-marmo|title=La distruzione delle Alpi Apuane a causa dell'estrazione del marmo {{!}} EJAtlas|language=it}}</ref> un ko veido pilsoņu asociācijas un grupas, kuras vieno Apuanu Alpu Karāras marmora karjeru kritika. == Vārds un simbols == [[Attēls:No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_(Passo_della_Focolaccia,_Alpi_Apuane)_at_17.10.2021.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg/220px-No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg|thumb| No Cav uzlīmes Aronte bivakā (Passo della Focolaccia, Apuan Alpi)]] Termins No Cav, saīsinājums no "No Cave" ("Nē karjeriem", itāļu valodā), pirmo reizi tika izmantots Il Tirreno rakstā [[2014. gads|2014.]] gadā, lai definētu aktīvistus, kuri piedalījās Salviamo le Apuane komitejas demonstrācijā.<ref name=":5"/> Simbolu No Cav veido stilizēts melnbalts Karāras privātā marmora dzelzceļa Vara viadukta attēlojums, ko šķērso liels sarkans X, virs kura ir arī sarkans uzraksts "NO CAV", viss uz balta fona.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voceapuana.com/attualita/2020/08/08/le-cave-portano-ricchezza-ma-se-siamo-poveri-e-disoccupati/31338/|title=«Le cave portano ricchezza? Ma se siamo poveri e disoccupati...»|date=2020-08-08|language=it-IT}}</ref><ref name=":50">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanazione.it/lucca/cronaca/la-coop-levigliani-non-tutela-il-corchia-1.5318876|title="La coop Levigliani non tutela il Corchia"|date=1594705367796|language=it}}</ref> Šis reklāmkarogs, kura grafiskais dizains atgādina kustību No TAV, parādījās tikai [[2020. gads|2020.]] gadā vides speciālista Džanlukas Brikolani rīkotā pasākuma laikā, kurš nākamajā gadā kopā ar Klaudio Grandi un citiem būtu nodibinājis biedrību Apuane Libere.<ref name=":52">{{Tīmekļa atsauce|url=https://misanthropicture.com/n-o-c-a-v/|title=N O – C A V – MISANTHROPICTURE|language=it-IT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/08/nasce-apuane-libere-la-prima-organizzazione-di-volontariato-per-tutelare-le-alpi-apuane/|title=NASCE “APUANE LIBERE”: LA PRIMA ORGANIZZAZIONE DI VOLONTARIATO PER TUTELARE LE ALPI APUANE|date=2021-05-08|language=it-IT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/10/conferenza-stampa-dell-8-maggio/|title=CONFERENZA STAMPA DELL’ 8 MAGGIO|date=2021-05-10|language=it-IT}}</ref> Šo simbolu un "No Cav" definīciju neizmanto vai nepieņem visas kustības grupas, un daudzas izvēlas sevi definēt ar precīzākiem terminiem. clasz8mn6xybkxihduutf3sbxju2bvk 0 518784 3668797 3668041 2022-08-10T11:10:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvā iedalījuma vienību|salu|Bafina sala}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kikiktāluka | native_name = ''Qikiqtaaluk''<br />ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ | settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | capital = [[Ikaluita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Qikiqtaaluk Region, Nunavut.svg | mapsize = | map_caption = Kikiktālukas izvietojums Nunavutā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_type1 = [[Kanādas provinces un teritorijas|Teritorija]] | subdivision_name1 = {{CA-NU}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 989879.35 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 18988 | population_as_of = 2016 | population_rank = | population_density_km2 = 0.019 | timezone = [[UTC-5]], [[UTC-6]] un [[UTC-7]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Kikiktāluka''' ({{val|iu|ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ}}, ''Qikiqtaaluk '' — ‘Ļoti liela sala’) vai '''Bafina reģions''' ({{val|en|Baffin Region}}) ir viens no trijiem [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorijas]] [[Nunavuta]]s reģioniem. Tā platība ir gandrīz viens miljons km² un tas ir pasaulē lielākā pēc platības otrās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Reģiona administratīvais centrs ir Nunavutas galvaspilsēta [[Ikaluita]], kas atrodas [[Bafina sala]]s dienvidos. Reģionam nav savas pašpārvaldes; tas kalpo galvenokārt administratīviem un statistiskiem nolūkiem. Reģiona nosaukums atvasināts no [[Bafina sala]]s inuitu nosaukuma. == Ģeogrāfija == Reģions aizņem plašas, bet mazapdzīvotas teritorijas Nunavutas austrumos. Pie reģiona pieder lielākā daļa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga salu]], piekrastes salas [[Hudzona līcis|Hudzona līcī]] un [[Ungavas līcis|Ungavas līcī]], kā arī [[Melvila pussala]] kontinentā. attālums ziemeļu—dienvidu virzienā no Hudzona līča dienvidiem līdz [[Elsmīra sala]]s ziemeļiem ir ap {{nobr|3500 km}}. Lielākā daļa reģiona teritorijas atrodas [[Arktika|arktiskā]] klimata joslā, kas variējas no [[tundra]]s dienvidos līdz arktiskajam [[tuksnesis|tuksnesim]] ziemeļos. == Iedzīvotāji == Reģionā dzīvo ap 19 tūkstošiem iedzīvotāju, galvenokārt [[inuiti]]. Gandrīz puse iedzīvotāju mīt teritorijas galvaspilsētā [[Ikaluita|Ikaluitā]] (7740), bet pārējie — 12 ciemos: [[Arktikbeja]] (868), [[Kinnaita]] (1441), [[Klaidrivera]] (1053), [[Grisfjorda]] (129), [[Sanirajaka]] (848), [[Iglulika]] (1682), [[Kimmiruta]] (389), [[Pannirtuna]] (1481), [[Pondinleta]] (1617), [[Kikiktarjuaka]] (598), [[Rezolūta]] (198) un [[Sanikiluaka]] (882).<ref>[http://www.explorenunavut.com/qikiqtaaluk.php Expplore Nunavut. Qitiqtaaluk Region, Nunavut]</ref> Ciemi un galvaspilsēta veido atsevišķas municipalitātes; teritorija ārpus tām ir tā sauktā «neorganizētā teritorija», kurā atrodas [[polārstacija|pētniecības stacijas]] ([[Alerta]], [[Jūrika]]), kalnrūpniecības objekti un īslaicīgas apmetnes.<ref name="census2016BU">{{tīmekļa atsauce|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=6204030&Geo2=CD&Code2=6204&Data=Count&SearchText=Baffin,%20Unorganized&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6204030&TABID=11 |title=Census Profile, 2016 CensusBaffin, Unorganized|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nunavuta]] 1kfara4byxgth9ob7598vnyezxbhasa 2 518802 3668557 3668183 2022-08-09T19:04:55Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot. == Vietas == === [[Klapkalnciems]] === <gallery> Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela </gallery> === [[Roja]] === <gallery> Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas </gallery> === [[Kolka]] === <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] </gallery> === [[Rīga]] === <gallery> Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11) Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība 20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2) </gallery> === [[Ragaciema bāka]] === <gallery> Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka </gallery> === [[Mērsraga bāka]] === <gallery> Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā </gallery> == Daba == === [[Ābeles]] === ==== [[Mežābele]] ==== <gallery> Mežābele.jpg|Mežābeles āboli Mežābele_2.jpg </gallery> 4lx8b24p4gze1ko0vrr5niu6zzcdwo3 0 518808 3668801 3668427 2022-08-10T11:15:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[PSRS| → [[Padomju Savienība|, [[DELFI]] → [[Delfi (portāls)|DELFI]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russische Schmetterlingsmine PFM-1.jpg|thumb|right|250px|Mācību PFM-1 mīna]] '''PFM-1''' ({{val|ru|ПФМ-1 – противопехотная фугасная мина}}, tulkojumā ''pretkājnieku fugasa mīna'') arī '''"tauriņu mīna"<ref name="delfi">{{tīmekļa atsauce |title=Lieto PSRS-Afganistānas karā izmantotu mīnu modeļus, ziņo Lielbritānija |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-lieto-psrs-afganistanas-kara-izmantotu-minu-modelus-zino-lielbritanija.d?id=54617110 |website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]}}</ref>''' (''Лепесток'') ir [[Padomju Savienība|padomju]] ražojuma ar spiedienu iedarbināmā pretkājnieku mīna. Ir gandrīz precīza amerikāņu mīnas ''[[BLU-43]] Dragontooth'' kopija. Tās pielietoja Padomju armija. Pastāv divi mīnas varianti: ''ПФМ-1'' un ''ПФМ-1С''. Pirmajam variantam nav pašlikvidācijas ierīces, otrs variants ir aprīkots ar šo ierīci, kas nodrošina mīnas pašiznīcināšanos, paejot no 1 līdz 40 stundām (atkarīgs no gaisa temperatūras) pēc uzstādīšanas brīža. Mazā izmēra un plastmasas apvalka dēļ tās ir grūti pamanāmas. Bija gadījumi, kad bērni tika smagi ievainoti vai gāja bojā, uztverot mīnu par rotaļlietu tās apvalka neparastās formas dēļ.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=McGrath |first1=Rae |title=Landmines: Legacy of Conflict: A Manual for Development Workers |date=1998. g |location=Mines as toys |isbn=0788132806 |pages=39—40 |url=https://books.google.com/books?id=369Xfpy7Sa0C&pg=PA40}}</ref> Mīnas plaši tika pielietotas [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]]. Lai gan pašlaik mīnas netiek ražotas, abas puses vaino viena otru, ka tās tikušas pielietotas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], tai skaitā [[Donecka|Doneckā]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1373864/2022-08-02/vsu-raskidali-miny-lepestok-po-okrainam-donetcka|title=ВСУ раскидали мины «Лепесток» по окраинам Донецка}}</ref> [[Harkiva|Harkivā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/topic/russian-military|title=Russian military news & latest pictures from Newsweek.com|website=Newsweek|access-date=2022-08-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326201/|title=In Kharkiv region, the Russian invaders are using internationally-banned butterfly mines|website=Ukrayinska Pravda|access-date=2022-08-08|language=en}}</ref> un [[Mariupole|Mariupolē]], nogalinot civiliedzīvotājus. Rietumu avoti un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanais Krusts]] arī apstiprina šādu mīnu lietošanu no Krievijas puses, ieskaitot iedzīvotāju evakuācijas koridoru mīnēšanu Mariupolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2022/03/10/russia-reportedly-blocks-ukrainian-evacuation-route-with-air-dropped-butterfly-mines/|title=Russia Accused Of Using Air-Dropped Butterfly Mines To Block Ukrainian Evacuation Route (Update: New Video Confirmation)|last=Hambling|first=David|website=Forbes|access-date=2022-08-08|language=en}}</ref> Krievijas avoti savukārt apgalvo, ka mīnas pielieto [[Ukrainas bruņotie spēki]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Котов |first1=Марат |title=ВСУ сбрасывают на Донбасс запрещенные мины «Лепесток». |url=https://360tv.ru/news/tekst/vsu-sbrasyvajut/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Генсек ООН осудил применение Киевом мин "Лепесток" |url=https://ria.ru/20220803/miny-1807081313.html |website=ria.ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Sprāgstošie ieroči]] [[Kategorija:PSRS ieroči]] 2symizdiwz74q1ifxa4trspona5nboh 0 518823 3668643 3668185 2022-08-10T03:01:30Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Hondas-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā,<ref>{{Cite book|last=Miller|first=Ernestine G.|title=Making her mark : firsts and milestones in women's sports|date=2002|publisher=Contemporary Books|isbn=0-07-139053-7|location=Chicago|pages=395|oclc=49225770}}</ref> kad [[Ontārio]] štata pilsētas Fērgusas apģērbu veikala īpašnieks Toms Broderiks, nolēma sadarboties ar UCLA vecāko sieviešu administratori Džūdiju Holandu<ref>{{Cite web|url=http://www.ncaa.org/about/resources/media-center/news/aiaw-greats-be-honored-halftime-championship-game-0|title=AIAW greats to be honored at halftime of championship game|last=aassimon|date=2013-04-05|website=NCAA.org |access-date=March 25, 2020}}</ref> un sporta žurnālistu, mārketinga speciālistu un mediju konsultantu Irvu Grosmanu,<ref>{{Cite web|url=https://www.nydailynews.com/sports/more-sports/bitten-bouncer-sues-pacman-article-1.225291|title='Bitten' bouncer sues Pacman|website=nydailynews.com|access-date=2020-03-25}}</ref> lai izveidotu balvas, ar ko apbalvot ASV koledžu labākās sportistes.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.collegiatewomensportsawards.com/information/history|title=The History of the Collegiate Women Sports Awards (CWSA)|website=CWSA|access-date=March 25, 2020}}</ref> Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols|Basketbolā]] * [[Distanču slēpošana|Distanču slēpošanā]] * [[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] * [[Golfs|Golfā]] * [[Vingrošana|Vingrošanā]] * [[Softbols|Softbolā]] * [[Peldēšana|Peldēšanā]] un [[Daiļlēkšana|daiļlēkšanā]] * [[Teniss|Tenisā]] * [[Vieglatlētika|Vieglatlētikā]] * [[Volejbols|Volejbolā]] * [[Futbols|Futbolā]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross|Lakrosā]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == * [[Hondas-Broderika kauss]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Honda Award] oficiālā mājaslapa. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] swuytzjitwxq9nf75l86shwr5kdfyai 3668649 3668643 2022-08-10T03:19:46Z Ludis21345 50146 /* Balvas vēsture */ + saite. wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Hondas-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā,<ref>{{Cite book|last=Miller|first=Ernestine G.|title=Making her mark : firsts and milestones in women's sports|date=2002|publisher=Contemporary Books|isbn=0-07-139053-7|location=Chicago|pages=395|oclc=49225770}}</ref> kad [[Ontārio]] štata pilsētas Fērgusas apģērbu veikala īpašnieks Toms Broderiks, nolēma sadarboties ar [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|UCLA]] vecāko sieviešu administratori Džūdiju Holandu<ref>{{Cite web|url=http://www.ncaa.org/about/resources/media-center/news/aiaw-greats-be-honored-halftime-championship-game-0|title=AIAW greats to be honored at halftime of championship game|last=aassimon|date=2013-04-05|website=NCAA.org |access-date=March 25, 2020}}</ref> un sporta žurnālistu, mārketinga speciālistu un mediju konsultantu Irvu Grosmanu,<ref>{{Cite web|url=https://www.nydailynews.com/sports/more-sports/bitten-bouncer-sues-pacman-article-1.225291|title='Bitten' bouncer sues Pacman|website=nydailynews.com|access-date=2020-03-25}}</ref> lai izveidotu balvas, ar ko apbalvot ASV koledžu labākās sportistes.<ref name=":1">{{Cite web|url=https://www.collegiatewomensportsawards.com/information/history|title=The History of the Collegiate Women Sports Awards (CWSA)|website=CWSA|access-date=March 25, 2020}}</ref> Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols|Basketbolā]] * [[Distanču slēpošana|Distanču slēpošanā]] * [[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] * [[Golfs|Golfā]] * [[Vingrošana|Vingrošanā]] * [[Softbols|Softbolā]] * [[Peldēšana|Peldēšanā]] un [[Daiļlēkšana|daiļlēkšanā]] * [[Teniss|Tenisā]] * [[Vieglatlētika|Vieglatlētikā]] * [[Volejbols|Volejbolā]] * [[Futbols|Futbolā]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross|Lakrosā]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == * [[Hondas-Broderika kauss]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Honda Award] oficiālā mājaslapa. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] mv9fxslb0kobkwy5y258o8tyk6ybk9j 3668782 3668649 2022-08-10T10:36:18Z Bai-Bot 60304 /* Balvas vēsture */sīkumi, replaced: {{Cite book → {{grāmatas atsauce, {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Hondas-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā,<ref>{{grāmatas atsauce|last=Miller|first=Ernestine G.|title=Making her mark : firsts and milestones in women's sports|date=2002|publisher=Contemporary Books|isbn=0-07-139053-7|location=Chicago|pages=395|oclc=49225770}}</ref> kad [[Ontārio]] štata pilsētas Fērgusas apģērbu veikala īpašnieks Toms Broderiks, nolēma sadarboties ar [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|UCLA]] vecāko sieviešu administratori Džūdiju Holandu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ncaa.org/about/resources/media-center/news/aiaw-greats-be-honored-halftime-championship-game-0|title=AIAW greats to be honored at halftime of championship game|last=aassimon|date=2013-04-05|website=NCAA.org |access-date=March 25, 2020}}</ref> un sporta žurnālistu, mārketinga speciālistu un mediju konsultantu Irvu Grosmanu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nydailynews.com/sports/more-sports/bitten-bouncer-sues-pacman-article-1.225291|title='Bitten' bouncer sues Pacman|website=nydailynews.com|access-date=2020-03-25}}</ref> lai izveidotu balvas, ar ko apbalvot ASV koledžu labākās sportistes.<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.collegiatewomensportsawards.com/information/history|title=The History of the Collegiate Women Sports Awards (CWSA)|website=CWSA|access-date=March 25, 2020}}</ref> Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols|Basketbolā]] * [[Distanču slēpošana|Distanču slēpošanā]] * [[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] * [[Golfs|Golfā]] * [[Vingrošana|Vingrošanā]] * [[Softbols|Softbolā]] * [[Peldēšana|Peldēšanā]] un [[Daiļlēkšana|daiļlēkšanā]] * [[Teniss|Tenisā]] * [[Vieglatlētika|Vieglatlētikā]] * [[Volejbols|Volejbolā]] * [[Futbols|Futbolā]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross|Lakrosā]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == * [[Hondas-Broderika kauss]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Honda Award] oficiālā mājaslapa. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] 8x52bcmh9pmc0eqof7yz9u2d7gsczb4 0 518827 3668822 3668239 2022-08-10T11:23:58Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamot pectiné Stuckenia pectinata dans "Les Baillons" à Enquin-sur-Baillons 03.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton pectinatus|suga=Potamogeton pectinatus|suga_lv=Ķemmveida glīvene|autors=L.|sinonīmi=Stuckenia pectinata}}'''Ķemmveida glīvene''' ({{val-la|Potamogeton pectinatus}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Tā ir kosmopolītiskas izplatības suga, kura ir sastopama visu kontinentu [[saldūdens]] tilpnēs un [[sājūdens]] jūrās, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Ziemeļeiropā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos, taču ir sastopama arī ezeros.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-pectinatus-l/|title=ķemmveida glīvene - Potamogeton pectinatus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-08}}</ref> == Apraksts == Ķemmveida glīvene ir daudzgadīgs, 25-80 cm garš [[Ūdensaugi|ūdensaugs]]. Stublājs augšdaļā ir dakšveidīgi zarains, un ir pilnīgi iegremdēts. Lapas ir matveidīgas (3-7 cm garas un 0,02-0,25 cm platas, ar gludu malu un trijām gareniskām [[Vadaudi|dzīslām]], lapas gals smails. Lapas maksts ir līdz 5 cm gara, brīva, aptver divus [[Stublājs|stublāja]] zarus. Ziedkopas kāts ir 5-10 cm garš, [[Zieds|ziedu]] vārpa (garumā 3-6 cm) ir skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. [[Auglis]] ir ieapaļš, 0,3-0,5 cm garš riekstiņš, šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] azp5tscwcvav053bq8qpozu4kv4ptyh 0 518830 3668811 3668231 2022-08-10T11:18:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}}, typos fixed: ir ir → ir using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton obtusifolius kz1.JPG|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton obtusifolius|suga=Potamogeton obtusifolius|suga_lv=Struplapu glīvene|autors=Mert. et W.D.J.Koch|sinonīmi=}}'''Struplapu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton obtusifolius}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši izplatīta [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Latvijā dīķos un ezeros sastopama retumis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-obtusifolius-mert-et-wdjkoch/|title=struplapu glīvene - Potamogeton obtusifolius Mert. et W.D.J.Koch - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-08}}</ref> == Apraksts == Struplapu glīvene ir daudzgadīgs, 0,4-0,9 m garš [[lakstaugs]]. Tā stublājs ir pilnīgi iegremdēts, tievs un bagātīgi zarojošs. Ir tikai iegremdētas lineāras, sēdošas [[lapas]], kas ir 2-10 cm garas un 0,2-0,4 cm platas un uz stublāja ir novietotas blīvos pušķos. Rodas iespaids, ka stublājs (īpaši neziedošie zari) ir ļoti blīvi aplapoti. Šo iespaidu pastiprina platās (1-1,5 cm garās), plēvjainās pielapes un lapainās īsvasas. Lapas gals ir strups, noapaļots, dažreiz ar ļoti īsu dzeloņsmaili. Lapas ar 3 (retāk 5) galvenajām [[Vadaudi|dzīslām]], kas galā savienojas; sāndzīslas parasti sliktāk saskatāmas nekā vidusdzīsla. Ir daudzas šķērseniskas dzīsliņas. Katrā ziedkopā ir 4-10 [[Zieds|ziedi]], kas ir ir izvietoti 0,5-1,5 cm garās vārpās, ziedkopas kāts aptuveni vārpas garumā. [[Auglis]] ir plakans, strupi šķautņains riekstiņš ar nelīdzenu malu un īsu, resnu, stāvu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 2slhumuh5u3sdnvbu79t26z15r9chbh 0 518850 3668743 3668390 2022-08-10T09:03:54Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Bordena sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=33|lats= |latNS=N |longd=111|longm=10|longs= |longEW=W |platība = 2794 |garums = 92 |platums = 15-55 |krasta līnija = 418<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 150 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Bordena sala''' ({{val|en|Borden Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi lielākā rietumu daļa pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]], bet mazākā austrumu daļā — [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LADKT Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Borden Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|18 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] dienvidos to atdala no [[Makenzi Kinga sala]]s. Austrumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], bet rietumos un ziemeļos — [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1916. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieks [[Vilhjalmurs Stefansons]], bet noturēja to par vienotu zemes masīvu ar Makenzi Kinga salu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mackenzie King Island {{!}} The Canadian Encyclopedia|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mackenzie-king-island|access-date=September 19, 2021 |website=www.thecanadianencyclopedia.ca}}</ref> Salas atdalošo Vilkinsa šaurumu atklāja tikai 1947. gadā Kanādas Gaisa spēku apsekošanas lidojumā.<ref>Thomson, Don W., Skyview Canada: A Story of Aerial Photography in Canada, R.B.W. Ltd: Ottawa, Canada, 1975, p. 130</ref> Sala nosaukta par godu Kanādas premjerministram (1911-1920) [[Roberts Bordens|Robertam Bordenam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Canadian Leaders - Sir Robert Borden|url=https://www.warmuseum.ca/firstworldwar/history/people/canadian-leaders/sir-robert-borden/|access-date=September 19, 2021 |website=Canada and the First World War}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] s2jfpbt6ojw0umdtslbabamfs0g10k4 0 518857 3668755 3668434 2022-08-10T09:26:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki "'''Foggy Dew'''" ir vairāku [[īri|īru]] [[Balāde|balāžu]] un sēru dziesmu nosaukums. Dziesma vēsta par 1916. gada [[Lieldienu sacelšanās|Lieldienu sacelšanos]] un mudina īrus cīnīties par neatkarīgu Īriju, nevis par [[Britu impērija|Britu impēriju]], kā to darīja daudzi jaunieši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. == Pirmā parādīšanās == "The Foggy Dew" kā īru [[Tradīcija|tradicionālās]] [[dziesma]]s nosaukums pirmo reizi parādijās Edvarda Bantinga ''The Ancient Music of Ireland'' (1840),<ref>Bunting, Edward: ''The Ancient Music of Ireland'' (Dublin: Hodges & Smith, 1840), tune no. 150, p. 109; facsimile reprint, Dublin: Waltons, 1969.</ref> kur melodija atšķirās no mūsdienās pārsvarā dziedātās (atšķirās arī no sēru un dumpinieku dziesmas). Bantinga melodijas avots bija "J. Mc Knight, Belfast, 1839", taču šī pati melodija jau ir atrodama ''O'Farrell's Collection of National Irish Music for the Union Pipes'' ([[Londona]], 1804), kur to sauc par "Corraga Bawn".<ref>Fleischmann, Aloys (ed.): ''Sources of Irish Traditional Music c.1600—1855'', 2 volumes (New York: Garland Publishing, 1998), {{ISBN|0-8240-6948-X}}, vol. 2, p. 717 and 1106, tunes no. 3913 and 6068.</ref> == Īru sēru dziesma == Sēru dziesmas vārdi tika publicēti 1931. gadā izdotajā ''The Home and Community Songbook'' otrajā izdevumā. ''Oh, a wan cloud was drawn o’er the dim weeping dawn''<br /> ''As to Shannon’s side I return’d at last,''<br /> ''And the heart in my breast for the girl I lov’d best''<br /> ''Was beating, ah, beating, how loud and fast!''<br /> ''While the doubts and the fears of the long aching years''<br /> ''Seem’d mingling their voices with the moaning flood:''<br /> ''Till full in my path, like a wild water wraith,''<br /> ''My true love’s shadow lamenting stood.'' ''But the sudden sun kiss’d the cold, cruel mist''<br /> ''Into dancing show’rs of diamond dew,''<br /> ''And the dark flowing stream laugh’d back to his beam,''<br /> ''And the lark soared aloft in the blue;''<br /> ''While no phantom of night but a form of delight''<br /> ''Ran with arms outspread to her darling boy,''<br /> ''And the girl I love best on my wild throbbing breast''<br /> ''Hid her thousand treasures with cry of joy.'' Šīs balādes versiju ar L. F. Milligana izmaiņām vārdos tenors J. MakKormaks, pianista Sensera Kleja pavadījumā, ierakstīja ierakstu priekš kompānijas "RCA Victor Records" 1913. gada 3. janvārī savā studijā [[Kamdena|Kamdenā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://victor.library.ucsb.edu/index.php/matrix/detail/200012976/B-12767-The_foggy_dew|title=Victor Discography: Matrix B-12767. The foggy dew / John McCormack|publisher=Victor.library.ucsb.edu|accessdate=2012-08-11|date=|archiveurl=https://www.webcitation.org/6CtddODG2?url=http://victor.library.ucsb.edu/index.php/matrix/detail/200012976/B-12767-The_foggy_dew|archivedate=2012-12-14}}</ref> == Lieldienu sacelšanās == Citu dziesmu ar nosaukumu "Foggy Dew" uzrakstīja Fr (vēlāk [[kanons]]) Čārlzs O'Nīls no [[Portglenone]]s, [[Antrimas apgabals|Antrimas apgabala]] (1887—1963), [[Daunas un Konora Romas katoļu diecēze|Daunas un Konora diecēzes]] [[priesteris]], kurš toreiz bija [[Svētā Pētera katedrāle (Īrija)|Svētā Pētera katedrāles]] kurators. [[Belfāsta|Belfāstā]] un vēlākā dzīvē bija draudzes priesteris Kilcoo un vēlāk Ņūkāslas [[Daunas grāfiste|Daunas grāfistē]].<ref name="ob">{{grāmatas atsauce|last=O'Boyle|first=Cathal|year=1973|title=Songs of the County Down|location=Skerries, Co. Dublin|publisher=Gilbert Dalton|isbn=0-86233-012-2}}</ref><ref>Down & Connor Diocesan Archives in Belfast, record for Father Charles O'Neill</ref> O'Nīls tika ordinēts [[Svētā Patrika koledža (Meinūta)|Svētā Patrika koledžā Meinūtā]] 1912. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0002318/19630520/025/0002 |title= Britu Avīžu arhīvs|newspaper= |location= |page= |issue= |date= }}</ref> Šī dziesma apraksta 1916. gada [[Lieldienu sacelšanās|Lieldienu sacelšanos]] un aicina īrus [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujas laukos cīnīties par [[Īrija]]s brīvību, nevis par [[Lielbritānija]]s interesēm (pēc [[Olsteras Universitāte]]s profesora K. Džeferija, kara laikā par Britu impēriju kopumā cīnījās 210 000 īru).<ref>Ireland and the Great War by Keith Jeffery (Cambridge University Press, 2000)</ref> === Dziesmas teksts === ''As down the glen one Easter morn to a city fair rode I''<br /> ''There Armed lines of marching men in squadrons passed me by''<br /> ''No pipe did hum, no battle drum did sound its dread tattoo''<br /> ''But the [[Kunga eņģelis|Angelus Bell]] o’er the [[Lifija|Liffey]]'s swell rang out through the foggy dew'' ''Right proudly high over Dublin Town they hung out the flag of war''<br /> '''Twas better to die 'neath an Irish sky than at [[:en:Landing at Suvla Bay|Suvla]] or [[:en:Sedd el Bahr|Sud-El-Bar]]''<br /> ''And from the plains of Royal [[:en:County Meath|Meath]] strong men came hurrying through''<br /> ''While Britannia’s [[:en:List of terms used for Germans#Hun|Huns]], with their long range guns sailed in through the foggy dew'' ''Oh the night fell black, and the rifles' crack made [[:en:Perfidious Albion|perfidious Albion]] reel''<br /> ''In the leaden rain, seven tongues of flame did shine o’er the lines of steel''<br /> ''By each shining blade a prayer was said, that to Ireland her sons be true''<br /> ''But when morning broke, still the war flag shook out its folds in the foggy dew'' '''Twas England bade our [[:en:Mercenary|wild geese]] go, that «small nations might be free»;''<br /> ''Their lonely graves are by [[:en:Landing at Suvla Bay|Suvla]]'s waves or the fringe of the great [[Ziemeļjūra|North Sea]].''<br /> ''Oh, had they died by [[Patriks Pīrss|Pearse’s]] side or fought with [[Katāls Bruga|Cathal Brugha]]*''<br /> ''Their graves we’d keep where the [[Feniji|Fenians]] sleep, 'neath the shroud of the foggy dew.'' ''Oh the bravest fell, and the [[Rekviēms|Requiem bell]] rang mournfully and clear''<br /> ''For those who died that Eastertide in the spring time of the year''<br /> ''And the world did gaze, in deep amaze, at those fearless men, but few,''<br /> ''Who bore the fight that freedom’s light might shine through the foggy dew'' ''As back through the glen I rode again and my heart with grief was sore''<br /> ''For I parted then with valiant men whom I never shall see no more''<br /> ''But to and fro in my dreams I go and I kneel and pray for you,''<br /> ''For slavery fled, O glorious dead, when you fell in the foggy dew''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Īrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Īrijas mūzika]] pcsmoofhrsns8cwf7vttr2s2mc4ztj3 0 518859 3668455 2022-08-09T12:40:08Z DJ EV 31928 Jauna lapa: {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Juki Cunoda | vārds_oriģ = 角田 裕毅 | attēls = 2021 US GP, Tsunoda.jpg | att_izm = | paraksts = Cunoda 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|2000|5|11}} | dz_viet = {{vieta|Japāna|Kanagavas prefektūra|Sagamihara}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{flaga|J... wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Juki Cunoda | vārds_oriģ = 角田 裕毅 | attēls = 2021 US GP, Tsunoda.jpg | att_izm = | paraksts = Cunoda 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|2000|5|11}} | dz_viet = {{vieta|Japāna|Kanagavas prefektūra|Sagamihara}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{flaga|Japāna}} [[Japāna]] | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' | numurs = 22 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2021}}— | sacīkstes = 35 | tituli = 0 | uzvaras = 0 | pjedestāli = 0 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2021}}. gada {{f1gp|Bahreinas}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = }} '''Juki Cunoda''' ({{val|ja|角田 裕毅}}; dzimis {{dat|2000|5|11}} [[Sagamihara|Sagamiharā]]) ir [[Japāna|japāņu]] [[autosports|autosportists]], kurš šobrīd (2022) piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, pārstāvot ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' komandu. Kopš 2016. gada Cunoda bija ''[[Honda]]'' junioru programmas dalībnieks.<ref>{{Cite web|last=株式会社インプレス|date=4 December 2018|title=F1昇格を目指す18歳、角田裕毅選手がアブダビのGP3テストで鮮烈デビュー|url=https://car.watch.impress.co.jp/docs/news/1156483.html|access-date=6 December 2020|website=Car Watch|language=ja}}</ref> 2019. gadā, ''Honda'' uzsākot sadarbību ar Pirmās formulas komandu ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', Cunoda kļuva par ''Red Bull'' junioru komandas dalībnieku.<ref>{{Cite web|url=https://www.motorsportweek.com/news/id/20824|title=Formula 3: Honda-backed Japanese F4 champion Yuki Tsunoda joins F3|last=Horton|first=Phillip|website=Motorsport Week|language=en|access-date=30 June 2019|archive-date=30 June 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190630233549/https://www.motorsportweek.com/news/id/20824}}</ref> Cunoda ir 2018. gada Japānas F4 čempions, kā arī 2020. gada ''[[Formula 2]]'' čempionāta 3. vietas ieguvējs. Pirms [[2021. gada F1 sezona|2021. gada sezonas]] Cunoda kļuva par ''Red Bull'' meitas komandas ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' pilotu, aizstājot [[Daniils Kvjats|Daniilu Kvjatu]]. Viņš guva punktus jau savā debijas sacīkstē Pirmajā formulā, {{f1gp|Bahreinas}} finišējot 9. vietā.<ref name="Yuki Bahrain">{{Cite web|date=28 March 2021|title= Formula 1 Bahrain Grand Prix race results: Hamilton beats Verstappen|url= https://www.motorsport.com/f1/news/bahrain-grand-prix-race-results/5958036/|access-date=28 March 2021|website=Motorsport|language=en-GB}}</ref> Kopumā sezonā viņš guva 32 punktus un čempionātā finišēja 14. vietā, piekāpjoties komandas biedram [[Pjērs Gaslī|Pjēram Gaslī]], kurš guva 110 punktus. Labākais Cunodas sasniegums šajā sezonā bija 4. vieta sezonas pēdējā sacīkstē, {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{cite web|url=https://www.scuderiaalphatauri.com/en/2021-abu-dhabi-gp-race/|title=2021 Abu Dhabi GP: Race|website=[[Scuderia AlphaTauri]]|date=12 December 2021|access-date=12 December 2021}}</ref> Viņš saglabāja vietu komandā arī [[2022. gada F1 sezona|2022. gadā]]. == ''Formula 1'' rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:90%;" ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !9 !10 !11 !12 !13 !14 !15 !16 !17 !18 !19 !20 !21 !22 ! Vieta ! Punkti |- |{{F1|2021}} !''[[Scuderia AlphaTauri|Scuderia AlphaTauri Honda]]'' !''AlphaTauri AT02'' !Honda RA621H 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|9}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]] <br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|16}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|7}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]] <br>{{small|13}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] <br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|6}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] <br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#FFFFFF"|[[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|NS}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] <br>{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]] <br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada ASV Grand Prix|USA]] <br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Meksikas Grand Prix|MXC]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] <br>{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]] <br>{{small|13}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Saūdi Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|4}} !14. !32 |- | id=2022R| {{F1|2022}} !''[[Scuderia AlphaTauri]]'' !''AlphaTauri AT03'' !Red Bull RBPTH001 <br> V6 t |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|8}} |style="background:#FFFFFF"|[[2022. gada Saūdi Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|NS}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|15}} |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|7}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|13}} |style="background:#EFCFFF"|[[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|16}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|19}} |[[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] |[[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] |[[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] |[[2022. gada Singapūras Grand Pri|SIN]] |[[2022. gada Japānas Grand Prix|JPN]] |[[2022. gada ASV Grand Prix|USA]] |[[2022. gada Meksikas Grand Prix|MXC]] |[[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] |[[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] !16.* !11* |} * <nowiki>*</nowiki> Sezona vēl notiek. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.yukitsunoda.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Cunoda, Juki}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Japānas autosportisti]] hn1xdaolt5ua2h9gc7aebz45lvxsdyt 3668795 3668455 2022-08-10T11:09:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (4), {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Juki Cunoda | vārds_oriģ = 角田 裕毅 | attēls = 2021 US GP, Tsunoda.jpg | att_izm = | paraksts = Cunoda 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|11}} | dz_viet = {{vieta|Japāna|Kanagavas prefektūra|Sagamihara}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{flaga|Japāna}} [[Japāna]] | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' | numurs = 22 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2021}}— | sacīkstes = 35 | tituli = 0 | uzvaras = 0 | pjedestāli = 0 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2021}}. gada {{f1gp|Bahreinas}} | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = }} '''Juki Cunoda''' ({{val|ja|角田 裕毅}}; dzimis {{dat|2000|5|11}} [[Sagamihara|Sagamiharā]]) ir [[Japāna|japāņu]] [[autosports|autosportists]], kurš šobrīd (2022) piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, pārstāvot ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' komandu. Kopš 2016. gada Cunoda bija ''[[Honda]]'' junioru programmas dalībnieks.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=株式会社インプレス|date=4 December 2018|title=F1昇格を目指す18歳、角田裕毅選手がアブダビのGP3テストで鮮烈デビュー|url=https://car.watch.impress.co.jp/docs/news/1156483.html|access-date=6 December 2020|website=Car Watch|language=ja}}</ref> 2019. gadā, ''Honda'' uzsākot sadarbību ar Pirmās formulas komandu ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', Cunoda kļuva par ''Red Bull'' junioru komandas dalībnieku.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsportweek.com/news/id/20824|title=Formula 3: Honda-backed Japanese F4 champion Yuki Tsunoda joins F3|last=Horton|first=Phillip|website=Motorsport Week|language=en|access-date=30 June 2019|archive-date=30 June 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190630233549/https://www.motorsportweek.com/news/id/20824}}</ref> Cunoda ir 2018. gada Japānas F4 čempions, kā arī 2020. gada ''[[Formula 2]]'' čempionāta 3. vietas ieguvējs. Pirms [[2021. gada F1 sezona|2021. gada sezonas]] Cunoda kļuva par ''Red Bull'' meitas komandas ''[[Scuderia AlphaTauri|AlphaTauri]]'' pilotu, aizstājot [[Daniils Kvjats|Daniilu Kvjatu]]. Viņš guva punktus jau savā debijas sacīkstē Pirmajā formulā, {{f1gp|Bahreinas}} finišējot 9. vietā.<ref name="Yuki Bahrain">{{tīmekļa atsauce|date=28 March 2021|title= Formula 1 Bahrain Grand Prix race results: Hamilton beats Verstappen|url= https://www.motorsport.com/f1/news/bahrain-grand-prix-race-results/5958036/|access-date=28 March 2021|website=Motorsport|language=en-GB}}</ref> Kopumā sezonā viņš guva 32 punktus un čempionātā finišēja 14. vietā, piekāpjoties komandas biedram [[Pjērs Gaslī|Pjēram Gaslī]], kurš guva 110 punktus. Labākais Cunodas sasniegums šajā sezonā bija 4. vieta sezonas pēdējā sacīkstē, {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.scuderiaalphatauri.com/en/2021-abu-dhabi-gp-race/|title=2021 Abu Dhabi GP: Race|website=[[Scuderia AlphaTauri]]|date=12 December 2021|access-date=12 December 2021}}</ref> Viņš saglabāja vietu komandā arī [[2022. gada F1 sezona|2022. gadā]]. == ''Formula 1'' rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:90%;" ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !9 !10 !11 !12 !13 !14 !15 !16 !17 !18 !19 !20 !21 !22 ! Vieta ! Punkti |- |{{F1|2021}} !''[[Scuderia AlphaTauri|Scuderia AlphaTauri Honda]]'' !''AlphaTauri AT02'' !Honda RA621H 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|9}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]] <br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|16}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|7}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]] <br>{{small|13}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] <br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|6}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] <br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#FFFFFF"|[[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|NS}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] <br>{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]] <br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada ASV Grand Prix|USA]] <br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Meksikas Grand Prix|MXC]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] <br>{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]] <br>{{small|13}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Saūdi Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|4}} !14. !32 |- | id=2022R| {{F1|2022}} !''[[Scuderia AlphaTauri]]'' !''AlphaTauri AT03'' !Red Bull RBPTH001 <br> V6 t |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|8}} |style="background:#FFFFFF"|[[2022. gada Saūdi Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|NS}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|15}} |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|7}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF"|[[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|13}} |style="background:#EFCFFF"|[[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|16}} |style="background:#CFCFFF"|[[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|19}} |[[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] |[[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] |[[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] |[[2022. gada Singapūras Grand Pri|SIN]] |[[2022. gada Japānas Grand Prix|JPN]] |[[2022. gada ASV Grand Prix|USA]] |[[2022. gada Meksikas Grand Prix|MXC]] |[[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] |[[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] !16.* !11* |} * <nowiki>*</nowiki> Sezona vēl notiek. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.yukitsunoda.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Cunoda, Juki}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Japānas autosportisti]] kcc0ideq4q55osvwrc3592yb4z4u0bf 0 518860 3668456 2022-08-09T12:40:36Z DJ EV 31928 Pāradresē uz [[Juki Cunoda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juki Cunoda]] 30lprwjkciey0iecj5l7lh0ns7e5mmu 0 518861 3668457 2022-08-09T12:40:47Z DJ EV 31928 Pāradresē uz [[Juki Cunoda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juki Cunoda]] 30lprwjkciey0iecj5l7lh0ns7e5mmu 0 518862 3668458 2022-08-09T12:40:55Z DJ EV 31928 Pāradresē uz [[Juki Cunoda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juki Cunoda]] 30lprwjkciey0iecj5l7lh0ns7e5mmu 0 518863 3668459 2022-08-09T12:41:04Z DJ EV 31928 Pāradresē uz [[Juki Cunoda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juki Cunoda]] 30lprwjkciey0iecj5l7lh0ns7e5mmu 3 518865 3668474 2022-08-09T13:24:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Deer112}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 16.24 (EEST) oglj7yjdtn027yg4i4whu774c6gn150 3 518867 3668492 2022-08-09T14:34:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CuriosidadesWikl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 17.34 (EEST) i0rnk3sgeoeu81rkfjlilf1z03gmqjy 3 518868 3668498 2022-08-09T16:05:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ieberlvzerowaste}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 19.05 (EEST) 84ph6vzsjybpwj5gef0nylugwuwl4qi 3 518869 3668499 2022-08-09T16:16:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Boots cats24}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 19.16 (EEST) eqixvbikzd8102q8m56u1w72p9zo0ju 3 518870 3668500 2022-08-09T16:35:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Md Revyat}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 19.35 (EEST) stsnwlwe4sezicv6a221jpjkr4jzrn0 3 518872 3668503 2022-08-09T16:49:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kram2018}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 19.49 (EEST) kvgmxzqw542ik0kvm4pwzy777rf6aql 3 518874 3668526 2022-08-09T18:16:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ttymoś}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 21.16 (EEST) ovwbszwt8dyii42pxa5osvvkf2e1rlc 0 518875 3668539 2022-08-09T18:33:50Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonPerfoliatus3.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton perfoliatus|suga=Potamogeton perfoliatus|suga_lv=Skaujošā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Zālain... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonPerfoliatus3.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton perfoliatus|suga=Potamogeton perfoliatus|suga_lv=Skaujošā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Zālainā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton perfoliatus}}) ir mainīga izskata [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā ir bieži sastopama visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā - augs veido lielas audzes ūdensbaseinu piekrastes joslā, seklākās vietās - visā platībā ezeros, dīķos, upēs un jūras piekrastē. Nākamā biežākā glīveņu suga Latvijā pēc [[Peldošā glīvene|peldošās glīvenes]] (''Potamogeton natans'').<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-perfoliatus-l/|title=skaujošā glīvene - Potamogeton perfoliatus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Apraksts == Zālainā glīvene ir daudzgadīgs 0,6-2 m garš [[lakstaugs]] ar pilnīgi iegremdētu, zarainu [[Stublājs|stublāju]]. Peldošu virsūdens lapu nav. Lapas ir olveidīgas vai ieapaļas, 2-8 cm garas un 1,5-4 cm platas, uz stublāja pamīšus, skaujošas. Plātnes mala ir sīkzobaina. Pielapes nelielas (garumā līdz 1 cm), ātri nokrīt, tādēļ pieauguši augi ir bez pielapēm. [[Ziedkopa]] - līdz 3 cm gara, blīva vārpa, kas atrodas stublāja un zaru galā diezgan 2-5cm īsā kātā un ziedēšanas laikā mazliet paceļas virs ūdens. [[Auglis]] ir sāniski plakans, ieapaļš riekstiņš (garumā ap 0,3 cm) ar īsu, knābjveidīgu galu. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> qgq7hzjjiuwpfkes7g8ug2gbsb39bk8 3668543 3668539 2022-08-09T18:35:38Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonPerfoliatus3.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton perfoliatus|suga=Potamogeton perfoliatus|suga_lv=Skaujošā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Zālainā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton perfoliatus}}) ir mainīga izskata [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā ir bieži sastopama visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā - augs veido lielas audzes ūdensbaseinu piekrastes joslā, seklākās vietās - visā platībā ezeros, dīķos, upēs un jūras piekrastē. Nākamā biežākā glīveņu suga Latvijā pēc [[Peldošā glīvene|peldošās glīvenes]] (''Potamogeton natans'').<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-perfoliatus-l/|title=skaujošā glīvene - Potamogeton perfoliatus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Apraksts == Zālainā glīvene ir daudzgadīgs 0,6-2 m garš [[lakstaugs]] ar pilnīgi iegremdētu, zarainu [[Stublājs|stublāju]]. Peldošu virsūdens lapu nav. Lapas ir olveidīgas vai ieapaļas, 2-8 cm garas un 1,5-4 cm platas, uz stublāja pamīšus, skaujošas. Plātnes mala ir sīkzobaina. Pielapes nelielas (garumā līdz 1 cm), ātri nokrīt, tādēļ pieauguši augi ir bez pielapēm. [[Ziedkopa]] - līdz 3 cm gara, blīva vārpa, kas atrodas stublāja un zaru galā diezgan 2-5cm īsā kātā un ziedēšanas laikā mazliet paceļas virs ūdens. [[Auglis]] ir sāniski plakans, ieapaļš riekstiņš (garumā ap 0,3 cm) ar īsu, knābjveidīgu galu. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 6u39gdwhor421m1h7xcq9sbvyh3zjao 0 518876 3668541 2022-08-09T18:34:55Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Skaujošā glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skaujošā glīvene]] qalshc3hei34l48rqdxjayl3xak21w8 3 518877 3668546 2022-08-09T18:44:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fnyxo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 21.44 (EEST) gy4084bu80fngh4lf716wouipzg9nvr 3 518878 3668549 2022-08-09T18:51:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ennsbq}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 21.51 (EEST) eu34qphsqlgmg1re1fe0sw3nqtxun3n 6 518879 3668554 2022-08-09T19:00:53Z Eremu1 102242 Īrijas vēstniecība Rīgā. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Īrijas vēstniecība Rīgā. == Licence == {{PD-self}} lkc2cqp6xxip8tsdyy705466a2rilny 6 518880 3668555 2022-08-09T19:01:30Z Eremu1 102242 Īrijas vēstniecība Rīgā. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Īrijas vēstniecība Rīgā. == Licence == {{PD-self}} lkc2cqp6xxip8tsdyy705466a2rilny 0 518881 3668604 2022-08-09T20:20:43Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par metālapstrādes darbarīku wikitext text/x-wiki [[Attēls:AOLBS.jpg|thumbnail|upright=1.2|Lakta]] '''Lakta''' ir [[metālapstrāde]]s darbarīks, kuru parasti veido masīvs [[tērauds|tērauda]] bloks ar līdzenu augšējo virsmu un uz tā atbalsta apstrādājamo materiālu, [[kalšana|kaļot]] ar roku darbarīkiem. Tas ir viens no [[kalve]]s (smēdes) pamata piederumiem. Laktu var izmantot arī kā savdabīgu [[sitamie instrumenti|sitamo mūzikas instrumentu]], piemēram, vācu mūzikas grupa ''[[Amon Düül]]'' to tā izmanto. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{sitamie instrumenti}} [[Kategorija:Metālapstrāde]] [[Kategorija:Darbarīki]] 5b583na3v33uwyar2k33fquq302eyie 3668605 3668604 2022-08-09T20:24:43Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AOLBS.jpg|thumbnail|upright=1.2|Lakta]] '''Lakta''' ir [[metālapstrāde]]s darbarīks, kuru parasti veido masīvs [[tērauds|tērauda]] bloks ar līdzenu augšējo virsmu un uz tā atbalsta apstrādājamo materiālu, [[kalšana|kaļot]] ar roku darbarīkiem. Tas ir viens no [[kalve]]s (smēdes) pamata piederumiem. Laktu var izmantot arī kā savdabīgu [[sitamie instrumenti|sitamo mūzikas instrumentu]], piemēram, vācu mūzikas grupa ''[[Amon Düül]]'' to tā izmanto. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{darbarīks-aizmetnis}} {{sitamie instrumenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Metālapstrāde]] [[Kategorija:Darbarīki]] q9uycli2wzb02o7hhj4akmqa53ypz6t 3 518882 3668608 2022-08-09T21:08:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Xose.vazquez}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 00.08 (EEST) 4luiqnfbtu53b00hsg6wa1deytj3pka 3 518883 3668611 2022-08-09T21:29:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wiscoboi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 00.29 (EEST) tlmnjpfwrpt6qfg3hfe78d7vknejb09 3 518884 3668615 2022-08-09T21:50:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lovelano}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 00.50 (EEST) jybs0gc68gjsouqt7iw8xnpe9u1cpyl 0 518885 3668617 2022-08-09T22:45:24Z Edgars2007 9590 Jauna lapa: Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083... wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugavas Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] lrx7ad69bbvztu8awmqr8oyp50cxhpj 3668618 3668617 2022-08-09T22:45:42Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] 4ym1bv6zqdoogjibjt383g2o2fn9mfe 3668626 3668618 2022-08-09T22:58:51Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349484879|26.294272094059|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936318852|26.289556655929|display=inline}} | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.054610225627|26.204817508815|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431414305|26.215130468487|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970374556177|26.188648244837|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.02580326663|26.209116684058|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016008610688|26.213348059848|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018795670132|26.21168499364|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054113548142|26.203512917769|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.98002245684|26.263296103878|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.937440348353|26.164529613087|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] iuqtrq1o8gepwvw6w9gw9f3de4ajzfx 0 518886 3668619 2022-08-09T22:46:50Z Edgars2007 9590 Jauna lapa: Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230... wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Dienvidkurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 3qmi44ajhfl57hpjceonedzmdz8eu2w 3668620 3668619 2022-08-09T22:47:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Dienvidkurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] sg4zjdkxtqfldm8dlu2xuufl3fgve3g 3668625 3668620 2022-08-09T22:58:33Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = Corner%20of%20Kalvenes%20and%20Jelgavas%20streets%20in%20Aizpute.JPG | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = ''[[:d:Q43796475|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns|Gravenieku Elkas kalns - kulta vieta]] | name = Gravenieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q5202942 | label = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | name = Cīravas muižas apbūve | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73545725313 | long = 21.385393273707 | p625 = {{Coord|56.73545725313|21.385393273707|display=inline}} | image = C%C4%ABrava%20palace.JPG | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6397 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = ''[[:d:Q43756001|Blieķu kalns - pilskalns]]'' | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757003 | label = ''[[:d:Q43757003|Kalvenes pilskalns]]'' | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = ''[[:d:Q43757034|Drogas pilskalns]]'' | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q59949770 | label = [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures muižas pils]] | name = Tāšu-Padures muižas pils | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu - Padurē | lat = 56.603037465594 | long = 21.730090391652 | p625 = {{Coord|56.603037465594|21.730090391652|display=inline}} | image = Kalvenes%20mui%C5%BEas%20pils.%202000-06-11.jpg<br/>T%C4%81%C5%A1u-Padures%20manor%20-%20panoramio.jpg<br/>T%C4%81%C5%A1u%20Padures%20mui%C5%BEa%2C%20tagad%20skola%20%28Tashu-Padure%20manor%2C%20now%20elementary%20school%29%20-%20Uldis%20Osis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Tāšu-Padure Manor | vaid = 6411 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u-Padures_mui%C5%BEa | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = ''[[:d:Q43757120|Baznīcas kalns - pilskalns]]'' | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = ''[[:d:Q43757194|Rinku (Boju) pilskalns]]'' | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = ''[[:d:Q43757328|Vītoliņu pilskalns]]'' | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757772 | label = ''[[:d:Q43757772|Lažas pilskalns]]'' | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi Manor | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Dienvidkurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] d09tcec9cdgsbmuo887juk2xoyrgtt6 0 518887 3668621 2022-08-09T22:48:09Z Edgars2007 9590 Jauna lapa: Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483512}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483512 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97233086 } . ?cu... wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483512}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483512 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97233086 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Valmiera Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Valmieras novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Valmieras novads]] i9el51paeh7t9uvq7rtubdix0812m0s 3668622 3668621 2022-08-09T22:49:51Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483512}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483512 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97233086 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Valmiera Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Valmieras novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Valmieras novads]] hh4sqpgc08h1yt0a4874e7fcps9ui1h 3668623 3668622 2022-08-09T22:57:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483512}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483512 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97233086 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46383236 | label = ''[[:d:Q46383236|Burtnieku viduslaiku pils]]'' | name = Burtnieku viduslaiku pils | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.6984730698 | long = 25.278601437429 | p625 = {{Coord|57.6984730698|25.278601437429|display=inline}} | vaid = 2417 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383284 | label = ''[[:d:Q46383284|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71992955|25.300416984|display=inline}} | vaid = 4486 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383361 | label = ''[[:d:Q46383361|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71992955|25.300416984|display=inline}} | vaid = 4487 | year = 1691. 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383436 | label = ''[[:d:Q46383436|Baznīcēnu soli (48)]]'' | name = Baznīcēnu soli (48) | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71992955|25.300416984|display=inline}} | vaid = 4488 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383516 | label = ''[[:d:Q46383516|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71992955|25.300416984|display=inline}} | vaid = 4489 | year = 1684. 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383596 | label = ''[[:d:Q46383596|Sols - ķestera pults]]'' | name = Sols - ķestera pults | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku luterāņu baznīcā | lat = 57.71992955 | long = 25.300416984 | p625 = {{Coord|57.71992955|25.300416984|display=inline}} | vaid = 4492 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q46383668 | label = ''[[:d:Q46383668|Burtnieku luterāņu baznīca]]'' | name = Burtnieku luterāņu baznīca | municipality = Burtnieki | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.719929550367 | long = 25.300416984006 | p625 = {{Coord|57.719929550367|25.300416984006|display=inline}} | image = Burtnieku%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Burtnieki | vaid = 6886 | year = 14. gs. 17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieki }} {{monument | qid = Q5000760 | label = [[Burtnieku pils]] | name = Burtnieku pils | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698493 | long = 25.278662 | p625 = {{Coord|57.698493|25.278662|display=inline}} | image = Asti%20ordulinnuse%20m%C3%BC%C3%BCrid%2002.JPG | commonscat = Burtnieki Castle ruins | vaid = 6892 | wikipediauri = Burtnieku_pils | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381685 | label = ''[[:d:Q46381685|Adzelvietu senkapi]]'' | name = Adzelvietu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Adzelvietām | lat = 57.731043512828 | long = 25.326319547533 | p625 = {{Coord|57.731043512828|25.326319547533|display=inline}} | vaid = 2418 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381743 | label = ''[[:d:Q46381743|Bībes senkapi]]'' | name = Bībes senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Bībēm | lat = 57.671974327854 | long = 25.205059781302 | p625 = {{Coord|57.671974327854|25.205059781302|display=inline}} | vaid = 2419 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381796 | label = ''[[:d:Q46381796|Lantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lantu viduslaiku kapsēta | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lantēm | lat = 57.635519867217 | long = 25.252424753823 | p625 = {{Coord|57.635519867217|25.252424753823|display=inline}} | vaid = 2420 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381843 | label = ''[[:d:Q46381843|Mežmaļu senkapi]]'' | name = Mežmaļu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.70580730697 | long = 25.346338088987 | p625 = {{Coord|57.70580730697|25.346338088987|display=inline}} | vaid = 2421 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381892 | label = ''[[:d:Q46381892|Peivu senkapi]]'' | name = Peivu senkapi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Peivām un Vecnaužēniem | lat = 57.660752949663 | long = 25.22979044922 | p625 = {{Coord|57.660752949663|25.22979044922|display=inline}} | vaid = 2422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381945 | label = [[Rugāju pilskalniņš]] | name = Rugāju pilskalniņš | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rugājiem | lat = 57.706639765395 | long = 25.320445615066 | p625 = {{Coord|57.706639765395|25.320445615066|display=inline}} | vaid = 2423 | wikipediauri = Rug%C4%81ju_pilskalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46381990 | label = [[Zvārtu akmens|Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm]] | name = Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zvārtēm | lat = 57.683032482178 | long = 25.347142105134 | p625 = {{Coord|57.683032482178|25.347142105134|display=inline}} | vaid = 2424 | wikipediauri = Zv%C4%81rtu_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382029 | label = ''[[:d:Q46382029|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.719295 | long = 25.300473 | p625 = {{Coord|57.719295|25.300473|display=inline}} | vaid = 4495 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382337|Mācītāja māja]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382092 | label = ''[[:d:Q46382092|Zemnieku sēta "Zaķīši"]]'' | name = Zemnieku sēta "Zaķīši" | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Zaķīšos | lat = 57.672217218405 | long = 25.337568934563 | p625 = {{Coord|57.672217218405|25.337568934563|display=inline}} | vaid = 6141 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382149 | label = ''[[:d:Q46382149|Saiešanas nams "Miernams"]]'' | name = Saiešanas nams "Miernams" | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Miernams | lat = 57.677087801936 | long = 25.276685008586 | p625 = {{Coord|57.677087801936|25.276685008586|display=inline}} | vaid = 6142 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382280 | label = ''[[:d:Q46382280|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719827 | long = 25.299786 | p625 = {{Coord|57.719827|25.299786|display=inline}} | vaid = 6888 | year = 1810. 1993. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Burtnieku mācītājmuiža|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]] | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382337 | label = ''[[:d:Q46382337|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.71922 | long = 25.300505 | p625 = {{Coord|57.71922|25.300505|display=inline}} | vaid = 6889 | year = 1774. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Burtnieku mācītājmuiža|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]] | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382399 | label = ''[[:d:Q46382399|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719719 | long = 25.299389 | p625 = {{Coord|57.719719|25.299389|display=inline}} | vaid = 6890 | year = 1793. 1992. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Burtnieku mācītājmuiža|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]] | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382467 | label = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | name = Burtnieku muižas apbūve | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698128 | long = 25.275786 | p625 = {{Coord|57.698128|25.275786|display=inline}} | vaid = 6891 | year = 14. gs. 18. gs. IIp. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382582 | label = ''[[:d:Q46382582|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698787 | long = 25.276794 | p625 = {{Coord|57.698787|25.276794|display=inline}} | vaid = 6893 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382658 | label = ''[[:d:Q46382658|Gaisa tilts]]'' | name = Gaisa tilts | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697967 | long = 25.278211 | p625 = {{Coord|57.697967|25.278211|display=inline}} | vaid = 6894 | year = 19. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382726 | label = ''[[:d:Q46382726|Klēts (Nr.1)]]'' | name = Klēts (Nr.1) | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698265 | long = 25.27791 | p625 = {{Coord|57.698265|25.27791|display=inline}} | vaid = 6895 | year = 18. gs. b. 19. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382793 | label = ''[[:d:Q46382793|Klēts (Nr.2)]]'' | name = Klēts (Nr.2) | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698913 | long = 25.276033 | p625 = {{Coord|57.698913|25.276033|display=inline}} | vaid = 6896 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382861 | label = ''[[:d:Q46382861|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.698873 | long = 25.275121 | p625 = {{Coord|57.698873|25.275121|display=inline}} | vaid = 6897 | year = 18. gs. b.,20.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46382932 | label = ''[[:d:Q46382932|Žogs un vārti]]'' | name = Žogs un vārti | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697701 | long = 25.276371 | p625 = {{Coord|57.697701|25.276371|display=inline}} | vaid = 6898 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383013 | label = ''[[:d:Q46383013|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku muižā | lat = 57.697812 | long = 25.27725 | p625 = {{Coord|57.697812|25.27725|display=inline}} | vaid = 6899 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46382467|Burtnieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383084 | label = ''[[:d:Q46383084|Burtnieku Veco kapu kapliča]]'' | name = Burtnieku Veco kapu kapliča | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku Vecajos kapos | lat = 57.714086 | long = 25.301986 | p625 = {{Coord|57.714086|25.301986|display=inline}} | vaid = 6900 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q46383157 | label = ''[[:d:Q46383157|Burtnieku Veco kapu vārti]]'' | name = Burtnieku Veco kapu vārti | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku Vecajos kapos | lat = 57.71396 | long = 25.302072 | p625 = {{Coord|57.71396|25.302072|display=inline}} | vaid = 6901 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q61397243 | label = [[Burtnieku mācītājmuiža|Burtnieku mācītājmuižas apbūve]] | name = Burtnieku mācītājmuižas apbūve | municipality = Burtnieku pagasts | district = Burtnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Burtnieku mācītājmuižā | lat = 57.719329604323 | long = 25.300227580509 | p625 = {{Coord|57.719329604323|25.300227580509|display=inline}} | vaid = 6887 | wikipediauri = Burtnieku_m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa | year = 18. gs. IIp. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Burtnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51127446 | label = ''[[:d:Q51127446|Daviņu Noriešu kalniņš - senkapi]]'' | name = Daviņu Noriešu kalniņš - senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 0,4 km uz ZR no Daviņiem | lat = 57.626785247383 | long = 25.218150909968 | p625 = {{Coord|57.626785247383|25.218150909968|display=inline}} | vaid = 2411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127455 | label = ''[[:d:Q51127455|Jaunburtnieku kapsētas senkapi ar krustakmeni]]'' | name = Jaunburtnieku kapsētas senkapi ar krustakmeni | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Jaunburtniekos, lielceļa malā pie kapsētas | lat = 57.612963009463 | long = 25.20567360648 | p625 = {{Coord|57.612963009463|25.20567360648|display=inline}} | vaid = 2413 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127467 | label = ''[[:d:Q51127467|Purvmaļu senkapi]]'' | name = Purvmaļu senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Purvmaļiem | lat = 57.619007065549 | long = 25.206954636657 | p625 = {{Coord|57.619007065549|25.206954636657|display=inline}} | vaid = 2414 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127483 | label = ''[[:d:Q51127483|Sauliešu senkapi]]'' | name = Sauliešu senkapi | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Sauliešiem | lat = 57.596050531097 | long = 25.221369322883 | p625 = {{Coord|57.596050531097|25.221369322883|display=inline}} | vaid = 2415 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q51127491 | label = [[Daviņu Lielais akmens|Daviņu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Daviņu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Bērzaines pagasts | district = Bērzaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Straumes krejotavas un Daviņiem | lat = 57.626603646552 | long = 25.211403049958 | p625 = {{Coord|57.626603646552|25.211403049958|display=inline}} | vaid = 2416 | wikipediauri = Davi%C5%86u_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzaines_pagasts }} {{monument | qid = Q5276591 | label = [[Dikļu muiža]] | name = Dikļu muiža | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | extlink = http://diklupils.lv/ | locality = Dikļu muižā | lat = 57.597872 | long = 25.102404 | p625 = {{Coord|57.597872|25.102404|display=inline}} | image = Dik%C4%BCu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-29.jpg | commonscat = Dikļi Manor | vaid = 8537 | wikipediauri = Dik%C4%BCu_mui%C5%BEa | year = 18.gs.1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127590 | label = ''[[:d:Q51127590|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596484 | long = 25.07417 | p625 = {{Coord|57.596484|25.07417|display=inline}} | vaid = 4499 | year = 1698. 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127604 | label = ''[[:d:Q51127604|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596461 | long = 25.07432 | p625 = {{Coord|57.596461|25.07432|display=inline}} | vaid = 4500 | year = 1699. 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127668 | label = ''[[:d:Q51127668|Kapa plāksnes fragments]]'' | name = Kapa plāksnes fragments | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Dikļu luterāņu baznīcā | lat = 57.596438 | long = 25.074427 | p625 = {{Coord|57.596438|25.074427|display=inline}} | vaid = 4501 | year = 17.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127731 | label = ''[[:d:Q51127731|Pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta]]'' | name = Pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta | municipality = Dikļi | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Neikena kalniņā | lat = 57.594368 | long = 25.082796 | p625 = {{Coord|57.594368|25.082796|display=inline}} | image = Piemi%C5%86as%20akmens%20Neikenkaln%C4%81.JPG | vaid = 98 | year = 1864. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51127504 | label = ''[[:d:Q51127504|Rožkalnu senkapi]]'' | name = Rožkalnu senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Rožkalniem, Piltiņkalna pakājē | lat = 57.508456681301 | long = 25.100901114123 | p625 = {{Coord|57.508456681301|25.100901114123|display=inline}} | vaid = 2425 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127516 | label = ''[[:d:Q51127516|Grebu Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Grebu Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Grebiem | lat = 57.620683697353 | long = 24.995217342419 | p625 = {{Coord|57.620683697353|24.995217342419|display=inline}} | vaid = 2426 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127527 | label = ''[[:d:Q51127527|Grebu pilskalns]]'' | name = Grebu pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Grebiem | lat = 57.620591478894 | long = 24.995833775853 | p625 = {{Coord|57.620591478894|24.995833775853|display=inline}} | vaid = 2427 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127536 | label = ''[[:d:Q51127536|Lapurgu pilskalns]]'' | name = Lapurgu pilskalns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapurgām | lat = 57.615682926963 | long = 25.068602863246 | p625 = {{Coord|57.615682926963|25.068602863246|display=inline}} | vaid = 2428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127548 | label = ''[[:d:Q51127548|Lapurgu senkapi]]'' | name = Lapurgu senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapurgām | lat = 57.615772785785 | long = 25.068690981155 | p625 = {{Coord|57.615772785785|25.068690981155|display=inline}} | vaid = 2429 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127558 | label = ''[[:d:Q51127558|Piltiņkalns - kulta vieta]]'' | name = Piltiņkalns - kulta vieta | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rībām | lat = 57.510354854612 | long = 25.102371535693 | p625 = {{Coord|57.510354854612|25.102371535693|display=inline}} | vaid = 2430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127566 | label = ''[[:d:Q51127566|Budenbrokas senkapi]]'' | name = Budenbrokas senkapi | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.644722466441 | long = 25.075822374064 | p625 = {{Coord|57.644722466441|25.075822374064|display=inline}} | vaid = 2431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127574 | label = ''[[:d:Q51127574|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dikļu pagasts | district = Dikļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Budenbroku muižas dzīv. ēkā | lat = 57.613762 | long = 25.078869 | p625 = {{Coord|57.613762|25.078869|display=inline}} | vaid = 4498 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dik%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849546 | label = ''[[:d:Q51849546|Vestibila kāpņu margas]]'' | name = Vestibila kāpņu margas | municipality = Eriņi | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Eriņu muižas kungu mājā | lat = 57.903231 | long = 25.358849 | p625 = {{Coord|57.903231|25.358849|display=inline}} | vaid = 4505 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51849583|Eriņu muižas kungu māja]]'' | munwiki = Eri%C5%86i }} {{monument | qid = Q51849583 | label = ''[[:d:Q51849583|Eriņu muižas kungu māja]]'' | name = Eriņu muižas kungu māja | municipality = Eriņi | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.901238715657 | long = 25.35993247742 | p625 = {{Coord|57.901238715657|25.35993247742|display=inline}} | image = Eri%C5%86u%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Eriņi Manor | vaid = 8808 | year = 18.gs. II.p., 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Eri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55185437 | label = ''[[:d:Q55185437|Ķirbeles viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķirbeles viduslaiku kapsēta | municipality = Ipiķu pagasts | district = Ipiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ķirbelē pie Krogzemēm | lat = 58.002305879593 | long = 25.236336503265 | p625 = {{Coord|58.002305879593|25.236336503265|display=inline}} | vaid = 2436 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ipi%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55185439 | label = ''[[:d:Q55185439|Veckābuļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veckābuļu viduslaiku kapsēta | municipality = Ipiķu pagasts | district = Ipiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Veckābuļiem | lat = 57.994964389128 | long = 25.128002448052 | p625 = {{Coord|57.994964389128|25.128002448052|display=inline}} | vaid = 2437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ipi%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55185441 | label = ''[[:d:Q55185441|Jaunmeģīšu senkapi]]'' | name = Jaunmeģīšu senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Jaunmeģīšiem | lat = 57.821926680546 | long = 25.327199640354 | p625 = {{Coord|57.821926680546|25.327199640354|display=inline}} | vaid = 2438 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185443 | label = ''[[:d:Q55185443|Mazšķudiņu senkapi]]'' | name = Mazšķudiņu senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Mazšķudiņiem | lat = 57.866524622168 | long = 25.306485430434 | p625 = {{Coord|57.866524622168|25.306485430434|display=inline}} | vaid = 2439 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185445 | label = ''[[:d:Q55185445|Pompju senkapi]]'' | name = Pompju senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pompjiem | lat = 57.870692314772 | long = 25.3217496814 | p625 = {{Coord|57.870692314772|25.3217496814|display=inline}} | vaid = 2440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185447 | label = ''[[:d:Q55185447|Ručaku senkapi]]'' | name = Ručaku senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ručakām | lat = 57.847344873098 | long = 25.320021841119 | p625 = {{Coord|57.847344873098|25.320021841119|display=inline}} | vaid = 2441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q55185450 | label = ''[[:d:Q55185450|Jāņa kalns - senkapi]]'' | name = Jāņa kalns - senkapi | municipality = Jeru pagasts | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Paipustiem un bij. Ozoliņiem | lat = 57.789072711698 | long = 25.306908532617 | p625 = {{Coord|57.789072711698|25.306908532617|display=inline}} | vaid = 2442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jeru_pagasts }} {{monument | qid = Q20402058 | label = [[Kaņepju dižozols]] | name = Kaņepju dižozols | municipality = Jērcēnu pagasts | district = Jērcēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kaņepjiem | lat = 57.7014 | long = 25.6617 | p625 = {{Coord|57.7014|25.6617|display=inline}} | image = Ka%C5%86epju%20ozols%2029.08.2016.jpg | vaid = 2372 | wikipediauri = Ka%C5%86epju_di%C5%BEozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = J%C4%93rc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q16349044 | label = [[Pekas kalns]] | name = Pekas kalns | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jauneniņiem | lat = 57.479434362518 | long = 25.392513832307 | p625 = {{Coord|57.479434362518|25.392513832307|display=inline}} | image = Pekas%20kalns%20-%20pilskalns%20ziem%C4%81.jpg | vaid = 2445 | wikipediauri = Pekas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q46332369 | label = ''[[:d:Q46332369|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Avotiņiem un Viesturiem | lat = 57.50438260241 | long = 25.456185269194 | p625 = {{Coord|57.50438260241|25.456185269194|display=inline}} | vaid = 2443 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q46332414 | label = ''[[:d:Q46332414|Beitu senkapi]]'' | name = Beitu senkapi | municipality = Kauguru pagasts | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Beitēm | lat = 57.482386421688 | long = 25.443836077999 | p625 = {{Coord|57.482386421688|25.443836077999|display=inline}} | vaid = 2444 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kauguru_pagasts }} {{monument | qid = Q15220099 | label = [[Zilaiskalns (kalns)]] | name = Zilaiskalns (kalns) | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zilākalna | lat = 57.55361111 | long = 25.21611111 | p625 = {{Coord|57.55361111|25.21611111|display=inline}} | image = Zilaiskalns.JPG | commonscat = Zilaiskalns Hill | vaid = 2455 | wikipediauri = Zilaiskalns_(kalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127748 | label = ''[[:d:Q51127748|Draņķu senkapi]]'' | name = Draņķu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Draņķiem | lat = 57.550917412287 | long = 25.358020159364 | p625 = {{Coord|57.550917412287|25.358020159364|display=inline}} | vaid = 2446 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127760 | label = ''[[:d:Q51127760|Ķikutu baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķikutu baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ķikutiem | lat = 57.533384197698 | long = 25.288274516907 | p625 = {{Coord|57.533384197698|25.288274516907|display=inline}} | vaid = 2447 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127772 | label = ''[[:d:Q51127772|Jānēnu senkapi]]'' | name = Jānēnu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.538332684301 | long = 25.281278763859 | p625 = {{Coord|57.538332684301|25.281278763859|display=inline}} | vaid = 2448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127781 | label = [[Cimpēnu pilskalns]] | name = Cimpēnu pilskalns | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalnacimpēniem | lat = 57.513187043307 | long = 25.307337774049 | p625 = {{Coord|57.513187043307|25.307337774049|display=inline}} | vaid = 2449 | wikipediauri = Cimp%C4%93nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127789 | label = [[Vaidavas pilskalns]] | name = Vaidavas pilskalns | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pilskalniem | lat = 57.458113587263 | long = 25.268923446633 | p625 = {{Coord|57.458113587263|25.268923446633|display=inline}} | vaid = 2451 | wikipediauri = Vaidavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127802 | label = ''[[:d:Q51127802|Pobreņču Svētais avots - kulta vieta]]'' | name = Pobreņču Svētais avots - kulta vieta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pobreņčiem | lat = 57.469880478831 | long = 25.381996014632 | p625 = {{Coord|57.469880478831|25.381996014632|display=inline}} | vaid = 2452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127810 | label = ''[[:d:Q51127810|Ruģēnu senkapi]]'' | name = Ruģēnu senkapi | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ruģēniem | lat = 57.487619153702 | long = 25.356797076118 | p625 = {{Coord|57.487619153702|25.356797076118|display=inline}} | vaid = 2453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127820 | label = ''[[:d:Q51127820|Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) - kulta vieta]]'' | name = Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) - kulta vieta | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vītolēniem | lat = 57.521268836217 | long = 25.298081846163 | p625 = {{Coord|57.521268836217|25.298081846163|display=inline}} | vaid = 2454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127841 | label = ''[[:d:Q51127841|Mujānu Izglītības biedrības nams]]'' | name = Mujānu Izglītības biedrības nams | municipality = Kocēnu pagasts | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Mujāni" | lat = 57.523211929689 | long = 25.27998278124 | p625 = {{Coord|57.523211929689|25.27998278124|display=inline}} | vaid = 8691 | year = 19.gs.b., 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Koc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55185455 | label = ''[[:d:Q55185455|Kalnalammiku apmetne un Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Kalnalammiku apmetne un Upurakmens - kulta vieta | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalnalammikām | lat = 58.014810183934 | long = 25.376380147754 | p625 = {{Coord|58.014810183934|25.376380147754|display=inline}} | vaid = 2456 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185456 | label = ''[[:d:Q55185456|Kokļu senkapi (Baznīcas vieta)]]'' | name = Kokļu senkapi (Baznīcas vieta) | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Koklēm | lat = 57.980974433046 | long = 25.410360597123 | p625 = {{Coord|57.980974433046|25.410360597123|display=inline}} | vaid = 2457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185461 | label = ''[[:d:Q55185461|Urgu Zviedru akmens ar uzrakstiem un zīmēm]]'' | name = Urgu Zviedru akmens ar uzrakstiem un zīmēm | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = uz Latvijas un Igaunijas Republiku robežas pie bij. Urgām | lat = 58.069753470075 | long = 25.281310701291 | p625 = {{Coord|58.069753470075|25.281310701291|display=inline}} | vaid = 2458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185464 | label = ''[[:d:Q55185464|Arakstes muižas klēts]]'' | name = Arakstes muižas klēts | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Arakstes muižā | lat = 58.023283 | long = 25.334044 | p625 = {{Coord|58.023283|25.334044|display=inline}} | vaid = 6904 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q55185466 | label = ''[[:d:Q55185466|Arakstes muižas staļļi]]'' | name = Arakstes muižas staļļi | municipality = Lodes pagasts | district = Lodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Arakstes muižā | lat = 58.024226 | long = 25.333121 | p625 = {{Coord|58.024226|25.333121|display=inline}} | vaid = 6905 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lodes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219342 | label = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Matīši | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.7 | long = 25.15972222 | p625 = {{Coord|57.7|25.15972222|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 6906 | wikipediauri = Mat%C4%AB%C5%A1u_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46383906 | label = ''[[:d:Q46383906|Droņu senkapi]]'' | name = Droņu senkapi | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Droņu fermas | lat = 57.706710433703 | long = 25.15914441041 | p625 = {{Coord|57.706710433703|25.15914441041|display=inline}} | vaid = 2459 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46383973 | label = ''[[:d:Q46383973|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Matīšu luterāņu baznīcā | lat = 57.700043 | long = 25.159593 | p625 = {{Coord|57.700043|25.159593|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20alt%C4%81ris%202.jpg | commonscat = Altar of Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 4511 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46384057 | label = ''[[:d:Q46384057|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Matīšu pagasts | district = Matīšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Matīšu luterāņu baznīcā | lat = 57.700031 | long = 25.159357 | p625 = {{Coord|57.700031|25.159357|display=inline}} | image = Mat%C4%AB%C5%A1u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20kancele%201.jpg | commonscat = Pulpit of Church of Saint Matthew in Matīši | vaid = 4512 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Mat%C4%AB%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q6799025 | label = [[Valtenberģu muiža]] | name = Valtenberģu muiža | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.8623 | long = 25.0366 | p625 = {{Coord|57.8623|25.0366|display=inline}} | image = Valtenbergas%20pils%20Mazsalac%C4%81%202000-11-11.jpg | commonscat = Mazsalaca Manor | vaid = 6907 | wikipediauri = Valtenber%C4%A3u_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. 19. gs. 1932. - 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846250 | label = ''[[:d:Q51846250|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.862356 | long = 25.036597 | p625 = {{Coord|57.862356|25.036597|display=inline}} | vaid = 6908 | year = 1780. 1932. - 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846253 | label = ''[[:d:Q51846253|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.862727 | long = 25.038196 | p625 = {{Coord|57.862727|25.038196|display=inline}} | vaid = 6909 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846255 | label = ''[[:d:Q51846255|Parka paviljons]]'' | name = Parka paviljons | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863521 | long = 25.034409 | p625 = {{Coord|57.863521|25.034409|display=inline}} | vaid = 6910 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846259 | label = ''[[:d:Q51846259|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863064 | long = 25.034022 | p625 = {{Coord|57.863064|25.034022|display=inline}} | vaid = 6911 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846261 | label = ''[[:d:Q51846261|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valtenberģu muižā | lat = 57.863361 | long = 25.039773 | p625 = {{Coord|57.863361|25.039773|display=inline}} | vaid = 6912 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valtenberģu muiža]] | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846263 | label = ''[[:d:Q51846263|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Baznīcas iela 24 | locality = Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 57.8585571 | long = 25.0666892 | p625 = {{Coord|57.8585571|25.0666892|display=inline}} | image = Mazsalacas%20Sv.Annas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20vecais%20alt%C4%81ris.JPG | vaid = 4516 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846265 | label = ''[[:d:Q51846265|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mazsalaca | district = Mazsalaca | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Baznīcas iela 24 | locality = Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīcā | lat = 57.8585571 | long = 25.0666892 | p625 = {{Coord|57.8585571|25.0666892|display=inline}} | image = Mazsalacas%20Sv.Annas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles.JPG | vaid = 4517 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Mazsalaca }} {{monument | qid = Q51846267 | label = ''[[:d:Q51846267|Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Vecdauģēniem | lat = 57.89797604613 | long = 25.015672434672 | p625 = {{Coord|57.89797604613|25.015672434672|display=inline}} | vaid = 2460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846269 | label = ''[[:d:Q51846269|Ceipu Upurozols - kulta vieta]]'' | name = Ceipu Upurozols - kulta vieta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ceipiem | lat = 57.901032030829 | long = 25.046454422864 | p625 = {{Coord|57.901032030829|25.046454422864|display=inline}} | image = Ceipu%20upurozols.JPG | vaid = 2461 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846271 | label = ''[[:d:Q51846271|Jenku krustakmens]]'' | name = Jenku krustakmens | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jenkām | lat = 57.859963637272 | long = 25.155037366039 | p625 = {{Coord|57.859963637272|25.155037366039|display=inline}} | vaid = 2462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846272 | label = ''[[:d:Q51846272|Jenku senkapi]]'' | name = Jenku senkapi | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jenkām | lat = 57.860811346039 | long = 25.145753529813 | p625 = {{Coord|57.860811346039|25.145753529813|display=inline}} | vaid = 2463 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846275 | label = ''[[:d:Q51846275|Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kukurbaļļu fermas | lat = 57.884285280615 | long = 25.048805871428 | p625 = {{Coord|57.884285280615|25.048805871428|display=inline}} | vaid = 2464 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846280 | label = ''[[:d:Q51846280|Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Promultiem | lat = 57.853787003336 | long = 25.106585017593 | p625 = {{Coord|57.853787003336|25.106585017593|display=inline}} | vaid = 2465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846281 | label = ''[[:d:Q51846281|Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta]]'' | name = Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta | municipality = Mazsalacas pagasts | district = Mazsalacas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes labajā krastā | lat = 57.869855895352 | long = 25.008376874524 | p625 = {{Coord|57.869855895352|25.008376874524|display=inline}} | image = Mazsalacas%20velna%20ala.jpg | vaid = 2466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazsalacas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363805 | label = [[Mujānu pils]] | name = Mujānu pils | municipality = Mujāni | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Muižniekiem | lat = 57.52305556 | long = 25.27888889 | p625 = {{Coord|57.52305556|25.27888889|display=inline}} | image = Mujanu%20pils%20%282%29.jpg | vaid = 2450 | wikipediauri = Muj%C4%81nu_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Muj%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46332491 | label = ''[[:d:Q46332491|Mūrmuižas nocietinātais tornis]]'' | name = Mūrmuižas nocietinātais tornis | municipality = Mūrmuiža | district = Kauguru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.475018509502 | long = 25.491155470174 | p625 = {{Coord|57.475018509502|25.491155470174|display=inline}} | vaid = 6902 | year = 16. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q6981215 | label = [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas apbūve]] | name = Naukšēnu muižas apbūve | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.883055555556 | long = 25.446944444444 | p625 = {{Coord|57.88305555555556|25.446944444444444|display=inline}} | image = Nauk%C5%A1%C4%93nu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-11.jpg | commonscat = Naukšēni Manor | vaid = 6913 | wikipediauri = Nauk%C5%A1%C4%93nu_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. 1820. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849620 | label = ''[[:d:Q51849620|Nurmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Nurmu viduslaiku kapsēta | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Nurmos pie fermas | lat = 57.833635284985 | long = 25.498816796252 | p625 = {{Coord|57.833635284985|25.498816796252|display=inline}} | vaid = 2467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849647 | label = ''[[:d:Q51849647|Andrecēnu akmens (Velna gulta) - kulta vieta]]'' | name = Andrecēnu akmens (Velna gulta) - kulta vieta | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Andrecēniem | lat = 57.857572506571 | long = 25.430984829976 | p625 = {{Coord|57.857572506571|25.430984829976|display=inline}} | vaid = 2468 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849668 | label = ''[[:d:Q51849668|Naukšēnu Kābele - pilskalns]]'' | name = Naukšēnu Kābele - pilskalns | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Rūjas kreisajā krastā, ap 1 km uz R no Naukšēniem | lat = 57.883744991798 | long = 25.426893217135 | p625 = {{Coord|57.883744991798|25.426893217135|display=inline}} | vaid = 2469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849725 | label = ''[[:d:Q51849725|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.883205 | long = 25.44719 | p625 = {{Coord|57.883205|25.44719|display=inline}} | image = Nauk%C5%A1%C4%93nu%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 6914 | year = 18. gs. b. 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas apbūve]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849763 | label = ''[[:d:Q51849763|Pulksteņu tornis (siernīca)]]'' | name = Pulksteņu tornis (siernīca) | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.882794 | long = 25.44896 | p625 = {{Coord|57.882794|25.44896|display=inline}} | vaid = 6915 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas apbūve]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849798 | label = ''[[:d:Q51849798|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.88325 | long = 25.448917 | p625 = {{Coord|57.88325|25.448917|display=inline}} | vaid = 6916 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas apbūve]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51849835 | label = ''[[:d:Q51849835|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Naukšēnu pagasts | district = Naukšēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Naukšēnu muižā | lat = 57.88297864549 | long = 25.434825577653 | p625 = {{Coord|57.88297864549|25.434825577653|display=inline}} | vaid = 6917 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas apbūve]] | munwiki = Nauk%C5%A1%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55185454 | label = ''[[:d:Q55185454|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Oleri | district = Jeru pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Oleru muižā | lat = 57.8094 | long = 25.362582 | p625 = {{Coord|57.8094|25.362582|display=inline}} | vaid = 4506 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Oleri }} {{monument | qid = Q55342489 | label = ''[[:d:Q55342489|Alksnīšu senkapi]]'' | name = Alksnīšu senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 0,8 km A no Alksnīšiem | lat = 57.532381836393 | long = 25.872614284618 | p625 = {{Coord|57.532381836393|25.872614284618|display=inline}} | vaid = 2381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342491 | label = ''[[:d:Q55342491|Gulbīšu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Gulbīšu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 1 km DA no Gulbīšiem | lat = 57.510626925785 | long = 25.90514557344 | p625 = {{Coord|57.510626925785|25.90514557344|display=inline}} | vaid = 2382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342494 | label = ''[[:d:Q55342494|Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca)]]'' | name = Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca) | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = 2 km DA no Gulbīšiem | lat = 57.513889736053 | long = 25.915862903641 | p625 = {{Coord|57.513889736053|25.915862903641|display=inline}} | vaid = 2383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342496 | label = ''[[:d:Q55342496|Elvanču senkapi]]'' | name = Elvanču senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Elvančiem | lat = 57.558970633532 | long = 25.896637964295 | p625 = {{Coord|57.558970633532|25.896637964295|display=inline}} | vaid = 2384 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55342500 | label = ''[[:d:Q55342500|Maskatu senkapi]]'' | name = Maskatu senkapi | municipality = Plāņu pagasts | district = Plāņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Maskatiem un Pagastiņiem | lat = 57.549418463283 | long = 25.888336771911 | p625 = {{Coord|57.549418463283|25.888336771911|display=inline}} | vaid = 2385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pl%C4%81%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51846282 | label = ''[[:d:Q51846282|Āboliņu senkapi]]'' | name = Āboliņu senkapi | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Āboliņiem | lat = 57.987101080976 | long = 25.073162967212 | p625 = {{Coord|57.987101080976|25.073162967212|display=inline}} | vaid = 2470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846283 | label = ''[[:d:Q51846283|Lejāņu apmetne]]'' | name = Lejāņu apmetne | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lejāņiem | lat = 57.966102188291 | long = 25.142624212008 | p625 = {{Coord|57.966102188291|25.142624212008|display=inline}} | vaid = 2471 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51846285 | label = ''[[:d:Q51846285|Ramatas senkapi]]'' | name = Ramatas senkapi | municipality = Ramatas pagasts | district = Ramatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām | lat = 57.942495244276 | long = 25.001497117785 | p625 = {{Coord|57.942495244276|25.001497117785|display=inline}} | vaid = 2472 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ramatas_pagasts }} {{monument | qid = Q46384842 | label = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Rencēnmuižas apbūve ar parku | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.748981 | long = 25.524824 | p625 = {{Coord|57.748981|25.524824|display=inline}} | vaid = 8674 | year = 19.gs.1.p. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384892 | label = ''[[:d:Q46384892|Vecā kungu māja ("Vidus māja")]]'' | name = Vecā kungu māja ("Vidus māja") | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Rozes" | lat = 57.750023 | long = 25.522764 | p625 = {{Coord|57.750023|25.522764|display=inline}} | vaid = 8675 | year = 1835.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384953 | label = ''[[:d:Q46384953|Jaunā pils]]'' | name = Jaunā pils | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Saulieši" | lat = 57.74943477367 | long = 25.522421383311 | p625 = {{Coord|57.74943477367|25.522421383311|display=inline}} | vaid = 8676 | year = 1886.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385023 | label = ''[[:d:Q46385023|Pārvaldnieka māja ("Ratūzis")]]'' | name = Pārvaldnieka māja ("Ratūzis") | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Saulieši-1" | lat = 57.751026398876 | long = 25.520322973322 | p625 = {{Coord|57.751026398876|25.520322973322|display=inline}} | vaid = 8677 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385095 | label = ''[[:d:Q46385095|Spirta brūzis]]'' | name = Spirta brūzis | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Liepiņas 2" | lat = 57.751454896032 | long = 25.523236071866 | p625 = {{Coord|57.751454896032|25.523236071866|display=inline}} | vaid = 8678 | year = 1891.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46385159 | label = ''[[:d:Q46385159|Klēts ("Baltā klēts")]]'' | name = Klēts ("Baltā klēts") | municipality = Rencēnmuiža | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = "Sauliešu klēts" | lat = 57.748516058161 | long = 25.518715780518 | p625 = {{Coord|57.748516058161|25.518715780518|display=inline}} | vaid = 8679 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46384842|Rencēnmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Renc%C4%93nmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q46384189 | label = ''[[:d:Q46384189|Ārgaļu senkapi]]'' | name = Ārgaļu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ārgaļiem | lat = 57.756137015829 | long = 25.465531481751 | p625 = {{Coord|57.756137015829|25.465531481751|display=inline}} | vaid = 2473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384241 | label = ''[[:d:Q46384241|Deļu viduslaiku kapsēta ar 2 krustakmeņiem]]'' | name = Deļu viduslaiku kapsēta ar 2 krustakmeņiem | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Deļiem | lat = 57.713067218291 | long = 25.436929332455 | p625 = {{Coord|57.713067218291|25.436929332455|display=inline}} | vaid = 2474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384292 | label = ''[[:d:Q46384292|Dravnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dravnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dravniekiem | lat = 57.683399691383 | long = 25.410575639673 | p625 = {{Coord|57.683399691383|25.410575639673|display=inline}} | vaid = 2475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384344 | label = ''[[:d:Q46384344|Duņķu senkapi]]'' | name = Duņķu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Duņķiem | lat = 57.737720982832 | long = 25.459481239241 | p625 = {{Coord|57.737720982832|25.459481239241|display=inline}} | vaid = 2476 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384391 | label = ''[[:d:Q46384391|Gaidu senkapi]]'' | name = Gaidu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Gaidām | lat = 57.664855846368 | long = 25.515658834258 | p625 = {{Coord|57.664855846368|25.515658834258|display=inline}} | vaid = 2477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384447 | label = ''[[:d:Q46384447|Lapaiņu pēdakmens]]'' | name = Lapaiņu pēdakmens | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.665963997398 | long = 25.397476363418 | p625 = {{Coord|57.665963997398|25.397476363418|display=inline}} | vaid = 2478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384500 | label = ''[[:d:Q46384500|Skābumu senkapi]]'' | name = Skābumu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Skābumiem | lat = 57.653533844612 | long = 25.487008709033 | p625 = {{Coord|57.653533844612|25.487008709033|display=inline}} | vaid = 2479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384570 | label = ''[[:d:Q46384570|Vecdambīšu senkapi]]'' | name = Vecdambīšu senkapi | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecdambīšiem | lat = 57.707263892061 | long = 25.462870849415 | p625 = {{Coord|57.707263892061|25.462870849415|display=inline}} | vaid = 2480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384640 | label = ''[[:d:Q46384640|Zeltu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeltu viduslaiku kapsēta | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zeltiem | lat = 57.748172243594 | long = 25.442238430569 | p625 = {{Coord|57.748172243594|25.442238430569|display=inline}} | vaid = 2481 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384710 | label = ''[[:d:Q46384710|"Sīleņu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Sīleņu" dzīvojamā rija | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Sīleņi | lat = 57.666281351167 | long = 25.416792240577 | p625 = {{Coord|57.666281351167|25.416792240577|display=inline}} | vaid = 9097 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q46384775 | label = ''[[:d:Q46384775|Tēlnieka E.Meldera dzimtās mājas]]'' | name = Tēlnieka E.Meldera dzimtās mājas | municipality = Rencēnu pagasts | district = Rencēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Speļģos | lat = 57.758861 | long = 25.451192 | p625 = {{Coord|57.758861|25.451192|display=inline}} | vaid = 99 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Renc%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51127862 | label = ''[[:d:Q51127862|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Rubenes luterāņu baznīcā | lat = 57.468243 | long = 25.266194 | p625 = {{Coord|57.468243|25.266194|display=inline}} | image = Rubenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 4507 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q51127882 | label = [[Rubenes luterāņu baznīca|Rubenes luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Rubenes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.468243 | long = 25.266194 | p625 = {{Coord|57.468243|25.266194|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Rubene%2002.jpg | commonscat = Lutheran church in Rubene | vaid = 6903 | wikipediauri = Rubenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 14. gs. 1739. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q51127900 | label = ''[[:d:Q51127900|Rubenes draudzes skola]]'' | name = Rubenes draudzes skola | municipality = Rubene | district = Kocēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-113 | locality = Randavas | vaid = 9177 | year = 1823.–1965. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Rubene }} {{monument | qid = Q16411582 | label = [[Rūjienas pils]] | name = Rūjienas pils | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Imantas dzirnavām | lat = 57.881896 | long = 25.369504 | p625 = {{Coord|57.881896|25.369504|display=inline}} | image = Ruhja%20ordulinnus%2014..JPG | commonscat = Rūjiena fortress | vaid = 2482 | wikipediauri = R%C5%ABjienas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q18623314 | label = [[Rūjienas luterāņu baznīca]] | name = Rūjienas luterāņu baznīca | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 32 | lat = 57.89277778 | long = 25.34166667 | p625 = {{Coord|57.89277778|25.34166667|display=inline}} | image = Ruhja%20luteri%20kirik.JPG | commonscat = Church of Saint Bartholomew in Rūjiena | vaid = 6918 | wikipediauri = R%C5%ABjienas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1263. 16. gs. b. 20.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185479 | label = ''[[:d:Q55185479|Piemineklis Rūjienas atbrīvošanai "Tālavas taurētājs"]]'' | name = Piemineklis Rūjienas atbrīvošanai "Tālavas taurētājs" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Centra laukums 1 | lat = 57.897427 | long = 25.3260039 | p625 = {{Coord|57.897427|25.3260039|display=inline}} | vaid = 4522 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185486 | label = ''[[:d:Q55185486|Piemineklis A.Alberingam "Sējējs"]]'' | name = Piemineklis A.Alberingam "Sējējs" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Dārza iela 3 | lat = 57.8985841 | long = 25.3296066 | p625 = {{Coord|57.8985841|25.3296066|display=inline}} | vaid = 4521 | year = 1939. 1988. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185488 | label = ''[[:d:Q55185488|Rūjienas pilsētas valdes nams]]'' | name = Rūjienas pilsētas valdes nams | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Raiņa iela 3 | vaid = 9151 | year = 1935.–1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185489 | label = ''[[:d:Q55185489|Gleznotāja A.Alkšņa dzīves vieta]]'' | name = Gleznotāja A.Alkšņa dzīves vieta | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 11a | lat = 57.896531 | long = 25.330483 | p625 = {{Coord|57.896531|25.330483|display=inline}} | vaid = 100 | year = 1864.-1897. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185490 | label = ''[[:d:Q55185490|Piemineklis J.Skujiņai "Madonna Orans"]]'' | name = Piemineklis J.Skujiņai "Madonna Orans" | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Rīgas iela 30 | lat = 57.8943579 | long = 25.3380857 | p625 = {{Coord|57.8943579|25.3380857|display=inline}} | vaid = 4524 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q55185491 | label = ''[[:d:Q55185491|Dzīvojamā ēka, vēlāk slimnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk slimnīca | municipality = Rūjiena | district = Rūjiena | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | address = Valdemāra iela 26 | lat = 57.8895072 | long = 25.3257612 | p625 = {{Coord|57.8895072|25.3257612|display=inline}} | vaid = 9137 | year = 20.gs. s., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C5%ABjiena }} {{monument | qid = Q51846299 | label = ''[[:d:Q51846299|Vīkšēnu pilskalns]]'' | name = Vīkšēnu pilskalns | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Laņģupītes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.848421248631 | long = 25.004665884642 | p625 = {{Coord|57.848421248631|25.004665884642|display=inline}} | vaid = 2488 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846302 | label = ''[[:d:Q51846302|Jaunvīkšēnu senkapi]]'' | name = Jaunvīkšēnu senkapi | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna | lat = 57.843363296624 | long = 25.00935616211 | p625 = {{Coord|57.843363296624|25.00935616211|display=inline}} | vaid = 2489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846303 | label = ''[[:d:Q51846303|Rūnu krustakmens]]'' | name = Rūnu krustakmens | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rūnām | lat = 57.841914092632 | long = 25.040441387966 | p625 = {{Coord|57.841914092632|25.040441387966|display=inline}} | vaid = 2490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846306 | label = ''[[:d:Q51846306|Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns]]'' | name = Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie Lībiešiem | lat = 57.859407139765 | long = 25.0326199284 | p625 = {{Coord|57.859407139765|25.0326199284|display=inline}} | image = L%C4%ABbie%C5%A1u%20%28Ska%C5%86kalnes%29%20pilskalns%20%281%29.jpg | commonscat = Skaņkalne hillfort | vaid = 2491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846308 | label = ''[[:d:Q51846308|Upurala - kulta vieta]]'' | name = Upurala - kulta vieta | municipality = Skaņkalnes pagasts | district = Skaņkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie Skaņkalnes dārzniecības | lat = 57.860668137393 | long = 25.010688433531 | p625 = {{Coord|57.860668137393|25.010688433531|display=inline}} | image = Upurala%20Ska%C5%86kaln%C4%93%20%285%29.jpg | commonscat = Upurala | vaid = 2492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ska%C5%86kalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51846296 | label = ''[[:d:Q51846296|Sēļu pagastskola]]'' | name = Sēļu pagastskola | municipality = Sēļi | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.847623796925 | long = 25.217346412208 | p625 = {{Coord|57.847623796925|25.217346412208|display=inline}} | vaid = 6919 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCi_(S%C4%93%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51846297 | label = ''[[:d:Q51846297|Sēļu vējdzirnavas]]'' | name = Sēļu vējdzirnavas | municipality = Sēļi | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.847082606593 | long = 25.21781024472 | p625 = {{Coord|57.847082606593|25.21781024472|display=inline}} | vaid = 6920 | year = 1814. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCi_(S%C4%93%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51846288 | label = ''[[:d:Q51846288|Pantenes apmetne]]'' | name = Pantenes apmetne | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Pantenes purvā pie Braukšiem | lat = 57.862962203712 | long = 25.227338520111 | p625 = {{Coord|57.862962203712|25.227338520111|display=inline}} | vaid = 2483 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846290 | label = ''[[:d:Q51846290|Aņģīšu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Aņģīšu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dreimaņiem | lat = 57.852498353101 | long = 25.176720222442 | p625 = {{Coord|57.852498353101|25.176720222442|display=inline}} | vaid = 2484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846291 | label = ''[[:d:Q51846291|Pujēnu senvieta]]'' | name = Pujēnu senvieta | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Pujēniem | lat = 57.892774150597 | long = 25.19052944269 | p625 = {{Coord|57.892774150597|25.19052944269|display=inline}} | vaid = 2485 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51846293 | label = ''[[:d:Q51846293|Vecreļļu senkapi]]'' | name = Vecreļļu senkapi | municipality = Sēļu pagasts | district = Sēļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecrellēm | lat = 57.918750081066 | long = 25.118052560445 | p625 = {{Coord|57.918750081066|25.118052560445|display=inline}} | vaid = 2487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q12377260 | label = [[Trikātas viduslaiku pils]] | name = Trikātas viduslaiku pils | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = centrā | lat = 57.540954 | long = 25.708843 | p625 = {{Coord|57.540954|25.708843|display=inline}} | image = Trik%C4%81tas%20pilsdrupas%202000-08-05.jpg | commonscat = Trikāta Castle ruins | vaid = 6882 | wikipediauri = Trik%C4%81tas_viduslaiku_pils | year = 13. -14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q29450250 | label = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | name = Trikātas Svētā Jāņa baznīca | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.53083333|25.69666667|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Trik%C4%81ta%2C%202014-1.jpg | commonscat = Lutheran church in Trikāta | vaid = 6880 | wikipediauri = Trik%C4%81tas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1607. 1694. 1703. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46333022 | label = ''[[:d:Q46333022|Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | lat = 57.531107242378 | long = 25.696207960296 | p625 = {{Coord|57.531107242378|25.696207960296|display=inline}} | vaid = 6881 | year = 1802. -1804. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46333059 | label = ''[[:d:Q46333059|Trikātas viduslaiku pils]]'' | name = Trikātas viduslaiku pils | municipality = Trikāta | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = centrā | lat = 57.54106765626 | long = 25.709561951974 | p625 = {{Coord|57.54106765626|25.709561951974|display=inline}} | vaid = 2392 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81ta }} {{monument | qid = Q46332547 | label = ''[[:d:Q46332547|Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta]]'' | name = Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Atpilēm | lat = 57.562070121364 | long = 25.728266751149 | p625 = {{Coord|57.562070121364|25.728266751149|display=inline}} | vaid = 2388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332603 | label = ''[[:d:Q46332603|Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns)]]'' | name = Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns) | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Ķikutiem | lat = 57.52670055932 | long = 25.705012611038 | p625 = {{Coord|57.52670055932|25.705012611038|display=inline}} | vaid = 2389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332655 | label = ''[[:d:Q46332655|Libirtu senkapi]]'' | name = Libirtu senkapi | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Libirtiem | lat = 57.549472540654 | long = 25.745351117638 | p625 = {{Coord|57.549472540654|25.745351117638|display=inline}} | vaid = 2390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332696 | label = ''[[:d:Q46332696|Lūsu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lūsu viduslaiku kapsēta | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lūsiem | lat = 57.555185385072 | long = 25.711308812324 | p625 = {{Coord|57.555185385072|25.711308812324|display=inline}} | vaid = 2391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332737 | label = ''[[:d:Q46332737|Trikātas Zviedru saliņa - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Trikātas Zviedru saliņa - viduslaiku nocietinājums | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas pilsdrupu tuvumā | lat = 57.539952544903 | long = 25.708275135341 | p625 = {{Coord|57.539952544903|25.708275135341|display=inline}} | vaid = 2393 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332784 | label = ''[[:d:Q46332784|Cilnis "Kristus kristīšana"]]'' | name = Cilnis "Kristus kristīšana" | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.53083333|25.69666667|display=inline}} | vaid = 4476 | year = 18.gs.Ip. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332839 | label = ''[[:d:Q46332839|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.53083333|25.69666667|display=inline}} | vaid = 4477 | year = 1867. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332875 | label = ''[[:d:Q46332875|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas luterāņu baznīcā | lat = 57.53083333 | long = 25.69666667 | p625 = {{Coord|57.53083333|25.69666667|display=inline}} | vaid = 4478 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas Svētā Jāņa baznīca]] | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q46332969 | label = ''[[:d:Q46332969|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Trikātas pagasts | district = Trikātas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Trikātas mācītājmuižā | lat = 57.531131000296 | long = 25.696140999904 | p625 = {{Coord|57.531131000296|25.696140999904|display=inline}} | vaid = 4479 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46333022|Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Trik%C4%81tas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127913 | label = ''[[:d:Q51127913|Gāršu senkapi]]'' | name = Gāršu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Gāršām | lat = 57.465995581089 | long = 25.18357191429 | p625 = {{Coord|57.465995581089|25.18357191429|display=inline}} | vaid = 2493 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127926 | label = ''[[:d:Q51127926|Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs)]]'' | name = Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs) | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Burgām | lat = 57.440287791339 | long = 25.222676955303 | p625 = {{Coord|57.440287791339|25.222676955303|display=inline}} | vaid = 2494 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127944 | label = ''[[:d:Q51127944|Jaunkalnu senkapi]]'' | name = Jaunkalnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Jaunkalniem | lat = 57.412191679335 | long = 25.367702385582 | p625 = {{Coord|57.412191679335|25.367702385582|display=inline}} | vaid = 2495 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127957 | label = ''[[:d:Q51127957|Kaulēnu senkapi]]'' | name = Kaulēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kaulēniem | lat = 57.423658006496 | long = 25.19893641957 | p625 = {{Coord|57.423658006496|25.19893641957|display=inline}} | vaid = 2496 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127975 | label = ''[[:d:Q51127975|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lāčiem, Telmēniem un Strazdiem | lat = 57.419136373281 | long = 25.216344137046 | p625 = {{Coord|57.419136373281|25.216344137046|display=inline}} | vaid = 2497 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51127991 | label = ''[[:d:Q51127991|Mazgaidēnu senkapi]]'' | name = Mazgaidēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Mazgaidēniem | lat = 57.418066348399 | long = 25.196505541046 | p625 = {{Coord|57.418066348399|25.196505541046|display=inline}} | vaid = 2498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128007 | label = ''[[:d:Q51128007|Telmēnu senkapi]]'' | name = Telmēnu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Telmēniem | lat = 57.413562052347 | long = 25.206308299238 | p625 = {{Coord|57.413562052347|25.206308299238|display=inline}} | vaid = 2499 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128028 | label = ''[[:d:Q51128028|Trēziņu senkapi]]'' | name = Trēziņu senkapi | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Trēziņiem | lat = 57.459948000355 | long = 25.250784721262 | p625 = {{Coord|57.459948000355|25.250784721262|display=inline}} | vaid = 2500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128044 | label = ''[[:d:Q51128044|Vindēnu senkapi (Krāsmatas)]]'' | name = Vindēnu senkapi (Krāsmatas) | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vindēniem | lat = 57.424544038969 | long = 25.194351959388 | p625 = {{Coord|57.424544038969|25.194351959388|display=inline}} | vaid = 2501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128058 | label = ''[[:d:Q51128058|Stoķu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Stoķu Svētavots - kulta vieta | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = starp Stoķiem un Līgotājiem, blakus Kalēja alai | lat = 57.409085456159 | long = 25.260535958678 | p625 = {{Coord|57.409085456159|25.260535958678|display=inline}} | vaid = 2502 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128067 | label = ''[[:d:Q51128067|Vaidavas muižas apbūve]]'' | name = Vaidavas muižas apbūve | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Vaidavas muižā | lat = 57.458616290837 | long = 25.25767075405 | p625 = {{Coord|57.458616290837|25.25767075405|display=inline}} | vaid = 6923 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128083 | label = ''[[:d:Q51128083|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Vaidavas muižā | lat = 57.460742 | long = 25.256088 | p625 = {{Coord|57.460742|25.256088|display=inline}} | vaid = 6924 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51128067|Vaidavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51128099 | label = ''[[:d:Q51128099|Klēts ar pagrabu]]'' | name = Klēts ar pagrabu | municipality = Vaidavas pagasts | district = Vaidavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Vaidavas muižā | lat = 57.460079509524 | long = 25.254874823376 | p625 = {{Coord|57.460079509524|25.254874823376|display=inline}} | vaid = 6925 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51128067|Vaidavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaidavas_pagasts }} {{monument | qid = Q46385241 | label = ''[[:d:Q46385241|Sīmanēnu Svētozols - kulta vieta]]'' | name = Sīmanēnu Svētozols - kulta vieta | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Sīmanēniem | lat = 57.582404277524 | long = 25.527277820374 | p625 = {{Coord|57.582404277524|25.527277820374|display=inline}} | vaid = 2506 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q46385307 | label = ''[[:d:Q46385307|Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās) | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Valmiermuižas dzīv. ēkā | lat = 57.55613 | long = 25.432513 | p625 = {{Coord|57.55613|25.432513|display=inline}} | vaid = 4551 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q113483729 | label = ''[[:d:Q113483729|Klēts un mūra žoga fragments]]'' | name = Klēts un mūra žoga fragments | municipality = Valmieras pagasts | district = Valmieras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | vaid = 9257 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valmieras_pagasts }} {{monument | qid = Q46385375 | label = ''[[:d:Q46385375|Tūteres ozola vieta - kulta vieta]]'' | name = Tūteres ozola vieta - kulta vieta | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie bij. Vectūteriem | lat = 57.838080907242 | long = 25.150993420648 | p625 = {{Coord|57.838080907242|25.150993420648|display=inline}} | vaid = 2507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385444 | label = ''[[:d:Q46385444|Dārziņu senkapi]]'' | name = Dārziņu senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Dārziņiem | lat = 57.7918850368 | long = 25.13578491738 | p625 = {{Coord|57.7918850368|25.13578491738|display=inline}} | vaid = 2508 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385510 | label = ''[[:d:Q46385510|Vecates senkapi]]'' | name = Vecates senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Vecates krejotavas | lat = 57.761370966234 | long = 25.115416134195 | p625 = {{Coord|57.761370966234|25.115416134195|display=inline}} | vaid = 2509 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385582 | label = ''[[:d:Q46385582|Zvejnieku apmetne I, II un senkapi]]'' | name = Zvejnieku apmetne I, II un senkapi | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.775655124922 | long = 25.228938991697 | p625 = {{Coord|57.775655124922|25.228938991697|display=inline}} | vaid = 2510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385643 | label = ''[[:d:Q46385643|Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera | lat = 57.793433188524 | long = 25.153793767326 | p625 = {{Coord|57.793433188524|25.153793767326|display=inline}} | vaid = 2511 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q46385711 | label = ''[[:d:Q46385711|Kaulēnkalna apmetne]]'' | name = Kaulēnkalna apmetne | municipality = Vecates pagasts | district = Vecates pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Salacas upes labajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera | lat = 57.793531917045 | long = 25.153745778561 | p625 = {{Coord|57.793531917045|25.153745778561|display=inline}} | vaid = 2512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecates_pagasts }} {{monument | qid = Q55185492 | label = ''[[:d:Q55185492|Bērziņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērziņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vilpulkas pagasts | district = Vilpulkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Bērziņiem | lat = 57.912708780709 | long = 25.26348322162 | p625 = {{Coord|57.912708780709|25.26348322162|display=inline}} | vaid = 2513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilpulkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55185493 | label = ''[[:d:Q55185493|Lejaszasu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejaszasu viduslaiku kapsēta | municipality = Vilpulkas pagasts | district = Vilpulkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Lejaszasām | lat = 57.946911963155 | long = 25.174156540607 | p625 = {{Coord|57.946911963155|25.174156540607|display=inline}} | vaid = 2514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilpulkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46383746 | label = ''[[:d:Q46383746|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ēveles pagasts | district = Ēveles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ēveles luterāņu baznīcā | lat = 57.693002 | long = 25.555701 | p625 = {{Coord|57.693002|25.555701|display=inline}} | image = %C4%92veles%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Ēvele | vaid = 4462 | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C4%92veles_pagasts }} {{monument | qid = Q46383833 | label = ''[[:d:Q46383833|Ēveles muižas klēts un parks]]'' | name = Ēveles muižas klēts un parks | municipality = Ēveles pagasts | district = Ēveles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = Ēveles muižā | lat = 57.688908 | long = 25.5439 | p625 = {{Coord|57.688908|25.5439|display=inline}} | vaid = 6859 | year = 1793. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%92veles_pagasts }} {{monument | qid = Q55342487 | label = ''[[:d:Q55342487|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Ķeiži | district = Jērcēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Liepiņām | lat = 57.638522542107 | long = 25.55431034425 | p625 = {{Coord|57.638522542107|25.55431034425|display=inline}} | vaid = 2371 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6ei%C5%BEi }} {{monument | qid = Q51849428 | label = ''[[:d:Q51849428|Kalēju senkapi]]'' | name = Kalēju senkapi | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Kalējiem | lat = 57.94586826927 | long = 25.411916524677 | p625 = {{Coord|57.94586826927|25.411916524677|display=inline}} | vaid = 2432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51849491 | label = ''[[:d:Q51849491|Juratas pilskalns]]'' | name = Juratas pilskalns | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Rijaskalniem | lat = 57.881767111122 | long = 25.394904312507 | p625 = {{Coord|57.881767111122|25.394904312507|display=inline}} | vaid = 2434 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51849519 | label = ''[[:d:Q51849519|Tīliku senkapi]]'' | name = Tīliku senkapi | municipality = Ķoņu pagasts | district = Ķoņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-113 | locality = pie Tīlikām | lat = 57.908409347384 | long = 25.373480928236 | p625 = {{Coord|57.908409347384|25.373480928236|display=inline}} | vaid = 2435 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%B6o%C5%86u_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Valmiera Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Valmieras novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Valmieras novads]] 99izsko8hcd9kt63vekr1tus7mqub60 0 518888 3668628 2022-08-09T23:43:31Z Egilus 27634 Jauna lapa: [[Attēls:Spore Print of the Week (37475625491).jpg|thumb|''Gymnopilus penetrans'' birumraksts]] [[Attēls:Flammulina velutipes pl 2.jpg|thumb|Mākslinieciski veidots [[ziemas celmene]]s birumraksts]] '''Birumraksts''' ir [[zīmējums]], kas rodas, sīkām daļiņām nevienmērīgi nobirstot uz kādas virsmas. Lai gan principā šādi ir iespējams iegūt zīmējumus no visdažādākajiem materiāliem, praksē šis termins tiek lietots gandrīz tikai [[Mikoloģija|mikoloģijā]]... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Spore Print of the Week (37475625491).jpg|thumb|''Gymnopilus penetrans'' birumraksts]] [[Attēls:Flammulina velutipes pl 2.jpg|thumb|Mākslinieciski veidots [[ziemas celmene]]s birumraksts]] '''Birumraksts''' ir [[zīmējums]], kas rodas, sīkām daļiņām nevienmērīgi nobirstot uz kādas virsmas. Lai gan principā šādi ir iespējams iegūt zīmējumus no visdažādākajiem materiāliem, praksē šis termins tiek lietots gandrīz tikai [[Mikoloģija|mikoloģijā]], lai nosauktu zīmējumu, kurš rodas, novietojot plakaniski nelielā augstumā virs papīra vai citas virsmas, vai tieši uz tās [[Sēne|sēnes]] cepurīti, noklājot to ar kaut ko, lai procesu netraucētu gaisa kustība, un ļaujot no tās dažas stundas vai ilgāk izbirt [[Sporas|sporām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/isa-pamaciba-senu-noteiksana-iesacejiem|title=Īsa pamācība sēņu noteikšanā (iesācējiem)|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-08-09|language=lv}}</ref><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 17. lpp.</ref> Šis sporu zīmējums tiek lietots sugu noteikšanā, jo liela sporu daudzuma krāsa bieži nesakrīt ar mikroskopā redzamo atsevišķu sporu krāsu. Lielie sēņu noteicēji sugu aprakstos norāda to birumraksta (sinonīmi - sporu nobirums, sporu nospiedums, sporu masa) krāsu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=EAeDeyqZLq0C&pg=PA19&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Evenson VS. (1997). ''Mushrooms of Colorado and the Southern Rocky Mountains''. Big Earth Publishing. p. 19. ISBN 1-56579-192-4.]</ref> Iegūto sporu zīmējumu apskata dienas gaismā un salīdzina ar krāsu tabulām. Reizēm par virsmu lieto stingru caurspīdīgu materiālu, kas atvieglo birumraksta pārvietošanu uz tumšāku vai gaišāku virsmu, lai uzlabotu kontrastu; piemēram, tā ir vieglāk noteikt, vai sporu nospiedums ir tīri balts vai mazliet pigmentēts. Mikologi bieži izmanto [[Stikls|stikla]] priekšmetstikliņus, kas ļauj ātri pārbaudīt sporas [[Mikroskops|mikroskopā]]. Birumraksti parasti ir no baltas līdz krēmkrāsai, melni, sarkani, violeti vai brūni. Indīgajai zaļlapītei ''Chlorophyllum molybdites'' ir neparasts zaļš birumraksts,<ref>Laessoe T. (2002). ''Mushrooms''. Smithsonian Handbooks (2nd ed.). London: Dorling Kindersley Adult. p. 17. <nowiki>ISBN 978-0-7894-8986-9</nowiki>.</ref> kas ļauj to droši atšķirt no ēdamās un ārēji līdzīgās [[Sarkstošā dižsardzene|sarkstošās dižsardzenes]]. Arī citām grūti atšķiramām sugām tiek lietota šī metode, tā, [[Bērzlapju ģints|bērzlapēm]] ''Russula crustosa'' un [[Zaļā bērzlape|zaļajai bērzlapei]] ''Russula virescens'' ir attiecīgi dzeltenīgs un balts birumraksts.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=100 edible mushrooms|url=http://archive.org/details/100ediblemushroo00kuom|publisher=The University of Michigan Press|date=2007|isbn=978-0-472-03126-9|last=Michael Kuo}}</ref> Lauka apstākļos sporu masas krāsu dažkārt var ātri noteikt, apskatot to nobirumu zem sēnes.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=All col. and enl|title=The mushroom hunter's field guide|url=https://www.worldcat.org/oclc/6016061|publisher=University of Michigan Press|date=1980|location=Ann Arbor|isbn=0-472-85610-3|oclc=6016061|first=Alexander H.|last=Smith}}</ref> [[Sēņošana|Sēņotājiem]] tā ir būtiska iespēja noteikt sugu bez mikroskopa palīdzības. Tomēr birumraksta metode ne vienmēr ir efektīva, jo iespējamo krāsu variāciju nav daudz, un dažas sēnes ir pārāk jaunas vai vecas, lai radītu sporas. Sēnes, kas savāktas augstkalnu rajonos, var tās neizbirdināt pie augstāka gaisa spiediena ielejās.<ref>Halling RE, Mueller GM (2005). ''Common Mushrooms of the Talamanca Mountains, Costa Rica.'' New York, New York: New York Botanical Garden Press. pp. 14–15. <nowiki>ISBN 978-0-89327-460-3</nowiki>.</ref> Dažreiz krāsa var atšķirties atkarībā no sporu nospieduma biezuma.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st ed|title=Milk mushrooms of North America : a field identification guide to the genus Lactarius|url=https://www.worldcat.org/oclc/318874448|publisher=Syracuse University Press|date=2009|location=Syracuse, N.Y.|isbn=978-0-8156-3229-0|oclc=318874448|first=Alan E.|last=Bessette}}</ref> [[Pienaiņu ģints|Pienaiņu ''Lactarius'' ģintī]] plānās nogulsnes parasti ir baltas, bet biezas nogulsnes ir no krēmkrāsas līdz dzeltenas. Daudzos gadījumos birumraksta krāsa atbilst nobriedušu lapiņu vai stobriņu krāsai, taču tā nav vienmēr.<ref name=":0" /> Reizēm sporu birumrakstu izmanto māksliniecisku zīmējumu iegūšanai, lietojot veselas vai sagrieztas sēņu cepurītes ar vienādu vai dažādu birumraksta krāsu. Šajos gadījumos birumraksta forma tiek nofiksēta, piemēram, ar matu laku.<ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7247/download Diāna Meiere. Miljards mazu sēnīšu]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sēņu morfoloģija]] [[Kategorija:Sporas]] tioaodaeunljz0pb8fwe6axo6on3d4l 3668629 3668628 2022-08-09T23:46:04Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Spore Print of the Week (37475625491).jpg|thumb|''Gymnopilus penetrans'' birumraksts]] [[Attēls:Flammulina velutipes pl 2.jpg|thumb|Mākslinieciski veidots [[ziemas celmene]]s birumraksts]] '''Birumraksts''' ir [[zīmējums]], kas rodas, sīkām daļiņām nevienmērīgi nobirstot uz kādas virsmas. Lai gan principā šādi ir iespējams iegūt zīmējumus no visdažādākajiem materiāliem, praksē šis termins tiek lietots gandrīz tikai [[Mikoloģija|mikoloģijā]], lai nosauktu zīmējumu, kurš rodas, novietojot plakaniski nelielā augstumā virs papīra vai citas virsmas, vai tieši uz tās [[Sēne|sēnes]] cepurīti, noklājot to ar kaut ko, lai procesu netraucētu gaisa kustība, un ļaujot no tās dažas stundas vai ilgāk izbirt [[Sporas|sporām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/isa-pamaciba-senu-noteiksana-iesacejiem|title=Īsa pamācība sēņu noteikšanā (iesācējiem)|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-08-09|language=lv}}</ref><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 17. lpp.</ref> Šis sporu zīmējums tiek lietots sugu noteikšanā, jo liela sporu daudzuma krāsa bieži nesakrīt ar mikroskopā redzamo atsevišķu sporu krāsu. Lielie sēņu noteicēji sugu aprakstos norāda to birumraksta (sinonīmi - sporu nobirums, sporu nospiedums, sporu masa) krāsu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=EAeDeyqZLq0C&pg=PA19&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Evenson VS. (1997). ''Mushrooms of Colorado and the Southern Rocky Mountains''. Big Earth Publishing. p. 19. ISBN 1-56579-192-4.]</ref> Iegūto sporu zīmējumu apskata dienas gaismā un salīdzina ar krāsu tabulām. Reizēm par virsmu lieto stingru caurspīdīgu materiālu, kas atvieglo birumraksta pārvietošanu uz tumšāku vai gaišāku virsmu, lai uzlabotu kontrastu; piemēram, tā ir vieglāk noteikt, vai sporu nospiedums ir tīri balts vai mazliet pigmentēts. Mikologi bieži izmanto [[Stikls|stikla]] priekšmetstikliņus, kas ļauj ātri pārbaudīt sporas [[Mikroskops|mikroskopā]]. Birumraksti parasti ir no baltas līdz krēmkrāsai, melni, sarkani, violeti vai brūni. Indīgajai zaļlapītei ''Chlorophyllum molybdites'' ir neparasts zaļš birumraksts,<ref>Laessoe T. (2002). ''Mushrooms''. Smithsonian Handbooks (2nd ed.). London: Dorling Kindersley Adult. p. 17. <nowiki>ISBN 978-0-7894-8986-9</nowiki>.</ref> kas ļauj to droši atšķirt no ēdamās un ārēji līdzīgās [[Sarkstošā dižsardzene|sarkstošās dižsardzenes]]. Arī citām grūti atšķiramām sugām tiek lietota šī metode, tā, [[Bērzlapju ģints|bērzlapēm]] ''Russula crustosa'' un [[Zaļā bērzlape|zaļajai bērzlapei]] ''Russula virescens'' ir attiecīgi dzeltenīgs un balts birumraksts.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=100 edible mushrooms|url=http://archive.org/details/100ediblemushroo00kuom|publisher=The University of Michigan Press|date=2007|isbn=978-0-472-03126-9|last=Michael Kuo}}</ref> Lauka apstākļos sporu masas krāsu dažkārt var ātri noteikt, apskatot to nobirumu zem sēnes.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=All col. and enl|title=The mushroom hunter's field guide|url=https://www.worldcat.org/oclc/6016061|publisher=University of Michigan Press|date=1980|location=Ann Arbor|isbn=0-472-85610-3|oclc=6016061|first=Alexander H.|last=Smith}}</ref> [[Sēņošana|Sēņotājiem]] tā ir būtiska iespēja noteikt sugu bez mikroskopa palīdzības. Tomēr birumraksta metode ne vienmēr ir efektīva, jo iespējamo krāsu variāciju nav daudz, un dažas sēnes ir pārāk jaunas vai vecas, lai radītu sporas. Sēnes, kas savāktas augstkalnu rajonos, var tās neizbirdināt pie augstāka gaisa spiediena ielejās.<ref>Halling RE, Mueller GM (2005). ''Common Mushrooms of the Talamanca Mountains, Costa Rica.'' New York, New York: New York Botanical Garden Press. pp. 14–15. <nowiki>ISBN 978-0-89327-460-3</nowiki>.</ref> Dažreiz krāsa var atšķirties atkarībā no sporu nospieduma biezuma.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st ed|title=Milk mushrooms of North America : a field identification guide to the genus Lactarius|url=https://www.worldcat.org/oclc/318874448|publisher=Syracuse University Press|date=2009|location=Syracuse, N.Y.|isbn=978-0-8156-3229-0|oclc=318874448|first=Alan E.|last=Bessette}}</ref> [[Pienaiņu ģints|Pienaiņu ''Lactarius'' ģintī]] plānās nogulsnes parasti ir baltas, bet biezas nogulsnes ir no krēmkrāsas līdz dzeltenām. Daudzos gadījumos birumraksta krāsa atbilst nobriedušu [[Lapiņas (mikoloģija)|lapiņu]] vai [[Stobriņi (mikoloģija)|stobriņu]] krāsai, taču tā nav vienmēr.<ref name=":0" /> Reizēm sporu birumrakstu izmanto māksliniecisku zīmējumu iegūšanai, lietojot veselas vai sagrieztas sēņu cepurītes ar vienādu vai dažādu birumraksta krāsu. Šajos gadījumos birumraksta forma tiek nofiksēta, piemēram, ar matu laku.<ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7247/download Diāna Meiere. Miljards mazu sēnīšu]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sēņu morfoloģija]] kdihejiougyqbb82qm5kmwgjfy1y6aw 0 518889 3668630 2022-08-09T23:50:43Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Birumraksts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Birumraksts]] 6zxvlkryy1aihnnaf7ken24g6rhoet0 3 518890 3668631 2022-08-10T00:33:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Oleg Shiryaev}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 03.33 (EEST) 70z7n9rn7axuy7vfmrwksjcv2vboizk 3 518891 3668632 2022-08-10T00:36:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Weekee290}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 03.36 (EEST) cmfggk6ej68oca53j30vvfdczu0a5h5 3 518892 3668633 2022-08-10T01:06:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vallanne}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 04.06 (EEST) iprsp78ae959m2f6t8ykow9lpgbvy49 3 518893 3668634 2022-08-10T01:22:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gretchenmcc}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 04.22 (EEST) 4f4g1i9rsbha8mbjfgn1tqjmev04vwu 0 518894 3668636 2022-08-10T02:03:28Z Egilus 27634 Ķīmiju pārzinu vārgi, bet jāuzraksta kāds vārds bija. wikitext text/x-wiki '''Amiloīdums''' [[Mikoloģija|mikoloģijā]] ir kādas [[sēnes]] daļas pozitīva amiloīda reakcija, kad to [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiski]] pārbauda, izmantojot [[Jods (elements)|jodu]] kā sastāvdaļu Melcera reaģentā vai, retāk, Lugola šķīdumā, tā radot zilu vai zili melnu krāsojumu. Termins "amiloīds" ir cēlies no latīņu vārda ''amyloideus'' ("cietei līdzīgs"),<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=2nd ed|title=Illustrated dictionary of mycology|url=https://www.worldcat.org/oclc/793519950|publisher=APS Press|date=2012|location=St. Paul, Minn.|isbn=978-0-89054-400-6|oclc=793519950|first=Miguel|last=Ulloa}}</ref> jo ciete rada līdzīgu reakciju, ko arī sauc par amiloīdo reakciju. Testu var veikt ar mikroskopiskiem objektiem, piemēram, [[Sporas|sporu]] vai [[Hifas|hifu]] sieniņām, vai arī makroskopiskiem sēnes audu gabaliņiem, kuriem uzklāj pilienu reaģenta. Pie negatīvas reakcijas, ko sauc par inamiloīdu vai neamiloīdu, pētāmie audi paliek savā krāsā. Reakciju, kas rada brūnu krāsojumu, sauc par dekstrinoīdu reakciju. Visbiežāk uz šo reakciju pārbauda sēņu sporas, un zinātniskākajos sēņu noteicējos tiek norādīts, vai sugas sporas ir vai nav amiloīdas. Tāpat pārbauda arī hifas un [[bazīdijas]]. == Reaģenti == * Melcera reaģents ir [[Jods (elements)|joda]] un [[Kālija jodīds|kālija jodīda]] šķīdums 50% [[Hlorālhidrāts|hlorālhidrātā]] (C₂H₃Cl₃O₂).<ref>[http://www.cnshb.ru/AKDiL/0017/base/RR/004249.shtm РЕАКТИВ МЕЛЬЦЕРА]</ref><ref>Miller OK, Miller H. 2006. ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CT: Falcon Guide. ISBN 0-7627-3109-5. p 549.</ref> Pie iespējas tiek lietots šis reaģents. * Lugola šķīdums ir joda šķīdums kālija jodīda ūdens šķīdumā. Izveidojies savienojums I₃K, atšķirībā no joda, labi šķīst ūdenī. Tiek plaši lietots medicīnā un ir plaši pieejams pārdošanā, kamēr Melcera reaģents lielā daļā pasaules nav tik viegli dabūjams tā toksiskuma dēļ. Tomēr reizēm reakcijas uz Lugola šķīdumu atšķiras no Melcera reaģenta rādījumiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20110720025325/http://www.namyco.org/images/pdf%20files/Melzer__Lugo.pdf Leonard, Lawrence M. (2006). ''"Melzer's, Lugol's or Iodine for Identification of white-spored Agaricales?"''] (PDF). McIlvainea. 16 (1): 43—51.</ref> * Vizikols ir 2010. gados izstrādāts aizvietotājs grūti pieejamajam hlorālhidrātam, kurš ietilpst Melcera reaģentā. Tomēr tas, tāpat kā Lugola šķīdums, netiek uzskatīts ar pilnvērtīgu aizvietotāju.<ref>[https://fungimag.com/summer-2019-articles/Melzer.pdf Leonard, Lawrence M. (Summer 2019). ''"Melzer's Reagent Update'', 2019"] (PDF). Fungi. 12 (2): 10.</ref> == Reakcija == * Amiloīda reakcija notiek, ja sporas vai citi pētāmie audi satur cieti. Šajā gadījumā objekts nokrāsojas pelēkos, violetos vai zilos toņos. ** Hemiamiloīda reakcija raksturīga lielai daļai [[Asku sēnes|asku sēņu]]. Šajā gadījumā audi nereaģē uz Melcera reaģentu, bet kļūst sarkani ar Lugola šķīdumu. Zilā nokrāsošanās ar Melcera reaģentu notiek tikai pēc audu iepriekšējas apstrādes ar [[Kālija hidroksīds|kālija hidroksīdu]].<ref>[http://www.cybertruffle.org.uk/cyberliber/59575/0029/0399.htm Baral H-O. 1987. ''Lugol's solution/IKI versus Melzer's reagent: Hemiamyloidity, a universal feature of the ascus wall'']. Mycotaxon 29:399—450.</ref> * Dekstrinoīda reakcija notiek, ja audi cietes vietā satur dekstrīnu. Tad tie nokrāsojas dzelteni brūnos toņos. * Neamiloīda reakcija ir reakcijas trūkums, kad sporas nesatur ne cieti, ne dekstrīnu. Audi saglabā savu krāsu.<ref>[[iarchive:isbn_9785873175611|Змитрович И. В. Семейства ателиевые и амилокортициевые. — М. — СПб.: Товарищество научных изданий КМК, 2008. — С. 24—25. — (Определитель грибов России. Порядок афиллофоровые; Выпуск 3)]]. — ISBN 978-5-87317-561-1.</ref> Ir bijuši mēģinājumi iedalīt reakcijas sīkāk. Tā, 2005. gadā V. Spirins ieteica šādu iedalījumu, vadoties no J. Petersena 1996. gadā piedāvātās krāsu skalas:<ref>W. A. Spirin, I. V. Zmitrovich, V. F. Malysheva. ''Notes on Perenniporiaceae''. — St. Petersburg: All-Russian Institute of Plant protection, 2005. — С. 9. — (Folia Cryptogamica Petropolitana. No. 3). ISSN 1810-9586</ref> * vāji dekstrinoīda — gaiši brūna (P14) līdz gaiši olīvu (P16) * dekstrinoīda — dzeltenīgi brūna (P9) * izteikti dekstrinoīda — oranži brūna (P7) * neskaidri amiloīda — gaiši pelēka (P53) līdz gaiši violeti pelēkai (P59) * vāji amiloīda — pelēka (P55) * amiloīda — zilgani pelēka (P57) līdz tumši zilgani pelēkai (P56) * izteikti amiloīda — vīna pelēka (P58) līdz pelēcīgi violetai (P44) Amiloīdums izpaužas arī paraugos, kas ilgstoši (vairāk nekā 100 gadus) glabāti herbārijā.<ref>Вассер С. П. Флора грибов Украины. Агариковые грибы. — Киев: «Наукова думка», 1980. — 54. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Ķīmiskās īpašības]] myoj8lz44tycb58gpsz4lhpqqcmpgh1 3 518895 3668640 2022-08-10T02:49:11Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Bada Kaji]] uz [[Dalībnieka diskusija:बडा काजी]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Bada Kaji|Bada Kaji]]" to "[[Special:CentralAuth/बडा काजी|बडा काजी]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:बडा काजी]] gf1ui7np26nv83ur3h597d637r4vu82 3 518896 3668651 2022-08-10T04:23:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tigergod8}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 07.23 (EEST) tf94w6s9e21uem0mr1uidexmt4vfgf3 0 518897 3668661 2022-08-10T04:49:45Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jakubs Moders]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jakubs Moders]] 5luktl4ickto7wp97foij9sd1ltse2y 0 518898 3668662 2022-08-10T04:50:55Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Anemofilija]] qv9mxsy5zek4onppgua8ja3ofwg4cnx 0 518899 3668663 2022-08-10T04:51:40Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Anemofilija]] qv9mxsy5zek4onppgua8ja3ofwg4cnx 3668664 3668663 2022-08-10T04:52:20Z Gustamons 90751 Mēģinu uztaisīt precīzāku aplinku wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Entomofilija]] o56mgdt7i1hs73jifr34cboaxcjsvn7 0 518900 3668666 2022-08-10T04:54:09Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Apputeksnēšana#Hidrofilija]] on2fkc5xq58cfdm8tta4i7iipa6yagd 0 518901 3668668 2022-08-10T04:54:46Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Ornitofilija]] 2crbre3wa5yihxuu6pmeqg5igxxjjex 0 518902 3668669 2022-08-10T04:56:04Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Mākslīgā_apputeksnēšana hdaip48scelkc9slvt95mte75ice2zy 3668670 3668669 2022-08-10T04:56:16Z Gustamons 90751 Laboju wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Mākslīgā_apputeksnēšana]] jgu0o0pwyj7r4im155ip7drbytyyzep 0 518903 3668672 2022-08-10T04:57:24Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Pašappute]] 4z1q2nwqpyhoadhm85e8r46zq5kymzp 0 518904 3668673 2022-08-10T04:57:38Z Ludis21345 50146 jauna lapa, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] tof58uxiee195bwuvw7q4x2rq9fdo6b 3668683 3668673 2022-08-10T05:41:58Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] 82yvuy9696swquf98xaunf7osyfyqtr 0 518905 3668674 2022-08-10T04:58:18Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 518906 3668675 2022-08-10T04:59:46Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 518907 3668676 2022-08-10T05:00:33Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 518908 3668677 2022-08-10T05:01:09Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 518909 3668678 2022-08-10T05:01:45Z Gustamons 90751 Aplinks wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apputeksnēšana#Svešappute]] 337wue0bnrxpcj2ne635oxj6zpaybf2 0 518910 3668691 2022-08-10T06:31:13Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Makenzi Kinga sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Makenzi Kinga sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=33|lats= |latNS=N |longd=111|longm=10|longs= |longEW=W |platība = 5048 |garums = 80 |platums = 75 |krasta līnija = 444<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 125 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Makenzi Kinga sala''' ({{val|en|Mackenzie King Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi lielākā rietumu daļa pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]], bet mazākā ziemeļaustrumu daļā — [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAOPV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Mackenzie King Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|18 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums rietumos — no [[Broka sala]]s, [[Belantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Heizena šaurums]] dienvidos — no [[Melvila sala]]s. Austrumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieks [[Vilhjalmurs Stefansons]], bet noturēja to par vienotu zemes masīvu ar Bordena salu.<ref>{{Cite web|title=Mackenzie King Island {{!}} The Canadian Encyclopedia|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mackenzie-king-island|access-date=September 19, 2021 |website=www.thecanadianencyclopedia.ca}}</ref> Salas atdalošo Vilkinsa šaurumu atklāja tikai 1947. gadā Kanādas Gaisa spēku apsekošanas lidojumā.<ref>Thomson, Don W., Skyview Canada: A Story of Aerial Photography in Canada, R.B.W. Ltd: Ottawa, Canada, 1975, p. 130</ref> Sala nosaukta par godu Kanādas premjerministram [[Viljams Laions Makenzi Kings|Viljamam Makenzi Kingam]].<ref>{{cite web |url=http://www2.parl.gc.ca/Parlinfo/Files/Parliamentarian.aspx?Item=b11f5b30-7d32-44e6-b23c-a24561c1eaf5&Language=E&Section=PrimeMinister |title=King, The Right Hon. William Lyon Mackenzie |access-date=2008-05-18 |publisher=parl.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 41pnc2bu2gp1o74wwbxd6rhazwkyq3h 0 518911 3668692 2022-08-10T06:35:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Makenzi Kinga sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makenzi Kinga sala]] 67gus8rd0cpkd60kuu4e0essht0tpeq 0 518912 3668714 2022-08-10T06:56:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Broka sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (augšējā kreisajā stūrī) |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietē... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Broka sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (augšējā kreisajā stūrī) |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=51|lats= |latNS=N |longd=114|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 764 |garums = 37 |platums = 22 |krasta līnija = 174<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 67 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Broka sala''' ({{val|en|Brock Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LADSM Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Brock Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|33 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums austrumos — no [[Makenzi Kinga sala]]s, bet {{nobr|45 km}} platais [[Belantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieka [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] ekspedīcija, bet pirmais to 18. jūnijā sasniedza ekspedīcijas dalībnieks Sterkers Sterkersens. Nosaukta par godu Kanādas Ģeoloģijas dienesta vadītājam Redžinaldam Valteram Brokam (''Reginald Walter Brock'').<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers – A Historical Encyclopedia'', Bd. 1, ABC-CLIO, 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 102</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] tarsdmwymhkgty4vls6kaf52kvkbxu2 0 518913 3668717 2022-08-10T06:57:36Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Broka sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Broka sala]] pia3954j1hmuvdf56x77eqq85aqi63g 3 518914 3668757 2022-08-10T09:31:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tuula Salovaara}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 12.31 (EEST) d8gdywxsxv1w81b85oeb0msoxsmz6d8 0 518915 3668789 2022-08-10T10:44:43Z Edis 27633 Pāradresē uz [[ELKO Grupa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[ELKO Grupa]] awf72s971y6vowqfwpa984alqaj4rad 0 518916 3668791 2022-08-10T10:51:33Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Vladimirs Dolgorukovs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vladimirs Dolgorukovs]] q3f8h5r3okw9shry5cekmf8mcgfp3to 3 518917 3668792 2022-08-10T10:56:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Siren}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 13.56 (EEST) bh5eryduplt4kvlxrfsga6y2chrfm2t 3 518918 3668793 2022-08-10T11:02:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vienibasnams}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 14.02 (EEST) rb2mnz8yqh58uii5cd4h4z4wdkkl84h 6 518919 3668817 2022-08-10T11:22:29Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Zero pilsēta]]" plakāts - avots: [[:en:File:Zerograd 1989 film poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Zero pilsēta]]" plakāts - avots: [[:en:File:Zerograd 1989 film poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} noqgqj9fptf20i0ysywa6sibcmt68yr 3 518920 3668836 2022-08-10T11:55:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jugondial}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 14.55 (EEST) 5gcta4wl96zedxcracgsji178gglahz