Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Norvēģija 0 1503 3668935 3667967 2022-08-10T15:17:55Z Pirags 3757 /* Valsts pārvalde */ arī Islande nav ES wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Kongeriket Norge''<br />''Kongeriket Noreg'' | pilnais_valsts_nosaukums = Norvēģijas Karaliste | valsts_nosaukums = Norway | karoga_attēls = Flag of Norway.svg | karoga_nosaukums = Norvēģijas Karalistes karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Norway.svg | ģerboņa_nosaukums = Norvēģijas Karalistes ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ja, vi elsker dette landet]]''<br />[[Attēls:Norway (National Anthem).ogg]] | kartes_attēls = Location Norway Europe.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Oslo]] | lielākās_pilsētas = [[Oslo]]<br />[[Bergena]]<br />[[Stavangera]] | valsts_valodas = [[norvēģu valoda]] ([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]), dažās pašvaldībās [[sāmu valoda]] | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Karalis]] | valsts_galva = [[Haralds V]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Jonas Gahr Støre]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_notikums = no [[Zviedrija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1905|6|7}} | platība_km2 = 385 207<ref name="kart_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/|title=Arealstatistics for Norway 2019|publisher=Kartverket, mapping directory for Norway|year=2019|accessdate=2019-03-23|archive-date=2019-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608034913/https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/}}</ref> | iedzīvotāju_skaits = 5 425 270<ref name="ssbf">{{Cite web|url=https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/aar-per-1-januar|title=Population, 2022-01-01|publisher=Statistics Norway|date=2022-01-01|accessdate=2022-02-23|language=no}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2022. gads|2022]] | apdzīvotības_blīvums_km2 = 14,00 | valūta = [[Norvēģijas krona]] ([[NOK]]) | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | domēns = [[.no]], [[.sj]] un [[.bv]] | tālsarunu_kods = 47 }} '''Norvēģija''' ([[Būkmols|būkmolā]]: ''Norge,'' {{val|nn|Noreg}}), oficiāli '''Norvēģijas Karaliste''', ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kura aizņem [[Skandināvija]]s rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar [[Zviedrija|Zviedriju]] austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar [[Somija|Somiju]] (727 km) un [[Krievija|Krieviju]] (196 km). Dienvidos to apskalo [[Ziemeļjūra]], rietumos — [[Norvēģu jūra]], bet ziemeļos — [[Barenca jūra]]. Norvēģijai arī pieder [[Svalbāra]] un [[Jana Majena sala]] [[Arktika|Arktikā]], kā arī [[Buvē sala]], [[Pētera I sala]] un [[Karalienes Modas Zeme]] [[Antarktika|Antarktikā]]. Norvēģija ir [[Eiropa]]s piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir [[norvēģu valoda]], kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (''bokmål'') un jaunnorvēģu valoda (''Nynorsk''). Valsts svētki ir [[17. maijs|17. maijā]], kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 [[Norvēģijas filkes|filkēs]]. 2009. gadā Norvēģija bija pasaulē ceturtā lielākā [[nafta]]s eksportētājvalsts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |title=CIA&nbsp;— The World Factbook&nbsp;— Rank Order&nbsp;— Oil&nbsp;— exports |publisher=Cia.gov |date=2009-02-10 |accessdate=2009-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127201033/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |archivedate=2012-01-27 }}</ref> un viena no pasaules bagātākajām valstīm, naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.reuters.com/article/oilRpt/idUKL0674675920070906 |title=UPDATE 1-Statistics Norway raises '07 GDP outlook, cuts '08 |publisher=Uk.reuters.com |date=2007-09-06 |accessdate=2009-03-08}}</ref> Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no [[HES]]<ref>http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206134841/http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html |date={{dat|2008|12|06||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. [[Norvēģijas krona]] tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām [[valūta|valūtām]]. [[2007. gads|2007]]. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi. == Vēsture == {{galvenais|Norvēģijas vēsture}} Jau kopš [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimta p.m.ē.]] mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc [[kauja pie Hafrsforda|kaujas pie Hafrsforda]] apvienoja [[Norvēģijas karalis|ķēniņš]] [[Haralds Skaistmatis]] (''Harald Hårfagre''). Pēc tam sākās tā sauktais "[[Vikingu laikmets]]". 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kurā bija arī [[Dānija]]. [[1521]]. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva [[1905]]. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva [[Hokons VII]]. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā {{dat|1940|4|9|L}} Norvēģiju okupēja [[nacistiskā Vācija]]. Pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kuras atklāja [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:No-map.png|left|thumb|250x250px|Norvēģijas karte]] Norvēģu dabai raksturīgi [[fjords|fjordi]], kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir [[Sognefjords]], kas stiepjas 205 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir [[Galhēpigens]] (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ledājs ir [[Justedālsbēens]] (platība 485 km²). Garākā upe ir [[Glomma]] (621 km). Jūrā tuvu krastam atrodas daudz lielu un simtiem sīku klinšainu salu, ko sauc par [[Šēra (sala)|šērām]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Trešdaļa no valsts platības atrodas aiz [[Polārais loks|Polārā loka]]. Norvēģijai pieder lielas jūras platības, kas atrodas valsts ekonomiskajā zonā  — 2,24 miljoni km2<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref>. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/norvegija|title=Norvēģija|website=www.antario.lv|access-date=2022-07-09}}</ref>. Norvēģijas teritorija stiepjas 2650 kilometrus gar jūru, bet krasta līnija ir ļoti izrobota, un tās garums ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km. Lielākais ezers ir [[Mjēsas ezers]] (363 km²). Valstī ir ap 440 000 [[Ezers|ezeru]], kuru platība ir lielāka par 500 m². 1242 ezeri kuru platība ir lielāka par 1 km². 18 ezeri lielāki par 50 km².<ref> [https://www.ssb.no/a/histstat/in/in_8508.pdf OPPLEGG FOR RESSURSREGNSKAP FOR VANN] Lars Rogstad, Interne notater, STATISTISK SENTRALBYRÅ, 1985</ref> === Klimats === Lai gan Norvēģijas teritorija iestiepjas tālu ziemeļos, rietumu daļu būtiski ietekmē siltā [[Golfa straume|Ziemeļatlantijas straume]], kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tajos pašos platuma grādos.  Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 °C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 °C, jūlijā + 13 °C visā teritorijā<ref name=":1" />. == Valsts pārvalde == Norvēģijas valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija, kurā valsts vadītājs ir karalis un troņmantnieks — kroņprincis. Valdības vadītājs — premjerministrs; valdība — Valsts padome, ko ieceļ monarhs ar parlamenta akceptu. Likumdevēja vara pieder pārveidotam vienpalātas parlamentam — Stortingam, kas vairāku iemeslu dēļ iedalīts divās palātās: kopumā ar 165 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu tiešās un vispārējās vēlēšanās pēc proporcionālās sistēmas). Noteiktos gadījumos Stortingu var sadalīt divās palātās un ceturtdaļu deputātu ievēlēt augšpalātā — Lāgtingā.Tiesu varu pārvalda Augstākā tiesa, kuras tiesnešus ieceļ monarhs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Norvēģija ir [[NATO]] dibinātājvalsts, tā nav pievienojusies [[Eiropas Savienība|ES]], bet ir [[Eiropas Ekonomikas zona|Eiropas Ekonomikas zonas]] dalībvalsts. Tai ir relatīvi brīva tirdzniecība ar ES, izņemot lauksaimniecības produktus un zivis. Dažos starptautiskajos konfliktos Norvēģijai ir bijusi vidutāja loma, spilgtākais piemērs tam ir tā sauktais Oslo miera process [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā starp izraēliešiem un palestīniešiem<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Demogrāfija == [[Attēls:Norway population density per municipality in 2016-no.svg|left|thumb|180x180px|Norvēģijas apdzīvojuma blīvums]] === Iedzīvotāji === Norvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstotī  p. m. ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā un sajaucās ar senajām somu un lapu ciltīm. 2022. gadā Norvēģijā bija 5 425 270 iedzīvotāji Norvēģi pieder pie indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas. Norvēģijā dzīvo arī ap 980 tūkstoši<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2020-03-09|title=2020-03-09|website=ssb.no|access-date=2022-07-09|language=no}}</ref> ārzemnieku, kuri Norvēģijā ieceļojuši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darba meklējumos no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Islande|Islandes]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. kā arī vēlākajos gados no [[Āzija|Āzijas]], [[Āfrika|Āfrikas]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikas]]. Lielākā daļa ārzemnieku dzīvo pilsētās<ref name=":0" />. Jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē. tagadējā Norvēģijas teritorijā dzīvoja urāliešu valodu saimes somu grupas pārstāvji [[sāmi]] jeb lapi. Pašreiz pasaulē dzīvo 80,000 –100,000 sāmu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sweden.se/life/people/sami-in-sweden|title=Sami in Sweden|last=Si|website=sweden.se|access-date=2022-07-09|date=2022-06-09|language=en-GB}}</ref>, no kuriem 37 890 – 60 000 dzīvo Norvēģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/samer|title=samer - Uppslagsverk - NE.se|website=www.ne.se|access-date=2022-07-09}}</ref>. === Valoda === {{galvenais|Norvēģu valoda}} Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva [[zviedru valoda]]i, bet rakstu veids [[būkmols]] ir tuvāks [[dāņu valoda]]s rakstībai. ==== Dzimtās valodas apguve norvēģu skolās ==== Norvēģu pašvaldībām jānodrošina skolēniem, kam dzimtā valoda nav norvēģu vai [[Sāmi|sāmu]] valoda, dzimtās valodas nodarbības, divvalodīgas stundas (kur tiek izmantota gan dzimtā, gan norvēģu valoda) un papildu norvēģu valodas nodarbības/norvēģu valoda kā otra valoda līdz brīdim, kad viņiem ir pietiekamas norvēģu valodas prasmes, lai varētu sekot līdzi stundās ar norvēģu vai sāmu bērniem. No šiem trim veidiem par galveno tiek uzskatīta norvēģu valoda kā otrā valoda. Dzimtās valodas stundas var notikt citā skolā nekā tajā, kuru skolēns parasti apmeklē. Ja attiecīgajā pašvaldībā nav skolotāju, kas varētu mācīt skolēniem dzimto valodu, pašvaldībai pēc iespējas jāpiedāvā cita apmācība, kas ir pielāgota skolēniem. Dzimtās valodas stundas notiek papildus pamatskolas parastajām stundām. Pašvaldībām ir pienākums noskaidrot attiecīgo skolēnu vajadzības. Šādas tiesības neattiecas uz skolēniem, kam dzimtā valoda ir kāda cita skandināvu valoda, respektīvi dāņu vai zviedru valoda. Nevienā norvēģu skolā nevar mācīties zviedru vai dāņu valodu. Vēl pašvaldības var piedāvāt dzimto valodu kā papildu priekšmetu skolās. Protams, ir skaidrs, ka maza pašvaldība nevar skolēniem piedāvāt vairākus simtus valodu stundu. Trūkst gan skolotāju, gan resursu. Taču jebkura valoda teorētiski var kļūt par priekšmetu gan pamatskolās, gan vidusskolās. Ja skolēnam dzimtā valoda nav norvēģu valoda, viņš var tikt atbrīvots no eksāmena vienā no rakstu valodām, t.i., ja skolas rakstu valoda ir būkmols, skolēnam nav jāliek jaunnorvēģu valodas eksāmens un otrādi. Norvēģu skolēniem jāliek rakstveida eksāmens abās rakstu valodās. Izplatītas svešvalodas pēc [[angļu valoda]]s tradicionāli ir [[vācu valoda|vācu]] un [[franču valoda]]. Mūsdienās arvien populārāka kļūst arī [[spāņu valoda]]. Trešā svešvaloda var būt, piemēram, itāliešu, latīņu, krievu, japāņu valoda. === Reliģija === [[Katoļticība|Katoļticību]] Norvēģijā ieviesa 10. gadsimtā. Kad 16. gadsimtā [[Dānija|Dānijā]] notika baznīcas reformācija, šī kustība skāra arī tolaik Dānijas pakļautībā esošo Norvēģiju. Mūsdienās lielākā daļa no ticīgajiem jeb 97 % ir [[Luterisms|luterāņi]], ir arī katoļi<ref name=":0" />. == Tautsaimniecība == === Resursi === [[Attēls:Heidrun, Norskehavet (28276260560).jpg|thumb|Naftas platfroma Norvēģu jūrā]] 20. gadsimta 70. gados Ziemeļu un Norvēģu jūras šelfā atklāja naftas un gāzes atradnes. Lielākās atradnes ir Ekofiska, Stātfjorda un Friga. Aptuveni pusi iegūtās naftas izved<ref name=":0" />. Naftas nozare veido aptuveni 40% no Norvēģijas eksporta un 14% no tās iekšzemes kopprodukta<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/naftas-lielvalsts-norvegija-merktiecigi-gatavojas-parejai-uz-zalaku-ekonomiku.a434128/|title=Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref>. Kalnos un plakankalnēs ir daudz derīgo izrakteņu — [[dzelzs]], [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Molibdēns|molibdēna]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Niobijs|niobija]], [[Urāns (elements)|urāna]], [[Kobalts|kobalta]], [[Sudrabs|sudraba]], polimetālu rūdas, ilmenīta un [[Pirīts|pirīta]]. Mūsdienās lielākās dzelzsrūdas atradnes ir [[Finnmarka|Finmarkā]], [[Nūrlanne|Nūrlanē,]] [[Nūrtrendelāga|Nūrtrendelāgā]], lielākās pirīta atradnes ir [[Sērtrendelāga|Sertrendelāgā]], Nūrlanē, vienas no lielākajām ilmenīta atradnēm Eiropā — [[Rūgalanne|Rūgalanē]]. Norvēģija ir viena no lielākajām ilmenīta eksportētājām pasaulē. Lielākās vara un niķeļa rūdu atradnes ir dienvidu daļā. Norvēģijas dienvidos atrodas arī vienas no pasaules lielākajām molibdēna rūdas raktuvēm. Tā kā Norvēģijai ir ļoti gara jūras robeža, svarīgākā pārtikas rūpniecības nozare, kas ražo preces ne tikai Norvēģijas vajadzībām, bet arī eksportam, ir zivjrūpniecība. Jūrā tiek zvejotas siļķes, mencas, makreles, moivas, agrāk medīja arī vaļus un roņus. 4/5 šīs nozares produkcijas eksportē. 99 % elektroenerģijas ražo [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijās]]. Elektroenerģijas ražošanā uz 1 iedzīvotāju Norvēģija ir 1. vietā pasaulē. Visvecākā rūpniecības nozare Norvēģijā ir mežrūpniecība. Norvēģija bija pirmā Skandināvijas valsts, kura sāka kokmateriālu eksportu uz Rietumeiropu. Mūsdienās Norvēģija eksportē papīru, celulozi, kartonu.<ref name=":0" /> === Transports === [[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|thumb|Oslo Starptautiskā lidosta]] Gan agrāk, gan tagad galvenā loma valsts iekšējos un ārējos sakaros ir jūras transportam. Pa jūru pārvadā vairāk nekā pusi no iekšējo kravu pārvadājumiem un 9/10 no ārējo kravu pārvadājumiem. Novēģijai pieder viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē. Lielākā daļa Norvēģijas kuģu atrodas ārzemju ostās, jo kuģu izmantošana Norvēģijai dod valūtas ienākumus. Lielākās Norvēģijas ostas ir Narvīka, Oslo, Bergena, Stavangera un dzelzsrūdas izvedosta Kirkenesa. Auto un dzelzceļa transporta izmantošana dabas apstākļu dēļ ir ierobežota. Lielākā daļa auto un dzelzceļu atrodas Norvēģijas dienvidu daļā<ref name=":0" />. Norvēģijā vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi<ref name=":2" />. Lielākas Norvēģijas lidostas ir Oslo, Stavangerē, Bergenā un Būdē<ref name=":0" />. == Kultūra == [[Attēls:The Scream.jpg|thumb|220x220px|Kliedziens, Edvards Munks, 1893]] Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, [[Henriks Ibsens|Henrikam Ibsenam]], [[Knuts Hamsuns|Knutam Hamsunam]] un [[Sigrida Unsete|Sigridai Unsetei]]. Komponists [[Edvards Grīgs]] un mākslinieks [[Edvards Munks]] arī bija norvēģi. Norvēģijā 1990. gadu sākumā radās pasaulē lielu atpazīstamību guvusī Norvēģijas [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] kustība. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas. === Virtuve === Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas, pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme ir pienam, par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras<ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Ziemeļvalstis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{NATO}} {{Dānijas lielvalsts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģija| ]] [[Kategorija:Eiropas valstis]] [[Kategorija:Skandināvija]] k3eo0v10swo0cslvjzwd7vbv31f4602 Jaunais Centrs 0 5137 3668885 3224546 2022-08-10T13:57:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste | vārds = Politiskā organizācija (partija)<br /> Jaunais Centrs| | logo = [[Attēls:JaCe.png|200px]] | vad = [[Sergejs Dolgopolovs]] | dib = [[2004. gads|2004]]. gadā | lik = [[2010. gads|2010]]. gadā | ideo = [[centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] }} '''Jaunais Centrs''' (saīsināti: '''JC''') bija [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[Latvija]]s politiskā partija. Sākot ar [[2005. gads|2005]]. gadu tā ietilpa apvienībā "[[Saskaņas Centrs]]", bet [[2010. gads|2010]]. gadā pārtrauca darbību, jo apvienojās ar [[Tautas Saskaņas partija|TSP]] un [[Sociāldemokrātu Savienība|SDP]], izveidojot partiju "[[Saskaņa]]". JC vadītājs bija [[Sergejs Dolgopolovs]]. 2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20.augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}</ref> Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un Rēzeknē un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās, apgalvojot, ka par Rēzeknē balsu pirkšanā apsūdzētie nekad neesot bijuši ne JC biedri, ne arī partijas atbalstītāji, Rēzeknē notikušo nosaucot par „politisku provokāciju”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref> 2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunais centrs” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref> kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] mb4zjczx4ui6mdmf0kbi9mgnyelzg68 Jūrmala — mūsu mājas 0 5139 3669082 3426920 2022-08-11T06:19:44Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste| vārds = Jūrmala — mūsu mājas| logo = [[Attēls:JuMa.png|150px]] | vad = [[Raimonds Munkevics]] | dib = [[2004. gads|2004]]. gadā| ideo = [[reģionālisms]]| pašvald = | web = [http://www.jmm.lv www.jmm.lv] }} '''Jūrmala — mūsu mājas''' ir viena no [[Reģionālisms|reģionālajām]] [[Politiskā partija|partijām]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Tās vadītāji ir politiķis [[Raimonds Munkevics]] un ūdens atrakciju parka "Nemo" īpašnieks [[Māris Dzenītis]]. R. Munkevics divreiz ir bijis Jūrmalas mēra amatā. == Dalība vēlēšanās == === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 15) ! Ievēlētie deputāti ! Piezīmes |- | 2005. | [[2005. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|Jūrmalas domes vēlēšanas]] | 5,9 | {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#0067AF}} | [[Raimonds Munkevics]] | |- | 2009. | [[2009. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|Jūrmalas domes vēlēšanas]] | 18,27 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#0067AF}} | [[Raimonds Munkevics]]<br>[[Māris Dzenītis]]<br>[[Egmonts Krūmiņš]] | |- | 2013. | [[2013. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|Jūrmalas domes vēlēšanas]] | 4,62 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#0067AF}} | | |- | 2017. | [[2017. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|Jūrmalas domes vēlēšanas]] | 3,41 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#0067AF}} | | |- | 2021. | [[2021. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|Jūrmalas domes vēlēšanas]] | 1,48 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#0067AF}} | | |- |} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] 37rposqy0p1dunqsp084nttz0ej8ox9 Liepājas partija 0 5154 3669085 3476257 2022-08-11T06:23:53Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Liepājas partija |logo = Logo of the Liepāja Party.svg |leader = [[Uldis Sesks]] |colorcode = #59a236 |headquarters = {{vieta|Latvija|Liepāja}} |foundation = {{dat|2004|12|14}} |ideology = [[Reģionālisms]]<br>[[Eiroskeptisms]] |position = [[Labēja politika|labēja]] |international = |merged = |european = |europarl = |colours = zaļa, balta |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|3|100|hex=#59a236}} |seats2_title = [[Liepājas dome]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|7|15|hex=#59a236}} |website = {{url|http://www.liepajaspartija.lv}} | membership_year = 2016 | membership = 357<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/biedru-skaita-zina-lidere-latvija-ir-saskana.d?id=48170227 Biedru skaita ziņā līdere Latvijā ir "Saskaņa"]</ref> |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Liepājas partija''' ir [[2004. gads|2004]]. gada 14. decembrī dibināta [[Labēja politika|labēja]] [[Reģionālisms|reģionāla]] [[Politiskā partija|partija]], kuras sastāv no vairāk kā 300 liepājniekiem. Tās vadītājs ir bijušais [[Liepāja]]s mērs [[Uldis Sesks]]. Partija darbojās [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienībā]], [[12. Saeima|12. Saeimā]] to pārstāvēja trīs deputāti – [[Valdis Skujiņš]], [[Aija Barča]] un [[Māris Kučinskis]]. == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LiePa.png|Iepriekšējais logotips }} ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official|http://www.liepajaspartija.lv}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] [[Kategorija:Liepāja]] fzmhsl8502bzdh7rboo02rs6xeyf1ul Lielvārde 0 5363 3669120 3589361 2022-08-11T08:49:35Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg | imagesize = | image_caption = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē | image_flag = | flag_link = | image_shield = WappenLielvarde.png | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date = 1201. gadā |established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] |established_date2 = kopš 1925. gada |established_title3 = [[Pilsētciemats]] |established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val-de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5070<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{url|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads (2021)|Ogres novadā]]. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. [[1949]]. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{galvenais|Lielvārdes vēsture}} [[Attēls:Lielvardes pilsdrupas.JPG|thumb|220px|left|[[Lielvārdes pils]]drupas.]] Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (''Lennewarde''),<ref name=Lielvarde/> kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]]. No [[1255]]. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet [[15. gadsimts|15. gs.]] pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. [[17. gadsimts|17. gs.]] Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. [[1631]]. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]]. 1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta tika iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1933|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|7972 |1995|6802 |1997|7126 |2000|5183 |2005|5728 |2009|6153 |2011|6257 |2021|5907 |2022|6085 }} == Ievērojamas vietas un objekti == [[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|270px|Lielvārdes muižas pils (1914).]] {{saistīts teksts}} {{neencikl|Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem + vairāki objekti neatrodas Lielvārdē}} # '''Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas''' - [[Rīga]]s arhibīskapa pils celta ap [[1229]]. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1577]]. gadā. # '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā. # '''Dievkalns''' - otrpus Rumbiņas ietekai [[Daugava|Daugavā]]. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz [[6. gadsimts|6.]] - [[7. gadsimts|7. gs.]] m.ē. # '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]). # '''[[Lāčplēša gulta]]''' - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja. # '''Lāčplēša sega''' - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem [[Ķeguma HES ūdenskrātuve]]s ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz [[Ķegums|Ķegumu]], bet [[1976]]. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem. # '''Spīdalas bluķis''' - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no [[Aizkraukle]]s. # '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša [[Uldevens|Uldevena]] rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās. # '''Lielvārdes putnu dārzs''' - Lielvārdē, Parka ielā 3. Eksotisko mājputnu un dzīvnieku audzētava, kurā apskatāmi [[fazāns|fazāni]], [[mājas balodis|baloži]], [[karaliskā pīle|karaliskās pīles]], [[Tulūzas zoss|Tulūzas zosis]], bronzas tītari, [[paipala]]s, [[fredka]]s un [[trusis|truši]]. # '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis. # '''Spīdalas saliņa''' - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju [[1968]]. gadā. # '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. gadā būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis [[krustakmens]]. # '''Rumbiņas ūdenskritums''' - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi. # '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā [[1905. gada revolūcija Latvijā|revolucionāri]] aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis. # '''Lāčplēša kapi''' - pie [[Rīgas - Daugavpils šoseja|Daugavas šosejas]]. Pirmie apbedījumi šeit veikti [[18. gadsimts|18. gs.]] Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam [[Edgars Kauliņš|Edgaram Kauliņam]] (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam [[Indriķis Pumpurs|Indriķim Pumpuram]] (autore I.Grīsle), skolotājai [[Alvīne Grībberga|Alvīnei Grīnbergai]] (autore A.Līce). Te apglabāti režisors [[Kārlis Liepa]], dramaturgs [[Gunārs Priede]], mācītājs [[Dionīsijs Gotfrīds Krons]], skolotājs [[Staņislavs Gribusts]]. # '''Lielvārdes dzelzceļa stacija''' - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap [[1860]]. gadu, sagrauta [[1917]]. gadā, uzcelta no jauna ap [[1925]]. gadu un otrreiz sagrauta [[1944]]. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap [[1946]]. gadu. # '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie "Virsaišiem". Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]]. gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]). # '''Lielvārdes katoļu baznīca''' - dievnams atklāts [[1992]]. gadā # '''mucinieka Dina Sumeraga darbnīca''' Putnu ielā 1. Latvijā vecākās mucinieku dzimtas pārstāvji darbu veic jau piektajā paaudzē. Meistars turpina senās tradīcijas un darina ozola un oša koka mucas. Iepriekš piesakoties, iespējama mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana, kā arī koka mucu, pirts baseinu - kubulu un ķipīšu pasūtīšana un iegāde. # '''Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja''' Rembates ielā. # '''Kačas kalns''' - zintnieces Kačas piemiņai [[1991]]. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens. # '''Lielvārdes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca''' - [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņos]]. 1928. gadā celtā koka baznīca nodegusi; [[1936]]. gadā atjaunota ar šīfera jumtu un ārsienu apmetumu. # '''Pilskalns''' - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis. # '''Dzejas ozoli''' - pie Kaibalas ietekas Daugavā. [[1971]]. gada 21. septembrī šeit iestādīja trīs ozoliņus, jo A. Pumpura Lielvārdes muzeja sēdē tika nolemts atjaunot Ausekļa apdziedātos ozolus, nosaucot tos par dzejas ozoliem. Pirmo ozoliņu stādīja A. Pumpura dzimtas pārstāvji, otro - dzejnieki un rakstnieki, trešo - saimniecības "Lāčplēsis" pārstāvji. # '''Vangusalu - Dinamarkas akmens''' - 2,7 m garais, 1,8 m platais un 1,5 m augstais robežakmens agrāk atradies stigu krustpunktā un apzīmējis četru pagastu - [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], Lielvārdes, [[Krapes pagasts|Krapes]] un [[Rembates pagasts|Rembates]] - robežu, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās pārvietots uz tagadējo vietu. Arī mūsdienās akmens iezīmē triju pagastu robežu krustpunktu. Akmenī iekalts Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa zizlis un krusts, kā arī kaplis ar krustu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 5jt976lbs2oy22kgx72s4lu816spzsl 3669121 3669120 2022-08-11T08:52:33Z Lasks 38532 /* Ievērojamas vietas un objekti */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg | imagesize = | image_caption = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē | image_flag = | flag_link = | image_shield = WappenLielvarde.png | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date = 1201. gadā |established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] |established_date2 = kopš 1925. gada |established_title3 = [[Pilsētciemats]] |established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val-de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5070<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{url|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads (2021)|Ogres novadā]]. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. [[1949]]. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{galvenais|Lielvārdes vēsture}} [[Attēls:Lielvardes pilsdrupas.JPG|thumb|220px|left|[[Lielvārdes pils]]drupas.]] Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (''Lennewarde''),<ref name=Lielvarde/> kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]]. No [[1255]]. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet [[15. gadsimts|15. gs.]] pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. [[17. gadsimts|17. gs.]] Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. [[1631]]. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]]. 1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta tika iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1933|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|7972 |1995|6802 |1997|7126 |2000|5183 |2005|5728 |2009|6153 |2011|6257 |2021|5907 |2022|6085 }} == Ievērojamas vietas un objekti == [[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|270px|Lielvārdes muižas pils (1914).]] {{saistīts teksts}} # '''Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas''' - [[Rīga]]s arhibīskapa pils celta ap [[1229]]. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1577]]. gadā. # '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā. # '''Dievkalns''' - otrpus Rumbiņas ietekai [[Daugava|Daugavā]]. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz [[6. gadsimts|6.]] - [[7. gadsimts|7. gs.]] m.ē. # '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]). # '''[[Lāčplēša gulta]]''' - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja. # '''Lāčplēša sega''' - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem [[Ķeguma HES ūdenskrātuve]]s ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz [[Ķegums|Ķegumu]], bet [[1976]]. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem. # '''Spīdalas bluķis''' - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no [[Aizkraukle]]s. # '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša [[Uldevens|Uldevena]] rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās. # '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis. # '''Spīdalas saliņa''' - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju [[1968]]. gadā. # '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. gadā būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis [[krustakmens]]. # '''Rumbiņas ūdenskritums''' - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi. # '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā [[1905. gada revolūcija Latvijā|revolucionāri]] aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis. # '''Lāčplēša kapi''' - pie [[Rīgas - Daugavpils šoseja|Daugavas šosejas]]. Pirmie apbedījumi šeit veikti [[18. gadsimts|18. gs.]] Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam [[Edgars Kauliņš|Edgaram Kauliņam]] (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam [[Indriķis Pumpurs|Indriķim Pumpuram]] (autore I.Grīsle), skolotājai [[Alvīne Grībberga|Alvīnei Grīnbergai]] (autore A.Līce). Te apglabāti režisors [[Kārlis Liepa]], dramaturgs [[Gunārs Priede]], mācītājs [[Dionīsijs Gotfrīds Krons]], skolotājs [[Staņislavs Gribusts]]. # '''Lielvārdes dzelzceļa stacija''' - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap [[1860]]. gadu, sagrauta [[1917]]. gadā, uzcelta no jauna ap [[1925]]. gadu un otrreiz sagrauta [[1944]]. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap [[1946]]. gadu. # '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie "Virsaišiem". Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]]. gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]). # '''Lielvārdes katoļu baznīca''' - dievnams atklāts [[1992]]. gadā # '''Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja''' Rembates ielā. # '''Kačas kalns''' - zintnieces Kačas piemiņai [[1991]]. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens. # '''Pilskalns''' - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] toz9lu2fyhynvbl0wvadvdenc27iaul Talsi 0 5468 3669127 3668550 2022-08-11T09:45:38Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] jknaxpqqntnuyhyho5f9j8t2adgfr7z Tukums 0 5471 3669130 3655255 2022-08-11T09:53:28Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Tukums (nozīmju atdalīšana)|Tukums}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tukums | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Tukums (37).jpg | imagesize = | image_caption = Tukuma centrs | image_flag = Flag of Tukums.svg | flag_link = Tukuma karogs | image_shield = Coat of Arms of Tukums.svg | shield_link = Tukuma ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 58 | lats = 0 | latNS = N | longd = 23 | longm = 9 | longs = 12| longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1795. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Tukkum, Tuckum}} | area_total_km2 = 12.9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Tukums}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3101, LV-3102, LV-3104 | area_code = <small>(+371)</small> 631 | website = {{url|www.tukums.lv}} | footnotes = }} '''Tukums''' ir pilsēta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Tukuma novads|Tukuma novada]] centrs. Pilsēta atrodas [[Slocene]]s upes krastos. Tukuma platība ir 12,9 km<sup>2</sup>. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Tukums|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> Caur pilsētu iet dzelzceļa līnijas, kas savieno Tukumu ar [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. Darbojas divas dzelzceļa stacijas&nbsp;— [[Tukums I]] un [[Tukums II]], kā arī autoosta<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tukuma novada ģeogrāfija|first=D. Brahmane, J. France,|publisher=Atēna|year=1996|isbn=ISBN 9984-9164-1-3|last=V. Zīverte, A. Staprāne}}</ref>. 2019. gadā šajā pilsētā tika pārstrādāta puse no Latvijas riepām. Tā ir otrā lielākā riepu pārstrādes rūpnīca Baltijas valstī. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.themayor.eu/en/half-of-latvias-tires-to-be-recycled-in-new-plant-in-tukums|title=Half of Latvia’s tires to be recycled in new plant in Tukums|website=www.themayor.eu|access-date=2020-06-30|archive-date=2020-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20200702020844/https://www.themayor.eu/en/half-of-latvias-tires-to-be-recycled-in-new-plant-in-tukums}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums ir cēlies no [[Baltijas somi|Baltijas somu]] valodām: vai nu no ''Tukku magi'' (mūsdienu {{Val-liv|Tukā mō}}), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem ''tutkam maa''&nbsp;— "gala zeme".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas pilsētas|year=1999|publisher=Preses nams|page=502}}</ref> == Vēsture == {{galvenais|Tukuma vēsture}} [[Attēls:Tukuma pilsēta 1792.jpg|thumb|left|280px|Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792).]] Vēstures avotos [[Tukuma pilskalns|Tukuma]] ({{val-la|Tuckemen}}) vārds pirmo reizi minēts 1253. gada [[Kursa (valsts)|Kursas]] dalīšanas līgumā. Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas caur tagadējo [[Jūrmala|Jūrmalu]] savienoja Rīgu ar [[Kuldīga|Kuldīgu]] un tālāk ar [[Austrumprūsija|Prūsiju]], uzcēla [[Tukuma viduslaiku pils|ordeņa pili]]. Savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu. 1445. gadā pirmo reizi pie pils pieminēts Tukuma miests. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s izveides Tukums kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc tam, kad 1795. gadā [[Krievijas impērija]] anektēja Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1877. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga - Tukums]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā pilsētā norisinājās [[Tukuma bruņotā sacelšanās|bruņotā sacelšanās]], kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1990. gada 29. maijā — [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā — Tukums kļuva par pirmo vietu Latvijas teritorijā, kur tika novākts [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis.<ref name="Diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/tukuma-atverta-lenina-pieminekla-laika-kapsula-no-1967.-gada-14184408 |title= Tukumā atvērta Ļeņina pieminekļa laika kapsula no 1967. gada |work=diena.lv|publisher=LETA|date=7 November 2017|accessdate=11 March 2018}}</ref> Kopš 1995. gada pilsētā notiek ikgadējie [[Tukuma pilsētas svētki]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1797-2019) === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|1232 |1863|3398 |1881|6151 |1897|7555 |1920|4433 |1925|7167 |1930|7658 |1935|8144 |1941|6926 |1959|10832 |1970|14760 |1979|18895 |2000|18886 |2011|18402 |2012|18078 |2013|17787 |2014|17606 |2015|17563 |2016|17369 |2017|17075 |2018|16937 |2019|16999 }} === Tautības === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1863|| 3398|| 492|| 114|| krievi|| 0|| 14|| 0|| 1802|| 0|| 0|| 970|| 0|| 6 |- | 1881|| 6151|| 1988|| 107|| krievi|| 0|| 3|| 0|| 2858|| 4|| 0|| 1189|| 0|| 2 |- | 1897|| 7555|| 3940|| 120|| 6|| 0|| 25|| 8|| 2296|| 0|| 2|| 1152|| 4|| 2 |- | 1925|| 7167|| 5507|| 89|| 2|| nez.|| 43|| 22|| 1025|| nez.|| 4|| 378|| nez.|| 97 |- | 1930|| 7658|| 5937|| 95|| 44|| nez.|| 41|| 22|| 968|| nez.|| 11|| 448|| nez.|| 92 |- | 1935|| 8144|| 6358|| 100|| 59|| nez.|| 68|| 35|| 953|| nez.|| 12|| 451|| nez.|| 108 |- | 1989|| 21439|| 14097|| 4849|| 680|| 839|| 201|| 144|| 52|| 359|| 14|| 25|| 46|| 132 |- | 2000|| 18886|| 14393|| 2745|| 481|| 346|| 202|| 129|| 25|| 444|| 14|| nez.|| nez.|| 107 |- | 2011|| 18402|| 15309|| 1897|| 340|| 262|| 138|| 133|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 323 |} == Tautsaimniecība == == Izglītība == [[Attēls:Tukums (41).jpg|thumb|right|200px|[[Tukuma Raiņa ģimnāzija]]]] Tukumā atrodas [[Latvijas Universitāte]]<nowiki/>s (pirms tam [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas)]] Tukuma filiāle. Pilsētā darbojas arī sešas vispārizglītojošās skolas. No tām viena ir ģimnāzija ([[Tukuma Raiņa ģimnāzija]]), divas vidusskolas ([[Tukuma 2. vidusskola]] un [[Tukuma 3. vidusskola]]) un viena vakara un neklātienes skola (Tukuma vakara un neklātienes vidusskola), kā arī trīs pamatskolas ([[Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola]], [[Tukuma 2. pamatskola]] un Tukuma internātpamatskola). Par jaunākajiem tukumniekiem rūpējas 5 pirmskolas izglītības iestādes. Bez šīm izglītības iestādēm šeit darbojas arī [[Tukuma Mūzikas skola]] un [[Tukuma Mākslas skola]], kurās skolēni var darboties ārpusskolas nodarbībās. Sporta nodarbības piedāvā Tukuma Sporta skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukums.lv/sports/tukuma-sporta-skola/973-drzum-vairk|title=Tukuma sporta skola|publisher=Tukums.lv|accessdate={{dat|2012|2|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Kultūra == Tukumā darbojās Kultūras nams, kas ir daudzfunkcionāla pašvaldības kultūras institūcija, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt kultūras un mākslas pieejamību un mūžizglītību pilsētas un novada iedzīvotājiem. Tas veic saimniecisko un administratīvo darbu, organizē amatiermākslas kolektīvu nodarbības, kā arī īsteno pasākumus un citas kultūras nama aktivitātes, balstoties gan gadiem krātās tradīcijās, gan domājot par pilsētas un kultūras nama attīstību nākotnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukumakn.lv/par-mums|title=Par Tukuma pilsētas Kultūras namu|website=Tkna|access-date=2022-05-21|language=en}}</ref> Tukuma muzejs ir kultūrvides muzejs, kura krājumā ir izcila Latvijas modernās mākslas un [[Historisms (arhitektūra)|historisma]] laikmeta muižu kungu māju interjera kolekcijas, [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]], [[Kandavas novads|Kandavas]] novadu kultūrvēstures liecības, tostarp arī šo novadu etnogrāfisko tērpu un tekstīliju kolekcija, kas papildinās galvenokārt dāvinājumu veidā. Muzeja ekspozīcijas, mākslas, vēstures un etnogrāfijas izstādes, izglītojošās programmas, tālākizglītības kursi un kultūras pasākumi, plašais zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju klāsts top pētnieciskā darba rezultātā un sadarbībā ar daudziem Latvijas muzejiem un citām pētnieciskajām un atmiņas institūcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumamuzejs.lv/lv#par-muzeju|title=Tukuma muzejs|website=www.tukumamuzejs.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> Tukuma bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas iegūšanas un pašizglītošanās vieta. Tā nodrošina informācijas avotu sistematizāciju, kā arī drukāto darbu, elektronisko avotu un citu dokumentu pieejamību iedzīvotājiem. Bibliotēka iedzīvotājiem nodrošina vairāk kā 73 800 drukāto darbu, 90 periodisko izdevumu, bezmaksas pieeju internetam un bibliotēkas veidotajām un abonētajām datubāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://biblioteka.tukums.lv/par-mums/|title=Par mums|last=Ievitis|first=Egmonts|website=Tukuma bibliotēka|access-date=2022-05-21|language=lv-LV}}</ref> == Uzņēmējdarbība == [[Tukuma novads|Tukuma novadā]] pēc teritorijas ir izvietotas dažādas [[uzņēmējdarbība]]s nozares. Divas galvenās rūpniecības teritorijas ir Tukums un [[Pūre]]. Pakalpojumu un tirdzniecības zona izvietota Tukuma pilsētā. Lauksaimniecības un mežistrādes teritorijas aptver gandrīz visu pārējo novadu. Tukuma pilsēta atrodas ērtā vietā arī no loģistikas viedokļa, jo pilsēta atrodas pāris kilometru attālumā no [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] autoceļa (Rīga - Ventspils). Attālums līdz [[Rīga]]i – 66 km, [[Ventspils|Ventspilij]] – 125 km, [[Liepāja]]i – 168 km, [[Jelgava]]i – 54 km. Pilsētai cauri ved dzelzceļš, pa kuru regulāri kursē pasažieru vilcieni uz Rīgu un [[Jūrmala|Jūrmalu]], kā arī notiek kravu pārvadājumi. Cits nozīmīgs infrastruktūras objekts ir lidosta – [[Lidosta "Jūrmala"|Jūrmala Airport]]. Lidosta atrodas aptuveni 5 km no Tukuma robežas. Lielākie uzņēmumi Tukumā ir "AS Tukuma piens", "SIA Skonto Plan Ltd", "SIA Skonto būve", "SIA Dekšņi", "SIA CSK Steel", "AS Tukuma straume", "SIA Vītoli AMI" un "SIA Telms".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukums.lv/lv/media/997/download|title=Uzņēmējdarbības vide Tukuma pilsētā un novadā|access-date=2022. gada 23. maijs}}</ref> == Sports == Tukumā darbojās Sporta skola, kura dibināta [[1954. gads|1954 .gadā]]. Tajā ir 6 profesionālās ievirzes programmas: [[basketbols]], [[Šaušana|ložu šaušana]], [[vieglatlētika]], [[volejbols]], [[futbols]] un [[mākslas vingrošana]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukumasportaskola.lv/par-skolu|title=Par skolu {{!}} Tukuma sporta skola|website=www.tukumasportaskola.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> Pilsētā ir arī ledus halle ar 58 x 28 m lielu ledus laukumu un tribīnēm ar 820 sēdvietām skatītājiem un tikpat daudz stāvvietām. Ledus laukums atbilst treniņu un sacensību rīkošanas prasībām [[Hokejs|hokejā]] un [[Daiļslidošana|daiļslidošanā]]. Ikdienā hallē regulāri trenējas „Hokeja klubs Tukums” jaunie hokejisti un daiļslidotāji, kā arī amatieru hokeja komandas, notiek vietējā mēroga hokeja čempionāta spēles, bet darba dienu rīta stundās un nedēļas nogalēs darbojas publiskā slidotava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tlh.lv/lv/pakalpojumi/ledus-laukums|title=Tukuma Ledus Halle - Ledus laukums|website=www.tlh.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> Tukumā ir tādi sporta klubi, kā [[FK Tukums 2000]], [[HK Tukums]] (hokejs), [[BK Tukums]] (basketbols), Tukuma vieglatlētikas klubs un Riteņbraukšanas klubs "KMK".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukums.lv/lv/sporta-klubi|title=Sporta klubi {{!}} Tukuma novada dome|website=www.tukums.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Tukums, piemineklis "Tukuma ozols" 1999-11-06 - panoramio.jpg|thumb|A. Dumpes piemineklis]] * [[Arta Dumpe|Artas Dumpes]] piemineklis - uzstādīts [[1975. gads|1975. gadā]]. Lai arī pieminekļa nosaukums ir "Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem" un oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, tēlniecei jau tad, kad pieminekli veidojusi, bijusi arī pieminekļa būtības otrā versija. Viņa šo pieminekli veidoja kā latviešu spēka simbolu - vientuļu [[Kurzeme]]s ozolu lauka vidū, ar nosaukumu "Ozols - spēka zari". Tā vidū atrodas māte, kas satur abās malās dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Pieminekli-un-skulpturas/Artas-Dumpes-piemineklis-Tukuma|title=Artas Dumpes piemineklis Tukumā - Pieminekļi un skulptūras - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> [[Attēls:Durbes pils - Manor house - panoramio (1).jpg|thumb|[[Durbes muiža|Durbes pils]]]] * [[Durbes muiža|Durbes pils]] - uzbūvēta [[1671. gads|1671. gadā]] un vairākkārt pārbūvēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Muizas-un-pilis/Durbes-pils|title=Durbes pils - Muižas un pilis - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> Pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigu un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par [[Vācbaltieši|vācbaltu]] kultūru. Tā uzskatāma par vienu no [[Kurzeme]]s [[Klasicisms|klasicisma]] arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumamuzejs.lv/lv/durbes-pils#par-durbes-pili|title=Tukuma muzejs|website=www.tukumamuzejs.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * Pils tornis - uzskata, ka pils celtniecība uzsākta [[1277. gads|1277. gadā]]. No lielās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils saglabājies vien neliels mūra fragments, savukārt [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uzbūvētajā pils tornī pārmaiņus atradušās telpas gan cietuma, gan kroņa magazīna (labības klēts) vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Muzeji-kolekcijas-un-izstazu-telpas/Tukuma-Pils-tornis-1|title=Tukuma Pils tornis - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * Mākslas muzejs - Tukumā atrodas pirmais mākslas muzejs Latvijā, kurš izveidots [[1935. gads|1935. gada]] decembrī, bet pirmo izstādi vēris vaļā [[1936. gads|1936. gada]] janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Muzeji-kolekcijas-un-izstazu-telpas/Tukuma-Makslas-muzejs-1|title=Tukuma Mākslas muzejs - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * Galerija "Durvis" - apskatāmas mūsdienu mākslas izstādes un nopērkami suvenīri piemiņai no Tukuma. Senatnīgo elpu galerijai piešķir tās iekārtošanas laikā atklātas 18. gadsimta [[rokoko]] stila durvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Muzeji-kolekcijas-un-izstazu-telpas/Galerija-Durvis-1|title=Galerija "Durvis" - Muzeji, kolekcijas un izstāžu telpas - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * [[Brīvības laukums (Tukums)|Brīvības laukums]] - vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Līdz [[1990. gads|1990. gadam]], pašā pilsētas centrā, savu vietu bija ieņēmis [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis, bet mūsdienās laukumu rotā soliņi atpūtai, krāšņas puķu dobes un strūklaka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Ekas-ielas-un-citas-buves/Brivibas-laukums-ar-struklaku|title=Brīvības laukums ar strūklaku Tukumā - Ēkas, ielas un citas būves - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovica]] piemineklis - par godu [[Latvijas Valsts simtgade|Latvijas valsts simtgadei]] Tukuma vecpilsētā [[2018. gads|2018. gada]] novembrī tika atklāts Z. A. Meierovica piemineklis. Tā autori ir tēlnieki [[Zane Elerte]], [[Matīss Kalniņš]] un arhitekte [[Liene Līce]]. Tas atrodas skvērā pie Lielās un [[Jaunā iela (Tukums)|Jaunās ielas]] krustojuma, netālu no [[Brīvības laukums (Tukums)|Brīvības laukuma]] un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Pieminekli-un-skulpturas/Zigfrida-Annas-Meierovica-piemineklis|title=Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis - Pieminekļi un skulptūras - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> * [[Durbes estrāde (Tukums)|Durbes estrāde]] - Durbes parks kā kultūras norišu vieta izmantota jau sen. Tajā tikuši rīkoti [[Līgo svētki|Līgo]] svētki, lai izkoptu vietējo sabiedrisko dzīvi. [[1928. gads|1928. gadā]] pirmajos [[Tukuma novads|Tukuma novada]] dziesmu svētkos kā goda viesi piedalījās dzejnieks [[Rainis]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Gustavs Zemgals]] un citas augstas valsts amatpersonas. [[1957. gads|1957. gadā]] Durbes estrāde tika nopostīta lielajā vētrā, [[1963. gads|1963. gadā]] tika uzbūvēta mūsdienās redzamā Durbes estrādes koka konstrukciju būve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Ekas-ielas-un-citas-buves/Durbes-estrade|title=Durbes estrāde - Ēkas, ielas un citas būves - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2022-05-21}}</ref> == Ievērojamas personības == Tukumā dzimuši: {{columns |width=450px |col1= *[[Artis Kampars]] (1967), politiķis; * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis; * [[Bruno Kalniņš]] (1899—1990), politiķis; * [[Harijs Dīkmanis]] (1895—1979), latviešu [[joga]]s skolotājs un [[Indija]]s garīgo tekstu tulkotājs latviešu valodā. * [[Edgars Andersons]] (1920–1989), latviešu vēsturnieks; * [[Dainis Kūla]] (1959), [[vieglatlētika|vieglatlēts]]; * [[Ingeborga Levita]] (1926—2008), latviešu dzejniece un redaktore; *[[Georgs Andrejevs]] (1932—2022), ārsts un politiķis; *[[Igors Činnovs]] (''Чиннов'', 1909—1996), [[krievi|krievu]] dzejnieks; *[[Johans Gotlībs Groške]] (1760—1828), [[hercogs Pēteris|hercoga Pētera]] galma ārsts, [[Pētera akadēmija]]s fizikas un dabaszinātņu profesors; * [[Ieva Zunda]] (1978), [[vieglatlēte]]; * [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis, [[Latvijas Valsts policija|Valsts Policijas]] priekšnieks; * [[Jevgēņijs Kosmačovs]] (1988), [[futbols|futbolists]]; |col2= * [[Kristaps Blanks]] (1986), [[futbols|futbolists]]; * [[Madara Botmane]] (1987), aktrise un kostīmu māksliniece; * [[Maija Doveika]] (1980), aktrise; * [[Mārtiņš Egle]] (1980), cīkstonis; *[[Mārtiņš Kukulis]] (1984), [[bokseris]]; *[[Mārtiņš Staķis]] (1979), politiķis un uzņēmējs; *[[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts; * [[Mordehajs Nuroks]] (1879—1962), politiķis; * [[Rihards Lomažs]] (1996), [[basketbolists]]; *[[Ritvars Rugins]] (1989), [[futbols|futbolists]]; * [[Samanta Tīna]] (1989), dziedātāja; * [[Sonora Vaice]] (1969), operdziedātāja; * [[Žoržs Tikmers]] (1957), sporta organizators }} == Sadraudzības pilsētas == Tukumam ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām: {{columns |width=350px |col1= * {{vieta|Polija|Andrihova}} * {{vieta|Izraēla|Bnei Aiša}} * {{vieta|Latvija|Dobele}} * {{vieta|Dānija|Frederiksverka}} * {{vieta|Ukraina|Izjuma}} * {{vieta|Moldova|Ghelauza}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Gruzija|Honi}}<ref name= "sadraudziba">[https://www.tukums.lv/lv/starptautiska-sadarbiba Starptautiskā sadarbība] tukums.lv 2022. gada 9. jūlijā</ref> * {{vieta|Latvija|Kandava}} * {{vieta|Baltkrievija|Koreļiči}} * {{vieta|Krievija|Krasnogorska}} |col2= * {{vieta|Latvija|Kuldīga}} * {{vieta|Dānija|Lejre}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Lietuva|Pluņģe}} * {{vieta|Igaunija|Saku}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Zviedrija|Strengnēse}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Francija|Šenevjēra}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Vācija|Šēsele}} * {{vieta|Lietuva|Šilale}}<ref name= "sadraudziba"></ref> * {{vieta|Zviedrija|Tidaholma}} }} == Skatīt arī == * [[Tukuma novads (2021)|Tukuma novads]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Tukums}} * [https://www.tukums.lv/lv Tukuma novada dome] * [http://www.tukums.info/ Tukuma informācijas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20090729084050/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas?lang=1 Tukuma tūrisma informācijas centrs] {{Tukuma pilsētas daļas}} {{Tukuma novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Tukuma rajons}} {{Tukuma apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Tukums| ]] ngka3nyavp9p61s196w1bbbucm0bwpg Vācijas pilsētu uzskaitījums 0 5899 3669119 3667640 2022-08-11T08:45:13Z Calle Cool 33095 coa wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:Wappen von Abenberg.png|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Adorf Wappen.svg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Achern (Baden).svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Achim.png|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Aichach.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Albstadt.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Alzenau.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-NI 03-2-54-002 Alfeld COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Altdorf bei Nuernberg.png|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Altentreptow.PNG|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altoetting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Amöneburg.png|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Amorbach.png|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hansestadt Anklam V2.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Ansbach.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Apolda.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Arzberg (Oberfranken).svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-010 Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Arnstadt.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Arnstein (Unterfranken).svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Artern Unstrut.png|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Aßlar.png|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Attendorn.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Aub.png|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Abensberg.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Aach.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coa Aalen.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ahrensburg.svg|23px]] || [[Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bacharach.png|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat_of_arms_of_Ballenstedt.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baunach.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Baunatal.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Aibling.png|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Arolsen.png|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Belzig.png|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt bad-bergzabern.jpg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Berka.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bevensen.png|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bramstedt.png|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Buchau.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrheim.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bad Dürkheim.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Doberan (nach Treske) COA.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Elster.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Baden-Baden.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gottleuba-Berggiesshuebel SVG.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Griesbach im Rottal.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad hoenningen.png|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Homburg vor der Höhe.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Camberg.png|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Karlshafen.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Köstritz.png|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bad Krozingen.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Langensalza.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Bad Lippspringe.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad-Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lobenstein.png|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Neustadt (Saale).png|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Nenndorf.png|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Orb.png|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Staffelstein.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwalbach.png|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Bad-Teinach-Zavelstein-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Bad-tenn.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Waldsee.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Vilbel.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wildbad.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wildungen.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Windsheim.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Bad Wurzach Wappen.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Segeberg Wappen.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sooden-Allendorf.png|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden-Salmuenster.png|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bebra.png|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Berlin.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bernburg (Saale).png|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Betzenstein.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Berching.png|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bingen.png|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofsheim Rhoen.png|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Buedelsdorf Wappen.png|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Biedenkopf.png|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buedingen Hessen.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Büren (Westfalen).svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Biesenthal.png|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bleicherode.png|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bleckede.png|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Blumberg.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bodenwerder.png|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bogen.png|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Bochum.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Braubach.png|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Braunfels.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Bredstedt Gemeinde Wappen.png|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bruchköbel.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Brunsbuettel-Wappen.png|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Butzbach.png|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Buchholzer wappen.jpg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Buxtehude.png|23px]] || [[Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-015 Burg COA.png|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgau (Schwaben).svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burghausen.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgkunstadt.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg Stargard.PNG|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:CoABurgstaedt.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Zarrentin-Wappen.PNG|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Zehdenick.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Zeil a. Main.png|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zierenberg.png|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zschopau.png|23px]] || [[Cšopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Zwönitz coa.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Zwiesel.png|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Demmin.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Dettelbach.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Delitzsch.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Dinkelsbühl.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Dinklage coat of arms.png|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen stadt diez.gif|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Donzdorf.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Drebkau.png|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ebeleben.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ebersbach an der Fils.png|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ebermannstadt.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen EN.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Eggenfelden.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Eibelstadt.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Coat_of_arms_of_Einbeck.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:CoA Eutin.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Thüringen).png|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eislingen.png|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ellingen.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ellrich.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Elsfleth.png|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eltmann.png|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eppstein.png|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Erbach (Odenwald).svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Erbendorf.png|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Erlenbach am Main.png|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ettenheim.png|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ehrenfriedersdorf.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Falk Vogtl coat of arms.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Vallendar.png|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vetschau.png|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Feuchtwangen.png|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vellmar.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Fehmarn Stadt-Wappen.png|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.png|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Visselhövede.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuessen.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Floeha.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Floersheim am Main.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Florstadt.png|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Volkmarsen.png|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Forchheim.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Frankenau.png|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankenberg.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt am Main.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen frauenstein.PNG|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga (pilsēta)|Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Freystadt.png|23px]] || [[Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Freising.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Friedberg in Bayern.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Friedberg-Hessen.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichroda.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichsdorf Taunus.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichshafen.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Friedrichstadt Wappen.png|23px]] || [[Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Garz-Wappen.PNG|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Garding Wappen.png|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Garching b Muenchen seal.gif|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gau-Algesheim.png|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Gartz Oder.png|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gedern.png|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gefrees.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisenfeld.png|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-Geisenheim.png|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gelnhausen.png|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gemünden.png|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gemünden (Wohra).png|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Goeppingen.png|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Germering.png|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gernsheim.png|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gerolzhofen.png|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Gersfeld (Rhön).png|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gersthofen.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gößnitz (Thüringen).png|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gefell.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Geesthacht-Wappen.png|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ginsheim-Gustavsburg.png|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Gütersloh.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Giengen an der Brenz.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gießen.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gladenbach.jpg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Glashütte.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Glauchau.png|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:CoA of Glücksburg (Ostsee).svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Glinde Wappen.png|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Gnoien-Wappen.PNG|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golssen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Gotha-Wappen.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:WappenGreding.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Greiz coa.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Greussen.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Grebenau.png|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Grebenstein.png|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimmen.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grünberg.png|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossalmerode.png|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossraeschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gudensberg.png|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gundelfingen an der Donau.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hadamar.png|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haiger.png|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Halle (Saale).svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hallstadt.svg|23px]] || [[Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Harburg (Schwaben).jpg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Hardegsen.png|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Haßfurt.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Cham.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.png|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Paulus1.jpg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Höchstadt an der Aisch.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Heide Wappen.png|23px]] || [[Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Heideck.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenau.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heiligenhafen.png|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilsbronn.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Heitersheim.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heusenstamm.png|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Helmbrechts.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappenhemau.png|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemsbach Bergstrasse.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:WappenHeppenheim.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Herborn Stadtwappen.png|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen HeringenWerra.jpg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Herrieden.png|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hersbruck coat of arms.png|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Hessisch-Lichtenau.png|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Höxter.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Hilpoltstein Wappen.jpg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hirschau.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschhorn Neckar.png|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hofgeismar.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hofheim am Taunus.png|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Holzgerlingen.png|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Hollfeld.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hungen.png|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Husum Stadtwappen.png|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Ichenhausen.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ueckermuende.png|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Immenstadt im Allgaeu.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Immenhausen.png|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ingolstadt.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Izerlone]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Isny.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.png|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:W stadt katzenelnbogen.jpg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Calau.png|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Karben.png|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Kassel.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen kaub.gif|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kaufbeuren.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kelheim.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Kelkheim-Wappen.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kellinghusen-Wappen.png|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kemnath.png|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigstein.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Königstein im Taunus.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchheim unter Teck.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kolbermoor.png|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Colditz.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Cottbus.png|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Krakow am See.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kranichfeld.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Creuzburg.png|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Creußen.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Krempe-Wappen.png|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Crivitz.PNG|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Krumbach Schwaben.png|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Kulmbach.png|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Quickborn Stadtwappen.PNG|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Laubach.png|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Lauenburg Elbe Wappen.png|23px]] || [[Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Leun.png|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leipheim.png|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Leutershausen.png|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Loeningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lich (Hessen).png|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenberg-Oberfranken.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen limburg color.png|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lindenberg im Allgaeu.png|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Linden (Hessen).png|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindenfels.png|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Luetjenburg Wappen.png|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lollar.png|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lorch (Rheingau).png|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsfelde.png|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lucka.png|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lūkenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Maintal.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Maxhuette.jpg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Marbach am Neckar.png|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Markdorfer Wappen.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappenmar.png|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Marktoberdorf.png|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Marne Wappen.png|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen meißen.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Meuselwitz.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meldorf-Wappen.png|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Moelln Wappen.png|23px]] || [[Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Mendig wappen.jpg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muellrose.png|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Muensingen.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Muenstermaifeld.png|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mittenwalde.png|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Mitterteich.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen mittweida.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Muelheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Murrhardt.png|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Nagold-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nastätten.png|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Naumburg.jpg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Höchstädt a. d. Donau.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Neuenrade.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neukirchen (Knüll).png|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumarkt Oberpfalz.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Neunburg Wappen.png|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Holstein.png|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt am Kulm.png|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt a d Waldnaab.png|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Neu-Ulm.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neckargemuend.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsteinach.png|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Noerdlingen.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Nuertingen.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Niebuell-Wappen.png|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nidda.jpg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Niddatal.png|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Niedenstein.png|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Nienburg wappen.jpg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Nierstein.png|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Nordhorn.jpg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Obernburg aMain.png|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Obernkirchen.png|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberursel Taunus.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberweissbach.png|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Olbernhau plain.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Oldenburg in Holstein Wappen.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Olching.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Oranienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ortenberg (Hessen).png|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburken.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Ostheim vor der Rhön.png|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappenparsbergs.png|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Papenburg.png|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Peine.jpg|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Perleberg.png|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen paf.JPG|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfarrkirchen.jpg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coa Pfullingen.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Pinneberg.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Plau am See Wappen1.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pleystein.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Ploen.png|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lengefeld.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Polch.png|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Pohlheim.png|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Premnitz.png|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pressath.png|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Preetz S-H.png|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Puchheim.png|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:COA Rauenberg-Kraichgau.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Raunheim.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rathenow.png|23px]] || [[Rātenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Regen.png|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rehburg-Loccum.png|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rendsburg.png|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coa Germany Town Renchen.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rhens.png|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rethem (Aller).png|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen roetz.png|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Rehau Wappen.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Richtenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rinteln.jpg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rüdesheim am Rhein.png|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedlingen.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Reichelsheim (Wetterau).png|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Rīselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt rodalben.jpg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rodenberg.gif|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronnenberg.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rotenburg an der Fulda.png|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Rothenburg ob der Tauber.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen rothenburg ol.png|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Rothenfels.png|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Runkel.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen St Georgen im Schwarzwald.png|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Scheinfeld.png|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schelklingen.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Schenefeld.png|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoensee.png|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeppenstedt.jpg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schifferstadt 2.png|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Schlitz.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Schillingsfürst.png|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schiltach.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlotheim.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schluechtern.png|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Schorndorf.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schrobenhausen.png|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtallendorf.png|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.png|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtprozelten.png|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Staufenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stendal.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Stuehlingen.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stollberg-Erzgebirge.png|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Stolpen.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova]] || ''Storkow'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Schwalmstadt Germany Coat of Arms Wappen.jpg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Schwarzenbek Wappen.png|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenborn.png|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Schwäbisch Gmünd Wappen.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaan.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schwentinental Wappen.png|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Thalheim.png|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhuette COA.png|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen teublitz.gif|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Teuchern.png|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Teupitz.png|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templina]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Tengen.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Tettnang.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Toenning-Nordfriesland-Wappen.png|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Titisee-Neustadt.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Torgelow.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Tornesch Wappen.png|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Trebbin.png|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Ulm.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms Waldkirch Breisgau.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wetzlar Wappen neu.png|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Waechtersbach.png|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Weil der Stadt.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weil am Rhein.png|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:WappenWeilheiminOberbayern.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weimar.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinstadt.png|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.png|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Welzheim.png|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.png|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wedel color.gif|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Witzenhausen.png|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wildberg-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wildeshausen.png|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wilster-Wappen.png|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.png|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen winsen.jpg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wismar.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-375 Wittenberg COA.png|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenberge.png|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wiesbaden.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wiesensteig.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfach.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfenbuettel.png|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfhagen.png|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratšhauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfstein.png|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wunstorf.png|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Salzgitter.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Saalfeld.svg|23px]] || [[Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Selb.png|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Selbitz.png|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Senden.png|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Sehnde.png|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Suessen.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Solms.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Sontra.png|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Soest-coa.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Suhl.png|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Hemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] nfey5qqrru9jrlhwsdmtuk40ymz1xov Likums un taisnīgums 0 11451 3669108 3582834 2022-08-11T07:58:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{ES partijas infokaste| vārds=Prawo i Sprawiedliwość| logo=[[File:Logo PiS Jasne.png|150px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001. gadā| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=17| parlaments=Seims - 216 no 460<br />Senāts - 56 no 100| statuss=| web=http://www.pis.org.pl| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Likums un taisnīgums''' ({{val-pl|Prawo i Sprawiedliwość , PiS}}) ir [[konservatīvisms|konservatīva]] partija [[Polija|Polijā]]. Šobrīd (2016) tā ir valdošā partija Polijā. Partiju 2001. gadā dibināja dvīņubrāļi [[Lehs Kačiņskis|Lehs]] un [[Jaroslavs Kačiņskis|Jaroslavs]] Kačiņski uz labējās politiskās partijas [[Solidaritātes vēlēšanu akcija]] (''Akcja Wyborcza Solidarność, AWS'') bāzes. 2005. gada vēlēšanās partija ieguva lielāko balsu skaitu. 2005. gada 23. decembrī Lehs Kačiņskis kļuva par [[Polijas prezidenti|Polijas prezidentu]], bet 2006. gada 14. jūlijā Jaroslavs Kačiņskis kļuva par premjerministru. 2007. gada vēlēšanās partija ieguva 32.1% balsu, taču ierindojās tikai otrajā vietā un nokļuva opozīcijā. 2010. gada 10. aprīlī Lehs Kačiņskis gāja bojā [[Smoļenskas aviokatastrofa|aviokatastrofā]]. 2015. gada vēlēšanās partija ieguva lielāko balsu skaitu (37.58%) un kļuva par valdošo partiju. == Partijas uzskati == Kaut arī konservatīva, ekonomiski partija ir drīzāk [[kreisa politika|kreisi]] noskaņota. Partija ir par valsts iejaukšanos ekonomikas procesos, vairāku sabiedrībai svarīgu nozaru saglabāšanu valsts rokās, ir par valsts garantētu aizdevumu sistēmu mājokļu iegādei un [[PVN]] samazināšanu vairākām preču grupām. Partija balstās uz [[Romas katoļu baznīca]]s uzskatiem daudzos jautājumos. Tā ir pret [[eitanāzija|eitanāziju]], [[aborts|abortiem]], [[viendzimuma laulības|viendzimuma laulībām]], par [[nāvessods|nāvessoda]] ieviešanu. Partija deklarē sevi kā niktu cīnītāju pret [[korupcija|korupciju]]. Ārpolitikā partija ir par labu attiecību uzturēšanu ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā atbalstīja [[Irākas karš|Irākas karu]]. Ir par [[Eiropas Savienība|ES]] attīstību, strikti ievērojot Polijas intereses. {{Polija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas politiskās partijas]] 95vbserx55qz5ua4ohtwfg1xieniga7 Pilsoņu platforma 0 11453 3669112 2374609 2022-08-11T08:07:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{novecojis}} {{ES partijas infokaste| vārds=Platforma Obywatelska| logo=[[Attēls:Platforma Obywatelska.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001.g| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=15, [[EPP]]| parlaments=Seims - 230 no 460<br />Senāts - 62 no 100<br />Eiroparlaments - 25 no 51| web=http://www.platforma.org| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Pilsoņu platforma''' (''Platforma Obywatelska, PO'') ir [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] [[Politiskā partija|partija]] [[Polija|Polijā]]. Vadībā no 2007. gada. Partijas līderis ir Polijas premjerministrs [[Eva Kopača]]. Dibināja 2001.gadā vairāki liberāli noskaņoti politiķi. Partijas līderis ir [[Donalds Tusks]], kurš 2005.gada Polijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā zaudēja uzvarētājam - [[Lehs Kačiņskis|Leham Kačiņskim]]. == Partijas uzskati == Partija ir par atlikušo valsts uzņēmumu privatizāciju, visiem vienādu nodokļu likmi, vietējo varas iestāžu decentralizāciju, [[arodbiedrības|arodbiedrību]] tiesību samazināšanu, privātas medicīnas attīstību, vienpalātas Seima izveidošanu ar samazinātu deputātu skaitu, ekonomikas apmācības ieviešanu skolās. {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas politiskās partijas]] qx8t68k29l36i93tsy6tuuqqsd18iw8 3669113 3669112 2022-08-11T08:08:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{novecojis}} {{ES partijas infokaste| vārds=Platforma Obywatelska| logo=[[Attēls:Platforma Obywatelska.jpg|100px]]| valsts=[[Polija]]| dib=2001.g| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=15, [[EPP]]| parlaments=Seims - 230 no 460<br />Senāts - 62 no 100<br />Eiroparlaments - 25 no 51| statuss=| web=http://www.platforma.org| Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Pilsoņu platforma''' (''Platforma Obywatelska, PO'') ir [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] [[Politiskā partija|partija]] [[Polija|Polijā]]. Vadībā no 2007. gada. Partijas līderis ir Polijas premjerministrs [[Eva Kopača]]. Dibināja 2001.gadā vairāki liberāli noskaņoti politiķi. Partijas līderis ir [[Donalds Tusks]], kurš 2005.gada Polijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā zaudēja uzvarētājam - [[Lehs Kačiņskis|Leham Kačiņskim]]. == Partijas uzskati == Partija ir par atlikušo valsts uzņēmumu privatizāciju, visiem vienādu nodokļu likmi, vietējo varas iestāžu decentralizāciju, [[arodbiedrības|arodbiedrību]] tiesību samazināšanu, privātas medicīnas attīstību, vienpalātas Seima izveidošanu ar samazinātu deputātu skaitu, ekonomikas apmācības ieviešanu skolās. {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas politiskās partijas]] eymtx5avk3z8swach6p0os13t4k07yu Polijas zemnieku partija 0 11487 3669033 3090967 2022-08-10T20:12:54Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{ES partijas infokaste |vārds=''Polskie Stronnictwo Ludowe'' |logo=[[Attēls:Polnische Bauernpartei (PSL) Logo.svg|150px]] |valsts=[[Polija]] |dib=1895. gadā |ideo=[[agrārisms]] |eiroparl=4 |parlaments=Seims - 15 no 460<br />Senāts - 2 no 100 |statuss=opozīcija |web={{URL|www.psl.org.pl}} |Skat. arī=[[Polijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Polijas zemnieku partija''' ({{val|pl|Polskie Stronnictwo Ludowe, PSL}}) — [[Agrārisms|agrāra]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Polija|Polijā]]. Viena no vecākajām Polijas politiskajām partijām. Radās 1895.gadā [[Austroungārija]]s teritorijā, un tai bijuši pārstāvji jau Austroungārijas parlamentā [[Vīne|Vīnē]]. Partijas vārds starp pasaules kariem saistīts ar vienu no tā laika ievērojamākajiem Polijas politiķiem — [[Vincents Vitoss|Vincentu Vitosu]] (''Wincenty Witos''). Vitoss starpkaru Polijā bija vairākkārtējs Polijas premjers un viens no galvenajiem [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] politiskajiem pretiniekiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā partijas biedrs [[Staņislavs Mikolajčiks]] (''Stanisław Mikołajczyk''), bija Polijas emigrācijas valdības vadītājs. Pēc kara viņš atgriezās Polijā politiski mēģinot pretoties komunistu nākšanai pie varas, bet, kad tas neizdevās, pameta valsti. Polijas zemnieku partija tomēr izdzīvoja visus komunistu valdīšanas gadus, lai arī bija [[Polijas apvienotā strādnieku partija|Polijas apvienotās strādnieku partijas]] satelīts. 1989.gadā partija ietilpa pirmajā nekomunistiskajā Polijas valdībā, tomēr pēc 1995. gada bija reformēto komunistu — [[Demokrātiskā kreiso savienība|Demokrātiskās kreiso savienības]] sabiedrotie. Partijas līderis — divkārtējs Polijas premjers (1992, 1992-1995) [[Valdemārs Pavlaks]] (''Waldemar Pawlak''). {{politika-aizmetnis}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas politiskās partijas]] e9grmq3odi604wwtladuzbehzr9zv9k Darba partija (Lietuva) 0 11528 3669032 3508565 2022-08-10T20:09:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{ES partijas infokaste| vārds=Darbo partija| logo=[[Attēls:DarbaPartija.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=2003.g| ideo=[[liberālisms]]| eiroparl=5 ([[ALDE]])| parlaments=Seims - 39 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.darbopartija.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} {{Atjaunināt}} '''Darba partija''' (''Darbo partija, DP'') ir [[Liberālisms|liberāla]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Lietuva|Lietuvā]]. 2003. gadā dibinājis [[Krievija|Krievijā]] dzimis naturalizējies Lietuvas uzņēmējs [[Viktors Uspaskihs]] (''Viktoras Uspaskich''). 2004. gada [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] un 2005. gada [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] vēlēšanās procentuāli ieguva visvairāk vēlētāju balsu. Daudzi partijas biedri ir veiksmīgi uzņēmēji. Bieži tiek saukta par populistisku partiju.<ref name=aira>{{Citation |first=Ainė |last=Ramonaitė |title=The Development of the Lithuanian Party System: From Stability to Perturbation |work=Post-Communist EU Member States: Parties And Party Systems |publisher=Ashgate |year=2006 |page=76}}</ref> Programmā galvenā vērība pievērsta valsts sakārtošanai, pārvaldes optimizācijai un cīņai pret korupciju. Pašlaik (2006.g) valdošajā koalīcijā, kurā ieņem vairākus ministru posteņus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas politiskās partijas]] 6iyzq4u9d47le2zhxx0mw2i7nmvxrqc Kārtība un taisnīgums 0 11530 3669035 3463917 2022-08-10T20:14:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{ES partija infobox | vārds= Kārtība un taisnīgums<br />''Tvarka ir teisingumas'' | logo=[[Attēls:LibDemLie.png|100px]] | valsts=[[Lietuva]] | dib= [[2002]]. | ideo=[[liberālisms]], [[nacionālkonservatīvisms]] | eiroparl=2 ([[UEN]]) | parlaments= [[Lietuvas Republikas Seims|Seims]]: 11 no 141 | statuss=valdošā koalīcija | web=http://www.ldp.lt | Skat. arī= [[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]] }} '''Kārtība un taisnīgums''' ({{val-lt|Tvarka ir teisingumas}}; līdz [[2006. gads|2006]]. gadam '''Liberāldemokrātu partija''' — ''Liberalų Demokratų Partija'', ''LDP'') ir [[Liberālisms|liberāla]], [[Nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Lietuva|Lietuvā]]. 2002. gadā partiju nodibināja [[Rolands Pakss]] (''Rolandas Paksas''), izstājoties no [[Liberāļu un centra savienība|Liberālās savienības]]. Rolands Pakss no 2003. līdz 2004. gadam bija ievēlēts par Lietuvas prezidentu, tomēr [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā tika atcelts no amata. Partijai tiek pārmests populisms. Pārmests arī galējs nacionālisms, ko grūti saskatīt tās darbībā. 2004. gada Seima vēlēšanās partija startēja koalīcijā ar Lietuvas brīvības savienību (''Lietuvos liaudies sąjunga "Už teisingą Lietuvą"''). Koalīcijas nosaukums bija "Par kārtību un taisnīgumu" (''Už tvarką ir teisingumą''). 2006. gadā parija mainīja nosaukumu uz "Kārtība un taisnīgums". == Skatīt arī == * [[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]] {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Lietuvas politiskās partijas]] iuianoq60baftbvreo33905d37zqoi7 Jaunā savienība (sociālliberāļi) 0 11553 3669092 3463918 2022-08-11T06:36:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{ES partijas infokaste| vārds=Naujoji sąjunga (socialliberalai)| logo=[[Attēls:NS-SL.png|100px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=1998. gadā| ideo=[[sociālais liberālisms]]| eiroparl=-| parlaments=[[Lietuvas Republikas Seims|Seims]] — 11 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.nsajunga.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Jaunā savienība (sociālliberāļi)''' ({{val|lt|Naujoji sąjunga (socialliberalai), NS}}) ir 1998. gadā dibināta [[Sociālais liberālisms|sociāli liberāla]] [[politiskā partija]] [[Lietuva|Lietuvā]]. Tās vadītājs ir [[Seima priekšsēdētājs]] [[Artūrs Paulausks]] (''Artūras Paulauskas''). Valdībā kopš 2000. gada, iesākumā koalīcijā ar [[Liberāļu un centra savienība|Liberāļu savienību]], bet kopš 2001. gada — [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|sociāldemokrātiem]]. 2004. gada Seima vēlēšanās startēja koalīcijā ar [[Lietuvas sociāldemokrātu partija|Lietuvas sociāldemokrātu partiju]], koalīcijas nosaukums bija "Par darba Lietuvu" (''Už darbą Lietuvai''). Šobrīd (2006. gadā) partija ietilpst valdošajā koalīcijā un Paulausks ir Seima priekšsēdētājs. {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Lietuvas politiskās partijas]] et2rp8oo5dtk03jti1gdgoqjmxc1phe Lietuvas sociāldemokrātu partija 0 11559 3668949 3463919 2022-08-10T16:14:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{ES partijas infokaste| vārds=Lietuvos socialdemokratų partija| logo=[[Attēls:LSDP.png|70px]]| valsts=[[Lietuva]]| dib=1896.g/1989.g| ideo=[[sociāldemokrātija]]| eiroparl=2 ([[PES]])| parlaments= [[Lietuvas Republikas Seims|Seimā]] - 19 no 141| statuss=pozīcija| web=http://www.lsdp.lt| Skat. arī=[[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Lietuvas sociāldemokrātu partija''' (''Lietuvos socialdemokratų partija, LSDP'') ir [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Lietuva|Lietuvā]]. Pašlaik (2014. gadā) tā ir valdošā partija valstī. Kaut arī pirmā sociāldemokrātiskā partija Lietuvā izveidojās 1896. gadā, un partija uzskata sevi par tās mantinieci, mūsdienu partija izveidojās 1989. gadā, apvienojoties [[Lietuvas komunistiskā partija|Lietuvas komunistiskās partijas]] mantiniecei - Lietuvas demokrātiskajai darba partijai (''Lietuvos Demokratine Darbo Partija'') un Lietuvas sociāldemokrātiskajai partijai. Partijas līderis ir [[Aļģirds Butkevičs]], šībrīža [[Lietuvas premjerministrs]]. 2004. gada [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] vēlēšanās startēja koalīcijā ar [[Jaunā savienība (sociālliberāļi)|Jauno savienību (sociālliberāļiem)]], koalīcijas nosaukums bija "Par darba Lietuvu" (''Už darbą Lietuvai''). {{Lietuva aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas politiskās partijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] rfx37sl5qf9tgfk2hx6xib85n5l1b4q Igaunijas Centra partija 0 11580 3668955 3450640 2022-08-10T16:19:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name_english = Igaunijas Centra partija |name_native = Eesti Keskerakond |logo = [[File:Eesti Keskerakond Teillogo.svg|220px]] |colorcode = #017e60 |leader = [[Jiri Ratass]] |predecessor = [[Igaunijas Tautas fronte]] |foundation = 1991. gada 12. oktobris |ideology = [[Centrisms]],<ref>{{Citation |first=Andrejs |last=Plakans |title=A Concise History of the Baltic States |publisher=Cambridge University Press |year=2011 |page=424}}</ref><br>[[Sociālais liberālisms]]<ref>{{Citation |first=Elisabeth |last=Bakke |title=Central and East European party systems since 1989 |work=Central and Southeast European Politics since 1989 |publisher=Cambridge University Press |year=2010 |page=79}}</ref> |position = |colours = Zaļā |headquarters = {{vieta|Igaunija|Tallina}} |website = {{url|http://www.keskerakond.ee}} |seats1_title = ''[[Riigikogu]]'' |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|101|hex=#017E60}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments]] |seats2 = {{Composition bar|1|6|hex=#017E60}} |footnotes = [[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]] |flag = Flag of the Estonian Centre Party.svg }} '''Igaunijas Centra partija''' ({{val|et|Eesti Keskerakond}}) ir [[Sociālais liberālisms|sociāli liberāla]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Izveidojusies 1991. gadā no [[Igaunijas Tautas fronte]]s, kad no tās bija atšķēlušās vairākas citas partijas. Partijas līderis ir [[Jiri Ratass]], pašreizējais Igaunijas premjerministrs. Iepriekš to ilgstoši vadīja [[Edgars Savisārs]], kādreizējais Tautas frontes vadītājs un bijušais Igaunijas valdības vadītājs (1990—1992), kā arī ekonomikas un komunikāciju ministrs pirmajā [[Andruss Ansips|Andrusa Ansipa]] valdībā. Divas reizes ir bijis [[Tallina]]s mērs (2001-2004, 2007—2015). Partija deklarē, ka tā pārstāv Igaunijas vidusšķiras intereses, tomēr liela daļa partijas panākumu vēlēšanās balstījusies uz tās līdera Savisāra harizmas. Partija ir mēreni eiroskeptiska (2003. gadā partijas vairākums bija pret Igaunijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|ES]]). Partijai tiek pārmests populisms, bet Savisāram — autoritāras iezīmes, tomēr tā līdz 2007. gadam bija valdošajā koalīcijā. Vēlēšanās Centra partiju atbalstīja arī daļa Igaunijas [[krievi|krievu]] elektorāta (Igaunijas [[nepilsoņi (Igaunija)|nepilsoņi]] drīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.keskerakond.ee}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas politiskās partijas]] fvbdikhzh7gl8x3flfwbwz0skfvx857 Savienība republikai - Res Publika 0 11763 3669079 2679963 2022-08-11T06:16:41Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{ES partijas infokaste| vārds=Ühendus Vabariigi Eest – Res Publica| logo=[[Attēls:Res Publica.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=2001.g| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=-| parlaments=11. sasaukuma ''Riigikogu'' - 26 no 101| statuss=apvienota ar ''Isamaaliit'' 2006. g.| web=| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Savienība republikai-Res Publika''' (''Ühendus Vabariigi Eest - Res Publica, ÜVE-RP'') bija [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Dibināta kā partija 2001. gadā, kaut arī politiska biedrība ''Res Publika'' dibināta jau 1989. gadā. Partijas pēdējais līderis bija bijušais Igaunijas finanšu ministrs (2003-2005) [[Tāvi Veskimegi]] (''Taavi Veskimägi''). Arī tā laika Igaunijas premjers [[Juhans Partss]] (''Juhan Parts'') ir ''Res Publika'' partijas biedrs. 2006. g. partija apvienojās ar [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienību]], veidojot vienotu partiju [[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība]] (''Isamaa ja Res Publica Liit''). Pašlaik (2007. g.) apvienība ir valdošajā koalīcijā. [[Kategorija:Igaunijas bijušās politiskās partijas]] ffybti2v4hjhmb1xc1igv676x6gow9j Igaunijas Reformu partija 0 11766 3668959 3358369 2022-08-10T16:24:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | country = Estonia | name = Igaunijas Reformu partija | native_name = Eesti Reformierakond | colorcode = #FFDC00 | logo = [[Attēls:Estonian Reform Party logo 2019.svg]] | leader = [[Kaja Kallasa]] | foundation = {{dat|1994|11|18}} | founder = [[Sīms Kallass]] | headquarters = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | ideology = [[liberālisms]],<ref name="Nordsieck">[http://www.parties-and-elections.eu/estonia.html Parties and Elections in Europe: The database about parliamentary elections and political parties in Europe, by Wolfram Nordsieck]</ref><br> [[klasiskais liberālisms]],<ref>[http://www.nsd.uib.no/european_election_database/country/estonia/parties.html NSD, European Election Database]</ref><br>[[tirgus liberālisms]] | position = [[centriski labēja politika|Centriski labēja]] | international = | european = | europarl = | colours = Dzeltens un zils | seats1_title = [[Rīgikogu]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|34|101|hex=#FFDC00}} | seats2_title = [[Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|2|7|hex=#FFDC00}} | website = {{URL|http://www.reform.ee/}} | footnotes = [[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Igaunijā]] }} '''Igaunijas Reformu partija''' (''Eesti Reformierakond, ER'') ir [[Liberālisms|liberāla]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Tai ir lielākā pārstāvniecība [[Rīgikogu|Igaunijas parlamentā]]. Partija ir dibināta 1994. gadā. Tā ir piedalījusies vairumā mūsdienu Igaunijas valdību, tāpēc tās politiskā ietekme un pieredze ir visai liela. Partijas ideoloģija balstās uz klasisko liberālismu [[Miltons Frīdmans|Miltona Frīdmana]] un [[Frīdrihs fon Hajeks|Frīdriha fon Hajeka]] izpratnē. Reformu partijas priekšsēdētāja kopš 2018. gada ir [[Kaja Kallasa]]. 2021. gadā Kallasa kļuva par [[Igaunijas premjerministrs|premjerministri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-jaunajai-premjerministrei-kallasai-jaatjauno-valsts-reputacija.a390307/|title=Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official|http://www.reform.ee/}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas politiskās partijas]] orsjtxus5zmqa96z7v0gd5m8ar7b8qs Tēvzemes savienība (Igaunija) 0 11771 3669078 2679964 2022-08-11T06:15:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{ES partijas infokaste| vārds=Erakond Isamaaliit| logo=[[Attēls:Isamaaliit.png|100px]]| valsts=[[Igaunija]]| dib=1995. g.| ideo=[[konservatīvisms]]| eiroparl=1 ([[PPE/ED]])| parlaments=11. sasaukuma ''Riigikogu'' - 7 no 101| statuss=apvienota ar ''Res Publica'' 2006. g.| web=| Skat. arī=[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Tēvzemes savienība''', arī partija '''"Isamaaliit"''' (''Erakond Isamaaliit, IL'') bija [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Dibināta 1996. gadā, apvienojoties Igaunijas Nacionālās Neatkarības partijai (''Eesti Rahvusliku Sõltumatuse Partei, ERSP'') un partijai ''Isamaa'' (''Rahvuslik Koonderakond "Isamaa"''). Šo partiju kodols bija [[Padomju Savienība|padomju]] laika [[disidents|disidenti]] un tās aktīvi piedalījās Igaunijas neatkarības atgūšanā. Partijas ideoloģija balstās uz [[kristīgā demokrātija|kristīgo demokrātiju]] un [[nacionālisms|nacionālismu]]. Viens no partijas līderiem - [[Marts Lārs]] (''Mart Laar'') divas reizes (1992-1994 un 1999-2002) bija Igaunijas premjers. Kopš 2007. gada ''Riigikogu'' vēlēšanām - valdošajā koalīcijā. Pēdējais (2006. g.) partijas līderis - bijušais Igaunijas izglītības ministrs [[Teniss Lukass]] (''Tõnis Lukas''). 2006. g. partija apvienojās ar [[Savienība republikai - Res Publika|Savienību republikai - Res Publika]], veidojot vienotu partiju [[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība]] (''Isamaa ja Res Publica Liit''). [[Kategorija:Igaunijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] sl26ghl03vka3pxyoko4c4k8qjx4nto Ukraiņu valoda 0 12701 3669123 3658613 2022-08-11T09:22:25Z Mashkawat.ahsan 81441 Video #WPWP wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Ukraiņu valoda | native name = ''українська мова'', ''ukrayins'ka mova'' | pronunciation = {{IPA|[ukrɑˈjinʲsʲkɑ ˈmɔʋɑ]}} | states = [[Ukraina]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Brazīlija]], [[Kazahstāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]], [[Moldova]], [[Ungārija]], [[Baltkrievija]] | speakers = 36,2 miljoni<ref>[http://www.ethnologue.com/language/ukr Ethnologue]</ref> | rank = 26 | familycolor = Indoeiropiešu | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] | fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] | fam4 = [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | nation = {{UKR}}<br>* [[File:Flag of Crimea.svg|20px]] [[Krimas Republika]]<br>* [[File:Flag of Sevastopol.svg|23px]] [[Sevastopole]]<br>{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]] ([[File:Flag of Moldova.svg|23px]] [[Moldova]]) | script = [[Kirilica]] (ukraiņu ortogrāfija) | agency = Ukrainas Valsts Zinātņu akadēmija | map = [[Attēls:Ukrainian lang.svg|center|250px]]<div style="text-align: center;"><small>Ukraiņu valodas areāls</small></div> | iso1 = uk | iso2 = ukr | iso3 = ukr }} '''Ukraiņu valoda''' (''украї́нська мо́ва'', ''ukrayins'ka mova''; {{izrunā|ukraˈjinsʲka ˈmɔva}}), vēsturiski '''ruska''' jeb '''rusinska''' (''ру́ська, руси́нська''), ir [[austrumslāvu valodas|austrumslāvu valoda]]. Tā ir [[Ukraina]]s [[valsts valoda]] un viena no oficiālajām [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s valodām. Lielākā daļa ukraiņu valodas pratēju dzīvo Ukrainā. Ar aptuveni 35 miljoniem ukraiņu valodas pratēju tā ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda pēc krievu un varbūt [[poļu valoda]]s. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto [[kirilica|kirilicu]]. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir [[rusīnu valoda]], ko daži valodnieki uzskata par ukraiņu valodas dialektu, [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. [[File:WIKITONGUES- Vira speaking Ukrainian.webm|thumb|250px|Ukraiņu valoda]] == Vēsture == {{pamatraksts|Rutēņi}} [[Attēls:Map of Ukrainian dialects.png|thumb|left|300px|Mūsdienu ukraiņu valodas dialektu izplatība.]] Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama [[senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu valodā]], kurā no 10. līdz 13. gadsimtam runāja [[Kijevas Krievzeme]]s iedzīvotāji. No 1804. līdz 1917. gada [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijai]], kad [[Austrumukraina]] atradās [[Krievijas impērija]]s sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (''малороссийское наречие русского языка'').<ref name="schools"/> Savukārt [[Rietumukraina|Rietumukrainā]], kas sākotnēji atradās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijā]] un pēcāk [[Austroungārija|Austroungārijā]] par rusīņu valodu (''русинська мова'') sauktā ukraiņu valoda nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.<ref>Pols Vekslers [http://books.google.com/books?id=AP2Hh3LVGaUC&pg=PA309 Purism and Language: A Study in Modern Ukrainian and Belorussian Nationalism] {{en ikona}}, ''Indiana University Press'', ISBN 087750-175-0 (309. lpp)</ref> == Skatīt arī == * [[Ukraiņu alfabēts]] == Atsauces == {{InterWiki|code=uk}} {{atsauces|refs= <ref name="schools">{{grāmatas atsauce |url= http://books.google.com/books?id=HCZi--UtYdEC&pg=PA216 |title= Eternal Russia:Yeltsin, Gorbachev, and the Mirage of Democracy |author= Jonathan Steele |publisher= Harvard University Press |year= 1988 |isbn= 978-0-674-26837-1 |page= 217}}</ref> }} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu valoda| ]] olbq911l5se6b62y7peum8eorr6ua76 Andrejs Rubins 0 14699 3668938 3668401 2022-08-10T15:36:29Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|1|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis {{dat|1978|11|26}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|08|01}}) bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gadā, bērnību pavadīja [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Futbolista karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> Vēlāk trenēja [[Ikšķile]]s bērnu futbola komandu, bija treneru štāba "Ogre" sastāvā. 2019. gadā kļuva par FK Auda galveno treneri, 2022. gadā par Jūrmalas "Spartaka" treneri. Miris 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Grāmata == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] pa1vrz4bxz1oi27z2fycj9xzbhvtx2b Ivars Āboliņš 0 14810 3668995 3640117 2022-08-10T17:43:08Z 78.84.114.35 wikitext text/x-wiki {{novec}} '''Ivars Āboliņš''' ir Latvijas Republikas mediju regulatora NEPLP priekšsēdētājs un bijušais žurnālists. Dzimis 1980.gada 17.martā Rīgā. Kopš 2019. gada ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugu-neplp-vadis-ivars-abolins.a341855/|title=Mediju uzraugu NEPLP vadīs Ivars Āboliņš|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-25|language=lv}}</ref> Iepriekš bijis NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un strādājis lielākajās Latvijas drukātās preses izdevniecībās. Bijis politisko notikumu komentētājs, intervētājs un analītiķis. 2021. gada 30. aprīlī Krievijas Federācija Āboliņu iekļāva savā sankciju, jeb "melnajā sarakstā", pasludināja par "Persona non grata" un liedza turpmāku iebraukšanu savā teritorijā.{{Nepieciešama atsauce}} Šāds lēmums saistīts ar Āboliņa darbu Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumos. Āboliņa vadītā NEPLP ir liegusi vairāk nekā 120 Krievijas kanālu darbību Latvijā,{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā par smagiem likuma pārkāpumiem pieņemts lēmums anulēt apraides atļaujas vietējiem medijiem - Radio PIK un PBK. 2022.gadā NEPLP aizliedza visu Krievijā reģistrēto kanālu darbību Latvijā, kā arī pirmā Eiropas Savienībā ierobežoja RTR, TV Centr un Rossija 24 darbību. Izveidojis un vadījis žurnālu Playboy Latvija, bijis žurnāla SestDiena galvenā redaktora vietnieks, kā arī žurnālists žurnālā KLUBS, Latvijas Radio un laikrakstos Diena, NRA, Fakts un Likuma vārdā. Bijis Latvijas Televīzijas satura redaktors. == Atsauces == {{atsauces}} {{persona-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Āboliņš, Ivars}} [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] 9ch4wt74xd4sa87q5jwyujg749omb0b Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3669057 3668682 2022-08-11T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 2kjd3y2s5jp34n1t29gnende7uh95dw Zivis 0 18745 3668867 3547890 2022-08-10T13:34:24Z Maozo 103821 Saišu, attēlu pievienošana, neliela teksta formatēšana, neliels interpunkcijas kļūdu labojums, dažu saišu labošana. wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{atsauces+}} {{citas nozīmes|ūdenī dzīvojošiem mugurkaulniekiem|Zivis (nozīmju atdalīšana)|zivis}} [[Attēls:Guppy-male.jpg|thumb|258x258px|{{TaksoSaite|Poecilia reticulata|Gupija}}]] '''Zivis''' ir [[Ūdens|ūdenī]] dzīvojoši [[mugurkaulnieki]]. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus [[Zeme|zemeslodes]] ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākajiem ūdens vides apstākļiem no [[Ekvators|ekvatora]] līdz poliem, no [[Okeāns|okeānu]] dzīlēm un [[Pazemes ūdeņi|apakšzemes ūdeņiem]] līdz pat augstu [[Kalns|kalnu]] [[Avots|avotiem]]. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz formu: recento zivju vien ir vairāk nekā 20 tūkstoši sugu. Peldēšanā galvenā nozīme parasti ir [[Aste|astes]] nodalījuma sāniskām kustībām. Zivis (arī [[apaļmutnieki|apaļmutniekus]]) pēta [[zooloģija]]s apakšnozare — [[ihtioloģija]]. [[Izmiršana|Izmirušās]] zivis pēta [[paleoihtioloģija]]. == Dzīvesvietas == Ūdeņos, kuros dzīvo zivis, ir atšķirīgs [[ūdens sāļums]], [[Skābeklis|skābekļa]] daudzums un [[temperatūra]]. Palielinoties dziļumam, pieaug ūdens [[spiediens]], samazinās [[Gaisma|apgaismojums]] un pasliktinās barošanās apstākļi. Evolūcijas procesā zivis pielāgojušās dzīvei dažādos apstākļos. [[Attēls:Hal - Melanocetus johnsonii - 4.jpg|thumb|[[Melnā velnzivs]] (''Melanocetus johnsonii'')]] Vairums zivju dzīvo [[Jūra|jūrās]] un [[Okeāns|okeānos]]. Daļa no tām mīt ūdens klaidā ([[haizivis]], [[tunči]] un [[mencas]]), citas - [[Gultne|gultnei]] tuvos slāņos vai uz gultnes ([[rajas]] un [[plekstes]]). Daļa saldūdens zivju ir pielāgojušās dzīvei stāvošos ūdeņos ([[karūsas]] un [[Līnis|līņi]]), daļa - tikai tekošā ūdenī ([[foreles]] un [[Salate|salates]]). Saldūdens zivis, tāpat kā jūras zivis, uzturas gan brīvā ūdenī, gan pie gultnes. Caurceļotājas zivis ([[Storu dzimta|stores]], [[ketas]] un dažas [[Siļķu dzimta|siļķu sugas]]) noteiktos dzīves periodos dzīvo jūrā, citos - [[Upe|upēs]]. == Uzbūve == Zivju uzbūve pielāgota aktīvam, kustīgam [[Dzīvesveids|dzīvesveidam]] ūdenī, aktīvai [[Barība|barības]] satveršanai ar košanai piemērotiem žokļiem. Zivis elpo ar [[žaunas|žaunām]], kas atrodas uz žaunu loku ārējām malām, žaunu loki sadalīti kustīgi savienotos posmos. [[Bioloģisks ķermenis|Ķermenis]] vairumam zivju klāts [[zvīņas|zvīņām]], ir īsti [[zobi]]; pāra [[ekstremitātes]] — [[Krūšu spura|krūšu]] un [[Vēdera spuras|vēdera]] [[spuras]] regulē kustību-, nepāra spuras darbojas, kā stabilizatori. Bez labi attīstītiem [[oža]]s, [[redze]]s un [[Mehāniskais līdzsvars|līdzsvara]]-[[dzirde]]s [[maņu orgāni]]em, tāpat kā [[apaļmutnieki]]em, ir arī [[sānu līnija]]s maņu orgāni, kas attīstījušies [[āda|ādā]]. [[Asinsrites orgānu sistēma|Asinsrites loks]] vairumam zivju ir viens, ar nesajauktām [[asinis|asinīm]], [[Sirds|sirdī]] ir tikai venozas [[asinis]]. [[Skelets]] var būt no [[Skrimslis|skrimšļa]] vai [[Kauls|kaula]]. [[Galvaskauss]] sastāv no nekustīgi, ar [[mugurkauls|mugurkaulu]] savienotas galvaskausa kapsulas un [[Viscerālais skelets|viscerālā skeleta]]. === Ārējā uzbūve === Zivju ķermenis sastāv no [[galva]]s, [[Viduklis|vidukļa]] un [[aste]]s. Šo nodalījumu robežas iezīmē žaunu vāki un [[anālā atvere]] (viduklim). Aste beidzas ar [[Astes spura|astes spuru]]. Lokot [[Viduklis|vidukli]] un asti, zivs virzās uz priekšu. Bez astes spuras zivīm ir vēl pārskaita krūšu un vēdera spuras - viena vai vairākas muguras spuras un [[anālā spura]]. Kustinot krūšu un vēdera spuru, zivis ienirst ūdenī, kā arī uzpeld virspusē, izdara pagriezienus un notur līdzsvaru. [[Muguras spura|Muguras]] un anālā spura kustību laikā nodrošina stabilitāti. Vairākumam zivju ir [[plūdlīnijas forma]]. Pārvietošanās laikā tā samazina ūdens pretestību. Zivju ķermeni parasti klāj zvīņas. Katras zvīņas priekšgals ir iegrimis ādā, bet pakaļgals uzgulst nākamajai zvīņai. Šāda [[Dakstiņi|dakstiņveidīgi]] sakārtota ķermeņa sega aizsargā ķermeni no [[Mehāniskie bojājumi|mehāniskiem bojājumiem]] un neapgrūtina kustības. Zvīņas veidojas ādā kā plānas plātnītes, kas palielinās, zivij augot. Pēc zvīņu koncentriskajiem gredzeniem var noteikt zivs vecumu un ķermeņa garumu iepriekšējos dzīves gados. Zvīņas no ārpuses pārklātas ar [[Gļotas|gļotām]], ko izdala ādas [[Dziedzeris|dziedzeri]], tā samazinot ķermeņa [[Berze|berzi]] pret ūdeni. Zivju [[krāsa]] ir dažāda. Zivīm, kuras dzīvo starp [[Ūdensaugi|ūdensaugiem]], piemēram, [[Līdaka|līdakai]] vai [[Asaris|asarim]], ir tumši zaļa mugura, gaišāki sāni ar tumšām šķērsjoslām un iedzeltens vēders. Zivīm, kuras uzturas gultnes tuvumā, augšpuse ir tumša, apakšpuse - parasti gaiša. Ūdens augšējos slāņos dzīvojošās zivis ir sidrabotas. Krāsa var izmainīties atkarībā no apkārtējās vides krāsas. Piemēram, ja asaris pāriet dzīvot uz vietu, kur ūdensaugu ir maz, tad pēc kāda laika tas kļūst gaišāks. Zivju galvā ir viens pāris [[Acs|acu]]. Uz priekšu no acīm atrodas [[Deguns|nāsis]]. Tās sniedzas līdz [[Oža|ožas]] orgāniem - diviem maisiņiem ar maņas šūnām. Zivis spēj atšķirt [[Skaņa|skaņas]]. [[Dzirde|Dzirdes]] orgāni tām atrodas galvaskausā. Ir pierādīts, ka zivis izdod skaņas, kuras cilvēks bez speciālām ierīcēm parasti nedzird. Skaņu signalizācijai zivju dzīvē ir liela nozīme. Uz zivju ķermeņa ir taustes un garšas šūnu grupas, bet dažām zivīm, piemēram, [[Sazāns|sazānam]] jeb savvaļas karpai, uz lūpām ir [[Tauste|taustes]] orgāni - taustekļi. Gar abiem ķermeņa sāniem stiepjas punktveidīgu [[Poras|poru]] līnija. Poras saplūst gareniskajā kanālā, kanāla sienās iesniedzas [[Nervu audi|nervu]] atzaru gali. Tas viss veido sānu līnijas orgānus, kas ļauj zivij sajust ūdens straumju virzienu un [[Spēks|spēku]], zivs iegrimes dziļumu un tuvošanos zemūdens [[Priekšmets|priekšmetiem]]. === Iekšējā uzbūve === ==== Muskulatūra ==== Gar zivs sāniem, visgarām mugurkaulam stiepjas platas, segmentos sadalītas [[Muskuļi|muskuļu]] lentes. Atsevišķi muskuļi ir galvā (žokļu un žaunu vāku muskulatūra) un krūšu spurās. [[Attēls:FMIB 35167 Skeleton of the Sail-Fish, Histiophorus americanus.jpeg|thumb|[[Buruzivju dzimta|Buru zivs]] skelets, ilustrācija.]] ==== Skelets ==== Zivju skelets sastāv no liela skaita kaulu. Skeleta pamatu veido mugurkauls, kas stiepjas visa ķermeņa garumā no [[Galva|galvas]] līdz astes spurai. Mugurkaulu veido atsevišķi kauli - [[skriemeļi]]. Katrs skriemelis sastāv no skriemeļa ķermeņa, augšējā un apakšējā loka. Augšējie loki veido kanālu, kurā atrodas [[muguras smadzenes]]. Vidukļa skriemeļu apakšējie loki izaug uz sāniem divu šķērsizaugumu veidā, pie kuriem parasti piestiprinās [[ribas]], kas aizsargā ķermeņa dobuma [[Orgāns|orgānus]]. Starp skriemeļu ķermeņiem ir saglabājušās [[Muguras stiegra|hordas]] atliekas. Dažu sugu zivīm ([[Baltvalis|baltvalim]] un storei) horda ir ne tikai dīgļiem, bet gan visu dzīves laiku. Mugurkauls priekšgalā nekustīgi pievienots galvas skeletam - galvaskausam. Galvaskauss sastāv no smadzeņu kapsulas un kauliem, kas veido žokļus, žaunu lokus un žaunu vākus. Spuru skelets sastāv no daudziem sīkiem kauliem. === Orgānu sistēmas: === [[Attēls:EB1911 Ichthyology - Cranial nerves of a Fish.jpg|thumb|Zivs nervu sistēma galvas daļā.]] ==== Nervu sistēma ==== [[Nervu sistēma]] zivīm sastāv no [[Galvas smadzenes|galvas]] un muguras smadzenēm un no tām atejošiem nerviem. Galvas smadzenes atrodas galvaskausā, un tām ir pieci nodalījumi: priekšējās smadzenes, jeb galasmadzenes, vidussmadzenes, starpsmadzenes, iegarenās smadzenes un smadzenītes. Iegarenās smadzenes pāriet muguras smadzenēs, kas kā balts garš pavediens stiepjas pa muguras skriemeļu augšējo loku izveidoto kanālu. No galvas un muguras smadzenēm atiet daudzi nervi uz dažādiem orgāniem. ===== Refleksi ===== Zivju uzvedībā parādās kā [[beznosacījuma refleksi|beznosacījuma]], tā [[nosacījuma refleksi]]. Ja akvārijā ar zivīm ielaiž diegā iestiprinātu [[Stikls|stikla]] krellīti, tad daļa zivju uzmanīgi piepeld pie tās un satvērušas aizpeld prom, citas aizpeld prom uzreiz, tikko parādās svešs priekšmets. Tā zivīm izstrādājas gan orientējoši [[Reflekss|refleksi]], gan aizsargrefleksi. Šie refleksi ir iedzimti un realizējas šādā veidā: zivs redzes orgānu uztvertais kairinājums pa jušanas nerviem tiek nodots galvas smadzenēm, bet no tām pa kustību nerviem tiek aizvadīts uz noteiktiem muskuļiem. Iedzimtos refleksus sauc arī par ''beznosacījuma refleksiem''. Pie šādiem refleksiem pieder aizsardzības, uzbrukuma, barošanās un migrācijas refleksi. Tie dzīvniekiem ir attīstījušies kā pielāgojums dzīvesvietai. Visiem vienas sugas dzīvniekiem beznosacījuma refleksi izpaužas vienādi. Ja vienlaikus ar stikla krellīti ūdenī iemet nelielu [[Tārpi|tārpiņu]], tad drīz, parādoties tikai krellītei vien, zivis piepeld pie barošanas vietas. Ar krellīti izstrādātais reflekss nav iedzimts, tas ir iegūts dzīves laikā. Dzīvē iegūtos refleksus sauc par ''nosacījuma refleksiem''. Zivīm var izstrādāt nosacījuma refleksu uz barošanās laiku ar zvaniņa skaņu un citiem kairinātājiem. Nosacījuma refleksi nav pastāvīgi. Ja akvārijā ielaiž krellīti, bet barību nedod, tad pēc kāda laika zivis, ieraugot krellīti, vairs nepiepeld. Nosacījuma refleksi ir individuāli: vieniem sugas indivīdiem var izstrādāties viens reflekss, bet citiem - cits. ==== Gremošanas sistēma ==== [[Attēls:Types of digestive systems in marine fish.jpg|thumb|Dažādu zivju gremošanas sistēmas.]] Zivis barojas ar ūdensaugiem, tārpiem un [[Kukaiņi|kukaiņu]] [[kāpuri]]em. Daudzas zivis ir plēsīgas. Barību zivis satver ar [[Mute|muti]], kurā vairākumam zivju ir asi zobi. Ar tiem zivis satur barības kumosu. No mutes dobuma barība nokļūst [[Rīkle|rīklē]], no tās - [[Barības vads|barības vadā]], bet pēc tam plašā [[Kuņģis|kuņģī]] vai uzreiz [[Tievā zarna|viduszarnā]] (karūsai un [[Rauda|raudai]]). Kuņģa sienās esošo dziedzeru izdalītās kuņģa skābes ietekmē notiek daļēja barības sagremošana. Līdz galam barību sagremo tievajā zarnā (viduszarnā). Tievās zarnas sākumā atveras kuņģa tuvumā esošo [[Aknas|aknu]], kā arī [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] izvadkanāli. Viduszarnā pārstrādātā barība uzsūcas asinīs, bet nesagremotās atliekas nokļūst galazarnā un tiek izmestas caur anālo atveri. ==== Peldpūslis ==== Vairākumam zivju zem mugurkaula atrodas ar [[Gāze|gāzu]] maisījumu piepildīts [[peldpūslis]]. Gāzes peldpūslī izdalās no [[Asinsvadi|asinsvadiem]]. Palielinoties peldpūšļa apjomam, zivs ķermeņa [[blīvums]] kļūst mazāks un zivs viegli uzpeld ūdens virskārtā. Peldpūšļa apjomam samazinoties, ķermeņa blīvums palielinās un zivs peld dziļumā. ==== Asinsrites sistēma ==== [[Sirds]] atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā sastāv no divām kamerām - priekškambara un kambara. No sirds kambara uz žaunām iet liels asinsvads - [[aorta]], kas sadalās [[Artērija|artērijās]]. Žaunās artērijas sazarojas, veidojot biezu sīko asinsvadu - [[Kapilāri|kapilāru]] tīklu. Caur žaunu kapilāru sienām asinis atbrīvojas no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un bagātinās ar [[Skābeklis|skābekli]]. Ar skābekli bagātās asinis sauc par arteriālām asinīm. No žaunu lapiņu kapilāriem asinis salasās artērijā, kas stiepjas gar mugurkaulu. No tās atiet sīkas artērijas, kas sazarojas zivs orgānos, veidojot kapilāru tīklu. Caur kapilāru sienu audos nonāk barības vielas un skābeklis, bet asinīs - oglekļa dioksīds un citi [[Vielmaiņa|vielmaiņas]] produkti. Arteriālās asinis pakāpeniski pārvēršas par venozām, kas satur daudz oglekļa dioksīda un maz skābekļa. Venozās asinis ieplūst [[Vēnas|vēnās]] un pa tām nonāk sirds priekškambarī. Tā asinis nepārtraukti cirkulē pa vienu noslēgtu asinsrites loku. ==== Izvadsistēma ==== Organismam nevajadzīgie šķidrie vielmaiņas galaprodukti izdalās no asinīm, kad tās plūst caur izvadorgānu - [[Nieres|nieru]] kapilāriem. Lentveidīgās, sarkanbrūnās nieres atrodas ķermeņa dobumā zem mugurkaula. No nierēm atiet divi [[Urīnvads|urīnvadi]]. Pa tiem [[urīns]] plūst uz urīnpūsli, bet no tā izdalās ārā caur īpašu atveri, kas atrodas aiz anālās atveres. [[Attēls:Gasterosteus aculeatus 1879.jpg|thumb|223x223px|Zivis nārsta laikā, ilustrācija.]] == Vairošanās un attīstība == Zivis vairojas ūdenī, vairums [[Nārsts|nērš]] [[ikri|ikrus]], [[apaugļošanās]] ārēja, bet ir arī [[Dzīvdzemdētāji|dzīvdzemdētājas]]. Attīstoties no ikriem, zivis iziet kāpuru stadiju, kad tās būtiski atšķiras no pieaugušajām zivīm. Daudzām zivīm ir novērojamas rūpes par saviem mazuļiem. === Vairošanās orgāni === Vairākums zivju ir [[šķirtdzimumu dzīvnieki]]. [[Dzimumdziedzeri]] parasti ir pāra skaitā. Atpreparējot tēviņa ķermeņa dobumu, var saskatīt divus garenus pienbaltus [[Sēklinieks|sēkliniekus]]. Mātītes ķermeņa dobumā atrodas divas garenas [[Olnīca|olnīcas]]. Sēklinieku un olnīcu izvadkanāli parasti atrodas ar patstāvīgām atverēm. Vairošanās periodā olnīcās atrodas nobriedušas [[Olšūna|olšūnas]] (ikri), bet sēkliniekos - nobrieduši [[Spermatozoīds|spermatozoīdi]]. === Zivju nārsts === Līdz ar dzimumšūnu nogatavošanos zivīm parādās vairošanās [[instinkts]]. Šai laikā tās peld uz vietām, kas piemērotas nākamās paaudzes attīstībai. Vienas zivis vairoties salasās seklumā, citas iepeld no jūras upē vai no upes jūrā. Tālo austrumu keta un [[kuprlasis]] no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dodas nārstot uz [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] upju grīvām, pārvarot līdz 2000 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu. [[Eiropas zutis]] no upēm laiž ikrus, bet tēviņi izdala uz tiem šķidrumu ar spermatozoīdiem. Zivju vairošanos sauc par nārstu. == Klasifikācija == Tā, kā zivis pēc apaļmutniekiem ir vissenākā mugurkaulnieku grupa, tās ir devušas vairākus stipri [[Diverģence|diverģējošus]] zarus. Sakarā ar to, zivju [[Klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas|klasifikācijas sistēmu]] izstrādāt ir sevišķi sarežģīti, jo ļoti grūti noskaidrot atsevišķo zaru savstarpējās radnieciskās attiecības. Tādēļ pētnieku uzskati par zivju sistemātiku ir dažādi un vienotas stabilas zivju klasifikācijas nav. Zivis var aprakstīt kā [[Hordaiņi|hordaiņus]], kas nav [[četrkājaiņi]] vai mugurkaulniekus, kam ir žaunas. Katra [[Taksonomija|taksonomiskā vienība]], kas satur zivis, satur arī četrkājaiņus, kas nav zivis. Tāpēc mūsdienu klasifikācijā vairs nelieto tādas grupas, kā piemēram, ''Zivju klase''. Tomēr visi [[pētnieki]] ir vienisprātis, ka mūsdienu zivis iedalās divās krasi norobežotās grupās: [[Skrimšļzivis|skrimšļzivīs]] — ''Chondrichthyes'' un [[Kaulzivis|kaulzivīs]] — ''Osteichthyes'', kuras tagad uzskata par patstāvīgām klasēm. Skrimšļzivīm nav kaulu, to iekšējais skelets sastāv vienīgi no skrimšļa. Kaulzivīm ir pilnīgāk attīstīts kaula skelets — kā ārējais (cēlies no ādas saistaudiem), tā vairumam arī iekšējais skelets attīstījies skrimšļa skeleta vietā. Bez šīm divām klasēm tiek izdalītas vēl divas izmirušo zivju klases: [[Bruņuzivis]] (zivs priekšējā daļa klāta ar bruņuplātnēm) un [[žokļžauņzivis]] (katru peldspuru balsta kustīgs dzelksnis). Pasaulē ir 20000-30000 zivju sugu, ~560 dzimtas, 54 kārtas. Latvijā zināmas ~80 sugu, 32 dzimtas, 12 kārtas. ==== Pie zivīm pieskaitāmas šādas grupas: ==== * apakšklase †{{TaksoSaite|Pteraspidomorphi|Pteraspidomorfi}} * klase {{TaksoSaite|Thelodonti}} * klase {{TaksoSaite|Anaspida}} * †{{TaksoSaite|Cephalaspidomorphi|Cefalaspidomorfi}} ** {{TaksoSaite|Hyperoartia}} *** {{TaksoSaite|Petromyzontidae}} ** klase {{TaksoSaite|Galeaspida}} ** klase {{TaksoSaite|Pituriaspida}} ** klase {{TaksoSaite|Osteostraci}} * infratips {{TaksoSaite|Gnathostomatha|Žokļaiņi}} ** klase †{{TaksoSaite|Placodermi|Bruņuzivis}} ** klase {{TaksoSaite|Chondrichthyes|Skrimšļzivis}} ** klase †{{TaksoSaite|Acanthodii|Akantodes}} ** virsklase {{TaksoSaite|Osteichthyes|Kaulzivis}} *** klase {{TaksoSaite|Actinopterygii|Starspurzivis}} *** klase {{TaksoSaite|Sarcopterygii|Daivspurzivis}} **** apakšklase {{TaksoSaite|Coelacanthimorpha}} **** apakšklase {{TaksoSaite|Dipnoi}} (†) - izmirušu organismu grupa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zivis| ]] [[Kategorija:Bioloģija]] [[Kategorija:Dzīvnieki]] qr0dlj2v1gl80sao64t1rdsz6yjupzt Saskaņas Centrs 0 18990 3669088 3471896 2022-08-11T06:29:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Saskaņas Centrs |colorcode = #FF9074 |logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]] |leader = [[Nils Ušakovs]] |foundation = {{dat|2005|7|9}} |ideology = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] |position = |international = |national = |european = |europarl = |colours = Sarkans, balts |merged = [[Saskaņa]], [[LSP]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | seats1_title = [[12. Saeima]] | seats1 = nepiedalījās vēlēšanās | seats2_title = [[Eiropas Parlaments]] | seats2 = nepiedalījās vēlēšanās |seats3_title = [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#AB4E52}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = nepiedalījās vēlēšanās |website = {{url|http://www.saskanascentrs.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], "[[Jaunais Centrs]]" un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā "[[Saskaņa]]", kas veidoja apvienību "Saskaņas Centrs" kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. == Vēsture == {{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), "[[Jaunais Centrs]]" (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību "Saskaņas centrs". Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]]. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Tava avīze" un "Твоя газета". 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1). Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, "[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]" un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — "[[Saskaņa]]", 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju "Saskaņa" veido apvienību "Saskaņas Centrs". Saskaņā ar [[TV3]] raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu "Saskaņas Centrs" bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi "Saskaņas Centra" deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. == Ārzemju sadarbība == 2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas "[[Vienotā Krievija]]" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref> 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}</ref> 2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas Centra" politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> == Dalība vēlēšanās == === Saeimas === {{Saskaņa un PCTVL}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 14,42 | {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}} |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 26,04 | {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}} |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 28,37 | {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}} |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | nepiedalījās | |- |} === Eiropas Parlamenta === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 9) |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 19,57 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}} |- | 2014. | [[8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | nepiedalījās | |- |} == Skandāli == 2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}</ref> 2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20.augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref> 2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī}}</ref> 2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}</ref> kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja "Saskaņas Centra" deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}</ref> 2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas Centra" Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}} {{8. Saeima|state=autocollapse}} {{9. Saeima|state=autocollapse}} {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] gf9m3x4dtjzk1p1lfs5tk8irepy9h7p 1990. gadi 0 31493 3668936 3645598 2022-08-10T15:22:18Z Pirags 3757 /* Notikumi Latvijā */ wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|199}} [[Attēls:Treaties of Amsterdam and Nice Ratification Map.svg|thumb|270px|[[Eiropas Savienība]] pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995).]] '''1990. gadi''' bija [[desmitgade]], kas sākās ar [[1990]]. un beidzās ar [[1999]]. gadu. Desmitgades sākumu iezīmēja [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukums un [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigas. Pastiprinājās [[globalizācija]]s tendences. Strauji attīstījās tehnoloģijas. [[Personālais dators|Personālie datori]] un [[Internets]] ienāca daudzu cilvēku ikdienas dzīvē. Plašām cilvēku masām kļuva pieejami [[mobilie sakari]]. Līdz ar globalizāciju un mobilitāti mainījās populārā kultūra. == Notikumi pasaulē == * [[PSRS sabrukums]] (1990—1991) * [[Vācijas atkalapvienošana]] (1990) * [[Līča karš]] (1990) * [[Dienvidslāvijas kari]] (1991—2001) * [[Māstrihtas līgums]] par [[Eiropas Savienība]]s izveidi uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata (1992) * [[Čehoslovākijas sadalīšanās]] (1993) * [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dibināšana (1995) * parakstīts [[Kioto protokols]] par klimatam kaitīgo gāžu izmešu samazināšanu atmosfērā (1997) == Notikumi Latvijā == * 1990. gada 18. martā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru guva [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] izvirzītie kandidāti * 1990. gada 4. maijā tika pasludināta [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana]], ko starptautiski atzina pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]] * [[Barikāžu laiks]] (1991) * [[1991. gada 3. marta aptauja]]s laikā 74% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi atbildēja uz jautājumu "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?" * [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]] 1991. gada 6. septembrī * Kā maksāšanas līdzeklis ieviests [[Latvijas rublis]] (1992), sāka darboties pirmais interneta pieslēgums (1992) * Apgrozībā laida Latvijas Republikas nacionālo valūtu [[lats|latu]] (1993) * [[5. Saeima]] atjaunoja [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] un ievēlēja Valsts prezidentu (1993) * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās Krievijas armijas daļas * 5. Saeima pieņēma Pilsonības likumu, kas noteica Latvijas pilsoņa statusu un tā iegūšanas kārtību (1994) * Latvija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli * 1995. gadā maksātnespēju pasludināja lielākā Latvijas banka "[[Banka Baltija]]" (1993—1995) * lidojumus sāka Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] (1995) * Latvija iesniedza iestāšanās lūgumu Eiropas Savienībā (1995) * [[6. Saeima]] pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju. Pret grozījumiem notika [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana]], kurā 52,5 % balsotāju noraidīja grozījumu atcelšanu (1998) * Latviju kļuva par [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s locekli (1999) * 1999. gadā Latvija pievienojās Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam un līdz ar to atteicās no nāvessoda miera laikā == Tehnoloģijas == === Aparatūra === * [[Intel]] izveidoja Pentium klases procesorus. * Ļoti strauja [[Internets|Interneta]] popularitātes izaugsme, kuras iemesls bija [[Personālais dators|personālo datoru]] cenu kritums un citu tehnoloģiju strauja attīstība. * Popularitāti ieguva [[Peidžers|peidžeri]], kuru popularitāti, tuvāk desmitgades beigām, pārliecinoši pārspēja [[Mobilais telefons|mobilie telefoni]]. * Tika izgudroti [[Kompaktdisks|CD]] rakstītāji. * Ciparu spoguļkameras un parastās ciparu fotokameras kļuva populāras un pieejamas lielai daļai sabiedrības. * Tika izstrādāts [[DVD]] video standarts un vairāki [[Atmiņas karte|atmiņas karšu]] standarti. * [[Apple Inc.]] prezentēja iMac [[Dators|datorus]]. * [[1991]]. gadā [[Somija|Somijā]] tika palaists pirmais [[GSM]] standarta telekomunikāciju tīkls. * [[1998]]. gadā tika izlaists pirmais [[MP3 atskaņotājs]] ar atmiņas apjomu 32MB, kuru varēja paplašināt līdz 64MB. * Samazinoties satelītuztvērēju šķīvja izmēriem un DVB-S standarta parādīšanās strauji popularizēja [[Satelīttelevīzija|satelīttelevīziju]] 1990. gadu vidū. Kanālu skaits pārsniedza 500. === Programmatūra === * Tika izveidots [[Globālais tīmeklis]] un [[HTTP]] protokols. * [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma]]s [[Windows 95]] un vēlāk [[Windows 98]], kuras kļuva ļoti populāras. * Tika radītas [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s [[Netscape Navigator]] un [[Internet Explorer]], kas [[Internets|Internetu]] padarīja pieejamu lielām iedzīvotāju masām. * Tika radīta [[Java (valoda)|Java programmēšanas valoda]]. * [[E-pasts]] kļuva populārs pēc tam, kas kompānija [[Microsoft]] prezentēja e-pasta servisu ''Hotmail.com''. == Cilvēki == === Valstu līderi === * [[Akihito]], [[Japāna]]s imperators * [[Jāsirs Arafāts]] (''Yasser Arafat''), [[Palestīna]]s pašpārvaldes prezidents * [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs * [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George H.W. Bush''), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents * [[Dzjans Dzemiņs]] (''Jiang Zemin''), [[Ķīna]]s prezidents * [[Elizabete II]] (''Elizabeth II''), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene * [[Mihails Gorbačovs]] (''Михаил Горбачев''), [[Padomju Savienība|PSRS]] prezidents * [[Vaclavs Havels]] (''Václav Havel''), [[Čehoslovākija]]s un [[Čehija]]s prezidents * [[Sadams Huseins]] (''Saddam Hussein''), [[Irāka]]s prezidents * [[Boriss Jeļcins]] (''Борис Ельцин''), [[Krievija]]s prezidents * [[Bills Klintons]] (''Bill Clinton''), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents * [[Helmuts Kols]] (''Helmut Kohl''), [[Vācijas kanclers]] * [[Aleksandrs Kvasņevskis]] (''Aleksander Kwaśniewski''), [[Polija]]s prezidents * [[Nelsons Mandela]] (''Nelson Mandela''), [[Dienvidāfrika]]s prezidents * [[Džons Meidžors]] (''John Major''), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs * [[Slobodans Miloševičs]] (''Slobodan Milošević''), [[Dienvidslāvija]]s prezidents * [[Fransuā Miterāns]] (''François Mitterrand''), [[Francija]]s prezidents * [[Benjamins Netanjahu]] (''Benjamin Netanyahu''), [[Izraēla]]s premjerministrs * [[Pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] * [[Ichaks Rabins]] (''Yitzhak Rabin''), [[Izraēla]]s premjerministrs * [[Mārgarita Tečere]] (''Margaret Thatcher''), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministre * [[Dens Sjaopins]] (''Deng Xiaoping''), [[Ķīna]]s līderis * [[Ichaks Šamirs]] (''Yitzhak Shamir''), [[Izraēla]]s premjerministrs * [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents * [[Gerhards Šrēders]] (''Gerhard Schröder''), [[Vācija]]s kanclers * [[Lehs Valensa]] (''Lech Wałęsa''), [[Polija]]s prezidents {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadi| ]] epm8d0719rcjnhfp6sm71oj2tox7963 Par Tēvzemi un Res Publica apvienība 0 32554 3669076 3450636 2022-08-11T06:14:26Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name_english = Pro Patria and Res Publica Union |name_native = ''Isamaa ja Res Publica Liit'' |logo = Isamaa logo.svg |flag = Flag of Isamaa party.svg |colorcode = #014f9a |leader = [[Marguss Cahkna]] |merger = [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] un [[Res Publica Party|Res Publica]] |foundation = {{dat|2006|6|4||bez}} |ideology = * [[Kristīgā demokrātija]]<ref name=parties-and-elections/> * [[Nacionālais konservatīvisms]]<ref>{{Citation |first=Elisabeth |last=Bakke |title=Central and East European party systems since 1989 |work=Central and Southeast European Politics Since 1989 |publisher=Cambridge University Press |year=2010 |page=79 |url=http://books.google.de/books?id=oFXdiS25N78C&pg=PA79&dq=pro+patria+and+res+publica+national+conservative&hl=de&ei=wT3FTubRNo3jtQboqu3OCA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CC0Q6AEwAA#v=onepage&q=pro%20patria%20and%20res%20publica%20national%20conservative&f=false |accessdate=17 November 2011}}</ref> * [[Konservatīvisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/estonia.html http://www.parties-and-elections.eu/estonia.html]</ref> |position = [[Centriski labēja politika|Centriski labēja]] |membership_year = 2014 |membership = 9781 |colours = Zila |headquarters = {{vieta|Igaunija|Tallina}} |website = {{url|http://www.irl.ee}} |seats1_title = [[Rīgikogu]] |seats1 = {{Composition bar|12|101|hex=#014F9A}} |seats2_title = [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Composition bar|1|7|hex=#014F9A}} }} '''"Par Tēvzemi un Res Publica apvienība"''' ({{val-et|Isamaa ja Res Publica Liit}}) ir [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Tā tika dibināta {{dat|2006|6|4||bez}}, apvienojoties divām konservatīvām partijām: [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] un [[Savienība republikai - Res Publika]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} [[Kategorija:Igaunijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] 5jgyeor7nywxx5lvs3fkpdnrz8srild Garšviela 0 32935 3669132 3236381 2022-08-11T10:10:54Z Gustamons 90751 Nedaudz papildinu, turpināšu. Ņemu info no angļu viki wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hunter gatherer food products.jpg|thumb|250px|Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas]] {{inuse}} '''Garšviela''' ir aromātisks [[pārtikas produkts]], ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no garšaugiem, garšvielas ir galvenokārt iegūtas no sēklām, augļiem, saknēm vai mizas augam, bet garšaugi ir galvenokārt iegūti no lapām, ziediem vai stumbra. Par garšvielām izmantojamas dažādas lapas: [[lauru lapas]], [[piparmētra]]s; ziedu daļas: [[krustnagliņas]], [[safrāns]], [[muskatziedi]], [[kaperi]]; augļi: [[ķimenes]], [[pipari]], [[paprika]], [[virces]], [[vaniļa]], [[olīves]]; sēklas: [[anīss]], [[kardamons]], [[koriandrs]], [[muskatrieksts]], [[sinepes]]; saknes: [[mārrutki]], [[ingvers]], [[selerijas]]. Garšvielas ir arī ķīmiski sintezētais [[vanilīns]], dažādas esences, skābes, piemēram, [[vīnskābe]], [[citronskābe]], [[etiķskābe]], arī [[vārāmā sāls]]. == Ārējās saites == {{commonscat|Spices|Garšvielas}} * [https://web.archive.org/web/20110810140324/http://www.neslimo.lv/pme/?name=garsvielas Garšviela - Populārā medicīnas enciklopēdija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090120002145/http://saimniece.lv/news/2357/Ka-lietot-garsvielas/ Kā lietot garšvielas] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081006102312/http://www.bioteka.lv/lv/?p=42 Par garšvielām] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150505125345/http://spice.ucoz.lv/publ/33-1-0-665 Garšvielu dziednieciskās īpašības] {{lv ikona}} {{Pārt-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garšvielas| ]] 9m1759bif7a74v5apxb660pedghsh4a 3669134 3669132 2022-08-11T10:37:42Z Gustamons 90751 Nedaudz papildināju, taču daži teikumi škiet neveikli, neatbilst stilam un varbūt ir jādzēš ārā. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hunter gatherer food products.jpg|thumb|250px|Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas]] '''Garšviela''' ir aromātisks [[pārtikas produkts]], ko izmanto ēdienu [[Garša|garšas]] uzlabošanai, [[Smarža|aromāta]] piešķiršanai un [[Krāsa|krāsas]] maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no [[Garšaugi|garšaugiem]], garšvielas ir galvenokārt iegūtas no [[Sēkla|sēklām]], [[Auglis|augļiem]], [[Sakne|saknēm]] vai [[Miza|mizas]] augam, bet garšaugi ir galvenokārt iegūti no [[Lapas|lapām]], [[Zieds|ziediem]] vai [[Stumbrs|stumbra]]. Garšvielas parasti ir žāvētas un samaltas pulverī ērtības dēļ. Žāvētām garšvielām ir ilgāks [[derīguma termiņš]], tādēļ tās ir vieglāk uzglabāt un parasti ir lētākas. Svaiga garšviela, piemēram, [[ingvers]] ir ar vairāk garšu svaigā formā, taču dārgāks un ar īsāku derīguma termiņu. Par garšvielām izmantojamas dažādas lapas: [[lauru lapas]], [[piparmētra]]s; ziedu daļas: [[krustnagliņas]], [[safrāns]], [[muskatziedi]], [[kaperi]]; augļi: [[ķimenes]], [[pipari]], [[paprika]], [[virces]], [[vaniļa]], [[olīves]]; sēklas: [[anīss]], [[kardamons]], [[koriandrs]], [[muskatrieksts]], [[sinepes]]; saknes: [[mārrutki]], ingvers, [[selerijas]]. Garšvielas ir arī ķīmiski sintezētais [[vanilīns]], dažādas esences, skābes, piemēram, [[vīnskābe]], [[citronskābe]], [[etiķskābe]], arī [[vārāmā sāls]]. == Izmantošana == Garšvielas galvenokārt izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, taču tās arī izmanto [[Kosmētika|kosmētikā]] un [[Vīraks|vīrakos]]. Dažādos vēstures periodos ticis uzskatīts, ka garšvielām ir ārstniecisks efekts. Tā kā garšvielas ir dārgas, retas un eksotiskas preces, to izmantošana bieži ir simbols bagātībai un augstam statusam. == Produkcija == [[Indija]] saražo 75% no pasaules garšvielām. Tas ir atspoguļots viņu kultūrā caur [[Indiešu virtuve|indiešu virtuvi]]; vēsturiski garšvielu maiņa attīstījās caur [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentu]], kā arī [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Eiropas garšvielu pieprasījums bija viens no ekonomiskajiem un kultūras faktoriem, kas veicināja ceļošanu agrajā mūsdienu periodā. == Ārējās saites == {{commonscat|Spices|Garšvielas}} * [https://web.archive.org/web/20110810140324/http://www.neslimo.lv/pme/?name=garsvielas Garšviela - Populārā medicīnas enciklopēdija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090120002145/http://saimniece.lv/news/2357/Ka-lietot-garsvielas/ Kā lietot garšvielas] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081006102312/http://www.bioteka.lv/lv/?p=42 Par garšvielām] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150505125345/http://spice.ucoz.lv/publ/33-1-0-665 Garšvielu dziednieciskās īpašības] {{lv ikona}} {{Pārt-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garšvielas| ]] 0019b2m2y1ik293g7jzn5iykuo79wm4 3669136 3669134 2022-08-11T10:41:00Z Gustamons 90751 +Bilde wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hunter gatherer food products.jpg|thumb|250px|Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas]] '''Garšviela''' ir aromātisks [[pārtikas produkts]], ko izmanto ēdienu [[Garša|garšas]] uzlabošanai, [[Smarža|aromāta]] piešķiršanai un [[Krāsa|krāsas]] maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no [[Garšaugi|garšaugiem]], garšvielas ir galvenokārt iegūtas no [[Sēkla|sēklām]], [[Auglis|augļiem]], [[Sakne|saknēm]] vai [[Miza|mizas]] augam, bet garšaugi ir galvenokārt iegūti no [[Lapas|lapām]], [[Zieds|ziediem]] vai [[Stumbrs|stumbra]]. Garšvielas parasti ir žāvētas un samaltas pulverī ērtības dēļ. Žāvētām garšvielām ir ilgāks [[derīguma termiņš]], tādēļ tās ir vieglāk uzglabāt un parasti ir lētākas. Svaiga garšviela, piemēram, [[ingvers]] ir ar vairāk garšu svaigā formā, taču dārgāks un ar īsāku derīguma termiņu. Par garšvielām izmantojamas dažādas lapas: [[lauru lapas]], [[piparmētra]]s; ziedu daļas: [[krustnagliņas]], [[safrāns]], [[muskatziedi]], [[kaperi]]; augļi: [[ķimenes]], [[pipari]], [[paprika]], [[virces]], [[vaniļa]], [[olīves]]; sēklas: [[anīss]], [[kardamons]], [[koriandrs]], [[muskatrieksts]], [[sinepes]]; saknes: [[mārrutki]], ingvers, [[selerijas]]. Garšvielas ir arī ķīmiski sintezētais [[vanilīns]], dažādas esences, skābes, piemēram, [[vīnskābe]], [[citronskābe]], [[etiķskābe]], arī [[vārāmā sāls]]. == Izmantošana == [[Attēls:Spices1.jpg|thumb|Garšvielas, kuras pārdod tirgū, [[Maroka|Marokā]]]] Garšvielas galvenokārt izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, taču tās arī izmanto [[Kosmētika|kosmētikā]] un [[Vīraks|vīrakos]]. Dažādos vēstures periodos ticis uzskatīts, ka garšvielām ir ārstniecisks efekts. Tā kā garšvielas ir dārgas, retas un eksotiskas preces, to izmantošana bieži ir simbols bagātībai un augstam statusam. == Produkcija == [[Indija]] saražo 75% no pasaules garšvielām. Tas ir atspoguļots viņu kultūrā caur [[Indiešu virtuve|indiešu virtuvi]]; vēsturiski garšvielu maiņa attīstījās caur [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentu]], kā arī [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Eiropas garšvielu pieprasījums bija viens no ekonomiskajiem un kultūras faktoriem, kas veicināja ceļošanu agrajā mūsdienu periodā. == Ārējās saites == {{commonscat|Spices|Garšvielas}} * [https://web.archive.org/web/20110810140324/http://www.neslimo.lv/pme/?name=garsvielas Garšviela - Populārā medicīnas enciklopēdija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090120002145/http://saimniece.lv/news/2357/Ka-lietot-garsvielas/ Kā lietot garšvielas] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081006102312/http://www.bioteka.lv/lv/?p=42 Par garšvielām] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150505125345/http://spice.ucoz.lv/publ/33-1-0-665 Garšvielu dziednieciskās īpašības] {{lv ikona}} {{Pārt-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garšvielas| ]] cqt9fauyolawqvkq3usljtxwgrluju8 Krievijas Komunistiskā partija 0 33102 3668954 2966168 2022-08-10T16:18:59Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Krievijas Federācijas Komunistiskā partija |name_native = Коммунистическая партия Российской Федерации |party_logo = КПРФ Logo.svg |leader = [[Genādijs Zjuganovs]] |membership = |colorcode = #D70000 |foundation = 1993 |ideology = [[Marksisms-Ļeņinisms]], [[Komunisms]] |date= |title= |position = opozīcija |headquarters = {{vieta|Krievija|Maskava}} |youth_wing = |international = |merger = |european = |colours = Sarkana |website = {{url|http://www.cprf.ru/}} |seats1_title = [[Krievijas Valsts dome|Valsts Dome]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|97|450|hex=#D70000}} |seats2_title = Reģionālie parlamenti |seats2 = {{Infobox political party/seats|460|3787|hex=#D70000}} }} '''Krievijas Federācijas Komunistiskā partija''' ({{val-ru|Коммунистическая партия Российской Федерации}}) — [[Krievija]]s [[Kreisa politika|kreisā]] [[politiskā partija]], kas atrodas opozīcijā valdošajai partijai [[Vienotā Krievija]]. Dibināta 1993. g., kā [[PSKP]] Krievijas nodaļas mantiniece. Vadītājs — [[Genādijs Zjuganovs]]. Pēc Krievijas Tieslietu ministrijas datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.minjust.ru/ru/activity/nko/partii/Kommun/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|11|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091214172638/http://www.minjust.ru/ru/activity/nko/partii/Kommun/# |archivedate={{dat|2009|12|14||bez}} }}</ref> — 152 844 partijas biedru 80 reģionālajās nodaļās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Communist Party of the Russian Federation|Krievijas Federācijas Komunistiskā partija}} * [https://web.archive.org/web/20160205062753/http://cprf.ru/ Partijas mājaslapa] {{ru ikona}} {{Politika-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Komunistiskās partijas]] [[Kategorija:Krievijas politiskās partijas]] 00rsfkz8n2ykzfr0fpqhgtlff93xvij Republikāņu tautas partija 0 35057 3668962 3522100 2022-08-10T16:27:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |party_name = Republikāņu tautas partija |name_native = Cumhuriyet Halk Partisi |party_logo = [[File:Cumhuriyet Halk Partisi.png|200px|Logo of the Republican People's Party]] |colorcode = #D40000 |leader = [[Kemals Kiličdaroglu]] |secretary_general = [[Bihluns Tamailigil]] |spokesperson = [[Haluks Kočs]] |slogan = |founded = {{dat|1919|9|7|N|bez}}<small> (kā pretošanās organizācija)</small><br />{{dat|1923|9|9|N|bez}}<small> (kā partija)</small> |ideology = [[sociāldemokrātisms]], [[sekulārisms]], [[nacionālisms]] |colours = Sarkana, balta |headquarters = {{vieta|Turcija|Ankara}} |seats1_title = Parlaments |seats1 = {{Infobox political party/seats|134|550|hex=#D40000}} |website = [http://www.chp.org.tr/ http://www.chp.org.tr/] |flag = [[File:RepublicanPeoplesPartyEmblem.png|180px|Flag of the Republican People's Party]] |footnotes = [[Turcijas politiskās partijas]] }} '''Republikāņu tautas partija''' ({{val|tr|Cumhuriyet Halk Partisi}}; CHP) ir [[Turcija]]s vecākā [[politiskā partija]], kas valstī izveidoja [[republika]]s iekārtu un [[Parlaments|parlamentu]]. Partijas simbols ir sešas baltas bultas uz sarkana fona. ''CHP'' [[2007. gads|2007]]. gada parlamenta vispārējās vēlēšanās ieguva 20,9% balsu un līdz ar to 110 vietas Turcijas Lielajā Nacionālajā asamblejā (parlamentā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turkishdailynews.com.tr/vote2007/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|07|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080822181849/http://www.turkishdailynews.com.tr/vote2007/ }}</ref> Iekšpolitikā partija īsteno [[sociāldemokrātisms|sociāldemokrātisku]] politiku. Mūsdienās partija tiek uzskatīta par valstiski nacionālistisku un sekulāru (laicīgu) un tā ir arī Sociālistu Internacionāles biedre. Sešas bultas karogā arī apzīmē partijas sešus pamata principus: Kemalisma ideoloģija, republikānisms, nacionālisms, valstiskums, populisms, sekulārisms un revolucionārisms. Šos pamatus partijai deklarēja tās dibinātājs [[Mustafa Kemals Ataturks]], kurš bija arī pirmais [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]]. [[2007. gads|2007]]. gada [[28. jūnijs|28. jūnijā]] Sociālistu Internacionāles ētikas komiteja pasludināja, ka sāks gatavot ziņojumu par to, „kā ''CHP'' rīkojusies, aizstāvot demokrātiju,” norādot, ka šī ziņojuma rezultātā varētu ierosināt ''CHP'' izslēgšanu. ''CHP'' saņēma vairāku Sociālistu Internacionāles biedru kritiku par to, ka tās „nacionālistiskie izteicieni” ir pretrunā ar pasaules demokrātijas principiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=115468&bolum=102 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930203544/http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=115468&bolum=102 |archivedate={{dat|2007|09|30||bez}} }}</ref> „''CHP'' ir jau sen pārkāpusi Sociālistu Internacionāles iecietības līmeni un to būtu jāizslēdz no sociālistiski demokrātisko partiju saimes,” paziņoja Morgans Johansons, pazīstams [[Zviedrija]]s sociāldemokrāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.todayszaman.com/tz-web/yazarDetay.do?haberno=115517 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930200907/http://www.todayszaman.com/tz-web/yazarDetay.do?haberno=115517 |archivedate={{dat|2007|09|30||bez}} }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gada [[19. jūlijs|19. jūlijā]] turku kreisie inteliģences pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti parakstīja petīciju, kurā aicināja Sociālistu Internacionāli izslēgt ''CHP'', apgalvojot, ka „''CHP'' ir zaudējusi tās sociāldemokrātisko identitāti un pārtapusi par labēju nacionālistisku partiju, kas aizstāv ''status quo''.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.savaskarsitlari.org/arsiv.asp?ArsivTipID=9&ArsivAnaID=40136&ArsivSayfaNo=1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927132745/http://www.savaskarsitlari.org/arsiv.asp?ArsivTipID=9&ArsivAnaID=40136&ArsivSayfaNo=1 |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> <!-- Vadītāji: [[Mustafa Kemals Ataturks]] '''dibinātājs''' (1919-1938) <br />[[Ismets Inēnī]] (1938-1972) <br />[[Bulents Edževits]] (1972-1980) <br />[[1980. gada militārais apvērsums Turcijā|1980. gada apvērsums]] <br />[[Denizs Bajkals]] (1992-1995) <br />[[Hikmets Četins]] (1995.02.—09.) <br />[[Denizs Bajkals]] (1995-1999) <br />[[Altans Ējmens]] (1999-2000) <br />[[Denizs Bajkals]] (2000- ) --> == Atsauces == {{portāls2|Turcija}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas politiskās partijas]] jnajj92if51liy6xup40eaw3wk6srrx Stratēģija 0 36450 3668841 2981651 2022-08-10T12:03:54Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki '''Stratēģija''' (no {{val|el|στρατηγία}} (''stratēgia'') — 'karavadoņa māksla') ir ilgtermiņa [[plāns]] (stratēģiskais plāns) vai programma (stratēģiskā programma), kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms. Sākotnēji stratēģijas jēdziens tika lietots pārsvarā militārajā jomā, taču mūsdienās tā izmantošana ir daudz plašāka, it īpaši valsts pārvaldes, starptautisko attiecību, uzņēmējdarbības u.c. jomās. Līdzīgiem kritērijiem kā stratēģija atbilst arī jēdziens "[[taktika]]", taču stratēģiju no taktikas atšķir tas, ka stratēģija ir orientēta uz ilgāku laika posmu un stratēģiskie mērķi ir komplicētāki. Savukārt taktika nereti ir saistīta ar kādu no stratēģijas aspektiem vai posmiem. Stratēģija ir adaptīvāka situācijas izmaiņām nekā taktika un pieļauj daudz plašāku [[alternatīva|alternatīvu]] rīcības klāstu. Piemēram, [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] kā stratēģisks mērķis var būt kāda uzņēmuma noteiktas [[tirgus]] daļas iegūšana zināmā laika posmā. Savukārt taktikas uzdevums varētu būt nepieciešamo [[jaunievedums|jaunievedumu]] un [[tehnoloģija]]s ieviešana attiecīgās [[produkcija]]s ražošanai vai [[pakalpojums|pakalpojumu]] sniegšanai, kas varētu nodrošināt šīs tirgus daļas iegūšanu. [[Politika|Politiskajā]] līmenī stratēģija un taktika ir [[valdība|valdību]], politisko [[partija|partiju]], valstu [[koalīcija|koalīciju]], starptautisko institūciju un tml. politiku īstenošanas līdzekļi. Piemēram, plaši izplatīti ir jēdzieni — [[ekonomiskā politika]], [[tirdzniecības politika]], [[ārpolitika]], [[iekšpolitika]] utt. Katrā no šīm jomām, politikas īstenošanai tiek izstrādāta stratēģija (stratēģisks plāns vai programma), bet jau zemākā vadības līmenī — taktika (taktiskais plāns vai programma). Vēl lielākā detalizācijas pakāpē, balstoties uz pieņemto stratēģiju un taktiku, tiek izstrādāti rīcības plāni, pasākumu plāni, apakšprogrammas un tml. == Lietojums == Stratēģiju var lietot šādās galvenajās jomās: * [[Ekonomiskā stratēģija]]; * [[Stratēģiskā vadība]]; * [[Marketinga stratēģija]]; * [[Tehnoloģiskā stratēģija]]; * [[Politiskā stratēģija]]; * [[Militārā stratēģija]]; * [[Lisabonas stratēģija]] u.c. {{Ekonomika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stratēģija| ]] fp6k6rdjtrsxa33e39k0osomzh944g3 Vidzemes guberņa 0 37691 3669059 3668169 2022-08-11T03:35:51Z Pirags 3757 /* Rīgas gubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''', oficiāli '''Līvlandes guberņa''' ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 4a38t6yeul80w6yn8xjvcdvl5na4687 Padomju Savienības Komunistiskā partija 0 38619 3668880 3474603 2022-08-10T13:53:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox Political Party |colorcode= red |native_name= {{val-ru|Коммунистическая партия Советского Союза (КПСС)}} |name= Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP) |party_logo= [[Attēls:Pin of the Flag of CPSU.png|200px]] |founded= {{dat|1912|1|1||bez}} |dissolved= {{dat|1991|8|29||bez}} |founder= [[Vladimirs Ļeņins]] <br />({{val|ru|Владимир Ильич Ленин}}) |newspaper= Pravda ({{val-ru|«Пра́вда»}}) |position= [[Kreisa politika|kreisa]] |ideology= [[komunisms]]<br />[[marksisms-ļeņinisms]]<br />[[staļinisms]] (1922—1953) |international= |predecessor= KSDSP, <br />KSDS(b)P, <br />KK(b)P, <br />VK(b)P |successor= |youth_wing=[[Komjaunatne]] (VĻKJS),<br /> {{val-ru|Всесоюзный ленинский коммунистический союз молодёжи — ВЛКСМ}} |colours= sarkana | footnotes = [[Latvijas Komunistiskā partija]] }} [[Attēls:Партийный билет КПСС.1989.jpg|thumb|200px|right|PSKP biedra karte (1989)]] '''Padomju Savienības Komunistiskā partija''' jeb '''PSKP''' ({{val-ru|Коммунистическая партия Советского Союза}}; ''КПСС'') bija valdošā un vienīgā politiskā [[partija]] [[Padomju Savienība|PSRS]]. PSKP jaunatnes organizācija bija [[komjaunatne]]. == Oficiālie nosaukumi == * 1898—1917 — Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — KSDSP * 1917—1918 — Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija — KSDS(b)P * 1918—1925 — Krievijas Komunistiskā (boļševiku) partija — KK(b)P * 1925—1952 — Vissavienības Komunististiskā (boļševiku) partija — VK(b)P * 1952—1991 — Padomju Savienības Komunistiskā partija — PSKP == Partijas struktūra == Partijas oficiālais valdošais orgāns bija partijas kongresi, kas notika ik pēc 1—5 gadiem, izņemot pārtraukumu no 1939. līdz 1952. gadam. Partijas kongresā ievēlēja [[PSKP centrālā komiteja|Centrālo komiteju]], kura pārvaldīja partiju kongresu starplaikos. Centrālā komiteja ievēlēja [[PSKP CK politbirojs|Politbiroju]], kas faktiski bija partijas valdošais orgāns. Kopš [[Josifs Staļins|Staļina]] nākšanas pie varas par vadošo amatu partijā kļuva [[PSKP CK ģenerālsekretārs|ģenerālsekretārs]], taču [[Ņikita Hruščovs]] šo amatu nekad neieņēma. == Vēsture == [[1898]]. gadā tika dibināta Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP). [[1912]]. gadā no tās atdalījās [[boļševiki|boļševiku]] frakcija, kas nodibināja atsevišķu partiju, ko var uzskatīt par PSKP dibināšanas gadu. [[1917]]. gadā boļševiku partija sarīkoja [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūciju]], kurā Krievijā tika izveidota [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kurā kopš [[1920. gadi|1920. gadu]] vidus, kad tika aizliegtas citas partijas, komunistiskā partija kļuva par vienīgo partiju valstī. 1925. gadā tā tika pārdēvēta par Vissavienības Komunististisko (boļševiku) partiju. [[1952]]. gadā partija tika pārdēvēta par Padomju Savienības Komunistisko partiju. Kopš 1940. gada PSKP struktūrā iekļāvās [[Latvijas Komunistiskā partija]]. [[1991]]. gadā līdz ar [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukumu PSKP sadalījās vairākās neatkarīgās partijās. Dažās no valstīm, kuras radās vai tika atjaunotas pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] (piemēram, [[Latvija|Latvijā]]), PSKP tika aizliegta. == Partijas vadītāji == Partijas galvenā vadītāja amats "ģenerālsekretārs" tika ieviests {{dat|1922|4|3}}. * [[Vladimirs Ļeņins]] * 1922—1953 — [[Josifs Staļins]] (no 1936. gada kā VK(b)P (PSKP) CK 1. sekretārs) * 1953—1964 — [[Ņikita Hruščovs]] (kā PSKP CK 1. sekretārs) * 1964—1982 — [[Leonīds Brežņevs]] * 1982—1984 — [[Jurijs Andropovs]] * 1984—1985 — [[Konstantīns Čerņenko]] * 1985—1991 — [[Mihails Gorbačovs]] == Skatīt arī == * [[Latvijas Komunistiskā partija]] * [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās partijas]] [[Kategorija:Padomju Savienības komunistiskā partija|*]] isbfh1ooag0wrprsgfrgy4rr45f0cxv Prezidentālisms 0 40118 3668899 3668833 2022-08-10T14:16:30Z Egilus 27634 Nolēmu, ka neenciklopēdisma veidni varu novākt. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Forms of government 2021.svg|thumb|Valstu pārvaldes formas 2021. gadā. Zilā krāsā iekrāsotas prezidentālās republikas]] {{atsauces+}} '''Prezidentālisms''' ir valsts pārvaldes iekārta, kurā valsts galva ir [[prezidents]], prezidents veido [[Valdība|valdību]] un vada tās darbu, prezidents arī ir neatkarīgs no [[Likumdošanas vara|likumdevēja]] un var ietekmēt tā darbību. Valstīs ar prezidentālo iekārtu prezidents ir noteicošā [[politiskā institūcija]] un [[nācija]] uztic atbildību par valsti vienam cilvēkam. Prezidentālisms ir izplatīts daudzviet pasaulē. Vispazīstamākais prezidentālās sistēmas piemērs ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Prezidentālai [[republika]]i ir raksturīga ievērojama prezidenta loma [[Valsts orgānu sistēma|valsts orgānu sistēmā]], kā arī valsts un valdības galvas pilnvaru apvienošana prezidenta rokās. To arī sauc par [[Duālā republika|duālo republiku]], akcentējot uz noteiktu divu varu sadalījumu: stipras [[izpildvara]]s koncentrēšana prezidenta rokās, [[likumdošanas vara]]s — [[Parlaments|parlamenta]] rokās. Prezidentālas republikas raksturīgas pazīmes: * parlaments neizvēlas prezidentu. To izvēlas vai nu tiešās [[tauta]] vēlēšanās (piemēram, [[Kolumbija|Kolumbijā]]), vai vēlēšanu [[kolēģija]] (piemēram, ASV); * prezidents veido valdību. Prezidents ir faktiski un juridiski valdības galva. [[Premjerministrs|premjerministra]] posteņa vai nu nav, kā, piemēram, ASV, vai prezidents ieceļ valdības galvu ([[Kamerūna]], [[Kotdivuāra]]). Valdība ir tieši pakļauta tikai prezidentam, nevis parlamentam, un tikai prezidents var gāzt valdību; * ar tādu valdības formu prezidentam ir daudz plašākas pilnvaras, salīdzinot ar [[Parlamentāra republika|parlamentāru republiku]] — viņš ir [[izpildvaras galva]], apstiprina likumus ar savu parakstu, viņam ir tiesības atlaist valdību. Sadalot varu, prezidentālā republikā prezidents bieži zaudē parlamenta atlaišanas tiesības, parlaments zaudē tiesības izteikt [[Neuzticība valdībai|neuzticību valdībai]], bet var atstādināt prezidentu caur [[Impīčments|impīčmenta]] procedūru. {{sabiedrība-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts iekārta]] d0cu3v964mxai9xwabo81h21t5ja63c Zviedrijas hokeja līga 0 49008 3669146 3478790 2022-08-11T11:41:24Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Zviedrijas hokeja līga<br /><small>''Svenska Hockeyligan''</small> | aktuāla_sezona = | logo = Swedish_Hockey_League.png | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[hokejs]] | dibin = {{dat|1975}} | moto = | komandas = 14 | valsts = {{SWE}} | čempions = ''[[Färjestad BK]]''<br />(10. tituls; 2022) | čempions_visv = ''[[Färjestad BK]]''<br />(10. tituli) | mlapa = {{URL|http://www.shl.se/}} | izkr = ''[[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]]'' }} '''Zviedrijas hokeja līga''' ({{val|sv|Svenska Hockeyligan}}; saīsinājumā — '''SHL'''), agrāk — '''Zviedrijas Elitsērija''', ir profesionāla [[hokejs|hokeja]] līga [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no [[Eiropa]]s vadošajām hokeja līgām un vienlaicīgi ir arī apmeklētākā Eiropas hokeja līga. Līga tika izveidota 1975. gadā. == Visi čempioni == {| |valign=top| * 1975.—76. — [[Brynäs IF]] * 1976.—77. — [[Brynäs IF]] * 1977.—78. — [[Šellefteo AIK]] * 1978.—79. — [[MoDo AIK]] * 1979.—80. — [[Brynas IF]] * 1980.—81. — [[Färjestad BK]] * 1981.—82. — [[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] * 1982.—83. — [[Djurgårdens IF]] * 1983.—84. — [[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] * 1984.—85. — [[Sodertalje SK]] * 1985.—86. — [[Färjestad BK]] * 1986.—87. — [[IF Bjorkloven]] * 1987.—88. — [[Färjestad BK]] * 1988.—89. — [[Djurgårdens IF]] * 1989.—90. — [[Djurgårdens IF]] * 1990.—91. — [[Djurgårdens IF]] |valign=top| * 1991.—92. — [[Malmo IF]] * 1992.—93. — [[Lulea HF]] * 1993.—94. — [[Malmo IF]] * 1994.—95. — [[HV71]] * 1995.—96. — [[Lulea HF]] * 1996.—97. — [[Färjestad BK]] * 1997.—98. — [[Färjestad BK]] * 1998.—99. — [[Brynas IF]] * 1999.—00. — [[Djurgårdens IF]] * 2000.—01. — [[Djurgårdens IF]] * 2001.—02. — [[Färjestad BK]] * 2002.—03. — [[Frölunda HC]] * 2003.—04. — [[HV71]] * 2004.—05. — [[Frölunda HC]] * 2005.—06. — [[Färjestad BK]] * 2006.—07. — [[MoDo Hockey]] |valign=top| * 2007.—08. — [[HV71]] * 2008.—09. — [[Färjestad BK]] * 2009.—10. — [[HV71]] * 2010.—11. — [[Färjestad BK]] * 2011.—12. — [[Brynas IF]] * 2012.—13. — [[Šellefteo AIK]] * 2013.—14. — [[Šellefteo AIK]] * 2014.—15. — [[Växjö Lakers]] * 2015.—16. — [[Frölunda HC]] * 2016.—17. — [[HV71]] * 2017.—18. — [[Växjö Lakers]] * 2018.—19. — [[Frölunda HC]] * 2019.—20. — netika noskaidrots * 2020.—21. — [[Växjö Lakers]] * 2021.—22. — [[Färjestad BK]] |} == Pašreizējās komandas (2022.—2023.) == * [[Brynäs IF]] * [[Frölunda HC]] * [[Färjestad BK]] * [[HV71]] * [[Leksands IF]] * [[Linköpings HC]] * [[Luleå HF]] * [[Malmes "Redhawks"]] * [[IK Oskarshamn]] * [[Rögle BK]] * [[Šellefteo AIK]] * [[Timrå IK]] * [[Växjö Lakers]] * [[Örebro HK]] == Latvijas hokejisti Zviedrijas hokeja līgā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Pārstāvētie klubi |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Rodrigo Ābols]]||165||52||44||96||[[Örebro HK]] 2017—2019<br />[[Örebro HK]] 2020— |- |[[Aleksandrs Beļavskis]]||135||40||51||91||[[Björklöven IF]] 1993—1994<br />[[Frölunda HC]] 1994—1995<br />[[Björklöven IF]] 1998—1999<br />[[Björklöven IF]] 2000—2001 |- |[[Aleksandrs Semjonovs]]||96||24||28||52||[[Björklöven IF]] 1998—1999<br />[[Björklöven IF]] 2000—2001<br />[[Leksands IF]] 2003—2004 |- |[[Atvars Tribuncovs]]||97||9||25||34||[[Mora IK]] 2005—2006<br />[[Färjestads BK]] 2006—2007<br />[[MODO]] 2007—2008<br />[[Skelefteo AIK]] 2008—2009 |- |[[Rodrigo Laviņš]]||137||6||7||13||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 1998—1999<br />[[Brynäs IF]] 2005—2007<br />[[Södertälje SK]] 2007—2008 |- |[[Andrejs Ignatovičs]]||47||3||3||6||[[Djurgården IF]] 2001—2002 |- |[[Grigorijs Panteļejevs]]||11||4||1||5||[[Södertälje SK]] 2001—2002 |- |[[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||19||3||2||5||[[Rögle BK]] 1995—1996 |- |[[Edgars Cgojevs|Edgars Kļaviņš]]||36||1||4||5||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 2012—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Kristaps Zīle]]||12||0||4||4||[[Örebro HK]] 2021—2022 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Oskars Cibuļskis]]||11||0||2||2||[[Brynäs IF]] 2021—2022 |- |[[Guntis Galviņš]]||15||1||0||1||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 2013—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Roberts Mamčics]]||12||0||1||1||[[Linköping HC]] 2021—2022 |- |[[Viktors Ignatjevs]]||39||0||1||1||[[Leksands IF]] 2000—2001 |- |[[Sergejs Naumovs]]||44||—||—||—||[[Leksands IF]] 2000—2001<br />[[Djurgården IF]] 2001—2002 |- |[[Krišjānis Rēdlihs]]||9||0||0||0||[[Linkopings HC]] 2007—2008 |-bgcolor="#d0e7ff" |[[Jānis Kalniņš (hokejists)|Jānis Kalniņš]]||9||—||—||—||[[Växjö Lakers]] 2021—2022 |-bgcolor="#d0e7ff" |[[Kristers Gudļevskis]]||5||—||—||—||[[Brynäs IF]] 2021—2022 |- |[[Jēkabs Rēdlihs]]||4||0||0||0||[[MODO]] 2013—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Dans Ločmelis]]||2||0||0||0||[[Luleå HF]] 2021—2022 |} {| |- |style="background-color:#d0e7ff; border:1px solid #aaaaaa; width:2em;"| |= Spēlēja līgā 2021.—22. sezonā|| |} Statistika atjaunota {{dat|2021|9|18||bez}}. :''(♦) norāda uz spēlētāju, kas izcīnījis Zviedrijas čempiona titulu''. == Ārējās saites == {{Commonscat|Swedish Hockey League|Zviedrijas hokeja līga}} * [http://www.shl.se/ Līgas oficiālā mājaslapa] {{sv ikona}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga| ]] g8uu9hzqmsxv0g8d368fondmc360nvp 3669153 3669146 2022-08-11T11:45:36Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Zviedrijas hokeja līga<br /><small>''Svenska Hockeyligan''</small> | aktuāla_sezona = | logo = Swedish_Hockey_League.png | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[hokejs]] | dibin = {{dat|1975}} | moto = | komandas = 14 | valsts = {{SWE}} | čempions = ''[[Färjestad BK]]''<br />(10. tituls; 2022) | čempions_visv = ''[[Djurgårdens IF]]''<br />(16 tituli) | mlapa = {{URL|http://www.shl.se/}} | izkr = ''[[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]]'' }} '''Zviedrijas hokeja līga''' ({{val|sv|Svenska Hockeyligan}}; saīsinājumā — '''SHL'''), agrāk — '''Zviedrijas Elitsērija''', ir profesionāla [[hokejs|hokeja]] līga [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no [[Eiropa]]s vadošajām hokeja līgām un vienlaicīgi ir arī apmeklētākā Eiropas hokeja līga. Līga tika izveidota 1975. gadā. == Visi čempioni == {| |valign=top| * 1975.—76. — [[Brynäs IF]] * 1976.—77. — [[Brynäs IF]] * 1977.—78. — [[Šellefteo AIK]] * 1978.—79. — [[MoDo AIK]] * 1979.—80. — [[Brynas IF]] * 1980.—81. — [[Färjestad BK]] * 1981.—82. — [[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] * 1982.—83. — [[Djurgårdens IF]] * 1983.—84. — [[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] * 1984.—85. — [[Sodertalje SK]] * 1985.—86. — [[Färjestad BK]] * 1986.—87. — [[IF Bjorkloven]] * 1987.—88. — [[Färjestad BK]] * 1988.—89. — [[Djurgårdens IF]] * 1989.—90. — [[Djurgårdens IF]] * 1990.—91. — [[Djurgårdens IF]] |valign=top| * 1991.—92. — [[Malmo IF]] * 1992.—93. — [[Lulea HF]] * 1993.—94. — [[Malmo IF]] * 1994.—95. — [[HV71]] * 1995.—96. — [[Lulea HF]] * 1996.—97. — [[Färjestad BK]] * 1997.—98. — [[Färjestad BK]] * 1998.—99. — [[Brynas IF]] * 1999.—00. — [[Djurgårdens IF]] * 2000.—01. — [[Djurgårdens IF]] * 2001.—02. — [[Färjestad BK]] * 2002.—03. — [[Frölunda HC]] * 2003.—04. — [[HV71]] * 2004.—05. — [[Frölunda HC]] * 2005.—06. — [[Färjestad BK]] * 2006.—07. — [[MoDo Hockey]] |valign=top| * 2007.—08. — [[HV71]] * 2008.—09. — [[Färjestad BK]] * 2009.—10. — [[HV71]] * 2010.—11. — [[Färjestad BK]] * 2011.—12. — [[Brynas IF]] * 2012.—13. — [[Šellefteo AIK]] * 2013.—14. — [[Šellefteo AIK]] * 2014.—15. — [[Växjö Lakers]] * 2015.—16. — [[Frölunda HC]] * 2016.—17. — [[HV71]] * 2017.—18. — [[Växjö Lakers]] * 2018.—19. — [[Frölunda HC]] * 2019.—20. — netika noskaidrots * 2020.—21. — [[Växjö Lakers]] * 2021.—22. — [[Färjestad BK]] |} == Pašreizējās komandas (2022.—2023.) == * [[Brynäs IF]] * [[Frölunda HC]] * [[Färjestad BK]] * [[HV71]] * [[Leksands IF]] * [[Linköpings HC]] * [[Luleå HF]] * [[Malmes "Redhawks"]] * [[IK Oskarshamn]] * [[Rögle BK]] * [[Šellefteo AIK]] * [[Timrå IK]] * [[Växjö Lakers]] * [[Örebro HK]] == Latvijas hokejisti Zviedrijas hokeja līgā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Pārstāvētie klubi |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Rodrigo Ābols]]||165||52||44||96||[[Örebro HK]] 2017—2019<br />[[Örebro HK]] 2020— |- |[[Aleksandrs Beļavskis]]||135||40||51||91||[[Björklöven IF]] 1993—1994<br />[[Frölunda HC]] 1994—1995<br />[[Björklöven IF]] 1998—1999<br />[[Björklöven IF]] 2000—2001 |- |[[Aleksandrs Semjonovs]]||96||24||28||52||[[Björklöven IF]] 1998—1999<br />[[Björklöven IF]] 2000—2001<br />[[Leksands IF]] 2003—2004 |- |[[Atvars Tribuncovs]]||97||9||25||34||[[Mora IK]] 2005—2006<br />[[Färjestads BK]] 2006—2007<br />[[MODO]] 2007—2008<br />[[Skelefteo AIK]] 2008—2009 |- |[[Rodrigo Laviņš]]||137||6||7||13||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 1998—1999<br />[[Brynäs IF]] 2005—2007<br />[[Södertälje SK]] 2007—2008 |- |[[Andrejs Ignatovičs]]||47||3||3||6||[[Djurgården IF]] 2001—2002 |- |[[Grigorijs Panteļejevs]]||11||4||1||5||[[Södertälje SK]] 2001—2002 |- |[[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||19||3||2||5||[[Rögle BK]] 1995—1996 |- |[[Edgars Cgojevs|Edgars Kļaviņš]]||36||1||4||5||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 2012—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Kristaps Zīle]]||12||0||4||4||[[Örebro HK]] 2021—2022 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Oskars Cibuļskis]]||11||0||2||2||[[Brynäs IF]] 2021—2022 |- |[[Guntis Galviņš]]||15||1||0||1||[[Stokholmas "AIK Ishockey"|Stokholmas AIK]] 2013—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Roberts Mamčics]]||12||0||1||1||[[Linköping HC]] 2021—2022 |- |[[Viktors Ignatjevs]]||39||0||1||1||[[Leksands IF]] 2000—2001 |- |[[Sergejs Naumovs]]||44||—||—||—||[[Leksands IF]] 2000—2001<br />[[Djurgården IF]] 2001—2002 |- |[[Krišjānis Rēdlihs]]||9||0||0||0||[[Linkopings HC]] 2007—2008 |-bgcolor="#d0e7ff" |[[Jānis Kalniņš (hokejists)|Jānis Kalniņš]]||9||—||—||—||[[Växjö Lakers]] 2021—2022 |-bgcolor="#d0e7ff" |[[Kristers Gudļevskis]]||5||—||—||—||[[Brynäs IF]] 2021—2022 |- |[[Jēkabs Rēdlihs]]||4||0||0||0||[[MODO]] 2013—2014 |- bgcolor="#d0e7ff" |[[Dans Ločmelis]]||2||0||0||0||[[Luleå HF]] 2021—2022 |} {| |- |style="background-color:#d0e7ff; border:1px solid #aaaaaa; width:2em;"| |= Spēlēja līgā 2021.—22. sezonā|| |} Statistika atjaunota {{dat|2021|9|18||bez}}. :''(♦) norāda uz spēlētāju, kas izcīnījis Zviedrijas čempiona titulu''. == Ārējās saites == {{Commonscat|Swedish Hockey League|Zviedrijas hokeja līga}} * [http://www.shl.se/ Līgas oficiālā mājaslapa] {{sv ikona}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga| ]] ottte2w504zxut20jyz4vm3kkvms3nb Mārupe 0 50359 3669131 3664537 2022-08-11T09:56:30Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Pierīgā|Mārupe (nozīmju atdalīšana)|Mārupe}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mārupe | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Mārupes pagasta padomes ēka.JPG | image_caption = Mārupes novada domes ēka | image_shield = LVA Mārupes novads COA.png | shield_link = Mārupes pilsētas ģerbonis | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[2022. gads|2022. gada]] | area_total_km2 = 20.5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2839&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 16 826 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 2 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = LV-2167 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mārupe''' ir [[pilsēta]] un administratīvais centrs [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], kas robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu dienvidrietumos. 2020. gadā Mārupe pēc [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] bija 13. lielākā [[Apdzīvota vieta|apdzīvotā vieta]] [[Latvija|Latvijā]]. [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] Mārupei no 2022. gada 1. jūlija piešķirtas [[pilsēta]]s tiesības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/par-pilsetas-statusa-pieskirsanu-marupes-ciemam-08-06-2020|title=Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam|work=marupe.lv|publisher=Mārupes novada dome|date=8 June 2020|accessdate=19 January 2021}}</ref> == Vēsture == Mārupes teritorija sāka attīstīties 19. gadsimtā, kad valstī tika atcelta dzimtbūšana un sākās muižu zemju apgūšana. Zemes īpašnieku skaits īpaši pieauga pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] un pirms Otrā pasaules kara Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī.<ref>[https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/marupes-pagasts Mārupes pagasta vēsture]</ref> == Infrastruktūra == Mārupē atrodas novada administratīvais centrs — [[Mārupes novada Dome]], kā arī novada [[kultūras nams]], [[Mārupes Valsts ģimnāzija]] un divi [[bērnudārzs|bērnudārzi]] — "Lienīte" un "Zeltrīti".<ref name="marupesciems">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/ciemati/marupes-ciems|title=Mārupes ciems|work=marupe.lv|publisher=[[Mārupes novada Dome]]|accessdate=19 January 2021}}</ref> 2017. gada janvārī tika atklāta arī [[Mārupes ledus halle]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/marupes-ledus-halle-ir-atklata-30-01-2017|title=Mārupes Ledus halle ir atklāta|work=marupe.lv|publisher=Mārupes novada Dome|date=30 January 2017|accessdate=19 January 2021}}</ref> Pilsētai raksturīga blīva individuālo māju apbūve, jaunie ciemati (Mārasciems, Sēļi), uz robežas ar [[Tīraine]]s ciemu — daudzdzīvokļu namu apbūve (Vecozolu nami, Spulgu nami).<ref name="marupesciems"/> Par atpazīstamības objektu kļuvis arī vietējais [[ūdenstornis]].<ref name="marupesciems"/> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Cauri ciematam tek [[Mārupīte]], ar ko arī saistāma pilsētas nosaukuma izcelšanās. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Mārupes pilsēta ļoti cieši saistīta ar [[Rīga]]s pilsētu un faktiski ir saplūdusi ar to, tāpat kā ar kaimiņu ciematu [[Tīraine|Tīraini]].<ref>[https://www.marupe.lv/lv/zinas/par-pilsetas-statusa-pieskirsanu-marupes-ciemam-08-06-2020 «Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam». marupe.lv.]</ref> Cauri Mārupei ved autoceļš Rīga-[[Jaunmārupe]] ([[P132]]), 2 km uz austrumiem — [[Tīraine (stacija)|Tīraines stacija]] uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1989|2582 |2000|1353 |2006|5510 |2009|7754 |2013|11034 |2020|16033 |2021|16826 }} == Saimniecība == Lielākie Mārupē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija autopārvadātāju firma "Kreiss", auto detaļu tirgotājs "''Inter Cars Latvija''", datoru vairumtirgotājs "''Also Latvia''", elektrisko iekārtu un datoru vairumtirgotājs "''MoonCom''".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016583&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunmārupe]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Mārupes novads]] * [[Mārupīte]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.marupe.lv/ Mārupes pašvaldības vietne] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=4303 Vietas.lv] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mārupes novads}} {{Latvijas novadu centri}} {{Latvijas pilsētas}} [[Kategorija:Mārupe| ]] mdemzi28bynfa03n7c0nynj6hja6fji Vikipēdija:Kopienas portāls 4 58570 3669060 3665429 2022-08-11T04:00:20Z UOzurumba (WMF) 108232 /* Enabling Section Translation: a new mobile translation experience */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija == Sveiki, Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus. Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP->wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm: Pagaidām izdarītais: 1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana. Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts? Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību? 2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data. Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām. Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata? Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā? Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}} :{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET) ::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs "jāuzkrāj reputācija". Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par "prefferd" vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET) ::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie "iedzīvotāji" un "iedzīvotāji gads"? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET) :::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET) ::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET) :::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET) ::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET) :::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET) ::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET) :::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET) ::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET) ::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET> == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == Izaugsmes eksperimenti == {{phabricator|T278191}} Wikimedia Foundation "[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]" jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā. Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem. :Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) === Atbalstu === * (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST) === Eksperimenti ir ieslēgti === Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST) :23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST) ::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST) ::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --> rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST) :::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots. :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST) === Mentori === Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Универсальный Кодекс Поведения == <div lang="ru" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> === Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения === [[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]]. ==== Редакционный Комитет: Прием заявок ==== Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании. Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]]. ==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ==== С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен. Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]]. -- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]]) </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&oldid=21301475 --> == Global bot policy changes == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:hello}}! I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed. *Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals. *For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task. *The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed). Thank you for your time. Best regards,<br /> —'''''<span style="font-family:Candara">[[User:Tks4Fish|<span style="color:black">Thanks for the fish!</span>]] <sup>[[User Talk:Tks4Fish|<span style="color:blue">talk</span>]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]</sup></span>''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&oldid=21306363 --> == Line numbering coming soon to all wikis == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> [[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]] From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]]. </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21329014 --> == Suggested Values == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones. More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]]. </div> [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21361904 --> :Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) == Aktuāls notikums (Hokejs) == Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) :Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST) ::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST) Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST) ::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST) ::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) :::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST) :::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST) Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST) :Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST) ::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST) Citējot Edgaru2007: "Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?"? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET) :done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET) == Election Volunteers == Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language. As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better. Volunteers during elections should perform the following functions: *Promote the election in their communities’ channels *Organize discussions about the election in their communities *Translate messages for their communities Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]]. Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiki! Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo. Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt... [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz "Labot pirmkodu/Edit source" lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā. Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) :@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :))) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) == Asking for help in translation == Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST) == Universal Code of Conduct News – Issue 1 == <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Universal Code of Conduct News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 1, June 2021'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]</span> ---- Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC. Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]]. You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]]) * '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]]) * '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]]) * '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]]) * '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])</div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST) <!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&oldid=21578291 --> == īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. == Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST) :Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST) == Wikimania 2021: Individual Program Submissions == [[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]] Dear all, Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021. '''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]]. Below are some links to guide you through; * [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]] * [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]] * [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]] Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. '''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. '''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have. Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]] Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST) On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team <!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21597568 --> == Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] == Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here. The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect. <syntaxhighlight lang="css"> /* Blue instead of yellow padlock for secure links. */ #bodyContent a.external[href ^="https://"], .link-https { background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat; padding-right: 16px; } </syntaxhighlight> If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css. <syntaxhighlight lang="css"> /* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */ div#content a.external[href ^="https://"] { background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat; } </syntaxhighlight> While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST) == Priecīgus Jāņus! == Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST) == Editing news 2021 #2 == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <em>[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</em> [[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]] Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]]. The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki. The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor. The key results were: * Newer editors who had automatic ("default on") access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page. * The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing. These results give the Editing team confidence that the tool is helpful. <strong>Looking ahead</strong> The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months. This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias. The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]]. After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis. You can turn on "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now. After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]]. –[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]]) </div> 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21624491 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch+2020&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. <!-- They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --> Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. *There will be code freezes for the week of June 28. Non-essential code deployments will not happen. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21463754 --> == Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? == čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu: # izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam "Set example", lai redzētu, kā tas viss izskatās). # rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu. # ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu. # ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām. vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos). cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST) :Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) ::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST) == Aktuāls notikums (ne hokejs) == varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu "vai tu zināji ka" vai arī "šī diena vēsturē"? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) :{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST) Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST) :Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST) == Delay of the 2021 Board of Trustees election == Hello, We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes. For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]]. We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST) == New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]] [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' - Persian language e-books * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik & Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login! We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]]. Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]! --The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=21851699 --> == Vietvārdu datubāze == Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST) :ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST) == Wiki Loves Monuments šogad? == Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam. * Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī. * Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem. * Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem. * Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST) == Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review == The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021. Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input. Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours. There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: :[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC & 14:00 UTC :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC & 15:00 UTC The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations. Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]]. Please let me know if you have any questions. [[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST) == Rīks tabulu, uzskaitījumu "tulkošanai" == Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju. Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]] Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet. [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST) == Vikitikšanās == sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Dalībnieks:Fuseau == Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST) :Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST) :: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST) :::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST) ::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST) == kategorijas == čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā. tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju "Kategorija:Kalnu grēdas". pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju "Itālija", es nevaru uzdurties kategorijai "Itālijas kalnu grēdas", pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu "vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā "Latvijas ciemi"" atstāsim uz citu reizi, ok? mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu. un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST) :{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST) == The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello everyone, We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well. Summary: <div style="font-style:italic;"> We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]]. </div> === Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year === In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published. However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]]. We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist. === Encouraging wider participation from historically excluded communities === We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes. === A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet === We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe. We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon! === Brainstorm and draft proposals before the proposal phase === If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes! === Feedback === * What should we do to improve the Wishlist pages? * How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]] * What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022? * What will help more people participate in the Wishlist 2022? Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings. </div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām == <section begin="announcement-content"/> [[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]] Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti: # Rosie Stephenson-Goodknight # Victoria Doronina # Dariusz Jemielniak # Lorenzo Losa Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās. Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]]. <section end="announcement-content"/>[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST) == Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021. The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation. English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months. We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]: * Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) * Are ready to find compromises. * Focus on inclusion and diversity. * Have knowledge of community consultations. * Have intercultural communication experience. * Have governance or organization experience in non-profits or communities. * Have experience negotiating with different parties. The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place. Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.<section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22002240 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''. Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. * We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Talk to the Community Tech == [[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]] [[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] Hello! As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join''']. '''Agenda''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]] * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022 * Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes * Questions and answers '''Format''' The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English. We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org. [[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting. '''Invitation link''' * [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online] * Meeting ID: 898 2861 5390 * One tap mobile ** +16465588656,,89828615390# US (New York) ** +16699006833,,89828615390# US (San Jose) * [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location] See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem == Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}} :Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST) == Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter == Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST) == Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections. '''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.''' The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021. Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates> Learn about the Drafting Committee: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee> We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at <https://mcdc-election-compass.toolforge.org/> Read the full announcement: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> '''Go vote at SecurePoll on:''' <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> Best, Movement Strategy & Governance Team, Wikimedia Foundation <section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22185710 --> == Spanish singers == Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST) : {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST) :: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST) :::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki "state", some to lvwiki "ethnic" categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST) == Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans == <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].<section end="annoumcent-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22247589 --> == Meet the new Movement Charter Drafting Committee members == <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''. * The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''. The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps. If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group]. With thanks from the Movement Strategy and Governance team<section end="announcement-content"/> 2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22300322 --> == "Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!" == Sveiki, lvwiki, nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, "ne mans cirks, ne mani pērtiķi")). Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā? <small>(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)</small> Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET) :Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading "ne mans cirks, ne mani pērtiķi" :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET) ::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET) == Global ban for 1Goldberg2 == Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET) == Aizkave labojot tekstu == Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET) :Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt). :Vai problēma pastāv arī Chrome "Incognito" režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET) :Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā ("Sintakses izcelšana"). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET) :: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET) ::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET) ::::daži random jautājumi: ::::* hroms up-to-date? ::::* notiek dažāda garuma rakstos? ::::* ja labo neielogojies, ir tas pats? ::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies? ::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas "pending" stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori. ::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET) == Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content /> :''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022. While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback: * What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board? * What involvement should candidates have during the election? While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions. '''Do you want to help organize local conversation during this Call?''' Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org. Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday. Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> {{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22502754 --> == Uzvārdu lapas Vikidatos == Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET) :Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET) ::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET) :::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. :::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. :::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): :::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]] :::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]] :::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]], :::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&uselang=en :::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other. :::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET) ::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET) ::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET) :::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add? :::::The property "Latvian transcription" is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription. :::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining "Stefano" in Italian and "Steve" in English .. at least when one tries to add "Etienne" and "Stephane" in French it gets messy. :::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET) ::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered "Latvian" in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even "Steve", for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the "same spelling" principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET) :::::::The thing is that we get similar comments about the likes of "Stefano" not being linked to "Steve". Most languages have mainly articles about "their" version of the name and want it to be linked to all others. :::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? :::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET) ::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name "Hans" in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name "Hans"). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET) :::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET) ::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET) :::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET) ::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET) :::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET) ::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET) :::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :) ::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek <nowiki>[[en:kaut kas]]</nowiki> pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) <small>jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma</small> b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos? ::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22560402 --> == Feminism and Folklore 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia. You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]]. You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... Thank you. '''Feminism and Folklore Team''', [[User:Tiven2240|Tiven2240]] --2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22574381 --> == Konkurss #1Lib1RefCEE == Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā: # Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā. # Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā. # Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :) Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET) == Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]] Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22610145 --> == Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear community members, Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories. Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]]. More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]]. For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org. ------ <div style="text-align: center;"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|<span style="color:#8B0000">'''ZI Jony'''</span>]] [[User talk:ZI Jony|<sup><span style="color:Green"><i>(Talk)</i></span></sup>]], {{<includeonly>subst:</includeonly>#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)</div></div> </div> <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&oldid=21244129 --> == "Pašlaik (2022)" == kādas kopienai domas par tiem visiem "pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils"? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka "pašlaik (2010)" nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz. šķiet, ka "kopš 2012. gada spēlē X" tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un "kopš 2012. gada" ir vairāk nekorekts par "pašlaik (2015)" (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija? kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET) :2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET) :Idejiski "Pašlaik (2007)" man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET) ::Man arī "pašlaik" nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot "kopš ..", jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī "2022. gadā sāka spēlēt .." ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts "pašlaik (2010) spēlē...", ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts "pašlaik spēlē..." vai "kopš 2010. gada spēlē..." šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk. P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET) ::::"Kopš xxxx. gada..." ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas "pašlaik (xxxx)" vai "mūsdienās (xxxx)" ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET) :::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju "spēlē "BK Roja"", kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz "pašlaik (2022) spēlē "BK Roja"". piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar "2022. gadā spēlē (spēlēja?) "BK Roja"". nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET) Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis "Daugava" (2001 - 2003), "Dinamo" (2004 - 2005), "Roja" (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET) ::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: "Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā".--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET) :::Latviski pareizāk būtu "Pēc 2021. gada datiem...", vai varbūt "Līdz 2021. gadam..." --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET) ::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET) :::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: "2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]." ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET) == Krievija >> Krievijas Federācija == Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET) :Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk "[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām" vai arī "Čečenija ir viena no Krievijas republikām"? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET) ::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā "[[Krievija]]", ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET) :::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET) ::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET) == Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai == Labdien! Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka "Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts", tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem. Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: "Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām." (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts. Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: "..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru." Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības. Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums. Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt. Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET) : Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod». : Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET) : Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET) == Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? == --[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET). :Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET) ::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET) :::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET) ::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET) :::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET) ::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :) Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie "influenceri", lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET) :::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET) ::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET) :::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā "satura veidotājs" Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) ::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET) :::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa "Kas te ellē notiek?", es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET) :::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET) ::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET) :Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET) ::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET) :::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu. :::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET) ::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET) ::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka "ir arī citi nederīgi raksti" nekādi nepalīdz apstrīdamajam. ::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET) ::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET) ::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET) :::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET) :::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET) == Movement Strategy and Governance News – Issue 5 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="ucoc-newsletter"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 5, January 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates. <div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]]) *'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]]) *'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]]) *'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])</div><section end="ucoc-newsletter"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''. The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations. The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].''' To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].''' The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].''' Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. Sincerely, Movement Strategy and Governance<br/> Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work. The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22796821 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:UCDM 2022.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET) </div> == Wiki Loves Folklore is extended till 15th March == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">{{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] Greetings from Wiki Loves Folklore International Team, We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc. We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language. Best wishes, '''International Team'''<br /> '''Wiki Loves Folklore''' [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == Coming soon == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> === Several improvements around templates === Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki: * Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]), * Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]), * and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right). All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. </div> - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=22907463 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki. There are events scheduled to learn more and discuss: * A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants. * The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022. You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance <br /> Wikimedia Foundation <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22916674 --> == Ukrainas pilsētu nosaukumi == Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo "dokumentu"] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir "ieteicamais", nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET) :Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET) :Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET) ::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET) :::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET) ::::ak tā... ļoti slikti. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET) :::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET) ::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms "150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules". :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET) :::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET) :Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. {{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus. Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija. Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina. Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina. Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET) :https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET) ::{{ping|Edgars2007|Kaamis007|Apekribo}} Ko darīsim ar dalībnieka Kaamis007 izmaiņām? It kā jau šo jautājumu izdiskutējām krustu-šķērsu un te pēkšņi atkal! Tiem, kam nav saprotams, uz ko māju, lūgtum [[Dalībnieka diskusija:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.04 (EEST) :::Par kurām izmaiņām ir runa? Īsti nesaprotu. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.11 (EEST) ::::Pārdēvēti raksti Dņipro par [[Dnipro]], Kamjanske par [[Kamjanska]] utt. Vakar. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 08.59 (EEST) :::::es saprotu, ka [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] ir daļēji 'original research', bet domāju, ka mēs padarītu savu dzīvi vieglāku un pasauli labāku, ja tas nonāktu raksta statusā un šeit [[Īpašvārdu atveidošana]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST) ::::::Es nesaprotu, ko esmu nepareizu izdarījis. Konstatēju, ka ir nesakritības ar likumā minēto un divas, kuras ievēroju (Dnipro/Kamjansku), izlaboju. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 10.32 (EEST) :::::::Jā, VVC ekspertu komisija atteikusies no mīkstinājumiem, arī vārdos, kuros paši iepriekš tos lika. Taču mīkstinājumiem tur jābūt. Vai arī tad konsekventi jāatsakās no mīkstinājumiem visās slāvu atveidēs (t. i., Lenins, Nižnijnovgoroda, Lublana/Ljubljana), bet tas nenotiks. Mīkstinājumiem jābūt: Dņipro, Ļviva, Čerņihiva, Hmeļnicka, Čerņivci, Horļivka. Un Kamjanske jāatstāj 5. deklinācijā, ar galotni e. Kaut kad gada beigās jāiznāk ukraiņu atveides norādījumiem, tur plānots atveidot šādi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]]. The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]]. You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22962850 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />Hello! The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about "Regional and Thematic Hubs". The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9. The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''. Best regards, [[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]<br />Movement Strategy <section end="announcement-content" /> </div> 2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow == [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. ([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram]) The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]] A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]]. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''. Thank you, From the Community Development team<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Feminism and Folklore 2022 ends soon == [[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]] [[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on <b>31 March 2022 11:59 UTC</b>. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as <i>folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more</i> Keep an eye on the project page for declaration of Winners. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&oldid=23060054 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Greetings, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work. The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Best regards, Movement Strategy and Governance<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23079949 --> == Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu LKOK nr.3/1697; == [[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 6</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 6, April 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]]) *'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]]) *'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]]) *'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]]) *'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]]) *'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]]. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23184989 --> == New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]] [[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more. Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today! <br>--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=23036656 --> == Coming soon: Improvements for templates == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <!--T:11--> [[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]] Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon: The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]] In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]] Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. We would love to hear your feedback on our talk pages! </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=23222263 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Editing news 2022 #1</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/><i>[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</i> [[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]] The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages. New editors are more successful with this new tool. You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]]. Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test. You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].<section end="message"/> </div> [[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=22019984 --> == 2022 Board of Trustees Call for Candidates == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']] The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees. The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees. The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team. ;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]]. Thank you for your support, Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees<br /><section end="announcement-content" /> 2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == wiki-patrol == čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]). ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā "pārbaudīts" (pēdējo izmaiņu lapā paliek "!" sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts. wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju: * saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti) * apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms * atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus. ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST) ::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello all, We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct. After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself. Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments! The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals. On behalf of the UCoC project team <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hi, Greetings The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced! We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]''' Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project. We hope to have you contribute to the campaign next year. '''Thank you,''' '''Wiki Loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=23454230 --> == Propose statements for the 2022 Election Compass == :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]] An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. ;Here is the timeline for the Election Compass: * July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass * July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements * July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements * August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements * August 5 - 12: candidates align themselves with the statements * August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''<br /><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 7</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 7, July-September 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation. The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]]) * '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]]) * '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]]) * '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]]) * '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]]) * '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]]) * '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]]) * '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]]) * '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]]) * '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23529147 --> == Wikimedia Summit 2022 online == [[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]] No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu. Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST) :Atgādinājums par šo. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.17 (EEST) :Pieteikšanās termiņš beidzies, nebūsim pārstāvēti arī attālināti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.08 (EEST) == Wikipedia Summer Days in Estonia == From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST) == Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election == <section begin="announcement-content"/> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi everyone, '''The Affiliate voting process has concluded.''' Representatives from each Affiliate organization learned about the candidates by reading candidates’ statements, reviewing candidates’ answers to questions, and considering the candidates’ ratings provided by the Analysis Committee. The selected 2022 Board of Trustees candidates are: * Tobechukwu Precious Friday ([[:m:User:Tochiprecious|Tochiprecious]]) * Farah Jack Mustaklem ([[:m:User:Fjmustak|Fjmustak]]) * Shani Evenstein Sigalov ([[:m:User:Esh77|Esh77]]) * Kunal Mehta ([[:m:User:Legoktm|Legoktm]]) * Michał Buczyński ([[:m:User:Aegis Maelstrom|Aegis Maelstrom]]) * Mike Peel ([[:m:User:Mike Peel|Mike Peel]]) You may see more information about the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Results|Results]] and [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Stats|Statistics]] of this Board election. Please take a moment to appreciate the Affiliate Representatives and Analysis Committee members for taking part in this process and helping to grow the Board of Trustees in capacity and diversity. These hours of volunteer work connect us across understanding and perspective. Thank you for your participation. Thank you to the community members who put themselves forward as candidates for the Board of Trustees. Considering joining the Board of Trustees is no small decision. The time and dedication candidates have shown to this point speaks to their commitment to this movement. Congratulations to those candidates who have been selected. A great amount of appreciation and gratitude for those candidates not selected. Please continue to share your leadership with Wikimedia. Thank you to those who followed the Affiliate process for this Board election. You may review the results of the Affiliate selection process. '''The next part of the Board election process is the community voting period.''' [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022#Timeline|You may view the Board election timeline here]]. To prepare for the community voting period, there are several things community members can engage with in the following ways: * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Read candidates’ statements]] and read the candidates’ answers to the questions posed by the Affiliate Representatives. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Questions_for_Candidates|Propose and select the 6 questions for candidates to answer during their video Q&A]]. * See the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Analysis Committee’s ratings of candidates on each candidate’s statement]]. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Community Voting/Election Compass|Propose statements for the Election Compass]] voters can use to find which candidates best fit their principles. * Encourage others in your community to take part in the election. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Vote for Election Compass Statements == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Volunteers in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass/Statements|vote for statements to use in the Election Compass]]. You can vote for the statements you would like to see included in the Election Compass on Meta-wiki. An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. Here is the timeline for the Election Compass: *<s>July 8 - 20: Volunteers propose statements for the Election Compass</s> *<s>July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements</s> *July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements *August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements *August 5 - 12: candidates align themselves with the statements *August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 00.01 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Community delegate registration for Wikimedia CEE Meeting 2022 == [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|''Wikimedia CEE Meeting 2022'']] will take place on October 14-16. It is determined that the ''Wikimedians of Latvia User Group'' could be represented by 2 community delegates, who would have their expenses paid for participating in the events. The time for '''delegate registration''' is '''until August 15''' (2 weeks left). P.S: Sorry for You, please, You translate to the local language. [[Dalībnieks:Dušan Kreheľ|Dušan Kreheľ]] ([[Dalībnieka diskusija:Dušan Kreheľ|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 21.08 (EEST) :thank you, {{u|Dušan Kreheľ}}, we are working on it :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 22.38 (EEST) == Enabling Section Translation: a new mobile translation experience == {{int:Hello}} Latvian Wikipedians! Apologies as this message is not in Latvian language, {{Int:Please-translate}}. The [[mw:Wikimedia_Language_engineering|WMF Language team]] is pleased to let you know that we will like to enable the [[mw:Content_translation/Section_translation|Section translation]] tool in Latvian Wikipedia. For this, our team will love you to read about the tool and test it so you can: * Give us your feedback * Ask us questions * Tell us how to improve it. Below is background information about Section translation, why we have chosen your community, and how to test it. '''Background information''' [[mw:Content_translation|Content Translation]] has been a successful tool for editors to create content in their language. More than one million articles have been created across all languages since the tool was released in 2015. The Wikimedia Foundation Language team has improved the translation experience further with the Section Translation. The WMF Language team enabled the early version of the tool in February 2021 in Bengali Wikipedia. Through their feedback, the tool was improved and ready for your community to test and help us with feedback to make it better. [https://design.wikimedia.org/strategy/section-translation.html Section Translation] extends the capabilities of Content Translation to support mobile devices. On mobile, the tool will: * Guide you to translate one section at a time in order to expand existing articles or create new ones. * Make it easy to transfer knowledge across languages anytime from your mobile device. Latvian Wikipedia seems an ideal candidate to enjoy this new tool since it has Content Translation tool enabled by default. We plan to enable the tool on Latvian Wikipedia in the coming weeks if there are no objections from your community. After it is enabled, we’ll monitor the content created with the tool and process all the feedback. In any case, feel free to raise any concerns or questions you may already have in any of the following formats: * As a reply to this message * On [[mw:Talk:Content_translation/Section_translation|the project talk page]]. '''Try the tool''' Before the enablement, you can try the current implementation of the tool in [https://test.m.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation our testing instance]. Once it is enabled on Latvian Wikipedia, you’ll have access to https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation with your mobile device. You can select an article to translate, and machine translation will be provided as a starting point for editors to improve. '''Provide feedback''' Please provide feedback about Section translation in any of the formats you are most comfortable with. We want to hear about your impressions on: * The tool * What you think about our plans to enable it * Your ideas for improving the tool. Thanks, and we look forward to your feedback and questions. '''PS''': Sending your feedback or questions in English is particularly appreciated. But, you can still send them in the language of your choice. [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 07.00 (EEST) On behalf of the WMF Language team 7k5vrhst4cbdsm0h3iu7qido6ipq4i3 3669099 3669060 2022-08-11T07:19:32Z Edgars2007 9590 /* Vikimānija */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija == Sveiki, Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus. Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP->wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm: Pagaidām izdarītais: 1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana. Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts? Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību? 2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data. Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām. Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata? Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā? Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}} :{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET) ::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs "jāuzkrāj reputācija". Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par "prefferd" vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET) ::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie "iedzīvotāji" un "iedzīvotāji gads"? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET) :::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET) ::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET) :::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET) ::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET) :::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET) ::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET) :::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET) ::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET) ::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET> == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == Izaugsmes eksperimenti == {{phabricator|T278191}} Wikimedia Foundation "[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]" jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā. Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem. :Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) === Atbalstu === * (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST) === Eksperimenti ir ieslēgti === Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST) :23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST) ::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST) ::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --> rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST) :::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots. :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST) === Mentori === Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Универсальный Кодекс Поведения == <div lang="ru" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> === Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения === [[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]]. ==== Редакционный Комитет: Прием заявок ==== Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании. Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]]. ==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ==== С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен. Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]]. -- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]]) </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&oldid=21301475 --> == Global bot policy changes == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:hello}}! I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed. *Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals. *For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task. *The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed). Thank you for your time. Best regards,<br /> —'''''<span style="font-family:Candara">[[User:Tks4Fish|<span style="color:black">Thanks for the fish!</span>]] <sup>[[User Talk:Tks4Fish|<span style="color:blue">talk</span>]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]</sup></span>''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&oldid=21306363 --> == Line numbering coming soon to all wikis == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> [[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]] From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]]. </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21329014 --> == Suggested Values == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones. More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]]. </div> [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21361904 --> :Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) == Aktuāls notikums (Hokejs) == Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) :Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST) ::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST) Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST) ::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST) ::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) :::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST) :::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST) Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST) :Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST) ::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST) Citējot Edgaru2007: "Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?"? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET) :done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET) == Election Volunteers == Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language. As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better. Volunteers during elections should perform the following functions: *Promote the election in their communities’ channels *Organize discussions about the election in their communities *Translate messages for their communities Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]]. Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiki! Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo. Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt... [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz "Labot pirmkodu/Edit source" lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā. Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) :@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :))) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) == Asking for help in translation == Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST) == Universal Code of Conduct News – Issue 1 == <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Universal Code of Conduct News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 1, June 2021'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]</span> ---- Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC. Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]]. You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]]) * '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]]) * '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]]) * '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]]) * '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])</div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST) <!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&oldid=21578291 --> == īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. == Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST) :Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST) == Wikimania 2021: Individual Program Submissions == [[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]] Dear all, Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021. '''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]]. Below are some links to guide you through; * [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]] * [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]] * [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]] Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. '''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. '''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have. Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]] Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST) On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team <!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21597568 --> == Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] == Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here. The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect. <syntaxhighlight lang="css"> /* Blue instead of yellow padlock for secure links. */ #bodyContent a.external[href ^="https://"], .link-https { background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat; padding-right: 16px; } </syntaxhighlight> If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css. <syntaxhighlight lang="css"> /* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */ div#content a.external[href ^="https://"] { background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat; } </syntaxhighlight> While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST) == Priecīgus Jāņus! == Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST) == Editing news 2021 #2 == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <em>[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</em> [[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]] Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]]. The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki. The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor. The key results were: * Newer editors who had automatic ("default on") access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page. * The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing. These results give the Editing team confidence that the tool is helpful. <strong>Looking ahead</strong> The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months. This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias. The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]]. After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis. You can turn on "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now. After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]]. –[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]]) </div> 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21624491 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch+2020&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. <!-- They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --> Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. *There will be code freezes for the week of June 28. Non-essential code deployments will not happen. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21463754 --> == Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? == čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu: # izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam "Set example", lai redzētu, kā tas viss izskatās). # rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu. # ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu. # ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām. vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos). cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST) :Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) ::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST) == Aktuāls notikums (ne hokejs) == varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu "vai tu zināji ka" vai arī "šī diena vēsturē"? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) :{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST) Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST) :Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST) == Delay of the 2021 Board of Trustees election == Hello, We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes. For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]]. We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST) == New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]] [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' - Persian language e-books * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik & Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login! We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]]. Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]! --The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=21851699 --> == Vietvārdu datubāze == Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST) :ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST) == Wiki Loves Monuments šogad? == Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam. * Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī. * Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem. * Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem. * Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST) == Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review == The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021. Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input. Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours. There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: :[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC & 14:00 UTC :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC & 15:00 UTC The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations. Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]]. Please let me know if you have any questions. [[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST) == Rīks tabulu, uzskaitījumu "tulkošanai" == Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju. Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]] Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet. [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST) == Vikitikšanās == sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Dalībnieks:Fuseau == Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST) :Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST) :: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST) :::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST) ::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST) == kategorijas == čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā. tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju "Kategorija:Kalnu grēdas". pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju "Itālija", es nevaru uzdurties kategorijai "Itālijas kalnu grēdas", pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu "vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā "Latvijas ciemi"" atstāsim uz citu reizi, ok? mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu. un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST) :{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST) == The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello everyone, We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well. Summary: <div style="font-style:italic;"> We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]]. </div> === Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year === In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published. However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]]. We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist. === Encouraging wider participation from historically excluded communities === We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes. === A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet === We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe. We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon! === Brainstorm and draft proposals before the proposal phase === If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes! === Feedback === * What should we do to improve the Wishlist pages? * How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]] * What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022? * What will help more people participate in the Wishlist 2022? Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings. </div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām == <section begin="announcement-content"/> [[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]] Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti: # Rosie Stephenson-Goodknight # Victoria Doronina # Dariusz Jemielniak # Lorenzo Losa Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās. Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]]. <section end="announcement-content"/>[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST) == Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021. The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation. English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months. We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]: * Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) * Are ready to find compromises. * Focus on inclusion and diversity. * Have knowledge of community consultations. * Have intercultural communication experience. * Have governance or organization experience in non-profits or communities. * Have experience negotiating with different parties. The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place. Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.<section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22002240 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''. Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. * We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Talk to the Community Tech == [[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]] [[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] Hello! As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join''']. '''Agenda''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]] * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022 * Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes * Questions and answers '''Format''' The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English. We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org. [[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting. '''Invitation link''' * [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online] * Meeting ID: 898 2861 5390 * One tap mobile ** +16465588656,,89828615390# US (New York) ** +16699006833,,89828615390# US (San Jose) * [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location] See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem == Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}} :Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST) == Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter == Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST) == Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections. '''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.''' The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021. Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates> Learn about the Drafting Committee: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee> We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at <https://mcdc-election-compass.toolforge.org/> Read the full announcement: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> '''Go vote at SecurePoll on:''' <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> Best, Movement Strategy & Governance Team, Wikimedia Foundation <section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22185710 --> == Spanish singers == Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST) : {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST) :: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST) :::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki "state", some to lvwiki "ethnic" categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST) == Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans == <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].<section end="annoumcent-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22247589 --> == Meet the new Movement Charter Drafting Committee members == <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''. * The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''. The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps. If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group]. With thanks from the Movement Strategy and Governance team<section end="announcement-content"/> 2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22300322 --> == "Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!" == Sveiki, lvwiki, nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, "ne mans cirks, ne mani pērtiķi")). Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā? <small>(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)</small> Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET) :Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading "ne mans cirks, ne mani pērtiķi" :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET) ::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET) == Global ban for 1Goldberg2 == Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET) == Aizkave labojot tekstu == Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET) :Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt). :Vai problēma pastāv arī Chrome "Incognito" režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET) :Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā ("Sintakses izcelšana"). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET) :: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET) ::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET) ::::daži random jautājumi: ::::* hroms up-to-date? ::::* notiek dažāda garuma rakstos? ::::* ja labo neielogojies, ir tas pats? ::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies? ::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas "pending" stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori. ::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET) == Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content /> :''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022. While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback: * What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board? * What involvement should candidates have during the election? While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions. '''Do you want to help organize local conversation during this Call?''' Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org. Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday. Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> {{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22502754 --> == Uzvārdu lapas Vikidatos == Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET) :Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET) ::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET) :::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. :::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. :::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): :::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]] :::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]] :::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]], :::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&uselang=en :::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other. :::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET) ::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET) ::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET) :::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add? :::::The property "Latvian transcription" is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription. :::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining "Stefano" in Italian and "Steve" in English .. at least when one tries to add "Etienne" and "Stephane" in French it gets messy. :::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET) ::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered "Latvian" in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even "Steve", for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the "same spelling" principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET) :::::::The thing is that we get similar comments about the likes of "Stefano" not being linked to "Steve". Most languages have mainly articles about "their" version of the name and want it to be linked to all others. :::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? :::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET) ::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name "Hans" in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name "Hans"). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET) :::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET) ::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET) :::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET) ::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET) :::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET) ::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET) :::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :) ::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek <nowiki>[[en:kaut kas]]</nowiki> pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) <small>jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma</small> b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos? ::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22560402 --> == Feminism and Folklore 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia. You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]]. You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... Thank you. '''Feminism and Folklore Team''', [[User:Tiven2240|Tiven2240]] --2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22574381 --> == Konkurss #1Lib1RefCEE == Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā: # Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā. # Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā. # Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :) Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET) == Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]] Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22610145 --> == Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear community members, Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories. Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]]. More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]]. For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org. ------ <div style="text-align: center;"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|<span style="color:#8B0000">'''ZI Jony'''</span>]] [[User talk:ZI Jony|<sup><span style="color:Green"><i>(Talk)</i></span></sup>]], {{<includeonly>subst:</includeonly>#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)</div></div> </div> <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&oldid=21244129 --> == "Pašlaik (2022)" == kādas kopienai domas par tiem visiem "pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils"? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka "pašlaik (2010)" nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz. šķiet, ka "kopš 2012. gada spēlē X" tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un "kopš 2012. gada" ir vairāk nekorekts par "pašlaik (2015)" (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija? kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET) :2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET) :Idejiski "Pašlaik (2007)" man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET) ::Man arī "pašlaik" nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot "kopš ..", jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī "2022. gadā sāka spēlēt .." ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts "pašlaik (2010) spēlē...", ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts "pašlaik spēlē..." vai "kopš 2010. gada spēlē..." šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk. P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET) ::::"Kopš xxxx. gada..." ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas "pašlaik (xxxx)" vai "mūsdienās (xxxx)" ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET) :::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju "spēlē "BK Roja"", kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz "pašlaik (2022) spēlē "BK Roja"". piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar "2022. gadā spēlē (spēlēja?) "BK Roja"". nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET) Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis "Daugava" (2001 - 2003), "Dinamo" (2004 - 2005), "Roja" (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET) ::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: "Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā".--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET) :::Latviski pareizāk būtu "Pēc 2021. gada datiem...", vai varbūt "Līdz 2021. gadam..." --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET) ::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET) :::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: "2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]." ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET) == Krievija >> Krievijas Federācija == Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET) :Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk "[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām" vai arī "Čečenija ir viena no Krievijas republikām"? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET) ::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā "[[Krievija]]", ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET) :::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET) ::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET) == Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai == Labdien! Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka "Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts", tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem. Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: "Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām." (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts. Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: "..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru." Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības. Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums. Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt. Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET) : Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod». : Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET) : Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET) == Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? == --[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET). :Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET) ::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET) :::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET) ::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET) :::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET) ::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :) Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie "influenceri", lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET) :::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET) ::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET) :::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā "satura veidotājs" Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) ::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET) :::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa "Kas te ellē notiek?", es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET) :::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET) ::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET) :Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET) ::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET) :::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu. :::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET) ::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET) ::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka "ir arī citi nederīgi raksti" nekādi nepalīdz apstrīdamajam. ::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET) ::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET) ::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET) :::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET) :::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET) == Movement Strategy and Governance News – Issue 5 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="ucoc-newsletter"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 5, January 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates. <div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]]) *'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]]) *'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]]) *'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])</div><section end="ucoc-newsletter"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''. The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations. The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].''' To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].''' The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].''' Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. Sincerely, Movement Strategy and Governance<br/> Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work. The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22796821 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:UCDM 2022.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET) </div> == Wiki Loves Folklore is extended till 15th March == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">{{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] Greetings from Wiki Loves Folklore International Team, We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc. We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language. Best wishes, '''International Team'''<br /> '''Wiki Loves Folklore''' [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == Coming soon == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> === Several improvements around templates === Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki: * Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]), * Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]), * and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right). All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. </div> - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=22907463 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki. There are events scheduled to learn more and discuss: * A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants. * The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022. You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance <br /> Wikimedia Foundation <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22916674 --> == Ukrainas pilsētu nosaukumi == Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo "dokumentu"] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir "ieteicamais", nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET) :Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET) :Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET) ::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET) :::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET) ::::ak tā... ļoti slikti. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET) :::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET) ::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms "150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules". :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET) :::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET) :Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. {{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus. Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija. Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina. Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina. Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET) :https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET) ::{{ping|Edgars2007|Kaamis007|Apekribo}} Ko darīsim ar dalībnieka Kaamis007 izmaiņām? It kā jau šo jautājumu izdiskutējām krustu-šķērsu un te pēkšņi atkal! Tiem, kam nav saprotams, uz ko māju, lūgtum [[Dalībnieka diskusija:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.04 (EEST) :::Par kurām izmaiņām ir runa? Īsti nesaprotu. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.11 (EEST) ::::Pārdēvēti raksti Dņipro par [[Dnipro]], Kamjanske par [[Kamjanska]] utt. Vakar. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 08.59 (EEST) :::::es saprotu, ka [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] ir daļēji 'original research', bet domāju, ka mēs padarītu savu dzīvi vieglāku un pasauli labāku, ja tas nonāktu raksta statusā un šeit [[Īpašvārdu atveidošana]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST) ::::::Es nesaprotu, ko esmu nepareizu izdarījis. Konstatēju, ka ir nesakritības ar likumā minēto un divas, kuras ievēroju (Dnipro/Kamjansku), izlaboju. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 10.32 (EEST) :::::::Jā, VVC ekspertu komisija atteikusies no mīkstinājumiem, arī vārdos, kuros paši iepriekš tos lika. Taču mīkstinājumiem tur jābūt. Vai arī tad konsekventi jāatsakās no mīkstinājumiem visās slāvu atveidēs (t. i., Lenins, Nižnijnovgoroda, Lublana/Ljubljana), bet tas nenotiks. Mīkstinājumiem jābūt: Dņipro, Ļviva, Čerņihiva, Hmeļnicka, Čerņivci, Horļivka. Un Kamjanske jāatstāj 5. deklinācijā, ar galotni e. Kaut kad gada beigās jāiznāk ukraiņu atveides norādījumiem, tur plānots atveidot šādi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]]. The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]]. You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22962850 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />Hello! The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about "Regional and Thematic Hubs". The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9. The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''. Best regards, [[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]<br />Movement Strategy <section end="announcement-content" /> </div> 2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow == [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. ([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram]) The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]] A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]]. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''. Thank you, From the Community Development team<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Feminism and Folklore 2022 ends soon == [[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]] [[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on <b>31 March 2022 11:59 UTC</b>. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as <i>folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more</i> Keep an eye on the project page for declaration of Winners. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&oldid=23060054 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Greetings, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work. The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Best regards, Movement Strategy and Governance<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23079949 --> == Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu LKOK nr.3/1697; == [[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 6</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 6, April 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]]) *'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]]) *'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]]) *'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]]) *'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]]) *'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]]. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23184989 --> == New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]] [[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more. Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today! <br>--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=23036656 --> == Coming soon: Improvements for templates == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <!--T:11--> [[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]] Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon: The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]] In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]] Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. We would love to hear your feedback on our talk pages! </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=23222263 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Editing news 2022 #1</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/><i>[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</i> [[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]] The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages. New editors are more successful with this new tool. You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]]. Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test. You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].<section end="message"/> </div> [[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=22019984 --> == 2022 Board of Trustees Call for Candidates == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']] The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees. The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees. The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team. ;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]]. Thank you for your support, Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees<br /><section end="announcement-content" /> 2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == wiki-patrol == čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]). ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā "pārbaudīts" (pēdējo izmaiņu lapā paliek "!" sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts. wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju: * saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti) * apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms * atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus. ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST) ::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello all, We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct. After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself. Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments! The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals. On behalf of the UCoC project team <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hi, Greetings The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced! We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]''' Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project. We hope to have you contribute to the campaign next year. '''Thank you,''' '''Wiki Loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=23454230 --> == Propose statements for the 2022 Election Compass == :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]] An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. ;Here is the timeline for the Election Compass: * July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass * July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements * July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements * August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements * August 5 - 12: candidates align themselves with the statements * August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''<br /><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 7</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 7, July-September 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation. The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]]) * '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]]) * '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]]) * '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]]) * '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]]) * '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]]) * '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]]) * '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]]) * '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]]) * '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23529147 --> == Wikimedia Summit 2022 online == [[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]] No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu. Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST) :Atgādinājums par šo. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.17 (EEST) :Pieteikšanās termiņš beidzies, nebūsim pārstāvēti arī attālināti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.08 (EEST) == Wikipedia Summer Days in Estonia == From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST) == Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election == <section begin="announcement-content"/> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi everyone, '''The Affiliate voting process has concluded.''' Representatives from each Affiliate organization learned about the candidates by reading candidates’ statements, reviewing candidates’ answers to questions, and considering the candidates’ ratings provided by the Analysis Committee. The selected 2022 Board of Trustees candidates are: * Tobechukwu Precious Friday ([[:m:User:Tochiprecious|Tochiprecious]]) * Farah Jack Mustaklem ([[:m:User:Fjmustak|Fjmustak]]) * Shani Evenstein Sigalov ([[:m:User:Esh77|Esh77]]) * Kunal Mehta ([[:m:User:Legoktm|Legoktm]]) * Michał Buczyński ([[:m:User:Aegis Maelstrom|Aegis Maelstrom]]) * Mike Peel ([[:m:User:Mike Peel|Mike Peel]]) You may see more information about the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Results|Results]] and [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Stats|Statistics]] of this Board election. Please take a moment to appreciate the Affiliate Representatives and Analysis Committee members for taking part in this process and helping to grow the Board of Trustees in capacity and diversity. These hours of volunteer work connect us across understanding and perspective. Thank you for your participation. Thank you to the community members who put themselves forward as candidates for the Board of Trustees. Considering joining the Board of Trustees is no small decision. The time and dedication candidates have shown to this point speaks to their commitment to this movement. Congratulations to those candidates who have been selected. A great amount of appreciation and gratitude for those candidates not selected. Please continue to share your leadership with Wikimedia. Thank you to those who followed the Affiliate process for this Board election. You may review the results of the Affiliate selection process. '''The next part of the Board election process is the community voting period.''' [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022#Timeline|You may view the Board election timeline here]]. To prepare for the community voting period, there are several things community members can engage with in the following ways: * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Read candidates’ statements]] and read the candidates’ answers to the questions posed by the Affiliate Representatives. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Questions_for_Candidates|Propose and select the 6 questions for candidates to answer during their video Q&A]]. * See the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Analysis Committee’s ratings of candidates on each candidate’s statement]]. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Community Voting/Election Compass|Propose statements for the Election Compass]] voters can use to find which candidates best fit their principles. * Encourage others in your community to take part in the election. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Vote for Election Compass Statements == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Volunteers in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass/Statements|vote for statements to use in the Election Compass]]. You can vote for the statements you would like to see included in the Election Compass on Meta-wiki. An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. Here is the timeline for the Election Compass: *<s>July 8 - 20: Volunteers propose statements for the Election Compass</s> *<s>July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements</s> *July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements *August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements *August 5 - 12: candidates align themselves with the statements *August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 00.01 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Community delegate registration for Wikimedia CEE Meeting 2022 == [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|''Wikimedia CEE Meeting 2022'']] will take place on October 14-16. It is determined that the ''Wikimedians of Latvia User Group'' could be represented by 2 community delegates, who would have their expenses paid for participating in the events. The time for '''delegate registration''' is '''until August 15''' (2 weeks left). P.S: Sorry for You, please, You translate to the local language. [[Dalībnieks:Dušan Kreheľ|Dušan Kreheľ]] ([[Dalībnieka diskusija:Dušan Kreheľ|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 21.08 (EEST) :thank you, {{u|Dušan Kreheľ}}, we are working on it :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 22.38 (EEST) == Enabling Section Translation: a new mobile translation experience == {{int:Hello}} Latvian Wikipedians! Apologies as this message is not in Latvian language, {{Int:Please-translate}}. The [[mw:Wikimedia_Language_engineering|WMF Language team]] is pleased to let you know that we will like to enable the [[mw:Content_translation/Section_translation|Section translation]] tool in Latvian Wikipedia. For this, our team will love you to read about the tool and test it so you can: * Give us your feedback * Ask us questions * Tell us how to improve it. Below is background information about Section translation, why we have chosen your community, and how to test it. '''Background information''' [[mw:Content_translation|Content Translation]] has been a successful tool for editors to create content in their language. More than one million articles have been created across all languages since the tool was released in 2015. The Wikimedia Foundation Language team has improved the translation experience further with the Section Translation. The WMF Language team enabled the early version of the tool in February 2021 in Bengali Wikipedia. Through their feedback, the tool was improved and ready for your community to test and help us with feedback to make it better. [https://design.wikimedia.org/strategy/section-translation.html Section Translation] extends the capabilities of Content Translation to support mobile devices. On mobile, the tool will: * Guide you to translate one section at a time in order to expand existing articles or create new ones. * Make it easy to transfer knowledge across languages anytime from your mobile device. Latvian Wikipedia seems an ideal candidate to enjoy this new tool since it has Content Translation tool enabled by default. We plan to enable the tool on Latvian Wikipedia in the coming weeks if there are no objections from your community. After it is enabled, we’ll monitor the content created with the tool and process all the feedback. In any case, feel free to raise any concerns or questions you may already have in any of the following formats: * As a reply to this message * On [[mw:Talk:Content_translation/Section_translation|the project talk page]]. '''Try the tool''' Before the enablement, you can try the current implementation of the tool in [https://test.m.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation our testing instance]. Once it is enabled on Latvian Wikipedia, you’ll have access to https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation with your mobile device. You can select an article to translate, and machine translation will be provided as a starting point for editors to improve. '''Provide feedback''' Please provide feedback about Section translation in any of the formats you are most comfortable with. We want to hear about your impressions on: * The tool * What you think about our plans to enable it * Your ideas for improving the tool. Thanks, and we look forward to your feedback and questions. '''PS''': Sending your feedback or questions in English is particularly appreciated. But, you can still send them in the language of your choice. [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 07.00 (EEST) On behalf of the WMF Language team == Vikimānija == sveiki, kolēģi! šodien sākas (pēc nepilnām divām stundām) virtuālā [[Vikimānija]], ilgs līdz svētdienai. dalība ir bez maksas, bet ir [https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Registration jāpiereģistrējas], lai būtu piekļuve konferences platformai pheedloop. saite uz konferences programmu: https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Program/Schedule. saprotu, ka būs pieejams tulkojums arī krieviski, ja kādu angļu valoda attur no "dalības" konferencē. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 10.19 (EEST) 825wyykp4pywvf3afmnn9kiipbpip31 3669103 3669099 2022-08-11T07:42:52Z Papuass 88 /* Vikimānija */ Atbilde wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija == Sveiki, Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus. Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP->wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm: Pagaidām izdarītais: 1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana. Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts? Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību? 2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data. Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām. Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata? Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā? Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}} :{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET) ::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs "jāuzkrāj reputācija". Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par "prefferd" vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET) ::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie "iedzīvotāji" un "iedzīvotāji gads"? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET) :::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET) ::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET) :::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET) ::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET) :::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET) ::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET) :::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET) ::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET) ::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET> == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == Izaugsmes eksperimenti == {{phabricator|T278191}} Wikimedia Foundation "[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]" jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā. Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem. :Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) === Atbalstu === * (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST) === Eksperimenti ir ieslēgti === Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST) :23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST) ::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST) ::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --> rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST) :::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots. :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST) === Mentori === Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Универсальный Кодекс Поведения == <div lang="ru" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> === Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения === [[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]]. ==== Редакционный Комитет: Прием заявок ==== Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании. Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]]. ==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ==== С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен. Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]]. -- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]]) </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&oldid=21301475 --> == Global bot policy changes == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:hello}}! I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed. *Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals. *For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task. *The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed). Thank you for your time. Best regards,<br /> —'''''<span style="font-family:Candara">[[User:Tks4Fish|<span style="color:black">Thanks for the fish!</span>]] <sup>[[User Talk:Tks4Fish|<span style="color:blue">talk</span>]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]</sup></span>''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&oldid=21306363 --> == Line numbering coming soon to all wikis == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> [[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]] From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]]. </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21329014 --> == Suggested Values == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones. More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]]. </div> [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21361904 --> :Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) == Aktuāls notikums (Hokejs) == Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) :Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST) ::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST) Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST) ::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST) ::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) :::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST) :::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST) Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST) :Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST) ::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST) Citējot Edgaru2007: "Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?"? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET) :done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET) == Election Volunteers == Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language. As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better. Volunteers during elections should perform the following functions: *Promote the election in their communities’ channels *Organize discussions about the election in their communities *Translate messages for their communities Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]]. Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiki! Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo. Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt... [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz "Labot pirmkodu/Edit source" lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā. Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) :@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :))) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) == Asking for help in translation == Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST) == Universal Code of Conduct News – Issue 1 == <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Universal Code of Conduct News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 1, June 2021'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]</span> ---- Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC. Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]]. You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]]) * '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]]) * '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]]) * '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]]) * '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])</div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST) <!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&oldid=21578291 --> == īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. == Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST) :Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST) == Wikimania 2021: Individual Program Submissions == [[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]] Dear all, Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021. '''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]]. Below are some links to guide you through; * [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]] * [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]] * [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]] Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. '''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. '''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have. Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]] Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST) On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team <!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21597568 --> == Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] == Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here. The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect. <syntaxhighlight lang="css"> /* Blue instead of yellow padlock for secure links. */ #bodyContent a.external[href ^="https://"], .link-https { background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat; padding-right: 16px; } </syntaxhighlight> If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css. <syntaxhighlight lang="css"> /* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */ div#content a.external[href ^="https://"] { background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat; } </syntaxhighlight> While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST) == Priecīgus Jāņus! == Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST) == Editing news 2021 #2 == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <em>[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</em> [[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]] Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]]. The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki. The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor. The key results were: * Newer editors who had automatic ("default on") access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page. * The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing. These results give the Editing team confidence that the tool is helpful. <strong>Looking ahead</strong> The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months. This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias. The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]]. After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis. You can turn on "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now. After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]]. –[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]]) </div> 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21624491 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch+2020&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. <!-- They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --> Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. *There will be code freezes for the week of June 28. Non-essential code deployments will not happen. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21463754 --> == Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? == čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu: # izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam "Set example", lai redzētu, kā tas viss izskatās). # rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu. # ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu. # ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām. vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos). cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST) :Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) ::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST) == Aktuāls notikums (ne hokejs) == varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu "vai tu zināji ka" vai arī "šī diena vēsturē"? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) :{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST) Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST) :Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST) == Delay of the 2021 Board of Trustees election == Hello, We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes. For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]]. We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST) == New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]] [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' - Persian language e-books * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik & Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login! We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]]. Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]! --The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=21851699 --> == Vietvārdu datubāze == Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST) :ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST) == Wiki Loves Monuments šogad? == Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam. * Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī. * Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem. * Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem. * Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST) == Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review == The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021. Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input. Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours. There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: :[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC & 14:00 UTC :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC & 15:00 UTC The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations. Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]]. Please let me know if you have any questions. [[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST) == Rīks tabulu, uzskaitījumu "tulkošanai" == Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju. Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]] Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet. [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST) == Vikitikšanās == sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Dalībnieks:Fuseau == Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST) :Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST) :: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST) :::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST) ::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST) == kategorijas == čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā. tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju "Kategorija:Kalnu grēdas". pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju "Itālija", es nevaru uzdurties kategorijai "Itālijas kalnu grēdas", pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu "vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā "Latvijas ciemi"" atstāsim uz citu reizi, ok? mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu. un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST) :{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST) == The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello everyone, We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well. Summary: <div style="font-style:italic;"> We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]]. </div> === Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year === In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published. However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]]. We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist. === Encouraging wider participation from historically excluded communities === We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes. === A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet === We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe. We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon! === Brainstorm and draft proposals before the proposal phase === If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes! === Feedback === * What should we do to improve the Wishlist pages? * How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]] * What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022? * What will help more people participate in the Wishlist 2022? Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings. </div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām == <section begin="announcement-content"/> [[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]] Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti: # Rosie Stephenson-Goodknight # Victoria Doronina # Dariusz Jemielniak # Lorenzo Losa Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās. Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]]. <section end="announcement-content"/>[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST) == Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021. The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation. English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months. We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]: * Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) * Are ready to find compromises. * Focus on inclusion and diversity. * Have knowledge of community consultations. * Have intercultural communication experience. * Have governance or organization experience in non-profits or communities. * Have experience negotiating with different parties. The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place. Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.<section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22002240 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''. Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. * We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Talk to the Community Tech == [[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]] [[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] Hello! As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join''']. '''Agenda''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]] * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022 * Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes * Questions and answers '''Format''' The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English. We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org. [[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting. '''Invitation link''' * [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online] * Meeting ID: 898 2861 5390 * One tap mobile ** +16465588656,,89828615390# US (New York) ** +16699006833,,89828615390# US (San Jose) * [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location] See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem == Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}} :Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST) == Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter == Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST) == Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections. '''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.''' The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021. Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates> Learn about the Drafting Committee: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee> We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at <https://mcdc-election-compass.toolforge.org/> Read the full announcement: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> '''Go vote at SecurePoll on:''' <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> Best, Movement Strategy & Governance Team, Wikimedia Foundation <section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22185710 --> == Spanish singers == Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST) : {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST) :: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST) :::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki "state", some to lvwiki "ethnic" categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST) == Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans == <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].<section end="annoumcent-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22247589 --> == Meet the new Movement Charter Drafting Committee members == <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''. * The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''. The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps. If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group]. With thanks from the Movement Strategy and Governance team<section end="announcement-content"/> 2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22300322 --> == "Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!" == Sveiki, lvwiki, nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, "ne mans cirks, ne mani pērtiķi")). Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā? <small>(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)</small> Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET) :Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading "ne mans cirks, ne mani pērtiķi" :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET) ::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET) == Global ban for 1Goldberg2 == Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET) == Aizkave labojot tekstu == Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET) :Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt). :Vai problēma pastāv arī Chrome "Incognito" režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET) :Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā ("Sintakses izcelšana"). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET) :: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET) ::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET) ::::daži random jautājumi: ::::* hroms up-to-date? ::::* notiek dažāda garuma rakstos? ::::* ja labo neielogojies, ir tas pats? ::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies? ::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas "pending" stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori. ::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET) == Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content /> :''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022. While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback: * What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board? * What involvement should candidates have during the election? While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions. '''Do you want to help organize local conversation during this Call?''' Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org. Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday. Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> {{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22502754 --> == Uzvārdu lapas Vikidatos == Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET) :Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET) ::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET) :::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. :::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. :::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): :::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]] :::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]] :::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]], :::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&uselang=en :::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other. :::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET) ::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET) ::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET) :::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add? :::::The property "Latvian transcription" is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription. :::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining "Stefano" in Italian and "Steve" in English .. at least when one tries to add "Etienne" and "Stephane" in French it gets messy. :::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET) ::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered "Latvian" in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even "Steve", for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the "same spelling" principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET) :::::::The thing is that we get similar comments about the likes of "Stefano" not being linked to "Steve". Most languages have mainly articles about "their" version of the name and want it to be linked to all others. :::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? :::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET) ::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name "Hans" in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name "Hans"). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET) :::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET) ::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET) :::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET) ::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET) :::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET) ::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET) :::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :) ::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek <nowiki>[[en:kaut kas]]</nowiki> pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) <small>jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma</small> b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos? ::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22560402 --> == Feminism and Folklore 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia. You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]]. You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... Thank you. '''Feminism and Folklore Team''', [[User:Tiven2240|Tiven2240]] --2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22574381 --> == Konkurss #1Lib1RefCEE == Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā: # Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā. # Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā. # Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :) Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET) == Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]] Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22610145 --> == Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear community members, Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories. Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]]. More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]]. For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org. ------ <div style="text-align: center;"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|<span style="color:#8B0000">'''ZI Jony'''</span>]] [[User talk:ZI Jony|<sup><span style="color:Green"><i>(Talk)</i></span></sup>]], {{<includeonly>subst:</includeonly>#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)</div></div> </div> <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&oldid=21244129 --> == "Pašlaik (2022)" == kādas kopienai domas par tiem visiem "pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils"? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka "pašlaik (2010)" nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz. šķiet, ka "kopš 2012. gada spēlē X" tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un "kopš 2012. gada" ir vairāk nekorekts par "pašlaik (2015)" (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija? kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET) :2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET) :Idejiski "Pašlaik (2007)" man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET) ::Man arī "pašlaik" nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot "kopš ..", jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī "2022. gadā sāka spēlēt .." ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts "pašlaik (2010) spēlē...", ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts "pašlaik spēlē..." vai "kopš 2010. gada spēlē..." šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk. P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET) ::::"Kopš xxxx. gada..." ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas "pašlaik (xxxx)" vai "mūsdienās (xxxx)" ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET) :::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju "spēlē "BK Roja"", kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz "pašlaik (2022) spēlē "BK Roja"". piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar "2022. gadā spēlē (spēlēja?) "BK Roja"". nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET) Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis "Daugava" (2001 - 2003), "Dinamo" (2004 - 2005), "Roja" (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET) ::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: "Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā".--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET) :::Latviski pareizāk būtu "Pēc 2021. gada datiem...", vai varbūt "Līdz 2021. gadam..." --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET) ::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET) :::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: "2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]." ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET) == Krievija >> Krievijas Federācija == Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET) :Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk "[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām" vai arī "Čečenija ir viena no Krievijas republikām"? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET) ::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā "[[Krievija]]", ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET) :::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET) ::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET) == Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai == Labdien! Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka "Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts", tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem. Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: "Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām." (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts. Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: "..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru." Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības. Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums. Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt. Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET) : Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod». : Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET) : Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET) == Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? == --[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET). :Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET) ::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET) :::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET) ::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET) :::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET) ::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :) Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie "influenceri", lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET) :::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET) ::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET) :::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā "satura veidotājs" Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) ::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET) :::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa "Kas te ellē notiek?", es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET) :::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET) ::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET) :Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET) ::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET) :::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu. :::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET) ::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET) ::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka "ir arī citi nederīgi raksti" nekādi nepalīdz apstrīdamajam. ::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET) ::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET) ::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET) :::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET) :::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET) == Movement Strategy and Governance News – Issue 5 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="ucoc-newsletter"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 5, January 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates. <div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]]) *'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]]) *'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]]) *'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])</div><section end="ucoc-newsletter"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''. The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations. The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].''' To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].''' The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].''' Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. Sincerely, Movement Strategy and Governance<br/> Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work. The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22796821 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:UCDM 2022.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET) </div> == Wiki Loves Folklore is extended till 15th March == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">{{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] Greetings from Wiki Loves Folklore International Team, We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc. We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language. Best wishes, '''International Team'''<br /> '''Wiki Loves Folklore''' [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == Coming soon == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> === Several improvements around templates === Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki: * Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]), * Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]), * and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right). All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. </div> - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=22907463 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki. There are events scheduled to learn more and discuss: * A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants. * The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022. You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance <br /> Wikimedia Foundation <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22916674 --> == Ukrainas pilsētu nosaukumi == Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo "dokumentu"] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir "ieteicamais", nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET) :Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET) :Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET) ::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET) :::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET) ::::ak tā... ļoti slikti. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET) :::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET) ::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms "150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules". :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET) :::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET) :Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. {{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus. Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija. Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina. Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina. Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET) :https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET) ::{{ping|Edgars2007|Kaamis007|Apekribo}} Ko darīsim ar dalībnieka Kaamis007 izmaiņām? It kā jau šo jautājumu izdiskutējām krustu-šķērsu un te pēkšņi atkal! Tiem, kam nav saprotams, uz ko māju, lūgtum [[Dalībnieka diskusija:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.04 (EEST) :::Par kurām izmaiņām ir runa? Īsti nesaprotu. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 21.11 (EEST) ::::Pārdēvēti raksti Dņipro par [[Dnipro]], Kamjanske par [[Kamjanska]] utt. Vakar. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 08.59 (EEST) :::::es saprotu, ka [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums]] ir daļēji 'original research', bet domāju, ka mēs padarītu savu dzīvi vieglāku un pasauli labāku, ja tas nonāktu raksta statusā un šeit [[Īpašvārdu atveidošana]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST) ::::::Es nesaprotu, ko esmu nepareizu izdarījis. Konstatēju, ka ir nesakritības ar likumā minēto un divas, kuras ievēroju (Dnipro/Kamjansku), izlaboju. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 10.32 (EEST) :::::::Jā, VVC ekspertu komisija atteikusies no mīkstinājumiem, arī vārdos, kuros paši iepriekš tos lika. Taču mīkstinājumiem tur jābūt. Vai arī tad konsekventi jāatsakās no mīkstinājumiem visās slāvu atveidēs (t. i., Lenins, Nižnijnovgoroda, Lublana/Ljubljana), bet tas nenotiks. Mīkstinājumiem jābūt: Dņipro, Ļviva, Čerņihiva, Hmeļnicka, Čerņivci, Horļivka. Un Kamjanske jāatstāj 5. deklinācijā, ar galotni e. Kaut kad gada beigās jāiznāk ukraiņu atveides norādījumiem, tur plānots atveidot šādi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]]. The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]]. You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22962850 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />Hello! The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about "Regional and Thematic Hubs". The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9. The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''. Best regards, [[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]<br />Movement Strategy <section end="announcement-content" /> </div> 2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow == [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. ([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram]) The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]] A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]]. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''. Thank you, From the Community Development team<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Feminism and Folklore 2022 ends soon == [[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]] [[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on <b>31 March 2022 11:59 UTC</b>. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as <i>folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more</i> Keep an eye on the project page for declaration of Winners. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&oldid=23060054 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Greetings, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work. The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Best regards, Movement Strategy and Governance<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23079949 --> == Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu LKOK nr.3/1697; == [[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 6</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 6, April 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]]) *'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]]) *'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]]) *'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]]) *'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]]) *'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]]. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23184989 --> == New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]] [[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more. Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today! <br>--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=23036656 --> == Coming soon: Improvements for templates == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <!--T:11--> [[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]] Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon: The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]] In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]] Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. We would love to hear your feedback on our talk pages! </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=23222263 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Editing news 2022 #1</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/><i>[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</i> [[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]] The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages. New editors are more successful with this new tool. You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]]. Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test. You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].<section end="message"/> </div> [[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=22019984 --> == 2022 Board of Trustees Call for Candidates == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']] The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees. The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees. The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team. ;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]]. Thank you for your support, Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees<br /><section end="announcement-content" /> 2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == wiki-patrol == čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]). ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā "pārbaudīts" (pēdējo izmaiņu lapā paliek "!" sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts. wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju: * saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti) * apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms * atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus. ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST) ::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello all, We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct. After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself. Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments! The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals. On behalf of the UCoC project team <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hi, Greetings The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced! We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]''' Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project. We hope to have you contribute to the campaign next year. '''Thank you,''' '''Wiki Loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=23454230 --> == Propose statements for the 2022 Election Compass == :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]] An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. ;Here is the timeline for the Election Compass: * July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass * July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements * July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements * August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements * August 5 - 12: candidates align themselves with the statements * August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''<br /><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 7</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 7, July-September 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation. The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]]) * '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]]) * '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]]) * '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]]) * '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]]) * '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]]) * '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]]) * '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]]) * '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]]) * '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23529147 --> == Wikimedia Summit 2022 online == [[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]] No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu. Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST) :Atgādinājums par šo. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 12.17 (EEST) :Pieteikšanās termiņš beidzies, nebūsim pārstāvēti arī attālināti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.08 (EEST) == Wikipedia Summer Days in Estonia == From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST) == Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election == <section begin="announcement-content"/> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Announcing the six candidates for the 2022 Board of Trustees election}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi everyone, '''The Affiliate voting process has concluded.''' Representatives from each Affiliate organization learned about the candidates by reading candidates’ statements, reviewing candidates’ answers to questions, and considering the candidates’ ratings provided by the Analysis Committee. The selected 2022 Board of Trustees candidates are: * Tobechukwu Precious Friday ([[:m:User:Tochiprecious|Tochiprecious]]) * Farah Jack Mustaklem ([[:m:User:Fjmustak|Fjmustak]]) * Shani Evenstein Sigalov ([[:m:User:Esh77|Esh77]]) * Kunal Mehta ([[:m:User:Legoktm|Legoktm]]) * Michał Buczyński ([[:m:User:Aegis Maelstrom|Aegis Maelstrom]]) * Mike Peel ([[:m:User:Mike Peel|Mike Peel]]) You may see more information about the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Results|Results]] and [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Stats|Statistics]] of this Board election. Please take a moment to appreciate the Affiliate Representatives and Analysis Committee members for taking part in this process and helping to grow the Board of Trustees in capacity and diversity. These hours of volunteer work connect us across understanding and perspective. Thank you for your participation. Thank you to the community members who put themselves forward as candidates for the Board of Trustees. Considering joining the Board of Trustees is no small decision. The time and dedication candidates have shown to this point speaks to their commitment to this movement. Congratulations to those candidates who have been selected. A great amount of appreciation and gratitude for those candidates not selected. Please continue to share your leadership with Wikimedia. Thank you to those who followed the Affiliate process for this Board election. You may review the results of the Affiliate selection process. '''The next part of the Board election process is the community voting period.''' [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022#Timeline|You may view the Board election timeline here]]. To prepare for the community voting period, there are several things community members can engage with in the following ways: * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Read candidates’ statements]] and read the candidates’ answers to the questions posed by the Affiliate Representatives. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Questions_for_Candidates|Propose and select the 6 questions for candidates to answer during their video Q&A]]. * See the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Candidates|Analysis Committee’s ratings of candidates on each candidate’s statement]]. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Community Voting/Election Compass|Propose statements for the Election Compass]] voters can use to find which candidates best fit their principles. * Encourage others in your community to take part in the election. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 27. jūlijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Vote for Election Compass Statements == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Vote for Election Compass Statements}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Volunteers in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass/Statements|vote for statements to use in the Election Compass]]. You can vote for the statements you would like to see included in the Election Compass on Meta-wiki. An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. Here is the timeline for the Election Compass: *<s>July 8 - 20: Volunteers propose statements for the Election Compass</s> *<s>July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements</s> *July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements *August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements *August 5 - 12: candidates align themselves with the statements *August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee'' </div><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] 2022. gada 28. jūlijs, plkst. 00.01 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23530132 --> == Community delegate registration for Wikimedia CEE Meeting 2022 == [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|''Wikimedia CEE Meeting 2022'']] will take place on October 14-16. It is determined that the ''Wikimedians of Latvia User Group'' could be represented by 2 community delegates, who would have their expenses paid for participating in the events. The time for '''delegate registration''' is '''until August 15''' (2 weeks left). P.S: Sorry for You, please, You translate to the local language. [[Dalībnieks:Dušan Kreheľ|Dušan Kreheľ]] ([[Dalībnieka diskusija:Dušan Kreheľ|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 21.08 (EEST) :thank you, {{u|Dušan Kreheľ}}, we are working on it :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 22.38 (EEST) == Enabling Section Translation: a new mobile translation experience == {{int:Hello}} Latvian Wikipedians! Apologies as this message is not in Latvian language, {{Int:Please-translate}}. The [[mw:Wikimedia_Language_engineering|WMF Language team]] is pleased to let you know that we will like to enable the [[mw:Content_translation/Section_translation|Section translation]] tool in Latvian Wikipedia. For this, our team will love you to read about the tool and test it so you can: * Give us your feedback * Ask us questions * Tell us how to improve it. Below is background information about Section translation, why we have chosen your community, and how to test it. '''Background information''' [[mw:Content_translation|Content Translation]] has been a successful tool for editors to create content in their language. More than one million articles have been created across all languages since the tool was released in 2015. The Wikimedia Foundation Language team has improved the translation experience further with the Section Translation. The WMF Language team enabled the early version of the tool in February 2021 in Bengali Wikipedia. Through their feedback, the tool was improved and ready for your community to test and help us with feedback to make it better. [https://design.wikimedia.org/strategy/section-translation.html Section Translation] extends the capabilities of Content Translation to support mobile devices. On mobile, the tool will: * Guide you to translate one section at a time in order to expand existing articles or create new ones. * Make it easy to transfer knowledge across languages anytime from your mobile device. Latvian Wikipedia seems an ideal candidate to enjoy this new tool since it has Content Translation tool enabled by default. We plan to enable the tool on Latvian Wikipedia in the coming weeks if there are no objections from your community. After it is enabled, we’ll monitor the content created with the tool and process all the feedback. In any case, feel free to raise any concerns or questions you may already have in any of the following formats: * As a reply to this message * On [[mw:Talk:Content_translation/Section_translation|the project talk page]]. '''Try the tool''' Before the enablement, you can try the current implementation of the tool in [https://test.m.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation our testing instance]. Once it is enabled on Latvian Wikipedia, you’ll have access to https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:ContentTranslation with your mobile device. You can select an article to translate, and machine translation will be provided as a starting point for editors to improve. '''Provide feedback''' Please provide feedback about Section translation in any of the formats you are most comfortable with. We want to hear about your impressions on: * The tool * What you think about our plans to enable it * Your ideas for improving the tool. Thanks, and we look forward to your feedback and questions. '''PS''': Sending your feedback or questions in English is particularly appreciated. But, you can still send them in the language of your choice. [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 07.00 (EEST) On behalf of the WMF Language team == Vikimānija == sveiki, kolēģi! šodien sākas (pēc nepilnām divām stundām) virtuālā [[Vikimānija]], ilgs līdz svētdienai. dalība ir bez maksas, bet ir [https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Registration jāpiereģistrējas], lai būtu piekļuve konferences platformai pheedloop. saite uz konferences programmu: https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Program/Schedule. saprotu, ka būs pieejams tulkojums arī krieviski, ja kādu angļu valoda attur no "dalības" konferencē. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 10.19 (EEST) :Ja nesanāk piereģistrēties, mēģiniet ar MS Edge. Varbūt man kaut kādi plugini traucēja, bet ne ar Firefox, ne Chrome nesanāca. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 10.42 (EEST) 3nqjmxercup36bb6qlgqs6szmm6yunk Kvēlspuldze 0 59779 3669138 3661160 2022-08-11T10:58:03Z Dukurs 12542 /* Kvēlspuldzes vēsture */Sakārtots wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == 1802. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. 1872. gadā krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Lodigins]] izveidoja kvēlspuldzi ar [[ogleklis|oglekļa]] stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. 1873. gadā notika [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. Tajā pašā gadā angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] 1873. gadā demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs. 1877. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. 1878. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. 1874. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. 1879. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. 1890. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli 1898. gadā. 1903. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. 1906. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet 1910. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 kvēlspuldzes izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī, gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš ir radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]], kuru mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi, vai kvarca halogēno spuldzi, kurai volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]], tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētismu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Rezultātā spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>3,5</sup> <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''<sup>1,6</sup> <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' <sup>-15</sup> <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,4</sup> <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,6</sup> <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>2</sup> Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] rz7rxqpw1gukaas1gbzx0xce6j198oi 3669139 3669138 2022-08-11T10:59:20Z Dukurs 12542 /* Kvēlspuldzes vēsture */stils wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == 1802. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. 1872. gadā krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Lodigins]] izveidoja kvēlspuldzi ar [[ogleklis|oglekļa]] stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. 1873. gadā notika [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. Tajā pašā gadā angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs. 1877. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. 1878. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. 1874. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. 1879. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. 1890. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli 1898. gadā. 1903. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. 1906. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet 1910. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 kvēlspuldzes izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī, gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš ir radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]], kuru mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi, vai kvarca halogēno spuldzi, kurai volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]], tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētismu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Rezultātā spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>3,5</sup> <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''<sup>1,6</sup> <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' <sup>-15</sup> <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,4</sup> <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,6</sup> <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>2</sup> Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] f3ihyrlteg6en0fovpq819lyhpiycnc RFS 0 73507 3668994 3666460 2022-08-10T17:41:41Z Sadzejotājs 106890 Pievienojas T.Šimkovičs wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Rīgas Futbola Skola, BDR | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[Jāņa Skredeļa stadions]] | ietilp = 250 sēdvietas | krāsas = Zila | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs | mediji = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter] | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = | current = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 2 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0A64C0 | body1 = 0A64C0 | rightarm1 = 0A64C0 | shorts1 = 0A64C0 | socks1 = 0A64C0 | | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (akronīms no '''"Rīgas Futbola Skola"''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]). == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "Rīgas Futbola Skola". 2015. gada sezonā "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="2"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})''' |- |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] | | | |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2022|8|4||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}} </ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}} {{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-perspektivais-lietuvietis-k-uzela/ |title=RFS pievienojas perspektīvais lietuvietis K. Uzēla |accessdate={{dat|2022|1|25||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}} {{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}} {{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}} {{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}} {{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}} {{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}} {{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}} {{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}} {{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}} {{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}} {{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}} {{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=MF | name=Bils<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Komandu atstājušie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == :''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa] * [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] * [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] j1o19vaopq75qietk910jil5424c4u2 3668998 3668994 2022-08-10T17:46:49Z Sadzejotājs 106890 K.Uzēla savainots wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Rīgas Futbola Skola, BDR | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[Jāņa Skredeļa stadions]] | ietilp = 250 sēdvietas | krāsas = Zila | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs | mediji = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter] | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = | current = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 2 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0A64C0 | body1 = 0A64C0 | rightarm1 = 0A64C0 | shorts1 = 0A64C0 | socks1 = 0A64C0 | | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (akronīms no '''"Rīgas Futbola Skola"''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]). == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "Rīgas Futbola Skola". 2015. gada sezonā "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="2"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})''' |- |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] | | | |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2022|8|10||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}} </ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}} {{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}} {{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}} {{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}} {{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}} {{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}} {{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}} {{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}} {{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}} {{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}} {{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}} {{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}} {{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=MF | name=Bils<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Savainotie līdz sezonas beigām === {{Fs start}} {{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05082022-lietuviesu_talants_uzela_sosezon_rfs_rind |title=Lietuviešu talants Uzēla šosezon RFS rindās laukumā vairs neizies |accessdate={{dat|2022|8|5||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>}} {{Fs end}} === Komandu atstājušie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == :''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa] * [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] * [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] ai14ayf1jc8uhzvwcbu76bb15s62sbt 3669000 3668998 2022-08-10T17:49:53Z Sadzejotājs 106890 RFS aizvada spēli savā jaunajā mājvietā uz centrālā laukuma wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Rīgas Futbola Skola, BDR | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[LNK sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs | mediji = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter] | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = | current = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 2 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0A64C0 | body1 = 0A64C0 | rightarm1 = 0A64C0 | shorts1 = 0A64C0 | socks1 = 0A64C0 | | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (akronīms no '''"Rīgas Futbola Skola"''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]). == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "Rīgas Futbola Skola". 2015. gada sezonā "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="2"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})''' |- |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] | | | |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2022|8|10||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}} </ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}} {{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}} {{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}} {{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}} {{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}} {{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}} {{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}} {{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}} {{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}} {{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}} {{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}} {{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}} {{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=MF | name=Bils<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Savainotie līdz sezonas beigām === {{Fs start}} {{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05082022-lietuviesu_talants_uzela_sosezon_rfs_rind |title=Lietuviešu talants Uzēla šosezon RFS rindās laukumā vairs neizies |accessdate={{dat|2022|8|5||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>}} {{Fs end}} === Komandu atstājušie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == :''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa] * [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] * [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] jlt58rwjrsc7o5om6zayhtajsrg36b7 3669007 3669000 2022-08-10T18:11:27Z Sadzejotājs 106890 Sadaļa - Mājvieta. Pirmā spēle LNK uz dabīgā seguma laukuma wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Rīgas Futbola Skola, BDR | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[LNK sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs | mediji = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter] | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = | current = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 2 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0A64C0 | body1 = 0A64C0 | rightarm1 = 0A64C0 | shorts1 = 0A64C0 | socks1 = 0A64C0 | | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (akronīms no '''"Rīgas Futbola Skola"''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]). == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "Rīgas Futbola Skola". 2015. gada sezonā "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. == Mājvieta == {{dat|2022|8|7||bez}} tiek aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="2"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})''' |- |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] | | | |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2022|8|10||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}} </ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}} {{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}} {{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}} {{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}} {{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}} {{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}} {{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}} {{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}} {{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}} {{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}} {{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}} {{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}} {{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=MF | name=Bils<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Savainotie līdz sezonas beigām === {{Fs start}} {{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05082022-lietuviesu_talants_uzela_sosezon_rfs_rind |title=Lietuviešu talants Uzēla šosezon RFS rindās laukumā vairs neizies |accessdate={{dat|2022|8|5||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>}} {{Fs end}} === Komandu atstājušie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == :''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa] * [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] * [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] ngvcj7v0cy23dn92wwktngdn1vcp4yh Pļavas sīksamtenis 0 77074 3668915 3226908 2022-08-10T14:35:08Z Iifar 49038 better pic wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Coenonympha glycerion - Keila.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Lepidoptera | kārta_lv =Zvīņspārņi | dzimta =Nymphalidae | dzimta_lv =Raibeņu dzimta | apakšdzimta =Satyrinae | apakšdzimta_lv = Samteņu apakšdzimta | cilts = Satyrini | cilts_lv = Samteņu cilts | ģints =Coenonympha | ģints_lv=Sīksamteņi | suga =C. glycerion | suga_lv =Pļavas sīksamtenis | binomial =Coenonympha arcania | autors =[[Borkhausen]], 1788 | kategorijas = nē }} '''Pļavas sīksamtenis''' (''Coenonympha glycerion'') ir [[raibeņu dzimta]]s (''Nymphalidae'') [[Latvija|Latvijā]] dzīvojoša [[tauriņi|tauriņu]] suga, kas pieder pie [[samteņu cilts]] (''Satyrini''). Pļavas sīksamtenis mājo [[Eiropa|Eiropā]], sākot ar [[Portugāle]]s ziemeļiem līdz [[Krievija]]i, austrumu virzienā turpinoties pāri [[Āzija]]s [[mērenā josla|mērenajai joslai]] līdz [[Japāna]]i.<ref name=ei>[http://www.learnaboutbutterflies.com/Europe%20-%20Coenonympha%20glycerion.htm Butterflies of Europe: Coenonympha glycerion BORKHAUSEN, 1788]</ref> Lai arī pļavas sīksamtenis ir izplatīts lielā daļā Eiropas, tomēr daudzos reģionos tas nav sastopamas, piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Somija|Somijā]], [[Spānija]]s dienvidos un [[Francija]]s rietumos.<ref name=ei/> Pļavas sīksamtenim patīk no vējiem pasargātas [[pļava]]s, bet tas sastopams arī kalnos līdz 1800 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Latvijā pļavas sīksamtenis ir bieži sastopams tauriņš visā teritorijā, vietām ļoti bieži.<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/taurini/coenonympha-glycerion-borkhausen-1788/ Latvjas daba: Pļavas sīksamtenis]</ref> == Morfoloģija == [[Attēls:Coenonympha glycerion 03 (HS).JPG|thumb|left|220px]] Pļavas sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš, kura [[spārnu plētums]] ir 32—36 [[Milimetrs|mm]].<ref name=da>[http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/131/1354185867.pdf Dabas dati: Sīksamteņu noteicējs]</ref> Līdzīgi kā [[meža sīksamtenis]] arī pļavas sīksamtenis lidojumā izskatās izteikti tumšs. [[tēviņš|Tēviņiem]] spārnu virspuse ir tumši [[brūnā krāsa|brūna]], kas ir ļoti labi pamanāma lidojumā. [[mātīte|Mātītēm]] līdzīgi kā citiem [[sīksamteņi]]em priekšspārni ir gaišāki, bet aizmugurējie tumšāki. No apakšas uz aizmugurējiem spārniem ir vairākas melni-baltas gredzenveida "actiņas", kurai vidū ir balts punkts, tam apkārt melns gredzens, bet tam apkārt balts gredzens. Aizmugurējo spārnu pamattonis ir pelēks, bet gar ārmalu tauriņam ir vairākas šauras pelēkas līnijas un viena nedaudz platāka koši [[oranžs|oranža]] līnija. Baltais laukums aizmugurējā spārna centrālajā daļā samērā izteikts, bet tas ir neliels un mainīgas formas, nereti vidusdaļā pārtraukts. Priekšējie spārni ir ornaži, bet to gali pelēki, parasti bez plankumiem un joslām, bet reizēm ir viens apaļš plankumiņš.<ref name=da/> == Ekoloģija == Pļavas sīksamtenis sastopams dažādos [[biotops|biotopus]]: mitrās [[pļava|pļavās]], mežmalās, ceļmalās, izcirtumos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles. Pļavas sīksamtenim gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušie tauriņi izšķiļas [[jūnijs|jūnija]] sākumā un lido līdz [[jūlijs|jūlija]] vidum vai beigām, barojoties ar dažādu [[zieds|ziedu]] nektāru. Kāpuri uz barības [[augi]]em novērojami no [[augusts|augusta]] līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz [[maijs|maijam]], kad tie iekūņojas. Pļavas sīksamtenim pārziemo kāpuri. [[Tauriņa kāpurs|Kāpuri]] barojas ar dažadām graudzālēm, piemēram, [[ciņusmilgas|ciņusmilgām]], [[īskājes|īskājēm]], [[parastā kamolzāle|parastajām kamolzālēm]], [[auzenes|auzenēm]] un [[lāčauzas|lāčauzām]].<ref name=da/> ==Galerija== <gallery> Attēls:2013.07.01-06-Wustrow-Neu Drosedow-Rotbraunes Wiesenvoegelchen-Weibchen.jpg Attēls:Coenonympha glycerion 1.jpg Attēls:Coenonympha glycerion2.jpg|Tēviņa spārnu virspuses </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} == Literatūra == * Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. ''Lietuvos dieniniai drugiai''. Kaunas: Lututė, 2004. {{ISBN|9955-575-41-7}} == Ārējās saites == {{Commons|Coenonympha glycerion|Pļavas sīksamtenis}} * [https://web.archive.org/web/20160618072907/https://dabasfoto.wordpress.com/taurini/samteni/plavas-siksamtenis/ Dabas foto: Pļavas sīksamtenis] * [http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=43&fdzv=344 Dziedava: Pļavas sīksamtenis] * [http://www.lepiforum.de/cgi-bin/lepiwiki.pl?Coenonympha_Glycerion Coenonympha glycerion (BORKHAUSEN, 1788) - Rotbraunes Wiesenvögelchen] {{DEFAULTSORT:Plzavas sīksamtenis}} [[Kategorija:Sīksamteņi]] [[Kategorija:Latvijas kukaiņi]] [[Kategorija:Eiropas kukaiņi]] [[Kategorija:Āzijas kukaiņi]] 5ux4p6glnrk8ohdsgvmk6rd6vtk7q92 Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 3669017 3668685 2022-08-10T19:00:08Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[10. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. qyp0fbhotmmssj1hrgreel15y9sdfdh 5. tramvaju maršruts (Rīga) 0 91039 3668856 3666976 2022-08-10T12:56:33Z 94.30.152.23 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Iļģuciems]] |uz = [[Mīlgrāvis]] |karte = Tram line 5, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 31,018 km<br />(15,390 km / 15,628 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 72 (36 / 36) |transporta vienīb = 13 (darbdienās) 8 (brīvdienās) |depo = № 3 un 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''5. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas ir bij. 9. un 13. maršrutu apvienojums) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei. 5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km. Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, kuri pavisam veic 155 reisus, bet brīvdienās — 6 tramvaji, kuri pavisam veic 100 reisus (09.2014). 5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. 5. tramvaju maršruts ir interesants ar to, ka Mīlgrāvja ielas posmā tam ir tikai vienas sliedes un ka Sliežu ielā tas šķērso dzelzceļa atzaru, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur krustojas tramvaja sliedes ar dzelzceļa sliedēm. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam pagarināja līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas izmaiņas. 5. tramvaju kādreiz apkalpoja daļēji 4. tramvaju depo, bet kad 2010. gada novembrī likvidēja 4. depo, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. tramvaju depo. Šobrīd 5. tramvajs ir trešais garākais tramvaja maršruts Rīgā. Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta "Kultūru vidusskola" abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām "Ganību dambis" un "Lugažu iela" virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām "Lugažu iela" un "Pētersalas iela" virzienā uz Iļģuciemu.<ref> [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta]</ref> No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ No 16.jūnija 5.maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis”]</ref> tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]]. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos - "Mīlgrāvis - 3. depo" un "Iļģuciems - 3. depo" tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref> '''2022. gada 6. augustā maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] sakarā ar ēkas [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5 avārijas stāvokli, kā rezultātā slēgta satiksme ielā. Maršruta posmu no [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] nodrošina [[5T. autobusu maršruts|5T autobuss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}</ref>''' == Maršruts == [[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs brauc pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]].]] [[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs atrodas pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka.]] [[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS.]] [[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]] [[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[File:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]] [[File:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielas]]]] [[File:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]]]] [[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]] [[File:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. == Pieturvietas == 5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 |[[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" |11 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 |[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 20 |[[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 21 |[[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 22 |[[Ganību dambis]] |- | align="center" | 23 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 24 |[[Lugažu iela]] |- | align="center" | 25 |[[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 27 |[[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 28 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 29 |[[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 30 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 31 |[[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 32 |[[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 34 |[[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 35 |[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 36 |[[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 23 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 31 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 32 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 33 |[[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 34 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 35 |[[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 36 |[[Iļģuciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 22 pieturas. Bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 24 pieturas. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 16 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 17 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 18 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 20 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Iļģuciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 | [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 17 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 19 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 23 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ganību dambis]] |- | align="center" | 17 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 18 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 22 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 23 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 24 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 28 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 30 | [[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 25 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 28 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}} * {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}} * {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}} * {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}} * {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}} * {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]] svmbuydq8fxhm981clt2zqqn5s7qlnz 3668878 3668856 2022-08-10T13:46:29Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/94.30.152.23|94.30.152.23]] ([[User talk:94.30.152.23|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3668856 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Iļģuciems]] |uz = [[Mīlgrāvis]] |karte = Tram line 5, Riga.svg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 31,018 km<br />(15,390 km / 15,628 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 72 (36 / 36) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = № 3 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''5. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas ir bij. 9. un 13. maršrutu apvienojums) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei. 5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km. Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, kuri pavisam veic 155 reisus, bet brīvdienās — 6 tramvaji, kuri pavisam veic 100 reisus (09.2014). 5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo. 5. tramvaju maršruts ir interesants ar to, ka Mīlgrāvja ielas posmā tam ir tikai vienas sliedes un ka Sliežu ielā tas šķērso dzelzceļa atzaru, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur krustojas tramvaja sliedes ar dzelzceļa sliedēm. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam pagarināja līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas izmaiņas. 5. tramvaju kādreiz apkalpoja daļēji 4. tramvaju depo, bet kad 2010. gada novembrī likvidēja 4. depo, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. tramvaju depo. Šobrīd 5. tramvajs ir trešais garākais tramvaja maršruts Rīgā. Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta "Kultūru vidusskola" abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām "Ganību dambis" un "Lugažu iela" virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām "Lugažu iela" un "Pētersalas iela" virzienā uz Iļģuciemu.<ref> [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta]</ref> No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ No 16.jūnija 5.maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis”]</ref> tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]]. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos - "Mīlgrāvis - 3. depo" un "Iļģuciems - 3. depo" tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref> '''2022. gada 6. augustā maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] sakarā ar ēkas [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5 avārijas stāvokli, kā rezultātā slēgta satiksme ielā. Maršruta posmu no [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] nodrošina [[5T. autobusu maršruts|5T autobuss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}</ref>''' == Maršruts == [[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs brauc pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]].]] [[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs atrodas pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka.]] [[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS.]] [[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]] [[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]] [[File:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]] [[File:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielas]]]] [[File:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]]]] [[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]] [[File:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. == Pieturvietas == 5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 |[[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" |11 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 |[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 18 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 20 |[[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 21 |[[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 22 |[[Ganību dambis]] |- | align="center" | 23 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 24 |[[Lugažu iela]] |- | align="center" | 25 |[[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 27 |[[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 28 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 29 |[[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 30 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 31 |[[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 32 |[[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 34 |[[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 35 |[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 36 |[[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 |[[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 23 |[[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 |[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 |[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 |[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 31 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 32 |[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 33 |[[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 34 |[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 35 |[[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 36 |[[Iļģuciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 22 pieturas. Bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 24 pieturas. Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 11 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 16 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 17 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 18 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 20 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Iļģuciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] |- | align="center" | 2 | [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 12 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 14 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 17 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 19 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 23 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | No 3. tramvaju depo |- | align="center" | 2 | [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 9 | [[Prāgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ganību dambis]] |- | align="center" | 17 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 18 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 22 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 23 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 24 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Sarkandaugavas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 28 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 30 | [[Mīlgrāvis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mīlgrāvis]] |- | align="center" | 2 | [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] |- | align="center" | 3 | [[Gaujienas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |- | align="center" | 5 | [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] |- | align="center" | 7 | [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 9 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 14 | Kultūru vidusskola |- | align="center" | 15 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] |- | align="center" | 18 | [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]] |- | align="center" | 19 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 25 | [[Elijas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center" | 28 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}} * {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}} * {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}} * {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}} * {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}} * {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}} * {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]] bp4ifvqd8942nalb9b1aulim9d7puoh Nacionālboļševiku partija 0 98736 3668888 3496241 2022-08-10T13:59:44Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Eiropa partija infobox |vārds = Nacionālboļševiku Partija<br />Национал-большевистская партия |logo = [[Image:National Bolshevik Party flag.svg|130px]] |valsts = [[Krievija]] |dib = [[1994]].— |ideo = [[Nacionālboļševisms]] |vadit = [[Eduards Ļimonovs]] |parlaments = |statuss = opozīcijā |web = [http://www.nazbol.info www.nazbol.info] |Skat. arī = [[Krievijas politisko partiju uzskaitījums]] | }} '''Nacionālboļševiku Partija''' ({{val-ru|Национал-большевистская партия, НБП}}) NBP ir aizliegta [[Krievija]]s [[politiskā partija]], kas atrodas opozīcijā prezidentam [[Vladimirs Putins|V. Putinam]]. Partija dibināta 1994. gadā. Tās vadītājs bija [[Eduards Ļimonovs]]. == Ārejās saites == * [https://web.archive.org/web/20100103030917/http://www.nazbol.ru/ Nazbol.info - Partijas mājaslapa {{ru ikona}}] * [https://web.archive.org/web/20090122065905/http://nbp-info.com/ NBP-info - Partijas mājaslapa {{ru ikona}}] * [https://web.archive.org/web/20180610200853/http://nazbol.cc/ NBP - Partijas mājaslapa {{en ikona}}] * [https://web.archive.org/web/20130801011617/http://limonka.nbp-info.ru/ Limonka] {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Sociālisms]] [[Kategorija:Nacionālboļševisms]] t466t5j0bboqiafd433zaqe6qxq61ri Vācijas Sociāldemokrātiskā partija 0 103227 3668887 3666316 2022-08-10T13:59:22Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |party_name = Vācijas Sociāldemokrātiskā partija |native_name = Sozialdemokratische Partei Deutschlands |party_logo = [[Attēls:Sozialdemokratische Partei Deutschlands, Logo um 2000.svg|150px|SPD logo]] |colorcode = #ED1B34 |chairman = [[Sigmars Gabriels]] |leader1_title = |leader1_name = |secretary_general = |foundation = 1863. gada 23. maijs |ideology = [[Sociāldemokrātija]]<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Social Democracy in Power: the capacity to reform |last= Merkel |first= Wolfgang |authorlink= |coauthors= Alexander Petring, Christian Henkes, Christoph Egle |year= 2008 |publisher= Taylor & Francis |location= London |isbn= 0415438209 |accessdate=}}</ref> |position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] |international = |colors = Sarkana |membership_year = 2021 |membership = {{decrease}} 404 305<ref name="Membership-11-2020">{{cite web|url=https://www.rnd.de/politik/welche-partei-hat-die-meisten-mitglieder-grune-legen-zu-afd-und-spd-verlieren-5VONRZ2MSVF7USZJFKJAQ5D6M4.html|title=Party members: Greens gain, AfD and SPD lose|date=14 February 2021|language=de|website=[[RedaktionsNetzwerk Deutschland]]}}</ref> |seats1_title = Vietas Bundestāgā |seats1 = {{Infobox political party/seats|206|736|hex=#DC143C}} |seats2_title = Vietas Bunderāta |seats2 = {{Infobox political party/seats|21|69|hex=#DC143C}} |seats3_title = Vietas reģionālajos parlamentos |seats3 = {{Infobox political party/seats|470|1884|hex=#DC143C}} |website = {{url|http://www.spd.de}} |seats4_title=Vietas Eiropas Parlamentā|seats4={{Infobox political party/seats|16|96|hex=#DC143C}}}} '''Vācijas Sociāldemokrātiskā partija''' ({{val|de|Sozialdemokratische Partei Deutschlands}}, SPD) ir viena no divām lielākajām [[Vācija]]s partijām, dibinājis [[Ferdinands Lasāls]] [[1863]]. gada [[23. maijs|23. maijā]] kā Vispārējo vācu strādnieku savienību ({{val|de|Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins}}). 1875. gadā Vispārējā vācu strādnieku savienība apvienojās ar 1869. gadā [[Vilhelms Lībknehts|Vilhelma Lībknehta]] un [[Augusts Bēbelis|Augusta Bēbeļa]] izveidoto [[Vācijas Sociālistiskā strādnieku partija|Vācijas Sociālistisko strādnieku partiju]] ({{val|de|Sozialistische Arbeiterpartei Deutschlands}}). Laika posmā starp 1878. — 1890. gadu, partija darbojās nelegāli. Savu pašreizējo nosaukumu partija ieguva [[1890]]. gadā, pēc vācu [[Izņēmuma likums pret sociālistiem|izņēmuma likuma pret sociālistiem]] atcelšanas. * Biedru skaits: 591076 (2005. gada novembrī) * Partijas finansēšana no valsts: 46355406,84 € Laika periodā starp abiem pasaules kariem Vācijas strādnieku kustība tika sašķelta starp Vācijas Sociāldemokrātisko partiju un Vācijas Komunistisko partiju. Kopš nacionālsociālisma piekritēju nākšanas pie varas Vācijā SPD tika aizliegta (1933). == SDP pēckara periodā == Rietumvācijā pēc partijas atdzimšanas, iesākumā SDP atradās opozīcijā. Pirmo reizi uzvarēja VFR vēlēšanās [[1969]]. gadā un atradās valdībā līdz 1982. gadam (valdību šajos gados vadīja [[Villijs Brants]], bet pēc tam — [[Helmuts Šmits]]). Savā [[Godesbergas programma|Godesbergas programmā]], kuru pieņēma [[1959]]. gadā, SDP oficiāli atteicās no šķiru cīņas koncepcijas un klasiskā [[Marksisms|marksistiskiem]] principiem, saglabājot uzticību sociālās aprūpes programmām. Iesākumā SDP iebilda pret Rietumvācijas apbruņošanos un iestāšanos [[NATO]], bet vēlāk tās pozīcija mainījās. Padomju okupācijas sektorā, kur tika izveidota [[Vācijas demokrātiskā republika|VDR]], SDP un [[Vācijas Komunistiskā partija]] apvienojās [[Vācijas Sociālistiskās vienības partija|Vācijas Sociālistiskās vienības partijā]] ({{val|de|Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED}}). Komunistiskās sistēmas demontāžas procesā, [[1989]]. gadā, sociāldemokrāti izveidoja savu partiju (SDP), kura vēlāk, pēc valsts apvienošanas, pievienojās Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai. === 1998. — 2005. === [[1988]]. gada oktobrī SDP, kad vēlēšanu saraksta augšgalā atradās [[Gerhards Šrēders]], ar lozungiem par bezdarba samazināšanu, ekonomikas modernizāciju, ražošanas atbalstu un sociālas aizsardzības sistēmas saglabāšanu, uzvarēja parlamenta vēlēšanās, savācot 40,9 % balsu. Tika izveidota koalīcijas valdība kopā ar [[Zaļo partija (Vācija)|Zaļo partiju]]. 1999. gada martā nesaskaņu dēļ ar valdības virzieniem no valsts un partijas vadītaja amata atkāpās [[Oskars Lafontēns]], kurš [[1995]]. gada novembrī tika ievēlēts par finanšu ministru. Partijas vadību pārņēma pats Šrēders. Vadot valsti Šrēderam nācās izlemt starp divām krīzes pārvarēšanas koncepcijām — liberālo ekonomistu piedāvājumam (iedzīvotāju sociālā atbalsta samazināšanas veidā) vai to, par kuru bija uzstājīgi kreisie sociāldemokrāti ar Oskaru Lafontēnu vadībā (nodokļu paaugstināšana turīgākajai sabiedrības daļai). Šrēders izvēlējās pirmo variantu, kas kalpoja par nesaskaņu iemeslu ar Lafontēnu. Nemākot atrisināt strukturālas ekonomiskās problēmas, Šrēders gandrīz cieta sakāvi [[2002]]. gada 22. oktobra vēlēšanās. Tikai stingra opozīcija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] iebrukumam [[Irāka|Irākā]] un efektīva palīdzība Vācijas austrumu plūdu upuriem, palīdzēja SDP savākt 38,5 % balsu un iegūt minimālu pārsvaru pār [[Kristīgi demokrātiskā partija|Kristīgi demokrātisko partiju]]. SDP atkal izveidoja koalīcijas valdību kopā ar "Zaļajiem". [[2003. gads|2003]]. gada martā Šrēders palaida strukturālo ekonomisko reformu programmu, zināmu kā "[[Programma 2010]]" (''Agenda 2010''). Tā paredz izdevumu samazināšanu veselības nozarēs, pensiju un sociālajiem pabalstiem, kā arī darba likumdošanas liberalizāciju ar mērķi stimulēt jaunu darba vietu izveidi. Tas tomēr neļāva uzveikt ekonomisko stagnāciju, savukārt bezdarbnieku skaits Vācijā saglabājās 5 miljonu cilvēku līmenī vai 12 % darbspējīgo iedzīvotāju. [[2004]]. gadā SDP rindas pameta liels skaits partijas biedru ar kreisām pozīcijām. [[2005. gads|2005]]. gadā viņi kopā ar bijušajiem komunistiem no VDR izveidoja [[Kreisā partija|Kreiso partiju]]. [[2004]]. gadā Šrēders atkāpjas no SDP vadītāja amata, par viņa pēcteci kļuva [[Francs Minteferings]]. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas [[2004]]. gadā atnesa katastrofāli zemus rezultātus, pašus zemākus pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] (21,5 % balsu). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] 9v327p10wuiykywsbwi58ymzylinl9f Orbīta (tekstgrupa) 0 106694 3669004 3063620 2022-08-10T17:56:38Z Андрей Романенко 6046 /* Izdevumi */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Orbīta |Attēls = Orbita logo.jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Tekstgrupas "Orbīta" logo |Fons = tekstgrupa |Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |Žanrs = [[dzeja]]<br>[[starpdisciplināri projekti]] |Gadi = 1999—pašlaik |Izdevējkompānija = |Mlapa = {{url|http://www.orbita.lv}} |Dalībnieki = * [[Sergejs Timofejevs]] * [[Semjons Haņins]] * [[Artūrs Punte]] * [[Vladimirs Svetlovs]] |Bij_dalībnieki = Žoržs Uaļļiks }} '''Orbīta''' ({{val-ru|Орбита}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] dzejnieku tekstgrupa. == Dalībnieki == * [[Sergejs Timofejevs]] * [[Artūrs Punte]] * [[Semjons Haņins]] * [[Vladimirs Svetlovs]] == Vēsture == Grupa radās 1999. gadā, un kopš tā laika publicē dzejas un mākslas izdevumus, kā arī sniedz dzejas lasījumus dažādās valstīs. Grupa sadarbojas ar dizaineru Vladimiru Leibgamu, [[Latviešu dzeja|latviešu jaunās paaudzes dzejniekiem]], māksliniekiem, mūziķiem un citiem dažādu mākslu pārstāvjiem. Grupa saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] dzejā (2005) par almanaha „Orbīta” 4. numuru DVD un CD formātā. == Izdevumi == [[Attēls:Motopoesis Orbita.jpg|thumb|Orbītas performanss Rīgā 2019. gadā]] * „Orbīta” Nr. 1. (2000, almanahs) * „Orbīta” Nr. 2. (2000, CD) * „Orbīta” Nr. 3. (2001, almanahs) * Sergejs Timofejevs. „Gandrīz fotogrāfijas” (2003) * Semjons Haņins. „Tikko” (2003) * „Orbīta” Nr. 4. (2005, DVD + CD) *Laila Halilova. „36 EXP” (2006, fotogrāmata) * [[Inga Gaile]]. „Kūku Marija” (2007) * Antoloģija „Krievu mūsdienu dzeja Latvijā” (2008) * „Orbīta” Nr. 5. (2009, almanahs) * Dmitrijs Rancevs. „Kinotācijas” (2009) * Par mums: [[Kārlis Vērdiņš]], [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]] (2009) * Sergejs Timofejevs. „Stereo” (2012) * Žoržs Uaļļiks. „Redzu dzirdu klusēju” (2013) * „Artūra Puntes poētiskie veltījumi” (2013) * Semjons Haņins. „Peldus” (2013) * [[Jeļena Glazova]]. „Transfēri” (2013) * Dmitrijs Sumarokovs. „Cafe Europe” (2014) * Aleksandrs Meņšikovs. „17 dzejoļi” (2014) * Vladimirs Svetlovs. „Lietots” (2014) * Oļegs Ļencojs. „Pieceļas ieelpo...” (2014) * Jevgeņijs Nelešs. „Uznācis” (2014) *Romans Korovins. „ROCK” (2014, albums) *„Талка/ Talka” (2014, almanahs) *Aleksandrs Gronskis, Ksenija Babuškina. „Schema” (2016, fotogrāmata) *12 dzejnieki no Krievijas: antoloģija (2017) *Andrejs Strokins. „Palladium” (2017, fotogrāmata) *Māra Brašmane. „Centrāltirgus” (2018, fotogrāmata) *Vladimirs Svetlovs. „Rīgas līcis” (2018, fotogrāmata) * Sergejs Timofejevs. "Replika" (2018) * [[Arvis Viguls]]. "Grāmata" (2018) == "Orbītas" dzejas izlases citās valodās == * ''Nell'Orbita di Riga'' [itāļu val.] Atdz. Paolo Galvagni. Edizioni L'Obliquo, 2006. * ''Worüber schweigen Freunde'' [Par ko klusē draugi; vācu val.]. Atdz. Viktor Hoffmann. Berlin: Edition Bodoni, 2012. * ''Hit Parade'': The Orbita Group [Hitparāde: angļu val.]. Red. Kevin M.F. Platt. New York: Ugly Duckling Press, 2015. * ''Sto najboljih pjesama svih vremena i naroda'' [horvātu val.]. Atdz. Ivana Peruško un Marko Pogačar. SKUD Ivan Goran Kovačić, 2016. * ''Deviando sollecito dalla rotta'' [itāļu val.]. Atdz. Massimo Maurizio. Stilo Editrice, 2016. * ''Orbita: The Project'' [angļu val.]. Transl. Kevin M. F. Platt. Todmorden: Arc Publications, 2018. == Literatūra == * Aiga Dzalbe, Ilva Skulte. ''Orbīta''. Rīga: Neputns, 2018. == Ārējās saites == * [http://www.orbita.lv „Orbītas” mājaslapa] {{ru ikona}}/{{lv ikona}}/{{en ikona}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Literātu grupas]] 4hj70y1yfbb6d18oc701bx49a3esfmn 3669025 3669004 2022-08-10T19:24:25Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Orbīta |Attēls = Orbita logo.jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Tekstgrupas "Orbīta" logo |Fons = tekstgrupa |Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |Žanrs = [[dzeja]]<br>[[starpdisciplināri projekti]] |Gadi = 1999—pašlaik |Izdevējkompānija = |Mlapa = {{url|http://www.orbita.lv}} |Dalībnieki = * [[Sergejs Timofejevs]] * [[Semjons Haņins]] * [[Artūrs Punte]] * [[Vladimirs Svetlovs]] |Bij_dalībnieki = Žoržs Uaļļiks }} '''Orbīta''' ({{val-ru|Орбита}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] dzejnieku tekstgrupa. == Dalībnieki == * [[Sergejs Timofejevs]] * [[Artūrs Punte]] * [[Semjons Haņins]] * [[Vladimirs Svetlovs]] == Vēsture == Grupa radās 1999. gadā, un kopš tā laika publicē dzejas un mākslas izdevumus, kā arī sniedz dzejas lasījumus dažādās valstīs. Grupa sadarbojas ar dizaineru Vladimiru Leibgamu, [[Latviešu dzeja|latviešu jaunās paaudzes dzejniekiem]], māksliniekiem, mūziķiem un citiem dažādu mākslu pārstāvjiem. Grupa saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] dzejā (2005) par almanaha „Orbīta” 4. numuru DVD un CD formātā. == Izdevumi == [[Attēls:Motopoesis Orbita.jpg|thumb|Orbītas performance Rīgā 2019. gadā]] * „Orbīta” Nr. 1. (2000, almanahs) * „Orbīta” Nr. 2. (2000, CD) * „Orbīta” Nr. 3. (2001, almanahs) * Sergejs Timofejevs. „Gandrīz fotogrāfijas” (2003) * Semjons Haņins. „Tikko” (2003) * „Orbīta” Nr. 4. (2005, DVD + CD) *Laila Halilova. „36 EXP” (2006, fotogrāmata) * [[Inga Gaile]]. „Kūku Marija” (2007) * Antoloģija „Krievu mūsdienu dzeja Latvijā” (2008) * „Orbīta” Nr. 5. (2009, almanahs) * Dmitrijs Rancevs. „Kinotācijas” (2009) * Par mums: [[Kārlis Vērdiņš]], [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]] (2009) * Sergejs Timofejevs. „Stereo” (2012) * Žoržs Uaļļiks. „Redzu dzirdu klusēju” (2013) * „Artūra Puntes poētiskie veltījumi” (2013) * Semjons Haņins. „Peldus” (2013) * [[Jeļena Glazova]]. „Transfēri” (2013) * Dmitrijs Sumarokovs. „Cafe Europe” (2014) * Aleksandrs Meņšikovs. „17 dzejoļi” (2014) * Vladimirs Svetlovs. „Lietots” (2014) * Oļegs Ļencojs. „Pieceļas ieelpo...” (2014) * Jevgeņijs Nelešs. „Uznācis” (2014) *Romans Korovins. „ROCK” (2014, albums) *„Талка/ Talka” (2014, almanahs) *Aleksandrs Gronskis, Ksenija Babuškina. „Schema” (2016, fotogrāmata) *12 dzejnieki no Krievijas: antoloģija (2017) *Andrejs Strokins. „Palladium” (2017, fotogrāmata) *Māra Brašmane. „Centrāltirgus” (2018, fotogrāmata) *Vladimirs Svetlovs. „Rīgas līcis” (2018, fotogrāmata) * Sergejs Timofejevs. "Replika" (2018) * [[Arvis Viguls]]. "Grāmata" (2018) == "Orbītas" dzejas izlases citās valodās == * ''Nell'Orbita di Riga'' [itāļu val.] Atdz. Paolo Galvagni. Edizioni L'Obliquo, 2006. * ''Worüber schweigen Freunde'' [Par ko klusē draugi; vācu val.]. Atdz. Viktor Hoffmann. Berlin: Edition Bodoni, 2012. * ''Hit Parade'': The Orbita Group [Hitparāde: angļu val.]. Red. Kevin M.F. Platt. New York: Ugly Duckling Press, 2015. * ''Sto najboljih pjesama svih vremena i naroda'' [horvātu val.]. Atdz. Ivana Peruško un Marko Pogačar. SKUD Ivan Goran Kovačić, 2016. * ''Deviando sollecito dalla rotta'' [itāļu val.]. Atdz. Massimo Maurizio. Stilo Editrice, 2016. * ''Orbita: The Project'' [angļu val.]. Transl. Kevin M. F. Platt. Todmorden: Arc Publications, 2018. == Literatūra == * Aiga Dzalbe, Ilva Skulte. ''Orbīta''. Rīga: Neputns, 2018. == Ārējās saites == * [http://www.orbita.lv „Orbītas” mājaslapa] {{ru ikona}}/{{lv ikona}}/{{en ikona}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Literātu grupas]] t74scpw9c2vxld37h0h0s0ui0xufl9e Austrumprūsija 0 107170 3669102 3278767 2022-08-11T07:37:10Z Pirags 3757 /* Vēsture */ korektāk wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ostpreussen.JPG|thumb|300px|Austrumprūsijas karte [[1881]]. gadā]] [[Attēls:EastPrussiaMap1944.png|thumb|300px|Austrumprūsijas karte [[1944]]. gadā.]] '''Austrumprūsija''' ({{val-de|Ostpreußen}}; {{val-lt|Rytų Prūsija, Rytprūsiai}} vai ''Mažoji Lietuva'' — 'Mazā Lietuva'; {{val-pl|Prusy Wschodnie}}; {{val-ru|Восточная Пруссия jeb Vostochnaya Prussiya}}) bija viens no [[Prūsija]]s reģioniem [[Baltijas jūra]]s piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no [[13. gadsimts|13. gadsimta]] līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām [[1945]]. gada maijā.<ref>The [[Columbia Encyclopedia]], Sixth Edition (2008), [http://www.encyclopedia.com/topic/East_Prussia.aspx East Prussia] {{en ikona}}</ref> No [[1772]]. līdz [[1829]] un no [[1878]] līdz 1945. gadam Austrumprūsijas province ({{val-de|Provinz Ostpreußen}}) bija [[Vācijas impērija]]s Prūsijas province ar galvaspilsētu [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. == Vēsture == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-679-8187-31, Tannenberg-Denkmal, Luftaufnahme.jpg|thumb|left|200px|Tannenbergas memoriāls (1944) pie Hohenšteinas (tagadējās [[Olštineka]]s).]] Austrumprūsijas teritorijā sākotnēji dzīvoja dažādas [[balti|baltu ciltis]], lielākoties [[prūši]]. [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] laikā [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] šīs teritorijas iekaroja un prūšus pakļāva [[Vācu ordenis]]. Dzīvi palikušie balti tika kristīti. Turpmākajos gados veiktā [[pārvācošana]] un teritoriju kolonizēšana padarīja [[vācieši|vāciešus]] par dominējošo etnisko grupu Austrumprūsijas reģionā, kamēr [[poļi]] un [[lietuvieši]] bija [[mazākumtautība]]s. Kopš 13. gadsimta šis reģions bija daļa no Vācu ordeņa valsts ({{val-de|Deutschordensland}}). Pēc Vācu ordeņa sakāves [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] [[1466]]. gadā Polijas sastāvā iekļāvās [[Karaļa Prūsija]], bet atlikusī daļa [[1525]]. gadā pārtapa par [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]].<ref>[http://www.exulanten.com/preussen.html Ostpreußen: The Great Trek]</ref> [[Senprūšu valoda|Prūšu valoda]] izzuda apmēram [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] vai [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā.<ref>''[[Encyclopedia Britannica]]'': [http://www.britannica.com/eb/article-9056977/Old-Prussian-language Old-Prussian-language]; Gordon, Raymond G., Jr. (ed.): Ethnologue: Languages of the World, 2005, [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=prg Prussian] {{en ikona}}</ref> No [[1618]]. līdz [[1701]]. gadam Austrumprūsijas teritorija iekļāvās [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas valstī]], kuras galvaspilsēta bija [[Berlīne|Berlīnē]]. [[1701]]. gadā Austrumprūsija kļuva par daļu no [[Prūsijas karaliste]]s. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā tajā Krievijas impērijas karaspēks ģenerālanšefa [[Fermors|Fermora]] vadībā no [[Kurzemes hercogiste]]s teritorijas iebruka Austrumprūsijā, ieņēma [[Mēmele]]s cietoksni un uzvarēja prūšu armiju [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]] (1757). 1758. gadā krievi ieņēma [[Kēnigsberga]]s cietoksni, taču tika apturēti kaujā pie Corndorfas. 1762. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Pēteris III]] pavēlēja izvest krievu karaspēku no Prūsijas. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] poļiem tika piešķirta pieeja jūrai, kas nošķīra Austrumprūsiju no pārējām Vācijas teritorijām. [[Klaipēdas apgabals]] tika pievienots Lietuvai [[1924]]. gadā. Arī [[trešais reihs|Trešā reiha]] sastāvā Austrumprūsija ietilpa kā viens no valsts reģioniem. Vācu Austrumu ekspansijas panākumu iemūžināšanai tika uzcelts [[Tannenbergas memoriāls]], ko likvidēja 1945. gadā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumprūsijas teritorija tika sadalīta starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija|Poliju]]. [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] pievienoja [[Lietuvas PSR]], Austrumprūsijas ziemeļu daļu nosauca par [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]], pievienojot [[Krievijas PFSR]], savukārt dienvidu daļa pievienota Polijai kā [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]. Šajās zemēs iepriekš dzīvojušie vācieši gāja bojā kara laikā vai piespiedu kārtā tika deportēti uz Vāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|East Prussia|Austrumprūsija}} * [https://web.archive.org/web/20200331152747/http://www.ordensland.de/ Austrumprūsija un Rietumprūsija fotoattēlos] {{de ikona}} * [http://www.deutsche-schutzgebiete.de/provinz_ostpreussen.htm Austrumprūsijas vēsturei veltīta mājaslapa] {{de ikona}} == Lietuvas vēsturiskās daļas == {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Lietuvas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Viļņas vaivadija]] | virsraksts = [[Lietuvas guberņa]] (1795—1801),<br /> [[Viļņas guberņa]] (1801—1917) | periods = | pēc = Lietuvas karaliste (1918), <br />[[Lietuvas Republika]]s [[Aukštaitija]]s un [[Dzūkija]]s kultūrvēsturiskie novadi }} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Traķu vaivadija]] | virsraksts = [[Lietuvas guberņa]] (1795—1801), <br /> [[Viļņas guberņa]] (1801—1917), <br />daļēji [[Kauņas guberņa]] (1843—1917) | periods = | pēc = Lietuvas karaliste (1918), <br /> [[Lietuvas Republika]]s [[Dzūkija]]s un [[Aukštaitija]]s kultūrvēsturiskie novadi }} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Augustavas vaivadija]] | virsraksts = [[Augustavas guberņa]] (1837–1867), <br />[[Suvalku guberņa]] (1867—1914/1917) | periods = | pēc = Lietuvas karaliste (1918),<br /> [[Lietuvas Republika]]s [[Suvalkija]]s un [[Dzūkija]]s kultūrvēsturiskie novadi }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Žemaitijas kunigaitija]] | virsraksts = [[Lietuvas guberņa]] (1795—1801), <br /> [[Viļņas guberņa]] (1801—1843), <br />[[Kauņas guberņa]] (1843—1915/1917) | periods = | pēc = Lietuvas karaliste (1918),<br /> [[Lietuvas Republika]]s [[Žemaitija]]s un [[Aukštaitija]]s kultūrvēsturiskie novadi}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Prūsijas karaliste]]s <br />Mēmeles apriņķis | virsraksts = [[Austrumprūsija]]s provinces <br />Mēmeles apriņķis (1772–1920) | periods = | pēc = [[Tautu Savienība]]s Francijas mandāta teritorija (1920—1923),<br />[[Lietuvas Republika]]s [[Klaipēdas apgabals]], <br />[[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] kultūrvēsturiskais novads }} {{kastes beigas}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Prūsija]] [[Kategorija:Senprūši]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] gvjujj0i2j2ww3yrq21cufhejxjdnpc Afanasjevs 0 111637 3668929 2783585 2022-08-10T14:54:48Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Afanasjevs''' ({{val|ru|Афанасьев}}), no personvārda [[Afanasijs]] ''(Афана́сий)''; sieviešu dzimtē '''Afanasjeva''' ''(Афанасьева)'') ir izplatīts [[krievu valoda|krievu]] [[uzvārds]], kas cēlies no grieķu cilmes [[Patronīms|patronīma]] [[Afanasijs]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Viktors Afanasjevs]] (''Виктор Михайлович Афанасьев''; 1948) — PSRS un Krievijas kosmonauts; * [[Valērijs Afanasjevs]] (1982) — Latvijas futbola pussargs; * [[Georgijs Afanasjevs]] (''Георгій Васільевіч Афанасьеў''; 1909—1971) — baltkrievu šaha problēmists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 90iaz2gpioswzrw74dxfjnz9f16bfkv 3668930 3668929 2022-08-10T14:55:31Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Afanasjevs''' ({{val|ru|Афанасьев}}); sieviešu dzimtē '''Afanasjeva''' ''(Афанасьева)'') ir izplatīts [[krievu valoda|krievu]] [[uzvārds]], kas cēlies no grieķu cilmes [[Patronīms|patronīma]] [[Afanasijs]] ''(Афана́сий)''. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Viktors Afanasjevs]] (''Виктор Михайлович Афанасьев''; 1948) — PSRS un Krievijas kosmonauts; * [[Valērijs Afanasjevs]] (1982) — Latvijas futbola pussargs; * [[Georgijs Afanasjevs]] (''Георгій Васільевіч Афанасьеў''; 1909—1971) — baltkrievu šaha problēmists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 9crfn8zwv41ftbhm5eqqkxpbwbaxgb8 3668931 3668930 2022-08-10T14:58:03Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Afanasjevs''' ({{val|ru|Афанасьев}}); sieviešu dzimtē '''Afanasjeva''' ''(Афанасьева)'') ir izplatīts [[krievu valoda|krievu]] [[uzvārds]], kas cēlies no grieķu cilmes [[Patronīms|patronīma]] [[Afanasijs]] (''Αθανάσιος''). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Viktors Afanasjevs]] (''Виктор Михайлович Афанасьев''; 1948) — PSRS un Krievijas kosmonauts; * [[Valērijs Afanasjevs]] (1982) — Latvijas futbola pussargs; * [[Georgijs Afanasjevs]] (''Георгій Васільевіч Афанасьеў''; 1909—1971) — baltkrievu šaha problēmists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] tknurnl3v6vgpwgmxdnrwb5d0wc4r1b Pēdējā partija 0 122699 3668846 3668828 2022-08-10T12:36:30Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Latvijas politiskās partijas infokaste | vārds = Pēdējā partija | logo = [[Attēls:Pēdējā partija logo.jpg|150px]] | vad = [[Gints Knoks]] | dib = [[2010. gads|2010]]. gadā | ideo = | starpt = | eiroparl = | saeima = | mini = | pašvald = | web = }} '''Pēdējā partija''' ir [[2010. gads|2010]]. gadā izveidota politiskā partija. Tā šobrīd nav pārstāvēta ne Saeimā, ne Eiroparlamentā, ne pašvaldībās. == Vēsture == Pēdējo partiju dibināja {{dat|2010|07|08}} klubā "[[Nabaklab]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par "Pēdējās partijas" priekšsēdētāju ievēl Knoku | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2010.07.08. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/par-pedejas-partijas-priekssedetaju-ievel-knoku&news_id=24208 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304092152/http://www.kasjauns.lv/lv/news/par-pedejas-partijas-priekssedetaju-ievel-knoku%26news_id%3D24208 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pirmajā sanāksmē tā kā savus mērķus nosauca valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, rūpēšanos par bērnu veselību, kā arī kultūras, zinātnes un izglītības attīstību. Uzņēmumu reģistrs {{dat||07|27}} to ierakstīja politisko partiju reģistrā.<ref name="reg">{{Tīmekļa atsauce | title = UR reģistrējis 'Pēdējo partiju' | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010.07.28. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registrejis-pedejo-partiju.d?id=33254597}}</ref> {{dat||08|02}} tā iesniedza savu kandidātu sarakstu [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Priekšpēdējā dienā CVK saņem trīs kandidātu sarakstus | publisher = Delfi | date = 2010.08.02. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/priekspedeja-diena-cvk-sanem-tris-kandidatu-sarakstus.d?id=33336177}}</ref> Tai tika izlozēts 11. saraksta numurs no 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmo numuru izlozē PCTVL; 13.saraksts būs KDS | publisher = Delfi | date = 2010.08.06. | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmo-numuru-izloze-pctvl-13saraksts-bus-kds.d?id=33408065}}</ref> Vēlēšanās tā nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]] un tādējādi neieguva nevienu vietu Saeimā. {{dat|2011|06|15}} no partijas tika izslēgts viens no tās dibinātājiem — [[Ansis Ataols Bērziņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēdējā partija izslēdz no savām rindām Ansi Ataolu Bērziņu | publisher = Delfi | date = 2011.06.15. | accessdate = 2011.06.15 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/pedeja-partija-izsledz-no-savam-rindam-ansi-ataolu-berzinu.d?id=39107647}}</ref> 2022.gada jūlijā tika uzsākta partijas likvidācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/slesera-iepriekseja-partija-vel-likvidacijas-procesa-visvairak-biedru-vienotibai-visknapaka-ropazu-komanda-un-citi-interesanti-fakti-par-latvijas-politiskajam-partijam/|title=Šlesera iepriekšējā partija vēl likvidācijas procesā, visvairāk biedru "Vienotībai", visknapākā "Ropažu komanda" un citi interesanti fakti par Latvijas politiskajām partijām|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-10|date=2022-07-15|language=lv-LV}}</ref> == Nostādnes == Savā 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmā partija minēja, ka [[Budžets|budžeta]] samazināšana ir neizbēgama, tomēr tā aizstāv bērnu veselības aprūpes budžetu, izglītības budžetu, pensijas, zinātni un kultūru. Tā aicina palielināt dzimstību un atgriezt valstī emigrantus, piešķirot nodokļu atlaides, pabalstus, veselības aprūpi un pieejamu izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēdējā partija | publisher = CVK | accessdate = 2010.08.17 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.progr?NR=13}}</ref> Pēdējā partija aicina nepieļaut jebkāda veida diskrimināciju, kā arī valsts panākumus mērīt nevis pēc finanšu rādītājiem, bet pēc iedzīvotāju laimes indeksa.<ref name="cvk" /> Tā aicina aizliegt politiskās reklāmas, ieviest [[Progresīvais nodoklis|progresīvo nodokli]], palielināt [[Neapliekamais minimums|neapliekamo minimumu]] un samazināt nodokļu likmi mazām algām. Par vienu no saviem uzdevumiem partija izvirzīja ieviest [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanām]] ieviest iespēju balsot [[Internets|internetā]].<ref name="cvk" /> == Vadība == Partijas dibināšanas sanāksmē par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gints Knoks]]. Partijas valdē bez viņa strādā arī [[Natālija Baškirova]] un [[Zanda Slava]], bet par revidentu tika ievēlēts [[Kaspars Rolšteins]].<ref name="reg" /> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,88 | 0 |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,49 | 0 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140616105758/http://www.pedejapartija.lv/ Oficiālā mājaslapa] (arhivēta versija) [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] tdjs2ydjqw4nedp9dx4dywz9sax5ls2 ASV Republikāniskā partija 0 131379 3668879 3655932 2022-08-10T13:51:36Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Republikāniskā partija |logo = [[Attēls:GOP logo.svg|220px]] |colorcode = #FF5663 |chairperson = Ronna Romnija Makdaniela |leader1_title = Senāta līderis |leader1_name = [[Mičs Makonels]] |leader2_title = Pārstāvju palātas līderis |leader2_name = [[Kevins Makārtijs]] |leader3_title = |leader3_name = |founded = 1854 |predecessor = |headquarters = {{Vieta|ASV|Vašingtona}} |student_wing = |youth_wing = |ideology = [[konservatīvisms]] |international = |colors = Sarkana |position = [[Centriski labēja politika|Centriski labēja]]/[[Labēja politika|labēja]] |seats1_title = Vietas Senātā |seats1 = {{Infobox political party/seats|50|100|hex=#ff5663}} |seats2_title = Vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|211|435|hex=#ff5663}} |website = {{URL|http://www.gop.com/}} |seats3_title=Štatu gubernātori|seats3={{Infobox political party/seats|28|50|hex=#ff5663}}}} '''Republikāniskā partija''' ({{val|en|Republican Party}}), pazīstama arī kā '''Lielā vecā partija''' ({{val|en|Grand Old Party}}''';''' saīsināti '''GOP'''), ir politiska partija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Republikāņu partija ir viena no divām lielajām partijām ASV; otra ir [[ASV Demokrātiskā partija]]. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezdienta vēlēšanās]] Republikāniskajai partijai bija otrs lielākais vēlētāju skaits (74 miljoni) valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wisegeek.com/in-the-us-have-there-been-more-democrat-or-republican-presidents.htm |title=In the US, Have There Been More Democrat or Republican Presidents? |publisher=Wisegeek.com |date= |accessdate=2010-05-16}}</ref> Pēc 2020. gada vēlēšanām partijai bija mazākums gan ASV Senātā, gan ASV pārstāvju palātā. 28 ASV štatos gubernatori ir Republikāniskās partijas pārstāvji. == Vēsture == Partiju 1854. gadā dibināja pret verdzību noskaņoti politiskie aktīvisti un vairāku bijušo partiju grupas. Uzreiz pēc partijas dibināšanas tā kļuva par nopietnu pretinieku tajā laikā valdošajai [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskajai partijai]]. Pirmoreiz pie varas tā nāca ar [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]] ievēlēšanu par prezidentu 1860. gadā.<ref>Gould, ''Grand Old Party''</ref> Lai gan sākotnēji partija bija liberāla, tā [[1960. gadi|1960. gados]] krasi mainīja savu ideoloģiju un kļuva labēji konservatīva. === Republikānisko partiju pārstāvošie ASV prezidenti === # [[Abrahams Linkolns]] # [[Uliss Grānts]] # [[Raterfords Heiss]] # [[Džeimss Gārfīlds]] # [[Česters Arturs]] # [[Bendžamins Harisons]] # [[Viljams Makinlijs]] # [[Teodors Rūzvelts]] # [[Viljams Tāfts]] # [[Vorens Hārdings]] # [[Kelvins Kūlidžs]] # [[Herberts Hūvers]] # [[Dvaits Eizenhauers]] # [[Ričards Niksons]] # [[Džeralds Fords]] # [[Ronalds Reigans]] # [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] # [[Džordžs V. Bušs]] # [[Donalds Tramps]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gop.com/ Partijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Republikāniskā partija| ]] j1eliee5oe4hottlou5hat6sdipl3du Andrejs Osokins 0 133212 3668840 3608015 2022-08-10T12:02:42Z 77.219.4.139 Precizēta neprecīza un kļūdaina informācija wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika, | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' ir [[latviešu]] [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] nz6b4l8oxlv0p9imhub3xbew7dc8fke 3668859 3668840 2022-08-10T13:11:45Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.4.139|77.219.4.139]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lietotaajs wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika, ''crossover'' | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' (dzimis {{dat|1984|12|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] 083wbi6lmnk95g9ry4qa6f8yzi34h5q 3669046 3668859 2022-08-10T22:30:06Z 77.219.4.241 Labota kļūda. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika, ''crossover'' | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' ir [[latviešu]] [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] cposvn4i81os4grx8r5up41o82k9uhh 3669047 3669046 2022-08-10T22:32:16Z 77.219.4.241 Labota otrā kļūda. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' ir [[latviešu]] [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] e4oe2wf9uw1cyiqz46hakxzsiloyoua 3669054 3669047 2022-08-11T02:36:06Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' (dzimis {{dat|1984|12|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] fzrqtssrnly5nlljba7inx2ivqui67l 3669114 3669054 2022-08-11T08:23:46Z 109.73.99.223 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' ir [[latviešu]] [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] 5a0hq79zk99bh908ok9232flagu51rv 3669133 3669114 2022-08-11T10:32:56Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/109.73.99.223|109.73.99.223]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' (dzimis {{dat|1984|12|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] fzrqtssrnly5nlljba7inx2ivqui67l MiG-25 0 133811 3668907 3535464 2022-08-10T14:27:40Z Maozo 103821 Saišu pievienošana. wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{vikisaites+}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''MiG-25'' |attēls = Attēls:Mig-25.jpg |paraksts = |tips = [[Iznīcinātājs]] |valsts = [[PSRS]] |ražotājs = [[PSRS]] |dizaineris = Mikojana un Gureviča konstruktoru birojs |pirmais lidojums = {{Dat|1964|03|06}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = |primārais lietotājs = [[PSRS]]<br />[[Krievija]]<br />[[Alžīrija]]<br />[[Sīrija]]<br />[[Turkmenistāna]] |ražošanā = 1964-1984 |skaits = 1186 |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = [[MiG-31]] }} '''Mikoyan-Gurevich MiG-25''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Микоян и Гуревич МиГ-25'') ([[NATO]] pārskata nosaukums: ''Foxbat'') ir augstas [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] [[Pārtvērējiznīcinātājs|pārtvērējs]] un [[izlūk-bumbvedējs]], kas bija viens no visu laiku visātrākajiem [[Karš|militārajiem]] [[Lidaparāts|lidaparātiem]]. [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] inženieru Mikojana un Gureviča biroja radītais pirmais [[prototips]] pirmoreiz pacēlās gaisā 1964.gadā, tika nodots ekspluatācijā 1970.gadā. Maksimālais ātrums Mach 2,83 +, jaudīgais [[Avioradars|radars]] un četras gaisa raķetes uztrauca [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērotājus un veicināja [[McDonnell Douglas]] [[F-15 Eagle|F15 Eagle]] [[Lidmašīna|lidmašīnas]] attīstību 1960. gadu beigās. MiG-25 spējas [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņiem]] radās izdevība izprast labāk 1976.gadā, kad padomju [[lidotājs]] izmēģinātājs [[Viktors Beļenko]] izbēga ar MiG-25 caur [[Japāna|Japānu]] uz Amerikas Savienotajām Valstīm. MiG-25 sērijas ražošana tika izbeigta 1984.gadā, kopumā tika saražoti 1190 lidaparāti. MiG-25 izmantoja vairāki padomju sabiedrotie un bijušās Padomju Savienības [[Republika|republikas]], un tas joprojām tiek ekspluatēts ierobežotā skaitā [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās valstīs. MiG-25 lidmašīna ir izstādīta apskatei [[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas aviācijas muzejā]]. == Dizains un izstrāde == === Pamatojums === [[Aukstais karš|Aukstā kara]] gados Padomju pretgaisa aizsardzības spēku uzdevums bija PSRS stratēģiskā gaisa aizsardzība. Laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tas nozīmēja ne tikai tikt galā ar nejaušiem robežpārkāpumiem, bet, vēl svarīgāk, aizstāvēt plašo PSRS gaisa telpu no ASV izlūklidmašīnām un stratēģiskajiem [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]], kas pārvadāja ar [[Kodolieroči|kodolieročiem]] apbruņotos [[Brīvā kritiena lādiņš|brīvā kritiena lādiņus]] (draudi, ka vairs šobrīd nepastāv). Šo gaisa kuģu darbība tajā laikā tika nepārtraukti uzlabota. Amerikāņu [[Lockheed U-2]] lidmašīnu veiktie liela augstuma pārlidojumi piecdesmito gadu beigās atklāja nepieciešamību pēc lielāka augstuma pārtvērējlidmašīnām, nekā toreiz bija pieejams. [[Zemskaņa|Zemskaņas]] [[Boeing B-47 Stratojet]] un [[Boeing B-52 Stratofortress]] stratēģiskajiem bumbvedējiem sekoja Mach 2 ātrumu attīstīt spējīgais [[Convair B-58 Hustler]], tajā pašā laikā izstrādes stadijā bija vēl ātrākais [[North American XB-70 Valkyrie]]. [[Pretgaisa aizsardzība|Pretgaisa aizsardzības sistēmu]] bija nepieciešams kapitāli uzlabot, un 1958.gada sākumā tika veikts pieprasījums pēc pilotējamiem pārtvērējiem, kas spētu lidot ar ātrumu līdz 3000 km/h un sasniegtu augstumu līdz 27 [[Kilometrs|km]] (88583 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]]), uz ko atsaucās Mikojana un Suhoja biroji. Mikojana-Gureviča [[Inženieris|inženieru]] birojs 1950. gadu otrajā pusē jau bija strādājuši pie vairākiem pārtvērējiem: I-1, I-3U, I-7U, I-75 Ye-150, Ye-150a, Ye 152, Ye-152a un Ye-152P. Ye-150 bija ievērības cienīgs, jo tas bija īpaši būvēts, lai pārbaudītu [[Tumansky R-15]] [[Dzinējs|dzinēju]], ko vēlāk izmantoja MiG-25. Ye-152 ar R-15 dzinēju uzstādīja vairākus pasaules rekordus zem nosaukuma "Ye-166". === Jauna pārtvērēja radīšana === Faktiskais darbs pie jaunā Krievijas pārtvērēja, kas kļūtu par MiG-25, sākās 1959.gada vidū, gadu pirms padomju izlūkdienests uzzināja par amerikāņu Mach 3 A-12 izlūklidmašīnu. Nav zināms vai amerikāņu [[A-5 Vigilante]] [[dizains]] ir iespaidojis krievu lidmašīnu, vai nē. Daudzsološais dizains pievilka militāristu interesi gan Pretgaisa aizsardzības, gan Gaisa kara spēkos. 1961.gadā februārī Padomju Savienības komunistiskās partijas [[PSRS centrālā komiteja|Centrālā komiteja]] un PSRS Ministru padome izdeva kopīgu direktīvu, kas Mikojana birojam uzdeva attīstīt lidaparātu Ye-155, kura pārtvērēja un izlūkošana versijām tika doti nosaukumi attiecīgi Ye-155P (Perekhvatchik - radara vadīts, jebkuros laikapstākļos izmantojams pārtvērējs) un Ye-155R (Razvedchik - izlūkotājs). 1961.gada 10.martā Mikojans parakstīja oficiālu pasūtījumu, lai sāktu dizaina darbu pie Ye-155. Projektēšanas birojs pētīja vairākus iespējamos izkārtojumus jaunajam lidaparātam. Viens bija ar dzinējiem, kas izkārtoti blakus viens otram, tāpat kā MiG-19. Otrajā viens no dzinējiem bija izkārtots kuģa vidusdaļā, ar [[Izpūtējs|izpūtēju]] zem [[Fizelāža|fizelāžas]], kā arī otrs dzinējs lidaparāta aizmugurē. Interesanti, ka trešajā projektā motora izkārtojums bija līdzīgs angļu [[Electric Lightning]] - ar diviem dzinējiem saliktiem vertikāli vienam virs otra. Otrais un trešais variants tika noraidīts, jo dzinēju izmēri nozīmētu to, ka lidaparātam būtu jābūt ļoti augstam, kas sarežģītu [[Tehniskā apkope|tehnisko apkopi]]. Ideja novietot dzinēju zem [[Spārns|spārniem]] tika noraidīta dēļ draudiem, ko rada [[Vilkme|vilkmes]] [[asimetrija]] lidojuma laikā. Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par dzinēju konfigurāciju, radās domas par [[Mainīgā ģeometrija|mainīgās ģeometrijas]] spārnu jeb tā saucamo "[[Šūpoles spārni|Šūpoles spārnu]]" izmantošanu, kā arī par otru apkalpes locekli, [[Navigators|navigatoru]]. {{commons|Mikoyan-Gurevich MiG-25}} [[Kategorija:Iznīcinātāji]] [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Lidmašīnas]] [[Kategorija:Militārā tehnika]] jz3pjl2fpwasx5679ssa1q6bo4l8i16 3668912 3668907 2022-08-10T14:33:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''MiG-25'' |attēls = Attēls:Mig-25.jpg |paraksts = |tips = [[Iznīcinātājs]] |valsts = [[PSRS]] |ražotājs = [[PSRS]] |dizaineris = Mikojana un Gureviča konstruktoru birojs |pirmais lidojums = {{Dat|1964|03|06}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = |primārais lietotājs = [[PSRS]]<br />[[Krievija]]<br />[[Alžīrija]]<br />[[Sīrija]]<br />[[Turkmenistāna]] |ražošanā = 1964-1984 |skaits = 1186 |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = [[MiG-31]] }} '''Mikoyan-Gurevich MiG-25''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Микоян и Гуревич МиГ-25'') ([[NATO]] pārskata nosaukums: ''Foxbat'') ir augstas [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] [[Pārtvērējiznīcinātājs|pārtvērējs]] un [[izlūk-bumbvedējs]], kas bija viens no visu laiku visātrākajiem [[Karš|militārajiem]] [[Lidaparāts|lidaparātiem]]. [[Padomju Savienība]]s inženieru Mikojana un Gureviča biroja radītais pirmais [[prototips]] pirmoreiz pacēlās gaisā 1964.gadā, tika nodots ekspluatācijā 1970.gadā. Maksimālais ātrums Mach 2,83 +, jaudīgais [[Avioradars|radars]] un četras gaisa raķetes uztrauca [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērotājus un veicināja [[McDonnell Douglas]] [[F-15 Eagle|F15 Eagle]] [[lidmašīna]]s attīstību 1960. gadu beigās. MiG-25 spējas [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņiem]] radās izdevība izprast labāk 1976.gadā, kad padomju [[lidotājs]] izmēģinātājs [[Viktors Beļenko]] izbēga ar MiG-25 caur [[Japāna|Japānu]] uz Amerikas Savienotajām Valstīm. MiG-25 sērijas ražošana tika izbeigta 1984.gadā, kopumā tika saražoti 1190 lidaparāti. MiG-25 izmantoja vairāki padomju sabiedrotie un bijušās Padomju Savienības [[republika]]s, un tas joprojām tiek ekspluatēts ierobežotā skaitā [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās valstīs. MiG-25 lidmašīna ir izstādīta apskatei [[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas aviācijas muzejā]]. == Dizains un izstrāde == === Pamatojums === [[Aukstais karš|Aukstā kara]] gados Padomju pretgaisa aizsardzības spēku uzdevums bija PSRS stratēģiskā gaisa aizsardzība. Laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tas nozīmēja ne tikai tikt galā ar nejaušiem robežpārkāpumiem, bet, vēl svarīgāk, aizstāvēt plašo PSRS gaisa telpu no ASV izlūklidmašīnām un stratēģiskajiem [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]], kas pārvadāja ar [[kodolieroči]]em apbruņotos [[Brīvā kritiena lādiņš|brīvā kritiena lādiņus]] (draudi, ka vairs šobrīd nepastāv). Šo gaisa kuģu darbība tajā laikā tika nepārtraukti uzlabota. Amerikāņu [[Lockheed U-2]] lidmašīnu veiktie liela augstuma pārlidojumi piecdesmito gadu beigās atklāja nepieciešamību pēc lielāka augstuma pārtvērējlidmašīnām, nekā toreiz bija pieejams. [[Zemskaņa]]s [[Boeing B-47 Stratojet]] un [[Boeing B-52 Stratofortress]] stratēģiskajiem bumbvedējiem sekoja Mach 2 ātrumu attīstīt spējīgais [[Convair B-58 Hustler]], tajā pašā laikā izstrādes stadijā bija vēl ātrākais [[North American XB-70 Valkyrie]]. [[Pretgaisa aizsardzība|Pretgaisa aizsardzības sistēmu]] bija nepieciešams kapitāli uzlabot, un 1958.gada sākumā tika veikts pieprasījums pēc pilotējamiem pārtvērējiem, kas spētu lidot ar ātrumu līdz 3000 km/h un sasniegtu augstumu līdz 27 [[Kilometrs|km]] (88583 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]]), uz ko atsaucās Mikojana un Suhoja biroji. Mikojana-Gureviča [[Inženieris|inženieru]] birojs 1950. gadu otrajā pusē jau bija strādājuši pie vairākiem pārtvērējiem: I-1, I-3U, I-7U, I-75 Ye-150, Ye-150a, Ye 152, Ye-152a un Ye-152P. Ye-150 bija ievērības cienīgs, jo tas bija īpaši būvēts, lai pārbaudītu [[Tumansky R-15]] [[Dzinējs|dzinēju]], ko vēlāk izmantoja MiG-25. Ye-152 ar R-15 dzinēju uzstādīja vairākus pasaules rekordus zem nosaukuma "Ye-166". === Jauna pārtvērēja radīšana === Faktiskais darbs pie jaunā Krievijas pārtvērēja, kas kļūtu par MiG-25, sākās 1959.gada vidū, gadu pirms padomju izlūkdienests uzzināja par amerikāņu Mach 3 A-12 izlūklidmašīnu. Nav zināms vai amerikāņu [[A-5 Vigilante]] [[dizains]] ir iespaidojis krievu lidmašīnu, vai nē. Daudzsološais dizains pievilka militāristu interesi gan Pretgaisa aizsardzības, gan Gaisa kara spēkos. 1961.gadā februārī Padomju Savienības komunistiskās partijas [[PSRS centrālā komiteja|Centrālā komiteja]] un PSRS Ministru padome izdeva kopīgu direktīvu, kas Mikojana birojam uzdeva attīstīt lidaparātu Ye-155, kura pārtvērēja un izlūkošana versijām tika doti nosaukumi attiecīgi Ye-155P (Perekhvatchik — radara vadīts, jebkuros laikapstākļos izmantojams pārtvērējs) un Ye-155R (Razvedchik — izlūkotājs). 1961.gada 10.martā Mikojans parakstīja oficiālu pasūtījumu, lai sāktu dizaina darbu pie Ye-155. Projektēšanas birojs pētīja vairākus iespējamos izkārtojumus jaunajam lidaparātam. Viens bija ar dzinējiem, kas izkārtoti blakus viens otram, tāpat kā MiG-19. Otrajā viens no dzinējiem bija izkārtots kuģa vidusdaļā, ar [[Izpūtējs|izpūtēju]] zem [[fizelāža]]s, kā arī otrs dzinējs lidaparāta aizmugurē. Interesanti, ka trešajā projektā motora izkārtojums bija līdzīgs angļu [[Electric Lightning]] — ar diviem dzinējiem saliktiem vertikāli vienam virs otra. Otrais un trešais variants tika noraidīts, jo dzinēju izmēri nozīmētu to, ka lidaparātam būtu jābūt ļoti augstam, kas sarežģītu [[Tehniskā apkope|tehnisko apkopi]]. Ideja novietot dzinēju zem [[Spārns|spārniem]] tika noraidīta dēļ draudiem, ko rada [[vilkme]]s [[asimetrija]] lidojuma laikā. Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par dzinēju konfigurāciju, radās domas par [[Mainīgā ģeometrija|mainīgās ģeometrijas]] spārnu jeb tā saucamo "[[Šūpoles spārni|Šūpoles spārnu]]" izmantošanu, kā arī par otru apkalpes locekli, [[Navigators|navigatoru]]. {{commons|Mikoyan-Gurevich MiG-25}} [[Kategorija:Iznīcinātāji]] [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Lidmašīnas]] [[Kategorija:Militārā tehnika]] kxrka0s926l4bu4jgmi815i5mp8m1eb 3669097 3668912 2022-08-11T06:47:26Z Baisulis 11523 nevajag slīprakstā jo saīsinājums..... wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = MiG-25 |attēls = Mig-25.jpg |paraksts = |tips = [[iznīcinātājs]] |valsts = [[Padomju Savienība|PSRS]] |ražotājs = PSRS |dizaineris = Mikojana un Gureviča konstruktoru birojs |pirmais lidojums = {{Dat|1964|03|06}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = |primārais lietotājs = PSRS<br />[[Krievija]]<br />[[Alžīrija]]<br />[[Sīrija]]<br />[[Turkmenistāna]] |ražošanā = 1964-1984 |skaits = 1186 |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = [[MiG-31]] }} '''''Mikoyan-Gurevich MiG-25''''' ({{val|ru|Микоян и Гуревич МиГ-25}}) ([[NATO]] pārskata nosaukums: ''Foxbat'') ir augstas [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] [[Pārtvērējiznīcinātājs|pārtvērējs]] un [[izlūk-bumbvedējs]], kas bija viens no visu laiku visātrākajiem [[Karš|militārajiem]] [[Lidaparāts|lidaparātiem]]. [[Padomju Savienība]]s inženieru Mikojana un Gureviča biroja radītais pirmais [[prototips]] pirmoreiz pacēlās gaisā 1964. gadā, bet ekspluatācijā nodots 1970. gadā. Maksimālais ātrums Mach 2,83 +, jaudīgais [[Avioradars|radars]] un četras gaisa raķetes uztrauca [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērotājus un veicināja ''[[McDonnell Douglas]] [[F-15 Eagle|F15 Eagle]]'' [[lidmašīna]]s attīstību 1960. gadu beigās. MiG-25 spējas [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņiem]] radās izdevība izprast labāk 1976. gadā, kad padomju [[lidotājs]] izmēģinātājs [[Viktors Beļenko]] izbēga ar MiG-25 caur [[Japāna|Japānu]] uz Amerikas Savienotajām Valstīm. MiG-25 sērijas ražošana tika izbeigta 1984. gadā, kopumā tika saražoti 1190 lidaparāti. MiG-25 izmantoja vairāki padomju sabiedrotie un bijušās Padomju Savienības [[republika]]s, un tas joprojām tiek ekspluatēts ierobežotā skaitā [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās valstīs. MiG-25 lidmašīna ir izstādīta apskatei [[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas aviācijas muzejā]]. == Dizains un izstrāde == === Pamatojums === [[Aukstais karš|Aukstā kara]] gados Padomju pretgaisa aizsardzības spēku uzdevums bija PSRS stratēģiskā gaisa aizsardzība. Laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tas nozīmēja ne tikai tikt galā ar nejaušiem robežpārkāpumiem, bet, vēl svarīgāk, aizstāvēt plašo PSRS gaisa telpu no ASV izlūklidmašīnām un stratēģiskajiem [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]], kas pārvadāja ar [[kodolieroči]]em apbruņotos [[Brīvā kritiena lādiņš|brīvā kritiena lādiņus]] (draudi, kas vairs šobrīd nepastāv). Šo gaisa kuģu darbība tajā laikā tika nepārtraukti uzlabota. Amerikāņu ''[[Lockheed U-2]]'' lidmašīnu veiktie liela augstuma pārlidojumi piecdesmito gadu beigās atklāja nepieciešamību pēc lielāka augstuma pārtvērējlidmašīnām, nekā toreiz bija pieejams. [[Zemskaņa]]s ''[[Boeing B-47 Stratojet]]'' un ''[[Boeing B-52 Stratofortress]]'' stratēģiskajiem bumbvedējiem sekoja Mach 2 ātrumu attīstīt spējīgais ''[[Convair B-58 Hustler]]'', tajā pašā laikā izstrādes stadijā bija vēl ātrākais ''[[North American XB-70 Valkyrie]]''. [[Pretgaisa aizsardzība|Pretgaisa aizsardzības sistēmu]] bija nepieciešams kapitāli uzlabot, un 1958. gada sākumā veica pieprasījumu pēc pilotējamiem pārtvērējiem, kas spētu lidot ar ātrumu līdz 3000 km/h un sasniegtu augstumu līdz 27 [[Kilometrs|km]] (88583 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]]), uz ko atsaucās Mikojana un Suhoja biroji. Mikojana-Gureviča [[Inženieris|inženieru]] birojs 1950. gadu otrajā pusē jau bija strādājuši pie vairākiem pārtvērējiem: I-1, I-3U, I-7U, I-75 Ye-150, Ye-150a, Ye 152, Ye-152a un Ye-152P. Ye-150 bija ievērības cienīgs, jo tas bija īpaši būvēts, lai pārbaudītu ''[[Tumansky R-15]]'' [[Dzinējs|dzinēju]], ko vēlāk izmantoja MiG-25. Ye-152 ar R-15 dzinēju uzstādīja vairākus pasaules rekordus ar nosaukumu Ye-166. === Jauna pārtvērēja radīšana === Faktiskais darbs pie jaunā Krievijas pārtvērēja, kas kļūtu par MiG-25, sākās 1959. gada vidū, gadu pirms padomju izlūkdienests uzzināja par amerikāņu Mach 3 A-12 izlūklidmašīnu. Nav zināms vai amerikāņu ''[[A-5 Vigilante]]'' [[dizains]] ir iespaidojis krievu lidmašīnu, vai nē. Daudzsološais dizains pievilka militāristu interesi gan pretgaisa aizsardzības, gan gaisa kara spēkos. 1961. gadā februārī Padomju Savienības komunistiskās partijas [[PSRS centrālā komiteja|Centrālā komiteja]] un PSRS Ministru padome izdeva kopīgu direktīvu, kas Mikojana birojam uzdeva attīstīt lidaparātu Ye-155, kura pārtvērēja un izlūkošana versijām tika doti nosaukumi attiecīgi Ye-155P (''Perekhvatchik'' — radara vadīts, jebkuros laikapstākļos izmantojams pārtvērējs) un Ye-155R (''Razvedchik'' — izlūkotājs). 1961. gada 10. martā Mikojans parakstīja oficiālu pasūtījumu, lai sāktu dizaina darbu pie Ye-155. Projektēšanas birojs pētīja vairākus iespējamos izkārtojumus jaunajam lidaparātam. Viens bija ar dzinējiem, kas izkārtoti blakus viens otram, tāpat kā MiG-19. Otrajā viens no dzinējiem bija izkārtots kuģa vidusdaļā, ar [[Izpūtējs|izpūtēju]] zem [[fizelāža]]s, kā arī otrs dzinējs lidaparāta aizmugurē. Interesanti, ka trešajā projektā motora izkārtojums bija līdzīgs angļu ''[[Electric Lightning]]'' — ar diviem dzinējiem saliktiem vertikāli vienam virs otra. Otrais un trešais variants tika noraidīts, jo dzinēju izmēri nozīmētu to, ka lidaparātam būtu jābūt ļoti augstam, kas sarežģītu [[Tehniskā apkope|tehnisko apkopi]]. Ideja novietot dzinēju zem [[Spārns|spārniem]] tika noraidīta dēļ draudiem, ko rada [[vilkme]]s [[asimetrija]] lidojuma laikā. Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par dzinēju konfigurāciju, radās domas par [[Mainīgā ģeometrija|mainīgās ģeometrijas]] spārnu jeb tā saucamo "[[Šūpoles spārni|šūpoles spārnu]]" izmantošanu, kā arī par otru apkalpes locekli, [[Navigators|navigatoru]]. {{commons|Mikoyan-Gurevich MiG-25}} [[Kategorija:Iznīcinātāji]] [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Lidmašīnas]] [[Kategorija:Militārā tehnika]] my39y1aqobgu08s3aqopj1x7x4fzjys 3669098 3669097 2022-08-11T06:47:55Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = MiG-25 |attēls = Mig-25.jpg |paraksts = |tips = [[iznīcinātājs]] |valsts = [[Padomju Savienība|PSRS]] |ražotājs = PSRS |dizaineris = Mikojana un Gureviča konstruktoru birojs |pirmais lidojums = {{Dat|1964|03|06}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = |primārais lietotājs = PSRS<br />[[Krievija]]<br />[[Alžīrija]]<br />[[Sīrija]]<br />[[Turkmenistāna]] |ražošanā = 1964-1984 |skaits = 1186 |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = [[MiG-31]] }} '''''Mikoyan-Gurevich'' MiG-25''' ({{val|ru|Микоян и Гуревич МиГ-25}}) ([[NATO]] pārskata nosaukums: ''Foxbat'') ir augstas [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] [[Pārtvērējiznīcinātājs|pārtvērējs]] un [[izlūk-bumbvedējs]], kas bija viens no visu laiku visātrākajiem [[Karš|militārajiem]] [[Lidaparāts|lidaparātiem]]. [[Padomju Savienība]]s inženieru Mikojana un Gureviča biroja radītais pirmais [[prototips]] pirmoreiz pacēlās gaisā 1964. gadā, bet ekspluatācijā nodots 1970. gadā. Maksimālais ātrums Mach 2,83 +, jaudīgais [[Avioradars|radars]] un četras gaisa raķetes uztrauca [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērotājus un veicināja ''[[McDonnell Douglas]] [[F-15 Eagle|F15 Eagle]]'' [[lidmašīna]]s attīstību 1960. gadu beigās. MiG-25 spējas [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņiem]] radās izdevība izprast labāk 1976. gadā, kad padomju [[lidotājs]] izmēģinātājs [[Viktors Beļenko]] izbēga ar MiG-25 caur [[Japāna|Japānu]] uz Amerikas Savienotajām Valstīm. MiG-25 sērijas ražošana tika izbeigta 1984. gadā, kopumā tika saražoti 1190 lidaparāti. MiG-25 izmantoja vairāki padomju sabiedrotie un bijušās Padomju Savienības [[republika]]s, un tas joprojām tiek ekspluatēts ierobežotā skaitā [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās valstīs. MiG-25 lidmašīna ir izstādīta apskatei [[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas aviācijas muzejā]]. == Dizains un izstrāde == === Pamatojums === [[Aukstais karš|Aukstā kara]] gados Padomju pretgaisa aizsardzības spēku uzdevums bija PSRS stratēģiskā gaisa aizsardzība. Laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tas nozīmēja ne tikai tikt galā ar nejaušiem robežpārkāpumiem, bet, vēl svarīgāk, aizstāvēt plašo PSRS gaisa telpu no ASV izlūklidmašīnām un stratēģiskajiem [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]], kas pārvadāja ar [[kodolieroči]]em apbruņotos [[Brīvā kritiena lādiņš|brīvā kritiena lādiņus]] (draudi, kas vairs šobrīd nepastāv). Šo gaisa kuģu darbība tajā laikā tika nepārtraukti uzlabota. Amerikāņu ''[[Lockheed U-2]]'' lidmašīnu veiktie liela augstuma pārlidojumi piecdesmito gadu beigās atklāja nepieciešamību pēc lielāka augstuma pārtvērējlidmašīnām, nekā toreiz bija pieejams. [[Zemskaņa]]s ''[[Boeing B-47 Stratojet]]'' un ''[[Boeing B-52 Stratofortress]]'' stratēģiskajiem bumbvedējiem sekoja Mach 2 ātrumu attīstīt spējīgais ''[[Convair B-58 Hustler]]'', tajā pašā laikā izstrādes stadijā bija vēl ātrākais ''[[North American XB-70 Valkyrie]]''. [[Pretgaisa aizsardzība|Pretgaisa aizsardzības sistēmu]] bija nepieciešams kapitāli uzlabot, un 1958. gada sākumā veica pieprasījumu pēc pilotējamiem pārtvērējiem, kas spētu lidot ar ātrumu līdz 3000 km/h un sasniegtu augstumu līdz 27 [[Kilometrs|km]] (88583 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]]), uz ko atsaucās Mikojana un Suhoja biroji. Mikojana-Gureviča [[Inženieris|inženieru]] birojs 1950. gadu otrajā pusē jau bija strādājuši pie vairākiem pārtvērējiem: I-1, I-3U, I-7U, I-75 Ye-150, Ye-150a, Ye 152, Ye-152a un Ye-152P. Ye-150 bija ievērības cienīgs, jo tas bija īpaši būvēts, lai pārbaudītu ''[[Tumansky R-15]]'' [[Dzinējs|dzinēju]], ko vēlāk izmantoja MiG-25. Ye-152 ar R-15 dzinēju uzstādīja vairākus pasaules rekordus ar nosaukumu Ye-166. === Jauna pārtvērēja radīšana === Faktiskais darbs pie jaunā Krievijas pārtvērēja, kas kļūtu par MiG-25, sākās 1959. gada vidū, gadu pirms padomju izlūkdienests uzzināja par amerikāņu Mach 3 A-12 izlūklidmašīnu. Nav zināms vai amerikāņu ''[[A-5 Vigilante]]'' [[dizains]] ir iespaidojis krievu lidmašīnu, vai nē. Daudzsološais dizains pievilka militāristu interesi gan pretgaisa aizsardzības, gan gaisa kara spēkos. 1961. gadā februārī Padomju Savienības komunistiskās partijas [[PSRS centrālā komiteja|Centrālā komiteja]] un PSRS Ministru padome izdeva kopīgu direktīvu, kas Mikojana birojam uzdeva attīstīt lidaparātu Ye-155, kura pārtvērēja un izlūkošana versijām tika doti nosaukumi attiecīgi Ye-155P (''Perekhvatchik'' — radara vadīts, jebkuros laikapstākļos izmantojams pārtvērējs) un Ye-155R (''Razvedchik'' — izlūkotājs). 1961. gada 10. martā Mikojans parakstīja oficiālu pasūtījumu, lai sāktu dizaina darbu pie Ye-155. Projektēšanas birojs pētīja vairākus iespējamos izkārtojumus jaunajam lidaparātam. Viens bija ar dzinējiem, kas izkārtoti blakus viens otram, tāpat kā MiG-19. Otrajā viens no dzinējiem bija izkārtots kuģa vidusdaļā, ar [[Izpūtējs|izpūtēju]] zem [[fizelāža]]s, kā arī otrs dzinējs lidaparāta aizmugurē. Interesanti, ka trešajā projektā motora izkārtojums bija līdzīgs angļu ''[[Electric Lightning]]'' — ar diviem dzinējiem saliktiem vertikāli vienam virs otra. Otrais un trešais variants tika noraidīts, jo dzinēju izmēri nozīmētu to, ka lidaparātam būtu jābūt ļoti augstam, kas sarežģītu [[Tehniskā apkope|tehnisko apkopi]]. Ideja novietot dzinēju zem [[Spārns|spārniem]] tika noraidīta dēļ draudiem, ko rada [[vilkme]]s [[asimetrija]] lidojuma laikā. Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par dzinēju konfigurāciju, radās domas par [[Mainīgā ģeometrija|mainīgās ģeometrijas]] spārnu jeb tā saucamo "[[Šūpoles spārni|šūpoles spārnu]]" izmantošanu, kā arī par otru apkalpes locekli, [[Navigators|navigatoru]]. {{commons|Mikoyan-Gurevich MiG-25}} [[Kategorija:Iznīcinātāji]] [[Kategorija:Aviācija]] [[Kategorija:Lidmašīnas]] [[Kategorija:Militārā tehnika]] 8pqtej00844tg0l508skrgy3k438knh Latvijas Revolucionāro sociālistu partija 0 140240 3668968 2783432 2022-08-10T16:30:47Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP)''' jeb '''eseri''' bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska [[Kreisa politika|kreisa]] [[Politiskā partija|politiska partija]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] laikā no 1913. līdz 1919. gadam. == Vēsture == Izveidota 1913. gadā, kad [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]]s 2. kongresā tika mainīts partijas nosaukums uz "Latvijas Revolucionāro sociālistu partija" - jaunais nosaukums šķita atbilstošāks partijas ideoloģijai, bez tam vajadzēja uzskatāmāk norobežoties no [[LSDSP vēsture|LSDSP]], ar ko bija visai saspīlētas, dažbrīd pat naidīgas attiecības (līdzīgie nosaukumi bieži radīja pārpratumus). Jaunizveidotajai partijai bija visai sarežģīta — sociālistiskajām partijām raksturīga struktūra, ko veidoja dažādas autnomas sekcijas, kopas un komitejas. T.i. partija tika veidota "no apakšas" un to veidoja nevis līderi bet ārējie faktori — organizācijas. Līderiem, protams, bija svarīga loma, bet ne noteicošā, jo pašā organizācijā eksistēja līderu kontrolējošie, vienpersoniskas rīcības ierobežojoši mehānismi. Ideoloģijā viena no pamatiezīmēm bija kategoriska iestāšanās par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību jau laikā, kad neviens cits politiskais spēks neko tādu neuzdrošinājās paust. Pēc [[Krievijas Republika]]s nodibināšanas 1917. gada martā LRSP legalizēja savu darbību Latvijas teritorijā. Tika nodibinātas nodaļas visās lielākajās Vidzemes un Kurzemes pilsētās, partijā iesaistījās jauni biedri (taču partiju pameta viens no tās dibinātājiem un spēcīgākajiem līderiem [[Miķelis Valters]]). Izdeva laikrakstu "Darba Tauta". Piedalījās [[Latvijas Tautas padome]]s dibināšanā (3 pārstāvji: [[Eduards Traubergs]], [[Emīls Skubiķis]] un [[Kārlis Albertiņš]]). Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas LRSP notika šķelšanās: vairākums biedru novērsās no jaunās valsts, iebilstot nevis pret neatkarīgu Latviju kā tādu, bet gan pret tās buržuāzisko pamatu. Pēc Rīgas nonākšanas [[Niedras valdība]]s kontrolē LRSP kreisā spārna darbība tika aizliegta. LRSP labējais spārns, kas atbalstīja Latvijas Republikas neatkarību, atjaunoja savu darbību Tautas padomē. Pēc [[Latvijas Republikas dibināšana]]s LRSP nespēja piedāvāt neko tādu, kas cilvēkiem liktu sociāldemokrātu vietā izvēlēties revolucionāros sociālistus. Partija pašlikvidējās 1919. gada vasarā: augustā kopā ar [[Darba savienība|Darba savienību]] un [[Latvijas Bezzemnieku agrārā savienība|Latvijas Bezzemnieku agrāro savienību]] tika dibināta [[Darba partija (1919)|Darba partija]]. == Ārējās saites == * [http://diena.lv/lat/izklaide/kd/inteligentie-ekstremisti Una Bergmane. Inteliģentie ekstrēmisti. // Diena, 23. augusts (2008.)] {{politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] [[Kategorija:Latvijas sociālistiskās partijas]] 9fq69srnoa0xp6y5l732e7pt04nin4b Ranka 0 143891 3668960 3516273 2022-08-10T16:24:53Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Ranka (nozīmju atdalīšana)|Ranka}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ranka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Rankas muižas pils drupas. 2002-08-10.jpg | image_caption = Rankas muižas pils drupas | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Rankas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1528 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2016 | population_footnotes = <ref>{{Cite web|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2248|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv}}</ref> | population_total = 522 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 12 | lats = 42 | latNS = N | longd = 26 | longm = 11 | longs = 11 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 165 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4416 Ranka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ranka''' ir apdzīvota vieta [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Rankas pagasts|Rankas pagastā]], pagasta centrs. izvietojusies [[Gauja]]s pietekas [[Lazdupe]]s krastos pie autoceļa [[P33]] 38 km no novada centra [[Gulbene]]s un 145 km no [[Rīga]]s. Rankā ir pagasta administrācija, [[Rankas pamatskola|pamatskola]], arodvidusskola ([[Ogres tehnikums|Ogres tehnikuma]] filiāle), bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, pasts, doktorāts. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis [[Rankas muiža]] ar parku. == Vēsture == Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps izlēņoja [[Rankas muiža|Rankas muižu]] ''(Ramkau)'' savam padomniekam [[Rozeni|fon Rozenam]].<ref>{{EncLP}}</ref> Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās muižas centru. Kādā akmens krāvumā pie Rankas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kurā uzmērījumi veikti 1824. gadā Strūves vadībā. 1933. gadā Rankai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. === Kartona fabrika === 1897. gadā Rautenfelds uzsāka papes ražošanu nopirkot vecas dzirnavas un tās pārbūvējot. 1930. gadā fabrika nokļūst J.Mīlmaņa īpašumā. 1957. gadā tā turpina darboties ar nosaukumu Rankas kartona fabrika līdz 2002. gadam<ref>http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=485081&db_id=1{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://kulturasdati.lv/error.html?errorId=&message=Objekts%20ar%20%c5%a1%c4%81du%20Identifikatoru%20neeksist%c4%93!|title=Kļūda / Error|website=kulturasdati.lv}}</ref>. === Rankas stacija === Rankas stacija ierīkota līdz ar dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Gulbene—Sita]] būvi, līnija atklāta 1916. gadā<ref>{{Cite web|url=https://www.ldz.lv/lv|title=Latvijas dzelzceļš|website=Latvijas dzelzceļš}}</ref>. Agrākais stacijas nosaukums kādā 1916. gada vilcienu sarakstā ir Pavāriņi (''Pawarini''), bet 1918. gada sarakstā tā dēvēta par Ramkavu (''Ramkau''). Kopš 1919. gada stacijas oficiālais nosaukums bija Ramka, ko 1930. gada pārdēvēja par Ranku. Dzelzceļa satiksme [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķu—Gulbenes iecirknī]] slēgta 1999. gadā. === Rankas mājturības skola === Bijušajā [[Rankas muiža]]s kungu mājā pēc agrārās reformas 1923. gadā izveidoja Valsts Rankas divgadīgo mājturības skolu Latvijas Mazsaimniecību veicināšanas biedrības un Rankas lauksaimniecības biedrības pakļautībā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skolā ierīkoja vācu armijas lazareti. Mācības atsākās 1944. gada rudenī. Sākotnēji tā bija lauksaimniecības skola, tad 1957. gadā uz Ranku tiek pārcelta [[LPSR]] Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pakļautībā esošā [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] Meža skola un to dēvē par Rankas Meža skolu. 1962. gadā to pārdēvēja par 29. arodskolu, 1963. gadā par 29. pilsētas profesionāli tehnisko skolu, 1975. gadā par 13. lauku profesionāli tehnisko vidusskolu. 1976. gadā uzcēla jauno skolas mācību korpusu, pils ēkā palika tikai daži skolas darbinieku dzīvokļi un noliktavas. 1984. gadā skolas nosaukums ir 63. profesionāli tehniskā vidusskola, 1989. gadā Rankas lauksaimniecības skola, kopš 1999. gada 1. janvāra skola pārdēvēta par Rankas arodvidusskolu. Divos ugunsgrēkos 1986. un 1990. gadā muižas pils ēka tika pilnīgi nopostīta, tagad saglabājušās tikai drupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1759&prop_id=168 |title=Rankas muiža |access-date={{dat|2012|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033304/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1759&prop_id=168 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> <gallery> Attēls:Rankas muiža.JPG|Rankas muižas kungu māja Attēls:Rankas mājturības skola.jpg|Valsts mājturības skola Rankā (ap 1928). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Rankas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] lpbmfwlqgvr7usdnqih4p12mn08hbt1 2022. gads 0 145584 3669101 3668659 2022-08-11T07:36:46Z Túrelio 9670 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:William Hurt (2005) (cropped).jpg]] → [[File:William Hurt (2005) crop.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:William Hurt (2005) crop.jpg]] wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) crop.jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] 3ayvgyeet8u8ru0dyq9bpwv20132mrx PrivatBank 0 145711 3668946 3668762 2022-08-10T16:03:58Z Edis 27633 /* PrivatBank Latvijā */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''AT KB PrivatBank'' | Logo = [[Attēls:PrivatBank-corporate-logo-latina.png|PrivatBank-corporate-logo-latina|250px]] | Sauklis = ''PrivatBanka – Jūsu atbalsta punkts!'' | Uzņēmuma_veids = akciju sabiedrība | Birža = | Indekss = | Dibināšanas_datums = 1992. gads | Sēdeklis = [[Dņipro]], {{UKR}} | Vadība = Gerhards Bošs (valdes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = > 30 tūkst. | Apgrozījums = | Aktīvi = | Peļņa = 1,370 miljardi grivnu (2010. gadā) | Nozare = [[finanses]] | Produkti = finanšu pakalpojumi | Mājaslapa = {{url|https://www.privatbank.ua/}} }} [[Attēls:PrivatBank Headoffice.jpg|280px|thumb|''PrivatBank'' galvenais birojs [[Dņipro]], Ukrainā]] '''''AT KB PrivatBank''"''' ({{val-uk|ПриватБанк}}) ir [[Ukraina]]s lielākā [[banka]] pēc klientu, aktīvu, kredītu portfeļa skaita un nodokļiem, ko izmaksā valsts budžetā.<ref>{{en}}[http://wiki.answers.com/Q/What_is_the_largest_bank_in_the_Ukraine What is the largest bank in Ukraine?]</ref><ref>[http://www.unian.net/rus/news/news-417552.html 2. Par nodokļiem, kurus samaksāja PrivatBanka, var nopirkt Odnoklassniki.ru – IA “UNIAN”]</ref> ''PrivatBanka'' galvenais birojs atrodas [[Dņipro]] pilsētā. ''PrivatBank'' īpašnieks ir Ukrainas valsts Ukrainas Ministru Kabineta personā. Bankas sistēmā strādā vairāk nekā 30 tūkstoši darbinieku. Pēc banku pakalpojumu tirgus izpētes rezultātiem, kuru veica GFK Ukraine kompānija, ''PrivatBankas'' pakalpojumus izmanto katrs trešais (33,2%) no aptaujātiem banku klientiem, pie tā katrs ceturtais (24,9%) izmanto plašu pakalpojumu spektru un uzskata ''PrivatBanku'' par savu pamatbanku. 2011. gada 1. februāri ''PrivatBank'' apkalpoja 2,4 miljonus Ukrainas pensionāru, 3,4 miljoni cilvēku saņem algas pēc ''PrivatBankas'' kartēm, 1 miljons studentu saņem stipendijas caur ''PrivatBanku''. Bankas infrastruktūra Ukrainā: 6 975 bankomāti,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbankomaty%2Flistcytes.ssc |title=PrivatBankas bankomātu saraksts |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120516092752/http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbankomaty%2Flistcytes.ssc }}</ref> 2 228 pašapkalpošanās termināli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbass%2Fcityes.ssc |title=PrivatBankas pašapkalpošanās terminālu saraksts |access-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120513051832/http://privatbank.ua/info/index1.stm?url=%2Finfo%2Fbass%2Fcityes.ssc }}</ref> 35 486 POS-termināli, 3 202 filiāli un biroji valsts pilsētās un rajonos.<ref>[5. Visu laiku atjaunināmie dati par bankomātu, terminālu nodaļu u.c. skaitu atrodas PrivatBankas mājas lapā]</ref> Vidēji diennakts laikā ''PrivatBankā'' pēc pakalpojumu sniegšanas griežas 1,5 miljoni cilvēku. ''PrivatBankas'' starptautiskais banku tīkls ietver sevī tādas sadarbības bankas kā ''MoskomPrivatBank'' ([[Krievija|Krievijas Federācija]]), AS ''PrivatBank'' ([[Latvija]]), AS ''PrivatBank'' ([[Portugāle]]) un ''TaoPrivatBank'' ([[Gruzija]]). Turklāt ''PrivatBankai'' ir savas filiāles un pārstāvniecības 12 pasaules pilsētās, ieskaitot [[Itālija|Itāliju]], [[Kipra|Kipru]], Lielbritāniju un [[Ķīna|Ķīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.investgazeta.net/finansy/glava-privatbanka-ambicii-u-vseh-160304/ |title=Président du Conseil d’administration de PrivatBank interview à InvestGazeta (No 49, 13 décembre 2010) |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101222042109/http://www.investgazeta.net/finansy/glava-privatbanka-ambicii-u-vseh-160304/ |archivedate={{dat|2010|12|22||bez}} }}</ref> == Vēsture == ''PrivatBanka'' – viena no pirmajām privātām komercbankām, kas izveidoti Ukrainā. Lēmums par ''PrivatBankas'' dibināšanu tika pieņemts 1992. gada 7. februārī dibinātāju sapulcē. Jau [[1992]]. gada 19. martā Banka saņēma valsts reģistrāciju. PrivatBankas darbība sākās ar vienu biroju un dažiem datoriem. Pirmais valdes priekšsēdētājs – Serhijs Tihipko. Tieši šī Dņipro banka pirmā Ukrainā sāka ieviest plastikāta kartes un uzstādīt bankomātus. PrivatBanka arī ir pirmā finanšu iestāde Ukrainā, kas saņēma starptautisko reitingu. [[1996]]. gadā kļūst par patiesu starptautiskas maksājumu sistēmas VISA international locekli un uzsāk plastikāta karšu emisiju. Jau nākamajā, 1997, gadā pirmā starp Ukrainas bankām saņem reitinga atzinumu no starptautiskās reitinga aģentūras “Тhomson BankWatch” un kļūst par patiesu maksājumu sistēmas Еuгорау locekli. [[1998]]. gadā banka saņem reitinga atzinumu no starptautiskās reitinga aģentūras ''[[Fitch Group|Fitch IBCA]]''. 1998. gada novembrī, pēc tendera rezultātiem, banka tika izvēlēta par apkalpojošu banku, kas pilnvarota veikt Ukrainā izmaksājumus no Šveices holokausta upuru palīdzības fonda līdzekļiem. [[1999]]. gadā PrivatBanka atver starptautisko banku nodaļu (International Banking Unit) [[Kipra|Kiprā]], PrivatBankas filiāle Nikosijas pilsētā kļūst par pirmo Ukrainas bankas filiāli ārzemēs. [[2000. gads|2000]]. gadā Banka tika iekļauta banku skaitā, kas pilnvaroti veikt kompensāciju izmaksājumus Ukrainas pilsoņiem, kuri cieta no nacistu vajāšanas Otrā pasaules kara gados. Turklāt 2000. gadā PrivatBankai mainījās īpašuma forma – 6. jūlijā PrivatBankas dalībnieki pieņēma lēmumu par Bankas reorganizāciju no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību uz Slēgto akciju sabiedrību. Rezultātā 2000. gada 4. septembrī tika reģistrēts pirmais Slēgtas akciju sabiedrības komercbankas “PrivatBank” Statūts. Par nozīmīgu notikumu Ukrainas banku sistēmai bija projekta “Privat24”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.privat24.ua/ |title=Site |access-date={{dat|2011|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110315235358/http://www.privat24.ua/ |archivedate={{dat|2011|03|15||bez}} }}</ref> ieviešana 2001. gadā, kas sniedza plašai klientu auditorijai iespēju rīkoties ar saviem rēķiniem reālā laika režīmā, veikt regulārus maksājumus, pārskaitīt līdzekļus u.c. [[2002]]. gada februārī PrivatBanka emitēja miljono plastikāta karti. Aprīlī PrivatBankas pārstāvis tika ievēlēts VISA СЕМЕА Direktoru padomē. Nākamajā, [[2003. gads|2003]], gadā PrivatBanka tika atzīta par labāko banku pēc ''[[Western Union]]'' klientu apkalpošanas kvalitātes līmeņa. Tajā pašā gadā Banka saņēma “STP Excellence Award” no [[Deutsche Bank]], kas apliecina augsto profesionalitāti veicot starptautiskus maksājumus. PrivatBanka kļuva par pirmo Ukrainas banku, kas izvietoja Eiropas tirgū eiroobligācijas 100 miljoni ASV dolāru apmērā. Bez tam PrivatBanka pirmā Ukrainā saņēma ''[[Standard & Poor's]]'' reitingu “B-”. Arī ''[[Fitch Group|Fitch]]'' piešķīra PrivatBankas eiroobligācijām noslēguma ilgtermiņa reitingu “B-”. Ar akcionāru sapulces lēmumu no [[2009. gads|2009]]. gada 30. aprīļa Bankas darbība tika saskaņota ar Ukrainas Likumu “Par akciju sabiedrībām”, tika veiktas noteiktas izmaiņas Bankas Statūtā, akciju sabiedrība tika mainīta no Slēgtas uz Publisko, bet Bankas nosaukums tika mainīts uz Publiskā akciju sabiedrība Komercbanka “PrivatBank”. Sekojošas izmaiņas stājās spēkā no 2009. gada 21.jūlija (Ukrainas Nacionālās Bankas licence Nr. 22 no 2009.gada 21. jūlija). [[2010. gads|2010]]. gadā, salīdzinoši ar 2009. gadu, PrivatBanka palielināja tīro peļņu uz 30 % - līdz 1,370 miljardiem grivnu. Bankas aktīvi par norādīto periodu palielinājušies par 32 %, un uz 2011. gada 1. janvāri bija 113,437 miljardi grivnu, klientu kredīti un parādi palielinājušies par 36%, līdz 101,855 miljardiem grivnu, saistības – uz 34%, līdz 101,557 miljardiem grivnu, reģistrētais pamatkapitāls – uz 13%, līdz 8,860 miljardiem grivnu, pašu kapitāls – uz 16% - līdz 11,880 miljardiem grivnu. 2016. gada augustā paziņots, ka Itālijas centrālā banka pieņēmusi lēmumu slēgt Latvijā reģistrētās ''PrivatBank'' filiāli Itālijā, jo pārbaudēs «konstatēti būtiski noteikumu attiecībā uz naudas atmazgāšanu pārkāpumi, un ir risks, ka pārkāpumi var tikt atkārtoti».<ref name="tvnet 2016.08" /> Itālijas filiāle 2016. gada 31. decembrī beidza darbību.<ref name="delfi 2017.03" /> 2016. gada septembrī ''PrivatBank'' neizturēja stresa testu, bet decembrī Ukrainas valdība pārņēma banku valsts īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/ukrainas-valdiba-nacionalizejusi-privatbank.a215258/|title= Ukrainas valdība nacionalizējusi «PrivatBank»|accessdate=2016-12-19 |last= |first= |coauthors= |date= 2016-12-19 |work= |publisher=[[Lsm.lv]]}}</ref> Līdz tam brīdim banka bija publiska akciju sabiedrība, un tās kapitāldaļas piederēja 21 fiziskai personai (99,794 % no akciju kopskaita) un 5 juridiskām personām (0,20 6%). Turklāt vairāk nekā 98 % akciju bija divu akcionāru īpašumā: Ģenādija Bogoļubova (49,027 %) un Igora Kolomojskija (49,154 %). == Jauninājumi == Viens no instrumentiem lai nostiprinātu līdera pozīciju Ukrainas finanšu tirgū ir jauno tehnoloģiju izmantošana bankas ikdienas darbā. Tam darbinieki izmanto kā vispārpieņemtās tehnoloģijas, tādas kā [[Skype]], [[Google]] Docs un Google Wave, tā arī pašu ekskluzīvas izstrādnes – elektroniska dokumentu apgrozījuma sistēma PrivatDok. PrivatBanka kļuva par pirmo Ukrainas banku, kas piedāvāja saviem klientiem parastu interneta bankas izmantošanas veidu. Pēc datiem uz 2011. gada 20. janvārī interneta bankas “Privat24” reģistrēto lietotāju skaits ir 773 890 cilvēki. Pēc datiem uz 2011. gada 1. februāri starp tehnoloģijām, kuras lieto visvairāk, neskaitot Privat24, ir arī Mobilebanking sistēma (ar tas palīdzību patērētājs var rīkoties ar savām bankas karšu rēķiniem, veikt maksājumus, izmantojot mobilo telefonu, nosūtot kodu ar SMS īsziņas palīdzību uz bankas serveri), [https://liqpay.com/ LiqPAY] (online maksājumu platforma, kuru izstrādāja PrivatBankas speciālisti, tā apvienoja sevī Visa Money Transfer tehnoloģiju un Interneta un mobila kanāla priekšrocības), 3-D Secure Tehnoloģija (bankas iedarbināta 2010. gadā tehnoloģija ir aizsardzība pret krāpšanu). Turklāt bankas nodaļās ieviesta unikālā elektroniskā atlikuma tehnoloģija “Bez monētām”, kas ļauj pārskaitīt atlikumu klientam nevis monētu veidā, bet elektronisko naudu uz viņa mobilā telefona rēķinu vai elektroniskā kupona veidā. == Sociālie projekti == Bankas nodaļās rīko konkursus pensionāriem un bērniem. 2008. gadā tika izveidota “bērnu banka”, JuniorBank,<ref>[http://privatbank.ua/info/jbank/index.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110416084638/http://privatbank.ua/info/jbank/index.html |date={{dat|2011|04|16||bez}} }} Site</ref> kurā bērni un pusaudži mācās banku lietu. 2010. gadā, projekta “Radiet ar prieku!” ietvaros, bankas nodaļās tika organizēti pensionāru radošo darbu izstādes galerijas. Pateicoties projektam “Skype: [[9. maijs|Uzvaras Diena]]” veterāni no dažādam pilsētām un valstīm varēja atrast savus draugus un parunāt ar viņiem. Projekts tika nominēts starptautiskajā konkursā European Excellence Awards 2010. 2010. gadā, lai veiktu labdarības akciju, PrivatBankā izveidots atsevišķs projekts – “Palīdzēt ir vienkārši!”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.blago.privatbank.ua/about/ |title=Site |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120723052912/http://www.blago.privatbank.ua/about/ |archivedate={{dat|2012|07|23||bez}} }}</ref> kas ir vērsts uz ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu bērnu namiem. Turklāt PrivatBanka ļauj izmantot savu bankomātu infrastruktūru, lai vāktu līdzekļus labdarības mērķiem bez komisijas nodevas. Tajā skaitā 2011. gada janvārī PrivatBanka 24 stundu laikā organizēja līdzekļu vākšanu bez komisijas, lai palīdzētu “[[Domodedova]]” lidostas sprādziena cietušiem (Maskava, KF; tikai Ukrainā savākti vairāk nekā 105 tūkst. grivnu), 2010. gada oktobrī, lai palīdzētu ceļa satiksmes negadījumā Margancā (Dņepropetrovskas apg., Ukraina; savākti 101 tūkst. grivnu) cietušo ģimenēm, 2010. gada martā, lai palīdzētu cietušiem sprādziena laikā [[Maskavas metro]] (11 tūkst. grivnu) un 2008. gada jūnija-jūlija, lai palīdzētu cietušiem no plūdiem Rietumu Ukrainā (530 tūkst. Grivnu). 2011. gadā PrivatBanka plāno iedarbināt sociālo projektu “PrivatBanka pret narkotikām!”. == Bankas apbalvojumi == * 1999 – 2002 – pēc autoritatīvā žurnāla “Euromoney”<ref>[http://www.euromoney.com/ Site]</ref> novērtējuma, PrivatBanka tika atzīta par labāko banku Ukrainas tirgū (“Awards for excellence” reitings). * 1999 – pēc žurnāla “Global Finance”<ref>[http://www.gfmag.com/ Global Finance site]</ref><ref>{{en}}[http://www.gfmag.com/gdp-data-country-reports/154-ukraine-gdp-country-report.html#axzz1FTzvNVEC Ukraine Country Report]</ref> novērtējuma, PrivatBanka atzīta par labāko Ukrainas banku tirgū, kas attīstās. * 1999, 2003 – 2004 – World`s Bank Best Awards apbalvojums, “Labāka Ukrainas Banka”. * 2000, 2002 un 2010 – PrivatBanka “Labāka Ukrainas Banka” pēc autoritatīvā angļu žurnāla “The Banker”<ref>[http://www.thebanker.com/ Site]</ref> versijas (“Bank of the year” reitings). * 2001 – 2009 – Žurnāls “Global” astoņus gadus pēc kārtas atzina PrivatBanku par labāko banku “World’s Best Foreign Exchange” reitingā. * 2003 – PrivatBanka atzīta par labāko banku pēc Western Union klientu apkalpošanas kvalitātes līmeņa 2003. gadā. * 2003 – PrivatBanka ir labākā Ukrainā “World’s Best Bank 2003” (žurnāla “Global Finance” reitings). * 2004 – PrivatBanka atzīta par “2004. gada Labāko banku” (FOREX tirgus žurnāla “Global Finance”operatoru globālais reitings). * 2005 – Best Emerging Marker Banks reitings, nosaukums “Labāka Ukrainas Banka”. * 2007 – kompānija MoneyGram Payment Systems, Inc. (ASV) apbalvoja PrivatBanku “Par apkalpojuma punktu tīklu intensīvāko attīstību” (Certificate Excellence Awarded to PrivatBank for the fastest network development). * 2009 – “Best local bank in Ukraine”, Žurnāls “EMEA Finance” atzina PrivatBanku par labāko Ukrainas banku reitingā “Best local bank 2009”. * 2010 – Spriežot pēc gada datiem žurnāls “The Banker” atzina PrivatBankas tehnoloģiju “Elektroniskais atlikums” par labāko nominācijā “Best Innovation in Cash and Treasury Technology” “Innovation in Banking Technology Awards” reitingā. * 2010 – PrivatBanka apliecināja Ukrainas banku sistēmas absolūta līdera statusu pēc klientu uzticības līmeņa pasaules projekta “The World’s Most Reputable Companies” ietvaros.<ref>{{en}}[http://www.ch.kiev.ua/en/5874/8471.html Reputation Award in Ukraine 2010, “The most respected companies of Ukraine”, December 7, 2010] {{Webarchive|url=https://archive.is/20120804101710/http://www.ch.kiev.ua/en/5874/8471.html |date={{dat|2012|08|04||bez}} }}</ref> == ''PrivatBank'' Latvijā == 1992. gadā Latvijā dibināta komercbanka akciju sabiedrība '''''Paritāte'''''. 2004. gadā tā pārdēvēta par AS ''Paritate banka''. 2007. gadā banka pārdota Ukrainas ''PrivatBank''. 2007. gada 16. augustā nosaukums mainīts uz '''AS ''PrivatBank'''''.<ref name="Lursoft" /> {{dat|2015|12|11||bez}} [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]] (FKTK) lika ''PrivatBank'' padomei atsaukt valdi un piemēroja soda naudu {{sk|2016830|eiro}} apmērā. FKTK bija pārbaudījusi darījumus no 2012. līdz 2014. gadam, kas minēti Moldovas Nacionālās bankas pētījumā. Pārbaudē tika konstatēts, ka banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Komisija atstādināja no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi, kā arī bankas padomei uzdeva nomainīt bankas valdi.<ref name="DB 2015.12" /> {{dat|2015|12|29||bez}} AS ''PrivatBank'' iecelti trīs jauni valdes locekļi — Inga Rumba, Vaira Filipsone un Sņežana Daļecka. No šīs dienas valdē vairs nav tās kādreizējā priekšsēdētāja Oleksandra Trubakova un valdes locekļu Ivetas Ķerpes, Oleksandra Mekekečko un Rolanda Pētersona.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title="PrivatBank" iecelti trīs jauni valdes locekļi | url=http://www.leta.lv/news/latvia/03274EC7-005D-4250-8D06-12180E3D4938/ | publisher=Airisa Ādamsone, LETA | accessdate={{dat|2015|12|30}}}} {{lv ikona}}</ref> 2020. gada oktobrī tika paziņots, ka no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta ''PrivatBank'' emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi, turpmāk koncentrējoties uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti.<ref name="db 2020.10.01" /> 2022. gada aprīlī kļuva zināms, ka 2021. gada septembrī kāds stratēģiskais investors no Eiropas ir noslēdzis līgumu par 52,59 % ''PrivatBank'' akciju iegādi, šim darījumam vēl ir jāsaņem [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālās bankas]] apstiprinājums.<ref name="db 2022.04.08" /> 2022. gada 8. jūlijā tika paziņots, ka ''PrivatBank'' un ''[[Industra Bank]]'' ir noslēgušas līgumu par ''PritvatBank'' klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie ''Industra Bank''.<ref name="DB 2022.07.08" /> Darījumu 9. augustā atļāva Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pārņemšana plānota 20. augustā. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="tvnet 2016.08">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/620163-italija_noteikumu_attieciba_uz_naudas_atmazgasanu_parkapumu_del_sledz_latvijas_privatbank_filiali Itālijā noteikumu attiecībā uz naudas atmazgāšanu pārkāpumu dēļ slēdz Latvijas «PrivatBank» filiāli] BNS, 2016. gada 9. augustā</ref> <ref name="delfi 2017.03">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/privatbank-slegusi-italijas-filiali.d?id=48638267 'PrivatBank' slēgusi Itālijas filiāli] LETA, 2017. gada 18. martā</ref> <ref name="Lursoft">[http://company.lursoft.lv/privatbank/50003086271 PrivatBank, AS] Lursoft</ref> <ref name="DB 2015.12">[http://www.db.lv/finanses/papildinata-fktk-piemerojusi-privatbank-divu-miljonu-eiro-sodu-un-liek-mainit-valdi-442614 FKTK piemērojusi PrivatBank divu miljonu eiro sodu un liek mainīt valdi] Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2015. gada 11. decembris</ref> <ref name="db 2020.10.01">[https://www.db.lv/zinas/privatbank-parorientesies-tikai-uz-kreditesanu-un-noguldijumu-piesaisti-499012 PrivatBank pārorientēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti] Db.lv, 01.10.2020</ref> <ref name="db 2022.04.08">[https://www.db.lv/zinas/strategiskais-investors-iegadajies-5259-privatbank-akciju-gaida-ecb-akceptu-507199 Stratēģiskais investors iegādājies 52,59% PrivatBank akciju; gaida ECB akceptu] LETA, 08.04.2022</ref> <ref name="DB 2022.07.08">[https://www.db.lv/zinas/industra-bank-parnems-lielako-dalu-privatbank-aktivu-un-pasivu-508386 Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu] Dienas Bizness, 08.07.2022</ref> }} == Ārējās saites == [https://privatbank.ua/ Bankas vietne] [https://www.privatbank.lv/ Latvijas bankas vietne] {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Ukrainas uzņēmumi]] k093n17rrku8fpupcksovvmjo1si825 Naumovs 0 147838 3668933 3061491 2022-08-10T15:03:06Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Naumovs''' ({{val|ru|Нау́мов}}, no ebreju [[personvārds|personvārda]] [[Naums]] (''Нау́м''); sieviešu dzimtē [[Naumova]] (''Нау́мова'')) ir [[Slāvu valodas|slāvu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksejs Naumovs]] (''Алексей Наумов''; 1955) — Latvijas krievu gleznotājs un mākslas pedagogs; * [[Sergejs Naumovs]] (1969) — bijušais Latvijas hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] h09sw9gkczya64kllsvg9bn3lma2guh Roberts Daunijs jaunākais 0 157009 3669081 3602042 2022-08-11T06:18:41Z Baisulis 11523 jaunāka bilde..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roberts Daunijs jaunākais | vārds_orig = ''Robert Downey, Jr.'' | attēls = Robert Downey Jr 2014 Comic Con (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roberts Daunijs jaunākais 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|4|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists, dziedātājs, dziesmu autors | darbības gadi = 1970—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Roberts Džons Daunijs jaunākais''' ({{val|en|Robert John Downey, Jr.}}; dzimis {{dat|1965|4|4}} [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktieris. Aktiera karjeru uzsāka agrā bērnībā (1970. gadā piecu gadu vecumā), kad piedalījās sava tēva [[Roberts Daunijs vecākais|Roberta Daunija]] filmā ''Pound''. 1987. gada filma "[[Mazāk par nulli]]" (''Less Than Zero'') bija pirmā ar R. Daunija piedalīšanos, kurā aktieris izpelnījās kritiķu atzinību. Vēlāk filmējies tādās filmās kā "[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" (1992), ''[[Heart and Souls]]'' (1993), "[[Dziedošais detektīvs]]" (''The Singing Detective'', 2003), ''[[Kiss Kiss Bang Bang]]'' (2005), "[[Arlabunakti un visu labu]]" (''Good Night, and Good Luck'', 2005) , "[[Miglas atspulgā]]" (''A Scanner Darkly'', 2006), "[[Gotika (filma)|Gotika]]" (''Gothika'', 2003), "[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]" (2007), "[[Tropu negaiss]]" (2008). 2008. gadā attēlojis [[Dzelzs vīrs|Toniju Stārku/Dzelzs vīru]] filmā "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]", saglabājis šo lomu arī filmās "[[Dzelzs vīrs 2]]" (2010), "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (2012) un "[[Dzelzs vīrs 3]]" (2013). Tāpat attēlojis galveno lomu [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] filmās "[[Šerloks Holmss (2009. gada filma)|Šerloks Holmss]]" (2009) un "[[Šerloks Holmss: Ēnu spēle]]" (2011). Atveidojis [[Doktors Dūlitls|doktoru Dūlitlu]] 2020. gada filmā "[[Dūlitls]]". Viņš ir filmējies sešās filmās, kuru ienākumi ir pārsnieguši 500 miljonus. Divu no tām, "Atriebēji" un "Dzelzs vīrs 3", ienākumi ir pārsnieguši 1 miljardu. Žurnāla ''[[Forbes]]'' labāk apmaksāto Holivudas aktieru sarakstā viņš ir līderis (viņa īpašumi ir novērtēti ar apmēram 75 miljoniem ASV dolāru).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/sites/dorothypomerantz/2013/07/16/robert-downey-jr-tops-forbes-list-of-hollywoods-highest-paid-actors/ |title=Robert Downey Jr. Tops Forbes' List Of Hollywood's Highest-Paid Actors |publisher=Forbes |date=2013-07-16 |accessdate=2013-08-01}}</ref> Par [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] atveidošanu 1992. gada filmā "Čaplins" saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Par lomu filmā "Tropu negaiss" ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un BAFTA balvai. Saņēmis divas [[Zelta globusa balva]]s: par lomu seriālā ''[[Ally McBeal]]'' un lomu filmā "Šerloks Holmss". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daunijs jaunākais, Roberts}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] rweoyr1ji2lneaq08o08f818p6sok7h Vācijas Tēvzemes partija 0 158286 3668967 3215000 2022-08-10T16:29:56Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Eiropa partija infobox| vārds=Deutsche Vaterlandspartei<br />''Vācijas Tēvzemes partija''| logo=| valsts=[[Vācijas impērija]]| dib=1917.—1918. g.| ideo=[[nacionālisms]]<br />[[monarhisms]]<br />[[militārisms]] | vadit=[[Volfgangs Kaps]], [[Alfreds fon Tirpics]]| parlaments=| statuss=| web=| Skat. arī=[[Vācijas politisko partiju uzskaitījums]]| }} '''Vācijas Tēvzemes partija''' ({{val-de|Deutsche Vaterlandspartei}}) bija [[labēja politika|labējā spārna]] [[Politiskā partija|partija]] [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], kas pastāvēja no 1917. līdz 1918. gadam. Partijas tika izveidota 1917. gada 2. septembrī, [[Sedānas kauja]]s gadadienā.<ref>Partijas dibināšanas [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/pdf/deu/917_Deut%20Vaterlandspartei_181.pdf proklamācija] bija parakstīta: "Kēnigsbergā Prūsijā, Austrumprūsijas Jorkas bankas zālē, Sedānas dienā, 1917. gadā."</ref> Partijas izveidotāji bija prūšu junkuru lobētājs<ref name="bav">[http://www.historisches-lexikon-bayerns.de/artikel/artikel_44862 Deutsche Vaterlandspartei, 1917/18] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812130626/http://www.historisches-lexikon-bayerns.de/artikel/artikel_44862 |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} {{de ikona}}</ref> [[Volfgangs Kaps]] un bijušais Vācijas impērijas flotes komandieris [[Alfreds fon Tirpics]]. Faktiski Vācijas Tēvzemes partija bija augstāko armijas komandieru [[Pauls fon Hindenburgs|Paula fon Hindenburga]] un [[Erihs Ludendorfs|Eriha Ludendorfa]] militāri agresīvās nostājas atbalstītāja politiskajā sfērā, jo tā tika dibināta kā atbilde aprindām reihstāgā, kuras vēlējās izbeigt karu un slēgt mieru, kā arī tās pamatsastāvu veidoja konservatīvie spēki, kas atbalstīja kara turpināšanu.<ref name="lau">[http://www.history.com/this-day-in-history/fatherland-party-formally-launched-in-germany Fatherland Party formally launched in Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121026173012/http://www.history.com/this-day-in-history/fatherland-party-formally-launched-in-germany |date={{dat|2012|10|26||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="wwi">[http://www.firstworldwar.com/atoz/fatherlandparty.htm Fatherland Party] {{en ikona}}</ref> Starp partijas biedriem bija ne tikai pazīstami prūšu izcelsmes politiķi, bet arī, piemēram, prominenti Bavārijas antisemīti.<ref name="bav" /> 1918. gada vasarā partijas biedru skaits sasniedza 1,25 miljonu biedru, kas ļāva Hindenburgam noraidīt jebkuras prasības pēc miera, tomēr jau septembrī biedru skaits saruka līdz 800 000.<ref name="lau" /><ref>Andreas Hillgruber: Die gescheiterte Großmacht. Eine Skizze des Deutschen Reiches 1871–1945. Droste, Düsseldorf 1980, {{ISBN|3-7700-0564-3}}, S. 54.</ref> Tam par iemeslu kalpoja neveiksmes frontē. Pēc policijas atskaitēm zināms, ka šajā periodā liela daļa partijas biedru, kas ieradās uz tās pasākumiem, nereti publiski izrādīja savu neapmierinātību un aģitēja pret pašu partiju.<ref>Marilyn Shevin Coetzee The German Army League. — Oxford University Press, 1990. — С. 117. — 176 с. — {{ISBN|978-0-19-506109-3}}</ref> Pēc [[Novembra revolūcija]]s partija beidza pastāvēt. 10. decembrī tā tika izformēta, tomēr tās biedriem vēlāk bija būtiska ietekme uz notikumiem Veimāras republikā, piemēram, [[Volfgangs Kaps]] bija nominālais [[Kapa pučs|Kapa puča]] vadītājs, bet partijas ierindas biedrs [[Antons Drekslers]] izveidoja [[NSDAP]].<ref name="wwi" /><ref>Ričards Dž. Evanss, Trešais Reihs, Rīga: Atēna, 2006 (176. lpp.)</ref> Daļa bijušo partijas biedru vēlāk darbojās [[Vācu Nacionālā Tautas partija|Vācu Nacionālajā Tautas partijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās partijas]] [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] l7vn9svlivjjpb3dj9ark0x9m7bqg35 Aleksiss Sančess 0 159704 3668903 3624000 2022-08-10T14:23:15Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | name = Aleksiss Sančess | image = [[Attēls:Alexis Sánchez 2017.jpg|220px]] | caption = Aleksiss Snčess 2017. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|19}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerway.com/players/alexis-sanchez/4117|title=Alexis Alejandro Sánchez Sánchez|work=Soccerway|accessdate=25 July 2011}}</ref> | birth_place = {{vieta|Čīle|Tokopilja}} | height = 169<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Alexis Alejandro Sánchez|url=http://www.fcbarcelona.com/web/english/futbol/temporada_11-12/plantilla/jugadors/Alexis.html|publisher=[[FC Barcelona|Barcelona]]|accessdate=31 July 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110802051432/http://www.fcbarcelona.com/web/english/futbol/temporada_11-12/plantilla/jugadors/Alexis.html|archivedate={{dat|2011|08|02||bez}}}}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | clubnumber = 70 | youthyears1 = 2003—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Čīle}} [[Cobreloa]] | years1 = 2005—2006 | clubs1 = {{flaga|Čīle}} [[Cobreloa]] | caps1 = 47 | goals1 = 9 | years2 = 2006—2011 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps2 = 95 | goals2 = 20 | years3 = 2006—2007 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čīle}} [[Colo-Colo]] | caps3 = 32 | goals3 = 5 | years4 = 2007—2008 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] | caps4 = 23 | goals4 = 4 | years5 = 2011—2014 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps5 = 88 | goals5 = 39 | years6 = 2014—2018 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]] | caps6 = 122 | goals6 = 60 | years7 = 2018—2020 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps7 = 32 | goals7 = 3 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Čīle}} Čīle U20 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2006— | nationalteam2 = {{fb|CHL}} | nationalcaps2 = 148 | nationalgoals2 = 48 | pcupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | nationalcaps8 = | caps8 = 22 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | goals8 = 4 | years8 = 2019—2020 | caps9 = 57 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | goals9 = 12 | years9 = 2020—2022 | years10 = 2022— | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Aleksiss Sančess''' ({{val|es|Alexis Alejandro Sánchez Sánchez}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[a'leksis 'sanĉes]]]}}; dzimis {{dat|1988|12|19}} [[Tokopilja|Tokopiljā]], [[Čīle|Čīlē]]) ir profesionāls čīliešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, Čīles izlases dalībnieks. Kopš 2022. gada Sančess pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Marseļas "Olympique"]]. Viņš uzsāka karjeru ''[[Cobreloa]]'' klubā, taču pēc divām Čīles klubā pavadītām sezonām viņš parakstīja līgumu ar Itālijas klubu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'', kas savukārt futbolistu izīrēja citam Čīles klubam ''[[Colo-Colo]]'' un Argentīnas klubam ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]''. ''River Plate'' sastāvā viņš uzvarēja 2008. gada Argentīnas ''Primera División''. 2011. gada jūlijā A. Sančess pārgāja uz Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Barça sign Alexis Sánchez|url=http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada11-12/07/21/n110720118483.html|publisher=[[FC Barcelona|Barcelona]]|accessdate=25 July 2011|date=20 July 2011|archiveurl=https://archive.is/20120729183751/http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada11-12/07/21/n110720118483.html|archivedate={{dat|2012|07|29||bez}}}}</ref><ref name="BBC Barcelona transfer">{{Tīmekļa atsauce|title=Alexis Sanchez joins Barcelona from Udinese for £23m|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/14240148.stm|publisher=[[BBC Sport]]|accessdate=26 July 2011|date=21 July 2011}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Barcelona confirm £23m deal to buy Alexis Sánchez from Udinese|url=http://www.guardian.co.uk/football/2011/jul/21/barcelona-buy-alexis-sanchez-udinese|accessdate=26 July 2011|newspaper=[[The Guardian]]|date=21 July 2011}}</ref> Tajā aizvadīja trīs sezonas, bet 2014. gada vasarā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubam ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. 2018. gada janvārī pārgāja uz citu Premjerlīgas klubu ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/22012018-oficiali_aleksis_sancess_parcelas_uz_unit |title=Oficiāli: Aleksis Sančess pārceļas uz "United", "Arsenal" iegūst Mhitarjanu|publisher=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2018|1|22||bez}}}}</ref> Čīles izlases sastāvā A. Sančess spēlējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]. un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2011. gada Copa America|2011]]., [[2015. gada Copa America|2015]]. un [[2016. gada Copa America]]. == Sasniegumi == '''River Plate''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2008 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2012–13 * [[Copa del Rey]]: 2011–12 * [[Supercopa de España]]: 2011, 2013 * [[UEFA Superkauss]]: 2011 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2011 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2014–15, 2016–17 * [[FA Community Shield]]: 2014 ''''Manchester United''' * [[FA kauss]] finālists: 2017–18<ref>https://www.bbc.com/sport/football/44091559</ref> '''Milānas Internazionale''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]: 2020–21<ref>https://www.espn.com/soccer/internazionale/story/4374169/inter-end-juventus-serie-a-dominance-with-first-title-in-11-years</ref> * [[Itālijas kauss futbolā]]: 2021–22 * [[Itālijas Superkauss futbolā]]: 2021 * [[UEFA Eiropas līga]] finālists: 2019–20<ref>https://www.bbc.com/sport/football/53815528</ref> '''Čīle''' * [[Copa América]]: [[2015. gada Copa América|2015]], [[2016. gada Copa América|2016]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]] finālists:2017 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Arsenal FC|''Arsenal'']] sezonas labākais spēlētājs: 2014–15, 2016–17 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://thetopforward.com/view?id=82 ''Topforward'' profils] {{en ikona}} {{Čīles futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sančess, Aleksiss}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čīles futbolisti]] [[Kategorija:Čīles izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] e4n2kih2dehq1itmyylt4m3ai50r41f Roždestvenskis 0 161523 3668928 3114171 2022-08-10T14:50:47Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada septembris}} '''Roždestvenskis''' ({{val|ru|Рожде́ственский}}, no ''Рождество́ [Христо́во]'' — '<nowiki>[</nowiki>[[Kristus]]<nowiki>]</nowiki> dzimšana'; sieviešu dzimtē [[Roždestvenska]] (''Рожде́ственская'')) ir [[krievu valoda|krievu]] [[Garīdzniecība|garīdznieku]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Roberts Roždestvenskis]] (''Роберт Рождественский''; 1932—1994) — krievu dzejnieks un tulkotājs; * [[Valērijs Roždestvenskis]] (''Валерий Ильич Рождественский''; 1939—2011) — PSRS kosmonauts. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] m3trwqd8hmdqfmf91uyeypz5kmqem74 Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste) 0 165006 3668882 3633507 2022-08-10T13:54:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Konservatīvā partija |logo = [[Attēls:Conservative logo 2006.svg|230px]] |leader = [[Boriss Džonsons]] |secretary_general = |leader1_title = |leader1_name = |founded = 1834 (modernā) <br /> 1678 (Toriju partija) |predecessor = Toriji |youth_wing = |headquarters = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |ideology = |international = |position = [[Centriski labēja politika|Centriski labēja]]<ref>{{cite news |title=AV: latest polls suggest Britain will reject alternative voting |author= |url=http://www.telegraph.co.uk/news/politics/av-referendum/8494656/AV-latest-polls-suggest-Britain-will-reject-alternative-voting.html |newspaper=[[Daily Telegraph]] |date=5 May 2011 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Crime has become the Conservatives' biggest vulnerability |author=J. G. |url=http://www.economist.com/blogs/blighty/2011/05/lord_ashcrofts_latest_opinion_poll |newspaper=[[The Economist]] |date=15 May 2011 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Election results across Europe |author= |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/8088838.stm |newspaper=[[BBC News]] |date=8 June 2009 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Can David Cameron become the UK's next leader? |first=Simon |last=Hooper |url=http://articles.cnn.com/2010-04-06/world/uk.election.cameron.profile_1_david-cameron-liberal-democrats-conservative-led-coalition?_s=PM:WORLD |newspaper=[[CNN]] |date=6 April 2010 |accessdate=21 May 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206231807/http://articles.cnn.com/2010-04-06/world/uk.election.cameron.profile_1_david-cameron-liberal-democrats-conservative-led-coalition?_s=PM:WORLD |archivedate=2012-02-06 }}</ref><ref>{{cite news |title=David Cameron Likely Next British Prime Minister |last=Magee |first=Zoe |url=http://abcnews.go.com/International/Politics/election-cliffhanger-run-uk/story?id=10582739 |newspaper=[[ABC News]] |date=7 May 2010 |accessdate=21 May 2011}}</ref> |european = |europarl = |colours = Zila |membership_year = 2014 |membership = 149 800 |website = {{url|www.conservatives.com}} |colorcode = #0087DC |seats1_title = Parlamenta apakšnams |seats1 = {{Infobox political party/seats|359|650|hex=#0087DC}} |seats2_title = Lordu palāta |seats2 = {{Infobox political party/seats|256|786|hex=#0087DC}} }} '''Konservatīvā partija''' ({{val|en|Conservative Party}}) ir centriski labēja politiskā partija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Partija tika dibināta 1834. gadā, savukārt 1678. gadā tika dibināta tās priekšgājēja [[Toriju partija]]. Partijas vadītājs ir [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]]. Pašlaik Konservatīvajai partijai pieder vairākums Parlamenta apakšnamā ar 359 vietām no 650. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.conservatives.com/ Partijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{UK-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes politiskās partijas]] t4dc7d6846cr6guvvx5r62h7ttcen5n 3668964 3668882 2022-08-10T16:28:23Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Konservatīvā partija |logo = [[Attēls:Conservative logo 2006.svg|230px]] |leader = [[Boriss Džonsons]] |secretary_general = |leader1_title = |leader1_name = |founded = 1834 (modernā) <br /> 1678 (Toriju partija) |predecessor = Toriji |youth_wing = |headquarters = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |ideology = |international = |position = [[Centriski labēja politika|Centriski labēja]]<ref>{{cite news |title=AV: latest polls suggest Britain will reject alternative voting |author= |url=http://www.telegraph.co.uk/news/politics/av-referendum/8494656/AV-latest-polls-suggest-Britain-will-reject-alternative-voting.html |newspaper=[[Daily Telegraph]] |date=5 May 2011 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Crime has become the Conservatives' biggest vulnerability |author=J. G. |url=http://www.economist.com/blogs/blighty/2011/05/lord_ashcrofts_latest_opinion_poll |newspaper=[[The Economist]] |date=15 May 2011 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Election results across Europe |author= |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/8088838.stm |newspaper=[[BBC News]] |date=8 June 2009 |accessdate=21 May 2011}}</ref><ref>{{cite news |title=Can David Cameron become the UK's next leader? |first=Simon |last=Hooper |url=http://articles.cnn.com/2010-04-06/world/uk.election.cameron.profile_1_david-cameron-liberal-democrats-conservative-led-coalition?_s=PM:WORLD |newspaper=[[CNN]] |date=6 April 2010 |accessdate=21 May 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206231807/http://articles.cnn.com/2010-04-06/world/uk.election.cameron.profile_1_david-cameron-liberal-democrats-conservative-led-coalition?_s=PM:WORLD |archivedate=2012-02-06 }}</ref><ref>{{cite news |title=David Cameron Likely Next British Prime Minister |last=Magee |first=Zoe |url=http://abcnews.go.com/International/Politics/election-cliffhanger-run-uk/story?id=10582739 |newspaper=[[ABC News]] |date=7 May 2010 |accessdate=21 May 2011}}</ref> |european = |europarl = |colours = Zila |membership_year = 2014 |membership = 149 800 |website = {{url|www.conservatives.com}} |colorcode = #0087DC |seats1_title = Parlamenta apakšnams |seats1 = {{Infobox political party/seats|359|650|hex=#0087DC}} |seats2_title = Lordu palāta |seats2 = {{Infobox political party/seats|256|786|hex=#0087DC}} }} '''Konservatīvā partija''' ({{val|en|Conservative Party}}) ir [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] [[politiskā partija]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Partija tika dibināta 1834. gadā, savukārt 1678. gadā tika dibināta tās priekšgājēja [[Toriju partija]]. Partijas vadītājs ir [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]]. Pašlaik Konservatīvajai partijai pieder vairākums Parlamenta apakšnamā ar 359 vietām no 650. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.conservatives.com/ Partijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{UK-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes politiskās partijas]] 5lh71slnjb3yzf088s031wprxzs4huy Sinans 0 166155 3669148 3668610 2022-08-11T11:43:02Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija [[Osmaņu impērija]]s sultāna galvenais arhitekts [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņš tiek saukts par '''Mimaru Sinanu''', kas tulkojumā nozīmē "arhitekts Sinans". Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]]. Sinans uzcēla arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] elgpdf1yx7n00jy0uw7scs708wz4qtb 3669150 3669148 2022-08-11T11:44:49Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija [[Osmaņu impērija]]s sultāna galvenais arhitekts [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņš tiek saukts par '''Mimaru Sinanu''', kas tulkojumā nozīmē "arhitekts Sinans". Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]]. Sinans uzcēla arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] ixddslfq730wied0a3nhf28840twvik Aldons Vrubļevskis 0 166806 3668886 3530155 2022-08-10T13:58:47Z Egilus 27634 /* Biogrāfija */ Negribējās jau, bet uzsāktā krimināllieta tomēr jāpiemin wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aldons Vrubļevskis | vārds_orig = | attēls = Aldons Vrubļevskis 2012.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Aldons Vrubļevskis 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Zaļenieki|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = Latvietis | nodarbošanās = advokāts, sporta organizators | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zaiga Vrubļevska | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | darba_devējs = [[Latvijas Olimpiskā komiteja]] }} '''Aldons Vrubļevskis''' (dzimis {{dat|1957|6|2}} [[Zaļenieki|Zaļeniekos]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sporto.lv/node/478 |title=LOK prezidents - Jānis Vrubļevskis! |publisher=Sporto.lv |date= |accessdate=2011-10-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100121145552/http://www.sporto.lv/node/478 |archivedate=2010-01-21 }}</ref> ir latviešu advokāts un sporta organizators. Bijušais [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (2004—2020) un ģenerālsekretārs (1988—2004).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/lok-generalas-asamblejas-parskata-velesanu-sesija-ieveleta-jauna-organizacijas-vadiba-un-izpildkomiteja-1925|title=LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijā ievēlēta jauna organizācijas vadība un Izpildkomiteja|website=www.olimpiade.lv|access-date=2020-07-24|language=lv|archive-date=2020-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724094151/https://www.olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/lok-generalas-asamblejas-parskata-velesanu-sesija-ieveleta-jauna-organizacijas-vadiba-un-izpildkomiteja-1925}}</ref> == Biogrāfija == Nodarbojies ar [[riteņbraukšana|riteņbraukšanu]], bijis sporta meistarkandidāts. Vairākkārt svinējis uzvaru Latvijas jaunatnes un junioru čempionātā [[Šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraukšanā]], kā arī bijis Rīgas čempions treka riteņbraukšanā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/30977 |title=Par jauno LOK prezidentu ievēl Aldoni Vrubļevski |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2011-10-24 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un Latvijas augstskolu čempions šosejas riteņbraukšanā.<ref name="sporto2014">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/eiforijas_sirups_kritikas_marle|title=Eiforijas sīrups kritikas marlē|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2014|4|22||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Izglītību ieguvis Smiltenes 2. astoņgadīgajā skolā,<ref name="pirmais">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem|title=Pirmie starp līdzīgiem|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|9|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120527122347/http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem|archivedate={{dat|2012|05|27||bez}}}}</ref> [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] (absolvējis 1980. gadā). Laikā no 1980. līdz 1982. gadam viņš bijis Latvijas Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas Zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks, pēc tam (līdz 1984. gadam) A. Vrubļevskis strādāja [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas PSR Augstākajā tiesā]] par priekšsēdētāja palīgu, 1980. gadu vidū bijis Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona tiesas tiesnesis, no 1987. līdz 1989. gadam — Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājs.<ref name="lat e">{{LAT e|5|857}}</ref> 1994. gadā A. Vrubļevskis kļuva par zvērinātu advokātu. Laikā no 1995. līdz 1999. gadam viņš darbojās Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Juridiskajā komisijā, savukārt 1995. gadā viņš kļuva par [[Lozanna|Lozannā]] esošās [[Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa|Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas]] tiesnesi un pilda šos pienākumus arī 2021. gadā. Kopš 2013. gada pilda arī EOC Auditoru komisijas locekļa pienākumus un iekļauts ANOC Juridiskās komisijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/203481-par_jauno_lok_prezidentu_ievel_aldoni_vrublevski |title=Par jauno LOK prezidentu ievēl Aldoni Vrubļevski |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-10-24}}</ref> Laika posmā no 1988. līdz 2004. gadam A. Vrubļevskis bija [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] ģenerālsekretārs. No 2001. līdz 2004. gadam bijis [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija|Latvijas Riteņbraukšanas federācijas]] viceprezidents.<ref name="sporto2014" /> No 1989. līdz 2005. gadam bijis Latvijas BMX federācijas prezidents.<ref name="lat e" /> {{dat|2004|10|9||bez}} viņš tika ievēlēts par LOK prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jauno-lok-prezidentu-ievel-aldoni-vrublevski.d?id=9269401 |title=Par jauno LOK prezidentu ievēl Aldoni Vrubļevski |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-24}}</ref> 2008.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/vrublevski-atkartoti-ievele-par-lok-prezidentu.d?id=22248596 |title=Vrubļevski atkārtoti ievēlē par LOK prezidentu |publisher=Sports.delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-24}}</ref> un 2012. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/436984-vrublevskis_saglaba_lok_prezidenta_amatu|title=Vrubļevskis saglabā LOK prezidenta amatu|date={{dat|2012|9|21||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|9|21||bez}}}}</ref> viņš tika pārvēlēts šajā amatā. 2020. gada februārī paziņojis, ka nekandidēs gaidāmajās LOK prezidenta vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/tokija_2020/05022020-vrublevskis_nekandides_lok_prezidenta_vel|title=Vrubļevskis nekandidēs LOK prezidenta vēlēšanās|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-02-05|date=2020-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada sadarbībā ar Olimpisko vēsturnieku Genādiju Maričevu izdod OLYMPIC ENCYCLOPEDIA, kas atspoguļo Starptautisko Olimpisko kustību no 1894. gada līdz 2018. gadam (līdz 2021. gadam izdoti jau 10 sējumi); ar izdevumu iespējams iepazīties arī LNB. Bijis viens no [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvas sportā]] iniciatoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/ka-radas-latvijas-gada-balva-sporta-saruna-ar-pasakuma-tevu-igo-japinu.d?id=42922278|title=Kā radās 'Latvijas Gada balva sportā': saruna ar pasākuma 'tēvu' Igo Japiņu|date={{dat|2012|12|21||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|12|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121222071456/http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/ka-radas-latvijas-gada-balva-sporta-saruna-ar-pasakuma-tevu-igo-japinu.d?id=42922278|archivedate={{dat|2012|12|22||bez}}}}</ref> 2008. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="lat e" /> Apbalvots arī ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2020. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas Prezidenta Cildinājuma rakstu, kā arī ar vienu no augstākajiem Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) apbalvojumiem - ''IOC Pierre de Coubertin Medal.'' 2022. gadā darbojās biedrībā „Olimpiskais centrs "Kleisti"“ un nodibinājumā "Sporta Apgāda fonds". Šai pašā gadā prokuratūra pret viņu un viņa pilnvaroto personu vērsa apsūdzības par iespējamu kŗāpniecisku naudas piesavināšanos kāda uzņēmuma maksātnespējas administrēšanas laikā.<ref>[http://lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vrublevskim-un-vel-vienai-personai-uzrada-apsudzibaspar-2-miljonu-eiro-piesavinasanos-nomaksatnespejiga-uznemuma.a468819/ LSM. Vrubļevskim un vēl vienai personai uzrāda apsūdzības par 2 miljonu eiro piesavināšanos no maksātnespējīga uzņēmuma]</ref> Sieva - tiesnese Zaiga Vrubļevska (dz. 1958. g.).<ref>[https://jauns.lv/raksts/sports/170944-ventspils-un-vef-riga-basketbola-klubi-sanems-450-000-latu-ziedojumus-no-lvm Ventspils un "VEF Rīga" basketbola klubi saņems 450 000 latu... - jauns.lv]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents | periods = 2004—2020 | pirms = [[Vilnis Baltiņš]] | pēc = [[Žoržs Tikmers]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Vrubļevskis, Aldons}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] n4xlsn2p7s7xwkc54tgurr2v0oc1qrj Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija 0 168215 3668853 3285722 2022-08-10T12:54:00Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija |leader = [[Ādolfs Bļodnieks]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1924]]. gadā |dissolution = [[1934]]. gadā |ideology = [[agrārisms]] |position = [[labēja politika|labēja]] |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1924]]. gadā un likvidēta [[1934]]. gadā, līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsumu]], pēc kura tika likvidētas visas Latvijas politiskās partijas. Partijas vienīgais vadītājs bija [[Ādolfs Bļodnieks]]. Partija vairākkārt bija valdošajā koalīcijā, vienubrīd (no 1933. līdz 1934. gadam) partijas pārstāvis — Bļodnieks — vadīja Ministru kabinetu. Partija daudziem saistījās ar tās vadītāju, pilnā nosaukuma vietā tautā tika izmantoti apzīmējumi "Bļodnieka partija", "bļodnieki" vai "sīkbļodnieki". Dažādos Saeimas sasaukumos veidojusi parlamentāros blokus ar citām frakcijām (3. Saeimā — [[Latgales Demokrātisko zemnieku partija]] un [[Kristīgo zemnieku partija]], 4. Saeimā — [[Progresīvā apvienība]]).<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1928}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] trimdā aizgājušie bijušie partijas biedri no [[1957. gads|1957]]. gada marta sāka rīkot trimdas kongresus, pārsvarā – [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg9/JG9_Pardomas_un_meklejumi.html|title=Pārdomas un meklējumi|last=Nollendorfs|first=Valters|publisher=[[Jaunā Gaita]]|accessdate=2011. gada 11. martā|date=1957. gada maijs}}</ref> Partijas dokumenti [[2009. gads|2009]]. gadā tika nodoti [[Latvijas Valsts arhīvs|Latvijas Valsts arhīvam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itl.rtu.lv/trimdasarhivi/index.php?id=555&ieraksts=1886&iest=1&kodsj=|title=Trimdas arhivi atgriežas|website=www.itl.rtu.lv|access-date=2020-03-11}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 1,41 | 3 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 | 4 |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 6,30 | 8 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] ebmc0ueakr40hanobcvmv3hprxpdpe2 Anmary 0 176045 3668872 3668837 2022-08-10T13:40:11Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Anmary'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Anmary'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|3}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Sunny Sense'', ''Mash Mash'', ''Reality'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/11403|title=Mikuss, Indrra, Anmary un Šons izveido grupu «Reality»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Policistas'' | Mlapa = https://www.facebook.com/anmary.latvia | Dzimums = S }} '''Linda Dinsberga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/anmary-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu.d?id=43416185|title=Anmary pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> (dzimusi '''Linda Amantova''' {{dat|1980|3|3}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|title=Ticu zvaigznēm un liktenim|publisher=[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]|accessdate={{dat|2012|5|16}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124559/http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''''Anmary''''', ir [[Latvija]]s [[dziedātāja]] un vokālā pedagoģe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/411780-anmary_man_ir_dots_uzticibas_kredits|title=Anmary: man ir dots uzticības kredīts|last=Zaviļeiskis|first=Kaspars|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|2|24||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Izglītību ieguvusi [[Gulbene]]s bērnu mūzikas skolā, [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] [[Rēzekne]]s mūzikas koledžā, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] un [[Rīga]]s Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Gulbenē un Rēzeknē apguvusi klavierspēli. Viņa ir strādājusi kā vokālā pedagoģe gan dažādos TV šovos, gan vairākās popmūzikas studijās, tai skaitā AMPS, "Dzirnas". 2003. gadā piedalījusies TV šovā "Talantu Fabrika 2", kurā ieguva 2. vietu, zaudējot vienīgi ''Snake''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/melomanija/konkursa-talantu-fabrika-2-uzvar-dalibnieks-ar-iesauku-snake.d?id=7077149|title=Konkursā ‘Talantu fabrika 2’ uzvar dalībnieks ar iesauku ‘Snake’|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Piedalījusies mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzņemšanā, atveidojusi Karlitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/archive/eirovizijas-kandidati-7-grupa-policistas.m?id=23208591|title="Eirovīzijas" kandidāti #7: grupa "Policistas"|last=Mango.lv|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> 2008. gadā piedalījusies TV3 šovā "[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru Kari 1]]" [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] vadītajā Rīgas korī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv3.lv/content/view/717/122/|title=Arņa Medņa koris rīko labdarības koncertu City Jazz Club|publisher=TV3.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081223071549/http://www.tv3.lv/content/view/717/122/}}</ref> Grupas ''Policistas'' sastāvā piedalījusies [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]]<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71957/dziedataja-anmary-paldies-delin-ka-izvelejies-mani-par-mammu Dziedātāja Anmary: „Paldies, dēliņ, ka izvēlējies mani par mammu!”]</ref> ar dziesmu ''In Love We Trust'' un ieguva 11. vietu pusfinālā, tādējādi nekvalificējoties finālam. [[Eirodziesma 2012|2012. gada Eirodziesmas]] pusfinālam kvalificējās ''Anmary'' izpildītā dziesma ''[[Beautiful Song]]''. Finālā viņa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}}}</ref> tādējādi kļūstot par Latvijas pārstāvi [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. ''Anmary'' kļuva par trešo sievieti pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] un [[Aija Andrejeva|Aijas Andrejevas]] (Aishas), kas uzvarējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]]. Eirovīzijas pusfinālā Baku viņa ierindojās 16. vietā ar 17 punktiem. ''Anmary'' piedalījusies dažādos muzikālos projektos - koncertos, koncertuzvedumos, atveidojusi Mātes lomu [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] rokoperā "Kaupēn, mans mīļais", duetā ar [[Uģis Roze|Uģi Rozi]] dziedājusi Jāņa Lūsēna muzikālajā apvienībā "Promenāde", sadarbojusies ar daudziem Latvijas mūziķiem, 2021. gadā kā Saulesmeita piedalījās TV3 šovā "Balss Maskā". == Minialbums "Laidies ar mani" == 2022. gada 9. augustā pēc ilgākas pauzes solodarbībā ''Anmary'' pie klausītājiem atgriezās ar jaunām oriģināldziesmām, minialbumu "Laidies ar mani" un tituldziesmas video. Minialbuma tituldziesmas “Laidies ar mani” mūzikas autori ir ''Anmary'' un Juris Ludženieks, viņš ir arī singla producents. Dziesmas vārdus sarakstījusi ''Anmary,'' tās tapšanā piedalījies ģitārists Jānis Griķis. Dziesmas videoklips tapis sadarbībā ar “Mūzikas Video Kanālu”, tā režisors ir Jānis Štāls, producents [[Igors Linga]]. Minialbumā “Laidies ar mani” iekļautas četras dziesmas – “Laidies ar mani”, “Tik tev tiek”, “Tu man prātu jauc” un duetā ar Mārtiņu Strodu iedziedātā “Nakts mums”. ''Anmary'' ir visu dziesmu vārdu autore, kā arī palīdzējusi mūzikas un dziesmu aranžējumu izveidē. Dziesmu mūzikas autors un producents ir Juris Ludženieks. Dziesmas ''mix'' un ''master'' – “JL ierakstu studija”. Šīs dziesmas iecerētas priekšvēstnesis 2023. gada pavasarī plānotajam pilnapjoma albumam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{facebook|anmary.latvia}} * {{draugiem|music/10046843/}} * {{tviteris|ANMARY333}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 53733dvgz7d9vq31g3xek2hbu0r4jw5 Ibragimovs 0 178849 3668905 2811742 2022-08-10T14:24:39Z Pirags 3757 nav krievu uzvārds wikitext text/x-wiki '''Ibragimovs''' ({{val|ru|Ибрагимов}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Ibrāhīms]] ''(Ибрагим)''; sieviešu dzimtē: '''Ibragimova''' ''(Ибрагимова)'') ir [[uzvārds]], kas izplatīts [[Krievjas Federācija]]s republikās un [[Centrālāzija]]s valstīs. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Azizs Ibragimovs]] (''Aziz Ibragimov''; 1986) — Uzbekistānas futbolists; * [[Ildars Ibragimovs]] (''Ильдар Ибрагимов''; 1967) — Krievijas un ASV šaha lielmeistars; * [[Romāns Naudiņš]] (dzimis kā Romāns Ibragimovs; 1980) — Latvijas uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Tjurku uzvārdi]] drst4hxqh7m90mhekd1dv7tusnkspl2 3668910 3668905 2022-08-10T14:32:20Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Ibragimovs''' ({{val|ru|Ибрагимов}}; sieviešu dzimtē: '''Ibragimova''' ''(Ибрагимова)'' no [[arābi|arābu]] [[personvārds|personvārda]] [[Ibrāhīms]] ''(Ибрагим)'', kas atbilst {{va-he|אברהם‏}}, [[Ābrams]]) ir [[uzvārds]], kas izplatīts [[Krievjas Federācija]]s republikās un [[Centrālāzija]]s valstīs. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Azizs Ibragimovs]] (''Aziz Ibragimov''; 1986) — Uzbekistānas futbolists; * [[Ildars Ibragimovs]] (''Ильдар Ибрагимов''; 1967) — Krievijas un ASV šaha lielmeistars; * [[Romāns Naudiņš]] (dzimis kā Romāns Ibragimovs; 1980) — Latvijas uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Tjurku uzvārdi]] ab0x26n74a8dqpywlzkj0m2rbwp1jgi 3668911 3668910 2022-08-10T14:32:44Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Ibragimovs''' ({{val|ru|Ибрагимов}}; sieviešu dzimtē: '''Ibragimova''' ''(Ибрагимова)'' no [[arābi|arābu]] [[personvārds|personvārda]] [[Ibrāhīms]] ''(Ибрагим)'', kas atbilst {{val-he|אברהם‏}}, [[Ābrams]]) ir [[uzvārds]], kas izplatīts [[Krievijas Federācija]]s republikās un [[Centrālāzija]]s valstīs. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Azizs Ibragimovs]] (''Aziz Ibragimov''; 1986) — Uzbekistānas futbolists; * [[Ildars Ibragimovs]] (''Ильдар Ибрагимов''; 1967) — Krievijas un ASV šaha lielmeistars; * [[Romāns Naudiņš]] (dzimis kā Romāns Ibragimovs; 1980) — Latvijas uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Tjurku uzvārdi]] 18wmbysrvjm0eaiepwdc549y0x1gsvz Dalībnieka diskusija:Velimir Ivanovic 3 183478 3669094 1614156 2022-08-11T06:40:46Z Liuxinyu970226 26316 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome-body|realName=|name=Velimir Ivanovic}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 11:59, 31 martā, 2012 (UTC) <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> == Global ban proposal notification == Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that you be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Velimir Ivanovic|Requests for comment/Global ban for Velimir Ivanovic]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:Liuxinyu970226|Liuxinyu970226]] ([[Dalībnieka diskusija:Liuxinyu970226|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 09.40 (EEST) 1tbtiliej3ilabq4sipswwjs0cpuoae Sociālais dialogs 0 186617 3668884 2232977 2022-08-10T13:56:30Z Maozo 103821 Saišu pievienošana. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2012. gada maijā,}} {{Vikisaites+}} '''Sociālais dialogs''' ([[Eiropas Savienība|ES]] [[Tiesības|tiesību]] izpratnē) ir [[dialogs]] starp [[Arodbiedrība|arodbiedrībām]] un darba devēju [[Organizācija|organizācijām]] jeb t.s. [[Sociālie partneri|sociālajiem partneriem]]. ES sociālais dialogs attiecas uz [[Diskusija|diskusijām]], [[Konsultācija|konsultācijām]], [[Saruna|sarunām]] un kopīgu rīcību, kas iekļauj organizācijas, kas pārstāv [[Industrija|industrijas]] abas puses (darba devējus un [[Darbinieks|darba ņēmējus]]). Ar sociālo dialogu [[Starptautiskā Darba organizācija]] [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] izpratnē apzīmē visu veidu [[pārrunas]], konsultācijas vai vienkārši [[Informācija|informācijas]] apmaiņu starp vai ar [[Valdība|valdības]], darba devēju un darbinieku pārstāvjiem viņu kopīgi interesējošos jautājumos par [[Ekonomika|ekonomisko]] un [[Socioloģija|sociālo]] politiku. [[Eiropa|Eiropas]] Savienības sociālā dialoga prakse ir balstīta uz [[Līgums par Eiropas Savienības darbību|Līguma par Eiropas Savienības darbību]] 154.pantu, kas nosaka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijas]] pienākumu konsultēties ar sociālajiem partneriem un 155.pantu, kas nosaka, ka sociālajiem partneriem ir tiesības slēgt [[Nolīgums|nolīgumus]], kas tiek ieviesti kā [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)|direktīvas]] un nolīgumus, ko ievieš sociālie partneri. Starpnozaru sociālais dialogs attiecas uz visām [[Tautsaimniecība|tautsaimniecības]] [[Nozare|nozarēm]] un darba tirgu. '''Sociālam dialogam var būt divas formas:''' # trīspusējais dialogs, kas iesaista [[valsts institūcijas]]; # divpusējais dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. == Sociālais dialogs Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sociālā dialoga mehānisms sāka veidoties 1998.gadā, laikā, kad [[Saeima|LR Saeima]] ratificēja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.144 „Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba normu pielietošanas sekmēšanu” un Nr. 154 „Par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu”. 2004.gadā, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvijai kļuva saistošs Eiropas dibināšanas līgums, kurš paredz konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tiesības slēgt nolīgumus, kas tiek ieviesti kā Direktīvas kuras realizē sociālie partneri. Pašlaik Latvijā attīstās sociālais dialogs, lai nodrošinātu sociālo mieru valstī un iesaistītu darba devēju un darbinieku pārstāvjus [[Rīcībpolitika|rīcībpolitikas]] ieviešanā. === Sociālie partneri Latvijā === Latvijā nacionālā līmeņa sociālie partneri ir divas organizācijas - [[Latvijas Darba devēju konfederācija]], kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju likumu, un [[Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība]], kas darbojas saskaņā ar Arodbiedrību Likumu, kas stājās spēkā 01.11.2014. Likumi paredz ne tikai tiesības saņemt informāciju par aktuālajiem tiesību [[Akts (Likumi)|aktiem]], bet arī obligātu pienākumu sniegt darba devēju un darba ņēmēju [[Viedoklis|viedokli]]. === Divpusējais sociālais dialogs === Nacionālā līmenī divpusējais sociālais dialogs balstās uz LDDK un LBAS Ģenerālvienošanos. LDDK un LBAS Ģenerālvienošanās paraksta reizi 2 vai 3 [[Gads|gados]]. Ņemot vērā Latvijas straujo ekonomisko attīstību un jaunos izaicinājumus, abas organizācijas vienojās par nākamā perioda [[Prioritāte|prioritātēm]] un kopīgiem mērķiem. === Trīspusējais sociālais dialogs === [[Attēls:NTSP.PNG|thumb|Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes struktūra]] Trīspusējā sociālā dialoga regulējumu var atrast 1998.gada 30.oktobra [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Guntars Krasts|G.Krasta]], Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta [[Vitālijs Gavrilovs|V.Gavrilova]] un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja [[Agris Olmanis|A.Olmaņa]] parakstītajā [[Nacionālās trīspusējās sadarbības padome|Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP)]] nolikumā. Vēl viens trīspusējā sociālā dialogu regulējošs dokuments ir 2004. gada 1.oktobrī noslēgtā trīspusējā vienošanās par sociālekonomisko partnerību starp [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]], LDDK un LBAS. Šajā dokumentā puses uzsvērušas trīspusējā dialoga un sociālās partnerības nozīmi, kā arī vienojušās pilnveidot sociālā dialoga mehānismu. [[Kategorija:Vadībzinība]] s11js0grf9tnu1gw7pu0jhz85tvoa2r Dita fon Tīsa 0 188789 3669073 3462530 2022-08-11T06:12:10Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{oficiālā mājaslapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dita fon Tīsa | vārds_orig = ''Dita Von Teese'' | attēls = Dita Von Teese at Cannes 2007.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Dita fon Tīsa 2007. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Amerikāniete | nodarbošanās = Burlesku dejotāja, modele, modes dizainere, rakstniece, aktrise | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Merilins Mensons]] (2005—2007) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Dita fon Tīsa''' (''Dita Von Teese''; dzimusi '''Hetera Renē Svīta''' (''Heather Renée Sweet'') {{dat|1972|9|28}}) ir amerikāņu burlesku [[dejotāja]], [[modele]], modes dizainere, [[rakstniece]], [[aktrise]]. Bieži tiek dēvēta par "burlesku karalieni". Viņa ir bijusi uz daudzu žurnālu vākiem, tai skaitā ''[[Playboy]]'' 2002. gadā un vairākiem [[fetišs|fetiša]] žurnāliem. Filmējusies vairāku grupu videoklipos, tai skaitā grupas ''[[Green Day]]'' videoklipā dziesmai ''[[Redundant]]''. Piedalījusies [[2009. gada Eirovīzija|2009. gada Eirovīzijā]] kā fona dejotāja Vācijas pārstāvju dziesmā ''Miss Kiss Kiss Bang''. D. fon Tīsa ir bijusi precējusies ar [[Merilins Mensons|Merilinu Mensonu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.dita.net/}} {{aktieru ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tisa, Dita fon}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV fotomodeles]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] gfraim0cbwli0x4ltbugyinf44amxgq Knights of Honor 0 189016 3668939 3544812 2022-08-10T15:41:56Z Maozo 103821 Saišu pievienošana, teksta paplašināšana, atsauču un kategoriju pievienošana. wikitext text/x-wiki '''''Knights of Honor''''' (Arī, [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 荣誉骑士) ir [[2D datorgrafika|2D]] reāllaika [[Simulācija|simulācijas]], [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]], ko izstrādājusi [[Bulgārija]]s [[Crytek Black Sea|''Crytek'' ''Black Sea'']] [[Spēļu studija|studija]] [[Microsoft Windows|Windows]] platformas [[Dators|datoriem]]. To publicēja [[Eiropa|Eiropā]] ''[[Sunflowers Interactive]] spēļu studija'' 2004. gadā un 2005. gada 10. maijā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''[[Paradox Entertainment]]'' spēļu studija. Piemērota visiem spēlētājiem, kas sasnieguši 10 [[Gads|gadu]] vecumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/knights-of-honor|title=Knights of Honor for Windows (2004)|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref><ref name=":1">{{Atsauce|title=Knights of Honor|url=https://www.imdb.com/title/tt1135039/|publisher=Black Sea Films, Sunflowers|date=2004-10-01|accessdate=2022-08-10|first=Miro|last=Yanev}}</ref> Spēles kritiķi izdošanas laikā to lielākoties novērtējuši diezgan augstu ar aptuveni 79 punktiem no 100.<ref name=":0" /> == Spēles darbība == [[Videospēle|Spēles]] darbība norisinās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], kādā no trim piedāvātajiem vēsturiskajiem laika periodiem otrās tūkstošgades sākuma gadsimtos. Spēlētājs var izvēlēties spēlēt, kā vienu no vairāk nekā 100 Eiropas, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai [[Āzija|Rietumāzijas]] [[Karaliste|karaļvalstīm]], pieejamās valstis atšķiras atkarībā no izvēlētā laika perioda.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Spēlē spēlētājs var ietekmēt [[Monarhija|karaliskās]] ģimenes, [[Karaspēks|armijas]], [[Spiegošana|izlūku]] un [[Garīdzniecība|garīdziecības]] pārstāvju darbības, var uzsākt un beigt [[Karš|karus]], [[Diplomātija|diplomātiskas]] pārrunas un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], var būvēt [[Pilsēta|pilsētas]] un pārvaldīt savu karaļvalsti. Kara darbību var kontrolēt un plānot spēlētājs vai atļaut to veikt datoram. Knights of Honor ir arī vairāki slepenie notikumi, tādejādi spēlētājiem vienmēr ir iespējams izspēlēt vēl sev nebijušu spēli un atklāt, ko jaunu.<ref name=":0" /> == Modifikācijas == Sākotnēji spēlei bija pieejams liels daudzums modifikāciju, toties tagad liela daļa vairs nav pieejama spēļu studiju [[Mājaslapa|mājaslapu]] slēgšanas dēļ. Daļa modifikāciju ir atjaunojuši spēlētāji, ir pieejama arī modifikācija spēles grafiskās [[Kvalitāte|kvalitātes]] uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moddb.com/mods/knights-of-honor-ultimate-mod|title=Ultimate Edition - HD Patch & Overhaul (EN/FR/DE) mod for Knights of Honor|website=Mod DB|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces: == <references /> {{Datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2004. gada videospēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Videospēles]] [[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]] [[Kategorija:Simulācijas datorspēles]] tn45wx0fpds1942zvzvlpcu68ms3mdy 3668940 3668939 2022-08-10T15:42:41Z Maozo 103821 wikitext text/x-wiki '''''Knights of Honor''''' (Arī, [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 荣誉骑士) ir [[2D datorgrafika|2D]] reāllaika [[Simulācija|simulācijas]], [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]], ko izstrādājusi [[Bulgārija]]s [[Crytek Black Sea|''Crytek'' ''Black Sea'']] [[Spēļu studija|studija]] [[Microsoft Windows|Windows]] platformas [[Dators|datoriem]]. To publicēja [[Eiropa|Eiropā]] ''[[Sunflowers Interactive]] spēļu studija'' 2004. gadā un 2005. gada 10. maijā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''[[Paradox Entertainment]]'' spēļu studija. Piemērota visiem spēlētājiem, kas sasnieguši 10 [[Gads|gadu]] vecumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/knights-of-honor|title=Knights of Honor for Windows (2004)|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref><ref name=":1">{{Atsauce|title=Knights of Honor|url=https://www.imdb.com/title/tt1135039/|publisher=Black Sea Films, Sunflowers|date=2004-10-01|accessdate=2022-08-10|first=Miro|last=Yanev}}</ref> Spēles kritiķi izdošanas laikā to lielākoties novērtējuši diezgan augstu ar aptuveni 79 punktiem no 100.<ref name=":0" /> {{Infobox video game |title = Knights of Honor |image = Knights of Honor Coverart.png |developer = [[Black Sea Studios]] |publisher = {{Video game release|EU|[[Sunflowers Interactive]]|NA|[[Paradox Interactive]]|AU|[[Atari, Inc. (Atari, SA subsidiary)|Atari, Inc.]]}} |designer = Vesselin Handjiev |programmer = Panayot Vaniozdravov Yanazov |artist = Rossen Manchev |composer = Borislav "Glorian" Slavov |engine = |released = {{Video game release|EU|September 30, 2004|NA|May 10, 2005|AU|August 3, 2005}} |genre = [[Real-time strategy]] |modes = [[Single-player video game|Single-player]], [[Multiplayer video game|multiplayer]] |platforms = [[Microsoft Windows]] }} == Spēles darbība == [[Videospēle|Spēles]] darbība norisinās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], kādā no trim piedāvātajiem vēsturiskajiem laika periodiem otrās tūkstošgades sākuma gadsimtos. Spēlētājs var izvēlēties spēlēt, kā vienu no vairāk nekā 100 Eiropas, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai [[Āzija|Rietumāzijas]] [[Karaliste|karaļvalstīm]], pieejamās valstis atšķiras atkarībā no izvēlētā laika perioda.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Spēlē spēlētājs var ietekmēt [[Monarhija|karaliskās]] ģimenes, [[Karaspēks|armijas]], [[Spiegošana|izlūku]] un [[Garīdzniecība|garīdziecības]] pārstāvju darbības, var uzsākt un beigt [[Karš|karus]], [[Diplomātija|diplomātiskas]] pārrunas un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], var būvēt [[Pilsēta|pilsētas]] un pārvaldīt savu karaļvalsti. Kara darbību var kontrolēt un plānot spēlētājs vai atļaut to veikt datoram. Knights of Honor ir arī vairāki slepenie notikumi, tādejādi spēlētājiem vienmēr ir iespējams izspēlēt vēl sev nebijušu spēli un atklāt, ko jaunu.<ref name=":0" /> == Modifikācijas == Sākotnēji spēlei bija pieejams liels daudzums modifikāciju, toties tagad liela daļa vairs nav pieejama spēļu studiju [[Mājaslapa|mājaslapu]] slēgšanas dēļ. Daļa modifikāciju ir atjaunojuši spēlētāji, ir pieejama arī modifikācija spēles grafiskās [[Kvalitāte|kvalitātes]] uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moddb.com/mods/knights-of-honor-ultimate-mod|title=Ultimate Edition - HD Patch & Overhaul (EN/FR/DE) mod for Knights of Honor|website=Mod DB|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces: == <references /> {{Datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2004. gada videospēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Videospēles]] [[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]] [[Kategorija:Simulācijas datorspēles]] 3urpcl1rqt9q7nmrmy7zwpf2ia2ynd5 3668942 3668940 2022-08-10T15:55:22Z Maozo 103821 Infokaste wikitext text/x-wiki '''''Knights of Honor''''' (Arī, [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 荣誉骑士) ir [[2D datorgrafika|2D]] reāllaika [[Simulācija|simulācijas]], [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]], ko izstrādājusi [[Bulgārija]]s [[Crytek Black Sea|''Crytek'' ''Black Sea'']] [[Spēļu studija|studija]] [[Microsoft Windows|Windows]] platformas [[Dators|dat]]{{Datorspēles infokaste | nosaukums = Knights of Honor | developer = [[Black Sea Studios Ltd]] | publisher = [[Sunflowers Interactive]] [[Paradox Interactive]] | designer = [[Vesselin Handjiev]] | programmer = [[Panayot Vaniozdravov Yanazov]] | artist = [[Rossen Manchev]] | released = [[Eiropa: 2004, Globāli: 2004.gada 10.maijs]] | platforms = [[Microsoft Windows]] }}[[Dators|oriem]]. To publicēja [[Eiropa|Eiropā]] ''[[Sunflowers Interactive]] spēļu studija'' 2004. gadā un 2005. gada 10. maijā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''[[Paradox Entertainment]]'' spēļu studija. Piemērota visiem spēlētājiem, kas sasnieguši 10 [[Gads|gadu]] vecumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/knights-of-honor|title=Knights of Honor for Windows (2004)|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref><ref name=":1">{{Atsauce|title=Knights of Honor|url=https://www.imdb.com/title/tt1135039/|publisher=Black Sea Films, Sunflowers|date=2004-10-01|accessdate=2022-08-10|first=Miro|last=Yanev}}</ref> Spēles kritiķi izdošanas laikā to lielākoties novērtējuši diezgan augstu ar aptuveni 79 punktiem no 100.<ref name=":0" /> == Spēles darbība == [[Videospēle|Spēles]] darbība norisinās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], kādā no trim piedāvātajiem vēsturiskajiem laika periodiem otrās tūkstošgades sākuma gadsimtos. Spēlētājs var izvēlēties spēlēt, kā vienu no vairāk nekā 100 Eiropas, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai [[Āzija|Rietumāzijas]] [[Karaliste|karaļvalstīm]], pieejamās valstis atšķiras atkarībā no izvēlētā laika perioda.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Spēlē spēlētājs var ietekmēt [[Monarhija|karaliskās]] ģimenes, [[Karaspēks|armijas]], [[Spiegošana|izlūku]] un [[Garīdzniecība|garīdziecības]] pārstāvju darbības, var uzsākt un beigt [[Karš|karus]], [[Diplomātija|diplomātiskas]] pārrunas un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], var būvēt [[Pilsēta|pilsētas]] un pārvaldīt savu karaļvalsti. Kara darbību var kontrolēt un plānot spēlētājs vai atļaut to veikt datoram. Knights of Honor ir arī vairāki slepenie notikumi, tādejādi spēlētājiem vienmēr ir iespējams izspēlēt vēl sev nebijušu spēli un atklāt, ko jaunu.<ref name=":0" /> == Modifikācijas == Sākotnēji spēlei bija pieejams liels daudzums modifikāciju, toties tagad liela daļa vairs nav pieejama spēļu studiju [[Mājaslapa|mājaslapu]] slēgšanas dēļ. Daļa modifikāciju ir atjaunojuši spēlētāji, ir pieejama arī modifikācija spēles grafiskās [[Kvalitāte|kvalitātes]] uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moddb.com/mods/knights-of-honor-ultimate-mod|title=Ultimate Edition - HD Patch & Overhaul (EN/FR/DE) mod for Knights of Honor|website=Mod DB|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces: == <references /> {{Datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2004. gada videospēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Videospēles]] [[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]] [[Kategorija:Simulācijas datorspēles]] 0btbtt05ne5udpktuid7v74g3kgq1r1 3668943 3668942 2022-08-10T15:56:22Z Maozo 103821 Infokaste detaļa wikitext text/x-wiki '''''Knights of Honor''''' (Arī, [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 荣誉骑士) ir [[2D datorgrafika|2D]] reāllaika [[Simulācija|simulācijas]], [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]], ko izstrādājusi [[Bulgārija]]s [[Crytek Black Sea|''Crytek'' ''Black Sea'']] [[Spēļu studija|studija]] [[Microsoft Windows|Windows]] platformas [[Dators|dat]]{{Datorspēles infokaste | nosaukums = Knights of Honor | developer = [[Black Sea Studios Ltd]] | publisher = [[Sunflowers Interactive]] [[Paradox Interactive]] | designer = [[Vesselin Handjiev]] | programmer = [[Panayot Vaniozdravov Yanazov]] | artist = [[Rossen Manchev]] | released = [[Eiropa: 2004]] [[Globāli: 2005.gada 10.maijs]] | platforms = [[Microsoft Windows]] }}[[Dators|oriem]]. To publicēja [[Eiropa|Eiropā]] ''[[Sunflowers Interactive]] spēļu studija'' 2004. gadā un 2005. gada 10. maijā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''[[Paradox Entertainment]]'' spēļu studija. Piemērota visiem spēlētājiem, kas sasnieguši 10 [[Gads|gadu]] vecumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/knights-of-honor|title=Knights of Honor for Windows (2004)|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref><ref name=":1">{{Atsauce|title=Knights of Honor|url=https://www.imdb.com/title/tt1135039/|publisher=Black Sea Films, Sunflowers|date=2004-10-01|accessdate=2022-08-10|first=Miro|last=Yanev}}</ref> Spēles kritiķi izdošanas laikā to lielākoties novērtējuši diezgan augstu ar aptuveni 79 punktiem no 100.<ref name=":0" /> == Spēles darbība == [[Videospēle|Spēles]] darbība norisinās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], kādā no trim piedāvātajiem vēsturiskajiem laika periodiem otrās tūkstošgades sākuma gadsimtos. Spēlētājs var izvēlēties spēlēt, kā vienu no vairāk nekā 100 Eiropas, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai [[Āzija|Rietumāzijas]] [[Karaliste|karaļvalstīm]], pieejamās valstis atšķiras atkarībā no izvēlētā laika perioda.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Spēlē spēlētājs var ietekmēt [[Monarhija|karaliskās]] ģimenes, [[Karaspēks|armijas]], [[Spiegošana|izlūku]] un [[Garīdzniecība|garīdziecības]] pārstāvju darbības, var uzsākt un beigt [[Karš|karus]], [[Diplomātija|diplomātiskas]] pārrunas un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], var būvēt [[Pilsēta|pilsētas]] un pārvaldīt savu karaļvalsti. Kara darbību var kontrolēt un plānot spēlētājs vai atļaut to veikt datoram. Knights of Honor ir arī vairāki slepenie notikumi, tādejādi spēlētājiem vienmēr ir iespējams izspēlēt vēl sev nebijušu spēli un atklāt, ko jaunu.<ref name=":0" /> == Modifikācijas == Sākotnēji spēlei bija pieejams liels daudzums modifikāciju, toties tagad liela daļa vairs nav pieejama spēļu studiju [[Mājaslapa|mājaslapu]] slēgšanas dēļ. Daļa modifikāciju ir atjaunojuši spēlētāji, ir pieejama arī modifikācija spēles grafiskās [[Kvalitāte|kvalitātes]] uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moddb.com/mods/knights-of-honor-ultimate-mod|title=Ultimate Edition - HD Patch & Overhaul (EN/FR/DE) mod for Knights of Honor|website=Mod DB|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces: == <references /> {{Datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2004. gada videospēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Videospēles]] [[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]] [[Kategorija:Simulācijas datorspēles]] 1nbb9wnr7uxis2li5o714mk9598wb5x 3668991 3668943 2022-08-10T17:17:14Z Maozo 103821 Raksta un infokartes paplašināšana. wikitext text/x-wiki '''''Knights of Honor''''' (Arī, [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 荣誉骑士) ir [[2D datorgrafika|2D]] reāllaika [[Simulācija|simulācijas]], [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]], ko izstrādājusi [[Bulgārija]]s [[Crytek Black Sea|''Crytek'' ''Black Sea'']] [[Spēļu studija|studija]] [[Microsoft Windows|Windows]] platformas [[Dators|dat]] [[Dators|oriem]]. To publicēja [[Eiropa|Eiropā]] ''[[Sunflowers Interactive]] spēļu studija'' 2004. gadā un 2005. gada 10. maijā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ''[[Paradox Entertainment]]'' spēļu studija. Piemērota visiem spēlētājiem, kas sasnieguši 10 [[Gads|gadu]] vecumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/knights-of-honor|title=Knights of Honor for Windows (2004)|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref><ref name=":1">{{Atsauce|title=Knights of Honor|url=https://www.imdb.com/title/tt1135039/|publisher=Black Sea Films, Sunflowers|date=2004-10-01|accessdate=2022-08-10|first=Miro|last=Yanev}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://store.steampowered.com/app/25830/Knights_of_Honor/|title=Knights of Honor on Steam|website=store.steampowered.com|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> Spēles kritiķi izdošanas laikā to lielākoties novērtējuši diezgan augstu ar aptuveni 79 punktiem no 100.<ref name=":0" /> Spēli ir iespējams spēlēt individuāli vai ar līdz 5 citiem spēlētājiem lokālajā tīklā, toties spēlējot kopā ar citiem saskarsme notiek tikai cīņu laikā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ecosia.org/search?q=Knights%20of%20Honor%202004%20Old-Games.com|title=Knights of Honor Download (2004 Role playing Game)|website=www.old-games.com|access-date=2022-08-10}}</ref>{{Datorspēles infokaste | nosaukums = Knights of Honor | developer = [[Black Sea Studios Ltd]] | publisher = [[Sunflowers Interactive]] [[Paradox Interactive]] | designer = [[Vesselin Handjiev]] | programmer = [[Panayot Vaniozdravov Yanazov]] | artist = [[Rossen Manchev]] | released = [[Eiropa: 2004]] [[Globāli: 2005.gada 10.maijs]] | platforms = [[Microsoft Windows]] | genre = [[RTS, simulāciju.]] | composer = [[B. S. Glorian]] }}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/windows/knights-of-honor/credits|title=Knights of Honor (2004) Windows credits|website=MobyGames|access-date=2022-08-10}}</ref> == Spēles darbība == [[Videospēle|Spēles]] darbība norisinās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]], kādā no trim piedāvātajiem vēsturiskajiem laika periodiem otrās tūkstošgades sākuma gadsimtos. Spēlētājs var izvēlēties spēlēt, kā vienu no vairāk nekā 100 Eiropas, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] vai [[Āzija|Rietumāzijas]] [[Karaliste|karaļvalstīm]], iejūtoties konkrētās valstiņas [[Monarhs|monarha]] lomā, pieejamās valstis un izaicinājumi atšķiras atkarībā no izvēlētā laika perioda.<ref name=":0" /> <ref name=":1" /> Spēlēt var: * Agrajā periodā-1000.gads; * Vidus periodā- 1200. gads; * Vēlajā periodā- 1350.gads; Spēles mērķis ir pārvaldīt visu Eiropu. Uzvaru var gūt diplomātiski, militāri, ar vislielāko tehnoloģisko attīstību vai balansējot vairākus spēles elementus.<ref name=":3" /> Spēlētājs var ietekmēt [[Monarhija|karaliskās]] ģimenes, [[Karaspēks|armijas]], [[Spiegošana|spiegu]] un [[Garīdzniecība|garīdziecības]] pārstāvju darbības, var uzsākt un beigt [[Karš|karus]], [[Diplomātija|diplomātiskas]] pārrunas un [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], var uzlabot [[Pilsēta|pilsētas]], iegūt [[Dabas resursi|dabas resursus]], pārvaldīt savu karaļvalsti un glābt to no posta. Spēlētājs var kontrolēt un plānot kara darbību vai atļaut to veikt datoram. Knights of Honor ir arī vairāki slepenie notikumi, tādejādi spēlētājiem vienmēr ir iespējams izspēlēt vēl sev nebijušu spēli un atklāt, ko jaunu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /> Spēlei ir iespējams izvēlēties kādu no 3 grūtības pakāpēm, tomēr tā nav pārlieku viegla arī visvieglākajā spēles versijā. Jaunajiem spēlētājiem problēmas var sagādāt arī spēles nepietiekamā un nedaudz haotiskā instrukciju sistēma un funkciju izkārtojums. Spēli tās darbības laikā ir iespējams arī apturēt. Spēle spēlējama trijos skatos, vienā izteikti grafiskā, kas ļauj saskatīt valstu robežas un vienā reālistiskākā, kas ļauj apskatīt reljefu un pilsētas, trešais skats tiek izmantots tikai norisinoties cīņām. Kartei ir pieejami arī filtri, kas sniedz informāciju par dažādiem svarīgiem spēles aspektiem.<ref name=":3" /> == Modifikācijas == Sākotnēji spēlei bija pieejams liels daudzums modifikāciju, toties tagad liela daļa vairs nav pieejama spēļu studiju [[Mājaslapa|mājaslapu]] slēgšanas dēļ. Daļa modifikāciju ir atjaunojuši spēlētāji, ir pieejama arī modifikācija spēles grafiskās [[Kvalitāte|kvalitātes]] uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moddb.com/mods/knights-of-honor-ultimate-mod|title=Ultimate Edition - HD Patch & Overhaul (EN/FR/DE) mod for Knights of Honor|website=Mod DB|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces: == <references /> {{Datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2004. gada videospēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Videospēles]] [[Kategorija:Stratēģijas datorspēles]] [[Kategorija:Simulācijas datorspēles]] ghqilo3w6u43xvqqir39un375ovls8f Latvijas Sociāldemokrātiskā partija 0 192098 3668874 2935089 2022-08-10T13:41:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Latvijas Sociāldemokrātiskā partija |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1990]]. gada aprīlī |dissolution = [[1999]]. gada maijā |leader = [[Juris Bojārs]] |ideology = [[sociāldemokrātija]] |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvijas Sociāldemokrātiskā partija''' (LSDP), iepriekš '''Latvijas Demokrātiskā darba partija''' (LDDP) un '''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija''' (LNKP), bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1990]]. gada aprīlī un likvidēta [[1999]]. gada maijā. == Vēsture == Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija tika dibināta [[1990]]. gada aprīlī, no [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) atšķeļoties daļai biedru. Partiju sākotnēji vadīja [[Ivars Jānis Ķezbers|Ivars Ķezbers]]. Partija tā paša gada septembrī tika pārsaukta par Latvijas Demokrātisko darba partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Ivars Jānis Ķezbers |publisher = X-Faili |accessdate = 2012.06.25 |url = http://www.x-faili.lv/x-faili/demo/3.htm |archiveurl = https://web.archive.org/web/20150618225737/http://www.x-faili.lv/x-faili/demo/3.htm |archivedate = {{dat|2015|06|18||bez}} }}</ref> Par tās vadītāju vēlāk kļuva [[Juris Bojārs]]. [[1993]]. gadā notikušajās [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tā ieguva 0,94% balsu, tādējādi nepārvarot [[procentuālā barjera|4% barjeru]] un netiekot Saeimā. [[1995]]. gadā notikušajās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] LDDP, kopā ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju]] (LSDSP) un [[Taisnība (partija)|Latvijas Apkrāpto cilvēku aizstāvības partiju "Taisnība"]] izveidoja apvienību "[[Darbs un taisnīgums]]". Tā ieguva 4,56% balsu, tā nepārvarot pirms šīm vēlēšanām paaugstināto — 5% — barjeru. [[1997]]. gada janvārī LSDP un LSDP vienojās par kopīgu dalību togad paredzētajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]],<ref>{{Ziņu atsauce |title = Sociāldemokrātiem kopējs saraksts |date = 1997. gada 21. janvārī |accessdate = 2012. gada 25. jūnijā |url = http://www.diena.lv/arhivs/socialdemokratiem-kopejs-saraksts-10002121}}</ref> bet {{dat||10|25}} abas partijas izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā apvienība|Latvijas Sociāldemokrātisko apvienību]] ar mērķi sasniegt labus rezultātus [[1998]]. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Ziņu atsauce |title = Abas sociāldemokrātu partijas izveido apvienību |first = Inta |last = Ločmele, Nellija un Lase |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 1997. gada 27. oktobrī |accessdate = 2012. gada 25. jūnijā |url = http://www.diena.lv/arhivs/abas-socialdemokratu-partijas-izveido-apvienibu-10019624 }}</ref> Apvienība ieguva 14 vietas. {{dat|1999|05|29}} notika apvienošanās ar LSDSP, par vienotās partijas vadītāju kļuva Juris Bojārs.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Bojārs uzvar Ādamsonu, vadīs LSDSP |first = Nellija |last = Ločmele |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 1999. gada 31. maijā |accessdate = 2012. gada 25. jūnijā |url = http://www.diena.lv/arhivs/bojars-uzvar-adamsonu-vadis-lsdsp-10457615}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 1993 | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 0,94 | 0 | |- | 1995 | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 | 0 | "[[Darbs un taisnīgums]]" sarakstā. |- | 1998 | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 | 14 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] sarakstā. |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] 2xhnei8upfii0zsuy55518bbie1hkvr Fortum 0 196895 3669095 3661479 2022-08-11T06:45:17Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Fortum Oyj'' | logo = [[Attēls:Fortum logo.svg|200px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[Imatran Voima]]'', ''[[Neste]]'' | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Espo]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = elektroapgāde, siltums, atkritumu pārstrāde | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.fortum.com fortum.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Fortumin pääkonttori.jpg|thumb|200px|right|''Fortum'' galvenais birojs [[Espo]]]] [[Attēls:Imatrankoski power plant.jpg|thumb|right|220px|Imatras HES]] [[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|thumb|right|240px|[[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]]] '''''Fortum Oyj''''' ir [[Somija]]s enerģētikas uzņēmums. Tas ir dibināts 1998. gadā, apvienojoties uzņēmumiem ''[[Imatran Voima]]'' un ''[[Neste]]''. Galvenais birojs atrodas [[Espo]]. ''Fortum'' darbojas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Krievijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Indijā. Uzņēmums apkalpo un uztur [[elektrostacija]]s un veic citus ar enerģētiku saistītus pakalpojumus. ''Fortum Oyj'' akcijas tiek kotētas [[Helsinku birža|Helsinku biržā]] un ietilpst ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā {{sk|100000}} akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %.<ref name="Major shareholders" /> ''Fortum'' ir vienīgais Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas reģistrēts ''[[Dow Jones Sustainability Index]]''. == Vēsture == ''Fortum'' priekšteci ''[[Imatran Voima|Imatran Voima Oy]]'' Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] [[Imatra|Imatrā]]. Vēlāk ''Imatran Voima'' ieguva citas elektrostacijas, to skaitā [[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]. 1998. gadā ''Imatran Voima'' tika apvienots ar [[nafta]]s pārstrādes uzņēmumu ''[[Neste|Neste Oy]]'', abos Somijas valsts bija lielākais akciju turētājs. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — '''''Fortum Oyj'''''. Agrākais ''Imatran Voima Oy'' tika pārdēvēts par ''Fortum Power and Heat Oy''. Izveidoti jauni uzņēmumi ''Fortum Service Oy'' un ''Fortum Engineering Oy''.<ref name="Our history" /> Vienlaicīgi ''Neste'' piederošās gāzes uzņēmuma ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas tika sadalītas; ''Fortum'' (''Fortum Oil and Gas Oy'') ieguva 25 %.<ref name="Gasum Annual report 1999" /> ''Fortum'' piederošais ''Gullspångs Kraft'' kopā ar [[Stokholma]]s pašvaldības ''Stockholm Energi'' izveidoja kopuzņēmumu ''Birka Energi''. 2000. gadā ''Fortum'' iegādājās ''[[Stora Enso]]'' piederošos aktīvus elektrostacijās. Tika iegādāts Vācijas reģionālais elektroapgādes uzņēmums ''Wesertal''. Šīs iegādes palielināja ''Fortum'' elektrības ieguvi par 10 %.<ref name="Our history" /> 2002. gadā ''Fortum'' no Stokholmas pašvaldības nopirka visas ''Birka Energi'' kapitāldaļas. 2003. gada janvārī ''Fortum Engineering'' apvienojās ar ''Empower Engineering'', izveidojot asociēto uzņēmumu ''Enprima Engineering'', kas nodarbojās ar enerģētiskās inženierijas konsultēšanu.<ref name="Enprima 2003" /> 2004. gadā no ''Fortum'' naftas pārstrāde tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā ''[[Neste|Neste Oil Oyj]]''. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. ''Fortum'' turpināja darboties elektoenerģijas jomā. 2004. gadā ''Fortum'' no ''[[Stora Enso]]'', ''[[UPM]]'' un ''[[M-real]]'' nopirka ''Gasum'' kapitāldaļas (kopā 6 %), tādējādi ''Fortum'' kontrolēja 31 % ''Gasum''.<ref name="Gasum Annual report 2004" /> 2006. gadā ''Fortum'' iegādājās 99,8 % Vācijas energouzņēmuma ''[[E.ON]]'' meitas uzņēmuma ''E.ON Finland Oyj'' kapitāldaļas. 2008. gadā ''Fortum'' nopirka akcijas Krievijas teritoriālajā ģenerācijas kompānijā ''TGC-10'' (tagad ''OAO Fortum''). 2011. gadā ''Fortum'' pārdeva tam piederošās 25 % Somijas elektroenerģijas pārvades tīkla operatora ''[[Fingrid]]'' kapitāldaļas. 2011. gadā maza mēroga siltumenerģijas uzņēmums ''Fortum Energiaratkaisut'' (tagad ''[[Adven]]'') tika pārdots ''[[EQT Infrastructure Fund]]''. 2013. gada decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' sadales tīkls Somijā tiks pārdots uzņēmumam ''[[Suomi Power Networks]]''. 2013. gadā elektrības sadales tīkls Norvēģijā un uzņēmumu ''Fredrikstad Energi'' un ''Fredrikstad Energi Nett'' kapitāldaļas tika pārdotas uzņēmumam ''Hafslund Group'', kā arī siltuma bizness — investīciju fondam ''iCON Infrastructure Partners II, L.P.'' 2014. gada 1. jūlijā no ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' nopirkti Igaunijas gāzes uzņēmuma ''[[Eesti Gaas]]'' 33,66 % akciju, tādējādi palielinot ''Fortum'' daļu tajā līdz 51,4 %.<ref name="Fortum 2014.07" /> 2014. gada 3. novembrī ''Fortum'' savas ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 310 miljonu EUR.<ref name="Fortum 2014.11" /> 2015. gadā elektrības sadales tīkls Zviedrijā tika pārdots ''[[Ellevio]]''. Tādējādi ''Fortum'' bija izbeidzis elektrības sadales biznesu. 2016. gada 1. aprīlī uzņēmuma biznesa struktūra tika reorganizēta trīs segmentos: ''Generation'' (elektroenerģijas ražošana), ''City Solutions'' (galvenokārt bijusī siltuma un elektrības pārdošana un risinājumi) un ''Russia'' (Krievija). Bez tam izveidotas divas attīstības nodaļas: ''M&A and Solar & Wind Development'' un ''Technology and New Ventures'', kas atskaitēs tika rādītas zem ''Other''. 2016. gadā tika iegādāts Polijas elektrības un gāzes pārdošanas uzņēmums ''Grupa DUON S.A''. 2016. gadā tika nopirkts uzņēmums ''Ekokem'', kas bija Ziemevalstu vadošais atkritumu pārstrādātājs, kas specializējies bīstamo atkritumu apstrādē, materiālu un atkritumu pārstrādāšanā, noglabāšanas risinājumos, augsnes attīrīšanā un vides būvniecībā. 2017. gada aprīlī ''Ekokem'' pārdēvēts par ''Fortum Waste Solutions Oy'' un uz tā bāzes izveidota nodaļa ''Recycling and Waste Solutions''.<ref name="Ekokem 17.04.03" /> 2017. gada janvārī no Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Nordkraft]]'' tika iegādāti trīs vēja ģeneratoru parki. 1. martā no ''City Solutions'' tika atdalīta nodaļa ''Consumer Solutions''. 2017. gada septembrī ''Fortum'' paziņoja, ka no ''[[E.ON]]'' pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, ''Fortum'' iegūstot 47,12 % ''Uniper'' kapitāldaļu.<ref name="Uniper 2018.06.26" /> 2017. gadā ''Fortum'' un Krievijas ''[[Rusnano]]'' izveidoja nodibinājumu ''Wind Energy Development Fund'', lai Krievijā attīstītu vēja ģeneratoru parkus. 2018. gada 6. martā iegādāts Vācijas uzņēmums ''Plugsurfing'', uzlādes pakalpojuma sniedzējs elektromobiļiem. 2019. gada maijā ''Fortum'' un ''Nordkraft'' dibināja kopuzņēmumu ''Fortum Nordkraft Vind DA'', lai Norvēģijas attīstītu vēja enerģijas projektus. 2019. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ar uzņēmumiem ''Elliott'' un ''Knight Vinke'' par ''Uniper'' 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 20. decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' situmapgādes bizness [[Joensū]] par 530 miljoniem eiro tiks pārdots uzņēmumam ''Savon Voima Oyj''. 2020. gada 16. janvārī ''Fortum'' iegādājās Somijas uzņēmumu ''Crisolteq'', kas izstrādājis unikālu metodi derīgo metālu atgūšanai, pārstrādājot litija jonu akumulatorus. 6. februārī uzņēmums pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Polijā, Baltijas valstīs un Somijas [[Jervenpā]] iespējamo pārdošanu. 2. martā tika paziņots, ka ''Fortum'' prezidents un izpilddirektors [[Peka Lundmarks]] pāries darbā uz citu uzņēmumu (amatu viņš atstāja 31. augustā, nākamajā dienā kļūstot par ''[[Nokia]]'' izpilddirektoru). 26. martā tika pabeigta ''Uniper'' kapitāldaļu iegādes pirmā daļa, ''Fortum'' iegūstot 69,6 % ''Uniper'' kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 8. maijā ''Fortum'' bija ieguvis 73,4 % ''Uniper'' kapitāldaļu. 1. jūlijā par prezidentu un izpilddirektoru kļuva līdzšinējais ''Fortum'' finanšu direktors Markuss Rauramo. 3. jūlijā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Jervenpā un Tūsulas rajonā tiks pārdots [[konsorcijs|konsorcijam]], kurā apvienojušies uzņēmumi ''Vantaa Energy'', ''Infranode'' un ''Keva''; darījums tika pabeigts 19. augustā. 2021. gada 12. martā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Baltijas valstīs par 800 miljoniem eiro tiks pārdots Šveices investīciju uzņēmumam ''Partners Group'';<ref name="db 2021.03.12" /> darījums pabeigts 5. jūlijā par pārdošanas summu 710 miljoni eiro. 30. jūnijā ''Fortum'' vienojās par 29,9 miljardiem Zviedrijas kronu pārdot Zviedrijas siltuma un dzesēšanas apgādes uzņēmuma ''Stockholm Exergi Holding AB (publ)'' 50 % kapitāldaļu Eiropas investīciju konsorcijam (''APG'', ''Alecta'', ''PGGM'', ''Keva'' un ''AXA''); darījums pabeigts 20. septembrī. 2022. gada 22. martā ''Fortum'' vienojās par 10 miljardiem Norvēģijas kronu pārdot Norvēģijas siltuma apgādes uzņēmuma ''Fortum Oslo Varme AS'' 50 % kapitāldaļu investīciju konsorcijam (''Hafslund Eco'', ''Infranode'' un ''HitecVision''); darījums pabeigts 19. maijā. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] meitas uzņēmums ''[[Uniper]]'' 2022. gada pirmajā pusgadā piedzīvoja zaudējumus pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc Eiropas Savienības enerģētikas strīda ar Krieviju. Jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt ''Uniper'' ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu, valdībai pārņemot 30 % ''Uniper'' akciju, samazinot ''Fortum'' īpašumtiesības līdz 56 %.<ref name="reuters 2022.07.22" /> Augusta sākumā Krievijas prezidents aizliedza "nedraudzīgajām" valstī pārdot savus aktīvus finanšu sektorā un enerģijas sektorā (tas attiecās arī uz ''Fortum'' un ''Uniper''). Rietumvalstu sankcijas Krievijai apgrūtina spēkstaciju uzturēšanu darba kārtībā. Ja elektrostacijas netiks darbinātas, uzņēmumiem draud lieli naudas sodi.<ref name="biz.liga.net 2022.08.09" /> == Uzņēmuma struktūra == ''Fortum'' bizness ir sadalīts piecās grupās: === ''Generation'' === Elektroenerģijas nodaļa (''Generation''). Uzņēmumam pilnībā vai daļēji pieder aptuveni 270 elektrostaciju Somijā un Zviedrijā, kas ražoja 48,1 TWh elektroenerģijas 2011. gadā. No tām 244 ir hidroelektrostacijas.<ref name="Power" /> ''Fortum Power and Heat Oy'' pieder [[Lovīsas atomelektrostacija]]. === ''City Solutions'' === ''City Solutions'' segmenta uzņēmumi piedāvā ilgtspējīgus risinājumus pilsētām. Segments ietver apsildīšanu un dzesēšanu, enerģijas iegūšanu no atkritumiem, apkalpošanu, biomasas un citus otrreizējās izmantošanas risinājumus. Darbība aptver Skandināviju, Baltijas valstis un Poliju. ''Fortum'' pieder vairāk nekā 20 koģenerācijas stacijas Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Kopējais saražotais enerģijas apjoms 2011. gadā bija 22,6 TWh.<ref name="Heat" /> === ''Consumer Solutions'' === ''Consumer Solutions'' nodarbojas ar elektrības un gāzes mazumtirdzniecību Skandināvijā un Polijā. === ''Russia'' === Krievija ir izdalīta atsevišķā segmentā. Tā nodarbojas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pārdošanu Krievijā. Nodaļā ietilpst uzņēmums ''OAO Fortum'', kam pieder astoņas ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas, kas atrodas Urālos un Rietumsibīrijā.<ref name="Russia" /> ''Fortum'' pieder vairāk nekā 29 % uzņēmuma ''TGC-10'', kas darbojas Krievijas ziemeļrietumos, kapitāldaļu.<ref name="Russia" /> === ''Uniper'' === ''Fortum'' pieder Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' 75 % kapitāldaļu. == ''Fortum'' Latvijā == ''Fortum'' Latvijā pārstāv ar uzņēmumiem SIA ''Fortum Jelgava'' un SIA ''Fortum Latvija'', kam savukārt pieder SIA ''Fortum Daugavpils'', un pieder Nīderlandē reģistrētajam uzņēmumam ''Fortum H&C 1 B.V.'' 1994. gadā tika dibināts uzņēmums ''SIA Baltic Power Ltd Latvia''. 1996. gadā to iegādājās Zviedrijas uzņēmums ''[[Vattenfall]]'' un mainīts nosaukums uz ''SIA Vattenfall Latvia''. 2007. gadā to nopirka Nīderlandē reģistrētais ''Fortum'' grupas uzņēmums ''Fortum Holding B.V.'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Latvija''.<ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22" /><ref name="Lursoft Fortum Latvija" /> Uzņēmums nodarbojās ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajai lidostai "Rīga"]].<ref name="LETA 2011-07-05" /> 2001. gadā tika reģistrēts uzņēmums ''SIA Jelgavas Koģenerācija''.<ref name="Lursoft Fortum Jelgava" /> 2008. gadā to nopirka ''SIA Fortum Latvija'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Jelgava''.<ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008" /><ref name="LETA 2011-07-05" /> 2012. gada 20. aprīlī [[Jelgava|Jelgavā]] tika ielikts pamatakmens biomasas koģenerācijas stacijai, ar kuru paredzēts aizstāt līdz šim izmantotās katlu mājas.<ref name="DB 2012-04-20" /> Staciju atklāja 2013. gada 11. septembrī. Tās elektriskā jauda bija 23 MW, bet siltumenerģijas jauda — 45 MW; gadā saražojot 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Kurināšanai izmantoja koksnes šķeldu, bet tehnoloģija ļauj izmantot arī kūdru un koksnes atlikumus.<ref name="DB 2013-09-11" /> Ar ''Fortum Latvija'' ir saistīts uzņēmums ir ''Fortum'' grupas uzņēmuma ''Fortum Power and Heat Oy'' filiāle Latvijā, kas reģistrēta 2005. gadā.<ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle" /> Uzņēmums nodarbojas ar inženiertehniskajām konsultācijām.<ref name="LETA 2011-07-05" /> 1999. gadā tika dibināta ''Fortum Engineering Ltd.'' Rīgas pastāvīgā pārstāvniecība. 2003. gadā tai mainīts nosaukums uz ''Enprima Engineering Ltd'' filiāle Latvijā, bet 2009. gadā likvidēta.<ref name="Lursoft Enprima Engineering" /> Pēc tam, kad 2013. gadā SIA ''Fortum Latvija'' izbeidza sadarbību ar Rīgas lidostu, 2014. gadā tā tika reorganizēta, atdalot no tās meitas uzņēmumu ''Fortum Jelgava''.<ref name="zz.lv 2014.06" /> 2014. gada 12. decembrī tika dibināts ''Fortum Holding B.V.'' meitas uzņēmums SIA ''Fortum Latvia'', kas izveidots, atdalot daļas no ''Fortum Jelgava''.<ref name="klientuportfelis 2014.12" /> 2018. gada 26. jūnijā Konkurences padome atļāva SIA ''Fortum Latvia'' iegūt vienpersonisku kontroli pār SIA ''BK Enerģija'', SIA ''Energy&Communication'' un SIA ''Sprino'', kas ražoja siltumenerģiju un elektroenerģiju Daugavpilī. 2019. gada 19. augustā SIA ''Sprino'' tika pārdēvēts par SIA ''Fortum Daugavpils'', un tam pievienoti uzņēmumi SIA ''BK Enerģija'' un SIA ''Energy&Communication''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Major shareholders">[https://www.fortum.com/about-us/investors/share-information/major-shareholders Major shareholders]</ref> <ref name="Power">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/power/pages/default.aspx |title=Fortum Power |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708015750/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/power/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Heat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/heat/pages/default.aspx |title=Fortum Heat |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708053247/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/heat/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Russia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx |title=Russia |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708081449/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Our history">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx |title=Our history |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120326234852/http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Enprima 2003">[http://www.bizjournals.com/birmingham/stories/2003/06/30/daily19.html BE&K takes ownership in Finnish company]</ref> <ref name="Lursoft Enprima Engineering">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/enprima-engineering-ltd-filiale-latvija Enprima Engineering Ltd filiāle Latvijā]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Fortum Latvija">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-latvija Fortum Latvija, SIA] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Fortum Jelgava">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-jelgava Fortum Jelgava, SIA]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="DB 2012-04-20">[http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120623071512/http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 |date={{dat|2012|06|23||bez}} }} NOZARE.LV, 2012. gada 20. aprīlis</ref> <ref name="LETA 2011-07-05">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/fortum-jelgava-pelna-pern-augusi-par-gandriz-80-fortum-latvija-zaudejumi-samazinajusies.d?id=39421473 'Fortum Jelgava' peļņa pērn augusi par gandrīz 80%; 'Fortum Latvija' zaudējumi samazinājušies] LETA, 2011. gada 5. jūlijs</ref> <ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-power-and-heat-oy-filiale-latvija Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā] Lursoft</ref> <ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=153022 Par Fortum Holding B.V. un Vattenfall AB kapitāla daļu pirkuma darījumu] Konkurences padomes lēmums Nr.2, Rīgā 2007.gada 31.janvārī</ref> <ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008">[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/54&news_id=155 Siltumu nodrošinās somi]{{Novecojusi saite}} Jelgavas Vēstnesis, 2008. gada 14. februāris</ref> <ref name="DB 2013-09-11">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |title=Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā |access-date={{dat|2013|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130913204545/http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |archivedate={{dat|2013|09|13||bez}} }}</ref> <ref name="zz.lv 2014.06">[http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 «Fortum Latvija» vairs nebūs «Fortum Jelgava» mātesuzņēmums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150618011725/http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 |date={{dat|2015|06|18||bez}} }} zz.lv, 2014. gada 24. jūnijs</ref> <ref name="klientuportfelis 2014.12">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3295/aizvaditas-nedelas-lielakais-uznemums-ndash-sia-fortum-latvia Aizvadītās nedēļas lielākais uzņēmums – SIA Fortum Latvia] klientuportfelis.lv, 15.12.2014</ref> <ref name="Gasum Annual report 1999">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1999/Egasum1999.pdf Annual report 1999]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Gasum Annual report 2004">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |title=Annual report 2004 |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <ref name="Fortum 2014.11">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx Fortum to sell its Gasum shares to the Finnish State ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141214071351/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx |date={{dat|2014|12|14||bez}} }} Fortum, 11/03/14</ref> <ref name="Fortum 2014.07">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160603163057/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx |date={{dat|2016|06|03||bez}} }} Fortum, 7/1/2014</ref> <ref name="Ekokem 17.04.03">[https://www.fortum.com/media/2017/04/ekokem-now-fortum Ekokem is now Fortum] FORTUM CORPORATION PRESS RELEASE 3 April 2017</ref> <ref name="Uniper 2018.06.26">[https://www.fortum.com/media/2018/06/fortum-closes-public-takeover-offer-uniper Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper] FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018</ref> <ref name="db 2021.03.12">[https://www.db.lv/zinas/tiessaistes-konference-aprites-ekonomika-latvija-499949 Fortum pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs] LETA--BNS, 12.03.2021</ref> <ref name="reuters 2022.07.22">[https://www.reuters.com/markets/deals/germanys-uniper-gets-15-bln-eur-state-bail-out-avert-collapse-2022-07-22/ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit] Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022</ref> <ref name="biz.liga.net 2022.08.09">[https://biz.liga.net/all/tek/novosti/vlasti-rf-zablokirovali-prodaju-rossiyskih-aktivov-fortum-i-enel Власти РФ заблокировали продажу российских активов Fortum и Enel] biz.liga.net, 09.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.fortum.com/ ''Fortum'' vietne] {{OMX Helsinki 25}} {{OMX Nordic 40}} [[Kategorija:Fortum| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] g0ncvewzpyqbsocghlsuyayetsd4exw Latviešu Demokrātiskā partija 0 197391 3668889 2680014 2022-08-10T14:02:10Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Latviešu Demokrātiskā partija''' bija [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā dibināta [[Latvieši|latviešu]] [[politiskā partija]], ko izveidoja [[Arveds Bergs]], [[Augusts Deglavs]], [[Gustavs Zemgals]] un vairāki citi sabiedriskie darbinieki. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 16. aprīlī Rīgā un [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] to atjaunoja kā '''Latviešu Demokrātu partiju'''. Partijas izpildkomitejā bija 35 locekļi, priekšgalā bija rakstnieks [[Augusts Deglavs]], Pēterpils nodaļas priekšnieks bija [[Jānis Alfrēds Kukurs]]. Līdzdarbojās [[Jānis Goldmanis]] un [[Pēteris Zālīte]]. Partija darbojās [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]] un [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]], kur tās pārstāvji bija [[Erasts Bite]], [[Dāvids Golts]], [[Jānis Bergsons]], [[Miķelis Bružis]] un [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]].<ref>Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. — 153. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] l2d9xgqctzoagpbw325e0tuz729wo7p Viktors Hedmans 0 201115 3669156 3569654 2022-08-11T11:47:32Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Viktors Hedmans | vārds_orig = ''Victor Hedman'' | attēls = Victor Hedman Lightning 2012-02-12.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|18}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Ērnšeldsvīka}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | numurs = 77 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_gads = [[2009. gada NHL drafts|2009]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2007—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Kona Smita balva]] — 2020 * [[Džeimsa Norisa balva]] — 2018 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2018 * [[Stenlija kauss]] — 2020, 2021 * [[Guldpucken]] — 2015, 2021 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|1|12||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2010]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} }} '''Viktors Hedmans''' ({{Val-sv|Victor Hedman}}; dzimis [[1990]]. gada [[18. decembris|18. decembrī]]) ir zviedru [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Tampabejas "Lightning"]]. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Hedmans uzsāka 2007.—08. gada sezonā, kad debitēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s vienībā [[MODO]]. Komandas rindās Hedmans spēlēja arī 2008.—09. gada sezonā, taču tad, 2009. gada vasarā, pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. [[Nacionālā hokeja līga 2009-10|2009.—10.]] gada sezonu Hedmans aizvadīja jau [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] sastāvā. 2011. gada novembrī aizsargs pagarināja savu līgumu ar "Lightning" uz nākamajiem pieciem gadiem. [[2012-13 NHL lokauts|2012.—13. gada NHL sezonas lokauta]] laikā Hedmans aizvadīja 26 spēles [[KHL]] kluba [[Astanas "Baris"]] sastāvā. 2013.—14. gada sezonu noslēdza ar 55 rezultativitātes punktiem. Tā ir līdz šim rezultatīvākā Hedmana sezona NHL. 2014.—15. gada sezonā kopā ar [[Tampabejas "Lightning"]] sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, tajā gan piekāpjoties [[Čikāgas "Blackhawks"]] hokejistiem. 2017. gadā spēlēja [[NHL Visu Zvaigžņu spēle|NHL Visu Zvaigžņu spēlē]]. [[2018]]. gadā kā līgas labākais aizsargs ieguva [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]]. 2020. un 2021. gadā kopā ar "Lightning" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Kā Stenlija kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Hedmans ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]]. [[Zviedrijas hokeja izlase]]s sastāvā spēlējis [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]. un [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], 2010. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hedmans, Viktors}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Astanas "Baris" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Vesternorlandes lēnē dzimušie]] 154zudeq1ne6cntecxratq68mzewq9z Ināra Slucka 0 207649 3668987 3496349 2022-08-10T17:13:59Z 78.84.115.243 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ināra Slucka | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|12|17}} | dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Saldus}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1981—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ināra Slucka''' (dzimusi {{dat|1959|12|17}} [[Saldus|Saldū]]) ir teātra un kino aktrise un teātra režisore. Mācījusies Saldus astoņgadīgajā skolā, Rīgas 64. vidusskolā ar teātra novirzienu. 1982. gadā beigusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra mākslas nodaļu. Kopš 1983. gada [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise. Filmējusies padomju, krievu un latviešu filmās un seriālos. 1996.gadā atzīta par labāko aktrisi (filma "[[Pūķa ola. Sātanisks stāsts (filma)|Pūķa ola. Sātanisks stāsts]]") Starptautiskajā filmu festivālā "[[Baltijas pērle]]". 2006. gadā ieguvusi režijas maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Ināras Sluckas režijā tapušas izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī: H.Pintera "Mīļākais" (2006), N. Ikstenas "Amariļļi" (2007), Ē. Vilsona "Pīles lidojums klusumā" (2008), T. Viljamsa "Brīdinājums mazajiem kuģiem" (2010), R.Paula, I. Ābeles un L. Langas mūzikls "Leo. Pēdējā bohēma" (2010). Latvijas Nacionālajā operā viņas režijā uzvestas B. Skultes "Vilkaču mantiniece" (2011) un A. Dzenīša "Dauka" (2012). Divi bērni: Lenards no pirmās laulības un Marija no otrās.<ref>[http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn18474/inara-slucka-mazliet-pirms-radosa-finisa Ināra Slucka mazliet pirms radošā finiša]{{Novecojusi saite}}</ref> == Nozīmīgākās lomas teātrī == * ''Marija'' — R. Blaumaņa "No saldenās pudeles" (1981) * ''Ilona'' — H. Gulbja “Alberts” (1983) * ''Kleo de Ksavjē'' — A. Upīša “Mirabo” (1987) * ''Martina'' — I. Žamiaka “Uz Akapulko, kundze” (1989) * ''Marianna'' — I. Bergmaņa “Laulības dzīves ainas” (1991) * ''Elga'' — G. Hauptmaņa “Elga” (1995) * ''Anna'' — H. Pintera “Jaunības laiks” (1997) * ''Gildensterns'' — V. Šekspīra “Hamlets” (1997) * ''Ietaļa'' — P. Pētersona “Fēlikss un Felicita” (1998) * ''Ēva'' — A. Pleijeles “Un rīt būs atkal jauna diena” (2001) * ''Rūta'' — J. Jurkāna “Viņš taču ir muļķis” (2002) * ''Ļiļa'' — A. Obrazcova “Divas sirdis” (2003) * ''Kātiņa kundze'' — E. Vulfa “Sensācija” (2004) * ''Mollija Svīnija'' — B. Frīla “Mollija Svīnija” (2005) * ''Maša'' — A. Arbuzova “Cietsirdīgās spēles” (2006) * ''Heta Niskavuori'' — H. Vuolijoki “Niskavuori jaunā saimniece” (2007) * ''Paulīne'' — L. Stumbre “Smiltāju mantinieki” (2008) * ''Laura'' — I. Ābele “Jasmīns. Pārdaugava” (2012) == Filmogrāfija == * 1983 — [[Šāviens mežā]] — ''Ieva'' * 1984 — [[Kad bremzes netur]] — ''izmeklētāja'' * 1985 — [[Tikšanās uz Piena Ceļa]] — ''Astra'' * 1985 — [[Spēle notiks tik un tā]] — ''Helēna'' * 1987 — Krimā ne vienmēr ir vasara (Odesas kinostudija) — ''Aleksandra Fjodorovna'' * 1988 — [[Māja bez izejas]] — ''Jana'' * 1988 — [[Sižeta pagrieziens]] — ''epizodē'' * 1988 — Nāru sēkļi ("Tallinfilm") — ''Valborga'' * 1989 — Endhausas mīkla ("Mosfiļm" studija "Krug") — ''Frederika Raisa'' * 1989 — [[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]] — ''Moda'' * 1990 — Starpnieks (M. Gorkija kinostudija) — ''doktore'' * 1991 — [[Kanta kaps]] — ''Kanta atraitne'' * 1991 — Volkodav ("Mosfiļm") — ''Viktorija Žuravļova'' * 1992 — Austrumu meistars (Krievija) * 1992 — Iepriekš samaksāts (Ukraina) * 1993 — [[Varmācības meditācija]] — ''sekretāre'' * 1994 — Velna pievilcība (Krievija) * 1996 — [[Anna (filma)|Anna]] * 1996 — [[Pūķa ola. Sātanisks stāsts (filma)|Pūķa ola. Sātanisks stāsts]] — ''Ieva Lakstīgala'' * 1997 — Velnišķīgie (Krievija) * 1998 — [[Tumsas puķe]] (TV seriāls) — ''Zigrīda'' * 2002 — [[Sauja ložu]] — ''epizodē'' * 2007 — [[Rīgas sargi]] — ''Justīne'' * 2007 — [[Riebums (2007. gada filma)|Riebums]] * 2008 — [[Akmeņi (filma)|Akmeņi]] — ''vijolnieka māte'' * 2008 — [[Sonāte (filma)|Sonāte]] * 2008 — Eņģeļa spārni (Krievija) — ''Anastasija Andrejevna'' * 2008 — Attālinātās sekas (Ukraina) — ''Irina Sergejevna'' * 2011 — Pēdējais postenis. Turpinājums (Krievija, Ukraina) (TV seriāls) — ''Ināra Baušķenieks'' * 2012 — Dzīves noteikumi (Krievija) (TV seriāls) — ''Aleksandra Žukova'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120711093757/http://www.teatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/inara-slucka Nacionālais teātris] * [https://web.archive.org/web/20121206043452/http://www.opera.lv/lv/opera/makslinieki/izrazu-veidotaji/rezisori/inara-slucka Nacionālā opera] * [https://web.archive.org/web/20120604163435/http://www.kinoskola.lv/lat/kinoskola/lektori_un_vieslektori/?lector=6 Kinoskola] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Slucka, Ināra}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] pukme1d3rmjakjv5pn5h89g2dgav7ai Latvijas Jaunzemnieku savienība 0 210109 3668876 3285681 2022-08-10T13:43:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Latvijas Jaunzemnieku savienība |leader = [[Oto Nonācs]] |foundation = |dissolution = |ideology = [[Agrārisms]] |position = [[labēja politika|labēja]] |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} [[Attēls:Jaunzemnieku savienības vēlēšanu plakāts.jpg|thumb|240px|Jaunzemnieku savienības vēlēšanu plakāts.]] '''Latvijas Jaunzemnieku savienība''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. To vadīja [[Oto Nonācs]]. Jaunzemnieku savienības biedri tika ievēlēti [[1. Saeima|1.]] un [[2. Saeima|2. Saeimā]]. [[1928]]. gadā tā rosināja apvienoties ar [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija|Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partiju]], taču Jaunsaimnieku partijas vadība priekšlikumu noraidīja, pamatojot to ar jaunzemnieku biežo sadarbību ar [[LSDSP]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunzemnieki grib apvienoties ar jaunsaimniekiem | publisher = Pirmdienas Rīts | date = 1928. gada 12. martā | accessdate = 2012. gada 30. decembrī }}</ref> [[3. Saeima]]s vēlēšanās tā paša gada oktobrī neviens no partijas biedriem netika ievēlēts. Daudzi partiju pameta, lai pievienotos Jaunsaimnieku partijai,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kā jaunsaimnieku domā slimo Ilūkstes apriņķi izārstēt | publisher = Latgales Ziņas | date = 1932. gada 11. martā | accessdate = 2012. gada 30. decembrī }}</ref> bet viens no prominentākajiem<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pilsoniskās vidus partijas | publisher = Domas | date = 1931. gada oktobrī | accessdate = 2012. gada 30. decembrī }}</ref> partijas pārstāvjiem — [[Kristaps Bahmanis]] — pievienojās [[Progresīvā apvienība|Progresīvajai apvienībai]]. Partiju Ministru kabinetā ir pārstāvējuši [[Ernests Bauers]], [[Markuss Gailītis]] un [[Arnolds Mitulis]]. Visi trīs bija [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 1,9 | 3 |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 2,2 | 3 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | 0 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] 1ru0k6nmda1mwzasnk6w09ko2q1ucr3 Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija 0 215479 3669030 3499514 2022-08-10T20:05:26Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country=Sweden |colorcode = #ff0000 |name = Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija |name_native = Sveriges socialdemokratiska arbetareparti |logo = [[Attēls:Socialdemokraterna.png|150px]] |leader = [[Magdalēna Andešone]] |secretary_general = Tūbiass Baudīns |foundation = 1889 |headquarters = Sveavägen 68, [[Stokholma]] |ideology = [[sociāldemokrātija]] |position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisā]] |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |youth_wing = |student_wing = |international= [[Sociālistiskā Internacionāle]] |affiliation1_title = |affiliation1 = |european= |europarl = [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse]] |colours = Sarkana |membership = 105 626 |membership_year = 2011 |website = {{url|http://www.socialdemokraterna.se/}} }} '''Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''' ({{val|sv|Sveriges socialdemokratiska arbetareparti}}) ir vecākā un lielākā [[politiskā partija]] [[Zviedrija|Zviedrijā]]. == Vēsture == Partija tika dibināta 1889. gadā. Sekojot citu valstu paraugam, tā pieņēma programmu, kas balstīta uz [[marksisms|marksistisko]] šķiru cīņas mācību. Partija par mērķi izvirzīja strādnieku šķiras atbrīvošanu ar sociālistiskas revolūcijas palīdzību. Tomēr jau pirmā priekšsēdētāja Jalmara Brantinga laikā partija atteicās no kategoriskas revolūcijas mācības, priekšplānā izvirzot mērķi sociālistiskas sabiedrības izveidošanu pakāpenisku reformu ceļā. Ne visi atbalstīja reformu ceļa izvēli. Jau 20. gadsimta pirmajos gados partijas iekšienē izveidojās opozīcija, kura 1917. gadā atdalījās no partijas un izveidoja Kreiso sociālistu partiju, kuru pēc diviem gadiem pārdēvēja par Zviedrijas komunistisko partiju.<ref>Sepo Hentile, Kristians Krecls, Panu Pulma. Ziemeļvalstu vēsture. Nordik. Rīga. 2005. {{ISBN|9984-751-83-X}} 204. lpp.</ref> No 1930. līdz 1990. gadam Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija visās [[Riksdags|Riksdaga]] vēlēšanās saņēma 40-55% balsu, tādējādi tā ir viena no visveiksmīgākajām politiskajām partijām pasaules demokrātisko vēlēšanu vēsturē. Sociāldemokrāti ir veidojuši lielāko daļu Zviedrijas demokrātiskā perioda valdību un bijuši pie varas nepārtraukti no 1936. līdz 1976. gadam. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] c8x962qxz9usan6fyzqomauqzgbyf5d Wikimania 0 218425 3669100 3494494 2022-08-11T07:31:12Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Wikimania.png|thumb|''Wikimania'' logo]] '''''Wikimania''''' ir ikgadēja starptautiska [[konference]] ''[[Wikimedia Foundation]]'' uzturēto projektu lietotājiem (tādiem kā [[Vikipēdija]] un citi līdzīgie projekti). Prezentāciju un diskusiju tēmas iekļauj ''Wikimedia Foundation'' projektus, citus viki projektus, [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] programmatūru, brīvas zināšanas un brīvu saturu, kā arī dažādus sociālos un tehniskos šo tēmu aspektus. Kopš 2011. gada tradicionāli ''Wikimania'' laikā tiek paziņots apbalvojuma "[[Gada vikipēdietis]]" saņēmējs. Nākamā ''Wikimania'' konference paredzēta kā virtuāls pasākums 2021. gadā. Sākotnēji tā bija plānota 2020. gada augustā [[Bangkoka|Bangkokā]], [[Taizeme|Taizemē]], taču globālās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelta un vēlāk atcelta. == Pārskats == {| class="wikitable sortable" |+ Konferences ! Konference ! Datums ! Vieta ! Kontinents ! Apmeklējums ! Prezentāciju arhīvs |- | [[:wm2005:|2005]] | data-sort-value="08-05" | 5.-7. augusts | {{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]] | data-sort-value="0380" | 380<ref name=mania05>[//wikimania2005.wikimedia.org/wiki/Main_Page Main Page — Wikimania 2005]. wikimedia.org</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2005 presentations|prezentācijas, video]] |- | [[:wm2006:|2006]] | data-sort-value="08-04" | 4.—6. augusts | {{vieta|ASV|Keimbridža}} | [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļamerika]] | data-sort-value="0400" | 400<ref name=attendees2006>[http://www.nytimes.com/2006/08/07/technology/07wiki.html?ex=1312603200&en=c7f5a3bc5ad54239&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss The Many Voices of Wikipedia, Heard in One Place]. [[The New York Times]], August 7, 2006.</ref> | [//wikimania2006.wikimedia.org/wiki/Proceedings:Index prezentācijas un dokumenti], [//wikimania2006.wikimedia.org/wiki/Archives video] |- | [[:wm2007:|2007]] | data-sort-value="08-03" | 3.—5. augusts | {{vieta|Ķīnas Republika|Taibei}} | [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]] | data-sort-value="0440" | 440<ref name=NYT>[http://bits.blogs.nytimes.com/2007/08/03/in-taipei-wikipedians-talk-of-fundraising-and-wikiwars/ "In Taipei, Wikipedians Talk Wiki Fatigue, Wikiwars and Wiki Bucks"]. ''[[The New York Times]]''. Noam Cohen, Saul Hansell (ed). August 3, 2007.</ref> | [[:commons:Wikimania 2007|Commons galerija]] |- | [[:wm2008:|2008]] | data-sort-value="07-17" | 17.—19. jūlijs | {{vieta|Ēģipte|Aleksandrija}} | [[Attēls:Location of Africa.svg|100px|Āfrika]] | data-sort-value="0650" | 650<ref name = WSJ-Egypt>James Gleick, [http://online.wsj.com/article/SB121815517776622597.html?mod=googlewsj Wikipedians Leave Cyberspace, Meet in Egypt], [[Wall Street Journal]], August 8, 2008.</ref> | [https://web.archive.org/web/20110206173303/http://corp.kaltura.com/devwiki/index.php/Wikimania_Sessions kopsavilkums], [//wikimania2008.wikimedia.org/wiki/Presentations przentācijas],[//wikimania2008.wikimedia.org/wiki/Schedule#Discussion_pages.2C_slides_and_video_recordings video] |- | [[:wm2009:|2009]] | data-sort-value="08-26" | 26.—28. augusts | {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}} | [[Attēls:Location of South America.svg|100px|Dienvidamerika]] | data-sort-value="0559" | 559<ref name=meta>[//meta.wikimedia.org/Wikimania#Wikimania 2009 Wikimedia.org]</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2009 presentations|prezentācijas, video]] |- | [[:wm2010:|2010]] | data-sort-value="07-09" | 9.—11. jūlijs | {{vieta|Polija|Gdaņska}} | [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]] | data-sort-value="0500" | ap 500<ref>[//wikimania2010.wikimedia.org/wiki/Attendees/en Wikimania 2010 site — Attendees]. wikimedia.org.</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2010 presentation slides|prezentācijas]] |- | [[:wm2011:|2011]] | data-sort-value="08-04" | 4.—7. augusts | {{vieta|Izraēla|Haifa}} | [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]] | data-sort-value="0720" | 720<ref name="Wikimania 2011 in Haifa">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.israelij.com/189892/WIKIMANIA2011 |title=Wikimania 2011 in Haifa |access-date={{dat|2014|08|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100707090004/http://wikimania2011.wikimedia.org/ |archivedate={{dat|2010|07|07||bez}} }}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2011 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/WikimediaIL video] |- | [[:wm2012:|2012]] | data-sort-value="07-12" | 12.—15. jūlijs | {{vieta|ASV|Vašingtona}} | [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļamerika]] | data-sort-value="1400" | 1400<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Annual Report for Fiscal Year 2011–12|url=http://wikimediadc.org/wiki/Annual_report_(2011%E2%80%932012)|publisher=WikimediaDC|accessdate=30 April 2013}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Wikimania 2012|url=http://www.groundreport.com/Media_and_Tech/Wikimania-2012/2947112|publisher=groundreport|accessdate=30 April 2013|archive-date={{dat|2013|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130606070939/http://www.groundreport.com/Media_and_Tech/Wikimania-2012/2947112}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2012 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/wikimediadc video] |- | [[:wm2013:|2013]] | data-sort-value="08-07" | 7.—11. augusts | {{vieta|Honkonga}} | [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]] | data-sort-value="0700" | 700<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimania-l/2013-September/005337.html|title=Re: [Wikimania-l] 2013 attendance figures? - Wikimania-l - lists.wikimedia.org}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2013 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/WikimediaHK video] |- | [[:wm2014:|2014]] | data-sort-value="08-06" | 6.—10. augusts | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]] | 1762<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimania-l/2014-September/006375.html|title=[Wikimania-l] Wikimania 2014|work=wikimedia.org|accessdate=March 29, 2015}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2014 presentations|prezentācijas]], [[wm2014:Videos|video]] |- | [[:wm2015:|2015]] | data-sort-value="07-15" | 15.—19. jūlijs | {{vieta|Meksika|Mehiko}} | [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļmerika]] | 800{{fact}} | [[:commons:Category:Wikimania 2015 presentations|prezentācijas]], [[:commons:Category:Wikimania 2015 videos|video]] |- | [[:wm2016:|2016]] | data-sort-value="06-22" | 22.—26. jūnijs | {{vieta|Itālija|Esīno Lario}} | [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]] | 1200<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.laprovinciadilecco.it/stories/lago/il-bilancio-di-wikimania-a-esino-oltre-1200-presenze-di-70-nazioni_1189866_11/ | title=Il bilancio di Wikimania a Esino: Oltre 1200 presenze, di 70 nazioni | accessdate=28 June 2016 | date=27 June 2016 | work=La Provincia di Lecco | language=Italian}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2016 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2016 videos|video]] |- | [[:wm2017:|2017]] | data-sort-value="08-11" | 11.—13. augusts | {{vieta|Kanāda|Monreāla}} | [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļmerika]] | 1000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://montrealgazette.com/news/local-news/wikipedia-founder-kicks-off-montreal-wikimania-by-urging-net-neutrality|title=Wikipedia founder kicks off Montreal Wikimania by urging net neutrality {{!}} Montreal Gazette|last=August 11|first=The Canadian Press Updated:|last2=2017|access-date=2019-03-05|date=2017-08-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/news/3663977/wikipedia-conference-comes-to-montreal-for-first-time/|title=Wikipedia conference comes to Montreal for first time - Montreal {{!}} Globalnews.ca|website=globalnews.ca|access-date=2019-03-05|date=2017-08-11|language=en}}</ref> | [[c:Category:Wikimania 2017 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2017 - videos|video]] |- |[[wm2018:|2018]] | data-sort-value="07-18" | 18.—22. jūlijs |{{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}} |[[Attēls:Location of Africa.svg|100px|Āfrika]] | data-sort-value="0700" | vairāk nekā 700<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iol.co.za/business-report/technology/wikimania2018-conference-one-on-one-with-wikipedia-founder-jimmy-wales-16191934|title=#Wikimania2018 Conference: One on one with Wikipedia Founder Jimmy Wales {{!}} IOL Business Report|website=www.iol.co.za|access-date=2019-03-05|language=en}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2018 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2018 - videos|video]] |- |[https://wikimania2019.wikimedia.org/wiki/ 2019] |14.—18. augusts |{{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |[[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]] | data-sort-value="0700" | vairāk nekā 800<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/technology/2019/08/wikimania-wikipedia-conference-human-rights-goals.html|title=Wikipedia’s Parent Organization Wants to Save the World|first=Stephen|last=Harrison|date=2019. gada 16. aug.|website=Slate Magazine}}</ref> | [[:commons:Category:Wikimania 2019 presentations|prezentācijas]] |- | colspan="6" | {{center|Wikimania nenotika globālās [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ}} |- |[[:wikimania:2021:Wikimania|2021]] | 13.—17. augusts | [[Virtuālā vide]] | | | |- |2022 |11.—14. augusts |[[Virtuālā vide]] | | | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * [[meta:Wikimania|Wikimania]] ''Meta-Wiki'', Wikimedia projektu koordinācijas viki * [https://web.archive.org/web/20080821111116/http://www.kaltura.com/devwiki/index.php/Wikimania_Sessions Wikimania sesiju video Kaltura viki] {{Wikimedia Foundation}} [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:Wikimedia Foundation]] j56pet75s2qhm5m8hbve41pzbzs0xo2 Veidne:Zviedrijas hokeja līga 10 224487 3669147 3478792 2022-08-11T11:41:50Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Zviedrijas hokeja līga |title = [[Zviedrijas hokeja līga]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * '''Komandas''' * [[Brynäs IF]] * [[Frölunda HC]] * [[Färjestad BK]] * [[HV71]] * [[IK Oskarshamn]] * [[Leksands IF]] * [[Linköpings HC]] * [[Luleå HF]] * [[Malmes "Redhawks"|Malmö Redhawks]] * [[Rögle BK]] * [[Šellefteo AIK]] * [[Timrå IK]] * [[Växjö Lakers]] * [[Örebro HK]] |list2 = * '''Individuālie apbalvojumi''' * ''[[Guldhjälmen]]'' * ''[[Guldpucken]]'' * [[Honkena balva]] * [[Hokana Loba balva]] * [[Salminga balva]] * [[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Labākā debitanta balva]] * [[Stefana Līva balva]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Hokeja veidnes|Zviedrija]]</noinclude> 446z0uim884lpuzyx8ip4twy1rbe9m1 Leksands IF 0 224494 3669160 3496322 2022-08-11T11:55:00Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = | bg_color = | team = Leksands IF | logo = Leksands_IF.png | logosize = 150px | city = {{vieta|Zviedrija|Leksanda}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1938 | arena = ''[[Tegera Arena]]'' | colors = {{color box|white}} {{color box|blue}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Ulfs Samuelsons]] | coach2 = | GM = | media = | affiliates = }} '''''Leksands IF''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Leksanda|Leksandā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1938]]. gadā. Savulaik četras reizes komanda izcīnījusi arī [[Zviedrija]]s čempiones titulu, pēdējo reizi to paveicot [[1975]]. gadā. Pēdējās sezonās komanda bieži rotē starp [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgu]] (SHL) un ''[[HockeyAllsvenskan|Allsvenskan]]''. 2017. gadā tika pazemināta uz ''Allsvenskan'', taču 2019. gadā atgriezās Zviedrijas hokeja līgā. 2000.—01. gada sezonā komandas sastāvā spēlēja [[Viktors Ignatjevs]] un [[Sergejs Naumovs]], savukārt 2003.—04. gada sezonā divas spēles Leksands IF rindās aizvadīja arī [[Aleksandrs Semjonovs]]. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2020|2|18||bez}}'' === Vārtsargi === * 30 {{flaga|Somija}} [[Janne Juvonens]] * 33 {{Flaga|Zviedrija}} [[Aksels Brage]] === Aizsargi === * {{0}}7 {{Flaga|Zviedrija}} [[Lukass Nordseters]] * {{0}}8 {{Flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]] * 10 {{Flaga|Zviedrija}} [[Johans Fransons]] * 16 {{Flaga|Zviedrija}} [[Daniels Gunnarsons]] * 20 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Kārlsons]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Geransons]] * 34 {{Flaga|USA}} [[Filips Samuelsons]] * 55 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jonass Anelēvs]] === Uzbrucēji === * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Markuss Karlbergs]] * 11 {{Flaga|Zviedrija}} [[Martins Kārlsons]] ([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]]) * 12 {{Flaga|Zviedrija}} [[Frēdriks Fošbergs]] * 13 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jons Knuts]] * 14 {{Flaga|Zviedrija}} [[Oskars Langs]] * 17 {{Flaga|Zviedrija}} [[Daniels Olsons Trkulja]] * 21 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Ritola]] * 22 {{Flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Venstrēms]] * 23 {{Flaga|Zviedrija}} [[Andrē Hults]] * 24 {{Flaga|NOR}} [[Tomass Valkve Olsens]] * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Pēšons]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Patriks Zakrisons]] * 27 {{Flaga|SVK}} [[Mareks Hrivīks]] * 77 {{Flaga|CAN}} [[Spensers Ebots]] * {{0}}{{0}} {{Flaga|CAN}} [[Mets Keirijs]] == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Oke Lasass]] — 1956 ** [[Nise Nilsons]] — 1966 ** [[Larss Ēriks Sjēbergs]] — 1969 ** [[Tomijs Abrahamsons]] — 1973 ** [[Kristers Abrahamsons]] — 1974 ** [[Tomass Jonsons]] — 1995 ** [[Jonass Bergkvists]] — 1996 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Pelle Eklunds]] — 1995 ** [[Mareks Hrivīks]] — 2021 ** [[Makss Verono]] — 2022 * '''[[Hokana Loba balva]]''' ** [[Makss Verono]] — 2022 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Deivids Itfelds]] — 1999 == Ārējās saites == {{Commonscat|Leksands IF}} * [https://web.archive.org/web/20200622020111/https://www.leksandsif.se/ Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130520113755/http://www.eliteprospects.com/team.php?team=28 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] e0oresmds7bfkjkmyzakhnvsumx9dse 3669164 3669160 2022-08-11T11:58:06Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = | bg_color = | team = Leksands IF | logo = Leksands_IF.png | logosize = 150px | city = {{vieta|Zviedrija|Leksanda}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1938 | arena = ''[[Tegera Arena]]'' | colors = {{color box|white}} {{color box|blue}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Ulfs Samuelsons]] | coach2 = | GM = | media = | affiliates = }} '''''Leksands IF''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Leksanda|Leksandā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1938]]. gadā. Savulaik četras reizes komanda izcīnījusi arī [[Zviedrija]]s čempiones titulu, pēdējo reizi to paveicot [[1975]]. gadā. Pēdējās sezonās komanda bieži rotē starp [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgu]] (SHL) un ''[[HockeyAllsvenskan|Allsvenskan]]''. 2017. gadā tika pazemināta uz ''Allsvenskan'', taču 2019. gadā atgriezās Zviedrijas hokeja līgā. 2000.—01. gada sezonā komandas sastāvā spēlēja [[Viktors Ignatjevs]] un [[Sergejs Naumovs]], savukārt 2003.—04. gada sezonā divas spēles Leksands IF rindās aizvadīja arī [[Aleksandrs Semjonovs]]. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === ''{{Dat|2020|2|18||bez}}'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|Somija}} [[Janne Juvonens]] * 33 {{Flaga|Zviedrija}} [[Aksels Brage]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}7 {{Flaga|Zviedrija}} [[Lukass Nordseters]] * {{0}}8 {{Flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]] * 10 {{Flaga|Zviedrija}} [[Johans Fransons]] * 16 {{Flaga|Zviedrija}} [[Daniels Gunnarsons]] * 20 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Kārlsons]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Geransons]] * 34 {{Flaga|USA}} [[Filips Samuelsons]] * 55 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jonass Anelēvs]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Markuss Karlbergs]] * 11 {{Flaga|Zviedrija}} [[Martins Kārlsons]] ([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]]) * 12 {{Flaga|Zviedrija}} [[Frēdriks Fošbergs]] * 13 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jons Knuts]] * 14 {{Flaga|Zviedrija}} [[Oskars Langs]] * 17 {{Flaga|Zviedrija}} [[Daniels Olsons Trkulja]] * 21 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Ritola]] * 22 {{Flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Venstrēms]] * 23 {{Flaga|Zviedrija}} [[Andrē Hults]] * 24 {{Flaga|NOR}} [[Tomass Valkve Olsens]] * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Pēšons]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Patriks Zakrisons]] * 27 {{Flaga|SVK}} [[Mareks Hrivīks]] * 77 {{Flaga|CAN}} [[Spensers Ebots]] * {{0}}{{0}} {{Flaga|CAN}} [[Mets Keirijs]] === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Oke Lasass]] — 1956 ** [[Nise Nilsons]] — 1966 ** [[Larss Ēriks Sjēbergs]] — 1969 ** [[Tomijs Abrahamsons]] — 1973 ** [[Kristers Abrahamsons]] — 1974 ** [[Tomass Jonsons]] — 1995 ** [[Jonass Bergkvists]] — 1996 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Pelle Eklunds]] — 1995 ** [[Mareks Hrivīks]] — 2021 ** [[Makss Verono]] — 2022 * '''[[Hokana Loba balva]]''' ** [[Makss Verono]] — 2022 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Deivids Itfelds]] — 1999 == Ārējās saites == {{Commonscat|Leksands IF}} * [https://web.archive.org/web/20200622020111/https://www.leksandsif.se/ Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130520113755/http://www.eliteprospects.com/team.php?team=28 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] lsbrex2a477xvi9xrno0srxujfp8vle Växjö Lakers 0 224497 3669162 3597034 2022-08-11T11:56:06Z Gragox 965 /* Līgas apbalvojumi */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F07F0F | team = Växjö Lakers | logo = Växjö_Lakers_new_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Vekše}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1997 | arena = ''[[Vida Arena]]'' | colors = {{colorbox|#002147}} {{colorbox|#F07F0F}} {{colorbox|white}} | owner = | coach = [[Sāms Hallams]] | coach2 = | GM = [[Henriks Evertsons]] | media = | affiliates = }} '''Växjö Lakers''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Vekše|Vekšē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1997]]. gadā. Zviedrijas hokeja līgā "Lakers" spēlē kopš 2011. gada. 2015. un 2018. gadā komanda izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2020|9|11||bez}}'' === Vārtsargi === * 30 {{Flaga|SWE}} [[Viktors Fasts]] * 31 {{Flaga|SWE}} [[Ēriks Kelgrēns]] === Aizsargi === * {{0}}4 {{Flaga|SWE}} [[Tims Ēriksons]] * {{0}}5 {{flaga|FIN}} [[Jūso Vainio]] * {{0}}7 {{Flaga|SWE}} [[Hārdijs Hemens Aktels]] * 11 {{flaga|FIN}} [[Ilari Melarts]] * 25 {{Flaga|SWE}} [[Līnuss Nesens]] * 44 {{Flaga|SWE}} [[Peters Andersons]] * 55 {{flaga|FIN}} [[Mīka Koivisto]] * 94 {{Flaga|SWE}} [[Jūels Persons]] * {{0}}{{0}} {{flaga|FIN}} [[Tēmu Eronens]] === Uzbrucēji === * {{0}}9 {{Flaga|SWE}} [[Markuss Dāvidsons]] * 10 {{Flaga|SWE}} [[Rihards Gunge]] * 13 {{flaga|USA}} [[Džeks Drurijs]] * 14 {{Flaga|SWE}} [[Emils Petešons]] * 17 {{Flaga|SWE}} [[Emils Forslunds]] * 18 {{Flaga|SWE}} [[Markuss Silvegords]] * 22 {{Flaga|SWE}} [[Jakubs Forsbaka Karlsons]] * 27 {{Flaga|SWE}} [[Martins Lundbergs]] * 29 {{Flaga|SWE}} [[Pontuss Holmbergs]] * 41 {{Flaga|SWE}} [[Ludvigs Nilsons]] * 60 {{Flaga|SWE}} [[Ēriks Josefsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 81 {{Flaga|SWE}} [[Frēdriks Karlstrēms]] * 87 {{Flaga|SWE}} [[Roberts Rosens]] === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Eliass Petešons]] — 2018 * '''''[[Honkena balva]]''''' ** [[Viktors Fasts]] — 2018 ** [[Viktors Fasts]] — 2021 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Eliass Petešons]] — 2018 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.vaxjolakers.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=339 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] 12oasaoaa237yxiixlifymzo9798u32 Örebro HK 0 224501 3669149 3301343 2022-08-11T11:43:39Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #9F020B | team = Örebro HK | logo = Örebro_HK.png | logosize = 150px | city = {{vieta|Zviedrija|Erebrū}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1990 | arena = ''[[Behrn Arena]]'' | colors = {{colorbox|white}} {{colorbox|#9F020B}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Niklass Ēriksons]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Stefans Bengcens]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Rodrigo Ābols]] | media = | affiliates = }} '''''Örebro HK''''' ir [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Erebrū]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1990]]. gadā. Zviedrijas hokeja līgā komanda spēlē kopš [[2013]]. gada. No [[2017]]. līdz [[2019]]. gadam komandas rindās spēlēja latviešu uzbrucējs [[Rodrigo Ābols]]. 2003.—04. gada sezonā, komandai spēlējot ''[[Allsvenskan hokeja līga|Allsvenskan]]'', tās sastāvā bija arī [[Georgijs Pujacs]]. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2020|9|11||bez}}'' === Vārtsargi === * {{0}}1 {{Flaga|SWE}} [[Jonass Enrots]] * 31 {{flaga|NOR}} [[Jonass Arncens]] === Aizsargi === * {{0}}2 {{flaga|FIN}} [[Rasmuss Risanens]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}5 {{Flaga|SWE}} [[Gustavs Bakstrēms]] * {{0}}6 {{flaga|SWE}} [[Stefans Varjs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 16 {{flaga|SWE}} [[Lukass Pilo]] * 22 {{flaga|SWE}} [[Jonatans Andersons]] * 42 {{flaga|FIN}} [[Robins Salo]] * 51 {{flaga|FIN}} [[Kristians Nekive]] * 74 {{flaga|USA}} [[Niks Eberts]] === Uzbrucēji === * 12 {{flaga|SWE}} [[Makss Lindholms]] * 18 {{flaga|LAT}} [[Rodrigo Ābols]] * 19 {{flaga|SWE}} [[Daniels Muzito Bagenda]] * 21 {{flaga|SWE}} [[Līnuss Ēbergs]] * 29 {{flaga|SWE}} [[Ludvigs Rensfelds]] * 33 {{flaga|SWE}} [[Kristofers Mastomeki]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 36 {{flaga|SWE}} [[Emils Larsons]] * 37 {{flaga|SWE}} [[Glens Gustafsons]] * 62 {{flaga|FIN}} [[Roberts Leino]] * 71 {{flaga|CRO}} [[Borna Renduličs]] * 73 {{flaga|SWE}} [[Olivers Eklinds]] * 86 {{flaga|SWE}} [[Matiass Brome]] * 88 {{flaga|FIN}} [[Jonass Rasks]] * 96 {{flaga|SWE}} [[Robins Kovacs]] == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Örebro HK spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Dereks Raiens]] — 2015 == Ārējās saites == {{Commonscat|Örebro HK}} * [http://www.orebrohockey.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/36/orebro-hk Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] t7s332z4gx60e1w0pdds8mosca81xsp 3669163 3669149 2022-08-11T11:57:04Z Gragox 965 /* Līgas apbalvojumi */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #9F020B | team = Örebro HK | logo = Örebro_HK.png | logosize = 150px | city = {{vieta|Zviedrija|Erebrū}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1990 | arena = ''[[Behrn Arena]]'' | colors = {{colorbox|white}} {{colorbox|#9F020B}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Niklass Ēriksons]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Stefans Bengcens]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Rodrigo Ābols]] | media = | affiliates = }} '''''Örebro HK''''' ir [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Erebrū]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1990]]. gadā. Zviedrijas hokeja līgā komanda spēlē kopš [[2013]]. gada. No [[2017]]. līdz [[2019]]. gadam komandas rindās spēlēja latviešu uzbrucējs [[Rodrigo Ābols]]. 2003.—04. gada sezonā, komandai spēlējot ''[[Allsvenskan hokeja līga|Allsvenskan]]'', tās sastāvā bija arī [[Georgijs Pujacs]]. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2020|9|11||bez}}'' === Vārtsargi === * {{0}}1 {{Flaga|SWE}} [[Jonass Enrots]] * 31 {{flaga|NOR}} [[Jonass Arncens]] === Aizsargi === * {{0}}2 {{flaga|FIN}} [[Rasmuss Risanens]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}5 {{Flaga|SWE}} [[Gustavs Bakstrēms]] * {{0}}6 {{flaga|SWE}} [[Stefans Varjs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 16 {{flaga|SWE}} [[Lukass Pilo]] * 22 {{flaga|SWE}} [[Jonatans Andersons]] * 42 {{flaga|FIN}} [[Robins Salo]] * 51 {{flaga|FIN}} [[Kristians Nekive]] * 74 {{flaga|USA}} [[Niks Eberts]] === Uzbrucēji === * 12 {{flaga|SWE}} [[Makss Lindholms]] * 18 {{flaga|LAT}} [[Rodrigo Ābols]] * 19 {{flaga|SWE}} [[Daniels Muzito Bagenda]] * 21 {{flaga|SWE}} [[Līnuss Ēbergs]] * 29 {{flaga|SWE}} [[Ludvigs Rensfelds]] * 33 {{flaga|SWE}} [[Kristofers Mastomeki]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 36 {{flaga|SWE}} [[Emils Larsons]] * 37 {{flaga|SWE}} [[Glens Gustafsons]] * 62 {{flaga|FIN}} [[Roberts Leino]] * 71 {{flaga|CRO}} [[Borna Renduličs]] * 73 {{flaga|SWE}} [[Olivers Eklinds]] * 86 {{flaga|SWE}} [[Matiass Brome]] * 88 {{flaga|FIN}} [[Jonass Rasks]] * 96 {{flaga|SWE}} [[Robins Kovacs]] == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Örebro HK spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Dereks Raiens]] — 2015 * '''[[Honkena balva]]''' ** [[Jonass Enrots]] — 2022 == Ārējās saites == {{Commonscat|Örebro HK}} * [http://www.orebrohockey.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/36/orebro-hk Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] 9g9cmllbds79de7wulf5jcy0xubwwip Djurgårdens IF 0 224514 3669151 3085886 2022-08-11T11:45:10Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | text_color = #d2b372 | bg_color = #007fc4 | team = ''Djurgårdens IF'' | logo = Djurgårdens_IF_Hockey_Logo.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | league = [[HockeyAllsvenskan]] | conference = | division = | founded = 1922 | arena = ''[[Hovet]]'' | colors = {{Color box|#FFFF00}} {{Color box|#FF3333}} {{Color box|#0066CC}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Tonijs Zābelss]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Čārlzs Berglunds]] | media = | affiliates = }} '''''Djurgårdens IF''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Z HockeyAllsvenskan]]. Klubs dibināts [[1922]]. gadā. Zviedrijas čempiones titulu Djurgårdens IF ir izcīnījusi 16 reizes, tādējādi būdama Zviedrijas titulētākā hokeja komanda. Pēdējo reizi komanda to paveica [[2001]]. gadā. 2001.—02. gada sezonā komandas rindās spēlēja [[Andrejs Ignatovičs]] un [[Sergejs Naumovs]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Djurgårdens IF spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Rolands Štolcs]] — 1959 ** [[Anderss Kallurs]] — 1979 ** [[Hokans Sēdergrēns]] — 1987 ** [[Kents Nilsons]] — 1989 ** [[Rolfs Ridervals]] — 1990 ** [[Mikaels Johansons]] — 2000 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Tomijs Sēderstrēms]] — 1998 ** [[Frēdriks Brembergs]] — 2007 ** [[Jakobs Josefsons]] — 2019 * '''''[[Hokana Loba balva]]''''' ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Tobijs Sēderstrēms]] — 1991 ** [[Pērs Eklunds]] — 1995 ** [[Mikaels Telkvists]] — 2000 ** [[Patriks Hērnkvists]] — 2007 ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Markuss Sorensens]] — 2015 ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 * '''[[Honkena balva]]''' ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Ādams Reideborns]] — 2019 == Ārējās saites == * [http://www.difhockey.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=3 Eliteprospects.com komandas lapa] {{Zviedrijas hokeja līga}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] 3l6wsobhphgz3qb8n08q7np5g4v7bj6 3669152 3669151 2022-08-11T11:45:20Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | text_color = #d2b372 | bg_color = #007fc4 | team = ''Djurgårdens IF'' | logo = Djurgårdens_IF_Hockey_Logo.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | league = [[HockeyAllsvenskan]] | conference = | division = | founded = 1922 | arena = ''[[Hovet]]'' | colors = {{Color box|#FFFF00}} {{Color box|#FF3333}} {{Color box|#0066CC}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Tonijs Zābelss]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Čārlzs Berglunds]] | media = | affiliates = }} '''''Djurgårdens IF''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[HockeyAllsvenskan]]. Klubs dibināts [[1922]]. gadā. Zviedrijas čempiones titulu Djurgårdens IF ir izcīnījusi 16 reizes, tādējādi būdama Zviedrijas titulētākā hokeja komanda. Pēdējo reizi komanda to paveica [[2001]]. gadā. 2001.—02. gada sezonā komandas rindās spēlēja [[Andrejs Ignatovičs]] un [[Sergejs Naumovs]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Djurgårdens IF spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Rolands Štolcs]] — 1959 ** [[Anderss Kallurs]] — 1979 ** [[Hokans Sēdergrēns]] — 1987 ** [[Kents Nilsons]] — 1989 ** [[Rolfs Ridervals]] — 1990 ** [[Mikaels Johansons]] — 2000 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Tomijs Sēderstrēms]] — 1998 ** [[Frēdriks Brembergs]] — 2007 ** [[Jakobs Josefsons]] — 2019 * '''''[[Hokana Loba balva]]''''' ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Tobijs Sēderstrēms]] — 1991 ** [[Pērs Eklunds]] — 1995 ** [[Mikaels Telkvists]] — 2000 ** [[Patriks Hērnkvists]] — 2007 ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Markuss Sorensens]] — 2015 ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 * '''[[Honkena balva]]''' ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Ādams Reideborns]] — 2019 == Ārējās saites == * [http://www.difhockey.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=3 Eliteprospects.com komandas lapa] {{Zviedrijas hokeja līga}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] eh8kmnyfla144kno92c5tmr26shx64d Indulis Ranka 0 224891 3668951 3351449 2022-08-10T16:17:00Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Indulis Ranka | image = | imagesize = | caption = | places = | nationality = [[Latvieši|Latvietis]] | field = [[tēlniecība]], [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | patrons = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | paraksts = | influenced by = | influenced = | teachers = | pupils = | birthname = | birthdate = {{dat|1934|4|15}} | location = {{vieta|Latvija|Jaungulbene}} | deathdate = {{mdv|2017|4|13|1934|4|15}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | famous works = [[Dainu kalns]] [[Turaida (ciems)|Turaidā]] }} '''Indulis Ojārs Ranka''' (dzimis {{dat|1934|4|15}} [[Jaungulbene|Jaungulbenē]],<ref name="lat">{{LAT e|4|895}}</ref> miris {{dat|2017|4|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]] un [[Glezniecība|gleznotājs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gadā [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. 1953. gadā absolvēja Rīgas mākslas vidusskolu, 1959. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļā.<ref name="lat" /> 1952. gadā sāka piedalīties izstādēs ar [[glezna|gleznām]] un [[grafika]]s darbiem, 1962. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Kopš 1966. gadā Ranka darbojās [[tēlniecība|tēlniecībā]], pārsvarā veidoja [[skulptūra]]s no [[granīts|granīta]], brīvdabas [[Izstāde|ekspozīcijas]], [[piemineklis|pieminekļus]], piemiņas skulptūras u.c. darbus, t. sk. [[Turaidas muzejrezervāts|Dainu kalnā]] un [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] esošās skulptūras. Publicēja rakstus par [[māksla|mākslu]].<ref name="lat" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1989), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1994), * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Rainis|Raiņa]] balva (1998).<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.indulisranka.com}} * [http://ww3.lza.lv/rankai.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131117065440/http://ww3.lza.lv/rankai.htm |date={{dat|2013|11|17||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ranka, Indulis}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]a 1893jeid27hqjw7f649064u1yzha2sn 3668973 3668951 2022-08-10T16:42:38Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Indulis Ranka | image = | imagesize = | caption = | places = | nationality = [[Latvieši|Latvietis]] | field = [[tēlniecība]], [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] | movement = | patrons = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | paraksts = | influenced by = | influenced = | teachers = | pupils = | birthname = | birthdate = {{dat|1934|4|15}} | location = {{vieta|Latvija|Jaungulbene}} | deathdate = {{mdv|2017|4|13|1934|4|15}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | famous works = [[Dainu kalns]] [[Turaida (ciems)|Turaidā]] }} '''Indulis Ojārs Ranka''' (dzimis {{dat|1934|4|15}} [[Jaungulbene|Jaungulbenē]],<ref name="lat">{{LAT e|4|895}}</ref> miris {{dat|2017|4|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]] un [[Glezniecība|gleznotājs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gadā [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. 1953. gadā absolvēja Rīgas mākslas vidusskolu, 1959. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļā.<ref name="lat" /> 1952. gadā sāka piedalīties izstādēs ar [[glezna|gleznām]] un [[grafika]]s darbiem, 1962. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Kopš 1966. gadā Ranka darbojās [[tēlniecība|tēlniecībā]], pārsvarā veidoja [[skulptūra]]s no [[granīts|granīta]], brīvdabas [[Izstāde|ekspozīcijas]], [[piemineklis|pieminekļus]], piemiņas skulptūras u.c. darbus, t. sk. [[Turaidas muzejrezervāts|Dainu kalnā]] un [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] esošās skulptūras. Publicēja rakstus par [[māksla|mākslu]].<ref name="lat" /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1989), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1994), * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Rainis|Raiņa]] balva (1998).<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.indulisranka.com}} * [http://ww3.lza.lv/rankai.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131117065440/http://ww3.lza.lv/rankai.htm |date={{dat|2013|11|17||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ranka, Indulis}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] gx5f3g5xgjcui9w3e1k2qcqj82sczqd Darela savvaļas parks 0 225994 3669011 3668593 2022-08-10T18:26:24Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā, un kopš tā laika zoodārzā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] hxsda3ung2aiqmo3knis4zg0atxokgx 3669024 3669011 2022-08-10T19:16:13Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā, un kopš tā laika zoodārzā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Džērsijas personāls izveidoja jaunu aizsargājamu areālu ap ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] puo5rs1w4cs34iweib9krqxd0l0ri8l 3669041 3669024 2022-08-10T20:56:28Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo vidi un turpināja sekmīgi vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 5t3gwx1erf0ayidqdk11gt7mai64773 3669042 3669041 2022-08-10T21:04:58Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja sekmīgi vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] iajcv08ikofaoh3nf9w0vpwcjsfn1pl Igaunijas Konservatīvā Tautas partija 0 227578 3668965 3450641 2022-08-10T16:28:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox_political_party |country = [[Igaunija]] |name = ''Eesti Konservatiivne Rahvaerakond'' |logo = [[Attēls:EKRE logo.png|150px]] |leader = [[Marts Helme]] |colorcode = #0077BD |headquarters = {{vieta|Igaunija|Tallina}} |foundation = {{dat|2012|3|24}} |ideology = [[nacionālisms]], [[konservatīvisms]] |position = [[Labēja politika|labēja]] |international = |merged = [[Igaunijas Tautas savienība]], [[Igaunijas Nacionālā kustība]] |european = |europarl = |colours = |seats1_title = [[Rīgikogu]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|19|101|hex=#0077BD}} |seats2_title = [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|1|7|hex=#0077BD}} |website = {{URL|http://ekre.ee}} |footnotes = {{ubl|[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums]]}} |flag = EKRE lipp.png }} '''Igaunijas Konservatīvā Tautas partija''' ({{val-et|Eesti Konservatiivne Rahvaerakond}}) ir [[nacionālisms|nacionālistu]] [[politiskā partija]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Tās vadītājs kopš 2013. gada ir [[Marts Helme]]. 2012. gada 24. martā [[Igaunijas Tautas savienība]] un [[Igaunijas Nacionāla kustība]] apvienojās, izveidojot Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju. == Ārējās saites == * [http://ekre.ee/ Konservatīvās Tautas partijas mājaslapa] [[Kategorija:Igaunijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] n0le54esrodfe9hb8wm7remmr3z198x Mazinieku partija 0 228928 3668869 3411727 2022-08-10T13:35:31Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Saeimā pārstāvētu partiju|Krievijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas mazinieku frakciju|Meņševiki}} {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Mazinieku partija |leader = [[Marģers Skujenieks]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = 1921. gada jūlijā |dissolution = 1929. gadā |ideology = [[sociāldemokrātija]] |position = [[kreisa politika|kreisa]] |footnotes = {{Unbulleted list|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} [[Attēls:Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts.jpg|thumb|240px|Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts.]] '''Mazinieku partija''' (oficiāli — '''Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija''') bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta 1921. gadā un likvidēta 1929. gadā. Partijas vienīgais vadītājs bija [[Marģers Skujenieks]]. Partija vairākkārt bija valdošajā koalīcijā, tās līderis Skujenieks vadīja Ministru kabinetu no 1926. līdz 1928. gadam. Partija tika izveidota 1921. gadā, daļai biedru pametot [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] (LSDSP). Gadu gaitā partijas biedri tika ievēlēti [[Saeima|Saeimā]], kā arī tās pārstāvji bija [[Valdība|valdībā]]. Daļa no Mazinieku partijas biedriem vēlāk atgriezās LSDSP. Tikmēr Mazinieku partija pakāpeniski atkāpās no [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskajām]] nostādnēm. Partija tika likvidēta kopsapulcē {{dat|1929|12|14||bez}}. Tās vadība izveidoja [[Progresīvā apvienība|Progresīvo jaunsaimnieku apvienību]] un aicināja Mazinieku partijas bijušos biedrus tai pievienoties.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mazinieku partija likvidējusies | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 17. decembrī | accessdate = 2013. gada 11. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1929n286%7carticle:DIVL145%7cquery:Mazinieku%20mazinieku%20mazinieku%20mazinieku%20Skujenieks%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1929n286%7carticle:DIVL145%7cquery:Mazinieku%20mazinieku%20mazinieku%20mazinieku%20Skujenieks%7cissueType:P }}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 6,3 | 7 |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 3,6 | 4 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 1,3 | 2 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] ox8uc11rq26vzrauac3878ezxsff7cp Ligers 0 233265 3668858 2401847 2022-08-10T13:06:07Z Aigars Ligers 108226 pievienots saturs wikitext text/x-wiki '''Ligers''' var būt: * [[Roberts Ligers]] — latviešu režisors un aktieris; * [[Ziedonis Ligers]] — latviešu etnogrāfs, jurists un mākslas vēsturnieks. * [[Aigars Ligers]] - latviešu aktieris; {{disambig}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0x8x0hf7i1y3oiiwuqq653cbgdhhnau Somijas sociāldemokrātiskā partija 0 234358 3668957 3637907 2022-08-10T16:22:07Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Finland |party_name = Somijas sociāldemokrātiskā partija |party_logo = [[Attēls:Social Democratic Party of Finland logo.svg|150px]] |colorcode = #E11931 |lang1 = somu valodā |name_lang1 = ''Suomen Sosialidemokraattinen Puolue'' |lang2 = zviedru valodā |name_lang2 = ''Finlands Socialdemokratiska Parti'' |leader = [[Sanna Marina]] |foundation = 1899. gadā | membership_year = 2011. gadā | membership = 50 000<ref name="kauppalehti.fi 2011" /> |european = ''[[Party of European Socialists]]'' |europarl = [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse]] |position = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] |ideology = [[Sociāldemokrātija]],<ref name="Nordsieck" /><br>[[Proeiropeisms]] |international = [[Sociālistiskā Internacionāle]],<br>Progresīvā alianse |affiliation1_title = Ziemeļvalstu filiāle |affiliation1 = ''[[SAMAK]]'' |student_wing = ''[[Social Democratic Students (Finland)|Social Democratic Students]]'' |youth_wing = ''[[Social Democratic Youth (Finland)|Social Democratic Youth]]'' |colours = [[Sarkanā krāsa|sarkanā]] |headquarters = [[Helsinki]], {{FIN}} |website = [http://www.sdp.fi/fi/ sdp.fi] |seats1_title = [[Eduskunta|Parlaments]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|35|200|hex=#E11931}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|13|hex=#E11931}} |seats3_title = Pašvaldības |seats3 = {{Infobox political party/seats|1696|8999|hex=#E11931}} }} '''Somijas sociāldemokrātiskā partija''' ({{val|fi|Suomen Sosialidemokraattinen Puolue}}, {{val|sv|Finlands Socialdemokratiska Parti}}, saīsinājumā '''SDP''') ir viena no četrām lielākajām [[politiskā partija|politiskajām partijām]] [[Somija|Somijā]]. Partija dibināta 1899. gadā. Kopš 2020. gada partijas priekšsēdētāja ir [[Sanna Marina]]. Partijai pēc 2011. gada vēlēšanām bija otra lielākā pārstāvniecība [[Eduskunta|Eduskuntā]] (parlamentā), bet 2014. gada vēlēšanās tā nokrita līdz 4. vietai (16,51 %). == Vēsture == {{nepilnīgs}} Partija dibināta 1899. gadā [[Turku]]. Sākotnējais tās nosaukums bija '''Somijas strādnieku partija''' ({{val|fi|Suomen työväenpuolue}}), bet 1903. gadā tā mainīja nosaukumu uz Somijas sociāldemokrātiskā partija. Tajā pašā gadā pieņemta partijas programma. [[1905. gada revolūcija]]s iespaidā partijā izveidojās kreisais spārns [[Irje Sirola|Irjes Sirolas]] un [[Oto Kūsinens|Oto Kūsinena]] vadībā. Kad 1907. gadā tika sasaukta Eduskunta, SDP pirmoreiz tika ievēlēta parlamentā. 1913. gadā sociāldemokrātu pārstāvis [[Oskari Tokoi]] tika ievēlēts par Eduskuntas priekšsēdētāju. 1917. gadā, kad parlamentā vairākumu ieguva sociāldemokrāti, [[Kullervo Manners]] kļuva par Eduskuntas priekšsēdētāju, bet Oskari Tokoi — [[Somijas Senāts|Somijas Senāta]] vadītāju. Kad Krievijas pagaidu valdība atlaida parlamentu un 1917. gada rudeņa Eduskuntas vēlēšanās SDP vairs nebija vairākumā, šķelšanās partijā pastiprinājās. Kreisais spārns ar [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] palīdzību organizēja sacelšanos, kas 1918. gadā pārauga [[Somijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. Daudzi SDP vadītāji kara laikā gāja bojā. Kad Baltie karā uzvarēja, uz Padomju Krieviju aizbēgušie partijas vadītāji 1918. gada augustā dibināja [[Somijas komunistiskā partija|Somijas komunistisko partiju]]. Pēc Pilsoņu kara Somijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskā]] partija tika reorganizēta, un par tās priekšsēdētāju kļuva [[Veine Tanners]]. 1919. gada vēlēšanās SDP Eduskuntā ieguva 80 vietas no 200. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="kauppalehti.fi 2011">{{Ziņu atsauce |title=Perussuomalaisilla hurja tahti: "Jäseniä tulee ovista ja ikkunoista" |first=Mikko |last=Niemelä |url=http://www.kauppalehti.fi/5/i/talous/uutiset/etusivu/uutinen.jsp?oid=20110364985&ext=rss |newspaper=[[Kauppalehti]] |date=2011-03-13 |accessdate=2013-10-04 |archive-date=2011-05-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110501210100/http://www.kauppalehti.fi/5/i/talous/uutiset/etusivu/uutinen.jsp?oid=20110364985&ext=rss }}</ref> <ref name="Nordsieck">[http://www.parties-and-elections.eu/finland.html Parties and Elections in Europe: The database about parliamentary elections and political parties in Europe, by Wolfram Nordsieck]</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Social Democratic Party of Finland|Somijas sociāldemokrātiskā partija}} * [http://www.sdp.fi/fi/ Partijas oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas sociāldemokrātiskā partija| ]] q62gxuw0g2va0mcpwkowhh5qx59wqlv Somijas komunistiskā partija 0 234370 3668961 2373263 2022-08-10T16:26:16Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Finland |party_name = Somijas komunistiskā partija |party_logo = [[Attēls:Suomen Kommunistisen Puolueen (1994) tunnus.png|100px]] |colorcode = red |lang1 = somiski |name_lang1 = Suomen Kommunistinen Puolue |lang2 = |name_lang2 = |leader = [[Juha-Peka Veisenens]] |foundation = 1918. gadā | membership_year = | membership = |european = |europarl = |position = [[Kreisa politika|kreisa]] |ideology = [[Marksisms-ļeņinisms]], [[eirokomunisms]] |international = [[Komunistiskā Internacionāle|Kominterne]] |affiliation1_title = |affiliation1 = |student_wing = |youth_wing = Somijas jauno komunistu līga |colours = [[Sarkanā krāsa|sarkanā]] |headquarters = [[Helsinki]], {{FIN}} |website = [http://www.skp.fi skp.fi] |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = }} '''Somijas komunistiskā partija''' ({{val-fi|Suomen Kommunistinen Puolue}}, {{val-sv|Finlands kommunistiska parti}}, saīsinājumā '''SKP''') ir [[Somija]]s [[politiskā partija|partija]], kas balstās uz [[komunisms|komunisma]] [[Ideoloģija|ideoloģiju]]. Tā dibināta 1918. gadā [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijā]] un Somijā bija nelegāla līdz 1944. gadam. 1992. gadā SKP likvidēta, bet 1997. gadā ar šādu nosaukumu reģistrēta jauna partija, kas izveidojās no 1980. gados no SKP izslēgtās opozīcijas. Kopš 2013. gada partijas priekšsēdētājs ir [[Juha Peka Veisenens]]. SKP 2011. gada vēlēšanās ieguva 0,3% balsu un nav pārstāvēta [[Eduskunta|Eduskuntā]]. == Vēsture == 1918. gada janvārī [[Somijas sociāldemokrātiskā partija|Somijas sociāldemokrātiskās partijas]] radikāli kreisi noskaņotais spārns Somijā sarīkoja valsts apvērsumu un izraisīja [[Somijas pilsoņu karš|pilsoņu karu]]. Sarkanie tiek sakauti un patvērās [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijā]]. Somu kreisie 1918. gada 29. augustā [[Maskava|Maskavā]] nodibināja Somijas komunistisko partiju. Pirmais partijas priekšsēdētājs bija [[Irje Sirola]]. Somijā komunistiskā partija bija aizliegta. 1920. gada 31. augustā [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notika [[Slaktiņš Kūsinena klubā|uzbrukums partijas mītnei Kūsinena klubā]], kuru rīkoja ar partijas darbību neapmierināta opozīcija. Tika nogalināti astoņi cilvēki un 10 ievainoti. 1920. gadā par SKP priekšsēdētāju kļuva [[Kullervo Manners]]. 1930. gados, kad Somijā aktivizējās antikomunistiskā [[Lapua kustība]], tika kritizēta komunistu partijas vadība. 1934. gada maijā Manneru atstādināja no partijas vadības. Pēc [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] beigām 1944. gadā [[PSRS]] spiediena rezultātā SKP darbība somijā tika legalizēta. Tā iekļāvās [[Somijas Tautas demokrātiskā līga|Somijas Tautas demokrātiskajā līgā]], kas piedalījās parlamenta vēlēšanās. == Ārējās saites == * [http://www.skp.fi Partijas oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas komunistiskā partija| ]] 0uuvldbpa6paronntuawskejtimtgy0 Latvijas Darba partija 0 240177 3668870 3382639 2022-08-10T13:36:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|partiju Latvijā no 1920. līdz 1922. gadam|partiju Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam|Darba partija}} {{Infobox political party |country = Latvia |name = Latvijas Darba partija |leader = |headquarters = |foundation = [[1920]]. gada aprīlis |dissolution = [[1922]]. gada augusts |ideology =[[centrisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |succeeded by=[[Demokrātiskais Centrs]]|preceded by=[[Latvijas Radikāldemokrātu partija]]<br>Latvijas Darba savienība}} '''Latvijas Darba partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1920]]. gada aprīlī, apvienojoties [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskajai partijai]] un [[Latvijas Darba savienība]]i. Partija tika likvidēta [[1922]]. gada augustā, tai apvienojoties ar [[Latvijas Tautas partija|Latvijas Tautas partiju]] un izveidojot sākotnēji vēlēšanu bloku, bet vēlāk — partiju ar nosaukumu "[[Demokrātiskais Centrs]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Biedrības (Rīga) | publisher = Biographien | accessdate = 2013. gada 30. decembrī | url = http://biographien.lv/Riga_pils_L2.html }}</ref> Partijas līderi bija [[Gustavs Zemgals]], [[Pēteris Juraševskis]] un [[Mārtiņš Antons]]. 1920. gadā notikušajās [[Latvijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās iegūtas 6 vietas no 150. Darba partija piedalījās visu valdību darbā, partijas deputāti atbalstīja Ministru kabineta lēmumus. 1920. gada pašvaldību vēlēšanās ieguva 7 vietas no 90 [[Rīga|Rīgā]], 5 vietas no 50 [[Jelgava|Jelgavā]], 7 vietas no 30 [[Cēsis|Cēsīs]]. Izdeva laikrakstus "[[Jaunais Vārds]]" (1921—1922) un "[[Jaunō Straume]]" (1920—1934).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://datatest.lnb.lv/digitala_biblioteka/laikraksti/JaunoStraume/index.htm|title=Jauno Straume 1921 - 1934|website=datatest.lnb.lv|access-date=2021-03-16}}</ref> == Atsauces == ;Kopējās {{refbegin}} *Latvijas Brīvības cīņas 1918—1920. Enciklopēdija. — Preses nams: Rīga, 1999., 185.—186. lpp. {{ISBN|9984-00-395-7}} {{refend}} ;Konkrētās {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} abwm5zmp4oe6h56baxlr9z2ljn2daxz Industra Bank 0 247955 3668945 3668761 2022-08-10T16:03:27Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Industra Bank'' | logo = Industra-logo.png | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1994. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[Finanses]] | products = finanšu pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://industra.finance industra.finance] | footnotes = | intl = }} '''AS ''Industra Bank''''' (agrākie nosaukumi '''''Meridian Trade Bank''''', '''''SMP Bank''''', '''''Multibanka''''') ir [[Latvija]]s [[banka]]. Tā ir dibināta 1994. gadā. ''Industra Bank'' centrālais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Tai ir filiāles un klientu apkalpošanas centri nozīmīgākajās Latvijas pilsētās. AS ''Industra Bank'' kapitāldaļu turētāji ir: SIA ''J.A.Investment Holdings'' (42,23 %; tās īpašnieks ir Jurijs Adamovičs), SIA ''HPI 2'' (25 %), SIA ''Latvia Finance Invest'' (9,99 %), SIA ''Ouroboros'' (9,97 %), SIA ''Izoterm Systems'' (6,38 %), SIA ''Allegro Lite'' (0,47 %) un fiziskas personas (5,96 %).<ref name="Lursoft" /> Banka ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekle. == Vēsture == [[Attēls:SMPbank_Latvija_logo.png|216x216px|thumb|Bankas logotips līdz 2014. gadam]] [[Attēls:MTB Blue.png|270px|thumb|right|Logotips līdz 2020. gadam]] 1988. gadā tika izveidota PSRS Ārējo Ekonomisko Sakaru bankas Latvijas filiāle. 1991. gadā tā tika nacionalizēta un kļuva par [[Latvijas Banka]]s Ārzemju operāciju nodaļu. 1994. gadā uz tās pamata tika dibināta AS '''''Multibanka'''''. 1995. gadā ''Multibanka'' apvienojās ar AS ''[[LTN-Skonto banka]]''. 1995. gadā banka kļuva par S.W.I.F.T. locekli un informācijas sistēmu ''Reuters'' lietotāju. 1996. gada novembrī banka kļuva par vadošās Eiropas maksājumu sistēmas ''EUROPAY INTERNATIONAL'' (ar 2002. gadu — ''Mastercard International'') dalībnieci. 2006. gadā bankas īpašnieki nolēma to pārdot pēc naudas atmazgāšanas skandāla. ASV Valsts kase AS ''Multibanka'' bija iekļāvusi melnajā sarakstā, turot to aizdomās krāpniecisko darījumu dalībā ar Krievijas uzņēmumiem. Kā jaunais pircējs tika atrasta Krievijas banka ''[[SMP Bank]]'' (''СМП Банк'').<ref name="kompromat.lv" /> 2008. gada 6. maijā AS ''Multibanka'' [[akciju kontrolpakete]] (aptuveni 80 %)<ref name="kompromat.lv" /> tika pārdota [[Krievija]]s bankai ''SMP Bank'' (''Северный морской путь''), kuru kontrolēja brāļi [[Arkādijs Rotenbergs|Arkādijs]] un [[Boriss Rotenbergs|Boriss]] Rotenbergi. 2008. gada 17. jūnijā ''Multibanka'' pārreģistrēta ar jaunu nosaukumu AS '''''SMP Bank'''''.<ref name="kreditiem 2008" /> 2011. gadā bankas filiāle atvērta Viļņā (Lietuvā). Pēc [[Krimas krīze|Krimas aneksijas]] 2014. martā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Eiropas Savienība]] ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tās skāra arī bankas galvenos akcionārus brāļus Rotenbergus. 21. martā tika bloķētas Krievijas ''SMP Bank'' ''[[VISA (uzņēmums)|VISA]]'' un ''[[Mastercard]]'' maksājumu kartes.<ref name="tvrain.ru 2014-3" /> Latvijas ''SMP Bank'' šīs sankcijas neskāra.<ref name="DB 2014-3" /> 24. aprīlī samazināts ''SMP Bank'' akcionāra ''Severnij Morskoj Put’'' piederošo akciju skaits līdz 49 %. Akciju ieguvēji bija vairāki bankas vadības pārstāvji, kuri palielināja īpašumā esošo akciju skaitu, kas nepārsniedz 10 % katram.<ref name="LETA 2014.04.28" /> Ar 28. aprīli Krievijas Federācijā reģistrētā banka ''Severnij Morskoj Put’'' vairs nebija Latvijas AS ''SMP Bank'' akciju kontrolpaketes turētājs. 7. maijā banka pārdēvēta par AS '''''Meridian Trade Bank'''''. No 10. maijā ''Meridian Trade Bank'' akcionāru sastāvā ir fiziskas un juridiskas personas, kas ir ES rezidenti. 2018. gada maijā [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]] par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvu pārkāpumiem bankai piemēroja {{sk|455822|eiro}} sodu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/banku-uzraugs-piemero-046-miljonu-eiro-sodu-meridian-trade-bank.a279694/|title=Banku uzraugs piemēro 0,46 miljonu eiro sodu «Meridian Trade Bank»|date={{dat|2018|5|25||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|6|16||bez}}}}</ref> 2020. gada 22. janvārī banka tika pārdēvēta par '''AS ''Industra Bank''''' ar nodomu, ka banka fokusēsies uz sadarbību ar Latvijas un Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.<ref name="DB 2020.01.22" /> 10. martā tika paziņots, ka ''Industra Bank'' ir piesaistījusi 7 miljonu eiro investīcijas; 64 % no šīs summas iemaksājis SIA ''J.A.Investment Holding'' īpašnieks Jurijs Adamovičs, un pārējo — SIA ''HPI 2'' īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš.<ref name="DB 2020.03.10" /> 2022. gada 8. jūlijā tika paziņots, ka ''Industra Bank'' un ''[[PrivatBank]]'' ir noslēgušas līgumu par ''PritvatBank'' klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie ''Industra Bank''.<ref name="DB 2022.07.08" /> Darījumu 9. augustā atļāva Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pārņemšana notiks 20. augustā, aptuveni 5800 klientiem (300 no tiem ir juridiskas personas) pārejot uz ''Industra Bank''; pārnesamo kredītu apjoms ir aptuveni 23 miljoni eiro, noguldījumu summa ir vairāk nekā 57 miljoni eiro. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft">[https://company.lursoft.lv/lv/industra-bank/40003194988 Industra Bank, AS] Lursoft</ref> <ref name="kreditiem 2008">[http://www.kreditiem.lv/lv/zinas/multibanka-maina-nosaukumu-uz-smp-bank/ „Multibanka” maina nosaukumu uz „SMP Bank”] 30. jūnijs 2008</ref> <ref name="tvrain.ru 2014-3">[http://tvrain.ru/articles/mastercard_i_visa_razblokirovali_karty_smp_banka-365565/ MasterCard и Visa разблокировали карты СМП Банка] 23.03.2014</ref> <ref name="DB 2014-3">[http://www.db.lv/finanses/fktk-uz-latvija-registreto-smp-bank-asv-noteiktas-sankcijas-neattiecas-412132 FKTK: Uz Latvijā reģistrēto SMP Bank ASV noteiktās sankcijas neattiecas] 2014. gada 21. marts</ref> <ref name="kompromat.lv">[http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=2891 Multibanka встал на северный путь] Московская деловая газета "Бизнес"</ref> <ref name="LETA 2014.04.28">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/sankciju-skartas-krievijas-bankas-dala-latvijas-smp-bank-samazinata-lidz-49.d?id=44439398 Sankciju skartās Krievijas bankas daļa Latvijas 'SMP Bank' samazināta līdz 49%] LETA, 28. aprīlis 2014</ref> <!-- <ref name="financenet.tvnet.lv 08.05.2014">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/509039-as_smp_bank_mainijusi_nosaukumu AS «SMP Bank» mainījusi nosaukumu] NOZARE.LV, 08.05.2014</ref> --> <ref name="DB 2020.01.22">[http://www.db.lv/zinas/meridian-trade-bank-maina-nosaukumu-un-strategiju-494509 Meridian Trade Bank maina nosaukumu un stratēģiju] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 22.1.2020</ref> <ref name="DB 2020.03.10">[https://www.db.lv/zinas/industra-piesaista-investorus-495348 Industra piesaista investorus] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 10.3.2020</ref> <ref name="DB 2022.07.08">[https://www.db.lv/zinas/industra-bank-parnems-lielako-dalu-privatbank-aktivu-un-pasivu-508386 Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu] Dienas Bizness, 08.07.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://industra.finance Industra] {{Bankas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] 2lytu6e4kmi8q5zn7lvl7youchh5jir Kristīgo zemnieku un katoļu partija 0 253164 3668854 3411546 2022-08-10T12:54:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Kristīgo zemnieku un katoļu partija |leader = [[Jāzeps Rancāns]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1920]]. gada janvārī |dissolution = [[1934]]. gada maijā |ideology = [[Agrārisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Kristīgo zemnieku un katoļu partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1920]]. gadā un likvidēta [[1934]]. gadā, līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumu]]. Partijas vadītājs bija [[Jāzeps Rancāns]]. Partija tika izveidota [[1920]]. gada janvārī ar nosaukumu "Latgales Kristīgo zemnieku savienība". [[1925]]. gada februārī pārsaukta par Kristīgo zemnieku partiju, bet [[1933]]. gada augustā tās nosaukums tika nomainīts uz "Kristīgo zemnieku un katoļu partija". Partijas darbība apturēta [[1934]]. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristīgo zemnieku un katoļu partija (Rīga) | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2014. gada 27. maijā | url = http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/fp/LV-VAS/fa/LV-LNA-VA-F5016 }}</ref> [[1958]]. gadā trimdā atjaunota partijas darbība.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Katoļi | publisher = Brīvība | date = 1958. gada decembrī | accessdate = 2014. gada 27. maijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xbri1958n10{{!}}article:DIVL167 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xbri1958n10{{!}}article:DIVL167 }}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 3,7 | 6 |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 6 | 6 |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 5,3 | 5 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 6,2 | 6 |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 8,1 | 8 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] a1dapimgf6mq5llo5dm2n38wejtu7ie 3668877 3668854 2022-08-10T13:46:08Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Kristīgo zemnieku un katoļu partija |leader = [[Jāzeps Rancāns]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1920]]. gada janvārī |dissolution = [[1934]]. gada maijā |ideology = * [[Agrārisms]] * [[Kristīgā demokrātija]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Kristīgo zemnieku un katoļu partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1920]]. gadā un likvidēta [[1934]]. gadā, līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumu]]. Partijas vadītājs bija [[Jāzeps Rancāns]]. Partija tika izveidota [[1920]]. gada janvārī ar nosaukumu "Latgales Kristīgo zemnieku savienība". [[1925]]. gada februārī pārsaukta par Kristīgo zemnieku partiju, bet [[1933]]. gada augustā tās nosaukums tika nomainīts uz "Kristīgo zemnieku un katoļu partija". Partijas darbība apturēta [[1934]]. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristīgo zemnieku un katoļu partija (Rīga) | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2014. gada 27. maijā | url = http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/fp/LV-VAS/fa/LV-LNA-VA-F5016 }}</ref> [[1958]]. gadā trimdā atjaunota partijas darbība.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Katoļi | publisher = Brīvība | date = 1958. gada decembrī | accessdate = 2014. gada 27. maijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xbri1958n10{{!}}article:DIVL167 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xbri1958n10{{!}}article:DIVL167 }}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 3,7 | 6 |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 6 | 6 |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 5,3 | 5 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 6,2 | 6 |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 8,1 | 8 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] q0jbf032tiph4pukw85wvvpkyjz42ts Vivekānanda 0 259030 3669140 3565682 2022-08-11T11:02:17Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā Vivekananda devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „Vēdantas “ (Vedanta Society) dibinātājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] 9vjvs40w3gxovba639wow8hrhvspbfb 3669141 3669140 2022-08-11T11:02:57Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā Vivekananda devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „Vēdantas biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] t5doq09ihgh5tnktpte2uytdj3xmal6 3669142 3669141 2022-08-11T11:08:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā Vivekananda devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „[[Vēdanta]]s biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] l8iazqjvuyurpi6daeqietw3mj6s69m 3669143 3669142 2022-08-11T11:09:50Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā Vivekananda devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „[[Vedanta]]s biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] b7bub82vu5y771catv4pgz0wxvoswg4 3669144 3669143 2022-08-11T11:24:33Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā deva mūka zvērestu, pieņēma Vivekanandas vārdu un devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „[[Vedanta]]s biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. Pēc atgriešanās Indijā viņš 1897. gadā nodibināja Ramakrišnas missiju. Miris 1902. gadā no [[cukurslimība]]s komplikācijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] qjcautu0bx3p0egohgljk5x6zlntzd7 Guldpucken 0 263036 3669155 3219535 2022-08-11T11:47:20Z Gragox 965 /* Balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''''Guldpucken''''' (jeb '''Zelta ripa''') ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas labākajam hokejistam [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Visbiežāk balvu iegūst kāds no [[Zviedrijas hokeja līga]]s spēlētājiem. Zviedrijas hokeja līgā katras sezonas vērtīgākajam spēlētājam tiek pasniegta arī ''[[Guldhjälmen]]'' balva. == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="45%" | Komanda |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Viktors Hedmans]] | width="45%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="15%" | 2019-20 | width="75%" colspan=2 | ''Netika piešķirta'' |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Robins Lēners]] | width="45%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Viljams Kārlsons]] | width="45%" | [[Vegasas "Golden Knights"]] |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Ēriks Kārlsons]] | width="45%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Ēriks Kārlsons]] | width="45%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Viktors Hedmans]] | width="45%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Joakims Lindstrēms]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Džimijs Ēriksons]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Jakubs Silfverberjs]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Viktors Fasts]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Magnuss Johansons]] | width="45%" | [[Linköpings HC]] |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Jonass Gustavsons]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Stefans Līvs]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Pērs Svartvadets]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Kenijs Jensens]] | width="45%" | [[Rögle BK]] |- | width="10%" | 2004-05 | width="30%" | [[Henriks Lundkvists]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2003-04 | width="30%" | [[Johans Davidsons]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2002-03 | width="30%" | [[Niklass Andersons]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2001-02 | width="30%" | [[Henriks Seterberjs]] | width="45%" | [[Timrå IK]] |- | width="15%" | 2000-01 | width="30%" | [[Mikaels Renbergs]] | width="45%" | [[Luleå HF]] |- | width="15%" | 1999-00 | width="30%" | [[Mikaels Johansons]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1998-99 | width="30%" | [[Daniels Sedins]]<br />[[Henriks Sedins]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 1997-98 | width="30%" | [[Ulfs Dālens]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 1996-97 | width="30%" | [[Jergens Jensens]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1995-96 | width="30%" | [[Jonass Bergkvists]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1994-95 | width="30%" | [[Tomass Jonsons]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1993-94 | width="30%" | [[Pēters Fošbergs]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 1992-93 | width="30%" | [[Pēters Fošbergs]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 1991-92 | width="30%" | [[Tomijs Sjēdins]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1990-91 | width="30%" | [[Tomass Rundkvists]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1989-90 | width="30%" | [[Rolfs Ridervals]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1988-89 | width="30%" | [[Kents Nilsons]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1987-88 | width="30%" | [[Bo Berglunds]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1986-87 | width="30%" | [[Hokans Sēdergrēns]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1985-86 | width="30%" | [[Tomijs Samuelsons]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1984-85 | width="30%" | [[Anderss Eldebrinks]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 1983-84 | width="30%" | [[Pērs Ēriks Eklunds]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1982-83 | width="30%" | [[Hokans Lobs]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1981-82 | width="30%" | [[Patriks Sundstrēms]] | width="45%" | [[IF Björklöven]] |- | width="15%" | 1980-81 | width="30%" | [[Peters Lindmarks]] | width="45%" | [[Timrå IK]] |- | width="15%" | 1979-80 | width="30%" | [[Matss Nēslunds]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1978-79 | width="30%" | [[Anderss Kallurs]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1977-78 | width="30%" | [[Rolfs Edbergs]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1976-77 | width="30%" | [[Kents Ēriks Andersons]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1975-76 | width="30%" | [[Matss Valtins]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 1974-75 | width="30%" | [[Stigs Ēstlings]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1973-74 | width="30%" | [[Kristers Abrahamsons]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1972-73 | width="30%" | [[Tomijs Abrahamsons]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1971-72 | width="30%" | [[Viljams Lēfkvists]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1970-71 | width="30%" | [[Hokans Vikbergs]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1969-70 | width="30%" | [[Leifs Holmkvists]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1968-69 | width="30%" | [[Larss Ēriks Sjēbergs]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1967-68 | width="30%" | [[Leifs Holmkvists]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1966-67 | width="30%" | [[Berts Ola Nordlanders]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1965-66 | width="30%" | [[Nise Nilsons]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1964-65 | width="30%" | [[Gerts Blome]] | width="45%" | [[Västra Frölunda IF]] |- | width="15%" | 1963-64 | width="30%" | [[Nils Johansons]] | width="45%" | [[Alfredshems IK]] |- | width="15%" | 1962-63 | width="30%" | [[Ulfs Šterners]] | width="45%" | [[Västra Frölunda IF]] |- | width="15%" | 1961-62 | width="30%" | [[Anderss Andersons]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 1960-61 | width="30%" | [[Anderss Andersons]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 1959-60 | width="30%" | [[Ronalds Petersons]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 1958-59 | width="30%" | [[Rolands Štolcs]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1957-58 | width="30%" | [[Hanss Svedbergs]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 1956-57 | width="30%" | [[Hanss Ēbergs]] | width="45%" | [[Gävle Godtemplares IK]] |- | width="15%" | 1955-56 | width="30%" | [[Oke Lasass]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] rf1ww1aby277mjotlrdqqclun574i8o Guldhjälmen 0 263041 3669154 3219534 2022-08-11T11:46:43Z Gragox 965 /* Balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''''Guldhjälmen''''' (jeb '''Zelta ķivere''') ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas vērtīgākajam [[Zviedrijas hokeja līga]]s spēlētājam. Balsojumā par līgas vērtīgāko spēlētāju piedalās līgā spēlējošie hokejisti. Balva tiek pasniegta kopš [[1986]]. gada. == Balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | sezona ! width="30%" | ieguvējs ! width="45%" | komanda |- | width="15%" | 2021-22 | width="30%" | [[Makss Verono]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Mareks Hrivīks]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 2019-20 | width="30%" | [[Kodijs Karens]] | width="45%" | [[Rögle BK]] |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Jakobs Josefsons]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Joakims Lindstrēms]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Joakims Lindstrēms]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Antons Rodins]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Dereks Raiens]] | width="45%" | [[Örebro HK]] |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Joakims Lindstrēms]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Bads Holovejs]] | width="45%" | [[Šellefteo AIK]] |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Jakobs Silfverberjs]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Magnuss Johansons]] | width="45%" | [[Linköpings HC]] |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Matss Dzukarello Osens]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Johans Davidsons]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Tonijs Mortensons]] | width="45%" | [[Linköpings HC]] |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Frēdriks Brembergs]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Andreass Karlsons]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="10%" | 2004-05 | width="30%" | [[Henriks Lundkvists]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2003-04 | width="30%" | [[Magnuss Kanbergs]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2002-03 | width="30%" | [[Niklass Andersons]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2001-02 | width="30%" | [[Ulfs Sēderstrēms]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 2000-01 | width="30%" | [[Kristians Huseliuss]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 1999-00 | width="30%" | [[Rikards Francens]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1998-99 | width="30%" | [[Jans Larsons]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 1997-98 | width="30%" | [[Tomijs Sēderstrēms]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1996-97 | width="30%" | [[Jarmo Miliss]] | width="45%" | [[Luleå HF]] |- | width="15%" | 1995-96 | width="30%" | [[Esa Keskinens]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 1994-95 | width="30%" | [[Pelle Eklunds]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1993-94 | width="30%" | [[Pēters Fošbergs]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 1992-93 | width="30%" | [[Pēters Fošbergs]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 1991-92 | width="30%" | [[Hokans Lobs]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1990-91 | width="30%" | [[Hokans Lobs]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1989-90 | width="30%" | [[Bengts Oke Gustafsons]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1988-89 | width="30%" | [[Anderss Eldebrinks]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 1987-88 | width="30%" | [[Anderss Eldebrinks]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 1986-87 | width="30%" | [[Peters Lindmarks]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1985-86 | width="30%" | [[Kari Eloranta]] | width="45%" | [[HV71]] |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] 2ya4n3i7ma7zfgprpml2ohe0s16zgr1 Hokana Loba balva 0 266753 3669158 3219536 2022-08-11T11:50:10Z Gragox 965 /* Hokana Loba balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''Hokana Loba balva''' ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas [[Zviedrijas hokeja līga]]s labākajam vārtu guvējam. [[Hokans Lobs|Hokana Loba]] vārdā nosauktā balva tiek pasniegta kopš [[2005]]. gada. Tā nosaukta par godu Lobam kā spēlētājam, kurš uzstādījis Zviedrijas hokeja līgas sezonā gūto vārtu rekordu. == Hokana Loba balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="35%" | Komanda ! width="15%" | Vārti |- | width="15%" | 2021-22 | width="30%" | [[Makss Verono]] | width="35%" | [[Leksandrs IF]] | width="15%" | 34 |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Simons Riforss]]<br />[[Daniels Vikstens]] | width="35%" | [[Rögle BK]]<br />[[Färjestad BK]] | width="15%" | 25 |- | width="15%" | 2019-20 | width="30%" | [[Broks Litls]] | width="35%" | [[Linköping HC]] | width="15%" | 24 |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Emīls Bemstrēms]] | width="35%" | [[Djurgårdens IF]] | width="15%" | 23 |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Viktors Olofsons]] | width="35%" | [[Frölunda HC]] | width="15%" | 27 |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Kevins Klārks]] | width="35%" | [[Brynäs IF]] | width="15%" | 23 |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Niks Džonsons]] | width="35%" | [[Brynäs IF]] | width="15%" | 22 |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Broks Litls]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 28 |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Čeds Kolariks]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Karls Sēderbergs]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 31 |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Rihards Gunge]] | width="35%" | [[Stokholmas AIK]] | width="15%" | 28 |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Miko Lehtonens (1987)|Miko Lehtonens]] | width="35%" | [[Šellefteo AIK]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Jans Hlavāčs]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Pērs Oge Skroders]] | width="35%" | [[Modo Hockey]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Matiass Veinhandls]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 35 |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Pavels Brendls]] | width="35%" | [[Mora IK]] | width="15%" | 34 |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Tomi Kallio]]<br />[[Andreass Karlsons]] | width="35%" | [[Frölunda HC]]<br />[[HV71]] | width="15%" | 26 |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] ocpyuvlwdyhc42zt6ln1o1qa11gc8qv 3669161 3669158 2022-08-11T11:56:00Z Gragox 965 /* Hokana Loba balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''Hokana Loba balva''' ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas [[Zviedrijas hokeja līga]]s labākajam vārtu guvējam. [[Hokans Lobs|Hokana Loba]] vārdā nosauktā balva tiek pasniegta kopš [[2005]]. gada. Tā nosaukta par godu Lobam kā spēlētājam, kurš uzstādījis Zviedrijas hokeja līgas sezonā gūto vārtu rekordu. == Hokana Loba balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="35%" | Komanda ! width="15%" | Vārti |- | width="15%" | 2021-22 | width="30%" | [[Makss Verono]] | width="35%" | [[Leksands IF]] | width="15%" | 34 |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Simons Riforss]]<br />[[Daniels Vikstens]] | width="35%" | [[Rögle BK]]<br />[[Färjestad BK]] | width="15%" | 25 |- | width="15%" | 2019-20 | width="30%" | [[Broks Litls]] | width="35%" | [[Linköping HC]] | width="15%" | 24 |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Emīls Bemstrēms]] | width="35%" | [[Djurgårdens IF]] | width="15%" | 23 |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Viktors Olofsons]] | width="35%" | [[Frölunda HC]] | width="15%" | 27 |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Kevins Klārks]] | width="35%" | [[Brynäs IF]] | width="15%" | 23 |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Niks Džonsons]] | width="35%" | [[Brynäs IF]] | width="15%" | 22 |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Broks Litls]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 28 |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Čeds Kolariks]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Karls Sēderbergs]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 31 |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Rihards Gunge]] | width="35%" | [[Stokholmas AIK]] | width="15%" | 28 |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Miko Lehtonens (1987)|Miko Lehtonens]] | width="35%" | [[Šellefteo AIK]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Jans Hlavāčs]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Pērs Oge Skroders]] | width="35%" | [[Modo Hockey]] | width="15%" | 30 |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Matiass Veinhandls]] | width="35%" | [[Linköpings HC]] | width="15%" | 35 |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Pavels Brendls]] | width="35%" | [[Mora IK]] | width="15%" | 34 |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Tomi Kallio]]<br />[[Andreass Karlsons]] | width="35%" | [[Frölunda HC]]<br />[[HV71]] | width="15%" | 26 |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] 4rlr0i4in03lf6zxasvhmog238oyxb3 Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva 0 266754 3669159 3363430 2022-08-11T11:51:08Z Gragox 965 /* Balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva''' ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas [[Zviedrijas hokeja līga]]s labākajam spēlētājam. Balva tiek pasniegta kopš [[1989]]. gada. == Balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | sezona ! width="30%" | ieguvējs ! width="45%" | komanda |- | width="15%" | 2021-22 | width="30%" | [[Līnuss Kārlsons]] | width="45%" | [[Skellefteå AIK]] |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Viljams Eklunds]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2019-20 | width="30%" | [[Jespers Frēdens]] | width="45%" | [[Skellefteå AIK]] |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Emils Bemstrēms]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Eliāšs Petešons]] | width="45%" | [[Vekšes "Lakers"]] |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Andreass Borgmans]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Ludvigs Rensfelds]] | width="45%" | [[Rögle BK]] |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Markuss Sorensens]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Andreass Jonsons]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Viljams Kārlsons]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Johans Larsons]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Matiass Ekholms]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Jakobs Markstrēms]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Viktors Hedmans]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Daniels Larsons]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Pātriks Hērnkvists]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Niklass Bekstrēms]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="10%" | 2004-05 | width="30%" | [[Oskars Stīns]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 2003-04 | width="30%" | [[Luī Ēriksons]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2002-03 | width="30%" | [[Tobiass Enstrēms]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 2001-02 | width="30%" | [[Rolfs Vanhainens]] | width="45%" | [[Södertälje SK]] |- | width="15%" | 2000-01 | width="30%" | [[Henriks Sēterbergs]] | width="45%" | [[Timrå IK]] |- | width="15%" | 1999-00 | width="30%" | [[Mikaels Telkvists]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1998-99 | width="30%" | [[Deivids Itfelds]] | width="45%" | [[Leksands IF]] |- | width="15%" | 1997-98 | width="30%" | [[Pelle Prestbergs]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1996-97 | width="30%" | [[Niklass Sjēkvists]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1995-96 | width="30%" | [[Jans Mercigs]] | width="45%" | [[Luleå HF]] |- | width="15%" | 1994-95 | width="30%" | [[Pērs Eklunds]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1993-94 | width="30%" | [[Matss Lindgrēns]] | width="45%" | [[Färjestad BK]] |- | width="15%" | 1992-93 | width="30%" | [[Kenijs Jensens]] | width="45%" | [[Rögle BK]] |- | width="15%" | 1991-92 | width="30%" | [[Maikls Nīlanders]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 1990-91 | width="30%" | [[Tomijs Sēderstrēms]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 1989-90 | width="30%" | [[Patriks Karnbeks]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] qzdxdxvry81q1bwvj5uy2qfas94yzky Rihards Kols 0 271866 3669124 3652182 2022-08-11T09:27:34Z 195.239.36.139 /* Sabiedriskā līdzdalība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Kols | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781482021).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Rihards Kols 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2013)</small> | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola Turība]]<br>[[Vestminsteres Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Rihards Kols''' (dzimis {{dat|1984|12|16||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[13. Saeima]]s deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas pārstāvis sadarbībai ar [[ESAO]],<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25243-arlietu-komisija-par-latvijas-kontaktpersonu-oecd-parlamentaraja-tikla-ievel-rihardu-kolu|title=Ārlietu komisija par Latvijas kontaktpersonu OECD Parlamentārajā tīklā ievēl Rihardu Kolu|website=saeima.lv}}</ref> bijis ievēlēts arī [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Viņš ir partijas [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] vietnieks.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638537-vl_tblnnk_turpinas_vadit_lidzpriekssedetaji_gaidis_berzins_un_raivis_dzintars]</ref> Bijis ievēlēts arī iepriekšējā [[12. Saeima|Saeimas]] sasaukumā. R. Kols ir biedrības „Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs un idejas autors,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171025000752/http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |archivedate={{dat|2017|10|25||bez}} }}</ref> kā arī biedrības „Jaunatnes Kompetences Centrs” valdes loceklis. [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 13. bataljona zemessargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180606031747/http://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |archivedate={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref> Bijis [[Ministru prezidente]]s [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] [[parlamentārais sekretārs]]. Tēvs — uzņēmējs un sporta funkcionārs [[Jānis Kols]]. == Izglītība == Mācījies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]], un [[Rīgas Komercģimnāzija|Rīgas Komercģimnāzijā]]. 2008. gadā ar izcilību absolvējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu „Turība”]], iegūstot profesionālo bakalaura grādu [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]], ar specializāciju civiltiesībās. Maģistratūras studijas turpināja 2009./2010. gadā Lielbritānijā — [[Vestminsteres Universitāte|Vestminsteres Universitātē]], Londonas Diplomātiskā Akadēmijā, iegūstot maģistra grādu diplomātijā ar specializāciju ārlietu jautājumu analītikā. == Politiskā darbība == 2013. gada iestājās politiskajā partijā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]. 2014. gadā Rihards Kols bijis [[Kultūras ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] un deputāta amata kandidāts [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ar trešo kārtas numuru Nacionālās apvienības sarakstā (nav ticis ievēlēts). 2014. gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[12. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Kols kļuva par pirmo parlamentāro sekretāru Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (amatu zaudēja 2015. gadā). 2015. gada 10. jūlijā [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidente]] [[Laimdota Straujuma]] parakstīja rīkojumu atbrīvot Rihardu Kolu no parlamentārā sekretāra amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ir.lv:889/2015/7/10/straujuma-atbrivos-kolu-no-amata|title=ir - Straujuma parakstījusi rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata (papild.)|publisher=Ir.lv:889|date=|accessdate=2015-10-27}}{{Novecojusi saite}}</ref> sakarā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/viedokli/sadurskis-na-parkapusi-koalicijas-ligumu-premjerei-jamaina-parlamentarais-sekretars-kols|title=Šadurskis: NA pārkāpusi koalīcijas līgumu; premjerei jāmaina parlamentārais sekretārs Kols &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> jo Kols bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/politika/straujuma-mutiski-informejusi-kolu-par-vina-atbrivosanu-no-parlamentara-sekretara-amata|title=Straujuma mutiski informējusi Kolu par viņa atbrīvošanu no parlamentārā sekretāra amata &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pec-nesaskanam-par-begliem-straujuma-atlaiz-parlamentaro-sekretaru-kolu.a137001/|title=Pēc nesaskaņām par bēgļiem Straujuma atlaiž parlamentāro sekretāru Kolu /|publisher=Lsm.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> 12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Vadīja darba grupu, kas [[Saeima|Saeimā]] organizēja diskusiju ciklu par [[wikipedia:Transatlantic Trade and Investment Partnership|Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24821-eiropas-lietu-komisija-izveido-darba-grupu-diskusiju-cikla-par-ttip-organizesanai|title=Eiropas lietu komisija izveido darba grupu diskusiju cikla par TTIP organizēšanai|website=saeima.lv}}</ref> Diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs, Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4524665/saeima-konceptuali-atbalsta-diasporas-likumprojektu|title=Saeima konceptuāli atbalsta Diasporas likumprojektu|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> [http://rihardskols.lv/saeima-nodibinata-sadarbibas-grupa-parlamentariesiem-vecuma-lidz-40-gadiem/ Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4558192/kols-rosina-izveidot-sadarbibas-grupu-deputatiem-lidz-40-gadiem|title=Kols rosina izveidot sadarbības grupu deputātiem līdz 40 gadiem|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s Parlamentārajā tīklā.<ref name=":0" /> 2015. gadā aktualizēja nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/rihards-kols-javeido-jauns-likums-latviesu-diasporas-atbalstam-14102342|title=Rihards Kols: Jāveido jauns likums latviešu diasporas atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/298470-diasporas-likumprojektu-cer-pienemt-vel-sis-saeimas-laika-2018|title=Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/diasporas-likums--saliedejoss-un-ieklaujoss?pcversion=ok|title=Diasporas likums – saliedējošs un iekļaujošs|website=www.brivalatvija.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> 2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, iniciēja tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar [[Sergejs Magņitskis|Sergeja Magņitska]] lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-magnitska-sarakstu-latvija-aicinas-krieviju-ieverot-cilvektiesibas.a264595/|title=Ar «Magņitska sarakstu» Latvija aicinās Krieviju ievērot cilvēktiesības|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pec-na-ierosinajuma-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem.a266432/|title=Pēc NA ierosinājuma aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] sākotnēji aizliegumu "ofšoriem" piedalīties iepirkumos neizsludināja un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4536749/vejonis-otrreizejai-caurlukosanai-nodod-grozijumus-kas-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem|title=Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=TVNET|access-date=2019-04-07|date=2018-02-09|language=lv}}</ref> 2018. gada 26. aprīlī otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeima-atkartoti-nobalso-par-aizliegumu-ofsoru-dalibai-publiskajos-iepirkumos.a276346/|title=Saeima atkārtoti nobalso par aizliegumu «ofšoru» dalībai publiskajos iepirkumos|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā arī izstrādāja un trešo reizi iesniedza grozījumus Darba likumā, ar kuriem noteiktu, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga/|title=Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga|website=LA.lv|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180930145332/http://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga|archivedate=2018-09-30}}</ref> Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27356-darba-sludinajumos-bus-janorada-ari-potenciala-alga|title=Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga|website=saeima.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> Deputāta un ārlietu ministra amata kandidāts [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar otro kārtas numuru Rīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/na-aizsardzibas-ministra-kandidate-bus-murniece-paradnieku-grib-redzet-labklajibas-ministra-amata.d?id=50371783|title=NA aizsardzības ministra kandidāte būs Mūrniece; Parādnieku grib redzēt labklājības ministra amatā|work=DELFI|access-date=2018-10-03|date=2018-09-08|last=DELFI|language=lv}}</ref> Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] un ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27400-saeimas-arlietu-komisijas-vaditajs-rihards-kols|title=Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols|website=saeima.lv|access-date=2019-02-27}}</ref> Bija deputāta amata kandidāts [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar pēdējo kārtas numuru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|title=Nacionālā apvienība iesniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190407145331/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|archivedate=2019-04-07}}</ref> netika ievēlēts. === Sabiedriskā līdzdalība === 2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „''Association of Latvian Students in the United Kingdom''”, kurā darbojās kā ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “''Chatham House''”, Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants [[Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā]] (2010—2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=27.01.2014. |url=http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |title=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |publisher=Km.gov.lv |date=2014-01-27 |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160404163717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |archivedate=2016-04-04 }}</ref> Kā praktikants piedalījies organizēt Pasaules NVO dienu (2011—2012) Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |title=NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu &#124; LA |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304122102/http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes Kompetences Centra” valdes loceklis. 2014. gadā nodibināja biedrību „Latvijas Karogs”, kurā ir tās valdes priekšsēdētājs. 2015. gada 2. oktobrī radiostacijas ''[[Boom FM]]'' programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka Rihards Kols un [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]]) piebiedrojās Saeimas deputāta [[Artuss Kaimiņš|Artusa Kaimiņa]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]) nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību "''[[AirBaltic]]''",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |title=VIDEO: Deputāts Artuss Kaimiņš AirBaltic lidmašīnā atkal uzsāk karstas diskusijas ar stjuartēm! &#124; Runā Bildes |publisher=Runabildes.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151003153510/http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |archivedate=2015-10-03 }}</ref> kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118155117/http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kaimins-atkal-airbaltic-lidmasina-pamana-nekartibas.d?id=46541845 |title=Video: Kaimiņš atkal 'airBaltic' lidmašīnā pamana nekārtības - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2015-10-02 |accessdate=2015-10-27}}</ref> 2022. Стал активным членом ЛГБТ. Признался общественности, что давно имеет сексуальные отношения с мужчиной, входящим в состав правительства Латвии. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * {{official|http://rihardskols.lv}} * {{twitter|rihardskols}} * {{facebook|KolsRihards}} * [https://web.archive.org/web/20150203151820/http://www.nacionalaapvieniba.lv/related-people/rihards-kols/ Raksti par personām: Rihards Kols] * https://web.archive.org/web/20150206004034/http://www.cvk.lv/pub/public/30803.html * https://web.archive.org/web/20150206003949/http://www.cvk.lv/pub/public/30666.html {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kols, Rihards}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] acivh3srz2s1wrg5w6no51zabbro21j 3669125 3669124 2022-08-11T09:29:21Z 195.239.36.139 /* Sabiedriskā līdzdalība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Kols | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781482021).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Rihards Kols 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2013)</small> | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola Turība]]<br>[[Vestminsteres Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Rihards Kols''' (dzimis {{dat|1984|12|16||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[13. Saeima]]s deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas pārstāvis sadarbībai ar [[ESAO]],<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25243-arlietu-komisija-par-latvijas-kontaktpersonu-oecd-parlamentaraja-tikla-ievel-rihardu-kolu|title=Ārlietu komisija par Latvijas kontaktpersonu OECD Parlamentārajā tīklā ievēl Rihardu Kolu|website=saeima.lv}}</ref> bijis ievēlēts arī [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Viņš ir partijas [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] vietnieks.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638537-vl_tblnnk_turpinas_vadit_lidzpriekssedetaji_gaidis_berzins_un_raivis_dzintars]</ref> Bijis ievēlēts arī iepriekšējā [[12. Saeima|Saeimas]] sasaukumā. R. Kols ir biedrības „Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs un idejas autors,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171025000752/http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |archivedate={{dat|2017|10|25||bez}} }}</ref> kā arī biedrības „Jaunatnes Kompetences Centrs” valdes loceklis. [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 13. bataljona zemessargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180606031747/http://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |archivedate={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref> Bijis [[Ministru prezidente]]s [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] [[parlamentārais sekretārs]]. Tēvs — uzņēmējs un sporta funkcionārs [[Jānis Kols]]. == Izglītība == Mācījies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]], un [[Rīgas Komercģimnāzija|Rīgas Komercģimnāzijā]]. 2008. gadā ar izcilību absolvējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu „Turība”]], iegūstot profesionālo bakalaura grādu [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]], ar specializāciju civiltiesībās. Maģistratūras studijas turpināja 2009./2010. gadā Lielbritānijā — [[Vestminsteres Universitāte|Vestminsteres Universitātē]], Londonas Diplomātiskā Akadēmijā, iegūstot maģistra grādu diplomātijā ar specializāciju ārlietu jautājumu analītikā. == Politiskā darbība == 2013. gada iestājās politiskajā partijā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]. 2014. gadā Rihards Kols bijis [[Kultūras ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] un deputāta amata kandidāts [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ar trešo kārtas numuru Nacionālās apvienības sarakstā (nav ticis ievēlēts). 2014. gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[12. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Kols kļuva par pirmo parlamentāro sekretāru Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (amatu zaudēja 2015. gadā). 2015. gada 10. jūlijā [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidente]] [[Laimdota Straujuma]] parakstīja rīkojumu atbrīvot Rihardu Kolu no parlamentārā sekretāra amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ir.lv:889/2015/7/10/straujuma-atbrivos-kolu-no-amata|title=ir - Straujuma parakstījusi rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata (papild.)|publisher=Ir.lv:889|date=|accessdate=2015-10-27}}{{Novecojusi saite}}</ref> sakarā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/viedokli/sadurskis-na-parkapusi-koalicijas-ligumu-premjerei-jamaina-parlamentarais-sekretars-kols|title=Šadurskis: NA pārkāpusi koalīcijas līgumu; premjerei jāmaina parlamentārais sekretārs Kols &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> jo Kols bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/politika/straujuma-mutiski-informejusi-kolu-par-vina-atbrivosanu-no-parlamentara-sekretara-amata|title=Straujuma mutiski informējusi Kolu par viņa atbrīvošanu no parlamentārā sekretāra amata &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pec-nesaskanam-par-begliem-straujuma-atlaiz-parlamentaro-sekretaru-kolu.a137001/|title=Pēc nesaskaņām par bēgļiem Straujuma atlaiž parlamentāro sekretāru Kolu /|publisher=Lsm.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> 12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Vadīja darba grupu, kas [[Saeima|Saeimā]] organizēja diskusiju ciklu par [[wikipedia:Transatlantic Trade and Investment Partnership|Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24821-eiropas-lietu-komisija-izveido-darba-grupu-diskusiju-cikla-par-ttip-organizesanai|title=Eiropas lietu komisija izveido darba grupu diskusiju cikla par TTIP organizēšanai|website=saeima.lv}}</ref> Diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs, Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4524665/saeima-konceptuali-atbalsta-diasporas-likumprojektu|title=Saeima konceptuāli atbalsta Diasporas likumprojektu|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> [http://rihardskols.lv/saeima-nodibinata-sadarbibas-grupa-parlamentariesiem-vecuma-lidz-40-gadiem/ Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4558192/kols-rosina-izveidot-sadarbibas-grupu-deputatiem-lidz-40-gadiem|title=Kols rosina izveidot sadarbības grupu deputātiem līdz 40 gadiem|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s Parlamentārajā tīklā.<ref name=":0" /> 2015. gadā aktualizēja nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/rihards-kols-javeido-jauns-likums-latviesu-diasporas-atbalstam-14102342|title=Rihards Kols: Jāveido jauns likums latviešu diasporas atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/298470-diasporas-likumprojektu-cer-pienemt-vel-sis-saeimas-laika-2018|title=Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/diasporas-likums--saliedejoss-un-ieklaujoss?pcversion=ok|title=Diasporas likums – saliedējošs un iekļaujošs|website=www.brivalatvija.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> 2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, iniciēja tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar [[Sergejs Magņitskis|Sergeja Magņitska]] lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-magnitska-sarakstu-latvija-aicinas-krieviju-ieverot-cilvektiesibas.a264595/|title=Ar «Magņitska sarakstu» Latvija aicinās Krieviju ievērot cilvēktiesības|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pec-na-ierosinajuma-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem.a266432/|title=Pēc NA ierosinājuma aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] sākotnēji aizliegumu "ofšoriem" piedalīties iepirkumos neizsludināja un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4536749/vejonis-otrreizejai-caurlukosanai-nodod-grozijumus-kas-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem|title=Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=TVNET|access-date=2019-04-07|date=2018-02-09|language=lv}}</ref> 2018. gada 26. aprīlī otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeima-atkartoti-nobalso-par-aizliegumu-ofsoru-dalibai-publiskajos-iepirkumos.a276346/|title=Saeima atkārtoti nobalso par aizliegumu «ofšoru» dalībai publiskajos iepirkumos|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā arī izstrādāja un trešo reizi iesniedza grozījumus Darba likumā, ar kuriem noteiktu, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga/|title=Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga|website=LA.lv|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180930145332/http://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga|archivedate=2018-09-30}}</ref> Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27356-darba-sludinajumos-bus-janorada-ari-potenciala-alga|title=Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga|website=saeima.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> Deputāta un ārlietu ministra amata kandidāts [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar otro kārtas numuru Rīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/na-aizsardzibas-ministra-kandidate-bus-murniece-paradnieku-grib-redzet-labklajibas-ministra-amata.d?id=50371783|title=NA aizsardzības ministra kandidāte būs Mūrniece; Parādnieku grib redzēt labklājības ministra amatā|work=DELFI|access-date=2018-10-03|date=2018-09-08|last=DELFI|language=lv}}</ref> Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] un ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27400-saeimas-arlietu-komisijas-vaditajs-rihards-kols|title=Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols|website=saeima.lv|access-date=2019-02-27}}</ref> Bija deputāta amata kandidāts [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar pēdējo kārtas numuru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|title=Nacionālā apvienība iesniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190407145331/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|archivedate=2019-04-07}}</ref> netika ievēlēts. === Sabiedriskā līdzdalība === 2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „''Association of Latvian Students in the United Kingdom''”, kurā darbojās kā ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “''Chatham House''”, Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants [[Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā]] (2010—2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=27.01.2014. |url=http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |title=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |publisher=Km.gov.lv |date=2014-01-27 |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160404163717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |archivedate=2016-04-04 }}</ref> Kā praktikants piedalījies organizēt Pasaules NVO dienu (2011—2012) Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |title=NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu &#124; LA |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304122102/http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes Kompetences Centra” valdes loceklis. 2014. gadā nodibināja biedrību „Latvijas Karogs”, kurā ir tās valdes priekšsēdētājs. 2015. gada 2. oktobrī radiostacijas ''[[Boom FM]]'' programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka Rihards Kols un [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]]) piebiedrojās Saeimas deputāta [[Artuss Kaimiņš|Artusa Kaimiņa]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]) nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību "''[[AirBaltic]]''",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |title=VIDEO: Deputāts Artuss Kaimiņš AirBaltic lidmašīnā atkal uzsāk karstas diskusijas ar stjuartēm! &#124; Runā Bildes |publisher=Runabildes.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151003153510/http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |archivedate=2015-10-03 }}</ref> kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118155117/http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kaimins-atkal-airbaltic-lidmasina-pamana-nekartibas.d?id=46541845 |title=Video: Kaimiņš atkal 'airBaltic' lidmašīnā pamana nekārtības - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2015-10-02 |accessdate=2015-10-27}}</ref> 2022. Kļuvu par aktīvu LGBT biedru. Viņš sabiedrībai atzina, ka viņam ilgstoši bijušas seksuālās attiecības ar vīrieti, kurš ir Latvijas valdības sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * {{official|http://rihardskols.lv}} * {{twitter|rihardskols}} * {{facebook|KolsRihards}} * [https://web.archive.org/web/20150203151820/http://www.nacionalaapvieniba.lv/related-people/rihards-kols/ Raksti par personām: Rihards Kols] * https://web.archive.org/web/20150206004034/http://www.cvk.lv/pub/public/30803.html * https://web.archive.org/web/20150206003949/http://www.cvk.lv/pub/public/30666.html {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kols, Rihards}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] ltkmaie4480wu9kyx5quvwv8l3t9u6t 3669126 3669125 2022-08-11T09:42:16Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/195.239.36.139|195.239.36.139]] ([[User talk:195.239.36.139|diskusija]]) izdarītās izmaiņas wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Kols | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781482021).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Rihards Kols 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2013)</small> | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola Turība]]<br>[[Vestminsteres Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Rihards Kols''' (dzimis {{dat|1984|12|16||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[13. Saeima]]s deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas pārstāvis sadarbībai ar [[ESAO]],<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25243-arlietu-komisija-par-latvijas-kontaktpersonu-oecd-parlamentaraja-tikla-ievel-rihardu-kolu|title=Ārlietu komisija par Latvijas kontaktpersonu OECD Parlamentārajā tīklā ievēl Rihardu Kolu|website=saeima.lv}}</ref> bijis ievēlēts arī [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Viņš ir partijas [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] vietnieks.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638537-vl_tblnnk_turpinas_vadit_lidzpriekssedetaji_gaidis_berzins_un_raivis_dzintars]</ref> Bijis ievēlēts arī iepriekšējā [[12. Saeima|Saeimas]] sasaukumā. R. Kols ir biedrības „Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs un idejas autors,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171025000752/http://www.latvijas-karogs.lv/biedriba/ |archivedate={{dat|2017|10|25||bez}} }}</ref> kā arī biedrības „Jaunatnes Kompetences Centrs” valdes loceklis. [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 13. bataljona zemessargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180606031747/http://jauns.lv/raksts/9viri/284040-ierakumos-ugunslinija-cina-ar-sevi-un-grutibam-vini-lepojas-ka-ir-zemessargi |archivedate={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref> Bijis [[Ministru prezidente]]s [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] [[parlamentārais sekretārs]]. Tēvs — uzņēmējs un sporta funkcionārs [[Jānis Kols]]. == Izglītība == Mācījies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]], un [[Rīgas Komercģimnāzija|Rīgas Komercģimnāzijā]]. 2008. gadā ar izcilību absolvējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu „Turība”]], iegūstot profesionālo bakalaura grādu [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]], ar specializāciju civiltiesībās. Maģistratūras studijas turpināja 2009./2010. gadā Lielbritānijā — [[Vestminsteres Universitāte|Vestminsteres Universitātē]], Londonas Diplomātiskā Akadēmijā, iegūstot maģistra grādu diplomātijā ar specializāciju ārlietu jautājumu analītikā. == Politiskā darbība == 2013. gada iestājās politiskajā partijā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]. 2014. gadā Rihards Kols bijis [[Kultūras ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] un deputāta amata kandidāts [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ar trešo kārtas numuru Nacionālās apvienības sarakstā (nav ticis ievēlēts). 2014. gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[12. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Kols kļuva par pirmo parlamentāro sekretāru Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (amatu zaudēja 2015. gadā). 2015. gada 10. jūlijā [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidente]] [[Laimdota Straujuma]] parakstīja rīkojumu atbrīvot Rihardu Kolu no parlamentārā sekretāra amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ir.lv:889/2015/7/10/straujuma-atbrivos-kolu-no-amata|title=ir - Straujuma parakstījusi rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata (papild.)|publisher=Ir.lv:889|date=|accessdate=2015-10-27}}{{Novecojusi saite}}</ref> sakarā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/viedokli/sadurskis-na-parkapusi-koalicijas-ligumu-premjerei-jamaina-parlamentarais-sekretars-kols|title=Šadurskis: NA pārkāpusi koalīcijas līgumu; premjerei jāmaina parlamentārais sekretārs Kols &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> jo Kols bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/latvija/politika/straujuma-mutiski-informejusi-kolu-par-vina-atbrivosanu-no-parlamentara-sekretara-amata|title=Straujuma mutiski informējusi Kolu par viņa atbrīvošanu no parlamentārā sekretāra amata &#124; Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS|publisher=Focus.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pec-nesaskanam-par-begliem-straujuma-atlaiz-parlamentaro-sekretaru-kolu.a137001/|title=Pēc nesaskaņām par bēgļiem Straujuma atlaiž parlamentāro sekretāru Kolu /|publisher=Lsm.lv|date=|accessdate=2015-10-27}}</ref> 12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Vadīja darba grupu, kas [[Saeima|Saeimā]] organizēja diskusiju ciklu par [[wikipedia:Transatlantic Trade and Investment Partnership|Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24821-eiropas-lietu-komisija-izveido-darba-grupu-diskusiju-cikla-par-ttip-organizesanai|title=Eiropas lietu komisija izveido darba grupu diskusiju cikla par TTIP organizēšanai|website=saeima.lv}}</ref> Diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs, Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4524665/saeima-konceptuali-atbalsta-diasporas-likumprojektu|title=Saeima konceptuāli atbalsta Diasporas likumprojektu|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> [http://rihardskols.lv/saeima-nodibinata-sadarbibas-grupa-parlamentariesiem-vecuma-lidz-40-gadiem/ Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4558192/kols-rosina-izveidot-sadarbibas-grupu-deputatiem-lidz-40-gadiem|title=Kols rosina izveidot sadarbības grupu deputātiem līdz 40 gadiem|work=TVNET|access-date=2018-10-03|language=lv}}</ref> 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s Parlamentārajā tīklā.<ref name=":0" /> 2015. gadā aktualizēja nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/rihards-kols-javeido-jauns-likums-latviesu-diasporas-atbalstam-14102342|title=Rihards Kols: Jāveido jauns likums latviešu diasporas atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/298470-diasporas-likumprojektu-cer-pienemt-vel-sis-saeimas-laika-2018|title=Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/diasporas-likums--saliedejoss-un-ieklaujoss?pcversion=ok|title=Diasporas likums – saliedējošs un iekļaujošs|website=www.brivalatvija.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> 2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, iniciēja tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar [[Sergejs Magņitskis|Sergeja Magņitska]] lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-magnitska-sarakstu-latvija-aicinas-krieviju-ieverot-cilvektiesibas.a264595/|title=Ar «Magņitska sarakstu» Latvija aicinās Krieviju ievērot cilvēktiesības|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pec-na-ierosinajuma-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem.a266432/|title=Pēc NA ierosinājuma aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] sākotnēji aizliegumu "ofšoriem" piedalīties iepirkumos neizsludināja un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4536749/vejonis-otrreizejai-caurlukosanai-nodod-grozijumus-kas-aizliedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem|title=Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»|website=TVNET|access-date=2019-04-07|date=2018-02-09|language=lv}}</ref> 2018. gada 26. aprīlī otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeima-atkartoti-nobalso-par-aizliegumu-ofsoru-dalibai-publiskajos-iepirkumos.a276346/|title=Saeima atkārtoti nobalso par aizliegumu «ofšoru» dalībai publiskajos iepirkumos|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-07|language=lv}}</ref> 2018. gadā arī izstrādāja un trešo reizi iesniedza grozījumus Darba likumā, ar kuriem noteiktu, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga/|title=Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga|website=LA.lv|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180930145332/http://www.la.lv/darba-sludinajuma-bus-janorada-gaidama-alga|archivedate=2018-09-30}}</ref> Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27356-darba-sludinajumos-bus-janorada-ari-potenciala-alga|title=Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga|website=saeima.lv|access-date=2019-04-07}}</ref> Deputāta un ārlietu ministra amata kandidāts [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar otro kārtas numuru Rīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/na-aizsardzibas-ministra-kandidate-bus-murniece-paradnieku-grib-redzet-labklajibas-ministra-amata.d?id=50371783|title=NA aizsardzības ministra kandidāte būs Mūrniece; Parādnieku grib redzēt labklājības ministra amatā|work=DELFI|access-date=2018-10-03|date=2018-09-08|last=DELFI|language=lv}}</ref> Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] un ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/27400-saeimas-arlietu-komisijas-vaditajs-rihards-kols|title=Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols|website=saeima.lv|access-date=2019-02-27}}</ref> Bija deputāta amata kandidāts [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] saraksta ar pēdējo kārtas numuru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|title=Nacionālā apvienība iesniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2019-04-07|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190407145331/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-parstavji-marika-zeimule-roberts-zile-un-rihards-kols-18-marta-iesniedza-eiropas-parlamenta-velesanu-sarakstu/|archivedate=2019-04-07}}</ref> netika ievēlēts. === Sabiedriskā līdzdalība === 2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „''Association of Latvian Students in the United Kingdom''”, kurā darbojās kā ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “''Chatham House''”, Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants [[Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera|Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā]] (2010—2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=27.01.2014. |url=http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |title=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |publisher=Km.gov.lv |date=2014-01-27 |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160404163717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4405 |archivedate=2016-04-04 }}</ref> Kā praktikants piedalījies organizēt Pasaules NVO dienu (2011—2012) Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |title=NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu &#124; LA |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304122102/http://www.la.lv/na-jauna-maina-rihards-kols/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes Kompetences Centra” valdes loceklis. 2014. gadā nodibināja biedrību „Latvijas Karogs”, kurā ir tās valdes priekšsēdētājs. 2015. gada 2. oktobrī radiostacijas ''[[Boom FM]]'' programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka Rihards Kols un [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]]) piebiedrojās Saeimas deputāta [[Artuss Kaimiņš|Artusa Kaimiņa]] ([[Latvijas Reģionu apvienība]]) nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību "''[[AirBaltic]]''",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |title=VIDEO: Deputāts Artuss Kaimiņš AirBaltic lidmašīnā atkal uzsāk karstas diskusijas ar stjuartēm! &#124; Runā Bildes |publisher=Runabildes.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151003153510/http://runabildes.lv/video-deputats-artuss-kaimins-airbaltic-lidmasina-atkal-uzsak-karstas-diskusijas-ar-stjuartem/ |archivedate=2015-10-03 }}</ref> kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118155117/http://sunubuda.tv/turpinajums-%D0%BF%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%B4%D0%BE%D1%81%D0%B8%D0%BC-airbaltic/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kaimins-atkal-airbaltic-lidmasina-pamana-nekartibas.d?id=46541845 |title=Video: Kaimiņš atkal 'airBaltic' lidmašīnā pamana nekārtības - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2015-10-02 |accessdate=2015-10-27}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * {{official|http://rihardskols.lv}} * {{twitter|rihardskols}} * {{facebook|KolsRihards}} * [https://web.archive.org/web/20150203151820/http://www.nacionalaapvieniba.lv/related-people/rihards-kols/ Raksti par personām: Rihards Kols] * https://web.archive.org/web/20150206004034/http://www.cvk.lv/pub/public/30803.html * https://web.archive.org/web/20150206003949/http://www.cvk.lv/pub/public/30666.html {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kols, Rihards}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] f8qq51r4la904ttffscjmgrswelwv3s Latgales Zemnieku partija 0 279353 3668873 3411631 2022-08-10T13:40:23Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latgales Zemnieku partija |leader = |headquarters = |foundation = 1920. gada aprīlī |dissolution = 1926. gada oktobrī |ideology = [[Agrārisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latgales Zemnieku partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta 1920. gada aprīlī un likvidēta 1926. gada oktobrī. Partija tika dibināta 1920. gada aprīlī, īsi pirms [[Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulces vēlēšanām]]. Ar solījumu visiem zemniekiem piešķirt zemi tā ieguva 17 no 150 deputātu vietām, izveidojot trešo lielāko frakciju parlamentā. Galvenokārt darbojās kā [[Latviešu zemnieku savienība]]s (LZS) atbalsts. Daļa Latgales Zemnieku partijas deputātu pēc ievēlēšanas pievienojās LZS. Turpmākajās vēlēšanās vairs neguva tik lielus panākumus. 1926. gada oktobrī partija apvienojās ar [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātu partiju]], izveidojot [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība|Latgales Demokrātisko zemnieku apvienību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Divu latgaliešu partiju apvienošanās | publisher = Līdums | date = 1926. gada 6. oktobrī | accessdate = 2015. gada 31. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lids1926n037{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lids1926n037{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P }}</ref> Izdeva laikrakstu "Latgalīts". == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 10,3 | {{Infobox political party/seats|17|150|hex=#000000}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 1,1 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 1,6 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] arxiegqzeh2nv2mwg53dnpp0hxqachh Latgales Demokrātu partija 0 279356 3668875 3416375 2022-08-10T13:43:11Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latgales Demokrātu partija |leader = |headquarters = |foundation = 1924. gada aprīlī |dissolution = 1926. gada oktobrī |ideology =[[sociāldemokrātija]] <small>(1994-1999)</small> |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latgales Demokrātu partija''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta 1924. gada aprīlī un likvidēta 1926. gada oktobrī. Partija tika dibināta 1924. gada aprīlī, atšķeļoties no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s. No Saeimas deputātiem jaunizveidotajai partijai pievienojās [[Francis Trasuns]], [[Antons Dzenis]] un [[Jāzeps Roskošs]]. Partijas izveidē piedalījās arī [[Francis Kemps]]. 1926. gada oktobrī partija apvienojās ar [[Latgales Zemnieku partija|Latgales Zemnieku partiju]], izveidojot [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība|Latgales Demokrātisko zemnieku apvienību]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Divu latgaliešu partiju apvienošanās | publisher = Līdums | date = 1926. gada 6. oktobrī | accessdate = 2015. gada 31. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lids1926n037{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lids1926n037{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P }}</ref> Partija izdeva laikrakstu "Zemnīka Bolss".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Laikraksts "Latgalīts", 1920. - 1926. gads | publisher = [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] | accessdate = 2015. gada 31. martā | url = http://data.lnb.lv/digitala_biblioteka/laikraksti/Latgalits/index.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160224074922/http://data.lnb.lv/digitala_biblioteka/laikraksti/Latgalits/index.htm | archivedate = {{dat|2016|02|24||bez}} }}</ref> 1994. gadā Daugavpilī tika dibināta [[Latgales Demokrātiskā partija|'''Latgales Demokrātiskā partija''']], kas sevi uzskatija par Latgales Demokrātu partijas ideju mantotāju. Par pirmo priekšsēdētāju kļuva tā laika Daugavpils pilsētas valdes priekšsēdētājs [[Valdis Lauskis]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latgalē atjaunota demokrātu partija | publisher = Laiks | date = 1994. gada 9. martā | accessdate = 2015. gada 31. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1994n020{{!}}article:DIVL135{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1994n020{{!}}article:DIVL135{{!}}issueType:P }}</ref> 1999. gada maijā partija kopā ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Sociāldemokrātisko partiju]] iekļāvās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_000_xlak1999n25&#124;article:DIVL596&#124;query:partijas%20partija%20partija%20Latgales%20Demokr%C4%81tisk%C4%81%20partija&#124;issueType:P|title=Apvienojas trīs sociāldemokrātiskās partijas|publisher=Laiks|work=|access-date=2020. gada 10. jūnijā|date=1999. gada 19. jūnijā|last=|first=|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1999n25{{!}}article:DIVL596{{!}}query:partijas%20partija%20partija%20Latgales%20Demokr%C4%81tisk%C4%81%20partija{{!}}issueType:P}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 2,4 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] tgmsj5ds2935njshvuo9q0vch8nfvur Ceire-Cion 0 279585 3668865 3456441 2022-08-10T13:32:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox political party |name = ''Ceire-Cion'' |leader = [[Maksis Lazersons]] |headquarters = |foundation = 1920. gadā |dissolution = 1931. gadā |ideology = [[cionisms]], [[demokrātiskais sociālisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''''Ceire-Cion''''' ({{val|he|צעירי ציון}} — 'Cionas jaunatne') bija [[Latvijas ebreji|ebreju]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās vadītājs bija [[Maksis Lazersons]]. Tā apvienoja [[cionisms|cionisma]] un demokrātiska [[sociālisms|sociālisma]] idejas. Viens no partijas mērķiem bija izveidot ebreju valsti [[Palestīna|Palestīnā]].<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2015. gada 2. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}</ref> 1931. gadā apvienojās ar [[Latvijas Cionistu sociālistu organizācija|Latvijas Cionistu sociālistu organizāciju]], izveidojot [[Cionistu sociālistu partija|Cionistu sociālistu partiju]].<ref name="am" /> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 1,2 | {{Infobox political party/seats|1|150|hex=#000000}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 0,7 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 3hw8awji378qbik08x7029osa8z8266 3668866 3668865 2022-08-10T13:33:06Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox political party |name = ''Ceire-Cion'' |leader = [[Maksis Lazersons]] |headquarters = |foundation = 1920. gadā |dissolution = 1931. gadā |ideology = [[cionisms]], [[demokrātiskais sociālisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''''Ceire-Cion''''' ({{val|he|צעירי ציון}} — 'Cionas jaunatne') bija [[Latvijas ebreji|ebreju]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās vadītājs bija [[Maksis Lazersons]]. Tā apvienoja [[cionisms|cionisma]] un [[Demokrātiskais sociālisms|demokrātiska sociālisma]] idejas. Viens no partijas mērķiem bija izveidot ebreju valsti [[Palestīna|Palestīnā]].<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2015. gada 2. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}</ref> 1931. gadā apvienojās ar [[Latvijas Cionistu sociālistu organizācija|Latvijas Cionistu sociālistu organizāciju]], izveidojot [[Cionistu sociālistu partija|Cionistu sociālistu partiju]].<ref name="am" /> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 1,2 | {{Infobox political party/seats|1|150|hex=#000000}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 0,7 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 4y8vk5hqdq5zn2jcjmpzf4bf9wzcr40 Latvijas Poļu savienība 0 279811 3668852 3285730 2022-08-10T12:52:18Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latvijas Poļu savienība |leader = |headquarters = |foundation = 1917. gadā |dissolution = 1934. gada maijā |ideology = [[Latvijas poļi|Latvijas Poļu]] intereses |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvijas Poļu savienība''' ({{val-pl|Związek Polaków w Łotwie}}) bija [[Latvija]]s [[poļi|poļu]] [[politiskā partija]] un biedrība. Tā pastāvēja no 1917. līdz 1934. gadam. No 1938. līdz 1939. gadam tika atjaunota biedrības darbība. Partiju Saeimā pārstāvēja [[Vladislavs Lapinskis]], [[Jānis Veržbickis]] un [[Jaroslavs Viļpiševskis]]. 1931. gadā rīkotajās [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanās]] partija bija iesaistīta balsu pirkšanas skandālā.<ref name="la">{{Ziņu atsauce | title = Skandalozākais balsu pirkšanas gadījums – 1931. gada Saeimas vēlēšanās | first = Viesturs | last = Sprūde | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2014. gada 27. oktobrī | accessdate = 2015. gada 4. aprīlī | url = http://www.la.lv/cik-dosi-par-balsi/ }}</ref> Balsis tika pirktas [[Rīga|Rīgā]]. Balsotāji tika uzpirkti ar diviem [[Latvijas lats|latiem]], sviestmaizi un degvīnu.<ref name="la" /> Vairākiem balsu pircējiem tika piespriests cietumsods.<ref name="la" /> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gada maijā tika apturēta partijas darbība. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|150|hex=#000000}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 1,6 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 2,1 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 1,7 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 1,7 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] ntjr478273izqvlumujp9wjus25ixjq Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks 0 282036 3668851 3285734 2022-08-10T12:48:53Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks |leader = |headquarters = |foundation = |dissolution = 1934. gada maijā |ideology = [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] intereses |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks''' bija [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. Tā aizstāvēja [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] vēlētāju intereses.<ref>{{Ziņu atsauce | title = “Vecticībnieku saraksts” 2. Saeimas vēlēšanās | publisher = Latvijas krievi | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160404161717/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archivedate = 2016. gada 4. Aprīlis }}</ref> Partijas vadītājs bija [[arhibīskaps]] [[Jānis Pommers]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 1,2 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 1,8 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 1,3 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 42rtlphujjlor8g1yrlz9tr3edmphkm Vecticībnieku centrālā komiteja 0 282134 3668871 3357031 2022-08-10T13:38:22Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Vecticībnieku centrālā komiteja |leader = |headquarters = |foundation = 1920. gada novembrī |dissolution = 1934. gada maijā |ideology =[[vecticībnieki|Vecticībnieku]] intereses |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Vecticībnieku centrālā komiteja''' bija [[Latvija]]s [[politiskā partija]] un organizācija. Tā tika dibināta 1920. gada novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vecticībnieki neatkarīgajā Latvijā | publisher = Latvijas krievi | accessdate = 2015. gada 24. aprīlī | url = http://www.russkije.lv/lv/lib/read/old-believers-indpendlat.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160404101852/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/old-believers-indpendlat.html | archivedate = 2016. gada 4. Aprīlis }}</ref> Tā aizstāvēja [[vecticībnieki|vecticībnieku]] intereses.<ref>{{Ziņu atsauce | title = “Vecticībnieku saraksts” 2. Saeimas vēlēšanās | publisher = Latvijas krievi | accessdate = 2015. gada 24. aprīlī | url = http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160404161717/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/electoral-list-of-old-believers.html | archivedate = 2016. gada 4. Aprīlis }}</ref> Partijas vadītājs bija [[Meletijs Kaļistratovs]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 1,6 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 2,5 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 2,0 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 2,1 | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas vecticībnieki]] hq18pys7itvvlgv1td0bnzhlg1mwgew Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3669056 3668644 2022-08-11T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> ipkyk1s1pxz60ueji3ccuwcy849kwzs Honkena balva 0 296611 3669157 3085882 2022-08-11T11:48:57Z Gragox 965 /* Balvas ieguvēji */ wikitext text/x-wiki '''Honkena balva''' ir [[hokejs|hokeja]] apbalvojums, kuru pasniedz katras sezonas labākajam hokeja vārtsargam [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Visbiežāk balvu iegūst kāds no [[Zviedrijas hokeja līga]]s spēlētājiem. Visvairāk, trīs reizes, balvu ieguvis [[Henriks Lundkvists]]. == Balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | sezona ! width="30%" | ieguvējs ! width="45%" | komanda |- | width="15%" | 2021-22 | width="30%" | [[Jonass Enrūts]] | width="45%" | [[Örebro HK]] |- | width="15%" | 2020-21 | width="30%" | [[Viktors Fasts]] | width="45%" | [[Växjö Lakers]] |- | width="15%" | 2019-20 | width="75%" colspan=2 | ''Netika pasniegta'' |- | width="15%" | 2018-19 | width="30%" | [[Ādams Reideborns]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2017-18 | width="30%" | [[Viktors Fasts]] | width="45%" | [[Vekšes "Lakers"]] |- | width="15%" | 2016-17 | width="30%" | [[Oskars Alsenfelts]] | width="45%" | [[Malmes "Redhawks"]] |- | width="15%" | 2015-16 | width="30%" | [[Larss Johansons]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2014-15 | width="30%" | [[Joel Lassinantti|Jūels Lasinanti]] | width="45%" | [[Luleå HF]] |- | width="15%" | 2013-14 | width="30%" | [[Līnuss Ulmarks]] | width="45%" | [[Modo Hockey]] |- | width="15%" | 2012-13 | width="30%" | [[Gustavs Veslau]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2011-12 | width="30%" | [[Viktors Fasts]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 2010-11 | width="30%" | [[Viktors Fasts]] | width="45%" | [[Stokholmas AIK]] |- | width="15%" | 2009-10 | width="30%" | [[Jākobs Markstrems]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="15%" | 2008-09 | width="30%" | [[Johans Holmkvists]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2007-08 | width="30%" | [[Daniels Larsons]] | width="45%" | [[Djurgårdens IF]] |- | width="15%" | 2006-07 | width="30%" | [[Ēriks Ešbergs]] | width="45%" | [[HV71]] |- | width="15%" | 2005-06 | width="30%" | [[Johans Holmkvists]] | width="45%" | [[Brynäs IF]] |- | width="10%" | 2004-05 | width="30%" | [[Henriks Lundkvists]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2003-04 | width="30%" | [[Henriks Lundkvists]] | width="45%" | [[Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2002-03 | width="30%" | [[Henriks Lundkvists]] | width="45%" | [[Västra Frölunda HC]] |- | width="15%" | 2001-02 | width="30%" | [[Stefans Līvs]] | width="45%" | [[HV71]] |} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līga]] a9ovebmn6j2uh835z789zbx9mb0xvng Apvienība 90./Zaļie 0 299391 3669089 3517362 2022-08-11T06:30:27Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |party_name = Apvienība 90./Zaļie |native_name = Bündnis 90/Die Grünen |party_logo = Bündnis 90 - Die Grünen Logo.svg |colorcode = #58AB27 |chairman = [[Roberts Habeks]] un [[Annalēna Bērboka]] |leader1_title = |leader1_name = |secretary_general = |foundation = 1993 |ideology = [[Zaļā politika]] |position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisā]] |international = |colors = {{color box|#58AB27}} Zaļa |membership_year = 2020 |membership = 107,000<ref>https://www.gruene.de/partei]</ref> |seats1_title = Vietas Bundestāgā |seats1 = {{Infobox political party/seats|118|736|hex=#58AB27}} |seats2_title = Bundesrāts |seats2 = {{Infobox political party/seats|12|69|hex=#58AB27}} |seats3_title = Vietas reģionālajos parlamentos |seats3 = {{Infobox political party/seats|290|1884|hex=#58AB27}} |website = {{url|http://www.gruene.de/}} |seats4_title=Vietas Eiropas Parlamentā|seats4={{Infobox political party/seats|21|96|hex=#58AB27}}}} '''Apvienība 90./Zaļie''' ({{val|de|Bündnis 90/Die Grünen}}) ir [[zaļā politika|zaļā]] [[politiskā partija]] [[Vācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]]. Partija ir dibināta 1993. gadā, uz partijas "Zaļie" bāzes. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]] 7kdlyqvbuowoin6z95un9dstoyjw4t1 Uniper 0 306176 3669096 3660975 2022-08-11T06:45:45Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uniper SE'' | logo = [[Attēls:4-format2403.jpg|220px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = ''[[E.ON]]'' | successor = | foundation = 2016. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Diseldorfa]] | location_country = {{DEU}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = [[elektroenerģija]], [[dabasgāze]] | services = enerģijas tirdzniecība | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.uniper.energy uniper.energy] | footnotes = | intl = }} '''''Uniper SE''''' ir [[Vācija|Vācijā]] reģistrēts [[enerģētika]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar konvenciālās enerģijas ražošanu un tirdzniecību. Tas ir dibināts 2016. gadā, atdaloties no ''[[E.ON]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Diseldorfa|Diseldorfā]]. ''Uniper SE'' akcijas tiek kotētas [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]] ([[ISIN]] ''UN01''). Lielākais akcionārs ir Somijas enerģētikas uzņēmums ''[[Fortum]]'' (75 %). == Vēsture == 2014. gada novembrī Vācijas uzņēmums ''[[E.ON]]'' nolēma turpmāk koncentrēties uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, enerģijas pārvades tīkliem un patērētāju risinājumiem, bet atsevišķā uzņēmumā atdalīt konvenciālo enerģijas ražošanu ([[ūdens enerģija]], [[dabasgāze]] un [[akmeņogles|ogles]]) un enerģijas tirdzniecību.<ref name="e.on 2014.11" /> Jaunajam uzņēmumam tika dots nosaukums ''Uniper'' (no angļu valodas vārdiem ''unique'' [unikāls] un ''performance'' [veiktspēja]), un to dibināja 2016. gada 1. janvārī kā ''E.ON'' meitas uzņēmumu. ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' pārgāja ''Uniper'' pārziņā, un tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva tam piederošo 28,97 % ''[[Latvijas Gāze]]'' akciju Eiropas investīciju fondam ''Marguerite Fund''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 8. jūnijā ''E.ON'' akcionāru sanāksmē apstiprināja ''Uniper'' atdalīšanu no mātes uzņēmuma.<ref name="uniper 04.01.2016" /> 9. septembrī tika veikta ''Uniper'' atdalīšana, un 12. septembrī ''Uniper'' akcijas sāka kotēt biržā. 53,35 % ''Uniper'' kapitāldaļu ieguva esošie ''E.ON'' akcionāri, bet 46,65 % paturēja ''E.ON''.<ref name="EON Annual Report 2016" /> 2017. gada 15. decembrī Latvijas valsts uzņēmums ''[[Augstsprieguma tīkls]]'' no ''Uniper Ruhrgas International'' nopirka tam piederošo 18,31 % Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora ''[[Conexus Baltic Grid]]'' akciju.<ref name="DB 2017.12 AST" /> 2017. gada septembrī Somijas enerģētikas uzņēmums ''Fortum'' paziņoja, ka no ''[[E.ON]]'' pirks 46,65 % ''Uniper'' kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, ''Fortum'' iegūstot 47,12 % ''Uniper'' kapitāldaļu.<ref name="Uniper 2018.06.26" /> 2019. gada 4. jūlijā tika panākta vienošanās ar Čehijas uzņēmumu ''[[Energetický a průmyslový holding|Energetický a průmyslový holding, a.s]]'' (''EPH'') par ''Uniper'' darbību pārdošanu Francijā. Darījums ietvēra ''Uniper'' Francijas tirdzniecības biznesu, divas ar gāzi darbināmas elektrostacijas Senvoldā (Lotringā), divas ogļu spēkstacijas Senvoldā un Gardanā (Provansā), biomasas elektrostaciju ''Provence 4 Biomasse'' Gardanā un vēja un saules elektrostacijas. 2019. gada 8. oktobrī ''Fortum'' panāca vienošanās ar uzņēmumiem ''Elliott'' un ''Knight Vinke'' par ''Uniper'' 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 2020. gada 26. martā ''Fortum'' bija ieguvis 69,6 % ''Uniper'' kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 18. augustā ''Fortum'' bija ieguvis 75,01 % ''Uniper'' kapitāldaļu. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ''Uniper'' 2022. gada 28. aprīlī paziņoja, ka maksās par Krievijas gāzi [[Krievijas rublis|rubļos]], piekāpjoties Krievijas prasībām, tādējādi mazinot [[Eiropas Savienība|ES]] sankcijas pret Krieviju. 2022. gada jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt ''Uniper'' ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc enerģētikas strīda ar Krieviju. Saskaņā ar glābšanas programmu, kas ir rekords Vācijas uzņēmumu vēsturē, valdība pārņems 30 % ''Uniper'' akciju, samazinot ''[[Fortum]]'' īpašumtiesības līdz 56 %.<ref name="reuters 2022.07.22" /> Augusta sākumā Krievijas prezidents aizliedza "nedraudzīgajām" valstī pārdot savus aktīvus finanšu sektorā un enerģijas sektorā (tas attiecās arī uz ''Uniper''). Rietumvalstu sankcijas Krievijai apgrūtina spēkstaciju uzturēšanu darba kārtībā. Ja elektrostacijas netiks darbinātas, uzņēmumiem draud lieli naudas sodi.<ref name="biz.liga.net 2022.08.09" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="e.on 2014.11">[http://www.eon.com/content/eon-com/en/media/news/press-releases/2014/11/30/new-corporate-strategy-eon-to-focus-on-renewables-distribution-networks-and-customer-solutions-and-to-spin-off-the-majority-of-a-new-publicly-listed-company-specializing-in-power-generation-global-energy-trading-and-exploration-and-production.html/ New corporate strategy: E.ON to focus on renewables, distribution networks, and customer solutions and to spin off the majority of a new, publicly listed company specializing in power generation, global energy trading, and exploration and production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305074109/http://www.eon.com/content/eon-com/en/media/news/press-releases/2014/11/30/new-corporate-strategy-eon-to-focus-on-renewables-distribution-networks-and-customer-solutions-and-to-spin-off-the-majority-of-a-new-publicly-listed-company-specializing-in-power-generation-global-energy-trading-and-exploration-and-production.html/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} E.ON, 11/30/14</ref> <ref name="uniper 04.01.2016">[https://www.uniper.energy/static/download/files/PM_20160104_e.pdf Separation of E.ON business operations completed on January 1: Uniper launched on schedule]{{Novecojusi saite}} E.ON, January 4, 2016</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="EON Annual Report 2016">[https://www.eon.com/content/dam/eon/eon-com/investors/annual-report/EON_Annual_Report_2016.pdf EON Annual Report 2016]</ref> <ref name="DB 2017.12 AST">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/papildinata-augstsprieguma-tikls-klust-par-conexus-baltic-grid-akcionaru-470057 Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru] Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris</ref> <ref name="Uniper 2018.06.26">[https://www.fortum.com/media/2018/06/fortum-closes-public-takeover-offer-uniper Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper] FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018</ref> <ref name="reuters 2022.07.22">[https://www.reuters.com/markets/deals/germanys-uniper-gets-15-bln-eur-state-bail-out-avert-collapse-2022-07-22/ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit] Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022</ref> <ref name="biz.liga.net 2022.08.09">[https://biz.liga.net/all/tek/novosti/vlasti-rf-zablokirovali-prodaju-rossiyskih-aktivov-fortum-i-enel Власти РФ заблокировали продажу российских активов Fortum и Enel] biz.liga.net, 09.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.uniper.energy ''Uniper'' oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fortum]] [[Kategorija:E.ON]] [[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi]] [[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Frankfurtes fondu biržā kotētie uzņēmumi]] 3kqyx4uuppl87bww60ogegx3t5eyqoa Somu partija (vecā) 0 306266 3668956 3433737 2022-08-10T16:20:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Finland |name = Somu partija |party_logo = |colorcode = |lang1 = somu valodā |name_lang1 = ''Suomalainen Puolue'' |lang2 = zviedru valodā |name_lang2 = ''Finska partiet'' |leader = |foundation = 1860. gadi |dissolved = 1918. gads |successor = [[Nacionālā koalīcija]]<br />[[Nacionālā progresīvā partija]] |position = |ideology = [[konservatīvisms]] |international = |affiliation1_title = |affiliation1 = |student_wing = |youth_wing = |colours = |headquarters = [[Helsinki]], {{FIN}} }} '''Somu partija''' ({{val|fi|Suomalainen Puolue}}, {{val|sv|Finska partiet}}), saukta arī par '''veco somu partiju''' (''vanhasuomalaiset''), bija [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[politiskā partija]] [[Somija|Somijā]]. Tā veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē un darbojās līdz 1918. gadam. Partiju 1860. gados veidojuši [[fenomānija|fenomānu]] intelektuāļi, bet tā vairākus desmitus gadu nebija formāli organizēta. Sākotnēji partijas mērķi bija somu valodas statusa, īpaši izglītībā, uzlabošana [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]], kura bija iekļauta [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], bet joprojām plaši tika izmantota [[zviedru valoda]]. 1877. un 1878 . gada Somijas landtāga sasaukumos somu partija kļuva par garīdzniecības un zemniecības vadošo spēku. 1880. gados partijā radās frakcija, kas kritizēja Krievijas varas darbību Somijā; 1894. gadā šī frakcija atdalījās, dibinot [[Jauno somu partija|jauno somu partiju]]. Somu partija savukārt meklēja likumīgas attiecības ar Krievijas valdību un aicināja sadarboties ar Krieviju, lai sev tīkamā virzienā mainītu valodas politiku. Neformāli somu partiju sāka saukt par veco somu partiju. Kad 1899. gadā sākas [[pārkrievošana]] un Somijas autonomijas ierobežošana, jaunie somi uzsāka pasīvu pretošanos, bet vecā somu partija atbalstīja nomierināšanas pasākumus. Lai gan partija atbalstīja viedokli, ka Somijas likumīgās tiesības ir pārkāptas, tā uzsvēra, ka svarīgāk ir paturēt somu rokās oficiālos amatus, un bažījās, ka pretošanās var izraisīt tālāku autonomijas zaudēšanu. Partija arī veicināja konservatīvās vērtības un atbalstīja daudzas sociālās reformas, īpaši tās ideoloģiskā līdera Danielsonona-Kalmari laikā pēc Irje-Koskinena nāves 1903. gadā. Pēc 1906. gadā pieņemtās partijas programmas no ekonomikas statu punkta partija tika ierindota politiskajā centrā, starp kreiso [[sociāldemokrātisko partiju]] un labējo jauno somu partiju. Pēc 1906. gada parlamenta reformas, no 1907. līdz 1917. gadam somu partijai bija otra lielākā pārstāvniecība [[Eduskunta|Eduskuntā]] (aiz sociāldemokrātiem). Pēc tam, kad 1917. gada decembrī Somija ieguva neatkarību un 1918. gada sākumā notika [[Somijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]], somu valodas jautājums vairs nebija aktuāls. Galvenie partiju jautājumi kļuva ekonomiskie un konstitucionālie. Daļa somu partijas biedru atbalstīja republikas pārvaldes formu, bet daļa — monarhiju. 1918. gada 8. decembrī mazākums noskaņoto somu partijas biedru, kuri bija noskaņoti liberāli un atbalstīja republiku, un vairākums jauno somu partijas biedru dibināja jaunu partiju [[Nacionālā progresīvā partija]] (''Kansallinen Edistyspuolue''). Nākamajā dienā vairākums monarhistiski un konservatīvi noskaņoto somu partijas atbalstītāju un daļa jauno somu partijas biedru dibināja partiju [[Nacionālā koalīcija]] (''Kansallinen Kokoomus''). == Pazīstamākie partijas biedri == * [[Juho Kusti Pāsikivi]] [[Kategorija:Somijas politiskās partijas]] mvqumezyfxogttnq2ld3646c4l1bl3a Jauno somu partija 0 307848 3668958 3433738 2022-08-10T16:23:10Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Finland |name = Jauno somu partija |party_logo = |colorcode = |lang1 = somu valodā |name_lang1 = ''Suomalainen Puolue'' |leader = |foundation = 1894. gads |split = [[Somu partija (vecā)|Somu partija]] |predecessor = |dissolved = 1918. gads |successor = * [[Nacionālā koalīcija]] * [[Nacionālā progresīvā partija]] |position = [[liberālisms]], [[nacionālisms]] |ideology = |international = |affiliation1_title = |affiliation1 = |student_wing = |youth_wing = |colours = |headquarters = [[Helsinki]], {{FIN}} }} '''Somu partija''' ({{val|fi|Suomalainen Puolue}} jeb ''Perustuslaillis-Suomenmielinen Puolue'') bija [[Liberālisms|liberāla]] un [[Nacionālisms|nacionālistiska]] [[politiskā partija]] [[Somija|Somijā]]. Tā veidojusies 1894. gadā un darbojās līdz 1918. gadam. 19. gadsimta otrajā pusē veidojusies [[fenomānija|fenomānu]] [[Somu partija (vecā)|Somu partijā]] meklēja likumīgas attiecības ar Krievijas valdību un aicināja sadarboties ar Krieviju, lai sev tīkamā virzienā mainītu somu valodas politiku. 1880. gados partijā radās frakcija, kas kritizēja Krievijas varas darbību Somijā un somu partijas pielaidīgo politiku. 1894. gadā šī frakcija atdalījās, dibinot Jauno somu partija. Kad 1899. gadā sākās [[pārkrievošana]] un Somijas autonomijas ierobežošana, jaunie somi uzsāka pasīvu pretošanos, bet veco somu partija atbalstīja nomierināšanas pasākumus. Pēc 1906. gada parlamenta reformas, no 1907. līdz 1917. gadam jaunie somi bija pārstāvēti [[Eduskunta|Eduskuntā]], politiskajā spektrā partija atradās no centra pa labi. Jau 19. gadsimta beigas partijā radās divas frakcijas: "zvirbuļi" (''varpuset'') ar [[Kārlo Juho Stolbergs|Kārlo Juho Stolbergu]] vadībā un "bezdelīgas" (''pääskyt'') ar [[Jonass Kastrēns|Jonasu Kastrēnu]] un [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds|Pēru Ēvindu Svīnhūvudu]] vadībā. "Zvirbuļi" atbalstīja sociālo liberālismu un vēlējās sociālas reformas. Viņi sākumā ārpolitikā orientējās uz Apvienoto Karalisti un Franciju, bet pēc [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] 1918. gadā pieauga atbalsts Vācijai. "Bezdelīgas" bija vairāk konservatīvi, bet ekonomikā liberāli; viņi neuzsvēra sociālo reformu nepieciešamību. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā un sevišķi pēc pilsoņu kara "bezdelīgas" atbalstīja Vāciju. Svīnhūvuds bija īpaši labvēlīgs Vācijas Impērijai un atbalstīja ideju Somijā ieviest monarhiju. Savukārt Stolbergs Somijai vēlējās pilnīgu demokrātiju un republikas pārvaldes formu. 1918. gada Vācijas hegemonijas laikā monarhisti uzvarēja politiskajā cīņā un ar jauno somu vairākumu par [[Somijas karaliste]]s karali ievēlēja Vācijas firstu [[Frīdrihs Karls fon Hessens|Frīdrihu Karlu fon Hessenu]]. Tikai Stolbergs un daži citi jaunie somi balsoja pret monarhiju. Pēc tam, kad Vācija bija sakauta karā, zuda tās atbalsts Somijā. 1918. gada 8. decembrī vairākums jauno somu partijas biedru un mazākums somu partijas biedru, kuri bija noskaņoti liberāli un atbalstīja republiku, dibināja jaunu partiju [[Nacionālā progresīvā partija]] (''Kansallinen Edistyspuolue''). Nākamajā dienā vairākums monarhistiski un konservatīvi noskaņoto somu partijas atbalstītāju un daļa jauno somu partijas biedru dibināja partiju [[Nacionālā koalīcija]] (''Kansallinen Kokoomus''). == Pazīstamākie partijas biedri == * [[Rudolfs Holsti]] * [[Jonass Kastrēns]] * [[Juho Kusti Pāsikivi]] * [[Ēmils Nestors Setele]] * [[Kārlo Juho Stolbergs]] * [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]] [[Kategorija:Somijas politiskās partijas]] cdbqxrurk49hpquec5blaunhv63z4rl Veidne:Šaha olimpiādes 10 313706 3669064 2946207 2022-08-11T04:40:30Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Šaha olimpiādes |title = [[Šaha olimpiāde]]s | bodyclass = hlist | state = {{{state|}}} |group1 = Neoficiālās |list1 = * [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|Parīze 1924]] * [[1926. gada neoficiālā šaha olimpiāde|Budapešta 1926]] * [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|Minhene 1936]] * [[1976. gada neoficiālā šaha olimpiāde|Tripole 1976]] |group2 = Vīriešu |list2 = * [[1. šaha olimpiāde|1. (Londona 1927)]] * [[2. šaha olimpiāde|2. (Hāga 1928)]] * [[3. šaha olimpiāde|3. (Hamburga 1930)]] * [[4. šaha olimpiāde|4. (Prāga 1931)]] * [[5. šaha olimpiāde|5. (Folkestona 1933)]] * [[6. šaha olimpiāde|6. (Varšava 1935)]] * [[7. šaha olimpiāde|7. (Stokholma 1937)]] * [[8. šaha olimpiāde|8. (Buenosairesa 1939)]] * [[9. šaha olimpiāde|9. (Dubrovnika 1950)]] * [[10. šaha olimpiāde|10. (Helsinki 1952)]] * [[11. šaha olimpiāde|11. (Amsterdama 1954)]] * [[12. šaha olimpiāde|12. (Maskava 1956)]] * [[13. šaha olimpiāde|13. (Minhene 1958)]] * [[14. šaha olimpiāde|14. (Leipciga 1960)]] * [[15. šaha olimpiāde|15. (Varna 1962)]] * [[16. šaha olimpiāde|16. (Telaviva 1964)]] * [[17. šaha olimpiāde|17. (Havana 1966)]] * [[18. šaha olimpiāde|18. (Lugāno 1968)]] * [[19. šaha olimpiāde|19. (Zīgene 1970)]] * [[20. šaha olimpiāde|20. (Skopje 1972)]] * [[21. šaha olimpiāde|21. (Nica 1974)]] * [[22. šaha olimpiāde|22. (Haifa 1976)]] * [[23. šaha olimpiāde|23. (Buenosairesa 1978)]] * [[24. šaha olimpiāde|24. (Valleta 1980)]] * [[25. šaha olimpiāde|25. (Lucerna 1982)]] * [[26. šaha olimpiāde|26. (Saloniki 1984)]] * [[27. šaha olimpiāde|27. (Dubaija 1986)]] * [[28. šaha olimpiāde|28. (Saloniki 1988)]] * [[29. šaha olimpiāde|29. (Novisada 1990)]] * [[30. šaha olimpiāde|30. (Manila 1992)]] * [[31. šaha olimpiāde|31. (Maskava 1994)]] * [[32. šaha olimpiāde|32. (Erevāna 1996)]] * [[33. šaha olimpiāde|33. (Elista 1998)]] * [[34. šaha olimpiāde|34. (Stambula 2000)]] * [[35. šaha olimpiāde|35. (Bleda 2002)]] * [[36. šaha olimpiāde|36. (Kalvija 2004)]] * [[37. šaha olimpiāde|37. (Turīna 2006)]] * [[38. šaha olimpiāde|38. (Drēzdene 2008)]] * [[39. šaha olimpiāde|39. (Hantimansijska 2010)]] * [[40. šaha olimpiāde|40. (Stambula 2012)]] * [[41. šaha olimpiāde|41. (Trumse 2014)]] * [[42. šaha olimpiāde|42. (Baku 2016)]] * [[43. šaha olimpiāde|43. (Batumi 2018)]] * [[44. šaha olimpiāde|44. (Čennai 2022)]] |group3 = Sieviešu |list3 = * [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1. (Emena 1957)]] * [[2. sieviešu šaha olimpiāde|2. (Splita 1963)]] * [[3. sieviešu šaha olimpiāde|3. (Oberhauzene 1966)]] * [[4. sieviešu šaha olimpiāde|4. (Ļubļina 1969)]] * [[5. sieviešu šaha olimpiāde|5. (Skopje 1972)]] * [[6. sieviešu šaha olimpiāde|6. (Medeljina 1974)]] * [[7. sieviešu šaha olimpiāde|7. (Haifa 1976)]] * [[8. sieviešu šaha olimpiāde|8. (Buenosairesa 1978)]] * [[9. sieviešu šaha olimpiāde|9. (Valleta 1980)]] * [[10. sieviešu šaha olimpiāde|10. (Lucerna 1982)]] <small>Kopš 1984. gada vīriešu un sieviešu šaha olimpiādes tiek organizētas kopīgi ar vienotu numerāciju.</small> }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> jv006or662jbi2bwrfcracmtmiz14qo Seklene 0 313921 3668977 2614745 2022-08-10T16:58:12Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Seklene | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Puzes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=18 | plat_s=02 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=16 | gar_s=56 | gar_EW=E | platība_ha = 20,4 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 2,4 | Max_dziļums = 8,0 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Paegļu valks]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = 1 (0,020 ha) | pilsētas = }} '''Seklene''' (arī '''Seklenes ezers''', '''Seklenezers''', '''Sēklenes ezers''', '''Vellezers''', '''Velnezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1607/ ezeri.lv]</ref><ref>[http://www.ezeri.lv/database/1124/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=75439 |title=Informācija par objektu: Seklene/Velnezers |accessdate={{dat|2016|04|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir noteces ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Puzes pagasts|Puzes pagasta]] austrumos. Seklene izveidojusies no [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]]. Tas atrodas glaciokarsta ieplakā. Dibens - smilšains. Krasti lēzeni, ziemeļos un dienvidos - zemi. Ūdens krāsa - brūnūdens. Novērojama [[bebrs|bebru]] darbība. Makrofīti - [[niedre]]s, [[meldrs|meldri]], [[grīšļi]], [[kosa]]s, [[glīvenes]], [[ūdensroze]]s. 2006. gadā konstatēts, ka ezerā izzuduši [[sīpoliņu donis]] (''Juncus bulbosus''), [[gludsporu ezerene]] (''Isoetes lacustris''), [[daudzstublāju pameldrs]] (''Eleocharis multicaulis''), [[vienzieda krastene]] (''Littorella uniflora''), [[Dortmaņa lobēlija]] (''Lobelia dortmanna''). Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[asaris|asari]]. Ezers ietilpst [[dabas liegums|dabas lieguma]] "[[Stiklu purvi]]" teritorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Puzes pagasts]] k091khgelh6ji6qcjqnnhz473bv02ea Mazezers (Tārgales pagasts) 0 314118 3668978 2508475 2022-08-10T16:58:44Z Spnq 103627 Izlaboju vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Mazezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Tārgales pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=28 | plat_s=33 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=39 | gar_s=06 | gar_EW=E | platība_ha = 4,1 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,5 | Max_dziļums = 2,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = grāvis uz [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Mazezers''' (arī '''Mazais ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/669/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=70396 |title=Informācija par objektu: Mazezers |accessdate={{dat|2016|04|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir noteces ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]] uz dienvidiem no [[Liepene (ciems)|Liepenes]]. Ezers atrodas starpkāpu ieplakā. Krasti - zemi. Makrofīti - [[ūdensroze]]s, [[dižā aslape|dižās aslapes]], [[meldrs|meldri]], [[purvmirte]]s, [[grīšļi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Tārgales pagasts]] 3zmpw31gbnabtpzeruazi3be1c8hzp1 Kāžezers 0 315242 3668979 2565854 2022-08-10T16:59:17Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Kāžezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Zlēku pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=10 | plat_s=04 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=50 | gar_s=21 | gar_EW=E | platība_ha = 14,0 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 2,5 | Max_dziļums = 4,8 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Kāžupe]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Kāžezers''' (arī '''Kaža ezers''', '''Kažezers''', '''Kažu ezers''', '''Kāžu ezers''', '''Laidzes ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1988/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=75074 |title=Informācija par objektu: Kāžezers |accessdate={{dat|2016|05|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] uz ziemeļos. Dibens - smilšains, vietām dūņains. Krasti - slīpi. Ietek - [[Kāžupe]]. Iztek - [[Kāžupe]] (pēc citām ziņām [[Pūņupe]]) uz [[Zlēku dzirnavezers|Zlēku dzirnavezeru]]. Makrofīti - [[niedre]]s, [[grīšļi]], [[meldrs|meldri]], [[lēpe]]s, [[glīvenes]], [[ūdensroze]]s, [[elodeja]]s, [[daudzlape]]s. Ezerā dzīvo [[asaris|asari]], [[līdaka]]s un [[Rauda (zivs)|raudas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Zlēku pagasts]] ot2lyii5idodf5k2apikvdqae7ff1d5 Taurkalnes Aklezers 0 316153 3668980 3514571 2022-08-10T16:59:44Z Spnq 103627 Izlaboju divas vikisaites wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Taurkalnes Aklezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Bauskas novads]] | vieta3 = [[Valles pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=33 | plat_s=57 | plat_NS=N | gar_d=24 | gar_m=53 | gar_s=58 | gar_EW=E | platība_ha = 24,6 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 2,3 | Max_dziļums = 3,8 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Vitkopupīte]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Taurkalnes Aklezers''' (arī '''Aklais ezers''', '''Aklezers''', '''Taurkalnes Aklais ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1207/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=76248 |title=Informācija par objektu: Taurkalnes Aklezers |accessdate={{dat|2016|05|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir noteces ezers [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]] uz rietumiem no [[Taurkalne]]s. Dibens - dūņains. Krasti - zemi, lēzeni. Notece - pa [[Vitkopupīte|Vitkopupīti]] uz [[Daugava|Daugavu]]. Makrofīti - [[grīšļi]], [[lēpe]]s, [[glīvenes]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bauskas novada ezeri]] [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Vecumnieku novada ezeri]] ajpojsrtz1k7peq7mmqe8dv99vwdjgd Gulbenes ezers (Dzērbenes pagasts) 0 316521 3668981 3514825 2022-08-10T17:00:14Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Gulbenes ezers | attēls = Gulbenes ezers.jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Dzērbenes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=12 | plat_s=41 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=36 | gar_s=25 | gar_EW=E | platība_ha = 30,3 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,2 | Max_dziļums = 1,9 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Meļļupīte]] (uz [[Bānūžu ezers|Bānūžu ezeru]]) | lielbaseins = [[Gauja]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = 1 | pilsētas = }} '''Gulbenes ezers''' (arī '''Gulbeņu ezers''', '''Gulberes ezers''', '''Gulberis''', '''Gulbēnu ezers''', '''Gulbēris''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1922/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=83242 |title=Informācija par objektu: Gulbenes ezers |accessdate={{dat|2016|05|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] austrumos, uz ziemeļrietumiem no [[Šovītes|Šovītēm]]. Dibens - dūņains. Ūdens krāsa - brūnūdens. Krasti - zemi, ziemeļos - slīpi. Iztek [[Meļļupīte]] (uz [[Bānūžu ezers|Bānūžu ezeru]]). Makrofīti - [[kosa]]s, [[glīvenes]], [[lēpe]]s, [[niedre]]s, [[puplaksis|puplakši]], [[grīšļi]]. Ezerā dzīvo [[asaris|asari]], [[Rauda (zivs)|raudas]], [[līdaka]]s. Regulāri novērojama [[zivju slāpšana]]. Gar ezera dienvidu krastu iet slēgtās [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene]] trase. No ezera 500 metri uz rietumiem atrodas autoceļš [[P30]] ([[Cēsis]]—[[Vecpiebalga]]—[[Madona]]). == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Dzērbenes pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 61nwomnkwb0i83l2mktbpsfirnbmqdw Juveris 0 316541 3668982 3514649 2022-08-10T17:00:43Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Juveris | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Dzērbenes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=13 | plat_s=16 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=40 | gar_s=25 | gar_EW=E | platība_ha = 77,5 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 8,5 | Max_dziļums = 20,2 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Juverupīte]] (lejtecē Skraustupīte) uz [[Kapsētas ezers|Kapsētas ezeru]] | lielbaseins = [[Gauja]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = 2 | pilsētas = }} '''Juveris''' (arī '''Juvera ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1877/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82986 |title=Informācija par objektu: Juveris |accessdate={{dat|2016|05|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir publisks subglaciāls caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] centrālajā daļā. Dibens - smilšains, oļains, akmeņains. Ūdesn krāsa - dzidrūdens. Krasti - slīpi, ziemeļos - stāvi, pieejami. Ezerā divas salas, Lielajai salai platība - 1,1 ha. Ietek strauts no [[Kaupēnu ezers|Kaupēnu ezera]] un [[Asmeņupīte]] no [[Asmenis|Asmeņa]], iztek [[Juverupīte]] uz [[Kapsētas ezers|Kapsētas ezeru]]. Makrofīti - [[niedre]]s, [[meldrs|meldri]], [[puplaksis|puplakši]], [[grīšļi]], [[lēpe]]s. Ezerā novērojami [[sūklis|sūkļi]]. Tajā dzīvo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[karūsa]]s, [[plaudis|plauži]], [[vēdzele]]s, [[zutis|zuši]], [[plicis|pliči]] un [[līnis|līņi]]. Novērojama [[bebrs|bebru]] darbība, ligzdo [[kaija]]s, [[pīle]]s. Krastos vairākas peldvietas, dienvidaustrumu krastā - atpūtas bāze. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Dzērbenes pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 62kh8fu46vsgnayvh45letebe2i0zvz Pāvītes ezers 0 317196 3668984 3514855 2022-08-10T17:01:55Z Spnq 103627 /* ievads */ Izlaboju vikisaiti wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Pāvītes ezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Inešu pagasts]] | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=59 | plat_s=12 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=51 | gar_s=37 | gar_EW=E | platība_ha = 18,2 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 0,5 | Max_dziļums = 1,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Pāvīte]] uz [[Ogre (upe)|Ogri]] | lielbaseins = [[Daugava]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Pāvītes ezers'''<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2148/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=82813 |title=Informācija par objektu: Pāvītes ezers |accessdate={{dat|2016|05|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Inešu pagasts|Inešu pagasta]] dienvidaustrumos. Dibens- dūņains, [[sapropelis]]. Krasti - zemi, ziemeļos un dienvidrietumos slīpi, tie ir grūti pieejami. Ezerā ietek 3 grāvji, iztek - [[Pāvīte]], kā arī grāvis uz [[Ogre (upe)|Ogri]]. Makrofīti - [[grīslis|grīšļi]], [[niedre]]s, [[vilkvālīte]]s, [[kosa]]s, [[meldrs|meldri]], [[glīvenes]], [[ūdens tuskarora]]s, [[sūna]]s. Ezerā dzīvo [[karūsa]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[asaris|asari]], [[līdaka]]s. Ligzdo [[pīle]]s. Dažkārt ziemās novērojama [[zivju slāpšana]]. 100 metri uz ziemeļaustrumiem no ezera atrodas autoceļš [[V846]] (Vestiena–Vējava–Ineši). == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Inešu pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 1qtxtjncpmqo14umd06f6yce3j08zuv Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3669058 3668646 2022-08-11T03:05:25Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Velta Līne]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Dina Kuple]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Tobola]]''| ''[[Lauris Dārziņš]]''| ''[[Otrais pasaules karš]]''| ''[[Krievija]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/10 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ppugf2sm3ngkl3aet9uloig9xkga8d4 Apputeksnēšana 0 327557 3668906 3668656 2022-08-10T14:24:42Z Egilus 27634 Tikai uzspiedu vikifikatora pogu, kurš automātiski formatē tekstu. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]] '''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. == Pašappute == Pašappute jeb autogāmija ir, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[Šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[Kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[mieži]]em — ''Hordeum'', [[Virzas|virzām]] — ''Stellaria'', [[Panātru rinda|panātrēm]] — ''Lamium''. Ir augi, kuriem ziedi neizplaukst, ko sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[Kaviļas|kaviļām]] — ''Stipa''. Dažiem augiem, piemēram, [[Vijolītes|vijolītēm]] — ''Viola'' ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogānie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-155 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Svešappute == [[Attēls:Melissodes desponsa, f, face, Maine, Du Clos 2015-12-01-17.37 (24469964305).jpg|thumb|[[Medusbišu apakšdzimta]]s bite(''Melissodes'') pārklāta ar putekšņiem]] Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[Sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] — ''Ribes rubrum'', [[Ērkšķogas|ēkšķogās]] — ''Grossularia reclinata''. Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida- anemofiliju, entomofiliju, ornitofiliju un hidrofiliju.<ref name=":0" /> === Anemofilija === Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu]] — ''Poacea'', [[Grīšļi|grīšļu]] — ''Cyperaceae'', [[Vītoli|vītolu]] — ''Salicaceae'', [[Bērzu dzimta|bērzu]] — ''Betulaceae'', ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[Apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] — ''Corylus'', [[bērzi]]em — ''Betula'', [[Parastā apse|apsēm]] — populus, vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi]]em — ''Secale cereale'' vienā [[Zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[Kļavas|kļavai]] — ''Acer platanoides'' līdz 25 miljoni. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairākus simtus kilometru tālumā. Anemofilie [[Koks|koki]] un [[Krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[Lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas. [[Attēls:Pollen from pine-tree.jpg|thumb|Anemofilijas augi, piemēram, [[priedes]] rada daudz putekšņu, kurus pārnēsā vējš]] === Entomofilija === Putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem sauc par entomofiliju. Tas ir izplatītākais augu apputeksnēšanās veids — apmēram 90% visu augu sugu putekšņus pārnēsā bites, [[kamenes]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[tauriņi]], u.c. kukaiņi. Entomofilija atspoguļo kukaiņu barošanās un augu vairošanās procesu sakarību. Augi rada [[Nektārs|nektāru]] un putekšņus, no kā pārtiek apputeksnējošie kukaiņi, kā arī ziedi tos pievilina ar krāšņiem ziediem un [[Smaržas|smaržu]]. Ziedu smaržu galvenokārt nosaka [[Ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] sastāvs. Zieda uzbūve arī sekmē putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem, piemēram, [[Zilā kurpīte|zilajām kurpītēm]] — ''Aconitum napellus'', zieda izmēri un forma atbilst kameņu ķermeņa izmēriem un formai. Putekšņi entomofilajiem augiem parasti ir lielāki nekā anemofilajiem. Uz putekšņu [[eksīna]]s sastopami dažādi izaugumi, kas sekmē putekšņu pieķeršanos pie kukaiņiem. === Hidrofilija === Putekšņu pārnešana pa [[Ūdens|ūdeni]] sauc par hidrofiliju. Tā ir raksturīga ūdens augiem, piemēram, [[Glīvenes|glīvenēm]] — ''Potamogeton''. === Ornitofilija === Putekšņu pārnešana ar putniem sauc par ornitofiliju. To veic putni: [[kolibri]]ji, [[papagaiļi]], u.c. un šie augi galvenokārt sastopami [[Subtropu josla|subtropos]] un [[Tropu josla|tropos]]. == Mākslīgā apputeksnēšana == Augus mākslīgi apputeksnē [[Selekcija|selekcijā]] un [[sēklkopībā]]. Selekcijā augus mākslīgi apputeksnē, ja augus vēlas krustot jeb hibridizēt, lai iegūtu jaunas šķirnes vai uzlabotu esošo šķirņu īpašības. Sēklkopībā mākslīgā apputeksnēšana ir nepieciešama daudziem kultūraugiem, jo putekšņlapas un [[auglenīca]] atrodas laiviņā, kas ir stingri saaugusi, un sīkie kukainīši nevar to atvērt. Šādi jāapputeksnē [[saulgriezes]], rudzi, [[Griķi (ģints)|griķi]] u.c. kultūraugi, ja vēlas iegūt labu ražu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augu vairošanās]] hpuey2narytbfi9bjc5uveg2or8fnnt Dalībnieks:V(g) 2 328991 3669074 3668356 2022-08-11T06:12:35Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dalībnieks:G(x)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieks:G(x)]] i569w4mhlvruqv3mv7a3x8cc75tcny1 Rāmakrišna 0 329914 3669071 3565683 2022-08-11T05:57:37Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Ramakrishna.jpg|thumbnail|200px|Viens no slavenākajiem Rāmakrišnas attēliem. Fotogrāfija uzņemta 1885. gadā]] '''Rāmakrišna''' (dzimis {{dat|1836|2|18}}, miris {{dat|1886|8|16}}), īstājā vārdā '''Godadhors Čotopadhaje''', bija indiešu mistiķis, garīgais skolotājs, [[guru]] un [[joga]]s meistars 19. gadsimtā, [[Vivekānanda]]s skolotājs. Viņš atzina, ka Indijas un visas cilvēces atdzimšanai nepieciešama vispārcilvēciska reliģija. Rāmakrišna sludināja visu reliģiju savstarpējo saistību. Viņa mācība ietekmē Indijas nacionālās kustības ideoloģiju. == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.saulesjosta.lv/index.php/viedie/58-ramakrisna-gedadhar-catterdzi-1836-1886.html | title= Viedie: Rāmakrišna (Gedadhar Čatterdžī, 1836-1886) | publisher= saulesjosta.lv | language= latviešu valodā }}{{Novecojusi saite}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1836. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] a6iwkrqtbomvft16kus8y2ezgxgpogj Ieva Segliņa 0 338828 3669040 3510379 2022-08-10T20:38:19Z 2A03:EC00:B979:8119:4816:CEDB:B58D:E9E9 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ieva Segliņa | dz datums = 1990. gada 1. maijs | nodarbošanās = [[aktrise]] | dzīvesbiedrs = [[Arturs Krūzkops]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/20526-apprecejusies-saplestas-kruzes-zvaigzne-ieva-seglina-un-arturs-kruzkops-foto Jauns.lv. Apprecējusies "Saplēstās krūzes" zvaigzne Ieva Segliņa un Artūrs Krūzkops.] 2016</ref> | dzimums = sieviete }} '''Ieva Segliņa-Krūzkopa''' (dzimusi '''Ieva Segliņa''' 1990. gada 1. maijā) ir latviešu [[Aktieris|aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]] un [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]]. 2011. gadā absolvējusi Maskavas Akadēmiskās Dailes teātra (MHAT) skolu — studiju. No 2011. gada strādā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref>[https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/ieva-seglina Dailes teātris. Ieva Segliņa]</ref> [[Spēlmaņu nakts 2020/2021|2021. gada "Spēlmaņu nakts"]] balvu pasniegšanas ceremonijā I. Segliņa saņēma “Skatuves naglu” par [[Rainis|Raiņa]] lomu Dailes teātra izrādē “Smiļģis”. Precējusies ar aktieri [[Arturs Krūzkops|Arturu Krūzkopu]]. == Kinolomas == * [[Lācars]] (2015) == TV lomas == * [[Saplēstā krūze]] (2016) * [[Ēnu spēles]] (2012) * [[Likteņa līdumnieki]] (2008) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Segliņa, Ieva}} [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 6p0d8hdrvp2tt989uu37zbd20cgbihw Mārtiņa iela (Rīga) 0 343806 3668868 2735134 2022-08-10T13:34:32Z Olgerts V 41522 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Mārtiņa iela|Mārtiņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mārtiņa iela |attēls = Mārtiņa iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]] |ielas garums = 537 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Baznīcas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] un [[Akmens bruģis|bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = nav }} '''Mārtiņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Mārtiņa iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Alīses iela|Alīses ielu]]. Ielas garums ir 537 metri. No krustojuma ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]] līdz krustojumam ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] ielu sedz akmens bruģis, bet pārējos ielas posmus sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Mārtiņa ielā ir dažāda veida dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Ievērojamākās: [[Latvijas Banka]]s naudas glabātuve ([[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] 3), Rīgas Mārtiņa luterāņu draudzes nams (Mārtiņa iela 3), 1908. gadā pēc arhitekta [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] projekta celtais dzīvojamais nams ([[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā|valsts aizsargājamais kultūras piemineklis]], Slokas iela 31), [[Rīgas namu pārvaldnieks|Rīgas namu pārvaldnieka]] klientu apkalpošanas centrs (Mārtiņa iela 7), [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]] (Baložu iela 27), 62. pirmsskolas izglītības iestāde (Alīses iela 19). == Vēsture == Iela nosaukumu guvusi no netālās [[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Mārtiņa luterāņu baznīcas]]. Sākotnēji saukta par '''Baznīcas ielu''', 1882. gadā piešķirts nosaukums Mārtiņa iela.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22998/ Rīga. Mārtiņa iela pie Slokas ielas, 1929] Zudusī Latvija</ref> Ielas pagarinājums līdz [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielai]] izveidots 1897. gadā, pēc tam pagarināta līdz [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas ielai]]. Vēlāk šis ielas posms zudis: tālākā daļa pievienota [[Valentīna iela (Rīga)|Valentīna ielai]], bet daļa apbūvēta, izveidojot [[Āgenskalna Priedes|Āgenskalna Priežu]] dzīvojamo namu rajonu. == Ielu savienojumi == Mārtiņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (T veida krustojums) * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] * [[Alīses iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} {{coord|56.9482|24.0717|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] gemeb09uo6plas2a5tl7d604q6ka3ie 3669070 3668868 2022-08-11T05:44:05Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Mārtiņa iela|Mārtiņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mārtiņa iela |attēls = Mārtiņa iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]] |ielas garums = 537 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Baznīcas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] un [[Akmens bruģis|bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = nav }} '''Mārtiņa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Mārtiņa iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Alīses iela|Alīses ielu]]. Ielas garums ir 537 metri. No krustojuma ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]] līdz krustojumam ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] ielu sedz akmens bruģis, bet pārējos ielas posmus sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Mārtiņa ielā ir dažāda veida dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Ievērojamākās: [[Latvijas Banka]]s naudas glabātuve ([[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] 3), Rīgas Mārtiņa luterāņu draudzes nams (Mārtiņa iela 3), 1908. gadā pēc arhitekta [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] projekta celtais dzīvojamais nams ([[alsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Kurzemes rajonā|valsts aizsargājamais kultūras piemineklis]], Slokas iela 31), [[Rīgas namu pārvaldnieks|Rīgas namu pārvaldnieka]] klientu apkalpošanas centrs (Mārtiņa iela 7), [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]] (Baložu iela 27), 62. pirmsskolas izglītības iestāde (Alīses iela 19). == Vēsture == Iela nosaukumu guvusi no netālās [[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Mārtiņa luterāņu baznīcas]]. Sākotnēji saukta par '''Baznīcas ielu''', 1882. gadā piešķirts nosaukums Mārtiņa iela.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22998/ Rīga. Mārtiņa iela pie Slokas ielas, 1929] Zudusī Latvija</ref> Ielas pagarinājums līdz [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielai]] izveidots 1897. gadā, pēc tam pagarināta līdz [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas ielai]]. Vēlāk šis ielas posms zudis: tālākā daļa pievienota [[Valentīna iela (Rīga)|Valentīna ielai]], bet daļa apbūvēta, izveidojot [[Āgenskalna Priedes|Āgenskalna Priežu]] dzīvojamo namu rajonu. == Ielu savienojumi == Mārtiņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (T veida krustojums) * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] * [[Alīses iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} {{coord|56.9482|24.0717|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] gskorutqhoy7nhfkrb61yy5wdq538n0 Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 3668891 3668105 2022-08-10T14:08:24Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, lai arī pastāvēja dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls ''Household Words'' publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[lidlaiva]]s (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] fc9xakfeinnlf5pi9da5m2gypnfiob2 3668892 3668891 2022-08-10T14:09:25Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls ''Household Words'' publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[lidlaiva]]s (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] ifejl7j0refookxr86tq9dbhfr22tmc 3668893 3668892 2022-08-10T14:10:09Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls ''Household Words'' publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[lidlaiva]]s (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] hus8ugf226a1s1zx30scbp4338v9ev2 3668894 3668893 2022-08-10T14:11:57Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls ''Household Words'' publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti (Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] g9ap7w6r3ginnw2n0qhlh6teb66iqau 3668895 3668894 2022-08-10T14:12:14Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls ''Household Words'' publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] p28jm1vnn0bx7h9cau4m2h7hx5sm7ei 3668900 3668895 2022-08-10T14:19:18Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] e1mhif2h16cpz75z5pmbu7igujcfsos 3668947 3668900 2022-08-10T16:09:28Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai biedra laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|President]].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] jy7gl3eb23zcxac5v6n5hs0jdwdbr94 3668948 3668947 2022-08-10T16:09:55Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai biedra laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 758qntgxzetu2ui9nt9io5rwz3rv6zc 3668950 3668948 2022-08-10T16:15:09Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 724chxnim1u6mafkc413bqkuof5pnzl 3668952 3668950 2022-08-10T16:17:36Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 0iswwet9hx48ba2oyqa7lq8qfrtp6sh 3669036 3668952 2022-08-10T20:20:52Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (Macclesfield Canal - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 3uadqm9ibpvog500zadp876ged3o7dy 3669037 3669036 2022-08-10T20:22:13Z Tttoooxxx 65596 /* Attīstība - tradicionālās darba laivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] n5r564fl6pe75zq7rbbm2v9dvosg1ps 3669039 3669037 2022-08-10T20:27:27Z Tttoooxxx 65596 /* Apvienotā Karaliste */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 4gksdjvrpgz6mjkmsdisbkwb39eshj7 Litvinskis 0 357905 3668934 3305066 2022-08-10T15:13:50Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}} '''Litvinskis''' ({{val|ru|Литвинский}}, no [[etnonīms|etnonīma]] „[[litvīni|litvīns]]” (''литвин'') — "Lietuvietis"; sieviešu dzimtē [[Litvinska]] (''Литвинская'')) ir slāvu cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Dmitrijs Litvinskis]] (1999) — Latvijas futbolists; * [[Viktors Litvinskis]] (1996) — Latvijas futbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Austrumslāvu uzvārdi]] 29nkh6v8pfxw22ce4s0x4ae6b4a8wzu Kristians Benteke 0 360067 3668924 3660143 2022-08-10T14:44:58Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|3}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 18 | caps3 = 34 | caps4 = 18 | caps5 = 37 | caps6 = 89 | caps7 = 29 | caps8 = 162 | caption = Benteke 2017. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} {{īre}} [[K.V. Kortrijk|Kortrijk]] | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} {{īre}} [[KV Mechelen|Mechelen]] | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[D.C. United]] | countryofbirth = {{vieta|Zaira|Kinšasa}} | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 14 | goals4 = 6 | goals5 = 19 | goals6 = 42 | goals7 = 9 | goals8 = 35 | height = 190<ref>[https://www.premierleague.com/players/4492/Christian-Benteke/overview]</ref> | image = [[Attēls:2017 RUS v BEL exhibition - Christian Benteke (cropped).jpg|200px]] | nationalcaps1 = 18 | nationalcaps2 = 7 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 45 | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 3 | nationalgoals3 = 10 | nationalgoals4 = 4 | nationalgoals5 = 18 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U18 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21 | nationalteam5 = {{fb|BEL}} | nationalyears1 = 2007 | nationalyears2 = 2007–2008 | nationalyears3 = 2008–2009 | nationalyears4 = 2009–2012 | nationalyears5 = 2010– | ntupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | name = | playername = Kristians Benteke | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2007–2009 | years2 = 2009–2011 | years3 = 2009–2010 | years4 = 2010–2011 | years5 = 2011–2012 | years6 = 2012–2015 | years7 = 2015–2016 | years8 = 2016–2022 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[D.C. United]] | caps9 = 0 | goals9 = 0 | years9 = 2022– }} '''Kristians Benteke''' (dzimis; {{Dat|1990|12|3}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], [[MLS]] kluba ''[[D.C. United]]'' un [[Beļģijas futbola izlase]]s uzbrucējs. Benteke ir dzimis [[Kinšasa|Kinšasā]], [[Zaira|Zairā]], bet jau trīs gadu vecumā viņš ar ģimeni pārcēlās uz [[Ljēža|Ljēžu]] [[Beļģija|Beļģijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=9 November 2012|publisher=independent.co.uk|title=Christian Benteke: Street football took brilliant Belgians to top|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/christian-benteke-street-football-took-brilliant-belgians-to-top-8298505.html|archive-date={{dat|2019|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191021203421/https://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/christian-benteke-street-football-took-brilliant-belgians-to-top-8298505.html}}</ref> Spēlējis vairākos Beļģijas klubos Benteke pārcēlās uz [[Aston Villa F.C.]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=1 September 2012|publisher=theguardian.com|title=Aston Villa sign £7m Christian Benteke but are forced to defend transfers|url=https://www.theguardian.com/football/2012/sep/01/aston-villa-sign-christian-benteke}}</ref> 2015. gadā Benteke pārcēlās uz [[Liverpool FC]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=19 July 2015|title=Benteke par 47 miljoniem eiro pārcelsies uz "Liverpool"|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/19072015-benteke_par_47_miljoniem_eiro_parcelsies_|publisher=sportacentrs.com}}</ref> Benteke īsti neiederējās ''Liverpool'' trenera [[Jirgens Klops|Jirgena Klopa]] spēles stilā, tāpēc viņu pārdeva uz [[Crystal Palace F.C.]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=20 August 2016|publisher=cpfc.co.uk|title=Benteke Signs For Palace|url=https://www.cpfc.co.uk/news/2016/august/benteke-signs-for-palace/}}</ref> [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasē]] 32 spēlēs guvis 12 vārtus. == Sasniegumi == '''Standard Liège''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 2008–09 '''Aston Villa''' * [[Anglijas FA kauss]] finālists : 2014-2015 '''Liverpool''' * [[Futbola Līgas kauss]] finālists : 2015-16 * [[UEFA Eiropas līga]] finālists: 2015-16 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Benteke, Kristians}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 78nbpbaajcduu2558k45hj2epdpopu6 Somijas Centrs 0 360801 3669090 3453320 2022-08-11T06:34:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Finland |name = Somijas Centrs |party_logo = Keskusta.svg |colorcode = |lang1 = somu valodā |name_lang1 = ''Suomen Keskusta'' |leader = [[Annika Sāriko]] |foundation = 1906. gads |dissolved = |successor = |position = |ideology = * [[Centrisms]] * [[Liberālisms]] * [[Agrārisms]] |affiliation1_title = |affiliation1 = |student_wing = |youth_wing = |headquarters = [[Helsinki]], {{FIN}} | international = ''[[Liberal International]]'' |european = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] |europarl = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] | colours = tumši zaļa | website = {{URL|http://www.keskusta.fi}} | seats1_title = [[Eduskunta|Parlaments]] | seats1 = {{Composition bar|31|200|hex=#01954B}} | seats2_title = [[Eiropas Parlaments]] | seats2 = {{Composition bar|2|14|hex=#01954B}} | seats3_title = Pašvaldības | seats3 = {{Composition bar|2823|8999|hex=#01954B}} }} '''Somijas Centrs''' ({{val|fi|'''Suomen Keskusta'''}}) ir [[centrisms|centriska]], [[liberālisms|liberāla]], [[agrārisms|agrāra]] [[politiskā partija]] [[Somija|Somijā]]. Dibināta 1906. gadā. == Vēsture == Par partijas dibināšanu tiek uzskatīts 1906. gads, kad dibināta '''Somijas zemnieku apvienība''' (''Suomen Maalaisväestön Liitto'') un ''Dienvidpohjanmā jauno somu zemes apvienība'' (''Etelä-Pohjanmaan Nuorsuomalainen Maalaisliitto''). Abas partijas 1908. gadā apvienojās ar nosaukumu '''Zemes apvienība''' (''Maalaisliitto''). Zemes apvienības ideoloģiskais tēvs bija Santeri Alkiota. Partija atbalstīja tādas idejas kā humānismu, zemes garīgumu, zemniecībai līdzīgu brīvību, decentralizāciju, nabadzības novēršanu, progresīvismu. Pēc neatkarības iegūšanas konservatīvie spēki vēlējās Somijā iedibināt monarhiju. Tam pretojās Zemes apvienība, iestājoties par [[republika|republikānisku]] valsts pārvaldes formu. 1919. gada vēlēšanās Zemes apvienība kļuva par otru lielāko partiju [[Eduskunta|Eduskuntā]]. Zemes apvienība kopā ar [[Nacionālā Progresa partija|Nacionālo Progresa partiju]] veidoja daudzas valdības. Tās premjerministri bija [[Kiesti Kallio]] 1922. gadā un [[Juho Sunila]] 1927. gadā. 1937. gadā Kiesti Kallio kļuva par Somijas prezidentu. 1956. gadā Zemes apvienības kandidāts [[Urho Kekonens]], kurš pirms tam bija premjerministrs vairākas reizes, kļuva par prezidentu, un šo amatu ieņēma līdz 1982. gadam. 1959. gadā no Zemes apvienības atdalījās [[Somijas Lauku partija]] (''Suomen maaseudun puolue''). 1965. gadā Zemes apvienība tika pārdēvēta par '''Centra partiju''' (''Keskustapuolue''). 1982. gadā [[Liberālā tautas partija (Somija)|Liberālā tautas partija]] kļuva par Centra partijas "biedra partiju". Tā atdalījās pēc tam, kad Zviedrijas [[Liberālā tautas partija (Zviedrija)|Liberālā tautas partija]] guva panākumus Zviedrijas parlamenta vēlēšanās. 1988. gadā Centra partija tika pārdēvēta par '''Somijas Centru''' (''Suomen Keskusta''). No 2003. līdz 2011. gadam Somijas Centrs bija lielākā partija Eduskuntā, un [[Mati Vanhanens]] bija premjerministrs septiņus gadus. 2011. gada vēlēšanās Somijas Centrs bija tikai ceturtā partija. 2015. gada vēlēšanās atguva pirmo vietu parlamentā, un kopā ar [[Somu partija|Somu partiju]] veidoja koalīciju. == Vēlēšanas == Somijas Centra vēlēšanu rezultāti Eduskuntā <timeline> ImageSize = width:1100 height:240 PlotArea = width:1000 height:160 left:50 bottom:60 AlignBars = justify DateFormat = x.y Period = from:0 till:30 TimeAxis = orientation:vertical AlignBars = justify ScaleMajor = unit:year increment:5 start:0 PlotData= bar:% color:kelleygreen width:22 mark:(line,white) align:left fontsize:S bar:1907 from:start till:5.75 text:5,8 bar:1908 from:start till:6.39 text:6,4 bar:1909 from:start till:6.73 text:6,7 bar:1910 from:start till:7.60 text:7,6 bar:1911 from:start till:7.84 text:7,8 bar:1913 from:start till:7.87 text:7,9 bar:1916 from:start till:9.00 text:9,0 bar:1917 from:start till:12.38 text:12,4 bar:1919 from:start till:19.70 text:19,7 bar:1922 from:start till:20.27 text:20,3 bar:1924 from:start till:20.25 text:20,3 bar:1927 from:start till:22.56 text:22,6 bar:1929 from:start till:26.15 text:26,1 bar:1930 from:start till:27.28 text:27,3 bar:1933 from:start till:22.54 text:22,5 bar:1936 from:start till:22.41 text:22,4 bar:1939 from:start till:22.86 text:22,9 bar:1945 from:start till:21.35 text:21,4 bar:1948 from:start till:24.24 text:24,2 bar:1951 from:start till:23.26 text:23,3 bar:1954 from:start till:24.10 text:24,1 bar:1958 from:start till:23.06 text:23,1 bar:1962 from:start till:22.95 text:23,0 bar:1966 from:start till:21.23 text:21,2 bar:1970 from:start till:17.12 text:17,1 bar:1972 from:start till:16.41 text:16,4 bar:1975 from:start till:17.63 text:17,6 bar:1979 from:start till:17.29 text:17,3 bar:1983 from:start till:17.63 text:17,6 bar:1987 from:start till:17.62 text:17,6 bar:1991 from:start till:24.83 text:24,8 bar:1995 from:start till:19.85 text:19,9 bar:1999 from:start till:22.40 text:22,4 bar:2003 from:start till:24.69 text:24,7 bar:2007 from:start till:23.11 text:23,1 bar:2011 from:start till:15.82 text:15,8 bar:2015 from:start till:21.10 text:21,1 bar:2019 from:start till:13.76 text:13,76 </timeline> == Partijas priekšsēdētāji == {|class="wikitable" ! Priekšsēdētājs ! Termiņa sākums ! Termiņa beigas |- |[[Oto Karhi]] |1906. |1909. |- |[[Kiesti Kallio]] |1909. |1917. |- |[[Filips Sālasti]] |1917. |1918. |- |[[Santeri Alkio]] |1918. |1919. |- |[[Peka Heikinens]] |1919. |1940. |- |[[Viljami Kalliokoski]] |1940. |1945. |- |[[Vieno Johanness Sukselainens]] |1945. |1964. |- |[[Johanness Virolainens]] |1964. |1980. |- |[[Pāvo Veirinens]] |1980. |1990. |- |[[Esko Aho]] (pirmā reize) |1990. |2000. |- |[[Anneli Jēttēnmeki]] (pirmā reize) |2000. |2001. |- |[[Esko Aho]] (otrā reize) |2001. |2002. |- |[[Anneli Jēttēnmeki]] (otrā reize) |2002. |2003. |- |[[Mati Vanhanens]] |2003. |2010. |- |[[Mari Kiviniemi]] |2010. |2012. |- |[[Juha Sipile]] |2012. |2019. |- |[[Katri Kulmuni]] |2019. |2020. |- |[[Annika Sārikko]] |2020. | |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170330212830/http://www.keskusta.fi/ Somijas Centra partija] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas politiskās partijas]] shcb61qs6ajeaa757arw9erpdfnul94 Timo Verners 0 361866 3668908 3638149 2022-08-10T14:29:41Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|6}} | caps1 = 95 | caps2 = 127 | caps3 = 35 | caption = Verners 2018. gadā | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | goals1 = 13 | goals2 = 78 | goals3 = 6 | height = 181 | image = [[Attēls:20180602 FIFA Friendly Match Austria vs. Germany Timo Werner 850 0621.jpg|220px]] | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 5 | nationalcaps3 = 18 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 42 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 16 | nationalgoals4 = 10 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 16 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalteam6 = {{fb|GER}} | nationalyears1 = 2010–2011 | nationalyears2 = 2011–2012 | nationalyears3 = 2012–2013 | nationalyears4 = 2013–2015 | nationalyears5 = 2015–2017 | nationalyears6 = 2017– | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | playername = Timo Verners | years1 = 2013–2016 | years2 = 2016–2020 | years3 = 2020– | name = | birth_place = }} '''Timo Verners''' ({{Val|de|Timo Werner}}; dzimis {{Dat|1996|3|6}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[RB Leipzig]]'' un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] uzbrucējs. Dzimis [[Štutgarte|Štutgartē]], futbolista gaitas uzsāka [[VfB Stuttgart|V''fB Stuttgart'']]. [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015.—2016. gada]] sezonā ''Stuttgart'' izkrita no [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] uz Verneru nopirka [[RB Leipzig|''RB Leipzig'']] par 10 milijoliem [[eiro]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=2 October 2017|date=15 June 2015|publisher=bundesliga.com|title=Leipzig snare Werner from Stuttgart|url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/noblsp-rb-leipzig-snap-up-werner-from-stuttgart.jsp}}</ref> 2019–20. gada sezonā kļuvis par Bundeslīgas otru labāko vārtu guvēju. Pēc tam, kad viņš kļuva par ''Leipzig'' visu laiku labāko vārtu guvēju, Verners pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']]. Savā pirmajā sezonā kļuvis par [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] uzvarētāju. 2022. gadā atgriezies ''Leipzig''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk-sport-web.prod.oceanusorigin.com/football/news/11668/12668843/timo-werner-rb-leipzig-re-sign-striker-from-chelsea|title=Timo Werner: RB Leipzig re-sign striker from Chelsea on four-year deal|website=Sky Sports|access-date=2022-08-10|language=en}}</ref> [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]] spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]], kurā viņš bija dalīti labākais vārtu guvējs.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=2 October 2017|date=2 July 2017|publisher=fifa.com|title=Awards list dominated by victorious Germans|url=http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=awards-list-dominated-by-victorious-germans-2900157.html|archive-date={{dat|2018|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180124071355/https://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=awards-list-dominated-by-victorious-germans-2900157.html}}</ref> == Sasniegumi == '''Vācija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]:2020-2021 * [[UEFA Superkauss]] :2021 * [[FA Cup ]]:finālists: 2020-2021 '''Individuālie sasniegumi''' * FIFA Konfederāciju kausa labākais vārtu guvējs: 2017 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Verners, Timo}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] 5s8r4rvk09pkd7f8digshpie240e3b3 Aivars Emsis 0 363002 3669027 3667427 2022-08-10T19:52:45Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Aivars Emsis | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 188 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FC Džiugas|FC Džiugas]] | clubnumber = 20 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017-2018 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 10.08.2022. | ntupdate = 26.07.2020. | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | years3 = 2019 | years2 = 2018-2019 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | name = | caps3 = 12 | caps2 = 0 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years5 = 2021 | caps5 = 23 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]] | years6 = 2022 | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years7 = 2022 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | birth_place = | birth_date = | caption = }} '''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. == Karjera == Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g. 2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio</ref> 2022. gada februāri spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] 33xjlbdxzbwdtdnh021l8la0xkg606g 3669028 3669027 2022-08-10T19:53:12Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Aivars Emsis | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 188 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017-2018 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 10.08.2022. | ntupdate = 26.07.2020. | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | years3 = 2019 | years2 = 2018-2019 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | name = | caps3 = 12 | caps2 = 0 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years5 = 2021 | caps5 = 23 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]] | years6 = 2022 | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years7 = 2022 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | birth_place = | birth_date = | caption = }} '''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. == Karjera == Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g. 2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio</ref> 2022. gada februāri spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] o3rp1ok42pu6p6whvqh2dahwphslica Isko 0 363782 3668922 3581072 2022-08-10T14:43:14Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|21}} | caps1 = 52 | caps2 = 4 | caps3 = 69 | caps4 = 246 | caption = Isko 2018. gadā | fullname = Fansisko Romāns Alarkons Svaress | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Benalmadena}} | goals1 = 16 | goals2 = 0 | goals3 = 14 | goals4 = 37 | height = 176 | image = Liver-RM (5) (cropped).jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 21 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 12 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 19 | nationalcaps7 = 5 | nationalcaps8 = 38 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 7 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 14 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam7 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam8 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2008–2009 | nationalyears3 = 2010 | nationalyears4 = 2010–2011 | nationalyears5 = 2011 | nationalyears6 = 2011–2014 | nationalyears7 = 2012 | nationalyears8 = 2013– | playername = Isko | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | ntupdate = {{dat|2022|8|10|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2022|8|10|SK|bez}} | years1 = 2009–2011 | years2 = 2010–2011 | years3 = 2011–2013 | years4 = 2013–2022 | name = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years5 = 2022– | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Fransisko Romāns Alarkons Svaress''' ({{Val|es|Francisco Román Alarcón Suárez}}; dzimis {{Dat|1992|4|21}}) jeb '''Isko''' (''Isco'') ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]]. Pašlaik (2022) pārstāv ''[[La Liga]]'' klubu [[Sevilla FC|''Sevilla'']] un [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Isko futbolista karjeru sāka ''[[Valencia CF]]'' sistēmā, pārsvarā spēlējot komandas dublieros. 2011. gadā viņš pievienojās ''[[Málaga CF]]''. 2012. gadā Isko saņēma balvu kā labākais jaunais spēlētājs [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 October 2017|date=23 December 2012|publisher=sportacentrs.com|title=Isko atzīts par Eiropas labāko U-21 spēlētāju|url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/23122012-isko_atzits_par_eiropas_labako_u_21_spele}}</ref> 2013. gadā Isko par 30 milijoniem [[€|eiro]] pārcēlās uz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 October 2017|date=27 June 2013|publisher=sportacentrs.com|title=Spāņu jaunais talants Isko pāriet uz Madrides "Real"|url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/27062013-spanu_jaunais_talants_isko_pariet_uz_madr}}</ref> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]] * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20, 2021–22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]] * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2012 * [[La Liga]] labākais jaunais spēlētājs: 2012 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Spānijas futbolistiem]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] sotuphhpgovtmbpfde2b4b3rlpqtizq Jaspers Silesens 0 370270 3668919 3426405 2022-08-10T14:38:22Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Jaspers Silesens | image = Chelsea 0 Valencia 1 (48768537763) (cropped).jpg | fullname = Jakobuss Antoniuss Peters Silesens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|22}} | cityofbirth = {{vieta|Nīderlande|Neimegena}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]] | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1996–2001 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[De Treffers]] | youthyears2 = 2001–2010 | youthclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]] | years1 = 2010–2011 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]] | caps1 = 34 | goals1 = 0 | years2 = 2011–2016 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | caps2 = 101 | goals2 = 0 | years3 = 2016–2019 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps3 = 5 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2013– | nationalteam1 = {{fb|NED}} | nationalcaps1 = 63 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 10.08.2022 | ntupdate = 10.08.2022 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps4 = 51 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals4 = 0 | years4 = 2019–2022 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]] | years5 = 2022– | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Jaspers Silesens''' ({{val|nl|Jasper Cillessen}}; dzimis {{dat|1989|4|22}}) ir [[Nīderlande]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' kluba ''[[NEC Nijmegen]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2011–12, 2012–13, 2013–14 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2013 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]] * [[Copa del Rey]]: 2016–17, 2017–18 * [[Supercopa de España]]: 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AFC Ajax]]'' gada labākais spēlētājs: 2015, 2016 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Silesens, Jaspers}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Gelderlandē dzimušie]] i7uk9hpfbocj34rntwgkozoi7osw046 Metjū Raians 0 378336 3668909 3491275 2022-08-10T14:32:11Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Metjū Raians | image = 20180601 FIFA Friendly Match Czech Republic vs. Australia Matthew Ryan 850 0230.jpg | caption = | fullname = Metjū Deivids Raians | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|8}} | birth_place = {{vieta|Austrālija|Plamptona}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | clubnumber = 51 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2009—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | years1 = 2009—2010 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Blacktown City FC]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2013 | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | caps2 = 80 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2015 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV]] | caps3 = 77 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk]] | caps5 = 17 | goals5 = 0 | years6 = 2017—2021 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.]] | caps6 = 121 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012— | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalcaps2 = 74 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = 10.08.2022 | ntupdate = 10.08.2022 | caps7 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 0 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs9 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 3 | goals8 = 0 | years9 = 2022— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Metjū Deivids Raians''' ({{val|en|Mathew David Ryan}}; dzimis {{dat|1992|4|8}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] kluba [[FC København|''København'']] sastāvā. == Sasniegumi == '''Central Coast Mariners''' * [[Austrālijas A līga]]: 2013 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2014–15 '''Austrālija''' * [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] sezonas labākais vārtsargs: 2013–14,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/4024/aussies-abroad/2014/05/14/4817780/mat-ryan-voted-belgiums-best-goalkeeper|title=Mat Ryan voted Belgium's best goalkeeper {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-02-18}}</ref> 2014–15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/0253-0d042828e2d9-b173d8fcc60a-1000--anderlecht-s-praet-is-belgium-s-best/|title=Anderlecht's Praet is Belgium's best|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-02-18|date=2015-01-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Raians, Metjū}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Jaundienvidvelsā dzimušie]] 2qac8nuj5vt13j2pbp01b8veu7s3fwr Džordžīno Veinaldums 0 385422 3668926 3532352 2022-08-10T14:48:49Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džordžīno Veinaldums | image = 20160604 AUT NED 8884.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|11}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} | height = 175 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | clubnumber = 25 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007-2011 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"]] | caps1 = 111 | goals1 = 23 | years2 = 2011-2015 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps2 = 109 | goals2 = 40 | years3 = 2015-2016 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.]] | caps3 = 38 | goals3 = 11 | years4 = 2016–2021 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps4 = 170 | goals4 = 16 | years5 = 2021— | clubs5 = {{flaga|Francija|}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps5 = 31 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2005-2007 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2007-2009 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2009-2013 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21 | nationalcaps3 = 24 | nationalgoals3 = 10 | nationalyears4 = 2011– | nationalteam4 = {{fb|NED}} | nationalcaps4 = 86 | nationalgoals4 = 26 | pcupdate = 10.08.2022 | ntupdate = 10.08.2022 | caption = | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | years6 = 2022— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Džordžīno Veinaldums''' (dzimis {{dat|1990|11|11}}) ir [[Nīderlande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Itālijas A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[AS Roma]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Feyenoord''' * [[KNVB beker]]: 2007–08 '''PSV Eindhoven''' * [[Eredivisie]]: 2014–15 * KNVB beker: 2011–12 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2012 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]] * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1]]: [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]] '''Individuālie sasniegumi''' * Nīderlandes gada futbolists: 2014–15 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veinaldums, Džordžīno}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 64066po3r7tt984y8hxriixczbl555m Gonsalu Gedešs 0 397053 3668913 3430586 2022-08-10T14:33:59Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Gonsalu Gedešs | image = Gonçalo Guedes (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|29}} | birth_place = {{vieta|Portugāle|Benavente}} | height = 179 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | clubnumber = 17 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014-2016 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B]] | caps1 = 38 | goals1 = 11 | years2 = 2014-2017 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"]] | caps2 = 39 | goals2 = 5 | years3 = 2017–2018 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 8 | goals3 = 0 | years4 = 2017–2018 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps4 = 33 | goals4 = 5 | nationalyears1 = 2011-2013 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17 | nationalcaps1 = 30 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2013-2014 | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2015-2017 | nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2015– | nationalteam4 = {{fb|POR}} | nationalcaps4 = 32 | nationalgoals4 = 7 | pcupdate = 10.08.2022 | ntupdate = 10.08.2022 | caption = Gedešs 2018. gadā | caps5 = 113 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals5 = 23 | years5 = 2018–2022 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | caps6 = 0 | goals6 = 0 | years6 = 2022– }} '''Gonsalu Gedešs''' ({{val|pt|Gonçalo Manuel Ganchinho Guedes}}; dzimis {{dat|1996|11|29}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2014–15, 2015–16, 2016–17 * [[Taça de Portugal]]: 2016–17 * [[Taça da Liga]]: 2014–15, 2015–16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016 '''Paris Saint-Germain''' * [[Coupe de France]]: 2016–17 * [[Trophée des Champions]]: 2017 '''Valencia''' * [[Copa del Rey]]: 2018–19 '''Portugāle''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018–19]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gedešs, Gonsalu}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] qpqte0o1z7ap6l5h3hkbx6idzny6qbd Lukass Torreira 0 398876 3668921 3464619 2022-08-10T14:39:54Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lukass Torreira | image = Lucas Torreira 2019.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | birth_place = {{vieta|Urugvaja|Fraja Bentosa}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | caps2 = 71 | goals2 = 4 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps3 = 29 | goals3 = 4 | years4 = 2018—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps4 = 63 | goals4 = 3 | nationalyears1 = 2018—pašlaik | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 39 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 10.08.2022 | ntupdate = 10.08.2022 | caption = | caps5 = 19 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals5 = 1 | years5 = 2020—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 31 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps7 = 0 | goals7 = 0 | years7 = 2022— }} '''Lukass Torreira''' ({{val|es|Lucas Sebastian Torreira Di Pascua}}; dzimis {{dat|1996|2|11}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Torreira pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Galatasaray"]]. Pārstāvējis Itālijas klubus ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]'' un ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]''. 2018. gada jūlijā pārgāja uz Anglijas Premjerlīgas klubu ''Arsenal'' par transfēra maksu 30 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/10072018-londonas_arsenal_par_30_miljoniem_eiro_ie |title=Londonas "Arsenal" par 30 miljoniem eiro iegādājas Urugvajas izlases pussargu Torreiru |date={{dat|2018|7|10||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2018|7|14||bez}}}}</ref> Urugvajas izlasē debitēja 2018. gada martā spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. Piedalījās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur devās laukumā visās piecās spēlēs. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019–20 '''Atletico Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Torreira, Lukass}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] 2b039kv1axr9y8fq88u77dvr3wwnoth 14. Saeimas vēlēšanas 0 403238 3669129 3668217 2022-08-11T09:52:03Z Zemant 27636 /* Balsošanas sistēma */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]<br> [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = [[Artis Pabriks]]<br />[[Marija Golubeva]] | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&nbsp;— viens. === Vecums === 15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022. Statistika]</ref> jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Ģimenes stāvoklis === 46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Tautība === 1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !2 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !3 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !4 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !5 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !6 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !7 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !8 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !9 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !10 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |- !11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !12 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !13 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !14 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !15 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !16 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !19 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attīstībai/Par!]] |[[Artis Pabriks]]<br>[[Marija Golubeva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |3.–7. augusts |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-partiju-trijnieka-jv-saskana-un-na Factum/ReTV] |878 |'''10,9''' |0,2 |'''5,9''' |'''9,4''' |'''10,5''' |'''7,7''' | colspan="2" |'''7,7''' | style="background:#a0d78e" |'''21,0''' |3,5 |'''6,3''' |2,2 |4,5 |'''6,1''' |– | colspan="2" |45,4 | style="background:#a0d78e" |10,1 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1818 |'''7,3''' |– |2,4 |'''5,5''' |'''7,5''' |'''5,1''' | colspan="2" |3,3 | style="background:#a0d78e" |'''8,8''' |3,8 |4,5 |2,7 |3,4 |2,9 |– |26,9 |12,9 | style="background:#a0d78e" |1,3 |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] s0yll4wxja5qdxkcfq3swvjmlp1qrn1 BoJack Horseman 0 404947 3669068 3495715 2022-08-11T05:15:44Z 85.254.74.144 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''BoJack Horseman'' | show_name_2 = | image = BoJack Horseman Logo.svg | caption = | genre = [[komēdija]], [[drāma]] | format = | creator = [[Rafaels Bobs Vaksbergs]] | developer = | writer = | director = [[Ādams Rīds]] | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Vils Arnets]] * [[Emija Sedarisa]] * [[Alisona Brī]] * [[Ārons Pols]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 77 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 25 min | company = ''[[The Tornante Company]]'' | distributor = ''[[Debmar-Mercury]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = [[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] | audio_format = | first_run = | first_aired = 2014. gada 22. augusts | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = }} '''''BoJack Horseman''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas seriāls, kuru straumēšanas servisam ''[[Netflix]]'' izveidoja [[Rafaels Bobs Vaksbergs]]. Seriāls paredzēts pieaugušo auditorijai, to rāda no {{dat|2014|08|22|G}}. Šobrīd ir izveidotas 6 sezonas un 77 sērijas. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Vils Arnets]], [[Emija Sedarisa]], [[Alisona Brī]] un [[Ārons Pols]]. Seriāla galvenais varonis ir cilvēkveidīgs [[zirgs]] Bodžeks - izbijusi populāras 1980. gadu [[situāciju komēdija|situāciju komēdijas]] zvaigzne, kura sāk rakstīt savu [[autobiogrāfija|autobiogrāfiju]], lai atgūtu popularitāti. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- ! style="padding: 0 8px;" colspan="2" rowspan="2"| Sezona ! style="padding: 0 8px;" rowspan="2"| Sērijas ! colspan="2"| Oriģinālā pārraide |- ! Sezona pirmizrāde |- |style="background: #47A936;"| |'''1''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2014|8|22|N|bez}} |- |style="background: #f68b21;"| |'''2''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} |- |style="background: #73B1B7;"| |'''3''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2016|7|22|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''4''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2017|9|8|N|bez}} |- |style="background: #005BBB;"| |'''5''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2018|9|14|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''6''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| * {{dat|2019|10|25|N|bez}} (pirmā daļa) * {{dat|2020|1|31|N|bez}} (otrā daļa) |- |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] jk6l5d3j97qej2b3333rq8p42n1daac 3669091 3669068 2022-08-11T06:34:46Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''BoJack Horseman'' | show_name_2 = | image = BoJack Horseman Logo.svg | caption = | genre = [[komēdija]], [[drāma]] | format = | creator = [[Rafaels Bobs Vaksbergs]] | developer = | writer = | director = [[Ādams Rīds]] | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Vils Arnets]] * [[Emija Sedarisa]] * [[Alisona Brī]] * [[Ārons Pols]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 77 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 25 min | company = ''[[The Tornante Company]]'' | distributor = ''[[Debmar-Mercury]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = [[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2014|8|22|n|bez}} | last_aired = {{dat|2020|1|31|n|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = }} '''''BoJack Horseman''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieaugušo animācijas seriāls, kuru straumēšanas servisam ''[[Netflix]]'' izveidoja [[Rafaels Bobs Vaksbergs]]. Seriālu oriģināli demonstrēja no {{dat|2014|08|22|G|bez}} līdz {{dat|2020|1|31||bez}} un tam kopsummā ir 6 sezonas (77 sērijas). Galvenās lomas ieskaņojuši [[Vils Arnets]], [[Emija Sedarisa]], [[Alisona Brī]] un [[Ārons Pols]]. Seriāla galvenais varonis ir [[Antropomorfisms|antropomorfs]] [[mājas zirgs|zirgs]] Bodžeks - izbijusi populāras 1980. gadu [[situāciju komēdija|situāciju komēdijas]] zvaigzne, kura sāk rakstīt savu [[autobiogrāfija|autobiogrāfiju]], lai atgūtu popularitāti. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- ! style="padding: 0 8px;" colspan="2" rowspan="2"| Sezona ! style="padding: 0 8px;" rowspan="2"| Sērijas ! colspan="2"| Oriģinālā pārraide |- ! Sezona pirmizrāde |- |style="background: #47A936;"| |'''1''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2014|8|22|N|bez}} |- |style="background: #f68b21;"| |'''2''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} |- |style="background: #73B1B7;"| |'''3''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2016|7|22|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''4''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2017|9|8|N|bez}} |- |style="background: #005BBB;"| |'''5''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2018|9|14|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''6''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| * {{dat|2019|10|25|N|bez}} (pirmā daļa) * {{dat|2020|1|31|N|bez}} (otrā daļa) |- |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] 21a7xmqefzozfzqfwyx1rgd2l1moj49 3669135 3669091 2022-08-11T10:37:59Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''BoJack Horseman'' | show_name_2 = | image = BoJack Horseman Logo.svg | caption = | genre = [[komēdija]], [[drāma]] | format = | creator = [[Rafaels Bobs Vaksbergs]] | developer = | writer = | director = [[Ādams Rīds]] | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Vils Arnets]] * [[Emija Sedarisa]] * [[Alisona Brī]] * [[Ārons Pols]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 77 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 25 min | company = ''[[The Tornante Company]]'' | distributor = ''[[Debmar-Mercury]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = [[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2014|8|22|n|bez}} | last_aired = {{dat|2020|1|31|n|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = }} '''''BoJack Horseman''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieaugušo animācijas seriāls, kuru straumēšanas servisam ''[[Netflix]]'' izveidoja [[Rafaels Bobs Vaksbergs]]. Seriālu oriģināli demonstrēja no {{dat|2014|08|22|G|bez}} līdz {{dat|2020|1|31|D|bez}} un tam kopsummā ir 6 sezonas (77 sērijas). Galvenās lomas ieskaņojuši [[Vils Arnets]], [[Emija Sedarisa]], [[Alisona Brī]] un [[Ārons Pols]]. Seriāla galvenais varonis ir [[Antropomorfisms|antropomorfs]] [[mājas zirgs|zirgs]] Bodžeks - izbijusi populāras 1980. gadu [[situāciju komēdija|situāciju komēdijas]] zvaigzne, kas sāk rakstīt savu [[autobiogrāfija|autobiogrāfiju]], lai atgūtu popularitāti. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- ! style="padding: 0 8px;" colspan="2" rowspan="2"| Sezona ! style="padding: 0 8px;" rowspan="2"| Sērijas ! colspan="2"| Oriģinālā pārraide |- ! Sezona pirmizrāde |- |style="background: #47A936;"| |'''1''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2014|8|22|N|bez}} |- |style="background: #f68b21;"| |'''2''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} |- |style="background: #73B1B7;"| |'''3''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2016|7|22|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''4''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2017|9|8|N|bez}} |- |style="background: #005BBB;"| |'''5''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| {{dat|2018|9|14|N|bez}} |- |style="background: #990000;"| |'''6''' |style="padding: 0 8px;"| 12 |style="padding: 0 8px;text-align: left;"| * {{dat|2019|10|25|N|bez}} (pirmā daļa) * {{dat|2020|1|31|N|bez}} (otrā daļa) |- |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] jkxgfq1yrztm9y1xqcx3n3bgbhp1hpo Latviešu Tautas partija 0 413062 3668966 3121056 2022-08-10T16:29:05Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Frīdrihs Veinbergs.jpg|thumb|200px|Latviešu Tautas partijas dibinātājs [[Frīdrihs Veinbergs]].]] '''Latviešu Tautas partija''' bija labēji [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[politiskā partija]], kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905. līdz 1919. gadam. Tautas partiju [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā izveidoja [[Frīdrihs Veinbergs]]. Viņš paziņoja, ka Tautas partija ir vecākā latviešu politiskā organizācija un tās sākums ir datējams ar 1883. gadu. Partija sākotnēji rada Rīgas Namīpašnieku biedrības atbalstu un aizstāvēja pastāvošo režīmu. Partijas pārstāvji netika ievēlēti [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts domē]], taču guva panākumus [[Rīgas pilsētas dome]]s vēlēšanās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā partija atjaunoja savu darbību un atbalstīja [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] dibināšanu 1918. gadā. Tomēr tā nespēja gūt kaut cik vērā ņemamu popularitāti – partijas biedru skaits pat vācu okupācijas laikā 1918. gadā nepārsniedza 200-300.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-latviesu-konservativajiem-politikiem-1918.-gada.a271934/ Kas un kāpēc jāzina par latviešu konservatīvajiem politiķiem 1918. gadā] Jānis Šiliņš lsm.lv 2018. gada 20. martā</ref> Latviešu Tautas partijas dižvīri neatbalstīja [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts dibināšanu]] un nebija pārstāvēti [[Tautas padome|Tautas padomē]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] 1yirvrduwqos4tqqjcv1pzrentpum4r Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3669006 3668522 2022-08-10T18:00:58Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-10 18:00:57{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 30 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 30 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 28 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 23 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 9 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 7 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 3znw2u5ijgr5t1wo1ep5a4ky4g79pc3 Latviešu Nacionālisti 0 415897 3668849 3316279 2022-08-10T12:42:27Z Eremu1 102242 Man liekas, partijas programmas (nokopētas) nav vajadzīgas vikipēdijā. wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latviešu Nacionālisti |colorcode =#8B0000 |logo = File:Latviesu Nacionalisti logo.png| |leader = [[Andris Rubins]] |foundation = {{dat|2018}} |ideology = [[Nacionālisms]], [[konservatīvisms]], [[populisms]] |position = |international = |national = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#8B0000}} Tumši sarkans, balts |merged = [[Latvijas Atdzimšanas partija]]<br>[[Tēvzemes mantojums]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Pērses iela 14-2}} |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#FF2400}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#FF2400}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF2400}} |website = {{URL|http://latviesu-nacionalisti.lv/}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |dissolution=[[2020. gads|2020]]. gadā}} '''Politiskā partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti"''' bija 2018. gada 27. jūlijā<ref name="Lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=«Latviešu nacionālisti» vēlas vairākus Satversmes grozījumus |date=2018. gada 31. augusts |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |work= Rīta intervija |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latviesu-nacionalisti-velas-vairakus-satversmes-grozijumus.a290607/ |access-date=2018. gada 30. decembrī}}</ref> izveidota [[politiskā partija|politisko partiju]] apvienība, kas radās, apvienojoties "[[Latvijas Atdzimšanas partija]]i", partijai "[[Tēvzemes mantojums]]"<ref name="Žukova">{{Tīmekļa atsauce |author=Katrīna Žukova |title= 13. Saeimas vēlēšanām sevi piesaka nule dibinātie 'Latviešu Nacionālisti' |date= 2018. gada 6. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanam-sevi-piesaka-nule-dibinatie-latviesu-nacionalisti.d?id=50278099 |accessdate= 2018. gada 30. decembrī}}</ref>, "Māras zemei" un vairākām sabiedriskām organizācijām.<ref name="Lsm.lv"/> Apvienība noteica, kas tās mērķis ir "Latviešu tautas nacionālo, ekonomisko, sociālo, kultūras un citu vitālo interešu aizstāvība."<ref name="Žukova"/> "Latviešu Nacionālistu" valdē bija Alfrēds Buls, Kārlis Krūmiņš, Roberts Purnis, [[Andris Rubins]] un Silvestrs Rubins.<ref name="Žukova"/> 2020. gada janvārī apvienības vadītājs Andris Rubins paziņoja, ka apvienība tiks likvidēta, lai nākotnē "veidotu lielāku partiju apvienību".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likvides-partiju-latviesu-nacionalisti-lai-veidotu-plasaku-apvienibu.a343979/|title=Likvidēs partiju «Latviešu nacionālisti», lai veidotu plašāku apvienību|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-08-28|date=2020. gada 7. janvārī|language=lv}}</ref> Paziņojums par likvidācijas procesa uzsākšanu tika publicēts ''[[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]]'' 6. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Politisko partiju reģistra ziņa, 06.01.2020. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-28|language=lv}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,5 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | - |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181206153142/http://latviesu-nacionalisti.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās partijas]] dv1xljjqb7a858rxs5gwh5808mpu9sv 3668850 3668849 2022-08-10T12:44:56Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latviešu Nacionālisti |colorcode =#8B0000 |logo = File:Latviesu Nacionalisti logo.png| |leader = [[Andris Rubins]] |foundation = {{dat|2018}} |ideology = [[Nacionālisms]], [[konservatīvisms]], [[populisms]] |position = |international = |national = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#8B0000}} Tumši sarkans, balts |merged = [[Latvijas Atdzimšanas partija]]<br>[[Tēvzemes mantojums]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Pērses iela 14-2}} |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} |seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#FF2400}} |seats3_title = [[Kučinska Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#FF2400}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF2400}} |website = {{URL|http://latviesu-nacionalisti.lv/}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |dissolution=[[2020. gads|2020]]. gadā}} '''Politiskā partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti"''' bija 2018. gada 27. jūlijā<ref name="Lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=«Latviešu nacionālisti» vēlas vairākus Satversmes grozījumus |date=2018. gada 31. augusts |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |work= Rīta intervija |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latviesu-nacionalisti-velas-vairakus-satversmes-grozijumus.a290607/ |access-date=2018. gada 30. decembrī}}</ref> izveidota [[politiskā partija|politisko partiju]] apvienība, kas radās, apvienojoties "[[Latvijas Atdzimšanas partija]]i", partijai "[[Tēvzemes mantojums]]"<ref name="Žukova">{{Tīmekļa atsauce |author=Katrīna Žukova |title= 13. Saeimas vēlēšanām sevi piesaka nule dibinātie 'Latviešu Nacionālisti' |date= 2018. gada 6. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanam-sevi-piesaka-nule-dibinatie-latviesu-nacionalisti.d?id=50278099 |accessdate= 2018. gada 30. decembrī}}</ref>, "Māras zemei" un vairākām sabiedriskām organizācijām.<ref name="Lsm.lv"/> Apvienība noteica, kas tās mērķis ir "Latviešu tautas nacionālo, ekonomisko, sociālo, kultūras un citu vitālo interešu aizstāvība."<ref name="Žukova"/> "Latviešu Nacionālistu" valdē bija [[Alfrēds Buls]], Kārlis Krūmiņš, Roberts Purnis, [[Andris Rubins]] un Silvestrs Rubins.<ref name="Žukova"/> 2020. gada janvārī apvienības vadītājs Andris Rubins paziņoja, ka apvienība tiks likvidēta, lai nākotnē "veidotu lielāku partiju apvienību".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likvides-partiju-latviesu-nacionalisti-lai-veidotu-plasaku-apvienibu.a343979/|title=Likvidēs partiju «Latviešu nacionālisti», lai veidotu plašāku apvienību|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-08-28|date=2020. gada 7. janvārī|language=lv}}</ref> Paziņojums par likvidācijas procesa uzsākšanu tika publicēts ''[[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]]'' 6. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Politisko partiju reģistra ziņa, 06.01.2020. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-28|language=lv}}</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,5 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | - |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181206153142/http://latviesu-nacionalisti.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Bijušās partijas]] 4m9rv8je3np526ftury8shuurofyh9t Nektārs 0 422627 3668839 3103394 2022-08-10T12:02:33Z Gustamons 90751 Nedaudz info, atsauce wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nectar.jpg|thumbnail|235px|[[Kamēlija]]s nektārs]] '''Nektārs''' ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — [[nektārijs|nektāriji]]. Nektāru uzturā lieto [[ods|odi]], [[lapsene]]s, [[bite]]s, [[tauriņš|tauriņi]], [[kode]]s, [[sikspārņi]], u.c. [[dzīvnieki]]. Nektārs ir svarīga [[medus]] rašanās izejviela. Nektārā ir daudz [[Glikoze|glikozes]] un [[Saharoze|saharozes]], abu šo [[Cukurs|cukuru]] nektārā ir 3-72%. Nektāriji parasti atrodas dziļi [[Zieds|ziedā]], lai to apputeksnētāji, lienot pēc nektāra, skar arī [[Putekšņlapa|putekšņlapas]] un [[Drīksna|drīksnas]]. Nektāra ziedos ir maz, lai ievāktu kilogramu medus, bitēm jāaplido ap 6 miljoni [[Pļavas āboliņš|sarkanā āboliņa]] - ''Trifolium pratense'' ziedu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 152.lpp|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Botānika]] edvp0ipcuwizdi2b8e3xqxwd596x1as 3668862 3668839 2022-08-10T13:18:13Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nectar.jpg|thumbnail|235px|[[Kamēlija]]s nektārs]] '''Nektārs''' ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — [[nektārijs|nektāriji]]. Nektāru uzturā lieto [[odi]], [[lapsene]]s, [[bite]]s, [[tauriņi]], [[kode]]s, [[sikspārņi]] u.c. [[dzīvnieki]]. Nektārs ir svarīga [[medus]] veidošanās izejviela. Nektārā ir daudz [[glikoze]]s un [[saharoze]]s, abu šo [[Cukurs|cukuru]] nektārā ir 3-72%. Nektāriji parasti atrodas dziļi [[Zieds|ziedā]], lai to apputeksnētāji, lienot pēc nektāra, skartu arī [[putekšņlapa]]s un [[drīksna]]s. Nektāra ziedos ir maz, un lai ievāktu kilogramu medus, bitēm jāaplido ap 6 miljonu [[Pļavas āboliņš|sarkanā āboliņa]] — ''Trifolium pratense'' ziedu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 152.lpp|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Botānika]] b673iuhbkj5kf7ajdyo56qo4t8utnip 3668881 3668862 2022-08-10T13:54:24Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nectar.jpg|thumbnail|235px|[[Kamēlija]]s nektārs]] '''Nektārs''' (no {{val|el|νέκταρ}} (''néktar'') — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — [[nektārijs|nektāriji]]. Nektāru uzturā lieto [[odi]], [[lapsene]]s, [[bite]]s, [[tauriņi]], [[kode]]s, [[sikspārņi]] u.c. [[dzīvnieki]]. Nektārs ir svarīga [[medus]] veidošanās izejviela. Nektārā ir daudz [[glikoze]]s un [[saharoze]]s, abu šo [[Cukurs|cukuru]] nektārā ir 3—72%. Nektāriji parasti atrodas dziļi [[Zieds|ziedā]], lai to apputeksnētāji, lienot pēc nektāra, skartu arī [[putekšņlapa]]s un [[drīksna]]s. Nektāra ziedos ir maz, un lai ievāktu kilogramu medus, bitēm jāaplido, piemēram, ap 6 miljonu [[Pļavas āboliņš|pļavas āboliņa]] ziedu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 152.lpp|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Botānika]] od2dxc55t8u6j04lycxv2lf8iejgpx3 Austrijas Tautas partija 0 426753 3668890 3050274 2022-08-10T14:04:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |party_name = Austrijas Tautas partija |native_name = ''Österreichische Volkspartei'' |logo = [[File:Volkspartei Logo 2018.svg|200px]] |colorcode = #63C3D0 |chairman = [[Sebastiāns Kurcs]] |vice-chairman = |foundation = {{dat|1945|4|17}} |headquarters = {{vieta|Austrija|Vīne}} |labour = |ideology = {{ubl|[[konservatīvisms]]|[[kristīgā demokrātija]]}} |international = |colours = {{legend|#63C3D0|ciānzils}} |seats1_title = Nacionālā padome |seats1 = {{Infobox political party/seats|61|183|hex=#63C3D0}} |seats2_title = Federālā padome |seats2 = {{Infobox political party/seats|22|61|hex=#63C3D0}} |seats3_title = Federālo zemju vadītāji |seats3 = {{Infobox political party/seats|6|9|hex=#63C3D0}} |seats4_title = Eiropas parlaments |seats4 = {{Infobox political party/seats|5|18|hex=#63C3D0}} |symbol = |website = {{URL|https://www.dieneuevolkspartei.at/}} }} '''Austrijas Tautas partija''' ({{val|de|Österreichische Volkspartei}}, abreviatūra — ÖVP), zināma arī kā '''Jaunā Tautas partija''' (''Die neue Volkspartei''), ir [[konservatīvisms|konservatīva]], kristīgi demokrātiska [[politiskā partija]] [[Austrija|Austrijā]]. Partija dibināta {{dat|1945|4|17||bez}} un kopš tā laika ir viena no galvenajām politiskajām partijām Austrijā. Austrijas Tautas partijas priekšsēdētājs [[Sebastiāns Kurcs]] ir arī [[Austrijas kanclers]], jaunākais kanclers Austrijas vēsturē. {{politika-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas politiskās partijas]] kiw6fwdweq3mbpufn85ggg64he11lgk Austrijas Sociāldemokrātiskā partija 0 426765 3668953 3050284 2022-08-10T16:17:52Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |party_name = Austrijas Sociāldemokrātiskā partija |native_name = ''Sozialdemokratische Partei Österreichs'' |logo = [[File:Logo SPÖ.svg|200px]] |colorcode = #CE000C |chairman = [[Pamela Rendi-Vāgnere]] |vice-chairman = |foundation = {{dat|1889|1|1}} (kā SDAPÖ)<br />{{dat|1945|4|14}} (kā SPÖ) |headquarters = {{vieta|Austrija|Vīne}} |labour = |ideology = {{ubl|[[sociāldemokrātija]]|[[proeiropeisms]]}} |international = |colours = {{legend|#CE000C|sarkans}} |seats1_title = Nacionālā padome |seats1 = {{Infobox political party/seats|52|183|hex=#CE000C}} |seats2_title = Federālā padome |seats2 = {{Infobox political party/seats|21|61|hex=#CE000C}} |seats3_title = Federālo zemju vadītāji |seats3 = {{Infobox political party/seats|3|9|hex=#CE000C}} |seats4_title = Eiropas parlaments |seats4 = {{Infobox political party/seats|5|18|hex=#CE000C}} |symbol = |website = {{URL|https://www.spoe.at/}} }} '''Austrijas Sociāldemokrātiskā partija''' ({{val|de|Sozialdemokratische Partei Österreichs}}, abreviatūra — SPÖ) ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] [[politiskā partija]] [[Austrija|Austrijā]]. Partija dibināta {{dat|1889|1|17||bez}} kā '''Austrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija''' (''Sozialdemokratische Arbeiterpartei Österreichs'', SDAPÖ), bet {{dat|1945|4|14||bez}} pārsaukta par Austrijas Sociāldemokrātisko partiju. Tā ir viena no vecākajām partijām Austrijā. Sociāldemokrātiskā partija ir viena no tradicionāli galvenajām politiskajām partijām Austrijā. Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja [[Pamela Rendi-Vāgnere]]. {{politika-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas politiskās partijas]] f9klld7v303nv807l399oggostsxjr3 Stranger Things 0 430264 3668941 3662795 2022-08-10T15:54:50Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 4 | num_episodes = 34 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmens]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 |num_seasons = 4 | num_episodes = 34= 34 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmens]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Kritiķu izvēles televīzijas balva|Kritiķu izvēles televīzijas balvu]] un [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvu]]. == Pārskats == Seriāla ''Stranger Things'' darbība norisinās izdomātā lauku pilsētiņā Hokinsā, [[Indiāna|Indiānas štatā]], pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Blakus esošā Hokinsas Nacionālā laboratorija, šķiet, veic zinātniskus pētījumus [[ASV Enerģētikas departaments|Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas departamenta]] vajadzībām, tomēr tie slepeni veic eksperimentus [[paranormāla parādība|paranormālo]] un [[pārdabiskums|pārdabisko]] lietu jomā, tostarp eksperimentus, kuros iesaistīti cilvēki. Nejauši viņi izveidojuši portālu uz [[Paralēlās pasaules zinātniskajā fantastikā|alternatīvu dimensiju]] (''The Upside Down''). Alternatīvās dimensijas ietekme sāk postoši ietekmēt neko ļaunu nenojaušošos Hokinsas iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Rodney |last=Ho |date=July 19, 2016 |url=http://radiotvtalk.blog.ajc.com/2015/08/28/netflix-new-drama-series-stranger-things-to-shoot-in-atlanta/ |title=New Netflix drama series ''Stranger Things'' to shoot in Atlanta |newspaper=[[The Atlanta Journal-Constitution]] |access-date=January 27, 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=[[Reuters]] |url=https://www.reuters.com/article/us-netflix-streaming-original-series-idUSKBN0MT1X220150402 |title=Netflix to premiere original series ''Montauk'' in 2016 |date=April 2, 2015 |access-date=April 3, 2015}}</ref> Pirmā sezona sākas 1983. gada novembrī. Vilu Baiersu nolaupa radījums no alternatīvās realitātes. Viņa māte Džoisa, pilsētas policijas priekšnieks Džims Hopers un brīvprātīgo grupa meklē zēnu. Ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītā jaunā meitene vārdā Elevena aizbēg no laboratorijas, un viņu atrod Vila draugi. Elevena ar viņiem sadraudzējas un palīdz atrast Vilu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bustle.com/articles/172579-is-hawkins-a-real-town-stranger-things-will-make-you-nostalgic-for-these-other-80s-classics |title=Is Hawkins A Real Town? 'Stranger Things' Will Make You Nostalgic For These Other '80s Classics |first=Caitlin |last=Gallagher |magazine=[[Bustle (magazine)|Bustle]] |date=July 15, 2016 |access-date=August 5, 2016}}</ref> Otrā sezona norisinās gadu vēlāk, 1984. gada oktobrī. Vils ir izglābts, taču viņam sāk rasties priekšnojautas par Hokinsas bojāeju, ko izraisīs būtne no alternatīvās realitātes. Kad atklājas, ka Vilu joprojām apsēdusi būtne no alternatīvās realitātes, viņa draugi un ģimene saprot, ka viņu realitāte ir apdraudēta.<ref name="ew s2tease">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/tv/2017/02/09/stranger-things-2-exclusive-plot-revealed/ |title=Stranger Things season 2: Who's in danger? Who's new? The plot revealed! |first=Tim |last=Stack |date=February 9, 2017 |access-date=February 9, 2017 |website=[[Entertainment Weekly]]}}</ref> Trešā sezona ir norisinās nākošajā gadā dažas dienas pirms [[ASV Neatkarības diena|ceturtā jūlija svinībām]]. Par pilsētnieku jauno aizraušanos kļuvis jaunais tirdzniecības centrs ''Starcourt Mall''. Hopers arvien vairāk uztraucas par Elevenas un Maika attiecībām un mēģina no tām pasargāt savu meitu. Pilsētai nemanot, zem ''Starcourt'' esošā slepenā [[Padomju Savienība|padomju]] laboratorija cenšas atvērt vārtus uz alternatīvo realitāti. Tikmēr ''Mind Flayer'' pārņem Billija saprātu un izmanto viņu savām vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/stranger-things-first-season-3-details-revealed-1097178 |title='Stranger Things': First Season 3 Details Revealed |first=Katie |last=Kilkenny |date=March 25, 2018 |access-date=March 26, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/noah-schnapp-teases-stranger-things-season-3-1116433 |title=Noah Schnapp Teases 'Stranger Things' Season 3: "It's Very Different" |first=Clara |last=McVey |date=June 5, 2018 |access-date=June 5, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> Ceturtā sezona norisinās vairākus mēnešus pēc iepriekšējiem notikumiem, 1986. gada martā. Džoisa, Vils, Elevena un Džonatans ir pārcēlušies uz [[lenora|Lenoru]], Kalifornijā, lai uzsāktu jaunu dzīvi. Kalifornijā Elevena mācās sadzīvot ar savu pārdabisko spēku zaudēšanu un pāridarījumiem skolā. Tikmēr Hokinsā būtne no alternatīvās realitātes, ko vēlāk nosauca par Veknu, sāk nogalināt Hokinsas iedzīvotājus, veidojot jaunus vārtus starp abām realitātēm. Plānojot apturēt Veknu, doktors Sems Ouens un doktors Mārtins Breners aizved Elevenu uz slepenu bunkuru, lai palīdzētu viņai atgūt spēkus. Tikmēr Džoisa un Marejs lido uz Krieviju, lai izglābtu Hoperu no [[Gulags|Gulaga]] [[Kamčatka|Kamčatkā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] oq2fe2y7hs3rljcrh7lbf9rrf439u63 3669087 3668941 2022-08-11T06:27:17Z Baisulis 11523 /* ievads */ Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmens]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 34 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmens]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Kritiķu izvēles televīzijas balva|Kritiķu izvēles televīzijas balvu]] un [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvu]]. == Pārskats == Seriāla ''Stranger Things'' darbība norisinās izdomātā lauku pilsētiņā Hokinsā, [[Indiāna|Indiānas štatā]], pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Blakus esošā Hokinsas Nacionālā laboratorija, šķiet, veic zinātniskus pētījumus [[ASV Enerģētikas departaments|Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas departamenta]] vajadzībām, tomēr tie slepeni veic eksperimentus [[paranormāla parādība|paranormālo]] un [[pārdabiskums|pārdabisko]] lietu jomā, tostarp eksperimentus, kuros iesaistīti cilvēki. Nejauši viņi izveidojuši portālu uz [[Paralēlās pasaules zinātniskajā fantastikā|alternatīvu dimensiju]] (''The Upside Down''). Alternatīvās dimensijas ietekme sāk postoši ietekmēt neko ļaunu nenojaušošos Hokinsas iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Rodney |last=Ho |date=July 19, 2016 |url=http://radiotvtalk.blog.ajc.com/2015/08/28/netflix-new-drama-series-stranger-things-to-shoot-in-atlanta/ |title=New Netflix drama series ''Stranger Things'' to shoot in Atlanta |newspaper=[[The Atlanta Journal-Constitution]] |access-date=January 27, 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=[[Reuters]] |url=https://www.reuters.com/article/us-netflix-streaming-original-series-idUSKBN0MT1X220150402 |title=Netflix to premiere original series ''Montauk'' in 2016 |date=April 2, 2015 |access-date=April 3, 2015}}</ref> Pirmā sezona sākas 1983. gada novembrī. Vilu Baiersu nolaupa radījums no alternatīvās realitātes. Viņa māte Džoisa, pilsētas policijas priekšnieks Džims Hopers un brīvprātīgo grupa meklē zēnu. Ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītā jaunā meitene vārdā Elevena aizbēg no laboratorijas, un viņu atrod Vila draugi. Elevena ar viņiem sadraudzējas un palīdz atrast Vilu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bustle.com/articles/172579-is-hawkins-a-real-town-stranger-things-will-make-you-nostalgic-for-these-other-80s-classics |title=Is Hawkins A Real Town? 'Stranger Things' Will Make You Nostalgic For These Other '80s Classics |first=Caitlin |last=Gallagher |magazine=[[Bustle (magazine)|Bustle]] |date=July 15, 2016 |access-date=August 5, 2016}}</ref> Otrā sezona norisinās gadu vēlāk, 1984. gada oktobrī. Vils ir izglābts, taču viņam sāk rasties priekšnojautas par Hokinsas bojāeju, ko izraisīs būtne no alternatīvās realitātes. Kad atklājas, ka Vilu joprojām apsēdusi būtne no alternatīvās realitātes, viņa draugi un ģimene saprot, ka viņu realitāte ir apdraudēta.<ref name="ew s2tease">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/tv/2017/02/09/stranger-things-2-exclusive-plot-revealed/ |title=Stranger Things season 2: Who's in danger? Who's new? The plot revealed! |first=Tim |last=Stack |date=February 9, 2017 |access-date=February 9, 2017 |website=[[Entertainment Weekly]]}}</ref> Trešā sezona ir norisinās nākošajā gadā dažas dienas pirms [[ASV Neatkarības diena|ceturtā jūlija svinībām]]. Par pilsētnieku jauno aizraušanos kļuvis jaunais tirdzniecības centrs ''Starcourt Mall''. Hopers arvien vairāk uztraucas par Elevenas un Maika attiecībām un mēģina no tām pasargāt savu meitu. Pilsētai nemanot, zem ''Starcourt'' esošā slepenā [[Padomju Savienība|padomju]] laboratorija cenšas atvērt vārtus uz alternatīvo realitāti. Tikmēr ''Mind Flayer'' pārņem Billija saprātu un izmanto viņu savām vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/stranger-things-first-season-3-details-revealed-1097178 |title='Stranger Things': First Season 3 Details Revealed |first=Katie |last=Kilkenny |date=March 25, 2018 |access-date=March 26, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/noah-schnapp-teases-stranger-things-season-3-1116433 |title=Noah Schnapp Teases 'Stranger Things' Season 3: "It's Very Different" |first=Clara |last=McVey |date=June 5, 2018 |access-date=June 5, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> Ceturtā sezona norisinās vairākus mēnešus pēc iepriekšējiem notikumiem, 1986. gada martā. Džoisa, Vils, Elevena un Džonatans ir pārcēlušies uz [[lenora|Lenoru]], Kalifornijā, lai uzsāktu jaunu dzīvi. Kalifornijā Elevena mācās sadzīvot ar savu pārdabisko spēku zaudēšanu un pāridarījumiem skolā. Tikmēr Hokinsā būtne no alternatīvās realitātes, ko vēlāk nosauca par Veknu, sāk nogalināt Hokinsas iedzīvotājus, veidojot jaunus vārtus starp abām realitātēm. Plānojot apturēt Veknu, doktors Sems Ouens un doktors Mārtins Breners aizved Elevenu uz slepenu bunkuru, lai palīdzētu viņai atgūt spēkus. Tikmēr Džoisa un Marejs lido uz Krieviju, lai izglābtu Hoperu no [[Gulags|Gulaga]] [[Kamčatka|Kamčatkā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 9exyf1rakhy9zf9blpuu0lt9db1kp36 Ilga (Medumu pagasts) 0 432214 3668990 3087666 2022-08-10T17:16:57Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ilga | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Medumu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=879 |title=Informācija par objektu: Ilga |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 36 | population_density_km2 = | latd = 55.8035 | latNS = N | longd = 26.3084 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ilga''' ir ciems [[Medumu pagasts|Medumu pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 232 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Mazais Ilgas ezers]], [[Lielais Ilgas ezers]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada ciemi]] [[Kategorija:Medumu pagasts]] 0iixbrr7al1lkvbzcajd8dk41g5t3q5 Nīderlandes sieviešu futbola izlase 0 435617 3668861 3662931 2022-08-10T13:17:56Z Dutchy45 74228 update wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = | Nickname = ''Oranje'' (Oranžās) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = NED | Coach = | Captain = Viviane Mīdema | Most caps = Sherida Spitse (200) | Top scorer = Viviane Mīdema (92) | pattern_la1 = _ned19hw | pattern_b1 = _ned19hw | pattern_ra1 = _ned19hw | pattern_sh1 = _neder18h2 | pattern_so1 = _ned19hwlong | leftarm1 = FF6100 | body1 = FF6100 | rightarm1 = FF6100 | shorts1 = FF6100 | socks1 = FF6100 | pattern_la2 = _ned19aw | pattern_b2 = _ned19aw | pattern_ra2 = _ned19aw | pattern_sh2 = _ned19aw | pattern_so2 = _ned19aw | leftarm2 = 00FFFF | body2 = 00FFFF | rightarm2 = 00FFFF | shorts2 = 000066 | socks2 = 00FFFF | First game = {{fbw|FRA}} 4:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Azbruka]], [[Francija]]; {{dat|1971|4|17|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|NED}} 12:0 {{fbw-rt|ISR}} <br /> ([[Zāndama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1977|8|22|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Zvolle]], [[Nīderlande]]; {{dat|2009|10|29|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|CYP}} <br /> ([[Groningena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2022|4|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|SWE}} 7:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Burosa]], [[Zviedrija]]; {{dat|1981|9|26|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2015 | World cup best = 2. vieta: [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] | Regional cup best = '''Čempiones''': [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |type=women }} '''Nīderlandes sieviešu futbola izlase''' ({{val|nl|Nederlands vrouwenvoetbalelftal}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]] (''KNVB''). Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gada Eiropas čempionātā]], kas notika tieši Nīderlandē. Kopumā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi četras reizes. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram izlase ir kvalificējusies divas reizes. Debijas reizē [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]] iekļuva astotdaļfinālā. [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausā]] iekļuva finālā, kur ar 0:2 piekāpās [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]]. [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] sasniedza ceturtdaļfinālu. 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GP|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZP|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=6 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls|| 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 |- style="background:silver;" |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||2. vieta|| 7 || 6 || 0 || 1 || 11 || 5 |- |'''Kopā'''||2/8|| 11 || 7 || 1 || 3 || 14 || 9 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]] |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Ceturtdaļfināls |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="9"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Grupu turnīrs |- style="background:gold;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||'''Čempiones''' |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.onsoranje.nl/knvb_node/categorie/nederlands-vrouwenelftal Sieviešu izlase ''onsoranje.nl''] {{nl ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ned/ Nīderlandes profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403060828/https://www.fifa.com/associations/association/ned/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Nīderlande-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Nīderlandē]] m2iu7i95q2u3sg7djdest6frqjad17t Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3669055 3668642 2022-08-11T03:00:37Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|10|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (19 iw) — 203476 skatījumu * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 179227 skatījumu * [[:en:Hunger stone|Hunger stone]] (5 iw) — 160346 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (10 iw) — 158435 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (18 iw) — 146912 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 139015 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 131671 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (11 iw) — 120266 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 118764 skatījumu * [[:en:Matt Lattanzi|Matt Lattanzi]] (5 iw) — 113578 skatījumu * [[:en:Raymond Briggs|Raymond Briggs]] (15 iw) — 110538 skatījumu * [[:en:Chloe Lattanzi|Chloe Lattanzi]] (5 iw) — 109640 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 95170 skatījumu * [[:en:I Am Groot|I Am Groot]] (24 iw) — 93601 skatījumu * [[:en:Nitish Kumar|Nitish Kumar]] (22 iw) — 89213 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 86160 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 80183 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 74495 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 73892 skatījumu * [[:en:Bihar Legislative Assembly|Bihar Legislative Assembly]] (8 iw) — 70748 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 68830 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 68499 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 68079 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 67723 skatījumu * [[:en:Tejashwi Yadav|Tejashwi Yadav]] (8 iw) — 63420 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 62638 skatījumu * [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 59896 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 54532 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (23 iw) — 53752 skatījumu * [[:en:2020 Bihar Legislative Assembly election|2020 Bihar Legislative Assembly election]] (5 iw) — 52129 skatījumu * [[:en:Royal necropolis of Byblos|Royal necropolis of Byblos]] (5 iw) — 51933 skatījumu * [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (30 iw) — 49845 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 49382 skatījumu * [[:en:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 49247 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan|Raksha Bandhan]] (37 iw) — 49233 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 46581 skatījumu * [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (42 iw) — 45154 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 44321 skatījumu * [[:en:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 43966 skatījumu * [[:en:Gene LeBell|Gene LeBell]] (7 iw) — 43225 skatījumu * [[:en:Issey Miyake|Issey Miyake]] (27 iw) — 43191 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 42373 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 41484 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 40884 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 39760 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 39732 skatījumu * [[:en:Nancy Dell'Olio|Nancy Dell'Olio]] (2 iw) — 39717 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 39574 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 39429 skatījumu * [[:en:Michael Knighton|Michael Knighton]] (3 iw) — 38544 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (3 iw) — 38445 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 38410 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 38022 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 37726 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 37167 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 37158 skatījumu * [[:en:National Digital Library of India|National Digital Library of India]] (6 iw) — 37054 skatījumu * [[:en:Dan Campbell|Dan Campbell]] (5 iw) — 36800 skatījumu * [[:en:Bharat Ratna|Bharat Ratna]] (46 iw) — 36575 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 35717 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 35099 skatījumu * [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 34342 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 33189 skatījumu * [[:en:Hrim-2|Hrim-2]] (9 iw) — 32782 skatījumu * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 32685 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 32525 skatījumu * [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 31964 skatījumu * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 31894 skatījumu * [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 31697 skatījumu * [[:en:Fifth Amendment to the United States Constitution|Fifth Amendment to the United States Constitution]] (20 iw) — 31391 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 31389 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 30852 skatījumu * [[:en:Uma Pemmaraju|Uma Pemmaraju]] (1 iw) — 30639 skatījumu * [[:en:London–Calcutta bus service|London–Calcutta bus service]] (2 iw) — 30514 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 30485 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 30429 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 30304 skatījumu * [[:en:Lamont Dozier|Lamont Dozier]] (14 iw) — 30081 skatījumu * [[:en:Langya henipavirus|Langya henipavirus]] (9 iw) — 29438 skatījumu * [[:en:Alexis Ohanian|Alexis Ohanian]] (18 iw) — 28941 skatījumu * [[:en:2022 UEFA Super Cup|2022 UEFA Super Cup]] (25 iw) — 28741 skatījumu * [[:en:Killing of Tim McLean|Killing of Tim McLean]] (2 iw) — 28147 skatījumu * [[:en:Mrunal Thakur|Mrunal Thakur]] (13 iw) — 28120 skatījumu * [[:en:The Predator (film)|The Predator (film)]] (32 iw) — 28103 skatījumu * [[:en:Jon Hamm|Jon Hamm]] (40 iw) — 28074 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 28015 skatījumu * [[:en:Rob McElhenney|Rob McElhenney]] (21 iw) — 27833 skatījumu * [[:en:Lalu Prasad Yadav|Lalu Prasad Yadav]] (24 iw) — 27708 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 27665 skatījumu * [[:en:Mindy Kaling|Mindy Kaling]] (33 iw) — 27334 skatījumu * [[:en:Jake Plummer|Jake Plummer]] (6 iw) — 27259 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 27138 skatījumu * [[:en:David McCullough|David McCullough]] (28 iw) — 27132 skatījumu * [[:en:Jeff Conaway|Jeff Conaway]] (26 iw) — 26695 skatījumu * [[:en:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 26654 skatījumu * [[:en:Dan Schneider|Dan Schneider]] (34 iw) — 26115 skatījumu * [[:en:Kaitlin Olson|Kaitlin Olson]] (25 iw) — 25990 skatījumu * [[:en:Merrick Garland|Merrick Garland]] (28 iw) — 25725 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 24945 skatījumu * [[:en:Georgiana Cavendish, Duchess of Devonshire|Georgiana Cavendish, Duchess of Devonshire]] (27 iw) — 24736 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 44945 skatījumu * [[:de:Levin Öztunali|Levin Öztunali]] (26 iw) — 20271 skatījumu * [[:de:Will Ramos|Will Ramos]] (1 iw) — 18703 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 17491 skatījumu * [[:de:Darryl Hunt|Darryl Hunt]] (3 iw) — 17167 skatījumu * [[:de:St.-Marien-Kirche (Stralsund)|St.-Marien-Kirche (Stralsund)]] (20 iw) — 16835 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 14730 skatījumu * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 12227 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 11428 skatījumu * [[:de:Issey Miyake|Issey Miyake]] (27 iw) — 10085 skatījumu * [[:de:Ich weiß, es wird einmal ein Wunder gescheh’n|Ich weiß, es wird einmal ein Wunder gescheh’n]] (2 iw) — 9919 skatījumu * [[:de:Liste der höchsten Bauwerke ihrer Zeit|Liste der höchsten Bauwerke ihrer Zeit]] (16 iw) — 9370 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 9321 skatījumu * [[:de:Liste der UEFA-Super-Cup-Spiele|Liste der UEFA-Super-Cup-Spiele]] (15 iw) — 8915 skatījumu * [[:de:Exil (2020)|Exil (2020)]] (6 iw) — 8849 skatījumu * [[:de:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 8664 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 8605 skatījumu * [[:de:Grease (Film)|Grease (Film)]] (39 iw) — 8536 skatījumu * [[:de:Tatort: Rot – rot – tot|Tatort: Rot – rot – tot]] (1 iw) — 8534 skatījumu * [[:de:Willi O. Hoffmann|Willi O. Hoffmann]] (1 iw) — 8048 skatījumu * [[:de:Kalte Progression|Kalte Progression]] (3 iw) — 7331 skatījumu * [[:de:Georg Friedrich|Georg Friedrich]] (9 iw) — 7172 skatījumu * [[:de:Dieter Seeler|Dieter Seeler]] (2 iw) — 6937 skatījumu * [[:de:Im Netz der Spinne (2001)|Im Netz der Spinne (2001)]] (24 iw) — 6871 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 6732 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-30|Suchoi Su-30]] (55 iw) — 6581 skatījumu * [[:de:Emine Sevgi Özdamar|Emine Sevgi Özdamar]] (11 iw) — 6555 skatījumu * [[:de:Felix Hoffmann|Felix Hoffmann]] (30 iw) — 6245 skatījumu * [[:de:Ma Anand Sheela|Ma Anand Sheela]] (9 iw) — 6093 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 5547 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 5521 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5518 skatījumu * [[:de:Guildo Horn|Guildo Horn]] (15 iw) — 5410 skatījumu * [[:de:Ulrike Malmendier|Ulrike Malmendier]] (4 iw) — 5392 skatījumu * [[:de:Susanne Wolff|Susanne Wolff]] (5 iw) — 5346 skatījumu * [[:de:The Pogues|The Pogues]] (27 iw) — 5148 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-24|Suchoi Su-24]] (53 iw) — 5073 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 5016 skatījumu * [[:de:Schloss Drachenburg|Schloss Drachenburg]] (12 iw) — 4963 skatījumu * [[:de:Jugendwort des Jahres (Deutschland)|Jugendwort des Jahres (Deutschland)]] (2 iw) — 4878 skatījumu * [[:de:Emily Cox|Emily Cox]] (8 iw) — 4823 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4588 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (19 iw) — 4567 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4490 skatījumu * [[:de:Deep Web|Deep Web]] (48 iw) — 4398 skatījumu * [[:de:Curd Jürgens|Curd Jürgens]] (38 iw) — 4391 skatījumu * [[:de:Emmett Till|Emmett Till]] (30 iw) — 4304 skatījumu * [[:de:Ruslana Pyssanka|Ruslana Pyssanka]] (11 iw) — 4198 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (19 iw) — 4170 skatījumu * [[:de:Lamont Dozier|Lamont Dozier]] (14 iw) — 4000 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 3893 skatījumu * [[:de:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 3675 skatījumu * [[:de:Das Fleisch der Orchidee|Das Fleisch der Orchidee]] (6 iw) — 3553 skatījumu * [[:de:Indiaca|Indiaca]] (18 iw) — 3522 skatījumu * [[:de:Louis Mountbatten, 1. Earl Mountbatten of Burma|Louis Mountbatten, 1. Earl Mountbatten of Burma]] (52 iw) — 3508 skatījumu * [[:de:Seeed|Seeed]] (14 iw) — 3496 skatījumu * [[:de:Melissa McCarthy|Melissa McCarthy]] (57 iw) — 3480 skatījumu * [[:de:Gefechte um Tulagi und Gavutu-Tanambogo|Gefechte um Tulagi und Gavutu-Tanambogo]] (16 iw) — 3469 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3462 skatījumu * [[:de:Renate Schroeter|Renate Schroeter]] (3 iw) — 3439 skatījumu * [[:de:Vermisstenfall Lars Mittank|Vermisstenfall Lars Mittank]] (4 iw) — 3377 skatījumu * [[:de:Fahri Yardım|Fahri Yardım]] (4 iw) — 3331 skatījumu * [[:de:The Boring Company|The Boring Company]] (31 iw) — 3327 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 3287 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3228 skatījumu * [[:de:Monica Potter|Monica Potter]] (27 iw) — 3214 skatījumu * [[:de:Eike Christian Hirsch|Eike Christian Hirsch]] (5 iw) — 3199 skatījumu * [[:de:Deutsche Nationalhymne|Deutsche Nationalhymne]] (7 iw) — 3194 skatījumu * [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 3192 skatījumu * [[:de:Marina Owsjannikowa|Marina Owsjannikowa]] (39 iw) — 3186 skatījumu * [[:de:AVUS|AVUS]] (27 iw) — 3186 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3160 skatījumu * [[:de:Johannes Kahrs|Johannes Kahrs]] (4 iw) — 3068 skatījumu * [[:de:Sebastian Bezzel|Sebastian Bezzel]] (3 iw) — 3061 skatījumu * [[:de:5. Zusatzartikel zur Verfassung der Vereinigten Staaten|5. Zusatzartikel zur Verfassung der Vereinigten Staaten]] (20 iw) — 3025 skatījumu * [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 3020 skatījumu * [[:de:Shane MacGowan|Shane MacGowan]] (23 iw) — 3012 skatījumu * [[:de:Jozef Tomko|Jozef Tomko]] (23 iw) — 3012 skatījumu * [[:de:Maja Göpel|Maja Göpel]] (2 iw) — 2897 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 2847 skatījumu * [[:de:Der Stern von Indien|Der Stern von Indien]] (11 iw) — 2840 skatījumu * [[:de:Mišel Matičević|Mišel Matičević]] (10 iw) — 2833 skatījumu * [[:de:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (23 iw) — 2829 skatījumu * [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 2829 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 2829 skatījumu * [[:de:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 2775 skatījumu * [[:de:Rudi Cerne|Rudi Cerne]] (4 iw) — 2752 skatījumu * [[:de:This Is Us – Das ist Leben|This Is Us – Das ist Leben]] (34 iw) — 2711 skatījumu * [[:de:Madeleine Leininger|Madeleine Leininger]] (8 iw) — 2710 skatījumu * [[:de:Raymond Briggs|Raymond Briggs]] (15 iw) — 2709 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 2705 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 2697 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 2688 skatījumu * [[:de:Rita Falk|Rita Falk]] (2 iw) — 2676 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 2668 skatījumu * [[:de:Taxi 5|Taxi 5]] (15 iw) — 2668 skatījumu * [[:de:Strategic Arms Reduction Treaty|Strategic Arms Reduction Treaty]] (25 iw) — 2646 skatījumu * [[:de:Rose Byrne|Rose Byrne]] (49 iw) — 2588 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 2568 skatījumu * [[:de:Christian Berkel|Christian Berkel]] (20 iw) — 2551 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:La Chair de l'orchidée|La Chair de l'orchidée]] (6 iw) — 41647 skatījumu * [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 22768 skatījumu * [[:fr:Fernando Chalana|Fernando Chalana]] (19 iw) — 15788 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (5 iw) — 13616 skatījumu * [[:fr:Aya Nakamura|Aya Nakamura]] (23 iw) — 12665 skatījumu * [[:fr:Renaud|Renaud]] (29 iw) — 11253 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (19 iw) — 10763 skatījumu * [[:fr:Louis Mountbatten|Louis Mountbatten]] (52 iw) — 9054 skatījumu * [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 8864 skatījumu * [[:fr:Grease (film)|Grease (film)]] (39 iw) — 8087 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 7935 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7926 skatījumu * [[:fr:Belin-Béliet|Belin-Béliet]] (39 iw) — 7798 skatījumu * [[:fr:William Leymergie|William Leymergie]] (2 iw) — 6727 skatījumu * [[:fr:Tais-toi !|Tais-toi !]] (21 iw) — 6655 skatījumu * [[:fr:Sophie Davant|Sophie Davant]] (4 iw) — 6506 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 6498 skatījumu * [[:fr:Sacha Houlié|Sacha Houlié]] (1 iw) — 6343 skatījumu * [[:fr:Homotopie|Homotopie]] (31 iw) — 6339 skatījumu * [[:fr:Lucien Agoumé|Lucien Agoumé]] (16 iw) — 6176 skatījumu * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 5845 skatījumu * [[:fr:Aero L-39 Albatros|Aero L-39 Albatros]] (32 iw) — 5776 skatījumu * [[:fr:Mike Vogel|Mike Vogel]] (33 iw) — 5563 skatījumu * [[:fr:Stéphane Bern|Stéphane Bern]] (8 iw) — 5530 skatījumu * [[:fr:Hugues Quester|Hugues Quester]] (6 iw) — 5528 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 5399 skatījumu * [[:fr:Guerre civile du Sri Lanka|Guerre civile du Sri Lanka]] (46 iw) — 5153 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (18 iw) — 5088 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 4885 skatījumu * [[:fr:Patrice Chéreau|Patrice Chéreau]] (35 iw) — 4762 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 4741 skatījumu * [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 4694 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 4518 skatījumu * [[:fr:Nope|Nope]] (19 iw) — 4483 skatījumu * [[:fr:Bruno Cremer|Bruno Cremer]] (31 iw) — 4483 skatījumu * [[:fr:Géographie des Bahamas|Géographie des Bahamas]] (9 iw) — 4376 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4363 skatījumu * [[:fr:Aurélien Capoue|Aurélien Capoue]] (10 iw) — 4340 skatījumu * [[:fr:David Djaïz|David Djaïz]] (1 iw) — 4134 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 4041 skatījumu * [[:fr:Les Visiteurs en Amérique|Les Visiteurs en Amérique]] (18 iw) — 4000 skatījumu * [[:fr:Marie-Soleil Tougas|Marie-Soleil Tougas]] (2 iw) — 3995 skatījumu * [[:fr:Liste des records et statistiques du Real Madrid C.F|Liste des records et statistiques du Real Madrid C.F]] (10 iw) — 3988 skatījumu * [[:fr:Je s'appelle Groot|Je s'appelle Groot]] (24 iw) — 3959 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 3947 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3878 skatījumu * [[:fr:Julian McMahon|Julian McMahon]] (35 iw) — 3859 skatījumu * [[:fr:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 3856 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (11 iw) — 3836 skatījumu * [[:fr:Soukhoï Su-25|Soukhoï Su-25]] (50 iw) — 3788 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3768 skatījumu * [[:fr:Le Dernier Vice-Roi des Indes|Le Dernier Vice-Roi des Indes]] (11 iw) — 3694 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 3687 skatījumu * [[:fr:Arnaud Kalimuendo|Arnaud Kalimuendo]] (13 iw) — 3666 skatījumu * [[:fr:Issey Miyake|Issey Miyake]] (27 iw) — 3653 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 3592 skatījumu * [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 3558 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 3539 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3508 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3475 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 3407 skatījumu * [[:fr:Laure Adler|Laure Adler]] (6 iw) — 3404 skatījumu * [[:fr:Partition des Indes|Partition des Indes]] (59 iw) — 3290 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 3219 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3142 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 3104 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3019 skatījumu * [[:fr:Simone Signoret|Simone Signoret]] (60 iw) — 2947 skatījumu * [[:fr:Edwige Feuillère|Edwige Feuillère]] (17 iw) — 2943 skatījumu * [[:fr:Sandrine Rousseau|Sandrine Rousseau]] (4 iw) — 2943 skatījumu * [[:fr:François Simon (acteur)|François Simon (acteur)]] (9 iw) — 2942 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2933 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2931 skatījumu * [[:fr:Aurélien Tchouaméni|Aurélien Tchouaméni]] (35 iw) — 2855 skatījumu * [[:fr:Jean Hamburger|Jean Hamburger]] (8 iw) — 2854 skatījumu * [[:fr:FBI: Most Wanted|FBI: Most Wanted]] (9 iw) — 2844 skatījumu * [[:fr:Samuel Le Bihan|Samuel Le Bihan]] (20 iw) — 2842 skatījumu * [[:fr:Cyril Féraud|Cyril Féraud]] (6 iw) — 2809 skatījumu * [[:fr:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (16 iw) — 2747 skatījumu * [[:fr:Maruschka Detmers|Maruschka Detmers]] (23 iw) — 2686 skatījumu * [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 2680 skatījumu * [[:fr:Nick Kyrgios|Nick Kyrgios]] (34 iw) — 2674 skatījumu * [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 2642 skatījumu * [[:fr:Hostens|Hostens]] (36 iw) — 2641 skatījumu * [[:fr:Rose Bertram|Rose Bertram]] (6 iw) — 2620 skatījumu * [[:fr:Lorànt Deutsch|Lorànt Deutsch]] (7 iw) — 2619 skatījumu * [[:fr:Éternels (DC Comics)|Éternels (DC Comics)]] (8 iw) — 2616 skatījumu * [[:fr:Cilento|Cilento]] (29 iw) — 2593 skatījumu * [[:fr:Évelyne Dhéliat|Évelyne Dhéliat]] (2 iw) — 2568 skatījumu * [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 2559 skatījumu * [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (45 iw) — 2550 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2548 skatījumu * [[:fr:Supercoupe de l'UEFA 2022|Supercoupe de l'UEFA 2022]] (25 iw) — 2515 skatījumu * [[:fr:Cinquième amendement de la Constitution des États-Unis|Cinquième amendement de la Constitution des États-Unis]] (20 iw) — 2512 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 2445 skatījumu * [[:fr:Alexis Ohanian|Alexis Ohanian]] (18 iw) — 2445 skatījumu * [[:fr:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 2443 skatījumu * [[:fr:Landiras|Landiras]] (38 iw) — 2423 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2418 skatījumu * [[:fr:La Carte aux trésors|La Carte aux trésors]] (1 iw) — 2416 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Рита Дакота|Рита Дакота]] (4 iw) — 77116 skatījumu * [[:ru:Мохов, Виктор Васильевич|Мохов, Виктор Васильевич]] (4 iw) — 20368 skatījumu * [[:ru:Гром (ОТРК)|Гром (ОТРК)]] (9 iw) — 19526 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 17534 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14907 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 13255 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11382 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (18 iw) — 11349 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 11132 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10596 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 9743 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9484 skatījumu * [[:ru:Паранойя (фильм, 2007)|Паранойя (фильм, 2007)]] (31 iw) — 9476 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (19 iw) — 9080 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 8844 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8580 skatījumu * [[:ru:Новофёдоровка (Сакский район)|Новофёдоровка (Сакский район)]] (12 iw) — 8494 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8478 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 8329 skatījumu * [[:ru:Саки (аэродром)|Саки (аэродром)]] (5 iw) — 7863 skatījumu * [[:ru:Гепард (ЗСУ)|Гепард (ЗСУ)]] (23 iw) — 7347 skatījumu * [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 7261 skatījumu * [[:ru:Су-24|Су-24]] (53 iw) — 7078 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6683 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 5972 skatījumu * [[:ru:Дробязко, Маргарита Александровна|Дробязко, Маргарита Александровна]] (15 iw) — 5965 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5762 skatījumu * [[:ru:Су-30|Су-30]] (55 iw) — 5746 skatījumu * [[:ru:Скандал Клинтон — Левински|Скандал Клинтон — Левински]] (28 iw) — 5560 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5149 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5016 skatījumu * [[:ru:2 Girls 1 Cup|2 Girls 1 Cup]] (33 iw) — 4914 skatījumu * [[:ru:Овсянникова, Марина Владимировна|Овсянникова, Марина Владимировна]] (39 iw) — 4895 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4726 skatījumu * [[:ru:Смоленская икона Божией Матери|Смоленская икона Божией Матери]] (8 iw) — 4724 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4579 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 4575 skatījumu * [[:ru:Радиационная авария в бухте Чажма|Радиационная авария в бухте Чажма]] (3 iw) — 4523 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4502 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 4393 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 4238 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 4230 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4180 skatījumu * [[:ru:Гармала обыкновенная|Гармала обыкновенная]] (38 iw) — 4137 skatījumu * [[:ru:Суперкубок УЕФА 2022|Суперкубок УЕФА 2022]] (25 iw) — 4116 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4009 skatījumu * [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (20 iw) — 3949 skatījumu * [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 3883 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 3881 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3823 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3815 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3697 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3613 skatījumu * [[:ru:Военно-воздушные силы Российской Федерации|Военно-воздушные силы Российской Федерации]] (50 iw) — 3608 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3555 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3524 skatījumu * [[:ru:Luxury Girl|Luxury Girl]] (1 iw) — 3490 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3461 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3437 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 3434 skatījumu * [[:ru:Нептун (крылатая ракета)|Нептун (крылатая ракета)]] (31 iw) — 3429 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3429 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3368 skatījumu * [[:ru:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 3332 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3279 skatījumu * [[:ru:Мухаммед аль-Кахтани|Мухаммед аль-Кахтани]] (5 iw) — 3203 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3188 skatījumu * [[:ru:Слюньков, Николай Никитович|Слюньков, Николай Никитович]] (13 iw) — 3165 skatījumu * [[:ru:Сибириада|Сибириада]] (20 iw) — 3152 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3142 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 3123 skatījumu * [[:ru:Список розыгрышей Суперкубка УЕФА|Список розыгрышей Суперкубка УЕФА]] (15 iw) — 3116 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3108 skatījumu * [[:ru:Я есть Грут (мультсериал)|Я есть Грут (мультсериал)]] (24 iw) — 3107 skatījumu * [[:ru:Пономарёв, Илья Владимирович|Пономарёв, Илья Владимирович]] (13 iw) — 3091 skatījumu * [[:ru:Юран, Сергей Николаевич|Юран, Сергей Николаевич]] (20 iw) — 3072 skatījumu * [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (8 iw) — 3043 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3015 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3008 skatījumu * [[:ru:Точка (тактический ракетный комплекс)|Точка (тактический ракетный комплекс)]] (30 iw) — 3006 skatījumu * [[:ru:Ванагас, Повилас|Ванагас, Повилас]] (13 iw) — 2991 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2990 skatījumu * [[:ru:Смешко, Игорь Петрович|Смешко, Игорь Петрович]] (7 iw) — 2960 skatījumu * [[:ru:Дуров, Павел Валерьевич|Дуров, Павел Валерьевич]] (48 iw) — 2959 skatījumu * [[:ru:Старридж, Том|Старридж, Том]] (23 iw) — 2937 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 2917 skatījumu * [[:ru:Хищник (фильм, 2018)|Хищник (фильм, 2018)]] (32 iw) — 2908 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 2903 skatījumu * [[:ru:Нарусова, Людмила Борисовна|Нарусова, Людмила Борисовна]] (13 iw) — 2881 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 2817 skatījumu * [[:ru:Сапсан (ракетный комплекс)|Сапсан (ракетный комплекс)]] (4 iw) — 2783 skatījumu * [[:ru:Хищник (франшиза)|Хищник (франшиза)]] (11 iw) — 2770 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2769 skatījumu * [[:ru:День курка|День курка]] (16 iw) — 2768 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2763 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2739 skatījumu * [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 2734 skatījumu * [[:ru:Мумия: Гробница императора драконов|Мумия: Гробница императора драконов]] (45 iw) — 2734 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2721 skatījumu * [[:ru:Молодой человек|Молодой человек]] (1 iw) — 2695 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Іанійскі саюз|Іанійскі саюз]] (18 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Мікалай Мікітавіч Слюнькоў|Мікалай Мікітавіч Слюнькоў]] (13 iw) — 55 skatījumu * [[:be:Інгерманландская вайна|Інгерманландская вайна]] (27 iw) — 48 skatījumu * [[:be:Збожжаўборачны камбайн|Збожжаўборачны камбайн]] (62 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 36 skatījumu * [[:be:Аляксандр Прохаравіч Круталевіч|Аляксандр Прохаравіч Круталевіч]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:be:Бенуа|Бенуа]] (5 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 32 skatījumu * [[:be:Аленегадоўля|Аленегадоўля]] (23 iw) — 31 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Лявонцій Мікалаевіч Бенуа|Лявонцій Мікалаевіч Бенуа]] (13 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Петэр Бенуа|Петэр Бенуа]] (18 iw) — 21 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Шлёнск Уроцлаў (баскетбольны клуб)|Шлёнск Уроцлаў (баскетбольны клуб)]] (16 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Беларускія татары|Беларускія татары]] (31 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 19 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Касцёл Унебаўзяцця Найсвяцейшай Дзевы Марыі (Тромбкі Вельке)|Касцёл Унебаўзяцця Найсвяцейшай Дзевы Марыі (Тромбкі Вельке)]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Францішак Кушаль|Францішак Кушаль]] (8 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Спіс найстарэйшых людзей у свеце|Спіс найстарэйшых людзей у свеце]] (26 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Нічыйная зямля|Нічыйная зямля]] (36 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Прусак|Прусак]] (42 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Мікалай Лявонцьевіч Бенуа|Мікалай Лявонцьевіч Бенуа]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Страта і любоў|Страта і любоў]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Антон Маўвэ|Антон Маўвэ]] (28 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Аляксандр Антонавіч Кулік|Аляксандр Антонавіч Кулік]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Жорж Мацьё|Жорж Мацьё]] (21 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 11 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 11 skatījumu * [[:be:361-я асобная база аховы і абслугоўвання|361-я асобная база аховы і абслугоўвання]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Заходнепалеская мова|Заходнепалеская мова]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:38-я асобная гвардзейская дэсантна-штурмавая брыгада|38-я асобная гвардзейская дэсантна-штурмавая брыгада]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Квенцін Масейс|Квенцін Масейс]] (35 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Нелегальны гандаль зброяй|Нелегальны гандаль зброяй]] (21 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 1999|Суперкубак Польшчы па баскетболе 1999]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Арэлі|Арэлі]] (57 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Чорны замак Альшанскі|Чорны замак Альшанскі]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міхайлаўская (Валгаградская вобласць)|Міхайлаўская (Валгаградская вобласць)]] (7 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Стаўбцоўскага раёна|Спіс гісторыка-культурных каштоўнасцей Стаўбцоўскага раёна]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Легія Варшава (баскетбольны клуб)|Легія Варшава (баскетбольны клуб)]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыяналізм|Беларускі нацыяналізм]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Жданы (Шаркаўшчынскі раён)|Жданы (Шаркаўшчынскі раён)]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Матэа Джаванеці|Матэа Джаванеці]] (9 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сымон-музыка|Сымон-музыка]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Мацьё|Мацьё]] (18 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спарыш (сімвал)|Спарыш (сімвал)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Макар Краўцоў|Макар Краўцоў]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Старачаркаская|Старачаркаская]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вінакурава|Вінакурава]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Кавалёва (Гарадоцкі раён)|Кавалёва (Гарадоцкі раён)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Андрэ Масон|Андрэ Масон]] (33 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людміла Леанідаўна Гладкая|Людміла Леанідаўна Гладкая]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Герб Слуцка|Герб Слуцка]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Каляды|Каляды]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Станіслаў Данілавіч Шабунеўскі|Станіслаў Данілавіч Шабунеўскі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Імператарская Акадэмія мастацтваў|Імператарская Акадэмія мастацтваў]] (30 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Янка Маўр|Янка Маўр]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Рада БНР|Рада БНР]] (17 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Часовы беларускі нацыянальны камітэт|Часовы беларускі нацыянальны камітэт]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:DualShock|DualShock]] (29 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Навафэдарыўка|Навафэдарыўка]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе|Суперкубак Польшчы па баскетболе]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Антон Гадзімавіч Матолька|Антон Гадзімавіч Матолька]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Уладзімір Рубінчык|Уладзімір Рубінчык]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Міжнародны гуманітарна-эканамічны інстытут|Міжнародны гуманітарна-эканамічны інстытут]] (2 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Krajobraz z miłosiernym Samarytaninem|Krajobraz z miłosiernym Samarytaninem]] (2 iw) — 37686 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 13487 skatījumu * [[:pl:Godło Niemieckiej Republiki Demokratycznej|Godło Niemieckiej Republiki Demokratycznej]] (25 iw) — 10951 skatījumu * [[:pl:Pułkownik Kwiatkowski|Pułkownik Kwiatkowski]] (1 iw) — 5229 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4015 skatījumu * [[:pl:Flaga Niemieckiej Republiki Demokratycznej|Flaga Niemieckiej Republiki Demokratycznej]] (23 iw) — 3877 skatījumu * [[:pl:Niebieski wieloryb|Niebieski wieloryb]] (42 iw) — 3412 skatījumu * [[:pl:Renata Dancewicz|Renata Dancewicz]] (8 iw) — 3137 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 2767 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 2690 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 2682 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 2624 skatījumu * [[:pl:Joseph Pujol|Joseph Pujol]] (25 iw) — 2605 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 2526 skatījumu * [[:pl:Zespół przetoczenia krwi między płodami|Zespół przetoczenia krwi między płodami]] (16 iw) — 2493 skatījumu * [[:pl:Artur Szpilka|Artur Szpilka]] (5 iw) — 2421 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 2379 skatījumu * [[:pl:Radosław Słodkiewicz|Radosław Słodkiewicz]] (1 iw) — 2129 skatījumu * [[:pl:Oblężenie Wiednia (1529)|Oblężenie Wiednia (1529)]] (44 iw) — 2129 skatījumu * [[:pl:Emmanuelle Seigner|Emmanuelle Seigner]] (35 iw) — 2039 skatījumu * [[:pl:Wilcha (system rakietowy)|Wilcha (system rakietowy)]] (8 iw) — 1979 skatījumu * [[:pl:Su-24|Su-24]] (53 iw) — 1949 skatījumu * [[:pl:Charles Wilson (polityk z Teksasu)|Charles Wilson (polityk z Teksasu)]] (25 iw) — 1884 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1780 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1718 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 1703 skatījumu * [[:pl:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 1640 skatījumu * [[:pl:Mieczysław Moczar|Mieczysław Moczar]] (7 iw) — 1548 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 1528 skatījumu * [[:pl:Ekstradycja (serial telewizyjny)|Ekstradycja (serial telewizyjny)]] (1 iw) — 1519 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1508 skatījumu * [[:pl:Su-30|Su-30]] (55 iw) — 1494 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1388 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (19 iw) — 1359 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1353 skatījumu * [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 1347 skatījumu * [[:pl:Ajla Tomljanović|Ajla Tomljanović]] (27 iw) — 1345 skatījumu * [[:pl:Rin Tin Tin|Rin Tin Tin]] (21 iw) — 1312 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1309 skatījumu * [[:pl:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 1276 skatījumu * [[:pl:Lew Rywin|Lew Rywin]] (5 iw) — 1244 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru w Vizille|Katastrofa polskiego autokaru w Vizille]] (3 iw) — 1234 skatījumu * [[:pl:Rurociąg „Przyjaźń”|Rurociąg „Przyjaźń”]] (27 iw) — 1176 skatījumu * [[:pl:CASA C-295|CASA C-295]] (28 iw) — 1173 skatījumu * [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 1152 skatījumu * [[:pl:Issey Miyake|Issey Miyake]] (27 iw) — 1143 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1111 skatījumu * [[:pl:Zofia Posmysz|Zofia Posmysz]] (19 iw) — 1096 skatījumu * [[:pl:Franciszek Pieczka|Franciszek Pieczka]] (17 iw) — 1069 skatījumu * [[:pl:Loire-Nieuport LN.401|Loire-Nieuport LN.401]] (12 iw) — 1066 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (41 iw) — 1039 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1034 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 1031 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1022 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1003 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 999 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 986 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 980 skatījumu * [[:pl:Włodzimierz Cimoszewicz|Włodzimierz Cimoszewicz]] (29 iw) — 978 skatījumu * [[:pl:Irena Szewczyk|Irena Szewczyk]] (2 iw) — 963 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 941 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 925 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 924 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 909 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 908 skatījumu * [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 907 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 903 skatījumu * [[:pl:Józef Kazimierz Wojciechowski|Józef Kazimierz Wojciechowski]] (1 iw) — 898 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 894 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 887 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 884 skatījumu * [[:pl:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 883 skatījumu * [[:pl:Złotopolscy|Złotopolscy]] (1 iw) — 872 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 869 skatījumu * [[:pl:Świat według Kiepskich|Świat według Kiepskich]] (6 iw) — 865 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 860 skatījumu * [[:pl:Simon Monjack|Simon Monjack]] (13 iw) — 855 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 847 skatījumu * [[:pl:Ja jestem Groot|Ja jestem Groot]] (24 iw) — 842 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 838 skatījumu * [[:pl:Monica Barbaro|Monica Barbaro]] (10 iw) — 827 skatījumu * [[:pl:Halina Kunicka|Halina Kunicka]] (3 iw) — 819 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 816 skatījumu * [[:pl:Redbad Klynstra-Komarnicki|Redbad Klynstra-Komarnicki]] (5 iw) — 814 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 813 skatījumu * [[:pl:Biedaszyb|Biedaszyb]] (2 iw) — 809 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 804 skatījumu * [[:pl:Linia M2 metra w Warszawie|Linia M2 metra w Warszawie]] (9 iw) — 800 skatījumu * [[:pl:Canadian Open 2022 (kobiety)|Canadian Open 2022 (kobiety)]] (1 iw) — 796 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 794 skatījumu * [[:pl:Bartłomiej Pawłowski|Bartłomiej Pawłowski]] (11 iw) — 793 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Kolberger|Krzysztof Kolberger]] (11 iw) — 791 skatījumu * [[:pl:Wojciech Frykowski|Wojciech Frykowski]] (5 iw) — 780 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 767 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 761 skatījumu * [[:pl:Korona Gór Polski|Korona Gór Polski]] (3 iw) — 753 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 750 skatījumu * [[:pl:Katastrofa promu Columbia|Katastrofa promu Columbia]] (36 iw) — 737 skatījumu * [[:pl:Elektrownia Jaworzno|Elektrownia Jaworzno]] (8 iw) — 731 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 725 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 2645 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 1061 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 440 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 301 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 291 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Jakuninas|Vladimiras Jakuninas]] (13 iw) — 287 skatījumu * [[:lt:Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordino Riterio kryžius|Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordino Riterio kryžius]] (1 iw) — 195 skatījumu * [[:lt:Donatas Tarolis|Donatas Tarolis]] (5 iw) — 167 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 134 skatījumu * [[:lt:Lietuvos valstybės apdovanojimai|Lietuvos valstybės apdovanojimai]] (9 iw) — 129 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 129 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 116 skatījumu * [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 114 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 114 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Osetija|Osetija]] (46 iw) — 104 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 103 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 98 skatījumu * [[:lt:Valdemaras Chomičius|Valdemaras Chomičius]] (19 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 87 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Alvydas Medalinskas|Alvydas Medalinskas]] (3 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Foussball Éierepromotioun|Foussball Éierepromotioun]] (12 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Kranstonas|Kranstonas]] (44 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Antanas Žukauskas (1939)|Antanas Žukauskas (1939)]] (3 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Juozas Petkevičius (1948)|Juozas Petkevičius (1948)]] (1 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-30|Suchoj Su-30]] (55 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordino Komandoro kryžius|Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordino Komandoro kryžius]] (1 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Zigmontas Antanas Aleksa|Zigmontas Antanas Aleksa]] (8 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Antanas Venclova|Antanas Venclova]] (10 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:US Rumelange|US Rumelange]] (19 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Adleris (Sočis)|Adleris (Sočis)]] (25 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Artūras Karnišovas|Artūras Karnišovas]] (18 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Rokas Giedraitis|Rokas Giedraitis]] (8 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Pranas Končius|Pranas Končius]] (3 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Burata|Burata]] (27 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Lukauskis|Mindaugas Lukauskis]] (10 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Vensenas|Vensenas]] (60 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Valdemaras Rupšys|Valdemaras Rupšys]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Eitvydas Bajarūnas|Eitvydas Bajarūnas]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Lietuvos raudonoji knyga|Lietuvos raudonoji knyga]] (3 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Liuksemburgo futbolo varžybos 2022–2023 m.|Liuksemburgo futbolo varžybos 2022–2023 m.]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Paprastasis sausmedis|Paprastasis sausmedis]] (31 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Darius Maskoliūnas|Darius Maskoliūnas]] (14 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Morske Okas|Morske Okas]] (29 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Lietuvos kariuomenės Specialiųjų operacijų pajėgos|Lietuvos kariuomenės Specialiųjų operacijų pajėgos]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Vytauto Didžiojo ordino Didysis kryžius|Vytauto Didžiojo ordino Didysis kryžius]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Telegonija (teorija)|Telegonija (teorija)]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Robert Wadlow|Robert Wadlow]] (47 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Ė|Ė]] (22 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Salamiesčio dvaras|Salamiesčio dvaras]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Žmogaus varpa|Žmogaus varpa]] (58 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Tomas Venclova|Tomas Venclova]] (18 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena|Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Žukauskas|Mindaugas Žukauskas]] (16 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Didysis šliužas|Didysis šliužas]] (26 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Hipokampas|Hipokampas]] (54 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos krepšinis|Lietuvos krepšinis]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-24|Suchoj Su-24]] (53 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Dobermanas|Dobermanas]] (50 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Celiozija|Celiozija]] (34 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Alaušas|Alaušas]] (3 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Eršketai|Eršketai]] (42 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Vesa-Matti Loiri|Vesa-Matti Loiri]] (19 iw) — 672 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 389 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 233 skatījumu * [[:et:Händikäp|Händikäp]] (15 iw) — 207 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 206 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 170 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 142 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 137 skatījumu * [[:et:Thomas Sankara|Thomas Sankara]] (73 iw) — 123 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 123 skatījumu * [[:et:LIV|LIV]] (13 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Piz Badile|Piz Badile]] (21 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Sika keel|Sika keel]] (8 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Carlos Azpiroz Costa|Carlos Azpiroz Costa]] (10 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Külvar Mand|Külvar Mand]] (2 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Rebasheinalised|Rebasheinalised]] (62 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (7 iw) — 104 skatījumu * [[:et:Spede Pasanen|Spede Pasanen]] (10 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Inglise punkansamblite loend|Inglise punkansamblite loend]] (2 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Maksu- ja Tolliamet|Maksu- ja Tolliamet]] (1 iw) — 95 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Valge laev|Valge laev]] (1 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Mugultimut|Mugultimut]] (1 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Kronotüüp|Kronotüüp]] (8 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Jussi Hakulinen|Jussi Hakulinen]] (3 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (7 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Liisa Oviir|Liisa Oviir]] (6 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Jonatan Vseviov|Jonatan Vseviov]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Marina Ovsjannikova|Marina Ovsjannikova]] (39 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Helgi Sallo|Helgi Sallo]] (3 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Kati Saara Murutar|Kati Saara Murutar]] (2 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Puupuhkpillid|Puupuhkpillid]] (55 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Selver|Selver]] (7 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eesti võrkpallikoondis|Eesti võrkpallikoondis]] (17 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Mil Mi-8|Mil Mi-8]] (44 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Õisik|Õisik]] (65 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Laine Mägi|Laine Mägi]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Eesti jõed|Eesti jõed]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Märt Avandi|Märt Avandi]] (8 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Mait Malmsten|Mait Malmsten]] (3 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Hendrik Toompere|Hendrik Toompere]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:August 2022|August 2022]] (14 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Harriet Toompere|Harriet Toompere]] (1 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Tõnis Mägi|Tõnis Mägi]] (10 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Moeloojate loend|Moeloojate loend]] (5 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 43 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Sakõ merelennuväebaas|Sakõ merelennuväebaas]] (12 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Plüü|Plüü]] (61 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Hendrik Toompere juunior|Hendrik Toompere juunior]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Kaukaasia rahvad|Kaukaasia rahvad]] (25 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Debora Vaarandi|Debora Vaarandi]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Hendrik Toompere juunior juunior|Hendrik Toompere juunior juunior]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:et:David Vseviov|David Vseviov]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Tihumeeter|Tihumeeter]] (3 iw) — 37 skatījumu {{div col end}} a0mxxbj6sl3sljn6r6ey9wkdsh8tvyb Jakubs Jankto 0 450724 3668902 3462980 2022-08-10T14:21:28Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|19}} | years3 = 2018–2019 | nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Čehija}} Čehija U20 | nationalyears1 = 2012 | nationalyears2 = 2014 | nationalyears3 = 2014–2015 | nationalyears4 = 2015 | playername = Jakubs Jankto | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015–2019 | years2 = 2015–2016 | years4 = 2019–2021 | nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehija U17 | name = | birth_place = | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 43 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 4 | nationalteam5 = {{flaga|Čehija}} Čehija U21 | nationalteam6 = {{fb|CZE}} | nationalyears5 = 2016–2017 | nationalyears6 = 2017– | ntupdate = 10.08.2022 | nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehija U18 | nationalgoals4 = 1 | caps1 = 65 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | caps2 = 34 | caps3 = 25 | caps4 = 65 | caption = | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Ascoli Calcio 1898 F.C.|Ascoli]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | countryofbirth = {{vieta|Čehija|Prāga}} | goals1 = 9 | nationalgoals3 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | goals4 = 8 | height = 184 | image = Jakub Jankto, Czech Rp.-Montenegro EURO 2020 QR 10-06-2019.jpg | nationalcaps1 = 2 | nationalcaps2 = 7 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | pcupdate = 10.08.2022 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years5 = 2021– | caps5 = 13 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | caps6 = 0 | goals6 = 0 | years6 = 2022– }}'''Jakubs Jankto''' ({{Val|cz|Jakub Jankto}}, dzimis {{Dat|1996|1|19}}) ir [[Čehi|čehu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlases]] dalībnieks. Pašlaik (2022) Jankto pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandu [[AC Sparta Prague|''Sparta Prague'']], kas viņu īrē no [[Getafe Club de Fútbol|''Getafe'']]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Čehijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Čehijas futbolistiem]] [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Čehijas futbolisti]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Jankto, Jakubs}} 4sgxslpnnt2qw9eqikhtdkfrczejsba Augšdaugavas novads 0 462545 3669117 3667147 2022-08-11T08:37:43Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Augšdaugavas novads | karte = Augšdaugavas novads karte 2021.png | karte2 = Augšdaugavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Daugavpils | mērs = [[Arvīds Kucins]] | mērs_partija = [[Daugavpils novada partija]] | mērs_gads = 2021-''pašlaik'' | platība = 2524 | iedzīvotāji = 25927 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa =augsdaugavasnovads.lv }} '''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai. == Teritoriālais iedalījums == [[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]]. == Daba == Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].<ref name="LPE">{{LPE|2|449}}</ref> === Upes === Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}} {| class="wikitable sortable" |+Lielākās apdzīvotās vietas !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasts !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Ilūkste]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |2962 |2380 |2214 |- |2 |[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |2030 |1450 |1327 |- |3 |[[Lociki]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1355 |1030 |972 |- |4 |[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1112 |963 |850 |- |5 |[[Kalkūni]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |1205 |817 |720 |- |6 |[[Višķi]] (kopā ar<br>[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]]) |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |1039 |646 |613 |- |7 |[[Subate]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |861 |645 |596 |- |8 |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |854 |605 |525 |- |9 |[[Kalupe]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalupes pagasts |748 |610 |567 |- |10 |[[Medumi]] |Ciems |Daugavpils novads |Medumu pagasts |695 |499 |447 |- |11 |[[Svente]] |Ciems |Daugavpils novads |Sventes pagasts |713 |480 |391 |- |12 |[[Randene]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |591 |382 |355 |- |13 |[[Bebrene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Bebrenes pagasts |596 |370 |328 |- |14 |[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |Ciems |Ilūkstes novads |Eglaines pagasts |555 |374 |335 |- |15 |[[Mirnijs]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |541 |360 |305 |- |16 |[[Naujene]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |441 |378 |353 |- |17 |[[Nīcgale]] |Ciems |Daugavpils novads |Nīcgales pagasts |572 |303 |268 |- |18 |[[Dubna]] |Ciems |Daugavpils novads |Dubnas pagasts |471 |366 |306 |- |19 |[[Maļinova]] |Ciems |Daugavpils novads |Maļinovas pagasts |466 |337 |294 |- |20 |[[Pašuliene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |539 |227 |186 |- |21 |[[Demene]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |343 |268 |230 |- |22 |[[Kumbuļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |376 |228 |213 |- |23 |[[Tabore]] |Ciems |Daugavpils novads |Tabores pagasts |327 |259 |217 |- |24 |[[Ambeļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Ambeļu pagasts |320 |242 |233 |- |25 |[[Špoģi]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |320 |239 |213 |- |26 |[[Dviete]] |Ciems |Ilūkstes novads |Dvietes pagasts |341 |224 |187 |- |27 |[[Šēdere]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |349 |187 |160 |- |28 |[[Saliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Salienas pagasts |312 |194 |187 |- |29 |[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] |Ciems |Daugavpils novads |Vecsalienas pagasts |286 |212 |178 |- |30 |[[Līksna]] |Ciems |Daugavpils novads |Līksnas pagasts |298 |179 |171 |- |31 |[[Vabole (ciems)|Vabole]] |Ciems |Daugavpils novads |Vaboles pagasts |267 |186 |152 |- |32 |[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] |Ciems |Daugavpils novads |Biķernieku pagasts |281 |162 |134 |- |33 |[[Laucesa (ciems)|Laucesa]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |205 |178 |160 |- |34 |[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] |Ciems |Daugavpils novads |Pilskalnes pagasts |173 |157 |134 |- |35 |[[Skrudaliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |196 |119 |112 |- |36 |[[Vīganti]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |260 |93 |68 |- |37 |[[Stropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |136 |140 |116 |- |38 |[[Muitas]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |142 |99 |81 <!-- |- | |[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]] |Ciems |Ilūkstes novads |Prodes pagasts |42 |26 |25 --> |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (10894) |green|43.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (8884) |red|35.1}} {{bar percent|[[Poļi]] (2614) |pink|10.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392) |black|5.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (294) |yellow|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (294) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (905) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Daugavpils novads}} {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] rbe440twgl9rqyxnjrcl8tfqx8y5x4a Ādažu novads 0 462558 3669116 3667156 2022-08-11T08:37:12Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu novads | karte = Adazu novads karte 2021.png | karte2 = Ādažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ādažu novads | ģerboņa_attēls = Ādažu novads COA 2022.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ādažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | centrs = Ādaži | mērs = Māris Sprindžuks | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = 2021 - ''pašlaik'' | platība = 242,9 | iedzīvotāji = 21134 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.adazi.lv/ }} '''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]]. === Ciemi === * Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]]. * Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].<ref>[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]</ref> == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} === Upes === {{Nepilnīga nodaļa}} === Ūdenstilpes === {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" |+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}} !Nr.skaits !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasti !2000 !2016 !2020 |'''2022''' |- |1 |Ādaži |Pilsēta |Ādažu novads |— |4288 |6090 |6796 |7482 |- |2 |Carnikava |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |3336 |3928 |4440 |4882 |- |3 |Kadaga |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |1479 |2061 |2195 |2362 |- |4 |Garciems |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |401 |864 |1321 |1468 |- |5 |Gauja |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |136 |568 |1130 |1304 |- |6 |Kalngale |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |583 |853 |1019 |1158 |- |7 |Baltezers |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |972 |1215 |1393 |974 |- |8 |Garupe |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |5 |122 |459 |641 |- |9 |Stapriņi |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |128 |496 |516 |548 |- |10 |Alderi |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |153 |270 |373 |460 |- |11 |Siguļi |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |92 |239 |343 |438 |- |12 |Atari |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |43 |110 |125 |143 |- !colspan="14"|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}} |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15453) |green|70.4}} {{bar percent|[[Krievi]] (4106) |red|18.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (524) |blue|2.4}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (447) |black|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (280) |pink|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (137) |yellow|0.6}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (997) |purple|4.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{Galvenais|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Ādažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] g7lyvc57q6dri3h4l7q6z8mxrubwyv6 Ķekavas novads 0 462559 3669115 3667255 2022-08-11T08:33:34Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ķekavas novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ķekavas novads | karte = Ķekavas novads karte 2021.png | karte2 = Ķekavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Ķekavas novads | ģerboņa_attēls = Ķekavas novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ķekavas novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Ķekava | mērs = Juris Žilko | mērs_partija = [[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] | mērs_gads = | platība = 454,5 | iedzīvotāji = 27391 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 27391/ 454.5 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.kekava.lv/ }} '''Ķekavas novads''' ir [[pašvaldība]] [[Pierīga|Pierīgā]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu, austrumos — ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], dienvidos — ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un rietumos — ar [[Olaines novads|Olaines novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ķekava|Ķekavā]]. Iekļauj [[Baloži|Baložu]], [[Baldone]]s un [[Ķekava]]s pilsētas un [[Baldones pagasts|Baldones]], [[Daugmales pagasts|Daugmales]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] pagastus. Izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novadu]] un [[Baldones novads|Baldones novadu]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Baldones pagasts]], [[Baldone]]s pilsēta, [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] pilsēta, [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] un [[Ķekava]]s pilsēta. == Daba == Novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] un rietumdaļa — [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], gar Daugavu daļēji applūdinātā [[Lejasdaugavas senleja]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — [[Riekstukalns]] (85,2 m) un [[Morisona kalns]] (81,7 m) pie Baldones. Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu. === Upes === * [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Ķekaviņa]], [[Bērzene (Daugavas pieteka)|Bērzene]], [[Olekte]], [[Ostvalda kanāls]]. * [[Lielupe]]s baseina: [[Misa (upe)|Misa]], [[Mellupe (Vecās Jāņupes pieteka)|Mellupe]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]]. Ķekaviņu un Misu savieno [[Daugavas-Misas kanāls]]. === Ūdenstilpes === Ziemeļos uz Daugavas atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Lielākie ezeri - [[Titurgas ezers]] (12 ha), [[Lejasezers]] (5 ha). == Vēsture == Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmales zeme]]s sastāvā. [[Livonijas konfederācija]]s laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet dienvidaustrumu daļa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]] un Baldones puse sākotnēji [[Mežotnes pils]] novadā, bet vēlāk tā bija [[Jelgavas komtureja]]s un no 1450. gada [[Bauskas fogti]]jas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta [[1561. gads|1561]]. gadā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] laikā no [[1642. gads|1642]]. līdz [[1682. gads|1682]]. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "[[slabada]]" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižu]], kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā, bet [[1795. gads|1795]]. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.<ref>[https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm baldone.lv Baldones vēsture]</ref> 2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apvienoja ar [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsētu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], izveidojot Ķekavas novadu, bet [[Baldone]]s pilsētu ar [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar [[Baldones novads|Baldones novadu]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2022)<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref><ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 10.02.2022</ref> |- | 1. || [[Baloži_(pilsēta)|Baloži]] || Pilsēta || - || 6992 |- | 2. || [[Ķekava]] || Pilsēta || - || 5446 |- | 3. || [[Baldone]] || Pilsēta || - || 3789 |- | 4. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || Ciems || Ķekavas || 2404 |- | 5. || [[Valdlauči]] || Ciems || Ķekavas || 1667 |- | 6. || [[Rāmava]] || Ciems || Ķekavas || 1438 |- | 7. || [[Odukalns]] || Ciems || Ķekavas || 916 |- | 8. || [[Krustkalni]] || Ciems || Ķekavas || 850 |- | 9. || [[Dzērumi]] || Ciems || Ķekavas || 801 |- | 10. || [[Vimbukrogs]] || Ciems || Ķekavas || 741 |} . === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (23332) |green|76.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (4409) |red|14.4}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (582) |black|1.9}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (492) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (303) |yellow|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (283) |pink|0.9}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (1160) |purple|3.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{Galvenais|2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “[[Putnu fabrika Ķekava]]” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.<ref>[https://vistas.lv/par-mums/ Ķekavas putnu fabrika]</ref> Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā: * SIA “[[Maxima Latvija]]” — mazumtirdzniecības tīkls<ref>[https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums Maxima.lv]</ref> * SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums * AS “[[Akvedukts (uzņēmums)|Akvedukts]]”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs<ref>[https://www.akvedukts.lv/lv/par-firmu/ Akvedukts.lv]</ref> Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.<ref>[https://www.emjmetals.lv/lv EMJ Metāls]</ref>. Ķekavas novada Valdlaučos atrodas [[izstāžu komplekss “Rāmava”]] (SIA A.M.L.).<ref>[https://www.aml-ramava.lv/lv/par-mums AML Rāmava]</ref>. Netālu no Baldones — uzņēmuma "Radons" radioaktīvu atkritumu novietne [[Atomkalns|Atomkalnā]]. === Transports === Caur novada teritoriju ved autoceļš [[Via Baltica]]. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts [[Ķekavas apvedceļš]]. Tāpat caur novadu ved [[Rīgas apvedceļš]] un autoceļi [[P89]] no Rīgas uz [[Skaistkalne|Skaistkalni]] gar Baldoni un [[P85]] uz [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] gar kreiso Daugavas krastu. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Goldmanis]] (1875—1955), politiķis, [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[Saeima]]s deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs * [[Pēteris Sēja]] (1880—1940), diplomāts == Ievērojamas vietas == * [[Nāves sala]], * [[Baldones observatorija]] * [[Baldones sēravoti]] * [[Baložu kūdras bānītis]] === Arheoloģijas pieminekļi === * [[Klaņģu kalns]] — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras); * Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras); * Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).<ref>[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa</ref> * [[Daugmales pilskalns]] == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Daugmales pilskalns 3.jpg|Daugmales pilskalns Baldone White palace - panoramio.jpg|Baldones Baltā pils Ķekavas upīte pie Ķekavas 1998-11-07 - panoramio.jpg|Ķekaviņas upīte pie Ķekavas Baldone observatory in Latvia - The dome (14511700735).jpg|Baldones observatorija Mazais Kausezers.jpg|Mazais Kausezers Riekstukalns - ogre11 - Panoramio.jpg|Riekstukalns ziemā Baldones sanatorija - panoramio (1).jpg|Baldones sanatorija Ķekavas baznīca.jpg|Ķekavas baznīca Дома в Баложи - panoramio.jpg|Baloži Naves sala 1.jpg|Nāves sala </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Ķekavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] hoijdytfjskg2c2kmg8gga4f5egoeu9 Balvu novads 0 462566 3669118 3667141 2022-08-11T08:38:13Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Balvu novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Balvu novads | karte = Balvu novads karte 2021.png | karte2 = Balvu novads 2021.png | karte2_apraksts = Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = Balvu novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Balvi | mērs = Sergejs Maksimovs | mērs_partija = [[Latgales partija]] | mērs_gads = 2021 - ''pašlaik'' | platība = 2386,3 | iedzīvotāji = 19015 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 19015/ 2386.3 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = http://www.balvi.lv/ }} '''Balvu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Balvu novads (2009—2021)|Balvu novads]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas novads]], [[Rugāju novads]] un [[Viļakas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]], rietumos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], dienvidos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadiem]] un austrumos ar [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas]] un [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajoniem]]. Novada centrs atrodas [[Balvi|Balvu]] [[pilsēta|pilsētā]]. Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] teritoriju. == Teritoriālais iedalījums == [[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvi|Balvu]] pilsēta, [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubulu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Viļaka]]s pilsēta, [[Vīksnas pagasts]] un [[Žīguru pagasts]]. == Daba == Balvu novads izvietojies [[Austrumlatvijas zemiene]]s ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas [[Veļikajas zemiene]], bet vidusdaļā — [[Ziemeļlatgales pacēlums]] (līdz 135 metriem [[vjl]]), kas ir viļņots [[morēna]]s līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Bērzpils purvs]], [[Lutiņānu purvs]], [[Lagažu-Šņitku purvs]]). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.<ref name="LPE">{{LPE|1|656}}</ref> === Lielākās upes === * [[Daugava]]s baseina: [[Pededze]], [[Bolupe]], [[Vārniene]], [[Iča]], [[Tilža (upe)|Tilža]]. * [[Veļikaja]]s baseina: [[Vāda]], [[Kuhva]], [[Rika]], [[Koura]]. === Ūdenstilpes === 47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Pērkonu ezers]] (2,3 km²), [[Balvu ezers]] (1,7 km²), [[Viļakas ezers]] (1,4 km²).<ref name="LPE" /> == Vēsture == Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa [[Atzele]]s novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašums, 1561. — 1772. [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. 1772. gadā iekļauta [[Krievijas impērija]]s [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]], no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — [[Viļakas muiža]] 492 km², [[Balvu muiža]] 350 km²). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās [[milicija]]s sadursme ar ulānu vienību [[Sita]]s silā. Pēc [[Otrais Latgales kongress|Otrā Latgales kongresa]] ierosmes 1917. gada 14. decembrī [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķi]] atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.</ref>, bet [[Operācija "Dūres sitiens"|operācijas "Dūres sitiens"]] laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja [[Vācijas impērija]]s karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma [[Sarkanā armija]] un to iekļāva [[Latvijas SPR]] sastāvā. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs</ref> == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" |+Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija {{nobr|24 991}} !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasti !2000 !2016 !2020 |- |1 |Balvi |Pilsēta |Balvu novads |Pilsēta |8533 |6457 |5914 |- |2 |Viļaka |Pilsēta |Viļakas novads |Pilsēta |1887 |1330 |1221 |- |3 |Žīguri |Ciems |Viļakas novads |Žīguru pagasts |906 |599 |522 |- |4 |Tilža |Ciems |Balvu novads |Tilžas pagasts |672 |508 |469 |- |5 |Baltinava |Ciems |Baltinavas novads |Baltinavas pagasts |664 |448 |431 |- |6 |Kubuli |Ciems |Balvu novads |Kubulu pagasts |568 |448 |433 |- |7 |Kuprava |Ciems |Viļakas novads |Kupravas pagasts |709 |319 |263 |- |8 |Semenova |Ciems |Viļakas novads |Medņevas pagasts |271 |201 |190 |- |9 |Vīksna |Ciems |Balvu novads |Vīksnas pagasts |260 |194 |184 |- |10 |Bērzpils |Ciems |Balvu novads |Bērzpils pagasts |240 |186 |169 |- |11 |Bērzkalne |Ciems |Balvu novads |Bērzkalnes pagasts |249 |167 |148 |- |12 |Šķilbani |Ciems |Viļakas novads |Šķilbēnu pagasts |216 |157 |139 |- |13 |Rekova |Ciems |Viļakas novads |Šķilbēnu pagasts |163 |155 |157 |- |14 |Borisova |Ciems |Viļakas novads |Vecumu pagasts |181 |137 |111 |- |15 |Naudaskalns |Ciems |Balvu novads |Balvu pagasts |177 |114 |112 |- |16 |Krišjāņi |Ciems |Balvu novads |Krišjāņu pagasts |148 |110 |110 |- |17 |Egļuciems |Ciems |Balvu novads |Lazdulejas pagasts |137 |102 |91 |- |18 |Vectilža |Ciems |Balvu novads |Vectilžas pagasts |115 |95 |97 |- |19 |Briežuciems |Ciems |Balvu novads |Briežuciema pagasts |122 |87 |87 |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15281) |green|82.9}} {{bar percent|[[Krievi]] (2627) |red|14.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (115) |black|0.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (115) |blue|0.6}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (302) |purple|1.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Balvu rajons}} [[Kategorija:Balvu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] bgxye1cxzbknmo4zokrlnh1v5dzs5c5 Skotu nacionālā partija 0 463650 3669029 3477378 2022-08-10T20:01:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Skotu nacionālā partija |native_name = {{ubl|Scottish National Party|Pàrtaidh Nàiseanta na h-Alba|Scots National Pairtie}} |logo = 2010-09-29 189x189px Yellow Box with SNP logo.png |colorcode = #FDF38E |leader = {{vikidati|properties|linked|P488}} |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |slogan = |founded = {{nobr|{{dat|1934|4|7||bez}} [[Edinburga|Edinburgā]]}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = {{ubl|[[Skotijas Nacionālā partija|Skotijas Nacionālās partijas]]|[[Skotu partija]]s}} |successor = |headquarters = ''{{ubl|Gordon Lamb House|3 Jackson's Entry|[[Edinburga|Edinburgh]]|EH8 8PJ}}'' |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |membership_year = |membership = |ideology = [[centriski kreisa politika]] |religion = |national = |international = |european = [[Eiropas Brīvā savienība]] (EFA) |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = dzeltens un melns |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |seats1_title = {{nobr|[[Parlamenta apakšpalāta]]}} (skotu vietas) |seats1 = {{Composition bar|48|59|background-color=#DDDDDD|hex=#FDF38E}} |seats2_title = [[Skotijas parlaments]] |seats2 = {{Composition bar|61|129|background-color=#DDDDDD|hex=#FDF38E}} |seats3_title = [[Skotijas vietējā valdība]] |seats3 = {{Composition bar|418|1227|background-color=#DDDDDD|hex=#FDF38E}} |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = {{URL|https://www.snp.org/}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''Skotu nacionālā partija''' ({{val|en|Scottish National Party}}, {{val|gd|Pàrtaidh Nàiseanta na h-Alba}}, {{val|sco|Scots National Pairtie}}), saīsinājumā '''SNP''', ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] [[politiskā partija]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tās [[ideoloģija]] ir [[sociāldemokrātija]] un [[Skotija]]s neatkarība. Partija {{dat|1934|4|7||bez}} izveidota [[Edinburga|Edinburgā]]. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] Skotu nacionālā partija ir daļa no [[Eiropas Brīvā savienība|Eiropas Brīvās savienības]] (EFA) partijas. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.snp.org/ | title= Scottish National Party | work= (oficiālā mājaslapa) | language= en}} {{UK-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes politiskās partijas]] 6tm1kcydjc89f3h8dt1lpl34m505yrm Maksvels Kornē 0 465491 3668925 3467742 2022-08-10T14:46:45Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|27}} | nationalgoals5 = 1 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012–2014 | years2 = 2012–2015 | years3 = 2015–2021 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 17 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 8 | nationalgoals6 = 1 | name = | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2013–2014 | nationalyears4 = 2013–2015 | nationalyears5 = 2015 | nationalyears6 = 2015–2016 | nationalcaps7 = 29 | nationalyears7 = 2017– | nationalgoals7 = 6 | playername = Maksvels Kornē | ntupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | birth_place = | goals2 = 1 | caps1 = 21 | caps2 = 23 | caps3 = 184 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Bregbo}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | goals1 = 6 | goals3 = 31 | pcupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | height = 179 | image = France - England U19, 20150331 15.jpg | caption = Kornē 2016. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2012–2013 | nationalyears1 = 2011–2012 | nationalcaps1 = 15 | nationalteam7 = {{fb|CIV}} | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | years4 = 2021–2022 | caps4 = 26 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | caps5 = 0 | goals5 = 0 | years5 = 2022– }}'''Maksvels Kornē''' ({{Val|fr|Maxwel Cornet}}, dzimis {{Dat|1996|9|27}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Kornē pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[West Ham United FC|''West Ham United'']]. [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] sastāvā Kornē ir spēlējis [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Kornē, Maksvels}} [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] l801f3kjmvfxdmvo3yetxejenprw8w0 Dalībnieka diskusija:Vanished user 9592036 3 468902 3669051 3313736 2022-08-11T02:12:39Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:IIIIIOIIOOI]] uz [[Dalībnieka diskusija:Vanished user 9592036]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/IIIIIOIIOOI|IIIIIOIIOOI]]" to "[[Special:CentralAuth/Vanished user 9592036|Vanished user 9592036]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IIIIIOIIOOI}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 20. oktobris, plkst. 00.20 (EEST) p9sk9ob8sckgw6v6j1q3ow45xdfv40b Dalībnieks:Vanished user 9592036 2 468904 3669050 3313740 2022-08-11T02:12:39Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieks:IIIIIOIIOOI]] uz [[Dalībnieks:Vanished user 9592036]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/IIIIIOIIOOI|IIIIIOIIOOI]]" to "[[Special:CentralAuth/Vanished user 9592036|Vanished user 9592036]]" wikitext text/x-wiki čau bkraq0xm2lh2j93ekbeamhhwp848fem Veidne:Rīgas dome 2020 10 469178 3668932 3668712 2022-08-10T15:01:08Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2020 |title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome <small>(2020—2025)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]] |list1 = * «[[Par!]]/[[Progresīvie]]» (P/P; 14) * «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 12) * «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 9) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 7) * «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 5) * [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 4) * [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP; 4) * «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 3) * bez frakcijas (2) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis]], [[Linda Ozola]], [[Edvards Smiltēns]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Kustība Par!|P]]/[[Progresīvie|P]] |list1 = * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Ivars Drulle|Drulle]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Miroslavs Kodis|Kodis]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] * [[Alija Turlaja|Turlaja]] * [[Selīna Vancāne|Vancāne]] |group2 = [[Saskaņa]] |list2 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]] * [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]] * [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]] * [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]] * [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]] * [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Andris Morozovs|Morozovs]] * [[Raimonds Rubiks|Rubiks]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Anna Vladova|Vladova]] |group3 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list3 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] <!--* [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]]--> * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Rita Našeniece|Našeniece]] * [[Olafs Pulks|Pulks]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |list4 = * [[Ieva Brante|Brante]] * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ieva Siliņa|Siliņa]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] |group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] |list5 = * [[Ainars Baštiks|Baštiks]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]] * [[Juris Radzevičs|Radzevičs]] * [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]] * [[Dainis Turlais|Turlais]] |group6 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] |list6 = * [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] |group7 = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] |list7 = * [[Valters Bergs|Bergs]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] |group8 = [[Latvijas attīstībai|LA]] |list8 = * [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]] * [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]] * [[Viesturs Zeps|Zeps]] |group9 = bez frakcijas |list9 = * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]] * †[[Ints Ķuzis|Ķuzis]] * [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] * [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]] * [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] * [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]] </noinclude> nq3owuxx7xy60pduv4n2gf3hr6i6k55 Šeins Dafijs 0 470924 3668927 3572011 2022-08-10T14:50:42Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|1}} | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals6 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals3 = 2 | nationalcaps6 = 3 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps3 = 4 | nationalteam4 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U19 | years6 = 2016– | goals6 = 9 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | caps6 = 140 | years4 = 2013–2014 | years3 = 2011 | nationalteam3 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U18 | nationalteam5 = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija B]] | years1 = 2009–2014 | nationalcaps7 = 20 | nationalteam7 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21 | nationalyears8 = 2014– | nationalyears7 = 2011–2014 | nationalgoals8 = 7 | nationalgoals7 = 1 | nationalcaps8 = 55 | years7 = 2020–2021 | nationalteam6 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19 | goals7 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps7 = 18 | nationalyears6 = 2010 | nationalyears5 = 2009 | nationalyears4 = 2009 | nationalyears3 = 2008 | years2 = 2011 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]] | goals3 = 1 | goals2 = 0 | goals1 = 0 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | countryofbirth = {{vieta|Ziemeļīrija|Deri}} | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | clubnumber = 5 | caps4 = 37 | caps3 = 18 | caps2 = 1 | caps1 = 5 | goals4 = 1 | years5 = 2014–2016 | playername = Šeins Dafijs | nationalteam2 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U17 | name = | ntupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | nationalcaps1 = 5 | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U16 | caps5 = 63 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalcaps2 = 5 | caption = Dafijs 2018. gadā | image = Shane Duffy 2018.jpg | height = 193 | goals5 = 5 | nationalteam8 = {{fb|IRE}} | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | caps8 = 1 | goals8 = 0 | years8 = 2022– }}'''Šeins Dafijs''' ({{Val|en|Shane Duffy}}, dzimis {{Dat|1992|1|1}}) ir [[Īrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Dafijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Fulham FC|''Fulham'']], kas viņu īrē no ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Īrijas futbola izlase]]s sastāvā Dafijs ir spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2019–20 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']] gada labākais spēlētājs: 2018–19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dafijs, Šeins}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]] [[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Īrijas futbolisti]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] b13upsu8w5f3ydp16biiv47l8msccg9 Bunds (partija) 0 477911 3668855 3599327 2022-08-10T12:56:07Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Latvijas ebreju sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija "Bunds" |leader = [[Noahs Maizels]] |headquarters = |foundation = 1919. gadā |dissolution = 1934. gadā |ideology = [[sociālisms]] |position = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''''Bunds''''' ({{val|yi|בונד}}, {{val|de|Bund}} — 'savienība') bija [[ebreji|ebreju]] [[politiskā partija]], kas dibināta 1897. gadā [[Viļņa|Viļņā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] darbojās kā neatkarīga [[marksisms|marksistiska]] partija [[Latvija|Latvijā]]. Partijas līderis Latvijā bija ārsts [[Noahs Maizels]], tā cieši sadarbojās ar kreiso [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] (LSDSP). Bunda vadībā darbojās ebreju kreisās jaunatnes organizācija ''Perecklub'' un studentu biedrība ''Zukunft'' (Nākotne). Latvijas Bunds aktīvi uzstājās kā pret [[Labēja politika|labējām]] [[Latvieši|latviešu]] partijām, tā arī pret [[Komunisms|komunistiem]].<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2021. gada 14. februārī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}</ref> == Vēsture == Partija dibināta 1897. gadā Viļņā, 1898. gadā tā kļuva par [[KSDSP]] sastāvdaļu, 1901. gadā ieguva nosaukumu "Vispārējā [[žīdi|žīdu]] strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā" ({{val|yi|‏אַלגעמײנער ייִדישער אַרבעטער־בונד אין ליטע, פּױלן און רוסלאַנד }}, ''algemeyner yidisher arbeter-bund in lite, poyln un rusland''). Krievijas sociāldemokrātu cīņās vienmēr turējās starp [[lielinieki]]em un [[mazinieki]]em, dažreiz vairāk piesliedamās maziniekiem. Par savu īpatnējo prasību tā vienmēr izvirzīja ebreju kulturāli nacionālo autonomiju.<ref name="LKV">{{LKV|II.|3272}}</ref> 1899. gadā Daugavpilī Bunds sarīkoja lielu bēru demonstrāciju, līdz 1902. gadam partija sāka darbību arī Rīgā, Liepājā un Jelgavā. 1903. gada KSDSP kongresā Bunda pārstāvji ziņoja, ka nodibinātas partijas apgabalu organizācijas lielākajās Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas pilsētās. Zināms, ka tajā laikā darbojās 14 Bunda komitejas: [[Varšava]]s, [[Lodza]]s, [[Belostoka]]s, [[Grodņa]]s, [[Viļņa]]s, [[Daugavpils]], [[Kauņa]]s, [[Vitebska]]s, [[Minska]]s, [[Gomeļa]]s, [[Mogiļeva]]s, [[Berdičeva]]s, [[Žitomira]]s un [[Rīga]]s komitejas.<ref name="Akimov1969">{{grāmatas atsauce|author=Vladimir Akimov|title=Vladimir Akimov on the Dilemmas of Russian Marxism 1895-1903: The Second Congress of the Russian Social Democratic Labour Party : A Short History of the Social Democratic Movement in Russia|url=https://books.google.com/books?id=kTg8AAAAIAAJ&pg=PA227|year=1969|publisher=CUP Archive|page=227|id=GGKEY:QTN35JK3C26}}</ref> Bunda konferences notika Belostokā (1901), [[Cīrihe|Cīrihē]] (1903), Daugavpilī (1905), [[Ļvova|Ļvovā]] (1906). 1904. gada rudenī Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Rīgas komiteja un Bunda Rīgas komiteja noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. Galvenās kontaktpersonas bija inženieris [[Jānis Ozols-Zars|Jānis Ozols]] (Zars) un dzelzceļa darbinieks [[Samuils Kļevanskis]] (Maksims). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] sākumā 1905. gada 13. (26.) janvārī Rīgā LSDSP un Bunds kopīgi organizēja vispārējo streiku un masu demonstrāciju [[Daugavmala (Rīga)|Daugavmalā]]. Pirmajās rindās gāja Federatīvās komitejas aktīvisti. Kareivju nogalināto 73 demonstrantu vidū bija pieci Bunda biedri. Daugavpilī 1905. gada sākumā Bundam bija jau vairāk nekā tūkstotis biedru. Vadošie līderi bija Mendels Skuteļskis, Mendels Deičs un Leibs Bermans. Streikos un demonstrācijās tur piedalījās ap 11 tūkstošiem strādnieku un amatnieku, lielāko tiesu ebreji. Tāpat kā Rīgā, bija kritušie (1925. gadā viņiem atklāja pieminekli). [[Liepāja|Liepājā]] 1905. gadā arī tika izveidota LSDSP un Bunda koordinācijas komiteja. Tur nodibinājās spēcīga ebreju kaujinieku grupa, ko vadīja [[Semjons Nahimsons]]. Rīgā Bunda kaujinieki kopā ar latviešu apbruņotiem revolucionāriem 1905. gada septembrī [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|iebruka Rīgas Centrālcietumā]] un atbrīvoja tur apcietinātos biedrus.<ref name="am"/> Pirmā pasaules kara laikā atdalījās atsevišķa Polijas Bunda organizācija. Pēc lielinieku uzvaras Krievijas pilsoņu karā notika Bunda šķelšanās, tā lielinieciskais spārns atdalījās un sakusa ar komunistu partiju ([[VK(b)P]]). 1919. gadā partijas vietējās organizācijas apvienojās Latvijas Bundā,<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Jewish Labor Bund: a pictorial history, 1897-1957|url=https://books.google.com/books?id=WENYAAAAYAAJ|year=1958|publisher=Farlag Unser Tsait|page=8}}</ref> kas piedalījās gan [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s, gan pēc tam [[1. Saeima]]s. [[2. Saeima]]s, [[3. Saeima]]s vēlēšanās.<ref name="LKV"/> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1920 | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | | {{Infobox political party/seats|2|150|hex=#000000}} |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 0,7 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 0,8 | {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#000000}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 0lz4m12i4vitguhjsulmos45vdkqwx1 ASV Libertāriešu partija 0 480375 3669031 3594518 2022-08-10T20:08:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Libertāriešu partija |logo = |colorcode = #FED105 |chairperson = Džo Bišops Henčmens |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |founded = 1971 |predecessor = |headquarters = {{Vieta|ASV|Aleksandrija (Virdžīnija)}} |student_wing = |youth_wing = |ideology = [[Libertārisms]] |international = |colors = Dzeltena |position = [[Centrisms|Centriska]] |seats1_title = Vietas Senātā |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FED105}} |seats2_title = Vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|435|hex=#FED105}} |website = {{URL|https://www.lp.org}} }} '''Libertāriešu partija''' ({{val|en|Libertarian Party}}) [[Centrisms|centriska]] [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], tās programmas pamatā ir maksimālas personības brīvības princips un ierobežota valdības loma valsts dzīvē. Libertāriešu partija tika dibināta 1971. gadā, [[Kolorādo]] štatā. Pašlaik Libertāriešu partija ir trešā lielākā politiskā partija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārejās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.lp.org/ Partijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Libertāriešu partija| ]] ar6sienz0gt68ma2980im767ae485r4 Oto Vāle 0 485297 3669061 3625705 2022-08-11T04:23:46Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Oto Vāle | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Otto Wahle'' | attēls = Otto Wahle 1901.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1879|11|5}} | dz_viet = {{flaga|Austrija|empire}} [[Vīne]], [[Austrijas impērija]] | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1963|08|11|1879|11|5}} | mir_viet = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[ASV]] | tautība = austrietis | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|Austrija|empire}} [[Austrijas impērija]] <br/> {{flaga|ASV}} [[ASV]] | sporta veids = [[peldēšana]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 3 (2 sudraba un 1 bronzas medaļa) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] <br/> [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|Austrija|empire}} [[Austrijas impērija]]}} (AUT) {{MedalSport | [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 m, brīvais stils]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 m, šķēršļu josla]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 440 jardi brīvajā stilā vīriešiem|440 yd, brīvais stils]]}} }} '''Oto Vāle''' ({{val|de|Otto Wahle}}; dzimis {{dat|1879|11|5}}, miris {{dat|1963|08|11}}) bija austriešu peldētājs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada]], [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] un [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs bija [[ASV]] [[ūdenspolo]] vīriešu komandas treneris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/45410 |title=Otto Wahle |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 12. maijs}}</ref> == Dzīvesgājums == Vāle 20 gadu vecumā startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Viņš startēja trijās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, no kurām divās izcīnīja medaļas. Sudraba medaļu viņš izcīnīja [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metru brīvā stila]] (rezultāts —14:43.6)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/1000m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 1000m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas]] (rezultāts — 2:40.0)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> peldēšanā. Savukārt [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvā stila]] peldēšanā viņš kvalificējās fināla sacensībām, taču tajās nestartēja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> 1901. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi [[ASV]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] un iesaistījās [[Ņujorkas atlētikas klubā]].<ref name="fame">{{cite web|title=Otto Wahle|url=http://www.ishof.org/otto-wahle.html|website=ishof.org|access-date=16 April 2017|archive-date={{dat|2021|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210513155525/https://ishof.org/otto-wahle.html}}</ref><ref name="Bio">{{cite web|title=Otto Wahle, Bio|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/otto-wahle-1.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165059/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/otto-wahle-1.html |archive-date=17 April 2020|website=Olympics at Sports-Reference.com|access-date=16 April 2017}}</ref> Trīs gadus vēlāk viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Arī šajās spēlēs viņš startēja trijās [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 440 jardi brīvajā stilā vīriešiem|peldēšanas]] disciplīnās, no kurām vienā izcīnīja bronzas medaļu. Bronzas medaļa tika izcīnīta [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 440 jardi brīvajā stilā vīriešiem|440 jardu peldēšanā brīvajā stilā]] (rezultāts — 6:39.0)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/swimming/400m-freestyle-men |title=St. Louis 1904: Swimming 400m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. maijs}}</ref>. Savukārt [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 880 jardi brīvajā stilā vīriešiem|880 jardu peldēšanā]] izcīnīja 5. vietu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/swimming/880y-freestyle-80466m-men |title=St. Louis 1904: Swimming 880y freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. maijs}}</ref> un [[1 jūdzes peldēšanā]] 4. vietu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/swimming/1500m-freestyle-men |title=St. Louis 1904: Swimming 1500m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. maijs}}</ref>. 1906. gadā viņš kļuva par ASV pilsoni. 1912. gadā viņš kļuva par ASV [[ūdenspolo]] komandas treneri [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Stokholmā]]. Viņš bija arī topošā ģenerāļa un [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] pārstāvja [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] treneris.<ref name="Wahle Obit">{{cite news |title=Otto Wahle Dies; Olympic Swimmer |issue=Vol. CXII, No. 38552, pg 31 |work=The New York Times |date=11 August 1963}}</ref> Arī [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] un [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs viņš bija ASV vīriešu ūdenspolo komandas treneris.<ref name="Bio" /><ref name="fame" /> 1968. gadā viņš tika iekļauts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]]<ref name="fame" /><ref name="Bio" /> un 1990. gadā iekļauts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=Otto Wahle (1990) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=112 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref><ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/otto-wahle Oto Vāle (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/45410 Oto Vāle (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417165059/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/otto-wahle-1.html Oto Vāle (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vāle, Oto}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas peldētāji]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Austrijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Austrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] n2lgtunfisrdi6a4hwef2ym8wb15a2u Avārijas vietu norādošā radiobāka 0 486183 3669145 3657158 2022-08-11T11:33:27Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Bākas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:New C-S System Overview.jpg|thumb|upright=1.5|COSPAS-SARSAT sakaru sistēmas, ko izmanto ELT, EPIRB un PLB atklāšanai un atrašanās vietas noteikšanai, pārskata shēma.]] [[Attēls:Sbeacons.jpg|thumb|Pirmās paaudzes EPIRB avārijas lokalizācijas bākas]] '''Avārijas vietu norādošā radiobāka''' jeb '''avārijas radioboja'''<ref>{{AkadTerm|term=EPIRB|lang=LV}}</ref> ({{val|en|emergency position-indicating radio beacon}} jeb '''EPIRB''') ir avārijas atrašanās vietas noteikšanas bākas veids — pārnēsājams ar baterijām darbināms [[radioraidītājs]], ko ārkārtas situācijās izmanto, lai noteiktu lidmašīnu, kuģu un personu atrašanās vietu, kas nonākušas nelaimē un kam nepieciešama tūlītēja glābšana. Avārijas gadījumā, piemēram, kuģa nogrimšanas vai lidmašīnas avārijas gadījumā, raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietas un sniegtu palīdzību. Signālu uztver satelīti, kurus pārvalda starptautisks glābšanas dienestu konsorcijs [[COSPAS-SARSAT]], kas var uztvert avārijas bākas jebkurā vietā uz Zemes, raidot COSPAS avārijas signālu 406 MHz frekvencē. Konsorcijs aprēķina bākas atrašanās vietu un ātri nodod informāciju attiecīgajai vietējai pirmās palīdzības organizācijai, kas veic meklēšanas un glābšanas darbus. Šīs sistēmas pamatmērķis ir palīdzēt glābējiem atrast izdzīvojušos tā sauktajā "zelta dienā" (pirmās 24 stundas pēc traumatiska notikuma), kuras laikā parasti var izglābt lielāko daļu izdzīvojušo. Mūsdienu EPIRB, ko bieži dēvē par GPIRB, no citiem avārijas bākas veidiem atšķiras ar to, ka tā satur [[GPS]] uztvērēju un pārraida savu atrašanās vietu, parasti ar precizitāti 100 metru (330 pēdu) robežās, lai atvieglotu tās noteikšanu. Iepriekšējās avārijas bākas bez GPS varēja noteikt atrašanās vietu tikai 2 kilometru rādiusā, izmantojot COSPAS satelītus. Mūsdienu EPIRB standarta frekvence ir 406 MHz. Tas ir starptautiski reglamentēts mobilo radiosakaru pakalpojums, kas palīdz meklēšanas un glābšanas operācijās, lai noteiktu un lokalizētu avarējušas laivas, gaisa kuģus un cilvēkus. Tas atšķiras no satelītu avārijas atrašanās vietas norādes radiobākas stacijas. Pirmā šo radiobāku forma bija 121,500 MHz ELT, kas bija paredzēta kā automātiskā atrašanās vietas noteikšanas bāka avarējušiem militārajiem gaisa kuģiem. Šīs bākas pirmo reizi 1950. gados sāka izmantot ASV militārie spēki, un, sākot ar 1970. gadu sākumu, tās bija obligāti jāizmanto daudzu veidu komerciālajos un vispārējās aviācijas gaisa kuģos. ELT bāku izmantotā frekvence un signāla formāts nebija paredzēts satelīta uztveršanai, kā rezultātā sistēmai bija vājas atrašanās vietas noteikšanas spējas un aktivizētas bākas tika konstatētas ar lielu kavēšanos. Satelītu noteikšanas tīkls tika izveidots pēc tam, kad ELT bākas jau bija vispārēji lietojamas, un pirmais satelīts tika palaists tikai 1982. gadā, un pat tad satelīti nodrošināja tikai noteikšanu ar atrašanās vietas noteikšanas precizitāti aptuveni 20 km (12 jūdžu). Vēlāk tehnoloģija tika paplašināta, lai to varētu izmantot uz kuģiem jūrā (EPIRB), individuāliem cilvēkiem (PLB un, sākot ar 2016. gadu, MSLD). Visi tie ir pārgājuši no 121,500 MHz frekvences kā primārās frekvences uz 406 MHz frekvenci, kas bija paredzēta atrašanās vietas noteikšanai un noteikšanai ar satelīta palīdzību. Kopš COSPAS-SARSAT izveides 1982. gadā avārijas radiobākas ir palīdzējušas glābt vairāk nekā 28 000 cilvēku vairāk nekā 7000 avārijas situācijās. Tikai 2010. gadā vien sistēma sniedza informāciju, kas tika izmantota 2388 cilvēku glābšanai 641 nelaimes situācijā. == Skatīt arī == * [[Glābšanas laiva]] == Dokumenti == * COSPAS-SARSAT, Document C/S T.001 October 1999 * FCC, Part 80 and [[GMDSS]] * MED, 0735/2001 * RTCM, Standard for 406 MHz Satellite EPIRBs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == <!-- Do not put links to vendors of distress radiobeacons here. See [[WP:SPAM]]. --> * [http://www.cospas-sarsat.org/ Cospas-Sarsat — the International Satellite System For Search and Rescue] * [http://www.itu.int/ITU-R/go/mars ITU — Maritime mobile Access and Retrieval System (MARS)] * [http://www.sarsat.noaa.gov/ NOAA SARSAT website] * [http://www.sarsat.noaa.gov/121phaseout.pdf NOAA notice of planned phasing out of 121.5/243 MHz beacons in 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210522231826/https://www.sarsat.noaa.gov/121phaseout.pdf |date={{dat|2021|05|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20130914224839/http://legacy.icao.int/icaoimojwg/meetings/jwg14/docs/JWG_SAR14wp13.pdf ICAO/IMO Working Paper 10 to 14 September 2007 — Joint Working Group on Harmonization of Aeronautical and Maritime Search and Rescue] * [https://www.youtube.com/watch?v=QYw_Uef699c Operation of a Hydrostatic Release Unit] * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=QVAQONKyMv8|title=EEVblog #368 - EPIRB Teardown (Examination of the components of a 121/5/243Mhz Epirb)|publisher=YouTube|date=9 October 2012}} * [http://www.unoosa.org/documents/pdf/psa/activities/2006/safrica/presentations/05-02.pdf Rescue Coordination Centres (RCCs) and SAR Points of Contact (SPOCs)] * [http://www.dco.uscg.mil/Portals/9/CG-5R/EmergencyBeacons/2016SarsatConf/Presentations/SAR_2016_Mar%201_RCCMessages_Griffin%20Final.pdf RCC Messages] * [http://www.iafastro.org/wp-content/uploads/2017/01/COSPAS_Sarsat.pdf The History and Experience of the International COSPAS-SARSAT Programme for Satellite-Aided Search and Rescue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170121000623/http://www.iafastro.org/wp-content/uploads/2017/01/COSPAS_Sarsat.pdf |date={{dat|2017|01|21||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Glābšanas līdzekļi]] [[Kategorija:Laivas]] [[Kategorija:Bākas]] t9nxbqyep3ahagc5yw9jshv5ezz2k4j Konors Koudijs 0 491082 3668917 3575640 2022-08-10T14:35:46Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|25}} | nationalcaps5 = 4 | ntupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | name = | playername = Konors Koudijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2011–2014 | years2 = 2013–2014 | years3 = 2014–2015 | years4 = 2015– | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 12 | nationalcaps6 = 10 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2010–2011 | nationalyears4 = 2011 | nationalyears5 = 2013 | pcupdate = {{dat|2022|08|10|SK|bez}} | nationalyears1 = 2009 | birth_place = | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | caps1 = 1 | caps2 = 39 | caps3 = 45 | caps4 = 273 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United FC|Sheffield United]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Senthelensa}} | goals1 = 0 | nationalyears2 = 2009–2010 | goals2 = 5 | goals3 = 3 | goals4 = 6 | height = 186 | image = Conor Coady.jpg | caption = Koudijs 2012. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears6 = 2020– | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years5 = 2022– | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Konors Deivids Koudijs''' ({{Val|en|Conor David Coady}}, dzimis {{Dat|1993|2|25}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Koudijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Everton FC|''Everton'']], kas viņu īrē no ''[[Wolverhampton Wanderers]]''. == Karjera == Savu karjeru sācis ''[[Liverpool FC]]'' komandā, tomēr galvenajā komandā aizvadījis tikai vienu spēli. Ticis izīrēts [[Sheffield United F.C.|''Sheffield United'']]. 2014. gadā pievienojies [[Huddersfield Town AFC|''Huddersfield Town'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.htafc.com/news/2014/august/coady-joins-the-yorkshire-club/|title=COADY JOINS ‘THE YORKSHIRE CLUB’|website=www.htafc.com|access-date=2021-08-04|language=en-gb}}</ref> Pēc gada pievienojies ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/33380799|title=Wolves sign Huddersfield's Coady|work=BBC Sport|access-date=2021-08-04|language=en-GB}}</ref> 2017–18. gada sezonā kļuvis arī par komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteini]]. 2022. gadā uz īres tiesībām pievienojies [[Everton FC|''Everton'']]. [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Wolverhampton Wanderers''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2017–18 '''Anglija U17 Izlase''' * [[ UEFA Eiropas U17 čempionāts]]: 2010 '''Anglijas izlase''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: 2020 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Koudijs, Konors}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mersisaidā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] bm0e0l48xkphb329wmnvzxauvor78mj 1983.—1984. gada Eiropas kausa sezona 0 497035 3668971 3513309 2022-08-10T16:37:18Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1983.—1984. gada Eiropas kausa sezona|pag_sez=[[1982.—1983. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1982.—1983.]]|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|conf2-runner-up=|promote=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|relegate=|top_scorer_link=|color=|color text=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flagicon|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] (4. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flagicon|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]|MVP=|MVP_link=|top_scorer={{flaga|PSRS}} [[Viktars Sokaļs]]<br><small>(6 vārti)</small>|draft=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=Rome Olympics 1960 - Opening Day.jpg|pixels=|caption=[[Stadio Olimpico]] stadions [[Roma|Romā]], kur notika fināls|duration={{dat|1983|9|14|N|bez}}—{{dat|1984|5|30|N|bez}}|no_of_teams=32|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1984.—1985. gada Eiropas kausa sezona|1984.—1985.&nbsp;→]]|no_of_games=59}}'''1983.—1984. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 29. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1983|9|14|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1984|5|30|D|bez}}. Finālspēle norisinājās ''[[Stadio Olimpico]]'' stadionā [[Roma|Romā]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem ceturto reizi kļuva [[Anglija]]s klubs [[Liverpool FC|''Liverpool'']], kas finālā uzvarēja [[Itālija]]s komandu [[AS Roma|''Roma'']]. Šī bija pirmā reize, kad uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami pēcspēles [[11 metru soda sitiens|11 metru sitieni]]. == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Odense Boldklub|Odense]]|Dānija|0–6|'''[[Liverpool F.C.|Liverpool]]'''|Anglija|0–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|Polija|2–4|'''[[Athletic Bilbao]]'''|Spānija|2–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|Nīderlande|0–2|'''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'''|Grieķija|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|Portugāle|6–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|Ziemeļīrija|3–0|3–2}} {{TwoLegResult|'''[[Győri ETO FC|Rába ETO Győr]]'''|Ungārija|var=1957|4–1|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Vikingur]]|Islande|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|URS|3–2|[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]|Šveice|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Kuusysi|Kuusysi]]|Somija|0–4|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|Rumānija|var2=1965|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Hamburger SV|Hamburg]]'''|FRG|izstājās|[[KS Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|Albānija|var2=1946|–|–}} {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]|Turcija|0–5|'''[[Bohemians 1905|Bohemians Prague]]'''|TCH|0–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|Austrija|4–3|[[FC Nantes|Nantes]]|Francija|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[Athlone Town F.C.|Athlone Town]]|Īrija|4–11|'''[[Standard Liège]]'''|Beļģija|2–3|2–8}} {{TwoLegResult|[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|Malta|0–6|'''[[Dundee United F.C.|Dundee United]]'''|Skotija|0–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|Bulgārija|var1=1971|4–4 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[AC Omonia|Omonia]]|Kipra|3–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[A.S. Roma|Roma]]'''|Itālija|4–2|[[IFK Göteborg|Gothenburg]]|Zviedrija|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Berliner FC Dynamo|BFC Dynamo]]'''|GDR|6–1|[[Jeunesse Esch]]|Luksemburga|4–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|YUG|5–1|[[Viking FK|Viking]]|Norvēģija|5–1|0–0}} |} == Otrā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Liverpool F.C.|Liverpool]]'''|Anglija|1–0|[[Athletic Bilbao]]|Spānija|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|Grieķija|1–3|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|Portugāle|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[Győri ETO FC|Rába ETO Győr]]|Ungārija|var1=1957|4–9|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|URS|3–6|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|Rumānija|var1=1965|5–3|[[Hamburger SV|Hamburg]]|FRG|3–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[Bohemians 1905|Bohemians Prague]]|TCH|2–2 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|Austrija|2–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Standard Liège]]|Beļģija|0–4|'''[[Dundee United F.C.|Dundee United]]'''|Skotija|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|Bulgārija|var1=1971|0–2|'''[[A.S. Roma|Roma]]'''|Itālija|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Berliner FC Dynamo|BFC Dynamo]]'''|GDR|2–1|[[FK Partizan|Partizan]]|YUG|2–0|0–1}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Liverpool F.C.|Liverpool]]'''|Anglija|5–1|[[S.L. Benfica|Benfica]]|Portugāle|1–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|URS|1–2|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|Rumānija|var2=1965|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|Austrija|2–2 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|'''[[Dundee United F.C.|Dundee United]]'''|Skotija|2–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[A.S. Roma|Roma]]'''|Itālija|4–2|[[Berliner FC Dynamo|BFC Dynamo]]|GDR|3–0|1–2}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Liverpool F.C.|Liverpool]]'''|Anglija|3–1|[[FC Dinamo București|Dinamo București]]|Rumānija|var2=1965|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|Skotija|2–3|'''[[A.S. Roma|Roma]]'''|Itālija|2–0|0–3}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1984|5|30|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[Liverpool FC|Liverpool]] {{flaga|Anglija}}|rezultāts=1 — 1|komanda2={{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/986--roma-vs-liverpool/ (Informācija)]|vārti1=[[Fils Nīls|Nīls]] {{goal|13}}|vārti2=[[Roberto Pruco|Pruco]] {{goal|42}}|stadions=[[Stadio Olimpico]], [[Roma]]|skatītāji=69 693|tiesnesis=[[Ēriks Fredriksons]] ([[Zviedrija]])}} {{Pēcspēles 11 metru sitienu sērija|rezultāts=4 — 2|sitieni1=[[Stīvs Nikols|Nikols]] {{penmiss}}<br />[[Fils Nīls|Nīls]] {{pengoal}}<br />[[Greiems Sauness|Sauness]] {{pengoal}}<br />[[Ians Rašs|Rašs]] {{pengoal}}<br />[[Alans Kenedijs|Kenedijs]] {{pengoal}}|sitieni2={{pengoal}} [[Agostino Di Bertolomei|Di Bartolomei]]<br />{{penmiss}} [[Bruno Konti|Konti]]<br />{{pengoal}} [[Ubaldo Rigeti|Rigeti]]<br />{{penmiss}} [[Frančesko Gracjāni|Gracjāni]]}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1983. gads futbolā]] [[Kategorija:1984. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] lft8zqz07s77natdzlw9l521zh0n2hs 2022. gads kosmonautikā 0 500762 3669018 3668686 2022-08-10T19:00:28Z Dainis 876 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L<sub>2</sub>; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[9. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''. * [[10. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 77w9yxgqintdrahb2vodekf0kv1lyrb Veidne:2022. gada orbitālie starti 10 500763 3669019 3668687 2022-08-10T19:01:17Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> {{!}} [[Taijing-1 01]]{{,}} [[Taijing-1 02]]{{,}} [[Donghai 1]] {{!}} [[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]{{,}} [[CubeSX-HSE-2]]{{,}} [[CYCLOPS]]{{,}} [[Geoscan-Edelweiss]]{{,}} [[ISOI]]{{,}} [[KAI-1]]{{,}} [[KODIZ]]{{,}} [[Kuzbass-300]]{{,}} [[MIET-AIS]]{{,}} 2 × [[Polytech Universe]]{{,}} [[ReshUCube-1]]{{,}} [[Siren]]{{,}} 2 × [[Skoltech B]]{{,}} [[UTMN]]{{,}} [[VIZARD-SS1]] {{!}} 52 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]]{{,}} 6 × [[Jilin-1 Hongwai-01A]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> sz4jjlkkqld8z4hafi9sln3l2bmvgbk Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā 0 504831 3668999 3668045 2022-08-10T17:48:38Z 78.84.133.61 /* Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu */ wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] ene9pdsq7aajqpagow0gy7jxz2lvqzu Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1 2 513604 3668848 3668684 2022-08-10T12:41:02Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{CHN}} | style="text-align:left" |[[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui]], [[Šeņa Jana|Šeņa]], [[Huana Cjaņa|Huana]], [[Lei Tindzje|Lei]], [[Džai Mo|Džai]] || 18 || 407 || 30,5 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Ukraina}} [[Ukraina]] | style="text-align:left" |[[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Žukova|Žukova]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 395,5 || 30 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|GEO}} [[Gruzija|Gruzija 1]] | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Bela Hotenašvili|Hotenašvili]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 17 || 375 || 28 |} Uzvarētāja Ķīnas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Ukrainas un Gruzijas 1. komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{RUS}} 16 (379,5), 5. {{HUN}} 16 (372,0), 6. {{ARM}} 16 (366,0), 7. {{USA}} 16 (359,5), 8. {{IND}} 16 (352,5), 9. {{GEO}}-2 16 (351,5), 10. {{AZE}} 16 (347,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flagicon|Ķīna}} [[Dzjui Veņdzjuņa]] * 2. galdiņš: {{flagicon|Ukraina}} [[Marija Muzičuka]] * 3. galdiņš: {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[Hanima Baladžajeva]] * 4. galdiņš: {{flagicon|Itālija}} [[Marina Brunello]] * Rezerviste: {{flagicon|Jordānija}} [[Elšebī Bošra]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 36. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Elīna Otikova|Otikova]] !!style="width:10%;"| 4. [[Linda Krūmiņa|Krūmiņa]] !!style="width:10%;"| rez. [[Elizabete Limanovska|Limanovska]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Nepāla]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || 0 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || ½ || — || ½ || 2½ 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Moldova]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || ½ || 0 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Azerbaidžāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 1 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 0 || 0 || 1 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Brazīlija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Malaizija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || 1 || 1 || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dominikāna]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 8 || 9 || 8 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 3 || 4 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 3 || 6 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 0 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 4½ || 7 || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Ķīnas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> ez659b4h4th4m8siuf0jk8dcuk1s0ga 3668904 3668848 2022-08-10T14:23:15Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas.Gruzijas un Indijas komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Elīna Otikova|Otikova]] !!style="width:10%;"| 4. [[Linda Krūmiņa|Krūmiņa]] !!style="width:10%;"| rez. [[Elizabete Limanovska|Limanovska]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || 1 || — || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Nepāla]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || ½ || 1 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || 0 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | — || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || ½ || — || ½ || 2½ 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Moldova]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || ½ || — || ½ || 0 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Azerbaidžāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 1 || 1 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 0 || 0 || 1 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Brazīlija]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Malaizija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || 1 || 1 || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dominikāna]] |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 8 || 9 || 8 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 3 || 4 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 3 || 6 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 0 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 4½ || 7 || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Ķīnas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> a6pyfb9nu40fegmbygewcthwauyy33s 3669003 3668904 2022-08-10T17:53:44Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas.Gruzijas un Indijas komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Nepāla]] 1 |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] 2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] 3 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] 4 |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Moldova]] 5 |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Azerbaidžāna]] 6 |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] 7 |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] 8 |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 0 || 0 || 1 || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Brazīlija]] 9 |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || — || ½ || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Malaizija]] 10 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || 1 || 1 || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dominikāna]] 11 |- | '''Spēles''' || 9 || 10 || 8 || 9 || 8 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 3 || 4 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 3 || 6 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 0 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 4½ || 7 || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Ķīnas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> l6eih5li3hgkfa797uwg1lpesj33g41 3669034 3669003 2022-08-10T20:13:52Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas.Gruzijas un Indijas komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kuveita]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Indija]]-2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Panama]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Zimbabve]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Grieķija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Igaunija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Šrilanka]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 1 || ½ || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šveice]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Lietuva]] |- | '''Spēles''' || 10 || 9 || 10 || 10 || 5 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 5 || 3 || 2 || 5 || 5 || 20 || 4 || |- | '''=''' || 2 || 3 || 2 || 1 || 2 || 14 || 5 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 3 || 3 || 1 || 10 || 2 || |- | '''Punkti''' || 6 || 4½ || 4 || 5½ || 6 || 27 || 13 || |- | % || 50 || 70 || 50 || 61,1 || 75 || 61,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 36 (18+18) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} <pre>[[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]]</pre> rj0a9wpzxsq53rj4b7pdjcy3yfw6f03 3669063 3669034 2022-08-11T04:37:39Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} ogcdwb0bygw4gcpw4srwrrbx00lfy0f Nikolass Rougs 0 515199 3669086 3640132 2022-08-11T06:24:31Z Bai-Bot 60304 /* Karjera */sīkumi, removed: The Man Who Fell to Earth using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nikolass Rougs | vārds_orig = ''Nicolas Roeg'' | attēls = Nicolas Roeg.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Nikolass Rougs 2008. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1928|8|15}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2018|11|23|1928|8|15}} | miršanas vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, operators | darbības gadi = 1947—2018 | dzīvesbiedrs = | bērni = 6 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Nikolass Džeks Rougs''' ({{Val|en|Nicolas Jack Roeg}}, dzimis {{Dat|1928|8|15}}, miris {{Dat|2018|11|23}}) bija [[Angļi|angļu]] [[kinorežisors]] un [[operators]]. == Karjera == Savu karjeru kino sācis kā operators, strādājot pie tādiem režisoriem kā [[Deivids Līns]], [[Rodžers Kormans]], [[Fransuā Trifo]] un [[Džons Šlēzingers]]. 1970. gadā režisējis savu pirmo filmu ''[[Performance]]'', krimināldrāmu ar [[Džeimss Fokss|Džeimsu Foksu]] un [[Miks Džegers|Miku Džegeru]] galvenajās lomās. Vēlāk režisējis kritiski veiksmīgo filmu ''[[Walkabout]]'' (1971). Viņa nākamā filma, ''[[Don't Look Now]]'' (1973), ar [[Donalds Saterlends|Donaldu Saterlendu]] un [[Džūlija Kristija|Džūliju Kristiju]] galvenajās lomās, izraisīja lielas pretrunas, filmā attēlotās tolaik neparasti grafiskās seksa ainas dēļ. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek uzskatīta par klasiku un vienu no ietekmīgākajām žanra filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/nicolas-roeg-death-movie-director-dont-look-now-age-witches-david-bowie-a8650106.html|title=British film director Nicolas Roeg dies aged 90|website=The Independent|access-date=2022-06-27|date=2018-11-24|language=en}}</ref> Līdzīgi kā viņa filmā ''Performance'', Rouga nākamajās divās filmās, "[[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]]" (1976) un ''[[Bad Timing]]'' (1980), galvenās lomas attēloja pazīstami mūziķi. Filmā "Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes" galveno lomu spēlē [[Deivids Bovijs]], kurš attēlo humanoīdu citplanētieti, kurš ierodas uz Zemes, lai iegūtu ūdeni savai planētai, kas cieš no sausuma. Mūsdienās tā tiek uzskatīta par [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanra klasiku un vienu no Rouga labākajām filmām. ''Bad Timing'' galvenajā lomā ir dziedātājs [[Ārts Garfunkels]]. Vēlāk veidojis filmu ''[[Eureka]]'' (1983) ar [[Džīns Hekmens|Džīnu Hekmenu]] galvenajā lomā. Uzmanību pievērsa viņa filma ''[[Insignificance]]'' (1985), kurā attēlota iedomāta tikšanās starp [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] un [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]]. Filma sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. 1990. gadā režisējis filmu "[[Raganas (filma)|Raganas]]" (''The Witches''), kas ir balstīta uz [[Rūalls Dāls|Rūalla Dāla]] romāna. Šī kļuva par pēdējo Rouga kritiķu slavēto filmu, kā arī par pēdējo lielo studiju filmu. == Ietekme == Dažādi tehniskie paņēmieni, kā arī Rouga filmu atmosfēra ir ietekmējusi tādus kinorežisorus kā [[Stīvens Soderbergs|Stīvenu Soderbergu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2005/jun/03/hayfilmfestival2005.hayfestival|title=Nicolas Roeg interview: his brilliant career|last=Wood|first=Jason|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2005-06-03|language=en}}</ref> [[Tonijs Skots|Toniju Skotu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ariel-leve.com/st_interviews/tonyscott.html|title=Interview with Tony Scott|website=The Sunday Times Magazine|access-date=27.06.2022}}</ref> [[Ridlijs Skots|Ridliju Skotu]], [[Fransuā Ozons|Fransuā Ozonu]] un [[Denijs Boils|Deniju Boilu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/dec/05/danny-boyle-interview-tim-adams|title=Danny Boyle: 'As soon as you think you can do whatever you want... then you're sunk'|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2010-12-05|language=en}}</ref> Papildus tam, [[Kristofers Nolans]] ir teicis, ka viņa filma "[[Memento]]" (2000) būtu neiedomājama bez Rouga un ka Rouga filma ''Insignificance'' ir ietekmējusi viņa filmu "[[Pirmsākums]]" (2010).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2011/mar/10/nicolas-roeg|title=Nicolas Roeg: 'I don't want to be ahead of my time'|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2011-03-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rougs, Nikolass}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinooperatori]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] gz8pw347jed07k5ysqoahoxiaz24eyv 3669093 3669086 2022-08-11T06:37:11Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nikolass Rougs | vārds_orig = ''Nicolas Roeg'' | attēls = Nicolas Roeg.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Nikolass Rougs 2008. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1928|8|15}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2018|11|23|1928|8|15}} | miršanas vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, kinooperators | darbības gadi = 1947—2018 | dzīvesbiedrs = | bērni = 6 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Nikolass Džeks Rougs''' ({{Val|en|Nicolas Jack Roeg}}, dzimis {{Dat|1928|8|15}}, miris {{Dat|2018|11|23}}) bija [[Angļi|angļu]] [[kinorežisors]] un [[kinooperators]]. == Karjera == Savu karjeru kino sācis kā operators, strādājot pie tādiem režisoriem kā [[Deivids Līns]], [[Rodžers Kormans]], [[Fransuā Trifo]] un [[Džons Šlēzingers]]. 1970. gadā režisējis savu pirmo filmu ''[[Performance]]'', krimināldrāmu ar [[Džeimss Fokss|Džeimsu Foksu]] un [[Miks Džegers|Miku Džegeru]] galvenajās lomās. Vēlāk režisējis kritiski veiksmīgo filmu ''[[Walkabout]]'' (1971). Viņa nākamā filma, ''[[Don't Look Now]]'' (1973), ar [[Donalds Saterlends|Donaldu Saterlendu]] un [[Džūlija Kristija|Džūliju Kristiju]] galvenajās lomās, izraisīja lielas pretrunas, filmā attēlotās tolaik neparasti grafiskās seksa ainas dēļ. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek uzskatīta par klasiku un vienu no ietekmīgākajām žanra filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/nicolas-roeg-death-movie-director-dont-look-now-age-witches-david-bowie-a8650106.html|title=British film director Nicolas Roeg dies aged 90|website=The Independent|access-date=2022-06-27|date=2018-11-24|language=en}}</ref> Līdzīgi kā viņa filmā ''Performance'', Rouga nākamajās divās filmās, "[[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]]" (1976) un ''[[Bad Timing]]'' (1980), galvenās lomas attēloja pazīstami mūziķi. Filmā "Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes" galveno lomu spēlē [[Deivids Bovijs]], kurš attēlo humanoīdu citplanētieti, kurš ierodas uz Zemes, lai iegūtu ūdeni savai planētai, kas cieš no sausuma. Mūsdienās tā tiek uzskatīta par [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanra klasiku un vienu no Rouga labākajām filmām. ''Bad Timing'' galvenajā lomā ir dziedātājs [[Ārts Garfunkels]]. Vēlāk veidojis filmu ''[[Eureka (filma)|Eureka]]'' (1983) ar [[Džīns Hekmens|Džīnu Hekmenu]] galvenajā lomā. Uzmanību pievērsa viņa filma ''[[Insignificance]]'' (1985), kurā attēlota iedomāta tikšanās starp [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] un [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]]. Filma sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. 1990. gadā režisējis filmu "[[Raganas (filma)|Raganas]]" (''The Witches''), kas ir balstīta uz [[Rūalls Dāls|Rūalla Dāla]] romāna. Šī kļuva par pēdējo Rouga kritiķu slavēto filmu, kā arī par pēdējo lielo studiju filmu. == Ietekme == Dažādi tehniskie paņēmieni, kā arī Rouga filmu atmosfēra ir ietekmējusi tādus kinorežisorus kā [[Stīvens Soderbergs|Stīvenu Soderbergu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2005/jun/03/hayfilmfestival2005.hayfestival|title=Nicolas Roeg interview: his brilliant career|last=Wood|first=Jason|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2005-06-03|language=en}}</ref> [[Tonijs Skots|Toniju Skotu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ariel-leve.com/st_interviews/tonyscott.html|title=Interview with Tony Scott|website=The Sunday Times Magazine|access-date=27.06.2022}}</ref> [[Ridlijs Skots|Ridliju Skotu]], [[Fransuā Ozons|Fransuā Ozonu]] un [[Denijs Boils|Deniju Boilu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/dec/05/danny-boyle-interview-tim-adams|title=Danny Boyle: 'As soon as you think you can do whatever you want... then you're sunk'|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2010-12-05|language=en}}</ref> Papildus tam, [[Kristofers Nolans]] ir teicis, ka viņa filma "[[Memento]]" (2000) būtu neiedomājama bez Rouga un ka Rouga filma ''Insignificance'' ir ietekmējusi viņa filmu "[[Pirmsākums]]" (2010).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2011/mar/10/nicolas-roeg|title=Nicolas Roeg: 'I don't want to be ahead of my time'|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2011-03-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rougs, Nikolass}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Kinooperatori]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] 94z732ijeuaesngi7zesagm1zo1gk56 Don't Look Now 0 515200 3668898 3640129 2022-08-10T14:15:09Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Nikolasa Rouga filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Don't Look Now'' | operators = | attēls = Dont look movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris, mistērija | režisors = [[Nikolass Rougs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Donalds Saterlends]] * [[Džūlija Kristija]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Don't Look Now'' | studija = * ''Casey Productions'' * ''Eldorado Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''British Lion Films'' * ''F.A.R. International Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1973|10|16}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{ITA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,1 miljons}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Don't Look Now''''' ir 1973. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Itālija]]s kopražojuma trillera filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rougs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Donalds Saterlends]] un [[Džūlija Kristija]]. Filma ir balstīta uz [[Dafne du Marjēra|Dafnes du Marjēras]] 1971. gada īso stāstu ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par Loru un Džonu Baksteriem, precētu pāri, kuri dodas uz [[Venēcija|Venēciju]] pēc nesenās meitas nāves pēc tam, kad Džons pieņem pasūtījumu atjaunot baznīcu. Viņi sastopas ar divām māsām, no kurām viena apgalvo, ka ir gaišreģe, un paziņo, ka meita cenšas ar viņām sazināties un brīdināt par briesmām. ''Don't Look Now'' pirmizrāde notika {{Dat|1973|10|16|5=bez}}. Filma fokusējas uz tādām tēmām kā bēdas un bērna nāves ietekme uz attiecībām. Filma ir slavena ar savu novatorisko montāžas stilu, atkārtotiem motīviem un tēmām, kā arī ar tolaik pretrunīgi vērtēto erotisko seksa ainu, kas toreiz bija liels retums. Filmas reputācija ir laika gaitā augusi, un tagad tā tiek uzskatīta par klasiku un vienu no ietekmīgākajām žanra filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/great-movie-dont-look-now-1974|title=Don't Look Now movie review &amp; film summary (1973) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-06-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/oct/22/dont-look-now-roeg-horror|title=Don't Look Now: No 3 best horror film of all time|website=the Guardian|access-date=2022-06-27|date=2010-10-22|language=en}}</ref> 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] ''Don't Look Now'' filmu ierindoja savā 20. gadsimta labāko britu filmu saraksta 8. vietā. 2011. gadā žurnāls ''[[Time Out]]'', aptaujājot 150 aktierus, režisorus, producentus un scenāristus, ''Don't Look Now'' ierindoja kā visu laiku labāko britu filmu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Rouga filmas]] 67bc72luwkwmh0xh3c0jt9b4qrwmpkc Salons Arka 0 516853 3668914 3655695 2022-08-10T14:35:03Z Ainartam 100926 /* Lielākie projekti */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no a/s "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000. gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. Pirmās pašu izstrādātās mēbeļu sērijas bija "Guntis" un "Andris". Apmēram 2015.gadā tika pabeigta ļoti moderna biroja mēbeļu sērija "Ultra", kā arī "JB Line". == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs, kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 1ak8nlsmckcuz3kz04ul55xz812rpzs 3668916 3668914 2022-08-10T14:35:44Z Ainartam 100926 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000. gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. Pirmās pašu izstrādātās mēbeļu sērijas bija "Guntis" un "Andris". Apmēram 2015.gadā tika pabeigta ļoti moderna biroja mēbeļu sērija "Ultra", kā arī "JB Line". == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs, kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] pg7xzm5f49675r44f5ehq7s6rj30jsk 3668918 3668916 2022-08-10T14:36:50Z Ainartam 100926 /* Sociālās atbildības projekti */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000. gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. Pirmās pašu izstrādātās mēbeļu sērijas bija "Guntis" un "Andris". Apmēram 2015.gadā tika pabeigta ļoti moderna biroja mēbeļu sērija "Ultra", kā arī "JB Line". == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Tiesu administrācija, kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 7qoy631po8qcisf32tx2fxt4ukrwiha 3668920 3668918 2022-08-10T14:39:27Z Ainartam 100926 /* Lielākie projekti */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. Pirmās pašu izstrādātās mēbeļu sērijas bija "Guntis" un "Andris". Apmēram 2015.gadā tika pabeigta ļoti moderna biroja mēbeļu sērija "Ultra", kā arī "JB Line". == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 2fcenxl7l8q8o5danf4f4y6bbdvgosf 3668923 3668920 2022-08-10T14:44:27Z Ainartam 100926 /* Lielākie projekti */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. Pirmās pašu izstrādātās mēbeļu sērijas bija "Guntis" un "Andris". Apmēram 2015.gadā tika pabeigta ļoti moderna biroja mēbeļu sērija "Ultra", kā arī "JB Line". == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 2000to gadu sākumā: Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2010tajos gados: Māris, Duets, Guntis 2020ajos gados: Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] n2975fdgufjpwtnbojv6ff2cociz6f7 3668969 3668923 2022-08-10T16:32:33Z Ainartam 100926 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 2000to gadu sākumā: Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2010tajos gados: Māris, Duets, Guntis 2020ajos gados: Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu slimnīcai. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. JFC Jelgava piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, Latvijas Kausa izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] gokvbkrh82xwrf1vnvn6xxzvipvl8bv 3668970 3668969 2022-08-10T16:35:52Z Ainartam 100926 /* "Salona Arka" mēbeļu sērijas */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005 : Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2005 : Māris, Duets, Guntis 2015 - tagad : Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 5enz5m4313eb6c57867kgl7hon67jrv 3668972 3668970 2022-08-10T16:37:34Z Ainartam 100926 /* Sociālās atbildības projekti */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005 : Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2005 : Māris, Duets, Guntis 2015 - tagad : Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] vecāku mājai un citiem projektiem. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 2c9dtsxqv1nxtyqmc2ic0qo6f90lqog 3668974 3668972 2022-08-10T16:43:28Z Ainartam 100926 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. '''SIA Salons Arka''' darbinieki ir profesionāļi savā jomā un regulāri tiek aicināti kā eksperti izteikties par biroju iekārtošanu, mēbeļu ergonomiku un citām tēmām, piemēram, "kā izvēlēties iebūvējamo skapi" <ref>[https:https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/kas-jazina-pirms-iegadajies-iebuvejamo-skapi-14282677]</ref> dažādos pasākumos gan klātienē, gan virtuāli. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005 : Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2005 : Māris, Duets, Guntis 2015 - tagad : Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] vecāku mājai un citiem projektiem. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 509oufyfqoltebwy0guxewkcgyo0opg 3668975 3668974 2022-08-10T16:52:12Z Ainartam 100926 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | key_people = Edmunds Vimba | key_people = Jānis Bakmanis | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022.gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. Salona Arka darbinieki ir profesionāļi savā jomā un regulāri tiek aicināti kā eksperti izteikties par biroju iekārtošanu, mēbeļu ergonomiku un citām tēmām, piemēram, "kā izvēlēties iebūvējamo skapi" <ref>[https:https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/kas-jazina-pirms-iegadajies-iebuvejamo-skapi-14282677]</ref> dažādos pasākumos gan klātienē, gan virtuāli. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005 : Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2005 : Māris, Duets, Guntis [[File:Mēbeļu sērijas Duets info lapa.jpg|thumb|Mēbeļu sērijas Duets info lapa (ap 2006.gadu)]] 2015 - tagad : Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] vecāku mājai un citiem projektiem. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] rb7l3bnb4lpsawt42aunzjdiyf99jkn 3668983 3668975 2022-08-10T17:00:48Z Ainartam 100926 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Ainārs Tamisārs | key_people = Edmunds Vimba | key_people = Jānis Bakmanis | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022.gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. Salona Arka darbinieki ir profesionāļi savā jomā un regulāri tiek aicināti kā eksperti izteikties par biroju iekārtošanu, mēbeļu ergonomiku un citām tēmām, piemēram, "kā izvēlēties iebūvējamo skapi" <ref>[https:https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/kas-jazina-pirms-iegadajies-iebuvejamo-skapi-14282677]</ref> dažādos pasākumos gan klātienē, gan virtuāli. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021. gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību. == Lielākie projekti == "Turības" mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, LIAA birojs P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dome, Tiesu administrācija, lidosta "Rīga", kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darba telpas. Viena no specializācijām ir dažāda lieluma bibliotēkas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005 : Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2005 : Māris, Duets, Guntis [[File:Mēbeļu sērijas Duets info lapa.jpg|thumb|Mēbeļu sērijas Duets info lapa (ap 2006.gadu)]] 2015 - tagad : Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija [[File:Salons Arka biroja mēbeles Ultra.jpg|thumb|Salons Arka biroja mēbeļu sērijas Ultra darba vieta (ap 2020.gadau)]] == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] vecāku mājai un citiem projektiem. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] r4a76bfvgtv3k743mty3ve3e6afvy84 3668985 3668983 2022-08-10T17:08:04Z Ainartam 100926 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{dzēst|enciklopēdiski maznozīmīgs}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Mēbeļu Salons Arka | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1998.gads | founder = AS "Kate" | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = Valguma 10, Rīga | key_people = Ainārs Tamisārs | industry = [[mēbeles]] un [[ergonomika]] | products = biroju iekārtošana, biroja mēbeļu sēriju projektēšana un ražošana, biroja krēslu imports un tirdzniecība | net_income = | assets = | equity = | value = | num_employees = 11 (2022.gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.salonsarka.lv] | footnotes = | intl = | logo = }} '''SIA Salons Arka''' ir [[Latvija|Latvijas]] uzņēmums, kas dibināts 1998.gadā un nodarbojas ar biroju iekārtošanu (interjeru projektēšanu, ražošanu, mēbeļu montāžu), kā arī ar biroja mēbeļu un biroja krēslu tirdzniecību. Pēdējā laikā svarīga darbības joma ir nestandarta un iebūvējamo mēbeļu izstrāde un uzstādīšana. 2021.gadā (Covid-19 pandēmijas ietekmē) uzņēmums savā darbībā sāka ieviest un izmantot dažādus e-komercijas<ref>[https://www.mebelueveikals.lv/ Salona Arka mēbeļu eveikals]</ref> risinājumus. Salona Arka darbinieki ir profesionāļi savā jomā un regulāri tiek aicināti kā eksperti izteikties par biroju iekārtošanu, mēbeļu ergonomiku un citām tēmām, piemēram, "kā izvēlēties iebūvējamo skapi" <ref>[https:https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/kas-jazina-pirms-iegadajies-iebuvejamo-skapi-14282677]</ref> dažādos pasākumos gan klātienē, gan virtuāli. == Vēsture == [[Attēls:Biroja_tornis.jpg|thumb|Salons Arka datorgalds (ap 2000.gadu) jeb Biroja tornis]] Uzņēmums dibināts 1998.gada 14.maijā kā viens no akciju sabiedrības "Kate" meitas uzņēmumiem biroja un kafejnīcu interjeru projektēšanai un mēbeļu tirdzniecībai. Pēc koncerna "Kate" izjukšanas 2003.gadā SIA "Salonu Arka" iegādājās 2 Latvijas privātpersonas un īpašnieku sastāvs palika nemainīgs līdz 2021.gada oktobrim. Sākotnējā ideja par kafejnīcu mēbelēm tomēr nebija dzīvotspējīga un "Salons Arka" no tās atteicās jau 2000.gadu sākumā, koncentrējoties uz biroja krēslu importu un vairum / mazumtirdzniecību, kā arī pašu izstrādātu biroja mēbeļu sēriju piedāvāšanu klientiem. Paraugu un ekspozīcijas zāle kopš 1998.gada atrodas ēkas Valguma ielā 10, Rīgā 2.stāvā. == Lielākie projekti == [[Biznesa augstskola "Turība"]] mācību auditorijas, Ogres bibliotēka, Saldus tehnikums, [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]] birojs, [[P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], Rīgas Dome, Tiesu administrācija, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] , kā arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un privātu uzņēmumu un iestāžu darba telpas. == "Salona Arka" mēbeļu sērijas == 1998 - 2005: Sandra, Arta, Māra, Bastejs 2005 - 2015: Māris, Duets, Guntis [[File:Mēbeļu sērijas Duets info lapa.jpg|thumb|Mēbeļu sērijas Duets info lapa (ap 2006.gadu)]] 2015 - tagad: Ultra, JB Line, Andris, EIS sērija [[File:Salons Arka biroja mēbeles Ultra.jpg|thumb|Salons Arka biroja mēbeļu sērijas Ultra darba vieta (ap 2020.gadau)]] == Sociālās atbildības projekti == Daudzus gadus "Salons Arka" ziedoja gan naudas līdzekļus, gan mēbeles [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]] vecāku mājai un citiem projektiem. Kopš 2021. gada "Salons Arka" ir amatieru futbola kluba "Jaunatnes futbola centrs Jelgava" ģenerālsponsors. [[JFC Jelgava]] piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Rietumu Līgas čempionātā, [[Latvijas Kauss futbolā]] izcīņā, Jelgavas pilsētas čempionātā u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.salonsarka.lv/ Salons Arka] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] nvq1rsntn4apni2e3yi8xth9ocigadn Sporta Komplekss 333 0 517672 3668937 3668210 2022-08-10T15:28:47Z Frodo Nine-Fingered 107844 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{Motorsporta trases infokaste |Nosaukums = Sporta komplekss 333 |Laiks = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]+2 |Atrodas = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Ropažu pagasts]], pie [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakroga]] |Koordinātas = |latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E| |Shēma = |Apraksts = Divas trases kopā ar kempingu un ēdinātavām. |Ietilpība = |Īpašnieks = |Vadītājs = Šota Abhazava |Būvniecība = |Atklāta = [[2003. gads|2003. gadā]] |Slēgta = |Izmaksas = |Arhitekts = |Iepr_vārdi = |Sacensības = |Izkārtojums1 = Autotrase |Klājums = grants |Garums_km = 1,2 |Līkumi = |Slīpums = |Rekords = |Rek_pil = |Rek_kom = |Rek_gads = |Rek_klase = |Izkārtojums2 = Kartingu trase |Klājums2 = asfalts |Garums_km2 = 0,68 |Līkumi2 = |Slīpums2 = |Rekords2 = |Rek_pil2 = |Rek_kom2 = |Rek_gads2 = |Rek_klase2 = |Izkārtojums3 = Motokrosa trase |Klājums3 = smilšmāls |Garums_km3 = 0,999 |Līkumi3 = |Slīpums3 = |Rekords3 = |Rek_pil3 = |Rek_kom3 = |Rek_gads3 = |Rek_klase3 = |Izkārtojums4 = Enduro trase |Klājums4 = mākslīgie šķēršļi |Garums_km4 = |Līkumi4 = |Slīpums4 = |Rekords4 = |Rek_pil4 = |Rek_kom4 = |Rek_gads4 = |Rek_klase4 = |website=https://333.lv/en/ }} '''Sporta komplekss 333''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, kura kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no [[Rīga]]s, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] „Sila Priedēs”. Kompleksā atrodas autosporta, motosporta, enduro un [[Kartings|kartinga]] trases, drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī ir citu sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref><ref name="db.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sporta kompleksa 333 pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.<ref name="db.lv"/> 2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, kas atbilst CIK FIA standartiem.<ref name="ropazi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> 2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts pirmais Drošas braukšanas poligons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name="ropazi.lv"/> 2010. gadā tika atklāts veikparks.<ref name="ropazi.lv"/> 2012. Gadā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.<ref name="db.lv"/> 2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.<ref name="ropazi.lv"/> 2015. gadā tiek uzbūvēta Mazā kartingu trase, kā arī teritorijā apmeklētājiem darbu uzsāk sporta kompleksa 333 kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.<ref name="ropazi.lv"/> 2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — ″SODI RT8″. kā arī sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdens motociklu zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.<ref name="ropazi.lv"/><ref name="db.lv"/> 2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai. Īres kartingu flote tika papildināta ar 2017. gadā ražotājiem īres kartingiem — ″SODI SR5″. Kompleksa teritorijā tika izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.<ref name="ropazi.lv" /> 2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref> 2019. gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas.<ref name="ropazi.lv"/> 2022. gadā "333" kartingu parks tika pilnībā atjaunots ar 20 ''Sodi RT10'' kartingiem un 10 jaudīgākajiem "''Sodi''" ražotāja nomas kartingiem ''RT10 SPORT''. Tika renovēta mazā kartinga trase, kas papildināta ar jauniem līkumiem un pagarināta līdz 680 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref><ref name="ropazi.lv"/> == Darbība == === Trases === Pašlaik sporta kompleksā 333 ir divas atsevišķas trases: * Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m, bet platums 8—12 m. * Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.<ref name="iauto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}</ref><ref name="liverigaEn">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="LiverigaLv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref> === Kartingi === Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido 20 jaunākās paaudzes "''Sodi''" RT10 kartingi un desmit jaudīgākie "''Sodi''" ražotāja īres kartingi ''RT10 SPORT'', kā arī viens divvietīgais un seši bērnu kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Offroad trase === Bezceļu trase jeb ″333 ''Offroad'' parks″ ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Motokrosa un Enduro parks === Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Drošas braukšas poligons === Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgā Drošas braukšanas trase ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Ūdens atrakciju parks === ″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Kempinga parks === Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === 333 Kafejnīcas === Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. == Pasākumi == Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Visu sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]] 9o87s17zl1t56dgwavcs6hrxktsy4zk Tālmācības vidusskola "Rīgas 1. vidusskola" 0 518583 3669043 3668012 2022-08-10T22:00:18Z 87.226.15.123 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{jāuzlabo}} '''Tālmācības vidusskola “Rīgas 1. vidusskola”''' ir tālmācības skola Rīgā, Audēju ielā 8 kas piedāvā izglītību apgūt attālināti. == Par skolu == Skolā iespējams iegūt pamatizglītību (1.-9. klase) un vidējo izglītību (10.-12. klase) tālmācībā. Tā piedāvā pilnu mācību procesu: mācību stundas, konsultācijas, pieeju mācību materiāliem, iespējas kārtot pārbaudes darbus un ieskaites vairākkārt bez maksas, kā arī iespēju pabeigt divas klases vienā mācību gadā. Beidzot 9. klasi skolēns saņem apliecību par apgūtu vispārējo pamatizglītību, bet beidzot 12. klasi iegūst atestātu par apgūtu vispārējo vidējo izglītību. == Ārējās saites == * [https://vidusskola.com/ Mājaslapa] * {{facebook|vidusskola}} * {{instagram|talmacibas_vidusskola}} [[Kategorija:Skolas Rīgā]] 6xjyeogh8d3or1h8dywm8juz5xxkq7d Repņins 0 518806 3668842 3668119 2022-08-10T12:19:13Z Pirags 3757 Noņēma pāradresāciju uz [[Nikolajs Repņins]] wikitext text/x-wiki '''Repņins''' ir [[krievu valoda]]s izcelsmes uzvārds ({{val-ru|Репня}}). == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Aņikita Repņins]] * [[Nikolajs Repņins]] [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 0i46kmy49s31meit1xh004xidb0crx2 3668843 3668842 2022-08-10T12:19:37Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Repņins''' ir [[krievu valoda]]s izcelsmes uzvārds (no {{val-ru|Репня}}). == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Aņikita Repņins]] * [[Nikolajs Repņins]] [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] r5c87c0aopzig09z43jauc5z9dl21ho 3668901 3668843 2022-08-10T14:19:34Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki '''Repņins''' ir [[krievu valoda]]s izcelsmes uzvārds (no {{val-ru|Репня}}), ko lietoja [[Krievijas cariste]]s bajāru dzimta, vēlāk [[Krievijas impērija]]s kņazu dzimta. == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Aņikita Repņins]] * [[Nikolajs Repņins]] [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] on21tfefsbzphygnzucfxx15g97c0m7 44. šaha olimpiāde 0 518904 3668847 3668683 2022-08-10T12:39:15Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Dommaradžu Gukešs]] * 2. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Nihals Sarins]] * 3. galdiņš: {{flaga|Anglija}} [[Deivids Hauels]] * 4. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Džahongirs Vohidovs]] * Rezervists: {{flaga|Polija}} [[Mateušs Bartels]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā. Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| 2. [[Normunds Miezis |Miezis]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ritvars Reimanis|Reimanis]] !!style="width:10%;"| 4. [[Maksims Golubovskis|Golubovskis]] !!style="width:10%;"| rez. [[Edgars Ungurs|Ungurs]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Bahamu salas]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 : 4 || 0 || style="text-align:left;"| [[Čehija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1|| 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Hondurasa]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Uganda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || — || 0 || 1 : 3 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Čīle]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || 1 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || — || 0 ||0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kanāda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- | '''Spēles''' || 11 || 5 || 10 || 9 || 9 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 1 || 4 || 3 || 6 || 20 || 6 || |- | '''=''' || 1 || 1 || 2 || 1 || 0 || 5 || 1 || |- | '''-''' || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 19 || 4 || |- | '''Punkti''' || 7 || 1½ || 5 || 3½ || 6 || 23 || 13 || |- | % || 63,6 || 30 || 50 || 38,9 || 66,7 || 52,3 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Chess Olympiad 2022|2022. gada šaha olimpiāde}} {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] 9h5e6u5vevfozr1ibhhz7aefbobzlbn 3669062 3668847 2022-08-11T04:36:01Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Dommaradžu Gukešs]] * 2. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Nihals Sarins]] * 3. galdiņš: {{flaga|Anglija}} [[Deivids Hauels]] * 4. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Džahongirs Vohidovs]] * Rezervists: {{flaga|Polija}} [[Mateušs Bartels]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā. Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| 2. [[Normunds Miezis |Miezis]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ritvars Reimanis|Reimanis]] !!style="width:10%;"| 4. [[Maksims Golubovskis|Golubovskis]] !!style="width:10%;"| rez. [[Edgars Ungurs|Ungurs]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Bahamu salas]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 : 4 || 0 || style="text-align:left;"| [[Čehija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1|| 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Hondurasa]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Uganda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || — || 0 || 1 : 3 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Čīle]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || 1 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || — || 0 ||0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kanāda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- | '''Spēles''' || 11 || 5 || 10 || 9 || 9 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 1 || 4 || 3 || 6 || 20 || 6 || |- | '''=''' || 1 || 1 || 2 || 1 || 0 || 5 || 1 || |- | '''-''' || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 19 || 4 || |- | '''Punkti''' || 7 || 1½ || 5 || 3½ || 6 || 23 || 13 || |- | % || 63,6 || 30 || 50 || 38,9 || 66,7 || 52,3 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas.Gruzijas un Indijas komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā. Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kuveita]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Indija]]-2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Panama]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Zimbabve]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Grieķija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Igaunija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šrilanka]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 1 || ½ || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šveice]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Lietuva]] |- | '''Spēles''' || 10 || 9 || 10 || 10 || 5 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 5 || 3 || 6 || 2 || 1 || 17 || 6 || |- | '''=''' || 2 || 3 || 1 || 4 || 3 || 13 || 1 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 3 || 4 || 1 || 14 || 4 || |- | '''Punkti''' || 6 || 4½ || 6½ || 4 || 2,5 || 23,5 || 13 || |- | % || 60 || 50 || 65 || 40 || 50 || 53,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 34 (17+17) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] p63k45ev42t8nmdbdqwqbfdadjhvb2g 3669069 3669062 2022-08-11T05:34:41Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Dommaradžu Gukešs]] * 2. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Nihals Sarins]] * 3. galdiņš: {{flaga|Anglija}} [[Deivids Hauels]] * 4. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Džahongirs Vohidovs]] * Rezervists: {{flaga|Polija}} [[Mateušs Bartels]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas vīriešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| 2. [[Normunds Miezis |Miezis]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ritvars Reimanis|Reimanis]] !!style="width:10%;"| 4. [[Maksims Golubovskis|Golubovskis]] !!style="width:10%;"| rez. [[Edgars Ungurs|Ungurs]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Bahamu salas]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 : 4 || 0 || style="text-align:left;"| [[Čehija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1|| 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Hondurasa]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Uganda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || — || 0 || 1 : 3 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Čīle]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || 1 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || — || 0 ||0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kanāda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- | '''Spēles''' || 11 || 5 || 10 || 9 || 9 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 1 || 4 || 3 || 6 || 20 || 6 || |- | '''=''' || 1 || 1 || 2 || 1 || 0 || 5 || 1 || |- | '''-''' || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 19 || 4 || |- | '''Punkti''' || 7 || 1½ || 5 || 3½ || 6 || 23 || 13 || |- | % || 63,6 || 30 || 50 || 38,9 || 66,7 || 52,3 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas.Gruzijas un Indijas komanda tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas sieviešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kuveita]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Indija]]-2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Panama]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Zimbabve]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Grieķija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Igaunija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šrilanka]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 1 || ½ || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šveice]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Lietuva]] |- | '''Spēles''' || 10 || 9 || 10 || 10 || 5 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 5 || 3 || 6 || 2 || 1 || 17 || 6 || |- | '''=''' || 2 || 3 || 1 || 4 || 3 || 13 || 1 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 3 || 4 || 1 || 14 || 4 || |- | '''Punkti''' || 6 || 4½ || 6½ || 4 || 2,5 || 23,5 || 13 || |- | % || 60 || 50 || 65 || 40 || 50 || 53,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 34 (17+17) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] mtcavm79rxuilo17flq1q6sa8nw9d6x 3669072 3669069 2022-08-11T06:02:15Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas no 186 valstīm. Indija, kā rīkotājvalsts, abos turnīros piedalījās ar trīs komandām. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Dommaradžu Gukešs]] * 2. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Nihals Sarins]] * 3. galdiņš: {{flaga|Anglija}} [[Deivids Hauels]] * 4. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Džahongirs Vohidovs]] * Rezervists: {{flaga|Polija}} [[Mateušs Bartels]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas vīriešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| 2. [[Normunds Miezis |Miezis]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ritvars Reimanis|Reimanis]] !!style="width:10%;"| 4. [[Maksims Golubovskis|Golubovskis]] !!style="width:10%;"| rez. [[Edgars Ungurs|Ungurs]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Bahamu salas]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 : 4 || 0 || style="text-align:left;"| [[Čehija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1|| 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Hondurasa]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Uganda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || — || 0 || 1 : 3 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Čīle]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || 1 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || — || 0 ||0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kanāda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- | '''Spēles''' || 11 || 5 || 10 || 9 || 9 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 1 || 4 || 3 || 6 || 20 || 6 || |- | '''=''' || 1 || 1 || 2 || 1 || 0 || 5 || 1 || |- | '''-''' || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 19 || 4 || |- | '''Punkti''' || 7 || 1½ || 5 || 3½ || 6 || 23 || 13 || |- | % || 63,6 || 30 || 50 || 38,9 || 66,7 || 52,3 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Gruzijas un Indijas komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas sieviešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kuveita]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Indija]]-2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Panama]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Zimbabve]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Grieķija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Igaunija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šrilanka]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 1 || ½ || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šveice]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Lietuva]] |- | '''Spēles''' || 10 || 9 || 10 || 10 || 5 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 5 || 3 || 6 || 2 || 1 || 17 || 6 || |- | '''=''' || 2 || 3 || 1 || 4 || 3 || 13 || 1 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 3 || 4 || 1 || 14 || 4 || |- | '''Punkti''' || 6 || 4½ || 6½ || 4 || 2,5 || 23,5 || 13 || |- | % || 60 || 50 || 65 || 40 || 50 || 53,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 34 (17+17) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official website|https://chessolympiad.fide.com/}} * Rezultāti: ** [https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=0&rd=11&flag=30 Vīriešu (atklātā) turnīrā] ** [https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=0&rd=11&flag=30 Sieviešu turnīrā] {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] 618jnpbh5k59w3uh63ck2tulce778xj Lauznis 0 518921 3668838 2022-08-10T11:59:58Z Otovi 95404 Jauna lapa: [[Attēls:Rompbaskulo.jpg|thumb|257x257px|Lauznis—naglu rāvējs]] '''Lauznis''' ir [[Svira|sviras]] un [[Trieciena spēks|trieciena]] [[darbarīks]], ar kuru paceļ smagumus, uzlauž durvis, skalda cietus materiālus. Parasti lauzni izgatavo kā tērauda stieni ar asu vai plakanu galu. Lauznis var būt izgatavots savienojumā ar [[Naglu rāvējs|naglu rāvēju]] vai [[Leduscirtnis|leduscirtni]]. [[Kategorija:Darbarīki]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rompbaskulo.jpg|thumb|257x257px|Lauznis—naglu rāvējs]] '''Lauznis''' ir [[Svira|sviras]] un [[Trieciena spēks|trieciena]] [[darbarīks]], ar kuru paceļ smagumus, uzlauž durvis, skalda cietus materiālus. Parasti lauzni izgatavo kā tērauda stieni ar asu vai plakanu galu. Lauznis var būt izgatavots savienojumā ar [[Naglu rāvējs|naglu rāvēju]] vai [[Leduscirtnis|leduscirtni]]. [[Kategorija:Darbarīki]] k8kkis4u9xbujqlsg0rwgfkttlpyo55 Dalībnieka diskusija:Nikolajdz 3 518922 3668844 2022-08-10T12:28:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nikolajdz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 15.28 (EEST) 7jzrgzk3j5fl4hyaxtvuw7ldini7az1 Dalībnieka diskusija:Aigars Ligers 3 518923 3668845 2022-08-10T12:33:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aigars Ligers}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 15.33 (EEST) b3smhqfygezmb4ktcqp4g3y38hn40fq Dalībnieka diskusija:Sid1983471985 3 518925 3668860 2022-08-10T13:13:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sid1983471985}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 16.13 (EEST) 6g40simhmnz95ke81p1whn23cswgiba Dalībnieka diskusija:Simolke2 3 518926 3668863 2022-08-10T13:23:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Simolke2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 16.23 (EEST) pio66urryhjnlo9ote8p2qhfr5zih8a Kiss Kiss Bang Bang 0 518928 3668883 2022-08-10T13:55:25Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Kiss Kiss Bang Bang | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = neo-noir, komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Šeins Bleks]] | producents = [[Džoels Silvers]] | scenārijs = Šeins Bleks | aktieri = * [[Roberts Daunijs jaunākais]] * [[Vels Kilmers]] * [[Mišela Monagana]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Kiss Kiss Bang Bang'' | studija = * ''Silver Pictures'' | montāža = | izplatītājs =... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Kiss Kiss Bang Bang | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = neo-noir, komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Šeins Bleks]] | producents = [[Džoels Silvers]] | scenārijs = Šeins Bleks | aktieri = * [[Roberts Daunijs jaunākais]] * [[Vels Kilmers]] * [[Mišela Monagana]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Kiss Kiss Bang Bang'' | studija = * ''Silver Pictures'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2005|5|14|[[Kannu kinofestivāls]]|2005|10|21|ASV}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|15,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2942076417/|title= Kiss Kiss Bang Bang |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|10}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Kiss Kiss Bang Bang''''' ir 2005. gada [[ASV]] [[Neo-noir|''neo-noir'']] kriminālkomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir [[Šeins Bleks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Vels Kilmers]] un [[Mišela Monagana]]. Pēc tam, kad Ņujorkas zaglis tiek sajaukts ar aktieri, viņš tiek nosūtīts uz Holivudu, lai trenētos potenciālai lomai filmā, taču, kopā ar privāto detektīvu un grūtībās nonākušu aktrisi, tiek iesaistīts slepkavībā. ''Kiss Kiss Bang Bang'' pirmizrāde notika {{Dat|2005|5|14|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Tā saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus un nopelnīja 15,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2005. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] dq69e3nnx5a5wor6qru4qvbqnl2evb0 3669075 3668883 2022-08-11T06:12:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Kiss Kiss Bang Bang | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = neo-noir, komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Šeins Bleks]] | producents = [[Džoels Silvers]] | scenārijs = Šeins Bleks | aktieri = * [[Roberts Daunijs jaunākais]] * [[Vels Kilmers]] * [[Mišela Monagana]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Kiss Kiss Bang Bang'' | studija = * ''Silver Pictures'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2005|5|14|[[Kannu kinofestivāls]]|2005|10|21|ASV}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|15,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2942076417/|title= Kiss Kiss Bang Bang |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|10}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Kiss Kiss Bang Bang''''' ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' kriminālkomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir [[Šeins Bleks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Vels Kilmers]] un [[Mišela Monagana]]. Pēc tam, kad Ņujorkas zaglis tiek sajaukts ar aktieri, viņš tiek nosūtīts uz Holivudu, lai trenētos potenciālai lomai filmā, taču, kopā ar privāto detektīvu un grūtībās nonākušu aktrisi, tiek iesaistīts slepkavībā. ''Kiss Kiss Bang Bang'' pirmizrāde notika {{Dat|2005|5|14|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Tā saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus un nopelnīja 15,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2005. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] mgr5jq3qbje3o1aq9bkmmnwr495oew7 3669080 3669075 2022-08-11T06:16:52Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Kiss Kiss Bang Bang | operators = | attēls = Kiss kiss bang bang poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = ''neo-noir'', komēdija, kriminālfilma | režisors = [[Šeins Bleks]] | producents = [[Džoels Silvers]] | scenārijs = Šeins Bleks | aktieri = * [[Roberts Daunijs jaunākais]] * [[Vels Kilmers]] * [[Mišela Monagana]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Kiss Kiss Bang Bang'' | studija = ''Silver Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2005|5|14|[[Kannu kinofestivāls]]|2005|10|21|ASV}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|15,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2942076417/|title= Kiss Kiss Bang Bang |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|10}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Kiss Kiss Bang Bang''''' ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' kriminālā kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir [[Šeins Bleks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Vels Kilmers]] un [[Mišela Monagana]]. Pēc tam, kad Ņujorkas zaglis tiek sajaukts ar aktieri, viņš tiek nosūtīts uz Holivudu, lai trenētos potenciālai lomai filmā, taču, kopā ar privāto detektīvu un grūtībās nonākušu aktrisi, tiek iesaistīts slepkavībā. ''Kiss Kiss Bang Bang'' pirmizrāde notika {{Dat|2005|5|14|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Tā saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus un nopelnīja 15,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2005. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] i24jean4rbpxeysqasbmiftmqg80y8m Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes 0 518929 3668896 2022-08-10T14:14:02Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, drāma | režisors = [[Nikolass Rougs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivids Bovijs]] * [[Rips Torns]] * [[Kendija Klārka]] * [[Baks Henrijs]] * [[Bērnijs Keisijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Man Who Fell to Earth'' | studija = * ''British Lion Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''Briti... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, drāma | režisors = [[Nikolass Rougs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivids Bovijs]] * [[Rips Torns]] * [[Kendija Klārka]] * [[Baks Henrijs]] * [[Bērnijs Keisijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Man Who Fell to Earth'' | studija = * ''British Lion Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''British Lion Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1976|3|18}} | ilgums = 138 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes"''' ({{Val|en|The Man Who Fell to Earth}}) ir 1976. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Drāma|drāmas]] filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rougs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deivids Bovijs]], [[Rips Torns]], [[Kendija Klārka]], [[Baks Henrijs]] un [[Bērnijs Keisijs]]. Filma ir balstīta uz [[Volters Teviss|Voltera Tevisa]] 1963. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par humanoīdu citplanētieti Tomasu Džeromu Ņūtonu (Bovijs), kurš nosēžas uz Zemes, meklējot veidu, kā nogādāt ūdeni uz savu planētu, kas cieš no liela sausuma, bet nonāk cilvēku netikumu un korupcijas ielenkumā. "Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes" pirmizrāde notika {{Dat|1976|3|18|5=bez}}. Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām zinātniskās fantastikas filmām, kā ar par vienu no Rouga labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeout.com/film/the-100-best-sci-fi-movies|title=The 100 best sci-fi movies of all time|website=Time Out Worldwide|access-date=2022-08-10|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-lists/50-best-sci-fi-movies-1970s-163518/|title=50 Best Sci-Fi Movies of the 1970s|last=Newman|first=Sam Adams,Sean T. Collins,Corinne Cummings,Bilge Ebiri,David Fear,Tim Grierson,Eric Hynes,Noel Murray,Jason|last2=Adams|first2=Sam|website=Rolling Stone|access-date=2022-08-10|date=2020-03-09|language=en-US|last3=Collins|first3=Sean T.|last4=Cummings|first4=Corinne|last5=Ebiri|first5=Bilge|last6=Fear|first6=David|last7=Grierson|first7=Tim|last8=Hynes|first8=Eric|last9=Murray|first9=Noel}}</ref> Filma ir ieguvusi [[Kulta filma|kulta]] statusu [[Sirreālisms|sirreālo]] ainu dēļ, kā arī tāpēc, ka tā ir Deivida Bovija pirmā kinoloma.<ref>{{Atsauce|title=The Man Who Fell to Earth (1975) - Nicolas Roeg {{!}} Synopsis, Characteristics, Moods, Themes and Related {{!}} AllMovie|url=https://www.allmovie.com/movie/the-man-who-fell-to-earth-v31102|accessdate=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/man-who-fell-earth-cinematographer-930640/|title=‘The Man Who Fell to Earth’ Cinematographer on David Bowie’s “Defining Role”|last=Ritman|first=Alex|last2=Ritman|first2=Alex|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-08-10|date=2016-09-19|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1976. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Nikolasa Rouga filmas]] 7sk669twq5m6gks34ujs8bv3p63b5jt 3669084 3668896 2022-08-11T06:22:47Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes | operators = | attēls = Man who fell to earth ver1.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, drāma | režisors = [[Nikolass Rougs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deivids Bovijs]] * [[Rips Torns]] * [[Kendija Klārka]] * [[Baks Henrijs]] * [[Bērnijs Keisijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Man Who Fell to Earth'' | studija = ''British Lion Films'' | montāža = | izplatītājs = ''British Lion Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1976|3|18}} | ilgums = 138 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes"''' ({{Val|en|The Man Who Fell to Earth}}) ir 1976. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[drāma]]s filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rougs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deivids Bovijs]], [[Rips Torns]], [[Kendija Klārka]], [[Baks Henrijs]] un [[Bērnijs Keisijs]]. Filma ir balstīta uz [[Volters Teviss|Voltera Tevisa]] 1963. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par humanoīdu citplanētieti Tomasu Džeromu Ņūtonu (Bovijs), kurš nosēžas uz Zemes, meklējot veidu, kā nogādāt ūdeni uz savu planētu, kas cieš no liela sausuma, bet nonāk cilvēku netikumu un korupcijas ielenkumā. "Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes" pirmizrāde notika {{Dat|1976|3|18|5=bez}}. Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām zinātniskās fantastikas filmām, kā ar par vienu no Rouga labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeout.com/film/the-100-best-sci-fi-movies|title=The 100 best sci-fi movies of all time|website=Time Out Worldwide|access-date=2022-08-10|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-lists/50-best-sci-fi-movies-1970s-163518/|title=50 Best Sci-Fi Movies of the 1970s|last=Newman|first=Sam Adams,Sean T. Collins,Corinne Cummings,Bilge Ebiri,David Fear,Tim Grierson,Eric Hynes,Noel Murray,Jason|last2=Adams|first2=Sam|website=Rolling Stone|access-date=2022-08-10|date=2020-03-09|language=en-US|last3=Collins|first3=Sean T.|last4=Cummings|first4=Corinne|last5=Ebiri|first5=Bilge|last6=Fear|first6=David|last7=Grierson|first7=Tim|last8=Hynes|first8=Eric|last9=Murray|first9=Noel}}</ref> Filma ir ieguvusi [[Kulta filma|kulta]] statusu [[Sirreālisms|sirreālo]] ainu dēļ, kā arī tāpēc, ka tā ir Deivida Bovija pirmā kinoloma.<ref>{{Atsauce|title=The Man Who Fell to Earth (1975) - Nicolas Roeg {{!}} Synopsis, Characteristics, Moods, Themes and Related {{!}} AllMovie|url=https://www.allmovie.com/movie/the-man-who-fell-to-earth-v31102|accessdate=2022-08-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/man-who-fell-earth-cinematographer-930640/|title=‘The Man Who Fell to Earth’ Cinematographer on David Bowie’s “Defining Role”|last=Ritman|first=Alex|last2=Ritman|first2=Alex|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-08-10|date=2016-09-19|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1976. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Nikolasa Rouga filmas]] e5ef637bh88wbjb11vw3e5rpydk4rm0 Kategorija:Nikolasa Rouga filmas 14 518930 3668897 2022-08-10T14:14:42Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Rouga, Nikolasa]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Rouga, Nikolasa]] 36fjdwy1a04544y9y9rjgglw1jstkf3 Dalībnieka diskusija:Teoman 1967 3 518931 3668944 2022-08-10T15:56:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Teoman 1967}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 18.56 (EEST) 5np43c46wkh8t3wftmbvqzzxenqdfdq Ranka (nozīmju atdalīšana) 0 518932 3668963 2022-08-10T16:28:04Z Pirags 3757 Jauna lapa: '''Ranka''' var būt: * [[Ranka]], apdzīvota vieta * [[Ranka (upe)]] * [[Indulis Ranka]], tēlnieks {{Nozīmju atdalīšana}} wikitext text/x-wiki '''Ranka''' var būt: * [[Ranka]], apdzīvota vieta * [[Ranka (upe)]] * [[Indulis Ranka]], tēlnieks {{Nozīmju atdalīšana}} ctodw15m0rdx4patfcmxijbxvkq6725 Dalībnieka diskusija:Redditor686 3 518933 3668976 2022-08-10T16:56:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Redditor686}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 19.56 (EEST) 9305ie5e8axb9q8ekw4b0i601yemwjd EconomyBookings 0 518934 3668986 2022-08-10T17:08:31Z Nanașu47 108085 Jauna lapa: {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = EconomyBookings | logo = Booking_Group.png | industry = [[Auto īre]] | foundation = {{Start date and age|2008|05|09}} in [[Riga]], Latvia | founder = Alen Baibekov, Igor Demchakov |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |area_served = Pasaule | products = {{URL|EconomyBookings.com/}} | website = {{URL|bookinggroup.com/}} }} '''EconomyBookings''' ir tīmekļa vietne, kas sniedz starptautiskus automašīnu nomas rezervēšanas pakalpojumus. Tā ir d... wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = EconomyBookings | logo = Booking_Group.png | industry = [[Auto īre]] | foundation = {{Start date and age|2008|05|09}} in [[Riga]], Latvia | founder = Alen Baibekov, Igor Demchakov |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |area_served = Pasaule | products = {{URL|EconomyBookings.com/}} | website = {{URL|bookinggroup.com/}} }} '''EconomyBookings''' ir tīmekļa vietne, kas sniedz starptautiskus automašīnu nomas rezervēšanas pakalpojumus. Tā ir daļa no privāta e-komercijas uzņēmuma Booking Group Corporation, kura galvenā mītne atrodas [[Rīga]], [[Latvija]]. == Pakalpojumi == ''EconomyBookings.com'' ir tiešsaistes automašīnu nomas brokeris, kura pakalpojumi pieejami 17 valodās. Klienti meklē, rezervē un apmaksā automašīnu nomas pakalpojumus vietnē EconomyBookings, un rezervācijas izpilda automašīnu nomas uzņēmumi. Vietnē tiek salīdzināti 800 automašīnu nomas uzņēmumu piedāvājumi, ieskaitot tādus uzņēmumus kā [[:en:Sixt|''Sixt'']], [[:en:Hertz|''Hertz'']], Avis, Dollar, Budget, Enterprise un vidēja līmeņa automašīnu nomas zīmoli vairāk nekā 20 000 atrašanās vietās 150 valstīs. ''EconomyBookings.com'' sadarbojas arī ar tādām [[Metameklētājs|metameklēšanas]] programmām kā Autorentals, [[:en:Skyscanner|''Skyscanner'']] un [[:en:Kayak.com|''Kayak'']].<ref>{{Citation | url=https://iauto.lv/tehnologijas/internets-aplikacijas/28336-latvijas-kompanija-booking-group-desmit-gadu-laika-kluvusi-par-vienu-no-vadosajam-auto-nomas-rezervesanas-platformam-pasaule| title=Latvijas kompānija „Booking Group” desmit gadu laikā kļuvusi par vienu no vadošajām auto nomas rezervēšanas platformām pasaulē | accessdate=2022-08-10}}</ref><ref>{{Citation | url=https://www.thetimes.co.uk/article/1-200-for-a-weeks-car-hire-just-borrow-one-instead-btmgxdm56| title=£1,200 for a week’s car hire? Just borrow one instead| newspaper=Thetimes.co.uk| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> == Vēsture == Vietni ''EconomyBookings.com'' 2008. gadā dibināja divi bijušie Dollar Thrifty automašīnu nomas [[Franšīze|franšīzes]] īpašnieki [[Baltijas valstis]] Alens Baibekovs un Igors Demčakovs. 2012. gada janvārī dibinātājiem pievienojās programmatūras izstrādes uzņēmums Binitex. 2021. gada janvārī ''EconomyBookings.com'' sāka sadarboties ar Krievijas [[Lidsabiedrība|aviokompāniju]] Nordwind Airlines.<ref>{{Citation | url=https://www.traveldailynews.com/post/economybookings-partners-up-with-nordwind-airlines| title=EconomyBookings partners up with Nordwind Airlines| newspaper=TravelDailyNews International| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> 2021. gada martā uzņēmums paziņoja, ka sāk izmantot IBM Cloud, lai izvietotu savu darba apjomu, tostarp rezervācijas un finanšu pārskatus.<ref>{{Citation | url=https://newsroom.ibm.com/2021-03-10-Online-car-rental-provider-Booking-Group-chooses-IBM-Cloud-to-meet-customer-demand| title=Online car rental provider Booking Group chooses IBM Cloud to meet customer demand| newspaper=IBM Newsroom| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> 2021. gadā ''EconomyBookings.com'' atklāja automašīnu koplietošanas tirgu, nodrošinot privāto automašīnu īpašniekiem piekļuvi savai platformai, kurā viņi var pievienot savas personīgās automašīnas, noteikt cenu un laika periodu, cik ilgi automašīna ir pieejama nomai. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] laikā atcelto rezervāciju skaits vietnē ''EconomyBookings.com'' palielinājās par 670% un uzņēmuma apgrozījums tajā pašā laikā samazinājās par 80%. 2020. gada maijā atcelšanas gadījumu skaits stabilizējās, un apgrozījums pieauga par 9,2%.<ref>{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/automasinu-nomas-starpnieka-booking-group-apgrozijums-pern-pieaudzis-par-9-2.d?id=52640239| title=Automašīnu nomas starpnieka 'Booking Group' apgrozījums pērn pieaudzis par 9,2%| newspaper=delfi.lv| date= 2020-11-08| accessdate=2022-08-10}}</ref> 2022. gada sākumā vietne ''EconomyBookings.com'' kopā ar OnePoll veica aptauju, kurā piedalījās 2000 amerikāņu, lai izpētītu ideāla ceļojuma elementus. Lielākā daļa cilvēku teica, ka ir izvēlējušies ceļot ar automašīnu paša ceļojuma, nevis galamērķa dēļ.<ref>{{Citation | url=https://people.com/travel/americans-love-road-trips-survey/| title=Americans Prefer Road Trips to the Destination — Especially Spontaneous Ones, Survey Finds | accessdate=2022-08-10 }}</ref><ref>{{Citation | url=https://www.yahoo.com/lifestyle/most-americans-only-road-trip-183159611.html| title=Most Americans would only go on a road trip if they didn't have to drive| accessdate=2022-08-10 }}</ref> 2022. gada jūnijā Booking Group Corporation pēc Latvijas Bankas pasūtījuma iekļuva portāla "Delfi" Latvijas eksporta pakalpojumu uzņēmumu "Top 10".<ref>{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/top-50-celu-lauz-digitalie-eksportetaji.d?id=54441384| title=Top 50: ceļu lauž digitālie eksportētāji| newspaper=delfi.lv| date= 2022-06-20| accessdate=2022-08-10}}</ref> == Tehnoloģiskais bloks == ''EconomyBookings.com'' priekšgalsistēmas infrastruktūra ir balstīta uz [[React]] un Next.js tehnoloģiju. Mobilās lietojumprogrammas ir sagatavotas, izmantojot React Native. Aizmugursistēma pārstāv sistēmu, kas izmanto .NET Core un [[Amazon Web Services|AWS]] pakalpojumus, ELK Stack, Kubernetes un Superset. Uzņēmums piedāvā [[Lietojumprogrammas saskarne|API]] kā automašīnu nomas tehnoloģiju risinājumu Tinkoff Bank, Nordwind Airlines, S7 Airlines un OneTwoTrip. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] f53jtmfl0awo0cfgot5dlqyavh6839u Glīvene 0 518935 3668988 2022-08-10T17:15:31Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Glīvenes]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Glīvenes]] nczvmij3zjvyb3q5um99c3b38qkwfhr Grīslis 0 518936 3668989 2022-08-10T17:15:51Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Grīšļi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grīšļi]] 86a8ogcstlks0wrffxly6alnmm2bm8s Juris Rapa 0 518937 3668992 2022-08-10T17:34:42Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā, pēc vidusskolas absolvēšanas Rīgas Juvelieru fabrikā apguva juveliera-graviera amatu. No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, 1985. gada Latvijas PSR Valsts prēmija), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * pieminekļis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] c8gz4loqyhs4ny951vde376vmf4dd0p 3668993 3668992 2022-08-10T17:38:43Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gadā, pēc vidusskolas absolvēšanas Rīgas Juvelieru fabrikā apguva juveliera-graviera amatu. No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, Valmiera, 1985), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * pieminekļis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Apbalvojumi == * 1987. gada Latvijas PSR Valsts prēmija == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] stogorp25g455d8agg1mbvwzle2zhzz 3668996 3668993 2022-08-10T17:44:18Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gada 4. jūnijā strādnieku ģimenē. Pēc Limbažu vidusskolas absolvēšanas apguva juveliera-graviera amatu. Strādāja Rīgas Juvilierizstrādājumu uzņēmumā (1966-1967). No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, Valmiera, 1985), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * pieminekļis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Apbalvojumi == * 1987. gada Latvijas PSR Valsts prēmija == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] ebuv1s5z3xe6bpvcicfneu87t0t2wtn 3668997 3668996 2022-08-10T17:44:58Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gada 4. jūnijā strādnieku ģimenē. Pēc Limbažu vidusskolas absolvēšanas apguva juveliera-graviera amatu. Strādāja Rīgas Juvilierizstrādājumu uzņēmumā (1966-1967). No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, Valmiera, 1985), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * piemineklis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Apbalvojumi == * 1987. gada Latvijas PSR Valsts prēmija == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] jrgao19t0h0me5l5kjpx9h25ob2yuiz 3669001 3668997 2022-08-10T17:50:14Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gada 4. jūnijā strādnieku ģimenē. Pēc [[Limbažu 1. vidusskola]]s absolvēšanas apguva juveliera-graviera amatu, strādāja Rīgas Juvilierizstrādājumu uzņēmumā (1966-1967). No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, Valmiera, 1985), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * piemineklis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Apbalvojumi == * 1987. gada Latvijas PSR Valsts prēmija == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] 4kjmsedqjt586krfarr8up9o8xjfbyt Limbažu 1. vidusskola 0 518938 3669002 2022-08-10T17:52:16Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Limbažu novada ģimnāzija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Limbažu novada ģimnāzija]] 2w6t6kn0ao3fy0fbeod9vr38jqc2gh9 The Man Who Fell to Earth 0 518939 3669005 2022-08-10T18:00:37Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]] 5ri6k17qs7igl49ilkrg8of5sywh4pl Dalībnieka diskusija:Ademcengiz 3 518940 3669008 2022-08-10T18:12:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ademcengiz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 21.12 (EEST) 2v232s3fjb520yuv652y3pzg88vx8wa Visgarā glīvene 0 518941 3669009 2022-08-10T18:13:35Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton praelongus, Llyn Cregennen Isaf, Wales.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton praelongus|suga=Potamogeton praelongus|suga_lv=Visgarā glīvene|autors=Wu... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton praelongus, Llyn Cregennen Isaf, Wales.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton praelongus|suga=Potamogeton praelongus|suga_lv=Visgarā glīvene|autors=Wulfen|sinonīmi=|attēls2=Potamogeton praelongus bluete.jpeg}}'''Visgarā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton praelongus}}) ir [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Blīvas audzes ir reti un nevienmērīgi sastopamas [[Latvija|Latvijas]] ezeros.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-praelongus-wulfen/|title=visgarā glīvene - Potamogeton praelongus Wulfen - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Apraksts == Visgarā glīvene ir daudzgadīgs, 0,8-3 m garš [[lakstaugs]]. Tā [[stublājs]] ir pilnīgi iegrimis, diezgan masīvs un bagātīgi zarojošs; tas mezglu vietās ir liekts vai it kā lauzīts, blīvi aplapots. Augam ir tikai zemūdens lapas, tās ir sēdošas, iegareni lancetiskas, 6-20 cm garas un 1,5-5 cm platas, mala gluda, pamats mazliet skaujošs, gals kapucveidīgs. Pielapes ir plēvjainas, 2-6 cm garas, šauri lancetiskas, paliekošas. [[Ziedkopas]] kāts ir ļoti garš (10-35 cm), parasti atiet no lapas žākles zara sānos (nevis galā). Ziedu vārpa ir blīva, strupa (2-6 cm). [[Auglis]] ir asi šķautņains, 0,4-0,6 cm garš riekstiņš ar gludu malu un ļoti īsu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] auxy7dfpvw6xy80wau0y5fhijb63vo6 Potamogeton praelongus 0 518942 3669010 2022-08-10T18:14:13Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Visgarā glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Visgarā glīvene]] 9s3oow4zlhb7zbtu5qggu1f6pkaiju2 Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF) 3 518943 3669012 2022-08-10T18:44:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=UOzurumba (WMF)}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 21.44 (EEST) ipz6qfvvb2mqzpnxoxifz9nw16saf1b Matveida glīvene 0 518944 3669013 2022-08-10T18:50:40Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton trichoides, haarfonteinkruid.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton filiformis|suga=Potamogeton trichoides|suga_lv=Matveida glīvene|autors=Cham. et Sch... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton trichoides, haarfonteinkruid.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton filiformis|suga=Potamogeton trichoides|suga_lv=Matveida glīvene|autors=Cham. et Schltdl.|sinonīmi=}}'''Matveida glīvene''' ({{val-la|Potamogeton trichoides}}) ir [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama visā [[Eiropa|Eiropā]] (atskaitot [[Skandināvija|Skandināviju]]) un dažviet [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Latvijā Matveida grīslis ir sastopams ļoti reti, tikai valsts austrumu - dienvidaustrumu daļā, centrālajā daļā. Augs veido grupas stāvošos ūdeņos: ezeros un [[Dīķis|dīķos]]. Neparasta ir šīs retās sugas sastopamība arī visai [[Piesārņojums|piesārņotos]] ūdeņos. [[Daugava|Daugavā]] aug lēni plūstošā ūdenī - galvenokārt [[Daugavas hidroelektrostacijas|HES ūdenskrātuvēs]]. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-trichoides-cham-et-schltdl/|title=matveida glīvene - Potamogeton trichoides Cham. et Schltdl. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Apraksts == Matveida glīvene ir daudzgadīgs, 10-70 cm garš [[lakstaugs]], kurš aug pilnīgi iegremdēts. [[Stublājs]] ir ieapaļš, tievs un zarots. [[Lapas]] ir šauri lineāras, sarveidīgas, 2-5 cm garas, 0,05-0,1 cm platas, tās gals ir gari nosmailots. Lapai ir labi saskatāma vidējā (galvenā) [[Vadaudi|dzīsla]], mazliet sliktāk redzamas divas lokveidīgas sāndzīslas, kas lapas galā savienojas ar galveno dzīslu. Šķērsdzīslu nav. Pielapes ir brīvas, sīkas (garumā 0,5-1 cm), smailas. Ziedu vārpā, kura ir 0,5-0,8 cm gara, parasti ir 3-6 [[Zieds|ziedi]], vārpai ir 1-2 cm garš kāts. [[Auglis]] ir ieapaļš, aptuveni 0,2 cm garš riekstiņš ar īsu, taisnu knābi un paugurainu šķautni. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> i0pmwefnb7nf0yaji8rwlr8qovm98cr 3669016 3669013 2022-08-10T18:52:32Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton trichoides, haarfonteinkruid.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton filiformis|suga=Potamogeton trichoides|suga_lv=Matveida glīvene|autors=Cham. et Schltdl.|sinonīmi=}}'''Matveida glīvene''' ({{val-la|Potamogeton trichoides}}) ir [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi sastopama visā [[Eiropa|Eiropā]] (atskaitot [[Skandināvija|Skandināviju]]) un dažviet [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Latvijā Matveida grīslis ir sastopams ļoti reti, tikai valsts austrumu - dienvidaustrumu daļā, centrālajā daļā. Augs veido grupas stāvošos ūdeņos: ezeros un [[Dīķis|dīķos]]. Neparasta ir šīs retās sugas sastopamība arī visai [[Piesārņojums|piesārņotos]] ūdeņos. [[Daugava|Daugavā]] aug lēni plūstošā ūdenī - galvenokārt [[Daugavas hidroelektrostacijas|HES ūdenskrātuvēs]]. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-trichoides-cham-et-schltdl/|title=matveida glīvene - Potamogeton trichoides Cham. et Schltdl. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Apraksts == Matveida glīvene ir daudzgadīgs, 10-70 cm garš [[lakstaugs]], kurš aug pilnīgi iegremdēts. [[Stublājs]] ir ieapaļš, tievs un zarots. [[Lapas]] ir šauri lineāras, sarveidīgas, 2-5 cm garas, 0,05-0,1 cm platas, tās gals ir gari nosmailots. Lapai ir labi saskatāma vidējā (galvenā) [[Vadaudi|dzīsla]], mazliet sliktāk redzamas divas lokveidīgas sāndzīslas, kas lapas galā savienojas ar galveno dzīslu. Šķērsdzīslu nav. Pielapes ir brīvas, sīkas (garumā 0,5-1 cm), smailas. Ziedu vārpā, kura ir 0,5-0,8 cm gara, parasti ir 3-6 [[Zieds|ziedi]], vārpai ir 1-2 cm garš kāts. [[Auglis]] ir ieapaļš, aptuveni 0,2 cm garš riekstiņš ar īsu, taisnu knābi un paugurainu šķautni. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] l8g4ha0n0bk0pgoykullqh0eiky8emk Potamogeton trichoides 0 518945 3669014 2022-08-10T18:51:20Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Matveida grīslis]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Matveida grīslis]] 0sytdm65xllxfpgr60xy1k32pvlenie 3669015 3669014 2022-08-10T18:52:01Z Spnq 103627 Pāradresācija nomainīta no [[Matveida grīslis]] uz [[Matveida glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Matveida glīvene]] nk2vhqa7k0xoowqdhya415n9szch2f9 Prinča Patrika sala 0 518946 3669020 2022-08-10T19:09:53Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums =... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Belantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] cke3zsqo8vpdpynnpearuj8q9qu5y9q 3669021 3669020 2022-08-10T19:11:44Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Belantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].<ref>{{PZT|585}}</ref> == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 0ztog36qmzg5zzw0bcyjmvldiwjnl85 Sīkā glīvene 0 518947 3669022 2022-08-10T19:14:10Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton pusillus — Flora Batava — Volume v13.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton pusillus|suga=Potamogeton pusillus|suga_lv=Sīkā glīvene|autors=L.|att... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton pusillus — Flora Batava — Volume v13.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton pusillus|suga=Potamogeton pusillus|suga_lv=Sīkā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Sīkā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton pusillus}}) ir Latvijā reti sastopama [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Tā ir vizuāli līdzīga [[Berhtolda glīvene|Berhtloda glīvenei]], taču sīkajai glīvenei ir raksturīgas šaurākas lapas (garumā 3-4 cm, platumā 0,5-0,1 cm), gari nosmailots lapas gals. Līdztekus 3 garendzīslām lapai ir arī šķērsdzīslas. Pārējās pazīmes un izmēri maz atšķiras no Berhtolda glīvenes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-berchtoldii-fieber/#potamogeton-pusillus-l|title=Berhtolda glīvene - Potamogeton berchtoldii Fieber - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] cafxls0g1u5i16550wmxgujczsktt6f Potamogeton pusillus 0 518948 3669023 2022-08-10T19:14:52Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Sīkā glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sīkā glīvene]] h2waqnlywk2ludrt58dwqu6dc8yodey Dalībnieka diskusija:Aloktripathi09 3 518949 3669026 2022-08-10T19:32:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aloktripathi09}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 22.32 (EEST) 7j4kfznm1bkooffk3dk0bu89llzgshr Dalībnieka diskusija:Wolfgang Feest 3 518950 3669038 2022-08-10T20:23:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wolfgang Feest}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. augusts, plkst. 23.23 (EEST) 1ppmnzt3887hsxmgdj7uqkb4bt0gv0n Dalībnieka diskusija:Dennie 3 518951 3669044 2022-08-10T22:04:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dennie}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 01.04 (EEST) l5hx47e3gqa2rl9nptmmior7surld83 Dalībnieka diskusija:檸檬色のトラウマ 3 518952 3669045 2022-08-10T22:25:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=檸檬色のトラウマ}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 01.25 (EEST) n92iqyxjkwglsryyjxaotdey4id9iry Dalībnieka diskusija:Tutwakhamoe 3 518953 3669048 2022-08-11T00:05:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tutwakhamoe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 03.05 (EEST) 98fwxbn39w86emwfmq5edbayt8lik1n Dalībnieka diskusija:Yubo Song 3 518954 3669049 2022-08-11T01:49:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yubo Song}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 04.49 (EEST) 2dxahyojrquus1egxna5cj9eixttmg7 Dalībnieks:IIIIIOIIOOI 2 518955 3669052 2022-08-11T02:12:39Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieks:IIIIIOIIOOI]] uz [[Dalībnieks:Vanished user 9592036]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/IIIIIOIIOOI|IIIIIOIIOOI]]" to "[[Special:CentralAuth/Vanished user 9592036|Vanished user 9592036]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieks:Vanished user 9592036]] 0zea4dak5o8os30z7uqr29uh6fxe960 Dalībnieka diskusija:IIIIIOIIOOI 3 518956 3669053 2022-08-11T02:12:39Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:IIIIIOIIOOI]] uz [[Dalībnieka diskusija:Vanished user 9592036]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/IIIIIOIIOOI|IIIIIOIIOOI]]" to "[[Special:CentralAuth/Vanished user 9592036|Vanished user 9592036]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Vanished user 9592036]] 5qd7dado9z10aobootnp7c2uisx0o67 Fjodors Vojeikovs 0 518957 3669065 2022-08-11T04:40:47Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Fjodors Vojeikovs''' ({{val|ru|Фёдор Матве́евич Вое́йков}}; 1703—1778) bija [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerālis, [[diplomāts]] un ierēdnis. No 1753. līdz 1758. gadam bija [[Rīgas gubernators]], vēlāk krievu okupētās [[Austrumprūsija]]s pēdējais gubernators. == Dzīvesgājums == Dzimis 1703. gadā. Diplomātiskā dienesta sākumā bija [[Krievijas impērija]]s sūtnis [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s galvaspilsētā Jelgavā (1744-1745), pēc tam no 1753. gada 29. marta līdz 1758. gada 20. februārim [[Rīgas gubernators]]. 1755. gadā viņu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē. Kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Krievijas armija ieņēma [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Vojeikovu 1758. gadā iecēla par Krievijas impērijas sūtni [[Varšava|Varšavā]], bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gada 4. jūlijā par okupētās Austrumprūsijas ģenerālgubernatoru ar rezidenci [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. Viņš līdz 1763. gada 22. aprīlim vadīja krievu okupācijas spēku izvešanu, kuras pamatu veidoja viņa komandētā Livonijas divīzija (''Лифляндская дивизия''). 1763. gada 3. martā Vojeikovu paaugstināja vadošā ģenerāļa (''генерал-аншеф'') pakāpē. No 1766. līdz 1775. gadam viņš bija [[Kijiva]]s un [[Jaunkrievija]]s ģenerālgubernators. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vojeikovs, Fjodors}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] dboxl6inanntppdg79fqywgmzlvjmoh 3669066 3669065 2022-08-11T04:45:05Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki '''Fjodors Vojeikovs''' ({{val|ru|Фёдор Матве́евич Вое́йков}}; 1703—1778) bija [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerālis, [[diplomāts]] un ierēdnis. No 1753. līdz 1758. gadam bija [[Rīgas gubernators]], vēlāk krievu okupētās [[Austrumprūsija]]s pēdējais gubernators. == Dzīvesgājums == Dzimis 1703. gadā. Diplomātiskā dienesta sākumā bija [[Krievijas impērija]]s pārstāvis [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s galvaspilsētā Jelgavā (1744-1745), pēc tam no 1753. gada 29. marta līdz 1758. gada 20. februārim [[Rīgas gubernators]]. 1755. gadā viņu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē. Kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Krievijas armija ieņēma [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Vojeikovu 1758. gadā iecēla par Krievijas impērijas sūtni [[Varšava|Varšavā]], bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gada 4. jūlijā par okupētās Austrumprūsijas ģenerālgubernatoru ar rezidenci [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. Viņš līdz 1763. gada 22. aprīlim vadīja krievu okupācijas spēku izvešanu, kuras pamatu veidoja viņa komandētā Livonijas divīzija (''Лифляндская дивизия''). 1763. gada 3. martā Vojeikovu paaugstināja vadošā ģenerāļa (''генерал-аншеф'') pakāpē. No 1766. līdz 1775. gadam viņš bija [[Kijiva]]s un [[Jaunkrievija]]s ģenerālgubernators. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vojeikovs, Fjodors}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] jaa976ly6od3ynpvv9umflp9vvhbj9u Dalībnieka diskusija:RedaktorsLV 3 518958 3669067 2022-08-11T04:49:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RedaktorsLV}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 07.49 (EEST) 8frggk1fu4l9ctwxzcir7fx8da2o3d2 Attēls:Kiss kiss bang bang poster.jpg 6 518959 3669077 2022-08-11T06:14:38Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Kiss Kiss Bang Bang]]'' plakāts - avots: [[:en:File:Kiss kiss bang bang poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Kiss Kiss Bang Bang]]'' plakāts - avots: [[:en:File:Kiss kiss bang bang poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 0fr16qagpdagqoon2hqh4l0izgvbjph Attēls:Man who fell to earth ver1.jpg 6 518960 3669083 2022-08-11T06:21:05Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]]" plakāts - avots: [[:en:File:Man who fell to earth ver1.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes]]" plakāts - avots: [[:en:File:Man who fell to earth ver1.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} ief09r4eu7jf4vk5q65r8tpphc0jvar Džokers (grafiskais romāns) 0 518961 3669104 2022-08-11T07:43:22Z Baisulis 11523 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1086761066|Joker (graphic novel)]]" wikitext text/x-wiki '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azzarello|Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermejo|Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komiksu grāmata)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena [[Mīts|mītu skatījums]], kas atrodas ārpus regulārās nepārtrauktības, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Miniseriāls ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, iestatījumi un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu stāstījumu.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens dqcd0auv9pr71mrlc5xplnvj6zink3h 3669105 3669104 2022-08-11T07:43:51Z Baisulis 11523 wikitext text/x-wiki {{labošanā}} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azzarello|Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermejo|Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komiksu grāmata)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena [[Mīts|mītu skatījums]], kas atrodas ārpus regulārās nepārtrauktības, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Miniseriāls ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, iestatījumi un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu stāstījumu.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens k769mue6qetexm8hluanl2ztc7ux8wk 3669110 3669105 2022-08-11T08:02:30Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = Joker graphic novel Cover.jpg | attela apraksts = | autors = [[Brian Azzarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lee Bermejo]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azzarello|Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermejo|Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komiksu grāmata)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena [[Mīts|mītu skatījums]], kas atrodas ārpus regulārās nepārtrauktības, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Miniseriāls ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, iestatījumi un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu stāstījumu.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens 2bhpixfr4tc0pe42spa4hqp9nw0rvcd 3669111 3669110 2022-08-11T08:04:39Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Grafiskais romāns]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = Joker graphic novel Cover.jpg | attela apraksts = | autors = [[Brian Azzarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lee Bermejo]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azzarello|Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermejo|Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komiksu grāmata)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena [[Mīts|mītu skatījums]], kas atrodas ārpus regulārās nepārtrauktības, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Miniseriāls ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, iestatījumi un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu stāstījumu.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens [[Kategorija:Grafiskais romāns]] 7tw121wkdr2f8mjaug1jft9oekzlsex Moldbeja 0 518962 3669106 2022-08-11T07:54:40Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Moldbeja | oriģinālnosaukums = ''Mould Bay'' | attēls = Mould Bay Weather Station.jpg | paraksts = Moldbejas stacija 2017. gadā | karte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | latd=76| latm=14| lats= 33| latNS=N | longd=119| longm=21| lo... wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Moldbeja | oriģinālnosaukums = ''Mould Bay'' | attēls = Mould Bay Weather Station.jpg | paraksts = Moldbejas stacija 2017. gadā | karte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | latd=76| latm=14| lats= 33| latNS=N | longd=119| longm=21| longs= 29| longEW=W | novietojums = [[Prinča Patrika sala]] | tips = vissezonas | atvērta = 1948 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1997 | slēgta_piezīme = (automatizēta) | pieder = | pers_vasara = 10-40 | pers_ziema = 4-10 | augstums = 15 | vid_t = –17,3 | vas_t = 22,7 | ziem_t = –54,7 | laika_zona = <!-- [[Austrumu laiks|CST]] (UTC-5) --> | mājaslapa = }} '''Moldbeja''' ({{val|en|Mould Bay}}) ir slēgta [[Kanāda]]s [[polārstacija|meteoroloģiskā stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref name=visitor>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> Izvietojusies [[Prinča Patrika sala]]s dienvidaustrumu krastā pie Moldbeja līča. == Vēsture == Stacija izveidota pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros kā viena no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Jūrika]] (1947), [[Rezolūta]] (1947), [[Īsaksena]] (1948) un [[Alerta]] (1950).<ref>[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]</ref> Stacijas būve uzsākta 1948. gada 11. aprīlī, kad ar ASV Gaisa spēku lidmašīnu salā tika nogādāti pirmie trīs stacijas darbinieki un pamataprīkojums.<ref>[https://www.arctic-guide.net/arctic-mould-bay-weather-station.html Arctic-guide.net Abandoned High Arctic Weather Station Mould Bay on Prince Patrick Island, Nunavut]</ref> Pie stacijas darbojās lidlauks; tas neregulāri tiek apmeklēts arī mūsdienās. Stacija atjaunināta un modernizēta 1975. un 1985. gadā. 1961. gadā stacijā uzstādīta kombinētā ģeomagnētiskā un seismoloģiskā observatorija.<ref>[https://www.geomag.nrcan.gc.ca/obs/mbc-en.php Mould Bay (MBC) Magnetic Observatory]</ref> Amerikāņu personāls staciju pameta 1971. gadā, nododot to pilnīgā Kanādas kontrolē. Stacija tika slēgta 1997. gadā sakarā ar budžeta samazinājumu, pēdējais novērojums veikts 31. martā. Uzstādīta automātiskā [[meteostacija]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.acec.ca/awards/2020/a18.html Mould Bay Causeway Reconstruction] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:ASV polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] mzlfrr00gha05606qkopuf7hfvin7b9 Mould Bay 0 518963 3669107 2022-08-11T07:55:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Moldbeja]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moldbeja]] 4ag5dse07feqol40ujfmfkkfker0yx7 Mouldbeja 0 518964 3669109 2022-08-11T08:01:04Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Moldbeja]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moldbeja]] 4ag5dse07feqol40ujfmfkkfker0yx7 Buljons 0 518965 3669122 2022-08-11T08:57:50Z Gustamons 90751 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1089488648|Stock (food)]]" wikitext text/x-wiki [[Attēls:Making_stock_for_pho_bo.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a9/Making_stock_for_pho_bo.jpg/300px-Making_stock_for_pho_bo.jpg|right|thumb|300x300px| Buljons vārās katlā uz plīts]] '''Buljons''' ir [[Gaļa|gaļas]], [[Kauls|kaulu]], [[Zivis|zivju]], [[Dārzenis|dārzeņu]] vai [[Sēne|sēņu]] novārījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/buljons|title=buljons {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-11}}</ref> Tā ir svarīga sastāvdaļa [[Zupa|zupām]], [[Vira|virām]] un [[Mērce|mērcēm]]. Novārījuma sastāvdaļas tiek pagatavotas [[Ūdens|ūdenī]] vai [[Vīns|vīnā]] uz lēnas uguns. Smalki sagriezti dārzeņi vai citas aromātiskās vielas var tikt pievienotas, lai bagātinātu [[Garša|garšu]]. == Pagatavošana == Tradicionāli buljonu pagatavo novārot sastāvdaļas ūdenī, taču mūsdienās var arī izmantot [[Spiediena katls|spiediena katlu]]. Sastāvdaļas varētu būt: '''Kauli:''' [[Liellops|Liellopa]] un [[Mājas vista|vistu]] kauli ir visbiežāk izmantotie kauli priekš buljona, var izmantot arī zivi. Buljona garša rodas no [[Kaulu smadzenes|kaulu smadzenēm]], [[Skrimslis|skrimšļiem]] un citiem [[Saistaudi|saistaudiem]]. Saistaudu sastāvā ir [[kolagēns]], kas vāroties tiek pārvērsts par [[Želatīns|želatīnu]], kas biezina šķidrumu. Buljons no kauliem ir ilgi jāvāra uz lēnas uguns, lai kauli izdalītu garšas, taču spiediena katls spēj paātrināt procesu. '''Gaļa:''' Ceptu gaļu, kas ir savienota ar kaulu, arī izmanto buljona pagatavošanā, parasti vistas buljonā. Atsevišķus gaļas gabalus ar daudz saistaudiem, piemēram, plecu gabalu arī izmanto buljona pagatavošanā. '''Dārzeņi:''' Parasti priekš buljona izmanto smalki sagrieztus [[Dārza sīpoli|sīpolus]], [[Burkāns|burkānus]], [[Selerija|seleriju]], kā arī citus dārzeņus, kas piešķir buljonam garšu. Reizēm priekš bujlona izmanto dārzeņu daļas, kuras retāk ēd, piemēram, burkānu mizu, seleriju kodolu, dažādas lapas. '''Garšaugi:''' Pievienotās [[Garšviela|garšvielas]] un [[Garšaugs|garšaugi]] ir atkarīgi no to pieejamības un vietējām tradīcijām. Bieži izmantoti garšaugi ir [[pētersīļi]], [[Lauru lapa|lauru lapas]], [[Parastais mārsils|timiāns]], [[dilles]], [[Pļavas ķimene|ķimenes]], sīpolu loki, [[koriandrs]], kā arī citi. == Atsauces == [[Kategorija:Pārtikas sastāvdaļas]] od67d3xu4gzbltephemtet9qi5d2no7 Dalībnieka diskusija:Fanbneyl 3 518966 3669128 2022-08-11T09:51:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fanbneyl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 12.51 (EEST) rtpvbijhm8tdykiydys4fpozftd2o2e Dalībnieka diskusija:Emenrigen 3 518967 3669137 2022-08-11T10:54:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Emenrigen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 13.54 (EEST) 63nll9zjl3roh8l8se70uqy4pafjebv