Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 10 2753 3669437 3662433 2022-08-12T09:12:48Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikistipendijas|Stipendijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi/VS 2017-4|VS 2017-4|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!--({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|26. augustā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ({{saites krāsa|WP:CEE Spring 2022|CEE Spring 2022|color=#339966}}) * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!--( ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|color=#339966}} ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021 — otrā kārta|color=#FF0090}} ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|color=#FF0090}} ) --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] juapxcyjokona819fh9a36729uothnf 0 3876 3669469 3666689 2022-08-12T11:21:29Z Eremu1 102242 Pievienoju attēlus wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">[https://web.archive.org/web/20060305084659/http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv Pērkonkrusts]</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu. Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] hbysfivrrr3ndf9su99ilrkr57amkeh 3669470 3669469 2022-08-12T11:26:23Z Eremu1 102242 /* Pēc 15. maija apvērsuma */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">[https://web.archive.org/web/20060305084659/http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv Pērkonkrusts]</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]], 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvejuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionalistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbrūka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latviju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Viņas augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar citiem [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanas pie pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] a3xz5tphhu668wzxxfxghk7clpfel19 0 5220 3669193 3617824 2022-08-11T13:31:49Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aizpute | native_name = | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Aizputes dome.jpg | imagesize = | image_caption = Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola. | image_flag = Flag of Aizpute.png | flag_link = Aizputes karogs | image_shield = Aizpute COA.svg | shield_link = Aizputes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 43| lats = 18| latNS =N | longd = 21| longm = 36| longs = 01| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1378]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Hasenpoth}} | area_total_km2 = 6.88 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Aizpute}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3456 | area_code = | website = {{URL|www.aizputesnovads.lv}} | footnotes = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7437 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Aizpute''' ir sena [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas paugurainās [[Rietumkurzemes augstiene]]s rietumu malā, [[Tebra]]s krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]s. Aizputē {{iedzsk|dat|dat_f=L}} dzīvoja {{iedzsk|dati|Aizpute|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> == Vēsture == {{galvenais|Aizputes vēsture }} [[Attēls:Aizpute ap 1860.jpg|thumb|250px|Aizpute ap 1860. gadu.]] Aizpute bija [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula pilsēta (1378–1513), [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] galvaspilsēta (1617–1795/1819), [[Aizputes virspilskunga iecirknis|Aizputes virspilskunga iecirkņa]] un [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] centrs (1818–1949), [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] centrs (1950–1962), pēc tam [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] pilsēta. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Aizputes novads|Aizputes novada]] centrs. == Apskates objekti == [[Aizputes ordeņa pils]] būvniecību [[1249]]. gadā uzsāka [[ordeņmestrs]] [[Dītrihs fon Groningens]]. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš [[1998]]. gada pils ir valsts vēstures piemineklis. Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš [[1935]]. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš [[1999]]. gada muzejs atrodas [[Aizputes pilsmuiža]]s kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes. Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār [[Tebra|Tebras upi]]. Tas būvēts [[1907]]. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris [[Karro]] un cēlis uzņēmējs [[Folksdorfs]]. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts [[Manteifels|Manteifeļu]] ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu. Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms [[Tebra|Tebras upes]] ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. Baznīckalns un baznīca celta pēc [[1260]]. gada [[Kuršu sacelšanās (1260)|kuršu sacelšanās]] apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās [[Aizputes pilskalns|Aizputes kuršu pils]]. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi [[1860]]. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām [[Kurzeme|Kurzemē]]. Kopš [[1998]]. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca. Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc [[1945]]. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga — 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā. Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta — 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta [[1992]]. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā. Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Aleja atjaunota [[1989]]. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni. Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vacu okupācijai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[1955]]. gadā to pārveidoja par kultūras namu. V.Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles.. == Ģerbonis == Senākais Aizputes ģerbonis atrodams 14. gadsimta zīmogā, kurā attēlots Kurzemes domkapitula mūks ar biķeri rokā. Arī 1845. gada Aizputes ģerbonī redzams mūks ar biķeri rokā uz rūtaina fona. 1850. gada ģerbonī attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura [[Krievijas impērija]]s karogs, virs vārtiem — [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi — 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> <gallery> Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|Ģerbonis 14. gadsimtā Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|Ģerbonis 1845. gadā Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|Ģerbonis 1850. gadā </gallery> == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|1015 |1863|3090 |1881|3690 |1897|3340 |1920|2680 |1925|3346 |1930|3435 |1935|3418 |1941|2706 |1959|4441 |1970|5551 |1979|5979 |2000|5799 |2011|4550 |2021|4036 |2022|4128 }} == Ievērojamas personības == Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē: * [[Heinrihs Blūmentāls]] (''Heinrich Blumenthal'', 1804-1881) — vācbaltiešu ārsts un pedagogs; * [[Leons fon Buhholcs]] (''Leon von Buchholtz'', 1838-1910) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis; * [[Marta fon Grota]] (''Martha von Grot'', 1867-1962) — vācbaltiešu pedagoģe; * [[Tatjana Barbakofa]] (''Tatjana Barbakoff'', 1899-1944) — ebreju izcelsmes vācu dejotāja; * [[Anna Dagda]] (1915—1996) — dzejniece * [[Alfreds Dombrovskis]] (1923—2000) — šaha problēmists; * [[Ivars Silārs]] (1938—2019) — politiķis; * [[Aivars Jerumanis]] (1938) — politiķis; * [[Jānis Kalnmalis]] (1939) — gleznotājs; * [[Tālivaldis Deksnis]] (1946—2018) — ērģelnieks; * [[Pēteris Vasks]] (1946) — komponists; * [[Ingrīda Circene]] (1956) — politiķe, Latvijas veselības ministre (2003—2004 un 2011—2014); * [[Oskars Spurdziņš]] (1963) — politiķis, Latvijas Finanšu ministrs (2004—2007); * [[Mareks Segliņš]] (1970) — politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1999—2002, 2007—2009) un tieslietu ministrs (2009—2010); * [[Māris Vītols]] (1972) — politiķis, Latvijas [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības ministrs]] (1999—2000); * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis; * [[Andris Ērglis]] (1983) — mūziķis; * [[Helvijs Lūsis]] (1987) — bobslejists; * [[Māris Jučers]] (1987)  — hokeja [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Dome.JPG|Aizputes pilsētas domes ēka. Attēls:Muz_skola.resized.JPG| Atmodas iela. Attēls:Kuldigas_iela.resized.JPG | Kuldīgas iela Attēls:Kalvenes_iela.resized.JPG | Kalvenes iela Attēls:IMGP2319.resized.JPG | Rūpnīcas "Kurzemes Atslēga" vecais korpuss Attēls:Universalveikals.resized.JPG | Universālveikals Attēls:Aizputes_adventistu_baznica.resized.JPG |Septītās dienas adventistu baznīca. Attēls:Aizputes_katolu_baznica.resized.JPG | Romas katoļu baznīca. Attēls:Pils.resized.JPG | Livonijas ordeņa Aizputes pils. Attēls:Baznica.resized.JPG | Aizputes luterāņu baznīca. </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 Pilsētas mājaslapa] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8040 Vietas.lv] — Aizpute Latvijas ceļvedī {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}}}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Aizpute| ]] [[Kategorija:Tebra]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]] jg96d3ry5m2f45lgwekx1pdsau3fbok 3669197 3669193 2022-08-11T13:41:20Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aizpute | native_name = | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Aizputes dome.jpg | imagesize = | image_caption = Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola. | image_flag = Flag of Aizpute.png | flag_link = Aizputes karogs | image_shield = Aizpute COA.svg | shield_link = Aizputes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 43| lats = 18| latNS =N | longd = 21| longm = 36| longs = 01| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1378]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Hasenpoth}} | area_total_km2 = 6.88 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Aizpute}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3456 | area_code = | website = {{URL|www.aizputesnovads.lv}} | footnotes = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7437 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Aizpute''' ir sena [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas paugurainās [[Rietumkurzemes augstiene]]s rietumu malā, [[Tebra]]s krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]s. Aizputē {{iedzsk|dat|dat_f=L}} dzīvoja {{iedzsk|dati|Aizpute|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> == Vēsture == {{galvenais|Aizputes vēsture }} [[Attēls:Aizpute ap 1860.jpg|thumb|250px|Aizpute ap 1860. gadu.]] Aizpute bija [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula pilsēta (1378–1513), [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] galvaspilsēta (1617–1795/1819), [[Aizputes virspilskunga iecirknis|Aizputes virspilskunga iecirkņa]] un [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] centrs (1818–1949), [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] centrs (1950–1962), pēc tam [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] pilsēta. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Aizputes novads|Aizputes novada]] centrs. == Apskates objekti == [[Aizputes ordeņa pils]] būvniecību [[1249]]. gadā uzsāka [[ordeņmestrs]] [[Dītrihs fon Groningens]]. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš [[1998]]. gada pils ir valsts vēstures piemineklis. Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš [[1935]]. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš [[1999]]. gada muzejs atrodas [[Aizputes pilsmuiža]]s kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes. Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār [[Tebra|Tebras upi]]. Tas būvēts [[1907]]. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris [[Karro]] un cēlis uzņēmējs [[Folksdorfs]]. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts [[Manteifels|Manteifeļu]] ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu. Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms [[Tebra|Tebras upes]] ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. Baznīckalns un baznīca celta pēc [[1260]]. gada [[Kuršu sacelšanās (1260)|kuršu sacelšanās]] apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās [[Aizputes pilskalns|Aizputes kuršu pils]]. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi [[1860]]. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām [[Kurzeme|Kurzemē]]. Kopš [[1998]]. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca. Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc [[1945]]. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga — 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā. Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta — 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta [[1992]]. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā. Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Aleja atjaunota [[1989]]. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni. Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vacu okupācijai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. [[1955]]. gadā to pārveidoja par kultūras namu. V.Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles.. == Ģerbonis == Senākais Aizputes ģerbonis atrodams 14. gadsimta zīmogā, kurā attēlots Kurzemes domkapitula mūks ar biķeri rokā. Arī 1845. gada Aizputes ģerbonī redzams mūks ar biķeri rokā uz rūtaina fona. 1850. gada ģerbonī attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura [[Krievijas impērija]]s karogs, virs vārtiem — [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi — 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> <gallery> Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|Ģerbonis 14. gadsimtā Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|Ģerbonis 1845. gadā Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|Ģerbonis 1850. gadā </gallery> == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|1015 |1863|3090 |1881|3690 |1897|3340 |1920|2680 |1925|3346 |1930|3435 |1935|3418 |1941|2706 |1959|4441 |1970|5551 |1979|5979 |2000|5799 |2010|5160 |2011|5068 |2012|4983 |2013|4912 |2014|4837 |2015|4747 |2016|4633 |2017|4559 |2018|4443 |2019|4344 |2020|4293 |2021|4263 |2022|4128 }} == Ievērojamas personības == Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē: * [[Heinrihs Blūmentāls]] (''Heinrich Blumenthal'', 1804-1881) — vācbaltiešu ārsts un pedagogs; * [[Leons fon Buhholcs]] (''Leon von Buchholtz'', 1838-1910) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis; * [[Marta fon Grota]] (''Martha von Grot'', 1867-1962) — vācbaltiešu pedagoģe; * [[Tatjana Barbakofa]] (''Tatjana Barbakoff'', 1899-1944) — ebreju izcelsmes vācu dejotāja; * [[Anna Dagda]] (1915—1996) — dzejniece * [[Alfreds Dombrovskis]] (1923—2000) — šaha problēmists; * [[Ivars Silārs]] (1938—2019) — politiķis; * [[Aivars Jerumanis]] (1938) — politiķis; * [[Jānis Kalnmalis]] (1939) — gleznotājs; * [[Tālivaldis Deksnis]] (1946—2018) — ērģelnieks; * [[Pēteris Vasks]] (1946) — komponists; * [[Ingrīda Circene]] (1956) — politiķe, Latvijas veselības ministre (2003—2004 un 2011—2014); * [[Oskars Spurdziņš]] (1963) — politiķis, Latvijas Finanšu ministrs (2004—2007); * [[Mareks Segliņš]] (1970) — politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1999—2002, 2007—2009) un tieslietu ministrs (2009—2010); * [[Māris Vītols]] (1972) — politiķis, Latvijas [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības ministrs]] (1999—2000); * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis; * [[Andris Ērglis]] (1983) — mūziķis; * [[Helvijs Lūsis]] (1987) — bobslejists; * [[Māris Jučers]] (1987)  — hokeja [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Dome.JPG|Aizputes pilsētas domes ēka. Attēls:Muz_skola.resized.JPG| Atmodas iela. Attēls:Kuldigas_iela.resized.JPG | Kuldīgas iela Attēls:Kalvenes_iela.resized.JPG | Kalvenes iela Attēls:IMGP2319.resized.JPG | Rūpnīcas "Kurzemes Atslēga" vecais korpuss Attēls:Universalveikals.resized.JPG | Universālveikals Attēls:Aizputes_adventistu_baznica.resized.JPG |Septītās dienas adventistu baznīca. Attēls:Aizputes_katolu_baznica.resized.JPG | Romas katoļu baznīca. Attēls:Pils.resized.JPG | Livonijas ordeņa Aizputes pils. Attēls:Baznica.resized.JPG | Aizputes luterāņu baznīca. </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 Pilsētas mājaslapa] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8040 Vietas.lv] — Aizpute Latvijas ceļvedī {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}}}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Aizpute| ]] [[Kategorija:Tebra]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]] imutanrxyk3f5kc38xhsmwmf0mjjzp0 0 5226 3669312 3611001 2022-08-11T19:09:55Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|bijušo dzelzceļa staciju|Aloja (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aloja | native_name = Ale | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Alojas pilsētas dome.jpg | imagesize = | image_caption = Alojas pilsētas dome | image_flag = LVA Aloja flag.svg | flag_link = Alojas karogs | image_shield = Coat of Arms of Aloja.svg | shield_link = Alojas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 46 | lats = 0 | latNS = N | longd = 24 | longm = 53 | longs = 14 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val-de|Allendorf}} | area_total_km2 = 2.24 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Aloja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4064 | area_code = | website = {{url|www.aloja.lv}} | footnotes = }} '''Aloja''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 120 km no [[Rīga]]s, 44 km no [[Valmiera]]s. Teritoriju no visām pusēm ieskauj [[Alojas pagasts]]. Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenumā]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Transports === Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 ([[Ainaži]]-[[Matīši]]-([[Valmiera]])), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-[[Vīķi]]) un V139 (Aloja-Stūri). == Vēsture == Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta [[1449]]. gadā. 1925. gadā piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss, pagasta centrs. 1937. gadā caur Aloju tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija]]. 1996. gadā satiksme tika slēgta. [[1950]]. gadā ieguva pilsētciemata tiesības.<ref name="LME">{{LME|1|54}}</ref> Kopš [[1992]]. gada — pilsēta. == Iedzīvotāji == 2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|539 |1965|3300 |2000|1589 |2010|1375 |2011|1352 |2012|1346 |2013|1333 |2014|1305 |2015|1295 |2016|1234 |2017|1199 |2018|1197 |2019|1171 |2020|1149 |2021|1111 |2022|1084 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat" /> |- | 2000|| 1589|| 1484 (93%)|| 41 (3%)|| 17 (1%)|| 9 (1%)|| 17 (1%)|| 11 (1%)|| 10 (1%) |- | 2021|| 1071|| 987 (92%)|| 29 (3%)|| 13 (1%)|| 6 (1%)|| 4 (0%)|| 5 (0%)|| 27 (3%) |} === Ievērojamas personības === * [[Lauris Dzelzītis]] (1978) ir latviešu aktieris. == Apskates objekti == Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt: * luterāņu un pareizticīgo baznīcas; * pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem; * pieminekli dzejniekam [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklim]]; * pastaigu taku pa [[ūdensrozes|ūdensrožu]] audzētavu; * novadpētniecības muzeju.<ref>[https://www.aloja.lv/turisms/dabas-objekti/ Aloja.lv Apskates objekti]</ref> == Attēli == <gallery> Aloja õigeusu kirik 2012.JPG|Pareizticīgo baznīca. Aloja - panoramio.jpg|Ūdenstornis uz pilsētas robežas. Aloja evangeelne luteriusu kirik.JPG|Luterāņu baznīca. Alojas stacija 29.JPG |Bijusī dzelzceļa stacija. Aloja muusika- ja kunstikool.JPG|Mūzikas un mākslas skola. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alojas novads}} {{Limbažu rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Aloja| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] kkakmd4kkt0jwwocg46ry92385tn0fo 0 5235 3669314 3660015 2022-08-11T19:15:58Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Auce (nozīmju atdalīšana)|Auce}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Auce | native_name = | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Auce, Raiņa iela (P96, P104).jpg | imagesize = | image_caption = Raiņa iela Aucē | image_flag = | image_seal = | image_shield = Auce.png | shield_link = Auces ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 27 | lats = 39 | latNS = N | longd = 22 | longm = 54 | longs = 04 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš {{dat|1924|9|11|ģ|bez}} | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Autz'', ''Alt-Autzen'' | area_total_km2 = 3.66 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 2304 | population_as_of = 2019 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-3708 | area_code = | website = {{url|http://www.auce.lv/}} | footnotes = }} '''Auce''', agrāk '''Vecauce''', ir [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta Latvijā]]. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no [[Dobele]]s. [[Vecauces pils]] ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem bijušās Vecauces muižas saimniecību izmanto kā mācību bāzi topošajiem lauksaimniecības speciālistiem. == Vēsture == {{galvenais|Auces vēsture}} 1889. gadā pie [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa]] sāka veidoties Vecauces [[miests]], kurā Pirmā pasaules kara laikā Vācijas impērijas karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (''Artillerie-Fliegerschule Ost I''). 1920. gadā Vecauces muižā tika ierīkota [[Latvijas Universitāte]]s mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tika izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā ieguva pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģerbonis. == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1912|ap 2000 |1920|1547 |1925|2655 |1935|3326 |1965|4900 |1979|3116 |1989|3347 |1997|3434 |2010|3067 |2011|3046 |2012|2981 |2013|2950 |2014|2850 |2015|2795 |2016|2712 |2017|2677 |2018|2640 |2019|2570 |2020|2507 |2021|2448 |2022|2389 }} === Ievērojamas personības === * [[Signe Baumane]] (1964), Ņujorkā dzīvojoša latviešu animācijas filmu režisore, scenāriste, māksliniece un grāmatu ilustratore. == Apskates objekti == [[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-11.jpg|right|200px]] [[Attēls:Vecauces luterāņu baznīca.jpg|left|200px|thumb|Vecauces luterāņu baznīca]] * [[Vecauces pils]] (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes. * [[Vecauces luterāņu baznīca]] (1866) Akadēmijas ielā 1 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā. * Auces senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas [[zemgaļi]]em 5.—13. gs. * [[Auces pamatskola]]s ēka Raiņa ielā 19, kurā mācījās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.auce.lv/}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Auces novads}} {{Dobeles rajons}} {{Jelgavas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Auce| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] ek1ejvjacloy4q6g4d3oncy4probidf 0 5275 3669316 3581036 2022-08-11T19:21:29Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brocēni | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Brocēnu būvmateriālu kombināts 2000-05-13 - panoramio.jpg | imagesize = | image_caption = Brocēnu būvmateriālu kombināts | image_flag = Brocēnu pilsētas karogs.png | flag_link = Brocēnu karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Brocēni.svg | shield_link = Brocēnu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | longd =22 | longm =34 | longs =06 | longEW =E | latd =56 | latm =40 | lats =48 | latNS =N | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Berghof}} | area_total_km2 = 8.55 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Brocēni}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3851; LV-3801 | website = | footnotes = }} '''Brocēni''' ir pilsēta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Saldus novads|Saldus novadā]]. Izvietojusies [[Cieceres ezers|Cieceres ezera]] ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa [[A9]] un [[Rīgas - Liepājas dzelzceļš|Rīgas — Liepājas dzelzceļa]]. Pilsēta sāka veidoties [[1938]]. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,<ref name="LME">{{LME|1|265}}</ref> pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. == Brocēnu cementa un šīfera kombināts == 20. gadsimta 20. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās [[kaļķakmens]] iegulas [[Cieceres ezers|Cieceres ezera]] krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā [[Rīgas cementa fabrikas]] H. H. Šmita akciju sabiedrība<ref>[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&kods=145369&db_id=2 Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartiņa]{{Novecojusi saite}}</ref> (''A/S Ch. Schmit'') šeit ieguva izejvielas. [[1936. gads|1936. gadā]] Šmita firma uzsāka [[cements|cementa]] fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu ''F. L. Smith''. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts [[dzelzceļš]]. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — [[šīferis|šīfera]] fabrika. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā. Tagadējā šīfera ceha vietā [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] laikā atradusies [[koncentrācijas nometne]]. 2019. gadā kombinātu no ''Cemex'' nopirka ''Schwenk''.<ref>[https://schwenk.lv/en/products-and-services/cement/ Schwenk. Cement]</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|5000 |2000|3519 |2010|3433 |2011|3376 |2012|3278 |2013|3243 |2014|3203 |2015|3173 |2016|3134 |2017|3075 |2018|3117 |2019|3144 |2020|3149 |2021|3146 |2022|3083 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat" /> |- | 2000|| 3519|| 2351 (67%)|| 680 (19%)|| 197 (6%)|| 113 (3%)|| 42 (1%)|| 84 (2%)|| 52 (2%) |- | 2021|| 2570|| 2086 (76%)|| 365 (13%)|| 99 (4%)|| 52 (2%)|| 26 (1%)|| 70 (3%)|| 52 (2%) |} == Klimats == Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā. == Transports == Galvenie pilsētas autoceļi ir [[A9]] (Rīga—Liepāja) un [[P109]] (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir [[V1152]] (Bērzi—Brocēnu stacija) un [[V1156]] (Brocēni—Namiķi). Pastāv dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet ik dienu pasažieru satiksme nenotiek. == Attēli == <gallery> Brocēnu stacija.JPG|Dzelzceļa stacija. Brocēnu kultūras centrs 2000-05-13 - panoramio.jpg|Kultūras centrs. Cieceres ezers pie Brocēniem 2000-05-13.jpg|Cieceres ezers. Water tower in Brocēni.jpg|Ūdenstornis. Skats uz Brocēniem - mikroskops - Panoramio.jpg|Skats uz Brocēniem pār ezeru. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Brocēnu novads]] * [[Brocēnu ezers]] * [[Brocēni (stacija)]] * [[FK Brocēni "STARTS"]] * [[Brocēnu Svētā Benedikta Romas katoļu kapela|Brocēnu Romas katoļu kapela]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.brocenuvsk.lv/ Brocēnu vidusskola] * [http://www.brocenusc.lv/ Brocēnu sporta centrs un ledus halle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111023140235/http://brocenusc.lv/ |date={{dat|2011|10|23||bez}} }} * [http://www.schwenk.lv Schwenk Latvia] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Saldus novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Brocēnu novads}} {{Saldus rajons}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Brocēni| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] fw8t95h1fg5c6790becj6ul153cgr6j 0 5290 3669402 3655217 2022-08-12T06:38:37Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Latvijā|Dobele (nozīmju atdalīšana)|Dobele}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dobele | native_name = | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (27).jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Bandera Dobele.png | flag_link = Dobeles karogs | image_shield = Escut Dobele.png | shield_link = Dobeles ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 37 | lats = 27 | latNS = N | longd = 23 | longm = 16 | longs = 48 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Doblen}}<br />{{val|ru|Добленъ}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Ivars Gorskis]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small> | area_total_km2 = 8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Dobele}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 18 | population_density_km2 = auto | statuss = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-37(01—02) | area_code = | website = {{URL|http://www.dobele.lv/}} | footnotes = }} '''Dobele''' ir pilsēta [[Bērze (upe)|Bērzes]] upes krastos [[Zemgale|Zemgalē]], [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvais centrs. [[Dobeles pils]] bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] līdz 1290. gadam. Dobele ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]]. == Nosaukuma izcelsme == 1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds ''Dubelene'' vai ''Dubelone''; vēlāk arī ''Doblene'', ''Doblenen'', ''Doblen''. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā ''Dobelene'' vai ''Dobeliene'', bet tā izcelšanās saistīta ar latviešu vārdu ''duobe'' ('bedre' vai 'ieplaka') un ''duobele'' ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds ''Dobelene'' ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.<ref>Laimute Balode, Ojārs Bušs. ''No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca.'' Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 94.—95. lpp.</ref> == Vēsture == {{galvenais|Dobeles vēsture}} [[Attēls:Dobeles pils 1660.jpg|thumb|270px|Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars [[Pēteris I]] (1697) un Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] (1701).]] Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā [[Dobeles meteorīta krāteris|Dobeles meteorīta krātera]] vietā. Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī [[Zemgales dalīšanas līgums|Zemgales dalīšanas līgumā]], kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]]. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] 1280.-1281. gada ziemā devās no [[Jelgava]]s karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz [[Rakte]]s pilskalnu [[Žagare|Žagarē]] un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots. 1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Eberhards no Monheimas]] nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret [[žemaiši]]em. 1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei. 1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā ([[Viļņas ūnija]]) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu [[fon der Rekes|Tīsu fon der Reki]], kas bija atteicies pakļauties hercogam. 1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. 1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava. 1710. gadā hercogs [[Frīdrihs Vilhelms]] gribēja [[Lielais mēris|Lielā mēra]] laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē]], uzskata, ka tie bija pirmie [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu un Deju svētki]] [[Latvija|Latvijā]]. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības. === 1870. gada dziesmu diena === {{galvenais|1870. gada dziesmu diena Dobelē}} 1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie [[Kurzemes guberņa]]s latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, [[Ārlava]]s, [[Bauska]]s, Bērzmuižas ([[Jaunbērze]]s), [[Bukaišu pagasts|Bukaišiem]], [[Durbe]]s, [[Džūkste]]s, [[Iecava]]s, [[Irlava]]s, [[Jaunpils]], [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Kalnamuižas]], [[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]] Ķeveles, [[Līvbērze]]s, [[Sesavas pagasts|Sesavas]] un [[Struteles pagasts|Struteles]] ar apmēram 400 dalībniekiem. Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris. Dobeles dziesmu diena pulcēja ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai. == Pilsētas ģerbonis == {{galvenais|Dobeles ģerbonis}} Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31.oktobrī. Ģerboņa vairogs veido [[Latvijas karogs|valsts karoga]] krāsu dalījuma principu&nbsp;— sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts [[zobens]] ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē [[Zemgaļi|zemgaļu]] cīņas pret vācu [[krustneši]]em. == Saimniecība == === "Dobeles dzirnavnieks" === {{galvenais|Dobeles dzirnavnieks }} "Dobeles dzirnavnieks" ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visu veidu kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā ''Jelgavas labības kombināts''. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports. "Dobeles dzirnavnieks" ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. == Izglītība un sports == Dobelē ir 5 vispārizglītojošās skolas: Dobeles 1. vidusskola, Dobeles 2. vidusskola, Dobeles sākumskola, Dobeles kristīgā pamatskola, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]. Vēl Dobelē darbojas 4 pirmsskolas iestādes: "Valodiņa", "Zvaniņš", "Spodrītis", "Jāņtārpiņš". Dobelē atrodas Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, [[Dobeles mūzikas skola]], Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola. Pilsētā ir 3 sporta kompleksi&nbsp;— Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions, kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles <nowiki>''</nowiki>Tenax<nowiki>''</nowiki>, kuram ir labi panākumi [[Eiropa|Eiropā.]] <nowiki/>Dobelē spēlē arī [[Latvija]]s 2. līgas futbola klubs FK Dobele. == Kultūra == Dobelē parasti svētki notiek [[Dobeles vēsturiskais tirgus laukums|vēsturiskajā tirgus laukumā]], kur arī notiek gadatirdziņi. Dobelē ir muzejs, Ceriņu dārzs, Veselības taka, Ķestermežs, Stadions un [[Dobeles pils]]drupas. Dobeles ikgadējie pasākumi ir Ābolu festivāls, Ceriņu svētki, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaungads, Jāņi, Miķeļdienas gadatirgus, Mārtiņdienas gadatirgus, Ūsiņu gadatirgus, Jurģu gadatirgus, Dižo sniegavīru saieta atklāšana. Katru gadu pavasarī ceriņu ziedēšanas laikā A. Upīša dārzā notiek Ceriņu svētki ar klasiskās mūzikas koncertiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181115225125/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/petera-upisa-darzs-un-muzejs |archivedate={{dat|2018|11|15||bez}} }}</ref> Dārzā atrodami arī citi augļu koki kā ķiršu koki, ābeles un bumbieru koki, kurus var apskatīt to ziedēšanas laikā. Ceriņu dārzā ir muzejs, kur var apskatīt ekspozīciju par dārzkopja Upīša ieguldījumiem lauksaimniecības zinātnē, kā arī uzzināt par viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Sezonas laikā var degustēt dārzā audzētos augļus un ogas. Muzejā var iegādāties ne vien augļus un ogas, bet arī stādus, suvenīrus, tējas, sulas, sīrupus un citus dārza ražas produktus. Ķestermežā atrodas Dobeles estrāde, kur gada siltajā laikā notiek dažādi pasākumi — balles, dziesmu un deju svētku vietējās delegācijas ģenerālmēģinājumi, dažādu mūziķu koncerti un citi āra estrādēm tipiski pasākumi. Estrāde atrodas Bērzes upes līkumā un estrādes tiltiņš ļauj tikt uz otru upes krastu, kur atrodas plaša auto stāvvieta. Estrādei cauri iet veloceliņš. Kalnā pie estrādes ir aktīvās atpūtas parks, tam blakus piknika galdiņi un labierīcības. Pie piknika galdiņiem kādreiz koka mājiņā bija mazs krodziņš, kurš gan nodega un netika vairs uzcelts no jauna. Tuvumā estrādei ir autobusa pietura "Ķestermežs". Iegūt informāciju par pasākumiem, kā arī iegādāties biļetes uz tiem var iegādāties "Biļešu paradīzē".<ref>[https://www.bilesuparadize.lv/venues/venue/497#pageNumber=1 ]{{Novecojusi saite}}</ref> Estrādes pasākumus parasti organizē Dobeles kultūras nams un caur to var arī iznomāt pašu estrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturadobele.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190915035043/http://www.kulturadobele.lv/ |archivedate={{dat|2019|09|15||bez}} }}</ref> == Apskates vietas == * Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/2310449 |title=Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (pirmo reizi minēta 1495. gadā) |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110502065657/http://www.panoramio.com/photo/2310449 |archivedate={{dat|2011|05|02||bez}} }}</ref> * Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/9398336 |title=Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. |access-date={{dat|2009|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011003436/http://www.panoramio.com/photo/9398336 |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Atklāts 1940. gadā (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K.Zemdega]]), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga). * Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Akmenī ir iecirsti [[Vilis Plūdonis|V.Plūdoņa]] vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.", zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te".<ref>10560941 Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989)</ref> * Upīša dārzs Graudu ielā 1.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |title=Upīša dārzs Graudu ielā 1 |access-date={{dat|2009|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204064645/http://www.vietas.lv/objekts/petera_upisa_darzs__muzejs/ |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }}</ref> To no 1957. gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu. === Dobeles pilsdrupas === [[Attēls:Duobeles pilis2.2008-06-12.jpg|thumb|left|202px]] [[Attēls:Dobeles_pils_(01).JPG|thumb|300px]] Blakus tiltam pāri Bērzes upei atrodas[[Dobeles pilskalns]], kur līdz 1289. bija seno zemgaļu koka pils. No 1335. līdz 1347. gadam tika no akmens uzcelta Livonijas ordeņa pils, kura bija lietošanā līdz 1730. gadam.<ref>[http://www.zemgaletourism.lv/dobele_lv?id=40 Zemgaļu pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas]{{Novecojusi saite}}</ref> Pilsdrupas jau kopš 1870. gada, kad tur notika [[1870. gada dziesmu diena Dobelē|Kurzemes latviešu dziesmu svētki]], tiek regulāri izmantotas kultūras pasākumiem. Mūsdienās pilsdrupas ir viens no Dobeles populārākajiem apskates objektiem un viena no atpazīstamākajām Dobeles celtnēm. Pastāv iespēja uzkāpt pa vēsturiskām kāpnēm uz skatu platformas galvenajā celtnē. Kāpņu ieeja atrodas tuvumā pie no Bērzes tilta virziena nākošo trepju augšējām beigām un tām nav durvis — tās var apmeklēt jebkurā laikā bez maksas. Pilsdrupu teritorijā notiek videonovērošana. === Dobeles katoļu baznīca === {{galvenais|Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca}} Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence. [[Attēls:Dobeles katoļu baznīca.jpg|thumb|Dobeles katoļu baznīca ziemā.]] Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis [[Auces Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca|Auces draudzes]] [[Pāvests|prāvests]] L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumos]] piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt [[Dievnams|dievnamu]]. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu [[celtniecība]]i. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt [[Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca|Līvbērzes draudzes]] prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva [[padomju vara]]s funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes [[Priesteris|priesteri]] Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Jelgavas draudzes]] [[Dekāns (garīdznieks)|dekāns]] L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu&nbsp;— 25 000 rubļu deva [[bīskaps]] [[Pēteris Strods]]. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi [[Altāris|altāri]]&nbsp;— lielais ar Jēzus Sirds [[Glezna|gleznu]] un mazais [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no [[Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca|Lamiņu baznīcas]]. Atgūstot valstisko [[Neatkarība|neatkarību]], radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc [[Arhitekts|arhitektu]] J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs [[Krusts|krustu]]. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī [[bīskaps]] [[Antons Justs]] konsekrēja Vissvētākās [[Trīsvienība]]s godam. Baznīca ir [[Ķieģelis|ķieģeļu]], koka un metāla konstrukciju [[celtne]], celta [[Modernisms|modernisma]] stilā. Tās platība ir 750 m ². [[Ēka]]i ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts [[tornis]]. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas [[durvis]] no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes [[skulptūra]]. Dievnams ziemā Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla [[konstrukcija]]s&nbsp;— sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas [[Koris|kora]] telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais [[altāris]], kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā [[saule]]s formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot [[Svētā Mise|Svēto Misi]], [[priesteris]] atrastos ar seju pret [[Tauta|tautu]]. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad šeit sāka noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Dobelē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās [[Trīsvienība]]s svētki&nbsp;— 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena. === Dobeles stacija === {{galvenais|Dobele (stacija)}} Dobelē ir [[dzelzceļa stacija]], kas pieder līnijai [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&nbsp;— svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz "[[Dobeles dzirnavnieks|Dobeles dzirnavnieku]]", "Elagro" un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārslēdz stacijas dežurants no vadības pults). Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927.&nbsp;gada [[15. augusts|15.&nbsp;augustā]]. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts [[Pēteris Feders]], 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis. Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz [[Liepāja|Liepāju]] piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz [[Rīga|Rīgu]]&nbsp;— pirmdienās un sestdienās. [[Attēls:Chimneys on the Dobele railway station - panoramio.jpg|thumb|[[Dobele (stacija)|Dobeles stacija]]]] 2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1840|100 |1881|1083 |1914|2000 |1915|375 |1925|1551 |1935|2470 |1943|2650 |1959|6246 |1979|13027 |1989|15023 |1997|12765 |2007|11146 |2008|11201 |2009|11241 |2010|11214 |2011|11066 |2012|10895 |2013|10771 |2014|10540 |2015|10348 |2016|10113 |2017|9868 |2018|9702 |2019|9575 |2020|9452 |2021|9371 |2022|9225 }} == Ievērojamas personības == Dobelē dzīvojuši: * [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), etnogrāfs, lingvists, teologs * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976), dārznieks un selekcionārs * [[Indra Riše]], komponiste Dobelē dzimuši: * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017), latviešu režisors un aktieris * [[Oskars Bārs]] (1848—1914), arhitekts * [[Bernhards Bīlenšteins]] (1877—1959), arhitekts * [[Aleksejs Kudrins]] (''Алексей Леонидович Кудрин'', 1960), [[Krievija]]s politiķis * [[Viktors Ščerbatihs]] (1974), svarcēlājs * [[Lauris Reiniks]] (1979), mūziķis, aktieris * [[Inese Zandere]] (1958), dzejniece * [[Veronika Strēlerte]] (1912-1995), dzejniece * [[Andris Grūtups]], advokāts, mecenāts * [[Uldis Augulis]] (1972), ministrs * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922), rakstnieks * [[Linda Mūrniece]] (1970), ministre * [[Maija Stuģe]] (1984), mūziķe * [[Juris Dalbiņš]] (1954), deputāts * [[Andrejs Šeļakovs]] (1988), basketbolists * [[Anete Krasovska]] (1994), aktrise == Dabas veidojumi == * [[Dobeles meteorīta krāteris]] * [[Bērze (upe)|Bērzes upe]] == Dobeles sadraudzības pilsētas == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Iedzīvotāju skaits!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen Altenburg.svg|20px]] [[ Altenburga]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|32910}} || || |- |[[Attēls:Ängelholm vapen.svg|20px]] [[Engelholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|39612}} || || |- |[[Attēls:POL Konin COA.svg|20px]] [[Koņina|Konina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| {{nts|80618}} || || |- |[[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|20px]] [[Šmelne]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| {{nts|11361}} || || |- |[[Attēls:Tapa coatofarms.png|20px]] [[Tapa]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| {{nts|5896}}|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| {{nts|19722}}|| || |- |[[Attēls:Ulricehamn vapen.svg|20px]] [[Ulrichama]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| {{nts|12947}} || || |- |[[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] [[Brjanska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| {{nts|415721&nbsp;}}|| || |- |[[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9900}}|| || |- |[[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Naujoji Akmene]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| {{nts|9300}}|| || |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Dobeles katolubaznica.JPG|Dobeles katoļu baznīca Attēls:Dobele castle ruins 13th century - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Dobeles Livonijas ordeņa pildrupas Attēls:Baznīcas iela 6.JPG|Dobeles kultūras nams Attēls:BielensteinGedenktafelDobele.jpg|Dobeles Augusta Bīlenšteina piemineklis Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (28).jpg|Dobeles stādu veikals Attēls:Zaļā iela 15.JPG|Zaļā iela </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Dobele}} * [http://www.dobele.lv/?data=1-1 Dobeles novada pašvaldības mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20080624025558/http://vietas.lv/index.php?p=11&id=8055 ''Vietas.lv''] * [http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/valodnieciba_literaturzinatne/Strausa.pdf Dobeles senāko ielu nosaukumu meklējumos] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dobeles rajons}} {{Jelgavas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dobeles apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Dobele| ]] m1zmubcmlbqbzt78jz70jdaevze8zpu 0 5331 3669420 3630703 2022-08-12T08:22:08Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunjelgava | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Jaunjelgavas pasvaldiba.JPG | imagesize = | image_caption = Jaunjelgavas novada domes ēka | image_flag = | flag_link = Jaunjelgavas karogs | image_shield = Jaunjelgava.png | shield_link = Jaunjelgavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 37 | lats = 03 | latNS = N | longd = 25 | longm = 05 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1647]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Friedrichstadt}} | area_total_km2 = 6.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jaunjelgava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 35 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5134 | website = {{URL|www.jaunjelgava.lv}} | footnotes = }} '''Jaunjelgava''' ir [[pilsēta]] [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Sēlija]]s [[Latvijas kultūrvēsturiskie novadi|kultūrvēsturiskajā novadā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|autoceļš]] [[P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir {{nobr|15 km}}, līdz [[Rīga]]i — {{nobr|79 km}}. == Nosaukums == Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gs.).<ref>http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti{{Novecojusi saite}}</ref> Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no [[Jidišs|jidiša]] ''Nai Riga'').<ref name="nosaukums-1">[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv]</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Jaunjelgavas vēsture}} [[Attēls:Jaunjelgavas luterāņu baznīca.jpg|thumb|180px|left|Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca (17. gs., iznīcināta 1947. gadā).]] 13. gadsimtā [[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]], apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena [[sēļi|sēļu]] pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās [[Vecsērene|Vecsērenes muiža]] (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz [[Sēlpils pils|ordeņa pilij Sēlpilī]]. [[1567|1567. gadā]] [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers]] ostu pie Daugavas nosauca par '''Neištati''' ({{val|de|Neustadt}} — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par '''Jauno Jelgavu'''. [[1590]]. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] tai piešķīra miesta tiesības. [[1646]]. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par '''Frīdrihštati''' un [[1647]]. gada 14. jūlijā [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieks [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. [[1861]]. gadā pēc [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta [[Ebreju vēsture Latvijā|ebreju vēsturē Latvijā]]. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki [[Krievija]]s preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz [[Anglija|Angliju]] un [[Vācija|Vāciju]]. 20. gs. sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur [[Liepāja]]s ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No [[1919]]. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] [[Bermontiāde|kaujas ar Bermonta karaspēku]], kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportācijā]] tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Holokausts Latvijā|Holokaustā]] 1941. gada 2. augustā tika nogalināti gandrīz visi pārējie pilsētas ebreji. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom | source = Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika. |1800|370 |1840|1280 |1897|5830 |1914|7300 |1920|1577 |1935|2153 |1979|2228 |1989|2417 |1997|2070 |2010|2265 |2011|2245 |2012|2221 |2013|2202 |2014|2183 |2015|2159 |2016|2127 |2017|2068 |2018|1999 |2019|1965 |2020|1915 |2021|1900 |2022|1867 }} == Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi == Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās: * Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē. * Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> == Ievērojamas personības == * [[Jakobs Lipmans]] (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists * [[Teodors Hermanovskis]] (1883—1964), inženieris un valstsvīrs * [[Maksis Šacs-Aņins]] (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks * [[Roberts Plūme]] (1897—1956), sportists * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008), aktieris * [[Jānis Skanis]] (1951), aktieris == Interesantas vietas == * Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gs.) — vecākā pilsētas ēka. * Pareizticīgo baznīca (1896—1897). * Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) [[jūgendstils|jūgendstilā]] (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas [[lauva]] — pilsētas simbols. * Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos. * Brunavu (arī Brunava, Hibšberga<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 Brunava (Hibšberga) muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305202158/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Pilis.lv</ref>) muižas ēkas Liepu ielā 1. * Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |title=Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava |access-date={{dat|2012|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419095028/http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}</ref><ref>[http://skriveri.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=101&Itemid=120 Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Jaunjelgavas pareiztic baznica.JPG|<center><small>Pareizticīgo baznīca</small></center> Attēls:Jaunjelgavas katolu baznica.jpg|<center><small>[[Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Katoļu baznīca]]</small></center> Attēls:Jaunjelgavas pilsētas dome 2000-03-05.jpg|<center><small>Jaunjelgavas novada pašvaldība</small></center> Attēls:jaunjelgavas lauva.JPG|<center><small>Lauvas skultptūra - Jaunjelgavas simbols</small></center> Attēls:Jelgavas brāļu kapi.jpg|<center><small>Padomju karavīru kapi</small></center> Attēls:Jaunjelgavas autoosta.jpg|<center><small>Autoosta</small></center> Attēls:jelgavas iela.JPG|<center><small>Jelgavas iela</small></center> Attēls:pilsetas karte.JPG|<center><small>Pilsētas karte</small></center> Attēls:Daugava pie Jaunjelgavas.JPG|<center><small>Daugava pie Jaunjelgavas</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas novads}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Jaunjelgava| ]] 49igxn8t79ozucskhcmwy15rakx7jei 0 5349 3669421 3643749 2022-08-12T08:29:03Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Kandava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kandava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Tirgus laukums in Kandava (1).JPG | imagesize = | image_caption = Tirgus laukums Kandavas centrā | image_flag = Kandavas pilsētas karogs.png | flag_link = Kandavas karogs | flag_size = 150px | image_shield = Kandava gerb.png | shield_link = Kandavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57| latm = 02| lats = 15| latNS =N | longd = 22| longm = 46| longs = 30| longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1917]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Kandau}} | area_total_km2 = 5.8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kandava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 75 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3120 | website = {{URL|www.kandava.lv}} | footnotes = }} '''Kandava''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s austrumos, [[Abavas senleja]]s austrumu galā, [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]. Tā atrodas {{nobr|97 km}} no [[Rīga]]s un {{nobr|28 km}} no [[Tukums|Tukuma]].<ref name="NacEnc">[https://enciklopedija.lv/skirklis/57158-Kandava Nacionālā enciklopēdija. Kandava]</ref> Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums [[Čužu purvs]] un sākas ūdenstūrisma maršruts pa [[Abava|Abavu]]. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.<ref name="NacEnc" /> == Vēsture == {{galvenais|Kandavas vēsture}} [[Attēls:Kandavas pulvera dzirnavas.jpg|thumb|left|250px|Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gs. sākumā).]] 10.-13. gadsimtā Kandava atradās [[Vanema]]s zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt [[lībieši]], bet vēlāk viņus izspieda [[kurši]]. [[Kandavas pilskalns]] ar ciemu pie tā ({{val|la|villa Candowe}}) bija viens no galvenajiem [[kurši|kuršu]] pilskalniem pie lielā [[Kursa (valsts)|Kursas]] tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts [[1230]]. gada [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgas miera līgumā ar kuršiem]]. Pēc 1253. gada Kandava nonāca [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vietējā atzara [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā, tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|Kandavas ordeņa pils]], kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.<ref name="NacEnc" /> Pēc [[Livonijas karš|Livonijas sabrukuma]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannshaft Candau'') pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra. 1710. gada [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijā]] dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota.<ref name="NacEnc" /> 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja [[Krievijas impērija]]i, 1797. gadā iekļaujot to [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība.<ref name="NacEnc" /> 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja [[Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnija|Ventspils-Ribinskas dzelzceļu]] ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības. Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]], pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad [[Tukuma rajons|Tukuma rajonā]] (1960—2009). 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā [[Rīgas radiorūpnīca]]s atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1996. gadā tika izveidots [[Kandavas novads]], kurā apvienojās Kandavas pilsēta, [[Kandavas pagasts]] un [[Cēres pagasts]]. 1997. gadā novadam pievienojās [[Matkules pagasts]] un [[Zemītes pagasts]], bet 2009. gadā [[Vānes pagasts]] un [[Zantes pagasts]]. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam. === Nosaukuma cilme === Pilsētas nosaukuma senākajai versijai ''Candowe'' ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas [[lībiešu valoda|lībiešu valodā]] apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu ''kandave'' kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.<ref name="NacEnc" /> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Кандавская лютеранская церковь.jpg|thumb|Kandavas luterāņu baznīca]] === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|439 |1810|300 |1858|896 |1863|982 |1881|1520 |1897|1843 |1914|2300 |1920|1055 |1930|1628 |1935|1718 |1941|1581 |1959|3553 |1970|4250 |1979|4495 |1989|4631 |1997|4003 |2000|3809 |2004|3816 |2010|4247 |2011|4232 |2012|4202 |2013|4211 |2014|4148 |2015|4073 |2016|4029 |2017|3954 |2018|3831 |2019|3763 |2020|3711 |2021|3657 |2022|3550 }} === Tautības === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāji kopā!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! ebreji!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 982|| 161|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 542|| 0|| 279|| 0|| 0 |- | 1881|| 1520|| 494|| 7|| 0|| 0|| 0|| 0|| 775|| 0|| 244|| 0|| 0 |- | 1925|| 1497|| 1279|| 15|| 0|| nez.|| 5|| 1|| 85|| nez.|| 95|| 1|| 16 |- | 1930|| 1628|| 1432|| 16|| 2|| nez.|| 3|| 2|| 68|| nez.|| 92|| 1|| 12 |- | 1935|| 1718|| 1487|| 13|| 0|| nez.|| 3|| 1|| 68|| nez.|| 124|| 1|| 21 |- | 1989|| 4631|| 4266|| 156|| 42|| 29|| 30|| 20|| 0|| 79|| 0|| 2|| 7 |- | 2011|| 3860|| 3608|| 77|| 31|| 17|| 23|| 20|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 84 |} == Kultūra == Pilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs,<ref>[http://kandava.lv/kontakti/kandavas_novada_kulturas_parvalde Kandava.lv. Kandavas kultūras un sporta centrs]</ref> Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.<ref>[http://kandava.lv/kulturas_iestades Kandava.lv. Kultūras iestādes]</ref> == Sports == Pilsētas teritorijā atrodas [[Kandavas kartodroms]], kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://kartodroms.lv/kartodroms/|title=Kandavas kartodroms|work=kartodroms.lv|accessdate=29 July 2020}}</ref> Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava".<ref>[http://kandava.lv/sporta_iestades Kandava.lv. Sporta iestādes]</ref> Populārākie sporta veidi novadā: [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[kartings]]. Kandavas basketbola klubs spēlē [[LBL]] 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.<ref>[http://kandava.lv/sports_kandavas_novada Kandava.lv. Sports Kandavas novadā]</ref> == Transports == 7 km attālā [[Kandava (stacija)|Kandavas dzelzceļa stacija]] vairs netiek lietota pasažieru pārvadājumiem. Pilsētas galvenie autoceļi ir [[P130]] Līgas-Kandava-[[Veģi]], kas no [[Autoceļš A10 (Latvija)|Ventspils šosejas]] savieno Abavas ieleju ar Rīgu, Tukumu un [[Kuldīga|Kuldīgu]], un [[P109]] Kandava-[[Saldus]]. Vietējas nozīmes ceļi no pilsētas ir [[V1445]] Tukums-[[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]]-Kandava un [[V1433]] Kandava-Mazsproģi. == Tūrisms == Tūristiem domātos aprakstos Kandava tiek dēvēta par [[Kurzemes Šveice]]s, t.i., Abavas senlejas vārtiem.<ref>[http://visitkandava.lv/pasakumi/11075/jauna_pastaviga_izstade_kandava__varti_uz_kurzemes_sveici_karla_veinberga_fotografijas VisitKandava. Jauna pastāvīga izstāde "Kandava — vārti uz Kurzemes Šveici" Kārļa Veinberga fotogrāfijās]</ref> === Apskates objekti === [[Attēls:Kandavas pastorāts.JPG|thumb|Kandavas mācītājmāja]] * [https://web.archive.org/web/20141221224008/http://www.panoramio.com/photo/9375375 Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20090821012152/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/bruninieku Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20141221224006/http://www.panoramio.com/photo/10472513 Pulvertornis (17. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20090821012334/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/mera Mēra kalniņš (1710)] * [https://web.archive.org/web/20141221224011/http://www.panoramio.com/photo/9046765 Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)] * [https://web.archive.org/web/20090822010235/http://www.panoramio.com/photo/9046443 Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)] * [https://web.archive.org/web/20090821012142/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/bijusais_69 Sadraudzīgās biedrības nams (1907—1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28] * [http://www.vietas.lv/objekts/kandavas_novada_muzejs/ Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā] * [https://web.archive.org/web/20090821012324/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/kandavas_83 Bijusī sinagoga (20. gs. sākums) Lielajā ielā 31] * [https://web.archive.org/web/20120407211637/http://www.panoramio.com/photo/13842787 Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)] == Attēli == <gallery> A street in Kandava.JPG|Sabiles iela Kandavas pilskalns 1999-06-06.jpg|Kandavas pilskalns Kandavas pilsdrupas.jpg|Kandavas pilsdrupas Kandavas Pulvertornis 2000-10-28.jpg|Kandavas Pulvertornis Kandava - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Pilsētas centrā </gallery> == Ievērojamas personības == * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853—1916), latviešu valodnieks, mācījies [[Kandavas pagastskola|Kandavas pagastskolā]] * [[Osvalds Kilpe]] (1862—1915), vācu psihologs. * [[Miervaldis Ādamsons]] (1910—1946), vairāku armiju virsnieks un apakšvirsnieks. * [[Augusts Denfers]] (1785—1859), Krievijas pulkvedis un senators. * [[Aleksandrs Bernevics]] (1859—1916), vācbaltiešu mācītājs. * [[Alberts Grīns]] (1859—1906), vācbaltiešu mācītājs. * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022), latviešu basketbola treneris. == Sadraudzības pilsētas == 2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (''Charter of European Rural Communities'') pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:<ref name="NacEnc" /> * {{vieta|Igaunija|Saku}} * {{vieta|Lietuva|Šilale}} * {{vieta|Zviedrija|Strengnēsa}} * {{vieta|Moldova|Geleuza}} * {{vieta|Dānija|Lejre}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Tukuma novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kandavas novads}} {{Tukuma rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Tukuma novads]] [[Kategorija:Kandava| ]] 1zc2n781jc0nxc3sgdado0qv1j7y036 0 5363 3669447 3669121 2022-08-12T10:15:08Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ Man ir šaubas par 2000., 2005. un 2009. gadu datiem, PMLP reģistrā nav norādīts Lielvardes (pilsētas) iedzīvotāju skaits, taču būtu jocīgi ja pa gadu uzrastos 700 cilvēku. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg | imagesize = | image_caption = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē | image_flag = | flag_link = | image_shield = WappenLielvarde.png | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date = 1201. gadā |established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] |established_date2 = kopš 1925. gada |established_title3 = [[Pilsētciemats]] |established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val-de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5070<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{url|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads (2021)|Ogres novadā]]. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. [[1949]]. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{galvenais|Lielvārdes vēsture}} [[Attēls:Lielvardes pilsdrupas.JPG|thumb|220px|left|[[Lielvārdes pils]]drupas.]] Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (''Lennewarde''),<ref name=Lielvarde/> kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]]. No [[1255]]. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet [[15. gadsimts|15. gs.]] pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. [[17. gadsimts|17. gs.]] Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. [[1631]]. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]]. 1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta tika iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1933|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|7972 |1995|6802 |1997|7126 |2010|6832 |2011|6791 |2012|6666 |2013|6655 |2014|6606 |2015|6492 |2016|6498 |2017|6369 |2018|6369 |2019|6314 |2020|6321 |2021|6281 |2022|6218 }} == Ievērojamas vietas un objekti == [[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|270px|Lielvārdes muižas pils (1914).]] {{saistīts teksts}} # '''Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas''' - [[Rīga]]s arhibīskapa pils celta ap [[1229]]. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1577]]. gadā. # '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā. # '''Dievkalns''' - otrpus Rumbiņas ietekai [[Daugava|Daugavā]]. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz [[6. gadsimts|6.]] - [[7. gadsimts|7. gs.]] m.ē. # '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]). # '''[[Lāčplēša gulta]]''' - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja. # '''Lāčplēša sega''' - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem [[Ķeguma HES ūdenskrātuve]]s ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz [[Ķegums|Ķegumu]], bet [[1976]]. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem. # '''Spīdalas bluķis''' - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no [[Aizkraukle]]s. # '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša [[Uldevens|Uldevena]] rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās. # '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis. # '''Spīdalas saliņa''' - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju [[1968]]. gadā. # '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. gadā būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis [[krustakmens]]. # '''Rumbiņas ūdenskritums''' - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi. # '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā [[1905. gada revolūcija Latvijā|revolucionāri]] aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis. # '''Lāčplēša kapi''' - pie [[Rīgas - Daugavpils šoseja|Daugavas šosejas]]. Pirmie apbedījumi šeit veikti [[18. gadsimts|18. gs.]] Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam [[Edgars Kauliņš|Edgaram Kauliņam]] (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam [[Indriķis Pumpurs|Indriķim Pumpuram]] (autore I.Grīsle), skolotājai [[Alvīne Grībberga|Alvīnei Grīnbergai]] (autore A.Līce). Te apglabāti režisors [[Kārlis Liepa]], dramaturgs [[Gunārs Priede]], mācītājs [[Dionīsijs Gotfrīds Krons]], skolotājs [[Staņislavs Gribusts]]. # '''Lielvārdes dzelzceļa stacija''' - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap [[1860]]. gadu, sagrauta [[1917]]. gadā, uzcelta no jauna ap [[1925]]. gadu un otrreiz sagrauta [[1944]]. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap [[1946]]. gadu. # '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie "Virsaišiem". Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]]. gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]). # '''Lielvārdes katoļu baznīca''' - dievnams atklāts [[1992]]. gadā # '''Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja''' Rembates ielā. # '''Kačas kalns''' - zintnieces Kačas piemiņai [[1991]]. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens. # '''Pilskalns''' - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] p5wvpqhsxd69zs8ie96bzy75acmy6eb 0 5909 3669261 3668769 2022-08-11T15:28:45Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == [[Attēls:TU Berlin mit Rover Sear (10866488285).jpg|thumb|Studenti Berlīnē]] {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} ''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]'' == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] === 12 apgabalos === [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === [[Attēls:Panorama siekierkowski.jpg|thumb|[[Varšava]]]] Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|3}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} == Zinātne == [[Image:TUBerlin2021.jpg|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] [[Attēls:Campus-Wilhelminenhof-Berlin.jpg|thumb|HTW]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == [[Attēls:Bikinihaus Berlin-1210760.jpg|thumb|Breitscheidtplatz]] Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature * AVM * August Storck == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: [[Attēls:FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs. Germany 2012-09-11 - Jérôme Boateng 04.JPG|thumb|[[Žeroms Boatengs]]]] {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Watergatepartyinberlin.jpg|Club Watergate Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] bd7vvg9y10v2qoiz9d1p2904sbektum 4 6091 3669432 3662432 2022-08-12T09:09:36Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanas rezultātā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja nav norādīta specifiska [[laika zona]], tad balsojuma beigu termiņi ir doti pēc tā brīža vietējā [[Latvija]]s laika. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsošana notiek vismaz diennakti no balsojuma izveidošanas brīža (parasti 1 vai 2 nedēļas). Pie balsojuma norāda sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas beigām pievienojiet norādi '''BALSOJUMS SLĒGTS'''. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) # [[Dalībnieks4]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) # [[Dalībnieks5]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) # [[Dalībnieks3]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] --19:17, 28 jūnijā, 2016 (UTC) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. --[[Dalībnieks7]] 17:09, 25 jūlijs 2016 (UTC) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma.'' <!-- * [[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022]] --> == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022]] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020]] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019]] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Toress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] cxvnelacrs6jdnc9yoylzrw80452e3z 0 14791 3669471 3666956 2022-08-12T11:28:55Z 195.13.213.82 wikitext text/x-wiki {{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = Skonto stadions |attēls = Skonto Stadions.jpg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = {{dat|2000|6|28}}<ref name="autogenerated1">[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena</ref> |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 6747 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} [[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]] '''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība sākotnēji bija 9500 vietas,<ref>[https://web.archive.org/web/20081011111541/https://lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]</ref> vēlāk - 8087.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/stadium|title=Skonto stadions - Riga Football Club|website=rigafc.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].<ref name="autogenerated1" /> Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena</ref> Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma. Tomēr stadiona infrastruktūra 2010. gadu beigās bija novecojusi un neatbilda UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: "Skonto" stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas "play-off" kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā</ref> bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlējās [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadionu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī</ref> Vienu spēli Latvijas izlase "Skonto" stadionā Latvijas izlase aizvadīja 2021. gadā, šo stadionu paredzēts izmantot arī "Daugavas" stadiona renovācijas laikā no 2022. gada rudens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7576349/latvijas-futbola-izlase-atgriezisies-skonto-stadiona-aizvadot-svarigu-macu-naciju-liga|title=Latvijas futbola izlase atgriezīsies "Skonto" stadionā, aizvadot svarīgu maču Nāciju līgā|website=LV futbols|access-date=2022-08-05|date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Konflikti ap īpašumtiesībām == Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.<ref name="Delfi 2014.10" /> 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].<ref name="plāno izsolīt">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]</ref> Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.<ref name="Jaunais īpašnieks norēķinājies">[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par "Skonto" kompleksu jau pilnībā norēķinājies]</ref> 2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.<ref name="Delfi 2014.10">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954 Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014</ref> 2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža. 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA "Adventika Group" īpašuma tiesības. 2019. gadā tika publiskots, ka stadiona 2015. gada pircējs bija [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas drošības dienesta]] ģenerāļa dēls, uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltv--_skonto_-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem-14237184|title=LTV : Skonto stadionā lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}</ref> 2022. gadā tiesvedība vēl turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/julija-sakuma-turpinas-skatit-skonto-stadiona-pardosanas-darijuma-kriminallietu/|title=Jūlija sākumā turpinās skatīt “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma krimināllietu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-08-05|date=2022-04-02|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] lzv5bg1wtgelqd352sl3d88z5ps9kqj 3669472 3669471 2022-08-12T11:31:06Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/195.13.213.82|195.13.213.82]] ([[User talk:195.13.213.82|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669471 wikitext text/x-wiki {{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = Skonto stadions |attēls = Skonto Stadions.jpg |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = {{dat|2000|6|28}}<ref name="autogenerated1">[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena</ref> |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 8087 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} [[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]] '''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība sākotnēji bija 9500 vietas,<ref>[https://web.archive.org/web/20081011111541/https://lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]</ref> vēlāk - 8087.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/stadium|title=Skonto stadions - Riga Football Club|website=rigafc.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].<ref name="autogenerated1" /> Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena</ref> Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma. Tomēr stadiona infrastruktūra 2010. gadu beigās bija novecojusi un neatbilda UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: "Skonto" stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas "play-off" kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā</ref> bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlējās [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadionu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī</ref> Vienu spēli Latvijas izlase "Skonto" stadionā Latvijas izlase aizvadīja 2021. gadā, šo stadionu paredzēts izmantot arī "Daugavas" stadiona renovācijas laikā no 2022. gada rudens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7576349/latvijas-futbola-izlase-atgriezisies-skonto-stadiona-aizvadot-svarigu-macu-naciju-liga|title=Latvijas futbola izlase atgriezīsies "Skonto" stadionā, aizvadot svarīgu maču Nāciju līgā|website=LV futbols|access-date=2022-08-05|date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Konflikti ap īpašumtiesībām == Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.<ref name="Delfi 2014.10" /> 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].<ref name="plāno izsolīt">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]</ref> Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.<ref name="Jaunais īpašnieks norēķinājies">[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par "Skonto" kompleksu jau pilnībā norēķinājies]</ref> 2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.<ref name="Delfi 2014.10">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954 Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014</ref> 2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža. 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA "Adventika Group" īpašuma tiesības. 2019. gadā tika publiskots, ka stadiona 2015. gada pircējs bija [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas drošības dienesta]] ģenerāļa dēls, uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltv--_skonto_-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem-14237184|title=LTV : Skonto stadionā lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}</ref> 2022. gadā tiesvedība vēl turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/julija-sakuma-turpinas-skatit-skonto-stadiona-pardosanas-darijuma-kriminallietu/|title=Jūlija sākumā turpinās skatīt “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma krimināllietu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-08-05|date=2022-04-02|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 4qx33hx2prjabs98p4b2vqxafs90fmq 0 15250 3669228 3657937 2022-08-11T14:38:23Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Stēfans Juhansens]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Jergens Juve]] (33) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_nor1617h|pattern_b1=_nor1617h|pattern_ra1=_nor1617h|pattern_sh1=_nor1617h|pattern_so1=_nor1617h | leftarm1=EF2B2D| body1=EF2B2D| rightarm1=EF2B2D| shorts1=EF2B2D| socks1=000040 | pattern_la2=_nor1617a| pattern_b2=_nor1617a| pattern_ra2=_nor1617a| pattern_sh2=| pattern_so2=_nor1617a | leftarm2=FFFFFF| body2=FFFFFF| rightarm2=FFFFFF| shorts2=FFFFFF| socks2=FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1938 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase trīs reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' *[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (01.09.2021), [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (04.09.2021) un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] (07.09.2021). {{nat fs g start|background=#d81e05|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|age={{birth date and age|1990|9|10|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Andrē Hansens]]|age={{birth date and age|1989|12|17|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Pērs Kristians Brotveits]]|age={{birth date and age|1996|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Nîmes Olympique|Nîmes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|age={{birth date and age|1998|4|17|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Birgers Melings]]|age={{birth date and age|1994|12|17|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stefans Strandbergs]]|age={{birth date and age|1990|7|25|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīesons]]|age={{birth date and age|1997|11|17|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīans Rode Grēgesens]]|age={{birth date and age|1995|5|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrēass Hanče-Ulsens]]|age={{birth date and age|1997|1|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Frēdriks Andrē Bjerkans]]|age={{birth date and age|1998|8|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rūbens Gābrielsens]]|age={{birth date and age|1992|3|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Homgrēns Pēdersens]]|age={{birth date and age|2000|7|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Muhameds Eljunsi]]|age={{birth date and age|1994|8|4|df=y}}|caps=32|goals=6|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|age={{birth date and age|1998|12|17|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|age={{birth date and age|1998|2|14|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mats Mēlers Dēli]]|age={{birth date and age|1995|3|2|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Normans]]|age={{birth date and age|1996|5|28|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Norwich City FC|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbijs]]|age={{birth date and age|1996|5|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|age={{birth date and age|1997|11|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Hauge]]|age={{birth date and age|1999|10|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Dennums]]|age={{birth date and age|1998|4|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break|background=#d81e05}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džošua Kings]]|age={{birth date and age|1992|1|15|df=y}}|caps=54|goals=17|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|age={{birth date and age|1995|12|5|df=y}}|caps=32|goals=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Breuts Holanns]]|age={{birth date and age|2000|7|21|df=y}}|caps=12|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kristians Tuštvets]]|age={{birth date and age|1999|3|13|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ēriks Būthaims]]|age={{birth date and age|2000|1|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs end|background=#d81e05}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] p3xrk6r23xsut4nqlzu8zbrihptprg4 10 15425 3669364 3669057 2022-08-12T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? juramtfhsk8yz9g1y8iadffcri246wv 3669403 3669364 2022-08-12T06:47:32Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4ga49wtlb1x3szlu30bhlkpedo8b9p8 3669404 3669403 2022-08-12T06:48:41Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? n8cz79opmk0uzt30fffe41osydgium0 0 22252 3669418 3175472 2022-08-12T07:37:33Z Gerd Eichmann 68833 gallery added wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mandalaja | native_name = မန္တလေးမ္ရုိ့ | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = File:Mandalay street.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Mjanma | pushpin_label_position = | latd = 21 | latm = 58 | lats = 30 | latNS = N | longd = 96 | longm = 5 | longs = 0 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Mjanma}}''' | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Mandalajas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 163.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 22 | population_footnotes = | population_total = 1726889 | population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Mandalaja''' ({{val-my|မန္တလေးမ္ရုိ့}}, {{val-en|Mandalay}}) ir pilsēta [[Mjanma]]s centrālajā daļā pie [[Iravadi]] upes. Otrā lielākā Mjanmas pilsēta, [[Mandalajas apgabals|Mandalajas apgabala]] centrs un pēdējā pirmskoloniālā laika Mjanmas galvaspilsēta. [[File:Mandalay-Kuthodaw-76-Pagode-gje.jpg|thumb|upright=1.4|Kutodavas pagoda ar baltām stupām, kurās ievietotas atsevišķas budisma Pāli kanona plāksnes.]] Mandaleja ir Mjanmas [[budisms|budisma]] centrs. Tajā atrodas vairāk nekā 700 [[pagoda|pagodu]]. Kutodavas pagodā (''Kuthodaw Pagoda'') atrodas t.s. "budistu bībele" - 729 akmens plāksnes, kurā iegravēts viss budisma [[Pāli kanons]]. Katra plāksne ievietota atsevišķā [[stupa|stupā]]. Mandalejas cietoksnis izpostīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr pēc kara atjaunots. Pilsētu 1859. gada 23. maijā dibināja Birmas karalis [[Mindons]] un tā bija Birmas galvaspilsēta līdz 1885. gadam. [[Trešais Birmas karš|Trešā Birmas kara]] rezultātā to ieņēma [[Lielbritānija|britu]] karaspēks, un tā kļuva par [[Augšbirma]]s adminstratīvo centru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cauri pilsētai gāja stratēģiski svarīgs ceļš, pa kuru [[Lielbritānija|briti]] apgādāja [[Ķīna]]s valdības karaspēku. Lai pārtrauktu preču piegādi, 1942. gada 2. maijā Mandalaju ieņēma [[Japāna|japāņu]] atbalstītā [[Birmas Neatkarības armija]]. Briti bombardēja pilsētu, nopostot Mandalejas cietoksni, tomēr ieņēma to tikai 1945. gada martā. == Bilžu galerija == <br><gallery class=center caption="Mandalaja - Mandalay - မန္တလေးမြို့"> Mandalay Fort Wall.jpg|thumb|250px|Mandalajas cietokšņa mūris Mandalay-Kuthodaw-58-Stupas-gje.jpg|Kutodavas pagoda Mandalay-Shwe Inn Bin-10-gje.jpg Mandalay-Shwe Inn Bin-66-Brunnen-gje.jpg Mandalay-Waisenhaus-10-Kinder-gje.jpg Mandalay-Sein Myint Tapestry-16-Wandteppich-gje.jpg Mandalay-Goldschlaeger-04-gje.jpg Mandalay-Markt-42-Gasflaschen-gje.jpg Mandalay-Transport-66-gje.jpg Mandalay-Tankstelle-04-gje.jpg </gallery> {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mjanmas pilsētas]] n5drz64s69q11qzf8y78rnn6oacohu3 0 24405 3669375 2374144 2022-08-12T05:27:25Z Kikos 3705 /* Robežas */ wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Timoras jūra |attēls= |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Indijas okeāns |latd = 10 |latm = |lats = |latNS = S |longd = 127 |longm = |longs = |longEW = E |paraksta_izvietojums = left |alt_karte = Indian Ocean laea relief location map.jpg | okeāns = Indijas okeāns |platība = 610 000 |garums = 480 |platums= |Max_dziļums = 3310 |Vid_dziļums = 406 |valstis = {{AUS}}<br />{{TLS}}<br />{{IDN}} |pilsētas = [[Dārvina]] }} '''Timoras jūra''' ({{val|id|Laut Timor}} — ‘Austrumu jūra’, {{val|en|Timor Sea}}, {{val-tet|Tasi Mane}}) ir [[malas jūra]] [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] austrumu daļā starp [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Āzija]]i piederošajām [[Mazās Zunda salas|Mazajām Zunda salām]]. Lielākais dziļums atrodas ziemeļu daļā ([[Timoras dziļvaga]]), pie Indonēzijas salām — šeit jūra sasniedz 3 310 m dziļumu. Pārējā jūras daļa ir daudz seklāka, liela daļa ir seklāka par 200 m. Dienvidu daļa atrodas uz [[Sahulas šelfs|Sahulas šelfa]], kas ir daļa no Austrālijas [[kontinentālais šelfs|kontinentālā šelfa]]. Timoru jūrā veidojas tropiskās vētras un [[tropiskais ciklons|tropiskie cikloni]]. Ūdens sāļums — 34-35‰. Uzskata, ka Austrāliju pirmie cilvēki sasniedza tieši pāri Timoras jūrai. == Robežas == Ziemeļos atrodas [[Timora]], [[Baratdajas salas]], [[Bandas jūra]]. Ziemeļaustrumos — [[Tanimbaras salas]]. Austrumos — [[Arafuru jūra]], kas tehniski jau ir daļa no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]. Dienvidos — [[Austrālija]], kur jūra veido [[Žozefa Bonaparta līcis|Žozefa Bonaparta līci]]. Dienvidaustrumos — Austrālijai piederošā [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]] un [[Van Dīmena līcis]]. Rietumos — Indijas okeāns, [[Ašmora un Kartjē salas]], ziemeļrietumos saskaras ar [[Savu jūra|Savu jūru]]. == "Timoras sprauga" == Zem Timoras jūras atrodas nozīmīgi [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s krājumi. Lielā Saullēkta naftas lauks (''Greater Sun Rise Area'') ir viens no lielākajiem Āzijas un Klusā okeāna reģionā un varētu dot Austrumtimorai ap 4 miljardus dolāru ienākumu. Austrālija un Austrumtimora ilgstoši nevarēja vienoties par to, kurai valstij piederēs jūras gultne, kas pazīstama ar nosaukumu "Timoras sprauga" ({{val|en|Timor Gap}}). Austrumtimora velk jūras robežu pa viduslīniju starp abām valstīm, toties Austrālija — pa kontinentālā šelfa ārējo malu. Starptautiskā jūras tiesību likumdošana paredz, ka jūras robeža šādā gadījumā ir jāvelk pa viduslīniju, savukārt Austrālija pirms šīs normas spēkā stāšanās (1994) vienojās ar agrāko Austrumtimoras okupantu — Indonēziju — ka tai pieder viss kontinentālais šelfs. Šī iemesla dēļ Austrālija arī centās kavēt Austrumtimoras neatkarības atzīšanu. {{dat|2006|1|12||bez}} abas valstis vienojās sadalīt atradnes krājumus uz pusēm. == Ārējās saites == * [http://www.timorseada.org/ Timor Sea Designated Authority, Austrālijas un Austrumtimoras kopīgais naftas atradņu apguves projekts (angliski)] {{Indijas okeāna jūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas okeāns]] [[Kategorija:Jūras]] c8yoc44rxgms68ev7dmgb1q9ned68mc 0 28730 3669426 3666900 2022-08-12T08:50:40Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Aleksandrs Jaroslavičs (Ņevskis)'''<br />''Алекса́ндр Яросла́вич (Не́вский)'' |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Seal of Alexander Nevsky 1236.png|200px]] |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | '''[[Vladimiras lielkņazs]], <br /> [[Zelta Orda]]s [[Krievzeme]]s vietvaldis''' |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pie varas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1252 — 1263 |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Priekšgājējs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pēctecis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Jaroslavs Jaroslavičs]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dinastija''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki|Rurikoviči]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1220|5|30}}<br />[[Pereslavļa-Zaļeska]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1263|11|21}}<br />Gorodeca |} '''Aleksandrs Ņevskis''' vai '''Aleksandrs Jaroslavičs''' ([[krievu valoda|krievu]]: ''Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский'' {{Audio|Ru-Alexander Nevsky.ogg|klausīties}}) (dzimis {{dat|1220|5|30}}, miris {{dat|1263|11|14}}) bija krievu karavadonis, [[Novgoroda]]s kņazs ([[1236]]-[[1251]]), [[Kijevas lielkņazs]] (no 1249). No [[1252]]. gada [[Zelta Orda]]s hans [[Batijs]] Aleksandru iecēla par [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] un savu vietvaldi visā Krievijā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1220. gadā Pereslavļā-Zaļeskā vietējā kņaza Jaroslava Vsevolodoviča ģimenē, kas 1222. gadā kļuva par Novgorodas kņazu. Pēc tēva atteikšanās no kņaza pienākumiem, 1236. gadā [[Novgoroda]]s veče ievēlēja Aleksandru Jaroslavoviču par Novgorodas kņazu, kura galvenais uzdevums bija vadīt novgorodiešu karaspēku. Savukārt viņa tēvs 1238. gada kļuva par [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] un [[Zelta Orda]]s vietvaldi mongoļiem pakļautajās krievu zemēs. [[1240]]. gada vasarā pie [[Ņevas kauja|kaujā pie Ņevas upes]] novgorodieši kņaza Aleksandra vadībā sakāva [[zviedri|zviedru]] sirotājus, tādēļ viņu vēlāk sāka dēvēt par Ņevas Aleksandru (Ņevski). Kad Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa no Bukshēvdenas]] vadītais vācu bruņinieku un igauņu karaspēks 1240. gada rudenī [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|ieņēma Izborsku un Pleskavu]], kņazs Aleksandrs [[1242]]. gadā [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] sakāva [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] karaspēku. Romas pāvests [[Inocents IV]] atkārtoti vērsās pie kņaza Aleksandra ar piedāvājumu pievienoties Romas katoļu baznīcai un kopīgi uzsākt cīņu pret [[mongoļi]]em, par ko liecina divas saglabājušās pāvesta bullas.<ref>[http://www.bibliotekar.ru/rusNevskiy/4.htm Горский А. А. Два "неудобных" факта из биографии Александра Невского]</ref> Pirmajā vēstulē, kas datēta ar 1248. gada 22. janvāri, pāvests piedāvāja Aleksandram sekot sava tēva Jaroslava piemēram un pāriet katoļu ticībā, kā arī caur Livonijas ordeņa brāļiem dod ziņu pāvestam par mongoļu uzbrukuma draudiem Novgorodai, lai kopīgi varētu "tatāriem vīrišķīgu pretestību izrādīt". Atbildes vēstules teksts nav zināms, bet savā otrajā vēstulē "Naugardijas karalim Aleksandram" (''Alexandro, illustri regi Nougardiae''), kas datēta ar 1248. gada 15. septembri, pāvests rakstīja: "Tu ar degsmi lūdzi, lai Tevi caur patiesu padevību piepulcina vienotās baznīcas galvai un piedāvā Pleskavas pilsētā uzcelt latīņu katedrāli" (''in Pleskowe civitate tua Latinorum Ecclesiam erigere cathedralem''). Par savu pārstāvi pāvests šajās sarunās nozīmēja savu legātu Prūsijas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu Zauerbēru]], kas gan nenotika sakarā ar viņa konfliktu ar Vācu ordeni. Tādēļ 1251. gadā Novgorodā ieradās divi citi katoļu baznīcas legāti ar pāvesta bullu, tomēr Aleksandrs pārdomāja un atteicās pāriet katoļu ticībā un, iespējams, saņemt Novgorodas (Krievzemes) karaļa kroni no Romas pāvesta. Par Krievzemes karali 1253. gadā kronēja [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazu]] Danielu Romanoviču. [[Attēls:Oleksandr Nevskyi.jpg|thumb|220px|Aleksandrs Ņevskis pie [[Batuhans|Batuhana]] Sarajā 1263. gadā (19. gadsimta glezna).]] Tā vietā Aleksandrs piekrita kļūt par Vladimiras-[[Suzdaļa]]s lielkņazu un mongoļu hanu vietvaldi visā Krievzemē pēc tam, kad mongoļi 1252. gadā atcēla iepriekšējo vietvaldi Vladimiras lielkņazu Andreju no amata. Par Novgorodas kņazu palika Aleksandra vecākais dēls Vasilijs Aleksandrovičs, kuru 1255. gadā Novgorodas veče padzina, bet tēvs atjaunoja amatā. 1259. gadā Aleksandrs ar tatāru iebrukumu draudēdams, piespieda Novgorodu samaksāt mongoļiem meslus. 1260. gadā par Novgododas kņazu viņš iecēla savu otro dēlu Dmitriju, kas 1262. gadā devās [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)|karagājienā uz Tērbatu]]. Pēc tam, kad 1262. gadā viņam pakļautajās pilsētās tika nogalināti tatāru meslu vācēji, Aleksandrs lejup pa Volgu devās uz [[Zelta Orda]]s galvaspilsētu [[Saraja|Saraju]] uz sarunām ar [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|mongoļu hanu]]. Sarunu laikā viņš saslima un atceļā nomira 1263. gada 21. novembrī. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas [[Vladimira]]s Kristus dzimšanas klosterī, bet 1724. gadā [[Pēteris I]] tās lika pārvest uz [[Pēterburga|Pēterburgu]]. Vēsturnieku vērtējums Aleksandram Ņevskim nav viennozīmīgs. No vienas puses, viņš, uzturot draudzīgas attiecības ar Ordas valdniekiem, iespējams, paglābis Krievzemi no totāla mongoļu-tatāru iebrukuma; no otras puses, viņš parādīja sevi, kā cītīgs Ordas nodevu vācējs, kas nežēlīgi sodīja nodokļu nemaksātājus — savus tautiešus. Arī viņa karavadoņa talanti ir tikuši apšaubīti: par Ņevas kauju nav īstas pārliecības, vai tā vispār bijusi, ja bijusi, tad, iespējams, tikai sīka sadursme (skandināvu avotos nav ziņu par šādu kauju). Vienīgā norāde uz to ir "Magnuša rokrakstā".<ref>[http://lib.pushkinskijdom.ru/Default.aspx?tabid=4975 Рукописание Магнушa]</ref> [[Ledus kauja]] uz Peipusa ezera ledus 1242. gadā tāpat izsauc daudz jautājumu, joprojām nav zināma precīza vieta, kur kauja notikusi. Ir skaidrs, ka Ledus kauja notikusi, par to liecina ne tikai hronikas, bet arī fakts, ka 1242. gada vasarā Livonijas ordenis noslēdza ar Novgorodu mieru, atsakoties no visiem iekarojumiem, atbrīvojot novgorodiešu ķīlniekus un sākot gūstekņu apmaiņu. Tomēr kur šī kauja ritēja, joprojām nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.2v.lv/index.php/vsture/110--pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta?Itemid=61&option=com_content&id=110:-pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta&view=article&layout=default&month=1&year=2009 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110516070920/http://www.2v.lv/index.php/vsture/110--pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta?Itemid=61&option=com_content&id=110:-pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta&view=article&layout=default&month=1&year=2009# |archivedate={{dat|2011|05|16||bez}} }}</ref> == Kanonizācija == Drīz pēc Maskavas lielkņaza [[Ivans IV|Ivana IV]] pasludināšanas par "Visas Krievijas caru" metropolīts Makarijs pasludināja Ņevas Aleksandru par svēto (kanonizēja), kas atbilda tālaika [[Maskavija]]s pretenzijām kļūt par dominējošo lielvaru. Tā kā nav saglabājies precīzs Aleksandra Ņevska dzīves laikā veidots attēls, tad visi viņa portreti ir radīti kanonizācijas 16. gadsimtā. Aleksandra Ņevska vārdā ir nosauktas Krievijas pilsētu ielas un laukumi. Viņš ir Sanktpēterburgas un Petrozavodskas debesu aizbildnis. Par godu kņazam Aleksandram 1825. gadā nosaukta [[Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]], kā arī vairākas citas baznīcas citās pilsētās. <gallery> Attēls:Alexander Newski.jpg|Sv. Aleksandra Ņevska [[ikona]] (16. gs. atveidojums saskaņā ar ikonogrāfijas tradīcijām) Alexander Nevskiy receiving papal legates by Siemiradzki (sketch, Russian museum).jpg|Kņazs Aleksandrs pieņem pāvesta legātus (1876. gada glezna) Attēls:1000 Aldr Nevsky.jpg|Kņaza Aleksandra Ņevska (vidū) skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Novgorodas kņazi]] * [[Kijevas lielkņazi]] * [[Novgoroda]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.a-nevskiy.narod.ru/nevskiy.html Publikāciju apkopojums par Aleksandru Ņevski (krieviski)] * [http://ec-dejavu.ru/n/A_Nevsky.html Kritisks skats uz Aleksandra Ņevska mitoloģizēšanu (krieviski)] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Rūrika dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Novgorodas kņazs]] | periods = 1236-1240, 1241-1252, 1257-1259 | pēc = [[Dmitrijs Aleksandrovičs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Perejaslavļas-Zaļeskas kņazs]] | periods = 1246-1263 | pēc = [[Dmitrijs Aleksandrovičs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Kijevas lielkņazs]] | periods = 1249-1263 | pēc = [[Jaroslavs Jaroslavičs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Jaroslavičs]] | virsraksts = [[Vladimiras lielkņazs]] | periods = 1252-1263 | pēc = [[Jaroslavs Jaroslavičs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņevskis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1220. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1263. gadā mirušie]] [[Kategorija:Novgorodas kņazi]] [[Kategorija:Krievzemes kņazi]] [[Kategorija:Rurika dinastija]] [[Kategorija:Krievijas karavadoņi]] [[Kategorija:Pareizticīgo svētie]] [[Kategorija:Jaroslavļas apgabalā dzimušie]] fck2t26606dcntul4lk5c8m5r60qa5y 0 30978 3669351 3599404 2022-08-11T22:35:43Z Maozo 103821 Saišu pievienošana, neliels teksta labojums, atsauces pievienošana. wikitext text/x-wiki {{Vikisaites+}} {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val-ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo - ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste|Krievijas caristes]] [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] - īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682-1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava|Maskavas]], [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira|Vladimiras]], [[Novgoroda|Novgorodas]] patvaldnieks, [[Kazaņa|Kazaņas]] cars, [[Astrahaņa|Astrahaņas]] cars, [[Sibīrija|Sibīrijas]] cars, [[Pleskava|Pleskavas]] valdnieks un [[Smoļenska|Smoļenskas]], [[Tvera|Tveras]], [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma|Permas]], [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija|Bulgārijas]] u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa|Rjazaņas]], [[Polocka|Polockas]], [[Rostova|Rostovas]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļas]], [[Belozerska|Belozerskas]], [[Udora|Udoras]], [[Obdorska|Obdorskas]], [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija|Gruzijas]] caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721-1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija|Livonijas]] kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības [https://vesture.eu/Lielkrievija Lielkrievijas], Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, '''[[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], Livonijas, [[Karēlija|Karēlijas]]''', Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni - viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem - Fjodora, Ivana un Sofijas, - kuri guva savam laikam iespējami labāko izglītību. Viņu skoloja ''djaks'' Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), nebūt ne spoža prāta cilvēks, bet gan galma āksts un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar lasīt un rakstīt prasmi, "Evaņģēlija" un "Psalmu" lasīšanu. Rezultātā nākamais Krievijas imperators bija pusanalfabēts (aritmētikas pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] pārstāvju [[Saeima|saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta|Miloslavsku dzimtas]] palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[Propaganda|propagandas]] [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[Māte|mātei]] [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[Nāve|nāves]]. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru - tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības - Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe|Jauzas upes]] [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] - jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām - Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje|Novodjevičjes]] [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde|Valsts pārvaldes]] augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, ģenerāladmirālis F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija - [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina|Holšteinas]] [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[Pilsēta|pilsētas]] [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā kalpone [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs - Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629.-1676.), māte - Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651.-1694.). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) - precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. - miris [[Petropavlovska|Petropavlovskas]] cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') - precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. - Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|right|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces - tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref>, saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] - vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[Glezna|gleznas]] un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[Zobi|zobiem]] plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[Holandieši|holandiešiem]] bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas reformas, kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā (pirmais regulārais ārzemju algotņu karaspēks tika izveidots Vasilija III laikā; Boriss Godunovs sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz Rietumeiropu studēt; Viltusdmitrijs I mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga Krievijā pirmo universitāti; Alekseja laikā sāka būvēt okeāna kuģus pēc Rietumeiropas parauga; dienesta pakāpes armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī rūpniecības un kalnrūpniecības attīstība sākās cara Alekseja laikā; Fjodors atcēla vietvaldību, visiem galma ļaudīm, militārpersonām un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” drānās, galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas; Sofijas reģentēšanas laikā Simeons Polockis un tā asistents Silvestrs Medvedjevs izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas projektu, kurā mācīties varētu visu kārtu un vecumu ļaudis). Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti,visu reglamentējot. Piemēram, piedraudot ar katorgu tika noteikts, ka audumu jāauž noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā Arhangeļskas apvidus tekstilrūpniecība, kas balstījās uz mājsaimniecībām — zemnieki vienkārši nevarēja savās mājelēs tik platas stelles ievietot), aizliedza ar sirpjiem pļaut labību, reglamentēja vietējiem klimatiskajiem apstākļiem nepiemērotas būvniecības metodes utt. Saimniecības izputēja, ekonomiskā dzīve tika paralizēta, bet cars vai katru dienu izdeva jaunus ukazus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' (ministrijas). S.Solovjovs raksta: “Valsts jaunās mašinērijas zobrati tā vietā lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. … Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu. Kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”. Kolēģijas bija pakļautas Senātam, taču triju svarīgāko - kara, jūras un ārlietu, - vadītāji bija gan Senāta, gan “ministru konsilija” locekļi un tāpēc kontaktēja ar caru apejot Senātu. Kā secināja P.Miļukovs: “starp centrālās varas trim instancēm - ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, - nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”. Vispārējo haosu un kukuļņemšanu pastiprināja valsts ierēdņu algu izmaksas pastāvīga aizkavēšana (1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par… 1717. gadu). === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās rokas ietetovēja krustu, ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara admirāļiem, brits Paddons rakstīja, ka “flote, sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkura citas valsts flote”. … 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no bada…”. Pilsētniekiem bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. Tirgotājus pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar proviantu (bez maksas), gādāt zirgus, labot ceļus un tiltus, izvietot savās mājās un dzīvokļos militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: “Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”. Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. Kostromā pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus maģistrāta locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. Kolomnā cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita birģermeistaru līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes dragūnu virsnieks lika [[pēriens|nopērt]]. Pleskavā piedzērušies kareivji nošāva pilsētas rātes locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, bez stratēģiskas nepieciešamības no neizžāvēta koka uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija nekādas reālas vajadzības — nebija jau kur kuģot. Tā flote pēc skaļas uzbūvēšanas bez reāla kaujas uzdevumu izpildes klusu sapuva piestātnēs. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt Pēteris III. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā. Līdz Pēterim zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “lieta” ko var pirkt un pārdot, bet tikai cilvēks ar ierobežotām tiesībām, atkarīgais. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki! Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Nu viņu varēja pirkt un pārdot ar zemi un bez zemes, kopā ar ģimeni vai šķirot no tās, paspēlēt kārtīs, mainīt pret kādu mājdzīvnieku, aizdzīt uz Sibīriju, sapūdēt raktuvēs vai manufaktūrā. Pēteris pirmais uz 150 gadiem ieviesa neslēptu verdzību. Bez tam, pirmās “revīzijas”, jeb tautas skaitīšanas laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā” — arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo pasu sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegta “papīra”, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera ''Lielgabalu palāta'', kurai bija monopols ieroču ražošanā, protams nebija privāts uzņēmums. Taču pilnīgi visi tajā strādājošie, sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar apkopējiem bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu un, līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs manufaktūras pārgāja uz vergu darbu: darbiniekus ar varu sadzina tur strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava ģildes zīme, ko nēsāja uz krūtīm. Tā laika dokumentos pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada dekrēts postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt ciemus ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un raktuvēs. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. ''Berg-un-manufaktūru Kolēģija'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielāko tiesu neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja “no valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu”. 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz bezsamaņai, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem derīgajiem izrakteņiem. Tā kā vergu darba nekvalitatīvais rezultāts nevarēja konkurēt ar importa precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko tēvzemes ražošanas balstīšanas variantu: palielināja ievedmuitu. Dažām precēm muitas nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida GULAGu: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla purvos jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu, masveidā mirstot būvlaukumos. Šajā pat laikā, kamēr tika celta Pēterburga, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt mūra ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot Ladogas kanālu. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no Volgas uz Donu, taču beigu beigās Azovu nācās atdot turkiem un kanāls tika pamests nepabeigts. Tāds pat liktenis sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no Volhovas uz Ņevas augšteci — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, nez kur pazuda vairāk nekā 2 000 000 rubļu, bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz XX gs. Krievija apgādāja visu Eirāziju ar labu katūnu. Trauku ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, visā pasaulē zināmā Krievijas porcelāna rūpniecība. Taču tās nozares, kurās vai nu ieviesa valsts monopolu, vaui kuras modri uzraudzīja progresīvais monarhs — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., - nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts militarizācija. 1701. gadā armija un flote aprija 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā - 78%, bet 1724. gadā (kad nekāda kara nebija) — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā tiešie un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā inflāciju un valsts diktētās cenas. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams represīvais aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām tad arī vajadzēja nodokļus iekasēt. … Konkrētajā apvidū izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni policejisko funkciju: ķēra zagļus un laupītājus, izbēgušos zemniekus, kontrabandistus, uzraudzīja civilpārvaldes ierēdņus utt. … Militārpersonas civilajai pārvaldei un tiesām nepakļāvās, bet bieži pārņēma tiesas un policijas funkcijas.… Kazaņas guberņā pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju - ļaudis neizturēja un bēga. === Jurisprudences reformas === Pēteris Ilikvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu sistēmu un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara ukazi (rīkojumi), ieviešot “troikas” un ārpustiesas tribunālus. Pēteris izveidoja īpašas izmeklēšanas komisijas. Katru veidoja gvardes virsnieki — majors, kapteinis un poručiks, - kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un taisnīguma”. Turklāt jāpiebilst, ka šie neizglītotie gvardes virsnieki absolūti neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās denunciācijas sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt nodevībā jebkuru. Pēdīgais kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru cilvēku. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. No vienas puses, tiesneši, gluži kā pārējie ierēdņi bija līdz galējībai iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo ukazu straumes dezorientēti. M.Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas provincē, raksta: “Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? ... Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt." Justīcijas kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens pat negrasās maksāt par procesuāliem pārkāpumiem tiem piespriestās soda naudas. Un, atbilstoši laika garam, lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (dēvētu par ''fiskaliem'') departaments no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no amata un pakāpes”. Ziņošana kļuva par profesiju. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi no soda naudas, bet ja izrādījās melīgs, tad fiskalu “nevainot ne par ko”. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera kriminālkodekss paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties pat par ikdienišķiem sīkumiem. Piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu [[kalps|kalpu]], jo tas pietiekami ātri nebija noņēmis cara priekšā cepuri. === Izglītības reformas === Tika izdots ukazs par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. Skolās rekrutēja ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties jauniešus sūtīt studēt attiecīgās nozares, varam lasīt V.Golovina atmiņās: 1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.” Golovina biedrs kņazs Mihailo Goļicins nevarēja kļūt par jūrnieku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta jūras slimība, taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, Spānijā bija šāda: pusaudži, nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja lekcijas un klausījās pasniedzēja dzimtajā valodā stāstīto. Tas pats notika citās valstīs. Par to, ka pirms sūtīt, vajadzētu iemācīties kaut mazliet saprasties tās zemes valodā, kurp dodas, neviens pat neiedomājās. Ja kaut viens no simta kaut ko pats apguva — jau labi. Tai pašā laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez līdzekļiem, tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Pašā Krievijā notika tas pats. Slavenās ''Navigācijas skolas'' audzēkņi 1711. gadā visi aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka audzēkņi piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši kaftanus, lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, ubagojot pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko tās daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no jūrskolas draudēja nāvessods, bet vecākiem, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli vēl pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu deficīts. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kas kancelejās strādā. Anekdotisks (taču ikdienišķs) piemērs ir kā Kalugas kamerirs (provinces finanšu pārvaldes vadītājs) nolaupīja no vojevodas kancelejas rēķinvedi un rakstvedi. Vojevoda asarām acīs lūdzies, lai kaut vai rakstvedi atdod, taču kamerirs viņu rupji lamājoties sūtījis pie velna un draudējis “ar špagu caurdurt”. Tad vojevoda, palicis bez kancelejas darbiniekiem, sūtīja “militāru spēku” atgūt nolaupītos. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par ticības jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās svētajā vakarēdienā pēc anglikāņu rituāla, Vācijā uzstājās ar Luteru slavējošu runu, bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās vardarbīgajā carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās patriarhu Adrianu par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par veselību un dzīvību, visu vainu novēla uz arhimandrītu un četriem priesteriem — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā ''Preobraženskas prikazā'' (politiskās policijas centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem(!), lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem baznīcas likumiem laulāt ākstu ar atraitni, pundurīšus. Publiskā zaimošana, “iesvētot Bakha templi Leforta pilī”, kur tautu kristīja parodiskā rituālā ar krustveidā sastiprinātām pīpēm, šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru ukazu garīdzniekiem, piedaudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju! 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, rekrutējot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta milzumu sīko garīdznieku, mūku, kalpotāju un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot amatnieku darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt cellēs rakstāmpiederumus un papīrus un ko rakstīt (mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas skolotājus, un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”). Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un apzīmogotas atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta Svētā sinode — laicīgi ierēdnieciska, birokrātiska struktūra. Kura nu kūrēja visu baznīcas dzīvi. To vadīja laicīgais ierēdnis, oberprokurors — “valdnieka acs”, - kurš visai drīz pārvērtās par īstu diktatoru, kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, inkvizitorus, kurus vadīja tikai viņam pakļauts protoinkvizitors. Kā augstāko mācību iestāde savulaik Sofijas iecerētā ''Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija'' ar Pētera I gādību pārtapa par garīgās cenzūras centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežas nākošajām “citām domām”, gan Nikona baznīcas reformu neatzīstošajiem vecticībniekiem. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības svešvalodu mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt latīņu, grieķu vai poļu valodas privātskolotāju, draudēja mantas konfiskācija. Tikai akadēmijas absolventiem tika ļauts turēt mājās grāmatas svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza atļaujas iebraukt Krievijā. Bez tam akadēmijas uzraudzībā atradās visi pareizticībā pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja izsūtījums, bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “burvestību, zintniecības, zīlēšanas un baznīcai netīkamas grāmatas”, kuri kur liecinieku klātbūtnē kritiski izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri no pareizticības pārgāja citā ticībā, kuri nicīgi izteicās par svēto relikvijām, ikonām, svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, brīvdomātājus, visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), un tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu metāla birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt dzeltenu uzšuvi. 1935. gadā Parīzē franču valodā, Miļukova redakcijā izdotajā “Krievijas vēsturē” nodaļa, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas - izpaudās kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar katoliskajām zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar protestantu zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudzmaz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu krustmeitu laulību ar Eiropas augstmaņiem. Valsts bija nonākusi starptautiskā izolācijā. == Karagājieni == * 1695. gadā pirmais Azovas karagājiens - neorganizētības un sliktās apgādes dēļ armijas paliekas bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā otrais Azovas karagājiens - 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam Azova]], aplenca to - 19. jūlijā forts kapitulēja. * 1700.-1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievija iekaroja Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu no Austrumkarēlijas. * [[Krievu-turku karš (1710—1711)|1710.-1713. karš]] ar Osmaņu impēriju. 1711. gada jūnijā paša cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar Moldāviju. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, tā vietā lai bēgtu, Prutas krastā ņēma un ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie lielvezīra šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Krievijai par laimi turki negrasījās kā diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets pašā parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām (tai skaitā no Azovas). Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu kā uzvarētājs. * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina Omskas, Ustj-Kamenogorskas, Semipalatinskas fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot Hivas hanisti Vidusāzijā - Bekoviča-Čerkasskova komandēto ekspedīcijas korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar Persiju - Krievija iekaro Astrahaņu, Azerbaidžānas piekrasti (Baku, Reštu, Astrabadu). == Skatīt arī == * [[Anna Monsa]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I - Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces: == <references /> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] ntr9rwxto0yuxe2vrf5vlos8rtlp96m 3669353 3669351 2022-08-11T23:37:32Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira]]s, [[Novgoroda]]s patvaldnieks, [[Kazaņa]]s cars, [[Astrahaņa]]s cars, [[Sibīrija]]s cars, [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma]]s, [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostova]]s, [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Obdorska]]s, [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem — Fjodora, Ivana un Sofijas, — kuri guva savam laikam iespējami labāko izglītību. Viņu skoloja ''djaks'' Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), nebūt ne spoža prāta cilvēks, bet gan galma āksts un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar lasīt un rakstīt prasmi, "Evaņģēlija" un "Psalmu" lasīšanu. Rezultātā nākamais Krievijas imperators bija pusanalfabēts (aritmētikas pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] pārstāvju [[Saeima|saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, ģenerāladmirālis F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā kalpone [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavlovska]]s cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == {{wikisaites+}} Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas reformas, kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā (pirmais regulārais ārzemju algotņu karaspēks tika izveidots Vasilija III laikā; Boriss Godunovs sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz Rietumeiropu studēt; Viltusdmitrijs I mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga Krievijā pirmo universitāti; Alekseja laikā sāka būvēt okeāna kuģus pēc Rietumeiropas parauga; dienesta pakāpes armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī rūpniecības un kalnrūpniecības attīstība sākās cara Alekseja laikā; Fjodors atcēla vietvaldību, visiem galma ļaudīm, militārpersonām un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” drānās, galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas; Sofijas reģentēšanas laikā Simeons Polockis un tā asistents Silvestrs Medvedjevs izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas projektu, kurā mācīties varētu visu kārtu un vecumu ļaudis). Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti,visu reglamentējot. Piemēram, piedraudot ar katorgu tika noteikts, ka audumu jāauž noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā Arhangeļskas apvidus tekstilrūpniecība, kas balstījās uz mājsaimniecībām — zemnieki vienkārši nevarēja savās mājelēs tik platas stelles ievietot), aizliedza ar sirpjiem pļaut labību, reglamentēja vietējiem klimatiskajiem apstākļiem nepiemērotas būvniecības metodes utt. Saimniecības izputēja, ekonomiskā dzīve tika paralizēta, bet cars vai katru dienu izdeva jaunus ukazus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' (ministrijas). S.Solovjovs raksta: “Valsts jaunās mašinērijas zobrati tā vietā lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. … Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu. Kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”. Kolēģijas bija pakļautas Senātam, taču triju svarīgāko — kara, jūras un ārlietu, — vadītāji bija gan Senāta, gan “ministru konsilija” locekļi un tāpēc kontaktēja ar caru apejot Senātu. Kā secināja P.Miļukovs: “starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”. Vispārējo haosu un kukuļņemšanu pastiprināja valsts ierēdņu algu izmaksas pastāvīga aizkavēšana (1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par… 1717. gadu). === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās rokas ietetovēja krustu, ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara admirāļiem, brits Paddons rakstīja, ka “flote, sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkura citas valsts flote”. … 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no bada…”. Pilsētniekiem bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. Tirgotājus pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar proviantu (bez maksas), gādāt zirgus, labot ceļus un tiltus, izvietot savās mājās un dzīvokļos militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: “Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”. Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. Kostromā pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus maģistrāta locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. Kolomnā cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita birģermeistaru līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes dragūnu virsnieks lika [[pēriens|nopērt]]. Pleskavā piedzērušies kareivji nošāva pilsētas rātes locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, bez stratēģiskas nepieciešamības no neizžāvēta koka uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija nekādas reālas vajadzības — nebija jau kur kuģot. Tā flote pēc skaļas uzbūvēšanas bez reāla kaujas uzdevumu izpildes klusu sapuva piestātnēs. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt Pēteris III. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā. Līdz Pēterim zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “lieta” ko var pirkt un pārdot, bet tikai cilvēks ar ierobežotām tiesībām, atkarīgais. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki! Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Nu viņu varēja pirkt un pārdot ar zemi un bez zemes, kopā ar ģimeni vai šķirot no tās, paspēlēt kārtīs, mainīt pret kādu mājdzīvnieku, aizdzīt uz Sibīriju, sapūdēt raktuvēs vai manufaktūrā. Pēteris pirmais uz 150 gadiem ieviesa neslēptu verdzību. Bez tam, pirmās “revīzijas”, jeb tautas skaitīšanas laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā” — arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo pasu sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegta “papīra”, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera ''Lielgabalu palāta'', kurai bija monopols ieroču ražošanā, protams nebija privāts uzņēmums. Taču pilnīgi visi tajā strādājošie, sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar apkopējiem bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu un, līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs manufaktūras pārgāja uz vergu darbu: darbiniekus ar varu sadzina tur strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava ģildes zīme, ko nēsāja uz krūtīm. Tā laika dokumentos pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada dekrēts postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt ciemus ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un raktuvēs. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. ''Berg-un-manufaktūru Kolēģija'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielāko tiesu neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja “no valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu”. 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz bezsamaņai, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem derīgajiem izrakteņiem. Tā kā vergu darba nekvalitatīvais rezultāts nevarēja konkurēt ar importa precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko tēvzemes ražošanas balstīšanas variantu: palielināja ievedmuitu. Dažām precēm muitas nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida GULAGu: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla purvos jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu, masveidā mirstot būvlaukumos. Šajā pat laikā, kamēr tika celta Pēterburga, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt mūra ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot Ladogas kanālu. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no Volgas uz Donu, taču beigu beigās Azovu nācās atdot turkiem un kanāls tika pamests nepabeigts. Tāds pat liktenis sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no Volhovas uz Ņevas augšteci — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, nez kur pazuda vairāk nekā 2 000 000 rubļu, bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz XX gs. Krievija apgādāja visu Eirāziju ar labu katūnu. Trauku ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, visā pasaulē zināmā Krievijas porcelāna rūpniecība. Taču tās nozares, kurās vai nu ieviesa valsts monopolu, vaui kuras modri uzraudzīja progresīvais monarhs — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., — nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts militarizācija. 1701. gadā armija un flote aprija 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā (kad nekāda kara nebija) — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā tiešie un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā inflāciju un valsts diktētās cenas. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams represīvais aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām tad arī vajadzēja nodokļus iekasēt. … Konkrētajā apvidū izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni policejisko funkciju: ķēra zagļus un laupītājus, izbēgušos zemniekus, kontrabandistus, uzraudzīja civilpārvaldes ierēdņus utt. … Militārpersonas civilajai pārvaldei un tiesām nepakļāvās, bet bieži pārņēma tiesas un policijas funkcijas.… Kazaņas guberņā pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju — ļaudis neizturēja un bēga. === Jurisprudences reformas === Pēteris Ilikvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu sistēmu un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara ukazi (rīkojumi), ieviešot “troikas” un ārpustiesas tribunālus. Pēteris izveidoja īpašas izmeklēšanas komisijas. Katru veidoja gvardes virsnieki — majors, kapteinis un poručiks, — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un taisnīguma”. Turklāt jāpiebilst, ka šie neizglītotie gvardes virsnieki absolūti neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās denunciācijas sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt nodevībā jebkuru. Pēdīgais kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru cilvēku. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. No vienas puses, tiesneši, gluži kā pārējie ierēdņi bija līdz galējībai iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo ukazu straumes dezorientēti. M.Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas provincē, raksta: “Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? ... Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt." Justīcijas kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens pat negrasās maksāt par procesuāliem pārkāpumiem tiem piespriestās soda naudas. Un, atbilstoši laika garam, lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (dēvētu par ''fiskaliem'') departaments no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no amata un pakāpes”. Ziņošana kļuva par profesiju. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi no soda naudas, bet ja izrādījās melīgs, tad fiskalu “nevainot ne par ko”. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera kriminālkodekss paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties pat par ikdienišķiem sīkumiem. Piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu [[kalps|kalpu]], jo tas pietiekami ātri nebija noņēmis cara priekšā cepuri. === Izglītības reformas === Tika izdots ukazs par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. Skolās rekrutēja ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties jauniešus sūtīt studēt attiecīgās nozares, varam lasīt V.Golovina atmiņās: 1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.” Golovina biedrs kņazs Mihailo Goļicins nevarēja kļūt par jūrnieku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta jūras slimība, taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, Spānijā bija šāda: pusaudži, nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja lekcijas un klausījās pasniedzēja dzimtajā valodā stāstīto. Tas pats notika citās valstīs. Par to, ka pirms sūtīt, vajadzētu iemācīties kaut mazliet saprasties tās zemes valodā, kurp dodas, neviens pat neiedomājās. Ja kaut viens no simta kaut ko pats apguva — jau labi. Tai pašā laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez līdzekļiem, tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Pašā Krievijā notika tas pats. Slavenās ''Navigācijas skolas'' audzēkņi 1711. gadā visi aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka audzēkņi piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši kaftanus, lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, ubagojot pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko tās daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no jūrskolas draudēja nāvessods, bet vecākiem, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli vēl pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu deficīts. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kas kancelejās strādā. Anekdotisks (taču ikdienišķs) piemērs ir kā Kalugas kamerirs (provinces finanšu pārvaldes vadītājs) nolaupīja no vojevodas kancelejas rēķinvedi un rakstvedi. Vojevoda asarām acīs lūdzies, lai kaut vai rakstvedi atdod, taču kamerirs viņu rupji lamājoties sūtījis pie velna un draudējis “ar špagu caurdurt”. Tad vojevoda, palicis bez kancelejas darbiniekiem, sūtīja “militāru spēku” atgūt nolaupītos. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par ticības jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās svētajā vakarēdienā pēc anglikāņu rituāla, Vācijā uzstājās ar Luteru slavējošu runu, bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās vardarbīgajā carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās patriarhu Adrianu par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par veselību un dzīvību, visu vainu novēla uz arhimandrītu un četriem priesteriem — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā ''Preobraženskas prikazā'' (politiskās policijas centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem(!), lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem baznīcas likumiem laulāt ākstu ar atraitni, pundurīšus. Publiskā zaimošana, “iesvētot Bakha templi Leforta pilī”, kur tautu kristīja parodiskā rituālā ar krustveidā sastiprinātām pīpēm, šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru ukazu garīdzniekiem, piedaudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju! 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, rekrutējot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta milzumu sīko garīdznieku, mūku, kalpotāju un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot amatnieku darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt cellēs rakstāmpiederumus un papīrus un ko rakstīt (mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas skolotājus, un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”). Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un apzīmogotas atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta Svētā sinode — laicīgi ierēdnieciska, birokrātiska struktūra. Kura nu kūrēja visu baznīcas dzīvi. To vadīja laicīgais ierēdnis, oberprokurors — “valdnieka acs”, — kurš visai drīz pārvērtās par īstu diktatoru, kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, inkvizitorus, kurus vadīja tikai viņam pakļauts protoinkvizitors. Kā augstāko mācību iestāde savulaik Sofijas iecerētā ''Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija'' ar Pētera I gādību pārtapa par garīgās cenzūras centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežas nākošajām “citām domām”, gan Nikona baznīcas reformu neatzīstošajiem vecticībniekiem. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības svešvalodu mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt latīņu, grieķu vai poļu valodas privātskolotāju, draudēja mantas konfiskācija. Tikai akadēmijas absolventiem tika ļauts turēt mājās grāmatas svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza atļaujas iebraukt Krievijā. Bez tam akadēmijas uzraudzībā atradās visi pareizticībā pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja izsūtījums, bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “burvestību, zintniecības, zīlēšanas un baznīcai netīkamas grāmatas”, kuri kur liecinieku klātbūtnē kritiski izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri no pareizticības pārgāja citā ticībā, kuri nicīgi izteicās par svēto relikvijām, ikonām, svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, brīvdomātājus, visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), un tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu metāla birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt dzeltenu uzšuvi. 1935. gadā Parīzē franču valodā, Miļukova redakcijā izdotajā “Krievijas vēsturē” nodaļa, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas — izpaudās kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar katoliskajām zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar protestantu zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudzmaz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu krustmeitu laulību ar Eiropas augstmaņiem. Valsts bija nonākusi starptautiskā izolācijā. == Karagājieni == * 1695. gadā pirmais Azovas karagājiens — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ armijas paliekas bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā otrais Azovas karagājiens — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam Azova]], aplenca to — 19. jūlijā forts kapitulēja. * 1700.-1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievija iekaroja Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu no Austrumkarēlijas. * [[Krievu-turku karš (1710—1711)|1710.-1713. karš]] ar Osmaņu impēriju. 1711. gada jūnijā paša cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar Moldāviju. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, tā vietā lai bēgtu, Prutas krastā ņēma un ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie lielvezīra šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Krievijai par laimi turki negrasījās kā diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets pašā parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām (tai skaitā no Azovas). Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu kā uzvarētājs. * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina Omskas, Ustj-Kamenogorskas, Semipalatinskas fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot Hivas hanisti Vidusāzijā — Bekoviča-Čerkasskova komandēto ekspedīcijas korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar Persiju — Krievija iekaro Astrahaņu, Azerbaidžānas piekrasti (Baku, Reštu, Astrabadu). == Skatīt arī == * [[Anna Monsa]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 8ck7ae7aglehgj6pb24a4deodhz7e7c 3669354 3669353 2022-08-11T23:38:28Z Egilus 27634 /* Iekšpolitika */ wikitext text/x-wiki {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira]]s, [[Novgoroda]]s patvaldnieks, [[Kazaņa]]s cars, [[Astrahaņa]]s cars, [[Sibīrija]]s cars, [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma]]s, [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostova]]s, [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Obdorska]]s, [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem — Fjodora, Ivana un Sofijas, — kuri guva savam laikam iespējami labāko izglītību. Viņu skoloja ''djaks'' Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), nebūt ne spoža prāta cilvēks, bet gan galma āksts un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar lasīt un rakstīt prasmi, "Evaņģēlija" un "Psalmu" lasīšanu. Rezultātā nākamais Krievijas imperators bija pusanalfabēts (aritmētikas pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] pārstāvju [[Saeima|saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, ģenerāladmirālis F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā kalpone [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavlovska]]s cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == {{vikisaites+}} Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas reformas, kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā (pirmais regulārais ārzemju algotņu karaspēks tika izveidots Vasilija III laikā; Boriss Godunovs sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz Rietumeiropu studēt; Viltusdmitrijs I mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga Krievijā pirmo universitāti; Alekseja laikā sāka būvēt okeāna kuģus pēc Rietumeiropas parauga; dienesta pakāpes armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī rūpniecības un kalnrūpniecības attīstība sākās cara Alekseja laikā; Fjodors atcēla vietvaldību, visiem galma ļaudīm, militārpersonām un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” drānās, galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas; Sofijas reģentēšanas laikā Simeons Polockis un tā asistents Silvestrs Medvedjevs izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas projektu, kurā mācīties varētu visu kārtu un vecumu ļaudis). Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti,visu reglamentējot. Piemēram, piedraudot ar katorgu tika noteikts, ka audumu jāauž noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā Arhangeļskas apvidus tekstilrūpniecība, kas balstījās uz mājsaimniecībām — zemnieki vienkārši nevarēja savās mājelēs tik platas stelles ievietot), aizliedza ar sirpjiem pļaut labību, reglamentēja vietējiem klimatiskajiem apstākļiem nepiemērotas būvniecības metodes utt. Saimniecības izputēja, ekonomiskā dzīve tika paralizēta, bet cars vai katru dienu izdeva jaunus ukazus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' (ministrijas). S.Solovjovs raksta: “Valsts jaunās mašinērijas zobrati tā vietā lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. … Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu. Kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”. Kolēģijas bija pakļautas Senātam, taču triju svarīgāko — kara, jūras un ārlietu, — vadītāji bija gan Senāta, gan “ministru konsilija” locekļi un tāpēc kontaktēja ar caru apejot Senātu. Kā secināja P.Miļukovs: “starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”. Vispārējo haosu un kukuļņemšanu pastiprināja valsts ierēdņu algu izmaksas pastāvīga aizkavēšana (1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par… 1717. gadu). === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās rokas ietetovēja krustu, ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara admirāļiem, brits Paddons rakstīja, ka “flote, sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkura citas valsts flote”. … 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no bada…”. Pilsētniekiem bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. Tirgotājus pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar proviantu (bez maksas), gādāt zirgus, labot ceļus un tiltus, izvietot savās mājās un dzīvokļos militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: “Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”. Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. Kostromā pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus maģistrāta locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. Kolomnā cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita birģermeistaru līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes dragūnu virsnieks lika [[pēriens|nopērt]]. Pleskavā piedzērušies kareivji nošāva pilsētas rātes locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, bez stratēģiskas nepieciešamības no neizžāvēta koka uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija nekādas reālas vajadzības — nebija jau kur kuģot. Tā flote pēc skaļas uzbūvēšanas bez reāla kaujas uzdevumu izpildes klusu sapuva piestātnēs. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt Pēteris III. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā. Līdz Pēterim zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “lieta” ko var pirkt un pārdot, bet tikai cilvēks ar ierobežotām tiesībām, atkarīgais. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki! Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Nu viņu varēja pirkt un pārdot ar zemi un bez zemes, kopā ar ģimeni vai šķirot no tās, paspēlēt kārtīs, mainīt pret kādu mājdzīvnieku, aizdzīt uz Sibīriju, sapūdēt raktuvēs vai manufaktūrā. Pēteris pirmais uz 150 gadiem ieviesa neslēptu verdzību. Bez tam, pirmās “revīzijas”, jeb tautas skaitīšanas laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā” — arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo pasu sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegta “papīra”, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera ''Lielgabalu palāta'', kurai bija monopols ieroču ražošanā, protams nebija privāts uzņēmums. Taču pilnīgi visi tajā strādājošie, sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar apkopējiem bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu un, līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs manufaktūras pārgāja uz vergu darbu: darbiniekus ar varu sadzina tur strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava ģildes zīme, ko nēsāja uz krūtīm. Tā laika dokumentos pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada dekrēts postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt ciemus ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un raktuvēs. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. ''Berg-un-manufaktūru Kolēģija'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielāko tiesu neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja “no valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu”. 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz bezsamaņai, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem derīgajiem izrakteņiem. Tā kā vergu darba nekvalitatīvais rezultāts nevarēja konkurēt ar importa precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko tēvzemes ražošanas balstīšanas variantu: palielināja ievedmuitu. Dažām precēm muitas nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida GULAGu: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla purvos jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu, masveidā mirstot būvlaukumos. Šajā pat laikā, kamēr tika celta Pēterburga, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt mūra ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot Ladogas kanālu. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no Volgas uz Donu, taču beigu beigās Azovu nācās atdot turkiem un kanāls tika pamests nepabeigts. Tāds pat liktenis sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no Volhovas uz Ņevas augšteci — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, nez kur pazuda vairāk nekā 2 000 000 rubļu, bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz XX gs. Krievija apgādāja visu Eirāziju ar labu katūnu. Trauku ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, visā pasaulē zināmā Krievijas porcelāna rūpniecība. Taču tās nozares, kurās vai nu ieviesa valsts monopolu, vaui kuras modri uzraudzīja progresīvais monarhs — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., — nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts militarizācija. 1701. gadā armija un flote aprija 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā (kad nekāda kara nebija) — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā tiešie un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā inflāciju un valsts diktētās cenas. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams represīvais aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām tad arī vajadzēja nodokļus iekasēt. … Konkrētajā apvidū izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni policejisko funkciju: ķēra zagļus un laupītājus, izbēgušos zemniekus, kontrabandistus, uzraudzīja civilpārvaldes ierēdņus utt. … Militārpersonas civilajai pārvaldei un tiesām nepakļāvās, bet bieži pārņēma tiesas un policijas funkcijas.… Kazaņas guberņā pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju — ļaudis neizturēja un bēga. === Jurisprudences reformas === Pēteris Ilikvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu sistēmu un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara ukazi (rīkojumi), ieviešot “troikas” un ārpustiesas tribunālus. Pēteris izveidoja īpašas izmeklēšanas komisijas. Katru veidoja gvardes virsnieki — majors, kapteinis un poručiks, — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un taisnīguma”. Turklāt jāpiebilst, ka šie neizglītotie gvardes virsnieki absolūti neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās denunciācijas sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt nodevībā jebkuru. Pēdīgais kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru cilvēku. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. No vienas puses, tiesneši, gluži kā pārējie ierēdņi bija līdz galējībai iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo ukazu straumes dezorientēti. M.Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas provincē, raksta: “Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? ... Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt." Justīcijas kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens pat negrasās maksāt par procesuāliem pārkāpumiem tiem piespriestās soda naudas. Un, atbilstoši laika garam, lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (dēvētu par ''fiskaliem'') departaments no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no amata un pakāpes”. Ziņošana kļuva par profesiju. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi no soda naudas, bet ja izrādījās melīgs, tad fiskalu “nevainot ne par ko”. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera kriminālkodekss paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties pat par ikdienišķiem sīkumiem. Piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu [[kalps|kalpu]], jo tas pietiekami ātri nebija noņēmis cara priekšā cepuri. === Izglītības reformas === Tika izdots ukazs par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. Skolās rekrutēja ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties jauniešus sūtīt studēt attiecīgās nozares, varam lasīt V.Golovina atmiņās: 1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.” Golovina biedrs kņazs Mihailo Goļicins nevarēja kļūt par jūrnieku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta jūras slimība, taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, Spānijā bija šāda: pusaudži, nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja lekcijas un klausījās pasniedzēja dzimtajā valodā stāstīto. Tas pats notika citās valstīs. Par to, ka pirms sūtīt, vajadzētu iemācīties kaut mazliet saprasties tās zemes valodā, kurp dodas, neviens pat neiedomājās. Ja kaut viens no simta kaut ko pats apguva — jau labi. Tai pašā laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez līdzekļiem, tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Pašā Krievijā notika tas pats. Slavenās ''Navigācijas skolas'' audzēkņi 1711. gadā visi aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka audzēkņi piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši kaftanus, lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, ubagojot pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko tās daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no jūrskolas draudēja nāvessods, bet vecākiem, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli vēl pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu deficīts. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kas kancelejās strādā. Anekdotisks (taču ikdienišķs) piemērs ir kā Kalugas kamerirs (provinces finanšu pārvaldes vadītājs) nolaupīja no vojevodas kancelejas rēķinvedi un rakstvedi. Vojevoda asarām acīs lūdzies, lai kaut vai rakstvedi atdod, taču kamerirs viņu rupji lamājoties sūtījis pie velna un draudējis “ar špagu caurdurt”. Tad vojevoda, palicis bez kancelejas darbiniekiem, sūtīja “militāru spēku” atgūt nolaupītos. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par ticības jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās svētajā vakarēdienā pēc anglikāņu rituāla, Vācijā uzstājās ar Luteru slavējošu runu, bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās vardarbīgajā carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās patriarhu Adrianu par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par veselību un dzīvību, visu vainu novēla uz arhimandrītu un četriem priesteriem — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā ''Preobraženskas prikazā'' (politiskās policijas centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem(!), lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem baznīcas likumiem laulāt ākstu ar atraitni, pundurīšus. Publiskā zaimošana, “iesvētot Bakha templi Leforta pilī”, kur tautu kristīja parodiskā rituālā ar krustveidā sastiprinātām pīpēm, šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru ukazu garīdzniekiem, piedaudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju! 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, rekrutējot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta milzumu sīko garīdznieku, mūku, kalpotāju un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot amatnieku darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt cellēs rakstāmpiederumus un papīrus un ko rakstīt (mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas skolotājus, un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”). Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un apzīmogotas atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta Svētā sinode — laicīgi ierēdnieciska, birokrātiska struktūra. Kura nu kūrēja visu baznīcas dzīvi. To vadīja laicīgais ierēdnis, oberprokurors — “valdnieka acs”, — kurš visai drīz pārvērtās par īstu diktatoru, kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, inkvizitorus, kurus vadīja tikai viņam pakļauts protoinkvizitors. Kā augstāko mācību iestāde savulaik Sofijas iecerētā ''Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija'' ar Pētera I gādību pārtapa par garīgās cenzūras centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežas nākošajām “citām domām”, gan Nikona baznīcas reformu neatzīstošajiem vecticībniekiem. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības svešvalodu mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt latīņu, grieķu vai poļu valodas privātskolotāju, draudēja mantas konfiskācija. Tikai akadēmijas absolventiem tika ļauts turēt mājās grāmatas svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza atļaujas iebraukt Krievijā. Bez tam akadēmijas uzraudzībā atradās visi pareizticībā pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja izsūtījums, bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “burvestību, zintniecības, zīlēšanas un baznīcai netīkamas grāmatas”, kuri kur liecinieku klātbūtnē kritiski izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri no pareizticības pārgāja citā ticībā, kuri nicīgi izteicās par svēto relikvijām, ikonām, svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, brīvdomātājus, visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), un tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu metāla birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt dzeltenu uzšuvi. 1935. gadā Parīzē franču valodā, Miļukova redakcijā izdotajā “Krievijas vēsturē” nodaļa, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas — izpaudās kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar katoliskajām zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar protestantu zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudzmaz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu krustmeitu laulību ar Eiropas augstmaņiem. Valsts bija nonākusi starptautiskā izolācijā. == Karagājieni == * 1695. gadā pirmais Azovas karagājiens — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ armijas paliekas bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā otrais Azovas karagājiens — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam Azova]], aplenca to — 19. jūlijā forts kapitulēja. * 1700.-1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievija iekaroja Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu no Austrumkarēlijas. * [[Krievu-turku karš (1710—1711)|1710.-1713. karš]] ar Osmaņu impēriju. 1711. gada jūnijā paša cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar Moldāviju. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, tā vietā lai bēgtu, Prutas krastā ņēma un ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie lielvezīra šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Krievijai par laimi turki negrasījās kā diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets pašā parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām (tai skaitā no Azovas). Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu kā uzvarētājs. * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina Omskas, Ustj-Kamenogorskas, Semipalatinskas fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot Hivas hanisti Vidusāzijā — Bekoviča-Čerkasskova komandēto ekspedīcijas korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar Persiju — Krievija iekaro Astrahaņu, Azerbaidžānas piekrasti (Baku, Reštu, Astrabadu). == Skatīt arī == * [[Anna Monsa]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] b00w2ktp9cl30tvw6vqubci255ejdwa 0 31002 3669178 3573443 2022-08-11T13:03:59Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 15. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-15 | misijas nosaukums orig = Экспедиция МКС-15, Expedition 15 | kosmosa kuģis = [[Sojuz TMA-10]] | nesējs = [[Sojuz-FG]] | apkalpes skaits = 3 | misijas sākums = {{dat|2007|4|7|SK}} (KK starts) | misijas beigas = {{dat|2007|10|21|SK}} (KK nolaišanās), <br />oficiāli — {{dat|2007|10|19|SK}} | misijas ilgums = 196 dienas, 17 stundas, 17 minūtes | apkalpes attēls = Expedition 15.jpg|250px | apkalpes attēla apraksts = (no kreisās) Kleitons Andersons, Fjodors Jurčihins, Oļegs Kotovs | iepriekšējā misija = [[SKS 14. ekspedīcija|SKS-14]] | nākošā misija = [[SKS 16. ekspedīcija|SKS-16]] | citas misijas = [[SKS 12. Krievijas viesekspedīcija|SKS 12. viesekspedīcija]], [[STS-117]], [[SKS 13. Krievijas viesekspedīcija|SKS 13. viesekspedīcija]] }} '''SKS 15. ekspedīcija''' ({{val-ru|Экспедиция МКС-15}}; {{val-en|Expedition 15}} jeb ''ISS-15'') bija [[Krievija]]s rīkota [[kosmonauts|kosmonautu]] ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]] (SKS). Divi apkalpes locekļi, [[Fjodors Jurčihins]] un [[Oļegs Kotovs]], startēja ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Sojuz TMA-10]] {{dat|2007|4|7}} kopā ar lidojuma dalībnieku [[Čārlzs Simoni|Čārlzu Simoni]]. Viņi stacijā nomainīja [[SKS 14. ekspedīcija|14. ekspedīcijas]] apkalpi [[Maikls Lopezs-Alegrija|Maiklu Lopezu-Alegriju]] un [[Mihails Tjurins|Mihailu Tjurinu]], kuri {{dat||4|21}} uz Zemes atgriezās kuģī [[Sojuz TMA-9]] kopā ar Simoni. Trešā dalībniece [[Sanita Viljamsa]] palika SKS, pievienojoties 15. ekspedīcijai. Sanitu Viljamsu nomainīja [[Kleitons Andersons]], kurš ieradās {{dat||6|10}} ar [[Atlantis]] [[STS-117]] misijā. {{dat|2007|10|12}} stacijā ieradās [[SKS 16. ekspedīcija]]s apkalpe [[Jurijs Maļenčenko]] un [[Pegija Vitsone]]. {{dat||10|19}} notika simboliska SKS vadības nodošana 16. ekspedīcijai. Jurčihins ar Kotovu uz Zemes atgriezās {{dat|2007|10|21}} kosmosa kuģī [[Sojuz TMA-10]]. Andersons palika stacijā un pievienojās 16. ekspedīcijai. == Apkalpe == === Pirmā daļa (2007. gada aprīlis - jūnijs) === * [[Fjodors Jurčihins]] komandieris {{RUS}} * [[Oļegs Kotovs]] lidojuma inženieris {{RUS}} * [[Sanita Viljamsa]] lidojuma inženieris {{USA}} === Otrā daļa (2007. gada jūnijs - oktobris) === * [[Fjodors Jurčihins]] komandieris {{RUS}} * [[Oļegs Kotovs]] lidojuma inženieris {{RUS}} * [[Kleitons Andersons]] lidojuma inženieris {{USA}} == Rezerves apkalpe == * [[Romans Romaņenko]] komandieris, Krievija * [[Mihails Korņijenko]] lidojuma inženieris, Krievija * [[Gregorijs Šamitofs]] lidojuma inženieris, ASV (Andersona aizvietošanai) == Ārējās saites == * [http://www.nasa.gov/mission_pages/station/expeditions/expedition15/index.html NASA mājas lapā] * [https://web.archive.org/web/20070614003115/http://www.energia.ru/energia/iss/iss-15.html Eņergija mājas lapā] {{ASV astronauti}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|15]] bxicxml1ufc5fl43f1xdi2p6nawjq21 0 32181 3669376 3668698 2022-08-12T05:28:03Z Kikos 3705 /* Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || [[Koteļnija]] || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || [[Bananala]] || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || [[Batērsta sala]] || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || [[Samara (sala)|Samara]] || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || [[Ellefa Ringnesa sala]] || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || [[Bailota sala]] || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || [[Viti Levu]] || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || [[Keipbretona]] || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || Bougainville Island || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || Chiloé Island || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || Leyte || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || Cornwallis Island || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || Prince of Wales Island || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || Graham Island || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || Melville Island || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || Vanua Levu || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || Guadalcanal || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || Amund Ringnes Island || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || Great Lyakhovsky Island || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Svētā Lorensa sala]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || Edgeøya || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || Mackenzie King Island || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] smlwj5q17aq412angep8ff75m8sau9l 3669377 3669376 2022-08-12T05:38:40Z Kikos 3705 /* Salas (platība 5000 — 10 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || [[Koteļnija]] || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || [[Bananala]] || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || [[Batērsta sala]] || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || [[Samara (sala)|Samara]] || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || [[Ellefa Ringnesa sala]] || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || [[Bailota sala]] || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || [[Viti Levu]] || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || [[Keipbretona]] || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || [[Bugenvila sala]] || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || [[Čiloje]] || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || [[Leite]] || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || [[Kornvolisa]] || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || Prince of Wales Island || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || [[Greiema sala (Britu Kolumbija)|Greiema sala]] || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || [[Vanua Levu]] || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || [[Gvadalkanala]] || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || [[Amunda Ringnesa sala]] || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || [[Lielā Ļahova sala]] || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Sentlorensa (sala)|Sentlorensa]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || [[Edža sala]] || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || [[Makenzi Kinga sala]] || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] ktf3n3xee0rkxpu28ph5x2mtquk5g5a 0 32935 3669170 3669136 2022-08-11T12:10:21Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hunter gatherer food products.jpg|thumb|250px|Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas]] '''Garšviela''' ir aromātisks [[pārtikas produkts]], ko izmanto ēdienu [[garša]]s uzlabošanai, [[smarža|aromāta]] piešķiršanai un [[krāsa]]s maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no [[garšaugi]]em, garšvielas ir galvenokārt iegūtas no [[sēkla|sēklām]], [[auglis|augļiem]], [[sakne|saknēm]] vai [[miza]]s augam, bet garšaugi ir galvenokārt iegūti no [[lapas|lapām]], [[zieds|ziediem]] vai [[stumbrs|stumbra]]. Garšvielas parasti ir žāvētas un samaltas pulverī ērtības dēļ. Žāvētām garšvielām ir ilgāks [[derīguma termiņš]], tādēļ tās ir vieglāk uzglabāt un parasti ir lētākas. Svaiga garšviela, piemēram, [[ingvers]] ir ar vairāk garšu svaigā formā, taču dārgāks un ar īsāku derīguma termiņu. Par garšvielām izmantojamas dažādas lapas: [[lauru lapas]], [[piparmētra]]s; ziedu daļas: [[krustnagliņas]], [[safrāns]], [[muskatziedi]], [[kaperi]]; augļi: [[ķimenes]], [[pipari]], [[paprika]], [[virces]], [[vaniļa]], [[olīves]]; sēklas: [[anīss]], [[kardamons]], [[koriandrs]], [[muskatrieksts]], [[sinepes]]; saknes: [[mārrutki]], ingvers, [[selerijas]]. Garšvielas ir arī ķīmiski sintezētais [[vanilīns]], dažādas esences, skābes, piemēram, [[vīnskābe]], [[citronskābe]], [[etiķskābe]], arī [[vārāmā sāls]]. == Izmantošana == [[Attēls:Spices1.jpg|thumb|Garšvielas, kuras pārdod tirgū, [[Maroka|Marokā]]]] Garšvielas galvenokārt izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, taču tās arī izmanto [[kosmētika|kosmētikā]] un [[vīraks|vīrakos]]. Dažādos vēstures periodos ticis uzskatīts, ka garšvielām ir ārstniecisks efekts. Tā kā garšvielas ir dārgas, retas un eksotiskas preces, to izmantošana bieži ir simbols bagātībai un augstam statusam. == Produkcija == [[Indija]] saražo 75% no pasaules garšvielām. Tas ir atspoguļots viņu kultūrā caur [[indiešu virtuve|indiešu virtuvi]]; vēsturiski garšvielu maiņa attīstījās caur [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentu]], kā arī [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Eiropas garšvielu pieprasījums bija viens no ekonomiskajiem un kultūras faktoriem, kas veicināja ceļošanu agrajā mūsdienu periodā. == Ārējās saites == {{commonscat|Spices|Garšvielas}} * [https://web.archive.org/web/20110810140324/http://www.neslimo.lv/pme/?name=garsvielas Garšviela - Populārā medicīnas enciklopēdija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090120002145/http://saimniece.lv/news/2357/Ka-lietot-garsvielas/ Kā lietot garšvielas] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081006102312/http://www.bioteka.lv/lv/?p=42 Par garšvielām] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150505125345/http://spice.ucoz.lv/publ/33-1-0-665 Garšvielu dziednieciskās īpašības] {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garšvielas| ]] goyihsi5hbfp58tizwd5yvyz5k3teqk 0 37691 3669412 3669059 2022-08-12T07:21:07Z Pirags 3757 /* Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''', oficiāli '''Līvlandes guberņa''' ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] t9nk8afrcx40mxpize7hg7phk4kbich 0 38508 3669442 3668061 2022-08-12T09:26:04Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = Francijas atklātais čempionāts | Current = | Logo = Frenchopen.svg | Logo size = 150px | Bar Color = #FF915F | Pilsēta = [[Parīze]] | Valsts = {{Karogs|Francija}} | Segums = Tenisita / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = 42 661 000 [[Eiro|€]] (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/roland-garros-2019-new-prize-money-tournament-revealed|title=Roland Garros 2019: the new prize money unveiled|publisher=Fédération Française de Tennis (FFT)}}</ref> | Mājaslapa = http://www.rolandgarros.com | Piezīmes = }} '''Francijas atklātais čempionāts tenisā''' ({{val|fr|Les Internationaux de France de Roland Garros}}) jeb '''''Roland Garros''''' ir gada otrais ''[[Grand Slam]]'' turnīrs, kas notiek [[Parīze|Parīzē]]. Pirmais čempionāts notika 1891. gadā, kā starpklubu sacensības vīriešiem. 1897. gadā pievienojās sieviešu vienspēles, bet 1925. gadā — sieviešu dubultspēles. No 1928. gada tas norisinās [[Rolāna Garosa stadionā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/sports/French-Open|title=French Open|publisher=britannica.com}}</ref> kas nosaukts par godu franču aviatoram [[Rolāns Gaross|Rolānam Garosam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/06/10/briefing/roland-garros-facts-french-open.html|title=Who Was Roland Garros? The Fighter Pilot Behind the French Open|publisher=[[The New York Times]]}}</ref> Tas ir vienīgais ''Grand Slam'' turnīrs, kurš norisinās uz tenisita (māla) kortiem. [[Attēls:Rafael Nadal and Roger Federer at the 2006 French Open.jpg|thumb|260px|[[Rafaels Nadals]] un [[Rodžers Federers]] 2006. gada turnīra finālā.]] == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |[[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Salvadora}} [[Marselo Arevalo]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Japāna}} [[Ena Sibahara]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]] |- |[[2021. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2021]] |{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] |- |[[2020. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2020]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] | nenotika |- |[[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2019]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Maikls Vinuss]]<br />{{flaga|ASV}} [[Raiens Harisons]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriēla Dabrovska]]<br />{{flaga|Indija}} [[Rohans Bopanna]] |- |[[2016. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2016]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Spānija}} [[Felisiāno Lopess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Marks Lopess]]||{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |[[2015. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2015]]||{{flaga|Šveice}} [[Stanislass Vavrinka]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |[[2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2014]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|FRA}} [[Žiljēns Benneto]] <br /> {{flaga|FRA}} [[Eduārs Rožē-Vaselīns]]||{{flaga|TPE|OS}} [[Šuveja Sje]]<br>{{flaga|CHN}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lēna Grēnfelde]] <br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |- |[[2013. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2013]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] <br> {{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]] <br /> {{flaga|CZE}} [[Františeks Čermāks]] |- |[[2012. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2012]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|ITA}} [[Sāra Errāni]] <br> {{flaga|ITA}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|IND}} [[Sanja Mirza]] <br /> {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupatī]] |- |[[2011. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|CZE}} [[Andrea Hlavāčkova]] <br> {{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]]||{{flaga|AUS}} [[Keisija Delakva]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Skots Lipskijs]] |- |[[2010. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2010]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Itālija}} [[Frančeska Skjavone]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]] <br> {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |[[2009. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2009]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]||{{flaga|Čehija}} [[Lukašs Dluhijs]]<br />{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]||{{flaga|Urugvaja}} [[Pablo Hevass]]<!--Pablo Cuevas--><br />{{flaga|Peru}} [[Luiss Horna]]<!--Luis Horna-->||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2007||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Alīsija Molika]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Mara Santangelo]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stozūra]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2005||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fabrīss Santoro]] |- |2004||{{flaga|Argentīna}} [[Gastons Gaudio]]<!--Gastón Gaudio-->||{{flaga|Krievija}} [[Anastasija Miskina]]||{{flaga|Beļģija}} [[Havjērs Mališs]]<!--Xavier Malisse--><br />{{flaga|Beļģija}} [[Olivjē Rošuss]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Francija}} [[Rišārs Gaskvē]]<br />{{flaga|Francija}} [[Natālija Golovēna]] |- |2003||{{flaga|Spānija}} [[Huans Karloss Ferero]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Klīstersa]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Ai Sudžijama]]<!--Ai Sugiyama-->||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Alberto Košta]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhujs]]<!--Haarhuis--><br />{{flaga|Krievija}} [[Jevgēņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifera Kapriati]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Tomass Karbonels]] |- |2000||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mariāna de Svarda]]<!--Mariaan de Swardt--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Deivids Ādamss]] |- |1999||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Pets Norvels]]<!--Piet Norvel--> |- |1998||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džastins Gimelstobs]] |- |1997||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Horvātija}} [[Iva Majoli]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Japāna|1947}} [[Rika Hiraki]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |1996||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērija Džo Fernandesa]]||{{flaga|Argentīna}} [[Patrisija Tarabini]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Havjers Frana]] |- |1995||{{flaga|AUT}} [[Tomass Musters]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1995}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1994||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Bairons Bleks]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Kristī Bogerta]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Meno Ostinga]] |- |1993||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Lūks Džensens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērfijs Džensens]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|RUS|1991}} [[Jevgeņija Maņukova]]<br />{{flaga|RUS|1991}} [[Andrejs Oļhovskis]] |- style=height:4em |1992||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Šveice}} [[Jakobs Hlaseks]]<br />{{flaga|Šveice}} [[Marks Rosē]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1991||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Cirils Suks]] |- |1990||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Spānija}} [[Serhio Kasaļs]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1989||{{flaga|USA}} [[Maikls Čangs]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|USA}} [[Džims Grabs]]<br />{{flaga|USA}} [[Patriks Makenrojs]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande|Larisa Savčenko]]<br />{{flaga|Soviet Union}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Toms Neisens]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Lora Maknīla]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1987||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|USA}} [[Roberts Seguso]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]] |- |1986||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|USA}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Tomāšs Šmīds]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|HUN}} [[Andrea Temesvāri]]||{{flaga|USA}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|USA}} [[Kens Fleks]] |- |1985||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]] |- |1984||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Francija}} [[Anrī Lekonts]]<br />{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Diks Stoktons]] |- |1983||{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Hanss Simonsons]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]]||{{flaga|ASV}} [[Barbara Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Eliots Telčers]] |- |1982||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ferdi Teigens]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džons Loids]] |- |1981||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]]<br />{{flaga|HUN}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Tanija Hārforda]]||{{flaga|ASV}} [[Andrea Jēgere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džimijs Ariass]] |- |1980 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] |{{flaga|ASV}} [[Viktors Amaja]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] |{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]] |{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billijs Martins]] |- |1979 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] |{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Sandijs Maiers]] |{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]] |{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1978 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] |{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] |{{flaga|Čehoslovākija}} [[Renāta Tomanova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavels Složils]] |- |1977 |{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] |{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] |{{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršīkova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Tīgārdena]] |{{flaga|ASV}} [[Mērija Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |- |1976 |{{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] |{{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] |{{flaga|ASV}} [[Freds Maknērs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] |{{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Boniselli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] |{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1975 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] |{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] |{{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Boniselli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Tomass Kohs]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.rolandgarros.com}} {{fr ikona}} {{en ikona}} {{Teniss-stub}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] shegkbo5k1hqzxit8hvt13qjan0fzs9 0 44524 3669200 3658854 2022-08-11T13:46:55Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Uldis Sterģis''' (dzimis {{dat|1948|7|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] tēlnieks, akmeņkalis. == Dzīves gājums == 1967. gadā absolvējis Rīgas 1. profesionāli tehnisko skolu. No 1969. līdz 1971. gadam apmeklēj [[Latvijas PSR|LPSR]] arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlnieku studiju. 1970. gadā ar saviem darbiem sāka piedalīties izstādēs. 1977. gadā beidza studijas [[Latvijas Valsts Mākslas Akadēmija|Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijā]] vakara kursos. No 1971.līdz 1976. un no 1980. līdz 1987. gadam strādāja par LVMA mācību meistaru. No 1976. līdz 1980. gadam strādāja par [[Rīgas Mākslas vidusskola]]s pedagogu. 1988. gadā kopā ar domubiedriem uzsāka veidot [[Līgo parks|Līgo parku]] Stopiņu pagastā. 1997. gada [[1997. gada pašvaldību vēlēšanas Latvijā|pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] padomē no saraksta "Savam pagastam". 2001. gada [[2001. gada pašvaldību vēlēšanas Latvijā|pašvaldību vēlēšanās]] no saraksta "Savam pagastam" kandidēja uz deputāta vietu Stopiņu pagasta padomē, bet netika ievēlēts. 2005. gada [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas Latvijā|pašvaldību vēlēšanās]] no [[Politiskā patriotiskā apvienība "DZIMTENE"|politiskās patriotiskās apvienības "Dzimtene"]] saraksta kandidēja uz deputāta vietu [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novada]] domes vēlēšanās un netika ievēlēts. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Visu Latvijai]] saraksta, netika ievēlēts. == Svarīgākie darbi == [[Attēls:Līgo parka skulptūra.JPG|thumb|Ulda Sterģa veidotā skulptūra Līgo parkā Stopiņu novadā]] * [[Līgo parks|Līgo parka]] skulptūras (1988-1992); * piemiņas akmens [[Jukums Vācietis|Jukumam Vācietim]] pie [[Piņķu baznīca]]s [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]] (1988); * piemiņas akmeņi nošautajiem [[ebreji]]em Rīgā, Rumbulā (1990) un [[Liepāja|Liepājā]] (1993); * piemiņas zīme "Barikāde" [[Ulbroka|Ulbrokā]] (1991); * piemiņas akmens latviešu un [[igauņi|igauņu]] strēlniekiem pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] [[Salaspils novads|Salaspils novadā]] (1992); * piemiņas akmens [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieriem pie [[Ulbrokas vidusskola]]s (1996); * piemiņas akmens "Krievijas impērisma upuriem" Stopiņu pagastā (1998); * [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] robežakmens [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] (2000); * piemineklis [[Ernests Brastiņš|Ernestam Brastiņam]] "Tautai. Dievam. Tēvijai." (2006). == Skatīt arī == * [[Līgo parks]] {{DEFAULTSORT:Sterģis, Uldis}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] sqv67j0e492bzjp70ykyk7yqedwh6fl 0 50359 3669189 3669131 2022-08-11T13:30:12Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Pierīgā|Mārupe (nozīmju atdalīšana)|Mārupe}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mārupe | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Mārupes pagasta padomes ēka.JPG | image_caption = Mārupes novada domes ēka | image_shield = LVA Mārupes novads COA.png | shield_link = Mārupes pilsētas ģerbonis | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[2022. gads|2022. gada]] | area_total_km2 = 20.5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2839&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 16 826 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 2 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = LV-2167 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mārupe''' ir [[pilsēta]] un administratīvais centrs [[Mārupes novads|Mārupes novadā]], kas robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu dienvidrietumos. 2020. gadā Mārupe pēc [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] bija 13. lielākā [[Apdzīvota vieta|apdzīvotā vieta]] [[Latvija|Latvijā]]. [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] Mārupei no 2022. gada 1. jūlija piešķirtas [[pilsēta]]s tiesības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/par-pilsetas-statusa-pieskirsanu-marupes-ciemam-08-06-2020|title=Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam|work=marupe.lv|publisher=Mārupes novada dome|date=8 June 2020|accessdate=19 January 2021}}</ref> == Vēsture == Mārupes teritorija sāka attīstīties 19. gadsimtā, kad valstī tika atcelta dzimtbūšana un sākās muižu zemju apgūšana. Zemes īpašnieku skaits īpaši pieauga pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] un pirms Otrā pasaules kara Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī.<ref>[https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/marupes-pagasts Mārupes pagasta vēsture]</ref> == Infrastruktūra == Mārupē atrodas novada administratīvais centrs — [[Mārupes novada Dome]], kā arī novada [[kultūras nams]], [[Mārupes Valsts ģimnāzija]] un divi [[bērnudārzs|bērnudārzi]] — "Lienīte" un "Zeltrīti".<ref name="marupesciems">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/ciemati/marupes-ciems|title=Mārupes ciems|work=marupe.lv|publisher=[[Mārupes novada Dome]]|accessdate=19 January 2021}}</ref> 2017. gada janvārī tika atklāta arī [[Mārupes ledus halle]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/marupes-ledus-halle-ir-atklata-30-01-2017|title=Mārupes Ledus halle ir atklāta|work=marupe.lv|publisher=Mārupes novada Dome|date=30 January 2017|accessdate=19 January 2021}}</ref> Pilsētai raksturīga blīva individuālo māju apbūve, jaunie ciemati (Mārasciems, Sēļi), uz robežas ar [[Tīraine]]s ciemu — daudzdzīvokļu namu apbūve (Vecozolu nami, Spulgu nami).<ref name="marupesciems"/> Par atpazīstamības objektu kļuvis arī vietējais [[ūdenstornis]].<ref name="marupesciems"/> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Cauri ciematam tek [[Mārupīte]], ar ko arī saistāma pilsētas nosaukuma izcelšanās. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Mārupes pilsēta ļoti cieši saistīta ar [[Rīga]]s pilsētu un faktiski ir saplūdusi ar to, tāpat kā ar kaimiņu ciematu [[Tīraine|Tīraini]].<ref>[https://www.marupe.lv/lv/zinas/par-pilsetas-statusa-pieskirsanu-marupes-ciemam-08-06-2020 «Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam». marupe.lv.]</ref> Cauri Mārupei ved autoceļš Rīga-[[Jaunmārupe]] ([[P132]]), 2 km uz austrumiem — [[Tīraine (stacija)|Tīraines stacija]] uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1989|2582 |2000|1353 |2006|5510 |2009|7754 |2013|11034 |2020|16033 |2021|16826 |2022|17796 }} == Saimniecība == Lielākie Mārupē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija autopārvadātāju firma "Kreiss", auto detaļu tirgotājs "''Inter Cars Latvija''", datoru vairumtirgotājs "''Also Latvia''", elektrisko iekārtu un datoru vairumtirgotājs "''MoonCom''".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016583&id=391 Lursoft statistika]</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunmārupe]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Mārupes novads]] * [[Mārupīte]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.marupe.lv/ Mārupes pašvaldības vietne] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=4303 Vietas.lv] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mārupes novads}} {{Latvijas novadu centri}} {{Latvijas pilsētas}} [[Kategorija:Mārupe| ]] gwyvoffxtur5lw7mvzs3quvubsqgsnu 0 55777 3669262 3596527 2022-08-11T15:28:53Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lielvārdes novads | karte = Lielvārdes_novada_karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Lielvārdes novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Lielvārdes novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Lielvārdes novads.png | karoga_nosaukums = Lielvārdes novada karogs | centrs = Lielvārde | platība = 225,7<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 9643 | iedzīvotāji_gads = 2019 | blīvums = {{#expr: 11400 / 225.7 round 1}} | izveidots = 2004 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = [[Jumpravas pagasts]]<br />[[Lēdmanes pagasts]]<br />[[Lielvārde|Lielvārdes pilsēta]]<br />[[Lielvārdes pagasts]] | mājaslapa = www.lielvarde.lv }} '''Lielvārdes novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme]]s dienvidu daļā, kas izveidota [[2004]]. gadā, reorganizējot [[Lielvārde]]s [[pilsēta|pilsētu]] ar lauku teritoriju. [[2009. gads|2009]]. gadā novadam pievienoja [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] un [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]] pagastus, bet Lielvārdes lauku teritoriju pārdēvēja par [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastu]]. Novada centrs bija [[Lielvārde]]. 2021. gadā Lielvārdes novadu pievienoja [[Ogres novads|Ogres novadam]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} [[Mežs|Meži]] aizņem tikai 33% no platības. == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Lielvārde]] * [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] * [[Lēdmane]] * [[Kaibala]] * [[Dzelmes]] * [[Aronijas (ciems)|Aronijas]] * [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]] * [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]] * [[Senči (Lielvārdes pagasts)|Senči]] == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Lielvārdes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2017. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf&ved=2ahUKEwjK_eatj4TdAhUJGZoKHbHiCmoQFjABegQICRAB&usg=AOvVaw0fm8G9pIhbESTXLL_Sn49G Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (8863) |green|82.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (879) |red|8.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (244) |pink|2.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (231) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (112) |blue|1.1}} {{bar percent|Cita tautība (381) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Izglītības pirmsākumi Lielvārdē meklējami jau 1689. gadā. Turpmākajos gados Lielvārdē dažādās vietās un ēkās ir darbojusies draudzes skola, 2-, 4-, un 6- gadīgā pamatskola un nepilnā vidusskola. Kaibalas skola ir vecākā līdz mūsu dienām saglabājusies skola Lielvārdes novadā.<ref>http://news.lv/Lielvardes-Novada-Zinas/2014/05/26/edgara-kaulina-lielvardes-vidusskolas-kaibalas-filiales-darbiba-ir-partraukta</ref> Kopumā Lielvārdēs novadā ir 7 izglītības iestādes: * [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]] * [[Lielvārdes pamatskola]] * [[Jumpravas pamatskola]] * [[Lēdmanes pamatskola]] * [[Valdemāra pamatskola]] * [[VPII "Pūt vējiņi]]" * [[VPII "Zvaniņš"]] {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == Lielvārdē ir ļoti populārs florbols. [[Lielvārde/FatPipe]] ir trīskārtēji [[Latvijas florbola Virslīga|Latvijas florbola Virslīgas]] čempioni. {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Pauls Kvelde]] (1927-2017), latviešu diriģents * [[Andrejs Pumpurs]] (1841-1902), latviešu rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs * [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850-1879), latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists * [[Edgars Kauliņš]] (1903-1979), latviešu lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs * [[Gunārs Priede]] (1928-2000), latviešu dramaturgs * [[Uldis Žagata]] (1928-2015), latviešu horeogrāfs un deju pedagogs * [[Ivande Kaija]] (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), latviešu rakstniece. * [[Dzintra Klētniece]] (1946—2016), latviešu teātra aktrise un režisore. * [[Aija Andrejeva]] (1986), latviešu dziedātāja * [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)]] (1962), latviešu mūziķis * [[Olga Rajecka]] (1962), latviešu dziedātāja un vokālā pedagoģe * [[Āris Matesovičs]] (1992), latviešu aktieris == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Lielvārdes novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.lielvarde.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Ogres rajons}} [[Kategorija:Lielvārdes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] rz2wem9mpg1y4virancuhnd3xdg6e80 0 58566 3669355 3635247 2022-08-12T00:37:41Z 83.243.91.218 izlaboju wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3036&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1583 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dundaga''' ir vieta, kur dzīvo bezpajumtnieks vārdā "komisārs" viņam ir mazs krāns un cīgu bloks. Es pisu agati - Komisārs == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] sk3fyrkj2kuvnn6ybg67shlcfupgfku 3669356 3669355 2022-08-12T00:39:00Z 80.89.78.205 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3036&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1583 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] eftk0dijd75e1etlu7krbaltk5mm9du 3669357 3669356 2022-08-12T00:40:27Z 83.243.91.218 gdfx wikitext text/x-wiki Atis ienīst melnos un ēbrejus{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3036&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1583 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] mxxd8dqodo6y5xf7vo0s7051mskx2sd 3669358 3669357 2022-08-12T00:40:46Z 80.89.78.205 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3036&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1583 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] eftk0dijd75e1etlu7krbaltk5mm9du 3669359 3669358 2022-08-12T00:44:32Z 83.243.91.218 vxcv wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Komisārs ienīst melnos | settlement_type = Komisārs ienīst melnos | image_skyline = Komisārs ienīst melnos | image_caption = Komisārs ienīst melnos | pushpin_map = Komisārs ienīst melnos | subdivision_type = Komisārs ienīst melnos | subdivision_type1 = Komisārs ienīst melnos | subdivision_type2 = Komisārs ienīst melnos | subdivision_name = Komisārs ienīst melnos | subdivision_name1 = Komisārs ienīst melnos | subdivision_name2 = Komisārs ienīst melnos | established_title = Komisārs ienīst melnos | established_date = Komisārs ienīst melnos | established_title2 = Komisārs ienīst melnos | established_date2 = Komisārs ienīst melnos | established_title3 = Komisārs ienīst melnos | established_date3 = Komisārs ienīst melnos | area_total_km2 = Komisārs ienīst melnos | area_land_km2 = Komisārs ienīst melnos | population_as_of = Komisārs ienīst melnos | population_footnotes = Komisārs ienīst melnos | population_total = Komisārs ienīst melnos | population_density_km2 = Komisārs ienīst melnos | latd = Komisārs ienīst melnos | latm = Komisārs ienīst melnos | lats = Komisārs ienīst melnos | latNS = Komisārs ienīst melnos | longd = Komisārs ienīst melnos | longm = Komisārs ienīst melnos | longs = Komisārs ienīst melnos | longEW = Komisārs ienīst melnos | elevation_footnotes = Komisārs ienīst melnos | elevation_m = Komisārs ienīst melnos | website = Komisārs ienīst melnos | footnotes = Komisārs ienīst melnos | official_name = Komisārs ienīst melnos | native_name = Komisārs ienīst melnos | other_name = Komisārs ienīst melnos | type = Komisārs ienīst melnos | translit_lang1 = Komisārs ienīst melnos | translit_lang1_type1 = Komisārs ienīst melnos }} == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 0w0m2wxnqvg5hhe358t2tclxssmjpd8 3669360 3669359 2022-08-12T00:46:37Z 80.89.78.205 wikitext text/x-wiki == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] lm56hfi30tn2b18cnzw7texlj592rgj 3669361 3669360 2022-08-12T00:49:56Z Egilus 27634 atcelšana wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3036&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1583 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dundaga''' ir lielciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Dundagas pagasta [[pārvaldes centrs]]. Atrodas [[Ziemeļkurzemes augstiene|Ziemeļkurzemes augstienē]] 33,5 km no [[Talsi]]em, 151 km no [[Rīga]]s un 66 km no [[Ventspils]]. Cauri ciemam tek [[Pāce (upe)|Pāce]]; uz upes un tajā ietekošā [[Mācītājmuižas valks|Mācītājmuižas valka]] izveidoti vairāki [[dīķis|dīķi]]: [[Dundagas dīķis]] un [[Zirgu dīķis]]. == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] Domkapitulam dāvinājis 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidrojis kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 5fyvpzusxlylwca5z4coa9mzxcwye1g 0 59384 3669260 3604173 2022-08-11T15:28:43Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Mihails Zadornovs | image = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg | imagesize = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1948|7|21}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |title=''Михаил Задорнов'' Я никогда не думал… // Сайт Zadornov.net |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |date={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> | death_date = {{Miršanas datums un vecums|2017|11|10|1948|7|21}} | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1974—2017 | genre = Satīra | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = {{URL|http://www.zadornov.net/}} | footnotes = | current_members = | past_members = }} '''Mihails Zadornovs''' ({{val-ru|Михаил Николаевич Задорнов}}; dzimis {{Dat|1948|7|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{Dat|2017|11|10}}) bija padomju un krievu [[komiķis]], [[dramaturgs]] un satīras rakstnieks. [[Krievijas Rakstnieku savienība]]s biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1948. gadā Jūrmalā rakstnieka Nikolaja Zadornova ģimenē. Mācījās [[Rīgas 10. vidusskola|Rīgas 10. vidusskolā]], studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tad [[Maskava]]s Aviācijas institūtā (MAI), 1971. gada martā apprecējās ar [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] meitu Veltu. Strādāja MAI Aviokosmiskās siltumtehnikas katedrā, tad kļuva par žurnāla „Junostj” satīras un humora nodaļas vadītāju un televīzijas programmas vadītāju. Miris {{Dat|2017|11|10}} no smadzeņu vēža,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/miris-satirikis-mihails-zadornovs.d?id=49432301|title=Miris satīriķis Mihails Zadornovs|publisher=DELFI|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}}}</ref> apbedīts Jaundubultu kapos Jūrmalā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zadornov.net/ Oficiālā vietne] * [http://mzadornov.livejournal.com M. Zadornova blogs] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zadornovs, Mihails}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Veģetārieši]] 40m0n22k8rr98by2ih5tnk21edwt5zp 3669263 3669260 2022-08-11T15:30:32Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Mihails Zadornovs | image = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg | imagesize = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1948|7|21}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |title=''Михаил Задорнов'' Я никогда не думал… // Сайт Zadornov.net |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |date={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> | death_date = {{Miršanas datums un vecums|2017|11|10|1948|7|21}} | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1974—2017 | genre = Satīra | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = {{URL|http://www.zadornov.net/}} | footnotes = | current_members = | past_members = }} '''Mihails Zadornovs''' ({{val-ru|Михаил Николаевич Задорнов}}; dzimis {{Dat|1948|7|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{Dat|2017|11|10}}) bija padomju un krievu [[komiķis]], [[dramaturgs]] un satīras rakstnieks. [[Krievijas Rakstnieku savienība]]s biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1948. gadā Jūrmalā rakstnieka Nikolaja Zadornova ģimenē. Mācījās [[Rīgas 10. vidusskola|Rīgas 10. vidusskolā]], studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tad [[Maskava]]s Aviācijas institūtā (MAI), 1971. gada martā apprecējās ar [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] meitu Veltu. Strādāja MAI Aviokosmiskās siltumtehnikas katedrā, tad kļuva par žurnāla „Junostj” satīras un humora nodaļas vadītāju un televīzijas programmas vadītāju. Miris {{Dat|2017|11|10}} no smadzeņu vēža,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/miris-satirikis-mihails-zadornovs.d?id=49432301|title=Miris satīriķis Mihails Zadornovs|publisher=DELFI|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}}}</ref> apbedīts Jaundubultu kapos Jūrmalā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zadornov.net/ Oficiālā vietne] * [http://mzadornov.livejournal.com M. Zadornova blogs] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zadornovs, Mihails}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Veģetārieši]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] lp8al3x0b3eu63byoahqh9caor0dj7a 3669269 3669263 2022-08-11T15:42:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Mihails Zadornovs | image = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg | imagesize = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{dat|1948|7|21}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |title=''Михаил Задорнов'' Я никогда не думал… // Сайт Zadornov.net |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090124124026/http://zadornov.net/books/yanikogdanedumal/1-1-ya-nikogda-ne-dumal/ |date={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> | death_date = {{Miršanas datums un vecums|2017|11|10|1948|7|21}} | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1974—2017 | genre = Satīra | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = {{URL|http://www.zadornov.net/}} | footnotes = | current_members = | past_members = }} '''Mihails Zadornovs''' ({{val-ru|Михаил Николаевич Задорнов}}; dzimis {{Dat|1948|7|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{Dat|2017|11|10}}) bija padomju un krievu [[komiķis]], [[dramaturgs]] un satīras rakstnieks. [[Krievijas Rakstnieku savienība]]s biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1948. gadā Jūrmalā rakstnieka Nikolaja Zadornova un viņa sievas Helēnas, dzimušas Pokorno-Matusēvičas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas 10. vidusskola|Rīgas 10. vidusskolā]], studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tad [[Maskava]]s Aviācijas institūtā (MAI), 1971. gada martā apprecējās ar [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] meitu Veltu. Strādāja MAI Aviokosmiskās siltumtehnikas katedrā, tad kļuva par žurnāla „Junostj” satīras un humora nodaļas vadītāju un televīzijas programmas vadītāju. Miris {{Dat|2017|11|10}} no smadzeņu vēža,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/miris-satirikis-mihails-zadornovs.d?id=49432301|title=Miris satīriķis Mihails Zadornovs|publisher=DELFI|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}}}</ref> apbedīts Jaundubultu kapos Jūrmalā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zadornov.net/ Oficiālā vietne] * [http://mzadornov.livejournal.com M. Zadornova blogs] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zadornovs, Mihails}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Veģetārieši]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] qvgbv1krg10bb6aw82fdkptmd4a5bw6 0 59779 3669171 3669139 2022-08-11T12:25:00Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == 1802. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. 1872. gadā krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Lodigins]] izveidoja kvēlspuldzi ar [[ogleklis|oglekļa]] stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. 1873. gadā notika [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. Tajā pašā gadā angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs. 1877. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. 1878. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. 1874. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. 1879. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. 1890. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli 1898. gadā. 1903. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. 1906. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet 1910. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 kvēlspuldzes izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata līdz l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]]. To mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi vai kvarca halogēno spuldzi. Tās volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]] tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētismu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Rezultātā spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' ^3,5 <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''^1,6 <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' ^-15 <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' ^0,4 <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' ^0,6 <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' ² Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] tikcm9i4z6j0byf3s7h7n91l0gr9rq2 0 60674 3669369 3608500 2022-08-12T03:51:20Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Solovjovs''' ({{val|ru|Соловьёв}}, no ''соловей'' — '[[lakstīgala]]'; sieviešu dzimtē '''Solovjova''' (''Соловьёва'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Solovjovs]] (1988) — Latvijas futbolists; * [[Anatolijs Solovjovs]] (''Анатолий Соловьев''; 1949) — Krievijas kosmonauts; * [[Maksims Solovjovs]] (''Максим Соловьёв''; 1979) — krievu hokejists; * [[Vladimirs Solovjovs]] (''Влади́мир Соловьёв''; 1853—1900) — krievu filozofs; * [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimirs Solovjovs]] (''Влади́мир Соловьёв''; 1963) — Krievijas žurnālists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 7324t8m74v01lipvdtp9sqf2ccc4svn 0 61631 3669344 3642660 2022-08-11T21:07:31Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ papildināts.... wikitext text/x-wiki '''11. augusts''' ir gada 223. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (224. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 142 dienas. == Vārda dienas == [[Liega]], [[Olga (personvārds)|Olga]], [[Zigita]], [[Zita (personvārds)|Zita]] == Notikumi == * [[1804. gads]] — [[Francis II Hābsburgs]] kļuva par [[Austrijas impērija|Austrijas imperatoru]]. * [[1919. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] pieņemta [[Veimāras konstitūcija]]. * [[1920. gads]] — starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. * [[1929. gads]] — [[Mazulis Rūts|"Mazulis" Rūts]] kļuva par pirmo [[beisbols|beisbolistu]], kas karjerā sasniedzis 500 mājas skrējienu robežu. * [[1945. gads]] — norisinājās antisemītisks ekscess, kas vēsturē iegājis kā [[Krakovas grautiņš]]. * [[1960. gads]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[2020. gads]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija ir apstiprinājusi pasaulē pirmo ''COVID-19'' vakcīnu ''[[Gam-COVID-Vac]]'' (''Sputnik V''). == Dzimuši == * [[1086. gads]] — [[Heinrihs V Salietis|Heinrihs V]] (''Heinrich V.''), Svētās Romas imperators (miris 1125. gadā) * [[1837. gads]] — [[Marī Fransuā Sadī Karno]] (''Marie François Sadi Carnot''), Francijas prezidents (miris 1894. gadā) * [[1867. gads]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1950. gadā) * [[1875. gads]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā) * [[1892. gads]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (miris 1970. gadā) * [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Jānis Zābers]], latviešu operdziedātājs (miris 1973. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (miris 2021. gadā) * [[1943. gads]] — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف, ''Pervez Musharraf''), Pakistānas prezidents * [[1948. gads]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (miris 1969. gadā) * [[1950. gads]]: ** [[Iļja Baskins]] (''Elya Baskin'', ''Илья Баскин''), Rīgā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu aktieris ** [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak''), amerikāņu datorinženieris, programmētājs, ''Apple Computer'' līdzdibinātājs * [[1957. gads]] — [[Ians Stjuarts Donaldsons]] (''Ian Stuart Donaldson''), angļu mūziķis (1993. gadā) * [[1961. gads]] — [[Frederiks Starkovs]] (''Frederick Sturckow''), ASV kosmonauts * [[1965. gads]] — [[Vaiola Deivisa]] (''Viola Davis''), amerikāņu aktrise * [[1967. gads]] — [[Džo Rogans]] (''Joe Rogan''), amerikāņu komiķis, aktieris un sporta komentētājs * [[1983. gads]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[1984. gads]]: ** [[Lukašs di Grasi]] (''Lucas di Grassi''), Brazīlijas autosportists ** [[Gatis Jahovičs]], latviešu basketbolists == Miruši == * [[1456. gads]] — [[Jānošs Huņadi]] (''Hunyadi János''), ungāru karavadonis (dzimis ap 1406. gadu) * [[1464. gads]] — [[Kūzas Nikolajs]] (''Nicolaus Cusanus''), vācu filozofs (dzimis 1401. gadā) * [[1841. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (dzimis 1776. gadā) * [[1919. gads]] — [[Endrū Kārnegijs]] (''Andrew Carnegie''), amerikāņu uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1835. gadā) * [[1939. gads]] — [[Zīgfrīds Flešs]] (''Siegfried Flesch''), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā) * [[1963. gads]] ― [[Oto Vāle]] (''Otto Wahle''), austriešu peldētājs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1879. gadā) * [[1995. gads]] — [[Alonzo Čerčs]] (''Alonzo Church''), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[2014. gads]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), amerikāņu aktieris (dzimis 1951. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Čada]]) * Brīvības cīnītāju piemiņas diena ([[Latvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 0843wuc8agt8gle0vla87d4p4aikah9 0 62430 3669446 3388527 2022-08-12T10:12:56Z Zhidelis 75315 /* ievads */ typo wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Montserrata | karoga_nosaukums = Montserratas karogs | karoga_attēls = Flag of Montserrat.svg | ģerboņa_nosaukums = Montserratas ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montserrat.svg | kartes_attēls = Montserrat in United Kingdom.svg | valsts_moto = "Each Endeavouring, All Achieving" | valsts_himna = ''[[God Save the Queen]]'' | valsts_valodas = [[Angļu valoda|Angļu]] | galvaspilsēta = {{unbulleted list |{{nowrap|[[Plimuta (Montserrata)|Plimuta]] {{small|(''[[de jure]]'')&nbsp;}}}} |[[Breidisa]] {{small|(''[[de facto]]'')}}}} <!--|latd=16 |latm=45 |latNS=N |longd=62 |longm=12 |longEW=W--> | lielākā_pilsēta = | etniskās_grupas = |etniskās_grupas_year = | valsts_iekārta = Britu aizjūras teritorija | valsts_galvas_tituls = Monarhiene | valsts_galva = [[Elizabete II Vindzora]] | platība_rangs = 219. | platība_km2 = 102 |area_sq_mi = 39 | iedzīvotāju_skaits = 5164 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 218. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2012 |population_census = |population_census_year = |population_density_km3 = 44 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 153. | IKP_PPP = $43,500 miljoni | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_per_capita = $8500 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | neatkarības_notikums = Anglijas kontroles sākums | neatkarības_datums = 1632 | Gini_gads = |Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = <!--number only--> |Gini_ref = | Gini_rangs = | HDI_gads = |HDI_change = <!--increase/decrease/steady--> | HDI = <!--number only--> |HDI_ref = | HDI_rangs = | valūta = [[Austrumkarību dolārs]] | valūtas_kods = XCD | laika_zona = | utc_offset = −4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = |drives on = left | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 1 664 | domēns = [[.ms]] }} '''Montserrata''' ({{val|en|Montserrat}}) ir sala [[Karību reģions|Karību reģionā]] un Britu aizjūras teritorija. Tā ir 16 km gara un 11 km plata ar 40 km garu krasta līniju. Salā ir vairāki aktīvi [[vulkāns|vulkāni]]. 1997. gadā, notiekot Sufriēra vulkāna izvirdumam austrumos no Plimutas, galvaspilsēta tika nopostīta. Pašreizējā ''[[de facto]]'' galvaspilsēta ir [[Breidisa]]. Montserratā dzīvo vairāk nekā 5000 iedzīvotāju (2012). To apskalo [[Karību jūra]] un [[Atlantijas okeāns]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas]] ri0ul57w5xsg1whspzcdb62cazc1s9u 0 68479 3669347 3325293 2022-08-11T21:14:58Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Komiksu sērijas]]; pievienoju [[Kategorija:Grafiskie romāni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Watchmencovers.png|thumb|235px|Kreisajā pusē redzams 1987. gadā ASV izdotā izdevuma vāks, bet labajā pusē 2013. gada Apvienotajā Karalistē un Kanādā izdotā izdevuma vāks]] '''''Watchmen''''' (no [[angļu valoda]]s — 'sargkareivji') ir [[komikss|komiksu]] grāmatu sērija ([[grafiskais romāns]]), ko ir izveidojuši rakstnieks [[Alans Mūrs]], mākslinieks [[Deivs Gibonss]] (''Dave Gibbons'') un krāsotājs [[Džons Higinss (rakstnieks)|Džons Higinss]] (''John Higgins''). Šo komiksu sēriju publicēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[DC Comics]]'' laika posmā no [[1986]]. līdz [[1987]]. gadam un pēc tam atkārtoti izdeva sakopotā formā. {{literatūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Grafiskie romāni]] [[Kategorija:Watchmen]] h850iod6p5ohmaa44n8uj1yf893brva 3669348 3669347 2022-08-11T21:15:02Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Watchmen]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Watchmencovers.png|thumb|235px|Kreisajā pusē redzams 1987. gadā ASV izdotā izdevuma vāks, bet labajā pusē 2013. gada Apvienotajā Karalistē un Kanādā izdotā izdevuma vāks]] '''''Watchmen''''' (no [[angļu valoda]]s — 'sargkareivji') ir [[komikss|komiksu]] grāmatu sērija ([[grafiskais romāns]]), ko ir izveidojuši rakstnieks [[Alans Mūrs]], mākslinieks [[Deivs Gibonss]] (''Dave Gibbons'') un krāsotājs [[Džons Higinss (rakstnieks)|Džons Higinss]] (''John Higgins''). Šo komiksu sēriju publicēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[DC Comics]]'' laika posmā no [[1986]]. līdz [[1987]]. gadam un pēc tam atkārtoti izdeva sakopotā formā. {{literatūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Grafiskie romāni]] gd0z5xonn9j4kwnfwu3i1ewnv1mntfp 0 77506 3669329 3639392 2022-08-11T20:37:52Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Larss fon Trīrs | vārds_orig = ''Lars von Trier'' | attēls = Lars von Trier 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Larss fon Trīrs 2014. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[dāņi|dānis]] | nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[scenārists]] | darbības_gadi = 1967–pašlaik | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Larss fon Trīrs''' (dzimis '''Larss Trīrs''', {{dat|1956|04|30}}) ir dāņu [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Viņš ir saņēmis speciālo žūrijas balvu [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] par filmu "[[Eiropa (filma)|Eiropa]]" (1991) un ''Grand Prix'' Kannu kinofestivālā par filmu "[[Šķeļot viļņus]]" (1996). Oriģinālais mūzikls "[[Dejotāja tumsā]]" (2000) saņēma galveno balvu ''Palm d’Or'' Kannās. Par filmu "Dejotāja tumsā" fon Trīrs bija nominēts arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Larss fon Trīrs ir [[Dogma 95|Dogmas 95]] manifesta autors, pēc kura principiem uzņemta fon Trīra filma "[[Idioti (filma)|Idioti]]". Fon Trīra tēvs bija sociāldemokrāts, bet māte sevi uzskatīja par [[komunisms|komunisti]]. Vecāki fon Trīru audzināja stingri un abi bija [[nūdisti]], līdz ar to fon Trīrs daudz bērnības pavadīja nūdistu nometnēs. Ar filmu veidošanu fon Trīrs sāka nodarboties 11 gadu vecumā. 30 gadu vecumā viņš pieņēma [[katoļticība|katoļticību]]. Fon Trīrs periodiski dzīves laikā ir cietis no [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]], [[bailes|bailēm]] un [[fobijas|fobijām]]. Pirmā fon Trīra publiski izdotā filma bija eksperimentāla īsfilma ''[[The Orchid Gardener]]'' (1977). Pirmā pilnmetrāžas filma "[[Nozieguma elements]]" (''Forbrydelsens element'') sekoja septiņus gadus vēlāk. Fon Trīra filmās parasti centrālie tēli ir sievietes, kas saskaras ar psiholoģiskiem konfliktiem. Pats fon Trīrs ir pretrunīgi vērtēts režisors — viņa filmās nereti ir uzfilmētas īsta, netēlota seksa ainas un viņš ir izcēlies arī ar publiskiem, divdomīgiem izteikumiem, no kuriem skandalozākais bija 2011. gada Kannu kinofestivālā, kur viņš it kā jokodamies atzinās, ka ir nacists.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/kino/larss-fon-trirs-patiesiba-esmu-nacists.d?id=38599611 Larss fon Trīrs: Patiesībā esmu nacists], delfi.lv. Atjaunots: {{dat|2013|03|26}}.</ref> {{dat|2022|8|8||bez}} paziņots, ka Trīram diagnosticēta [[Pārkinsona slimība]].<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2022/08/lars-von-trier-parkinsons-disease-1235087333/|title = Lars Von Trier Diagnosed With Parkinson’s Disease, Work On ‘The Kingdom Exodus’ Continues|work = [[Deadline Hollywood]]|date = 8 August 2022|accessdate = 8 August 2022|last = Goodfellow|first = Melanie}}</ref> == Filmogrāfija == === Pilnmetrāžas filmas === [[Attēls:Lars Von Trier Cannes 2011.jpg|thumb|200px|Fon Trīrs 2011. gadā Kannās]] * 1984 - "[[Nozieguma elements]]" (''Forbrydelsens element'') * 1987 - "[[Epidēmija (Larsa fon Trīra filma)|Epidēmija]]" (''Epidemic'') * 1991 - "[[Eiropa (filma)|Eiropa]]" (''Europa'') * 1996 - "[[Šķeļot viļņus]]" (''Breaking the Waves''') * 1998 - "[[Idioti (filma)|Idioti]]" (''Idioterne'') * 2000 - "[[Dejotāja tumsā]]" (''Dancer in the Dark'') * 2003 - "[[Dogvila]]" (''Dogville'') * 2003 - "[[Pieci kavēkļi]]" (''De Fem benspænd'') * 2005 - "[[Manderleja]]" (''Manderlay'') * 2006 - "[[Tā visa priekšnieks]]" (''Direktøren for det hele'') * 2009 - "[[Antikrists (filma)|Antikrists]]" (''Antichrist'') * 2010 - "[[Melanholija (filma)|Melanholija]]" (''Melancholia'') * 2013 - "[[Nymphomaniac|Nimfomāne]]" (''Nymphomaniac'') * 2018 - "[[Māja, ko uzcēla Džeks]]" (''The House That Jack Built'') === TV filmogrāfija === * 1988 - [[Mēdeja (TV filma)|Mēdeja]] (''Medea'') (TV filma) * 1994 - [[Valstība]] (''Riget'') (TV miniseriāls) * 1997 - [[Valstība II]] (''Riget II'') (TV miniseriāls) * 2022 - [[Valstība III]] (''Riget III'') (TV miniseriāls) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trīrs, Larss fon}} [[Kategorija:Dāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Cilvēki no Kopenhāgenas]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]] [[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] 3k8p0tib6bmvht0bxn9u9d0469d39yk 0 78707 3669438 3476344 2022-08-12T09:18:02Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} [[Attēls:Latvijas PSR Drāmatiskais teātris. 1940.jpg|thumb|250px|right|Ar [[Staļins|Staļina]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dubultportretu rotātais [[Latvijas Nacionālais teātris]] pēc Latvijas aneksijas 1940. gada 5. augustā.]] '''Sovetizācija''' ({{val|ru|Советизация}}) jeb '''padomiskošana''' bija [[Padomju Savienība]]i raksturīgo politiskās, saimnieciskās un sabiedriskās dzīves iezīmju un pārvaldes metožu izplatīšana (nereti varmācīga) no PSRS atkarīgajās teritorijās un valstīs. Tā skāra visas dzīves jomas. == Sovetizācija Latvijā == Jau 1940. gada 22. jūlijā [[Tautas Saeima]] pasludināja, ka zeme ir tautas īpašums. Tas nozīmēja pilnīgu zemes īpašuma [[Nacionalizācija|nacionalizāciju]]. Bijušie saimnieki zemi saņēma lietošanā, ja tās platība nepārsniedza 30 ha, zemi virs 30 hektāriem bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā. Steigā īstenotās padomju agrārās reformas gaitā zemi piešķīra bezzemniekiem un pavisam sīkajām — līdz 10 ha saimniecībām. Daudzi jaunie sīksaimnieki kļuva par dedzīgiem padomju varas atbalstītājiem. 1941. gada pavasarī sāka mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu (MZIP) izveidi un šim nolūkam katrā pagastā nacionalizēja vienu zemnieku "lielsaimniecību" ar visu inventāru. Pārmaiņām lauksaimniecībā drīz sekoja banku, kredītiestāžu, lielo un vidējo tirdzniecības, rūpniecības un transporta uzņēmumu nacionalizācija un konfiskācija. Lielākie uzņēmumi, piemēram, [[VEF]] un "[[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]", nokļuva tiešā [[Maskava]]s pārraudzībā. Iedzīvotājiem atņēma naudas iekrājumus, vērtspapīrus, privātos īres namus, bet 1941. gada pavasarī nacionalizēja arī sīkuzņēmumus. Tika sagrauta [[Latvija]]s finanšu sistēma. 1940. gada novembrī līdzās latam par maksāšanas līdzekli kļuva rublis, bet 1941. gada martā latu vispār izņēma no apgrozības. Latvijas pilsoņi, gatavojoties vissliktākajam, sāka masveidā izpirkt jebkuras preces. Jau [[23. jūlijs|23. jūlijā]] tika ieviesta preču pārdošanas normēšana, sākotnēji — apģērbam, pēc tam — daudzām citām precēm. 1941. gada pavasarī drīkstēja pārdot tikai noteiktu normu [[sviests|sviesta]], [[gaļa]]s un [[desa|desu]]. Pēc 1940. gada [[5. augusts|5. augusta]] varas iestādes turpināja pārveidot Latvijas pilsonisko sabiedrību pēc totalitārās iekārtas parauga. Visas dzīves jomas tika pakļautas komunistiskajai ideoloģijai. Neatkarīgās [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkano karogu]] un [[Latvijas himna|valsts himnu]] aizliedza. Valsts simbolus un iestāžu nosaukumus nomainīja, lai Latvija ārēji līdzinātos citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Savienības republikām]]. Ministrijas pārdēvēja par tautas komisariātiem, bet pašus ministrus sauca par tautas komisāriem. Arī privātajā dzīvē ideoloģija uzspieda pārmaiņas. Aizliedza uzrunas formas "kungs" un "kundze", jo tās atgādinot viena cilvēka kundzību pār otru. To vietā bija jālieto visu cilvēku vienlīdzību apstiprinošākas uzrunas formas "pilsonis" un "pilsone" vai starp komunistu partijas locekļiem — "biedrs" un "biedrene" jeb "biedre". Okupācijas iestādes asi vērsās pret [[Reliģija|reliģiju]]. Valsts bez atlīdzības pārņēma baznīcas un draudžu īpašumus. Skolās mainīja mācību programmas, lai audzinātu nevis brīvi domājošus, bet ideoloģijai un valsts varai paklausīgus totalitārās sabiedrības locekļus. Dažādas neatkarīgās Latvijas jaunatnes organizācijas — [[skauti|skautus]], [[gaidas]], [[mazpulki|mazpulkus]], studentu apvienības un citas — slēdza. To vietā darbu sāka PSRS komunistiskās bērnu un jauniešu organizācijas. Arī koru, sporta klubu un pulciņu darbība tika pārveidota, lai pāraudzinātu bērnus [[komunisms|komunisma garā]]. == Skatīt arī == * [[Pārkrievošana]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] fxsgbjy4sk4zfk0yqu21yfs1s9q02f8 0 90968 3669181 2287004 2022-08-11T13:09:01Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Lī Svets | vārds_orig = ''Lee Sweatt'' | attēls = Sweatt Lee TPS.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|8|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Elberna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | iesauka = | poz = [[aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = | kar_sāk = 2006 | kar_beig = 2011 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Lī Svets''' ({{Val-en|Lee Sweatt}}; dzimis [[1985]]. gada [[13. augusts|13. augustā]]) ir bijušais amerikāņu [[hokejs|hokejists]] - [[aizsargs (hokejā)|aizsargs]], kurš 2009.-2010. gada sezonā spēlēja [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubā [[Rīgas "Dinamo"]], bet 2011. gada sākumā debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā. 2002.-2003. gada sezonā L. Svets spēlēja [[USHL]] līgas klubā [[Čikāgas "Steel"]], bet nākamās četras sezonas aizvadīja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] studentu līgas [[Kolorādo koledža]]s klubā. 2006.-2007. gada sezonā Svīts aizvadīja 11 spēles arī [[Amerikas hokeja līga|AHL]] klubā [[Sanantonio "Rampage"]]. 2007.-2008. gada sezonā Svīts spēlēja [[Somijas hokeja līga|SM]] līgas klubā [[Turku TPS]], bet 2007.-2008. gada sezonā [[EBEL]] līgas klubā [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|Zalcburgas "Red Bull"]]. [[2009.—2010. gada KHL sezona|2009.—2010. gada KHL sezonā]] L. Svets pārstāvēja Rīgas "Dinamo", bet pēc tam atgriezās Turku TPS. 2010. gada vasarā viņš noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vankūveras "Canucks"]] un pēc 41 aizvadītām spēlēm tā fārmklubā [[Manitobas "Moose"]] [[Amerikas hokeja līga|AHL]] 2010. gada 23. janvārī tika izsaukts uz NHL. Jau pirmajā NHL spēlē pret [[Našvilas "Predators"]] L. Svets guva vārtus. Rezultatīvs sitiens viņam bija izdevies arī debijas spēlē KHL Rīgas "Dinamo" sastāvā. 2011. gada augustā beidza karjeru.<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/nhl/12082011-li_svets_beidz_karjeru Lī Svets paziņo par karjeras beigšanu]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Svets, Li}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] 8n28tyocxbyix0nyxhlt1rrb2gykd0q 3669184 3669181 2022-08-11T13:12:36Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Lī Svets | vārds_orig = ''Lee Sweatt'' | attēls = Sweatt Lee TPS.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|8|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Elberna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | iesauka = | poz = [[aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = | kar_sāk = 2006 | kar_beig = 2011 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Lī Svets''' ({{Val-en|Lee Sweatt}}; dzimis [[1985]]. gada [[13. augusts|13. augustā]]) ir bijušais amerikāņu [[hokejs|hokejists]] - [[aizsargs (hokejā)|aizsargs]], kurš 2009.-2010. gada sezonā spēlēja [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubā [[Rīgas "Dinamo"]], bet 2011. gada sākumā debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā. 2002.-2003. gada sezonā L. Svets spēlēja [[USHL]] līgas klubā [[Čikāgas "Steel"]], bet nākamās četras sezonas aizvadīja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] studentu līgas [[Kolorādo koledža]]s klubā. 2006.-2007. gada sezonā Svīts aizvadīja 11 spēles arī [[Amerikas hokeja līga|AHL]] klubā [[Sanantonio "Rampage"]]. 2007.-2008. gada sezonā Svīts spēlēja [[Somijas hokeja līga|SM]] līgas klubā [[Turku TPS]], bet 2007.-2008. gada sezonā [[EBEL]] līgas klubā [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|Zalcburgas "Red Bull"]]. [[2009.—2010. gada KHL sezona|2009.—2010. gada KHL sezonā]] L. Svets pārstāvēja Rīgas "Dinamo", bet pēc tam atgriezās Turku TPS. 2010. gada vasarā viņš noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vankūveras "Canucks"]] un pēc 41 aizvadītām spēlēm tā fārmklubā [[Manitobas "Moose"]] [[Amerikas hokeja līga|AHL]] 2010. gada 23. janvārī tika izsaukts uz NHL. Jau pirmajā NHL spēlē pret [[Našvilas "Predators"]] L. Svets guva vārtus. Rezultatīvs metiens viņam bija izdevies arī debijas spēlē KHL Rīgas "Dinamo" sastāvā. 2011. gada augustā beidza karjeru.<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/nhl/12082011-li_svets_beidz_karjeru Lī Svets paziņo par karjeras beigšanu]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Svets, Li}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] oul8aman99b59ag3fq8kbw9egqpkacb 0 93262 3669409 3626493 2022-08-12T07:17:19Z Pirags 3757 /* Rīgas gubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Rigaer Gouvernement <br />Riia kubermang<br /> Ри́жская губе́рния |nosaukums_latv_val = Rīgas guberņa |sugasvārds = atkarīga teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Atkarīga teritorija | |gads_sākums = 1713 (1721) |gads_beigas = 1783 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |image_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Rīgas vietniecība |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:Flag of Russia.svg|30px|Rīgas vietniecība]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Rīga_1788_COA.png |symbol = |symbol_type = [[Rīgas ģerbonis]] | |image_map = Rīgas guberņa Krievijas impērijā 1745.jpg |image_map_caption = Rīgas guberņas ("Livonijas hercogistes") karte ar Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas provincēm jeb apriņķiem (1745). | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Vācu, krievu, latviešu, igauņu |reliģija = Luterānisms |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Rīgas guberņa''' ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā [[Zviedru Livonija]] (mūsdienu Latvijas [[Vidzeme]] un Igaunijas dienvidu puse). Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram. == Vēsture == [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un vēl pirms kara beigām ar cara [[Pēteris I|Pētera I]] pavēli 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz [[Smoļenska]]i, tādēļ pēc 1719. gada 29. maija reformas tā sastāvēja no divām daļām — [[Rīgas province]]s un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene [[Katrīna I]] 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņu]] un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]]. 1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. == Apriņķi == Rīgas guberņā bija piecas provinces jeb apriņķi: * [[Rīgas apriņķis]], * [[Cēsu apriņķis]], * [[Pērnavas apriņķis]], * [[Tērbatas apriņķis]], * [[Sāmsalas apriņķis]]. == Rīgas gubernatori == [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|150px|Džordžs Brauns — Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792).]] * 1712 [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Пётр Петрович Ласси'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1791 [[Džordžs Brauns]] (''Юрий Юрьевич Броуне'') == Sudraba livonēzi == 1756. gadā Krievijas impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu un 36 raudzes sudraba. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. <gallery> Moneta livoesthonica 1757.jpg|96 kapeiku livonēzs 48 Moneta livoesthonica 1757.jpg|48 kapeiku livonēzs 24 Moneta livoesthonica 1757.jpg|24 kapeiku livonēzs 4 Moneta livoesthonica 1757.jpg|4 kapeiku livonēzs 2 Moneta livoesthonica 1757.jpg|2 kapeiku livonēzs </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] hmm2yib1v7uyu2as8l8cxbhuyws6vbu 10 95984 3669251 3543211 2022-08-11T15:18:09Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Tirdzniecības ķēdes Latvijā |title = {{flaga|Latvija}} Tirdzniecības ķēdes [[Latvija|Latvijā]] |listclass = hlist |state = {{{state|expanded}}} | group1 = Esošās |list1 = * [[Aibe]] * [[Beta (veikalu ķēde)|Beta]] * [[CITRO]] * [[Elvi]] * [[LaTS]] * [[Lidl]] * [[Maxima Grupė|Maxima]] * [[Mego]] * [[Rimi Baltic|Rimi]] * [[Sky]] * [[SPAR]] * [[top!]] * [[Vesko]] | group2 = Bijušās | list2 = * [[Palink|Cento]] * [[Citymarket (veikals)|Citymarket]] * [[Palink|IKI]] * [[Nelda]] * [[Prisma]] * [[Elvi|Saules veikals]] * [[Maxima|Saulīte]] * [[Selver]] * [[Rimi Baltic|Supernetto]] * [[Maxima|T-Market]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 0iu314n7yl6ssq2gfwzrulxlgpqjasg 0 104842 3669455 3649620 2022-08-12T10:55:16Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 13. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |uz = [[Centrāltirgus]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 13.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1965]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 19,528 km<br />(9,616 km / 9,912 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 45 (22 / 23) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti, kopš 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/13/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''13. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. 13. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 19,528 km. Virziena '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 9,616 km, bet virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' kopējais garums ir 9,912 km. Darbdienās pa 13. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi,kuri pavisam veic 39 reisus. 13. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. Saistībā ar COVID-19 izplatību, no 2020. gada 28. marta līdz vasarai 13. Trolejbuss kursē tikai darba dienās. Kopš 2021. gada 16. janvāra atkal atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Ieriķu ielu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija divu nedēļu garumā sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] tiek novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un E. Birznieka-Upīša ielu. Savukārt virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] maršruts brauc līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielai]], pēc tam pa [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]] un [[Turgeņeva iela|Turgeņeva ielu]] līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]" [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> [[Attēls:13. trolejbuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss pagriezienā no Brīvības gatves uz Viļa Ģelbes ielu]] [[Attēls:13. trolejbuss uz Gaisa tilta.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu]] [[Attēls:13. trolejbuss Pērnavas ielā.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Pieturvietas == 13. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 16 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]] |- | align="center" | 4 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | 9 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 11 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 11 pieturas. Bet virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 10 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 11 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 15 | [[VEF]] |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 22 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 23 | 64. vidusskola |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|q8l09U3UE-M|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|IWmmFaboMbM|Virzienā Centrāltirgus - 1. parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|AWW4U_g3iWA|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|mnxVGhvAmmE|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Ieriķu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|13]] dgljr6li0g905hedorm2ktndx0funl4 3669459 3669455 2022-08-12T10:59:58Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 13. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |uz = [[Centrāltirgus]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 13.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =[[1965]]. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 19,528 km<br />(9,616 km / 9,912 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 45 (22 / 23) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti, kopš 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/13/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''13. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. 13. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 19,528 km. Virziena '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums ir 9,616 km, bet virziena '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' kopējais garums ir 9,912 km. Darbdienās pa 13. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi,kuri pavisam veic 39 reisus. 13. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. Saistībā ar COVID-19 izplatību, no 2020. gada 28. marta līdz vasarai 13. Trolejbuss kursē tikai darba dienās. Kopš 2021. gada 16. janvāra atkal atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Ieriķu ielu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija divu nedēļu garumā sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] tiek novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un E. Birznieka-Upīša ielu. Savukārt virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] maršruts brauc līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielai]], pēc tam pa [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]] un [[Turgeņeva iela|Turgeņeva ielu]] līdz galapunktam "[[Centrāltirgus]]" [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> [[Attēls:13. trolejbuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss pagriezienā no Brīvības gatves uz Viļa Ģelbes ielu]] [[Attēls:13. trolejbuss uz Gaisa tilta.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu]] [[Attēls:13. trolejbuss Pērnavas ielā.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Pieturvietas == 13. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 14 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] |- | align="center" | 16 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]] |- | align="center" | 4 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | 9 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 11 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 11 pieturas. Bet virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 4 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 10 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 11 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 15 | [[VEF]] |- | align="center" | 16 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 22 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 23 | 64. vidusskola |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|q8l09U3UE-M|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|IWmmFaboMbM|Virzienā Centrāltirgus - 1. parks (Ganību dambī)}} * {{youtube|AWW4U_g3iWA|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|mnxVGhvAmmE|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Ieriķu iela}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|13]] 3v0ibsdxo59j06ullgbfmpz0v1k0x45 0 104846 3669458 2876451 2022-08-12T10:59:26Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 14.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1966}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,862 km<br />(10,231 km / 10,631 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (16 / 19) |transporta vienīb = 11 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/14/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''14. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādei]] [[Rīga]]s centrā. 14. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 20,862 km. Virziena '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' kopējais garums ir 10,231 km, bet virziena '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kopējais garums ir 10,631 km. Darbdienās pa 14. trolejbusu maršrutu kursē 11 trolejbusi, kuri pavisam veic 208 reisus, bet brīvdienās — 6 trolejbusi, kuri pavisam veic 103 reisus. 14. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] un [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]. Virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], apgriešanās [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumā, [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss braucot pa [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielu]].]] [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|200px|14. un 18. maršruta trolejbusu galapunkts [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:14. trolejbuss Brīvības ielā.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Brīvības ielā]] [[Attēls:14. trolejbuss pie VEF.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Brīvības ielā, pieturā "Rūpnīca VEF"]] [[Attēls:14. trolejbuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|200px|14. maršruta trolejbuss Biķernieku ielā]] 14. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 3 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 7 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- | align="center" | 2 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 8 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 10 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 11 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 12 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 13 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacioārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 15 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 16 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 17 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 18 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. Virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 23 pieturas. Bet virzienā '''[[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 10 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas universitātes akadēmiskais centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 4 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 5 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 6 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 14 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 15 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 16 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 21 | Mežciema pamatskola |- | align="center" | 22 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 23 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 8 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 9 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|nb6ZF3GR7nI|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|cdOc4RvVLZo|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|zfCBCN9W_X8|Daļa no 14. trolejbusu maršruta video}} * {{youtube|9iNDTr1he3k|Pilnā 14. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Esplanāde - Mežciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|14]] dx6kgadcvchadt1tj7lblle18kadnxg 0 104871 3669461 3451095 2022-08-12T11:01:43Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 17. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Purvciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 17.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,367 km<br />(8,900 km / 9,467 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 37 (18 / 19) |transporta vienīb = 18 (darbdienās) 12 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/17/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''17. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 17. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,367 km. Virziena '''[[Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 8,900 km, bet virziena '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Purvciems]]''' kopējais garums ir 9,467 km. Darbdienās pa 17. trolejbusu maršrutu kursē 18 trolejbusi, bet brīvdienās — 12 trolejbusi. 17. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Purvciemu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Centrālā stacija|Centrālo staciju]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo staciju]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]. Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. == Pieturvietas == [[Attēls:17._trolejbuss_uz_Gaisa_tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltu]].]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltu]].]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielas]] krustojumā.]] [[Attēls:17. trolejbuss Brīvības ielā pie VEF.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Brīvības ielā pie [[VEF]]]] [[Attēls:17. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī pie [[Latvijas Universitāte|LU]] ēkas]] 17. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 37 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Purvciems]]''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 17 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 16 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 17 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Purvciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''[[Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Purvciems]]''' ir 23 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''[[Purvciems]]''' ir 17 pieturas. Bet virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 8 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 6 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 7 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|WbTWNV9vm0I|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasarā)}} * {{youtube|fP7DpMcCXKw|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (ziemā)}} * {{youtube|YG1gxABnDRk|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (pavasarī)}} * {{youtube|GouZ6Mt1ZRs|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (rudenī)}} * {{youtube|y3LmrZ8rN8g|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasaras rītā), virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) - Purvciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|17]] ahd6hi86lmb9kr5d9scrc6yisidom5k 2 106822 3669324 817059 2022-08-11T20:14:51Z Chepry 16736 update wikitext text/x-wiki My name is Andrzej, I work mainly on [[:pl:Strona_główna|Polish Wikipedia]] as [[:pl:Wikipedysta:Chepry|Chepry]]. t9xdaywydsn8a1helo5s908q54w4ahk 0 107441 3669464 3609715 2022-08-12T11:03:38Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[(Sunīši) Sunīši]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 16.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 44,127 km<br />(21,826 km / 22,301 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 56 (29 / 27) |transporta vienīb = 7 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2908&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:16. maršruta autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:16. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:16. autobuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas (2).jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Brīvības ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[File:16. autobuss Biķernieku mežā.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] '''16. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]], kas atrodas [[Garkalnes novads|Garkalnes novadā]]. 16. autobusu maršruta kopējais garums ir 44,127 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' garums ir 21,826 km, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' garums ir 22,301 km. Darbdienās pa 16. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, bet brīvdienās 3 autobusi. 16. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks ([[Rīgas Satiksme|RP SIA "Rīgas Satiksme"]]). Autobuss ceļā nepietur: Katedrāle, Brīvības piemineklis. No 2018. gada 26. janvāra 16. maršrutā paredzētas izmaiņas saistībā ar valsts finansējuma samazināšanu — tiks samazināts reisu skaits ārpus Rīgas pilsētas, kā arī galapunkts „Garkalnes Mucenieki” pārdēvēts par „Sunīši”. <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/saistiba-ar-valsts-finansejuma-samazinasanu-no-26-janvara-bus-izmainas-16-marsruta-autobusa-kustibas-saraksta/ Saistībā ar Valsts finansējuma samazināšanu no 26. janvāra būs izmaiņas 16. maršruta autobusa kustības sarakstā]</ref> Lielākā daļa reisu tiek nodrošināti līdz Juglas papīrfabrikai (pietura "Papīrfabrika Jugla"). Pārējie reisu galapunkti- "Mucenieki" un "Sunīši".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/16/a-b|title=16. autobusa kustības saraksts.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki|Sunīši-Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Esplanāde un Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 16. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 56 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' ir 29 pieturas, bet virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 17 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Apvedceļš |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 28 | "Ferum agro" |- | align="center" | 29 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- | align="center" | 2 | "Ferum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | Apvedceļš |- | align="center" | 5 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 6 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 7 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brekši]] |- | align="center" | 10 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 11 | Ratnieki |- | align="center" | 12 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 13 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 15 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 17 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 18 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 19 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 20 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 25 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 26 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''') kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas ar mainītu virzienu == 16. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 58 un 61 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 30 pieturas, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''')— '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 31 pietura, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | Kapi |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Amatnieki |- | align="center" | 27 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 28 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 30 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | Kapi |- | align="center" | 15 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 16 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 18 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 19 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 20 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 21 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 27 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 18 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 20 | Ratnieki |- | align="center" | 21 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 22 | [[Brekši]] |- | align="center" | 23 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 25 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 26 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 27 | Amatnieki |- | align="center" | 28 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em |- | align="center" | 30 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 31 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | Dzelzceļa slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 17 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 18 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 19 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 20 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 21 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 22 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 23 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 26 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 27 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 28 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 29 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|VIRylaHlt-E|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|VPmtNBcTGTE|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|16]] rzqwrf6aljzn0u19wimw9a9avn2r6nx 0 109051 3669466 3615947 2022-08-12T11:05:05Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 48. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pļavnieku kapi]] |uz = [[Sarkandaugava]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 48.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 34,238 km<br />(16,994 km / 17,244 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 61 (30 / 31) |transporta vienīb = 7 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2830&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''48. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi]]em līdz [[Sarkandaugava]]i. 48. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,238 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kopējais garums ir 16,994 km, bet maršruta '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 17,244 km. Darbdienās pa 48. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi. 48. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Pļavnieku kapiem tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā "Meža kapi", [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]. '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā "Meža kapi", [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]. [[Attēls:48. autobuss zem Gaujas ielas tilta.JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada]] [[Attēls:48. autobuss Meža prospektā.JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]] [[File:48. autobuss uz Saharova ielas.jpg||thumb|255px|48. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[File:48. autobuss uz Gaujas ielas.jpg||thumb|255px|48. maršruta autobuss Gaujas ielā]] [[File:48. autobuss uz Ķīšezera ielas.jpg||thumb|255px|48. maršruta autobuss Ķīšezera ielā]] [[File:48. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg||thumb|255px|48. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]] [[File:48. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg||thumb|255px|48. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:48. autobuss uz Meža prospekta.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]] == Pieturvietas == 48. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 61 pietura. Maršrutā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir 30 pieturas, bet maršrutā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | 2 | [[Jukuma Vacieša iela (Rīga)|J. Vacieša iela]] |- | align="center" | 3 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 4 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 8 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 9 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Jāņa Poruka vidusskola (Rīga)|Jāņa Poruka vidusskola]] |- | align="center" | 17 | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / Valsts Ieņēmumu dienests |- | align="center" | 19 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 20 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 21 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 22 | Sporta bāze |- | align="center" | 23 | [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] |- | align="center" | 24 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 25 | [[Bergenas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Gdaņskas iela (Rīga)|Gdaņskas iela]] |- | align="center" | 27 | [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] |- | align="center" | 28 | [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Sarkandaugava]]s kapi |- | align="center" | 30 | [[Sarkandaugava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 2 | [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]] |- | align="center" | 3 | [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] |- | align="center" | 4 | [[Gdaņskas iela (Rīga)|Gdaņskas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Berģenes iela (Rīga)|Bergenas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 7 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Emīla Dārziņa iela (Rīga)|E. Dārziņa iela]] |- | align="center" | 9 | Sporta bāze |- | align="center" | 10 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 11 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / Valsts Ieņēmumu dienests |- | align="center" | 14 | [[Jāņa Poruka vidusskola (Rīga)|Jāņa Poruka vidusskola]] |- | align="center" | 15 | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] |- | align="center" | 16 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 17 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 18 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 19 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 23 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 24 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 25 | [[Varavīksnes gatve]] |- | align="center" | 26 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 27 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 28 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 29 | [[Katlakalna iela]] |- | align="center" | 30 | [[Jukuma Vacieša iela (Rīga)|Jukuma Vacieša iela]] |- | align="center" | 31 | [[Pļavnieku kapi]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|corKiHQDNb0|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|_UCzPX3mA3Q|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|48]] j3jk48ihzx9dp3ma6czc5yi7gzjobt1 0 110387 3669306 3558343 2022-08-11T18:31:50Z Olgerts V 41522 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Eglaines pagastā|Laši|Laši}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Laši | settlement_type = Ciems | image_skyline = Lasu baznica.jpg | image_caption = Lašu luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Eglaines pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=55767&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =55 | latm =57 | lats =30 | latNS = N | longd =26 | longm =7 | longs =0 | longEW = E | elevation_m = 124 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5444 Eglaine | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Laši''' ir apdzīvota vieta [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]], saplūdusi ar [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaini]]. Izvietojusies ziemeļos no autoceļa [[P70]] [[Lašupīte (Eglaines pieteka)|Lašupīte]]s kreisajā krastā. Lašos atrodas [[Lašu pilskalns]], dienvidos no autoceļa atrodas [[Lašu luterāņu baznīca]], kas saistās ar [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] piemiņu. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēc 1805. gada ap bijušās [[Veclašu muiža]]s ''(Alt-Lassen)'' centru.<ref>{{EncLP}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eglaines pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Laszi (Eglaines pagasts)}} cgpjh82zruiuty3x61ttdm7zwqacs8v 0 115211 3669379 3587100 2022-08-12T06:16:07Z Biafra 13794 atj. wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jānis Strēlnieks | attēls = EuroBasket France vs Lettonie, 15 septembre 2015 - 101.JPG | att_izm = 250px | paraksts = Jānis Strēlnieks 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|1}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = Janka | poz = {{basketbola pozīcija|1}}, {{basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | instagram = [https://www.instagram.com/jstrelnieks/ @jstrelnieks] <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | numurs = | amats = | līga = | aģents = [[Artūrs Kalnītis]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2007—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas "Spartak"]] | kl_sez 3 = 2013—2014 | klubs 3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijevas "Budivelnyk"]] | kl_sez 4 = 2014—2017 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} [[Bambergas "Brose Baskets"]] | kl_sez 5 = 2017—2019 | klubs 5 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (basketbols)|Pirejas "Olympiacos"]] | kl_sez 6 = 2019—2021 | klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (basketbols)|Maskavas CSKA]] | kl_sez 7 = 2021—2022 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 8 = 2022—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2010—pašlaik | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 3× [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas]] čempions (2015—2017) * [[LBL|Latvijas]] čempions (2009) * Grieķijas līgas Zvaigžņu spēle (2019) | slavz = | aģenti = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]}} }} '''Jānis Strēlnieks''' (dzimis {{dat|1989|9|1}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2022. gadā pārstāv [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu AEK]]. [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. Karjeras laikā J. Strēlnieks ir aizvadījis 179 spēles [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], pēc šī rādītāja ir pirmajā vietā starp Latvijas basketbolistiem. Jāņa vecākais brālis [[Artūrs Strēlnieks]] arī ir profesionāls basketbolists (iepriekš vairākas sezonas abi brāļi kopā spēlējuši [[BK Ventspils]] sastāvā). == Karjera == Basketbolista gaitas sācis Talsos trenera Arkādija Bajāra vadībā, bet vidusskolas vecumā pārcēlies uz [[Ventspils|Ventspili]], kur turpinājis trenēties un spēlēt [[LJBL]]. Vairākas sezonas pieaugušo basketbolā pārstāvēja [[BK Ventspils]], kas bija pirmā profesionālā komanda viņa spēlētāja karjerā. 2009. gada [[LBL|Latvijas]] čempions BK Ventspils sastāvā. 2012.—2013. gada sezonu aizvadīja [[Krievijas Profesionālā basketbola līga|Krievijas Profesionālās līgas]] klubā [[Sanktpēterburgas "Spartak"]],<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/janis-strelnieks-pariet-uz-sanktpeterburgas-spartak.d?id=41721967 Jānis Strēlnieks pāriet uz Sanktpēterburgas 'Spartak']</ref> 2013. gadā ar "Spartak" sasniedzis Krievijas kausa finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/strelnieka-parstavetajai-spartak-neizdodas-uzvaret-krievijas-kausa-finala.d?id=43238196|title=Strēlnieka pārstāvētajai 'Spartak' neizdodas uzvarēt Krievijas kausa finālā|date={{dat|2013|4|17||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|17||bez}}}}</ref> 2013. gada augustā pievienojās Ukrainas līgas klubam [[Kijevas "Budivelnyk"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/09082013-strelniekam_divu_gadu_ligums_ar_bagatska_|title=Strēlnieks spēlēs Eirolīgā pie Bagatska|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|8|31||bez}}}}</ref> ko trenēja Latvijas izlases galvenais treneris [[Ainars Bagatskis]]. No 2014. gada vasarai līdz 2017. gada vasarai pārstāvēja [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Bambergas "Brose Baskets"]], kura sastāvā 2015. gadā kļuva par Vācijas čempionu.<ref>[http://www.diena.lv/sports/basketbols/strelnieks-ar-brose-baskets-klust-par-vacijas-cempionu-basketbola-14102297 Strēlnieks ar Brose Baskets kļūst par Vācijas čempionu basketbolā] Diena.lv</ref> Pēc tam pievienojās [[Grieķija]]s klubam [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/strelnieks-nosledzis-divu-gadu-ligumu-ar-griekijas-grandu-pirejas-olympiacos.a240684/|title=Strēlnieks noslēdzis divu gadu līgumu ar Grieķijas grandu Pirejas «Olympiacos»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-09|language=lv}}</ref> 2019. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Krievija]]s klubu [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]. 2021. gada vasarā pievienojās [[Lietuva]]s vadošajam basketbola klubam [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. 2022. gada vasarā pārcēlās uz [[Grieķija]]s līgu, kur pārstāv [[Atēnu AEK]]. == Latvijas izlase == 2009. gadā kopā ar Latvijas U-18 izlasi izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]]. {{dat|2010|7|10||bez}} debitējis Latvijas izlasē,<ref name="SA">{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2012|4|10||bez}}|title= Strēlnieks: «Par laimi, algu nemaksā rubļos...»|volume= 15|issue= 841|pages= 16.—19}}</ref> kuras sastāvā piedalījies četros [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros ([[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011]], [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013]], [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015]], [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20101007023515/http://basket.lv/lbl/speletaji/_janis_strelnieks Basket.lv profils] * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.teamID_4045.compID_BYg5Rb55Jw-G5I3MZ6JB01.season_2009.roundID_6496.playerID_63005.html FIBA Europe.com profils] {{en ikona}} {{navboxes|title=Sasniegumi|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} }} {{DEFAULTSORT:Strelnieks, Janis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 5rntl1rdlikf1224nxm4r89cdsmm6wq 0 116732 3669278 3609872 2022-08-11T16:32:49Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džo Baidens | vārds_orģ = ''Joe Biden'' | attēls = Joe_Biden_presidential_portrait.jpg | att_izm = 250 | mazs_att = | apraksts = Džo Baidena oficiālais portrets | amats = [[ASV prezidenti|46.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2021|1|20|N}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Kamala Herisa]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Donalds Tramps]] | pēctecis = | amats2 = [[ASV viceprezidenti|47.]] [[ASV viceprezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Baraks Obama]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Diks Čeinijs]] | pēctecis2 = [[Maiks Penss]] | amats3 = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Delavēra]]s | term_sākums3 = {{dat|1973|1|3|N}} | term_beigas3 = {{dat|2009|1|15|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Džeimss Kalebs Bogs]] | pēctecis3 = [[Teds Kaufmans]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = Džozefs Robinets Baidens Seniors | māte = Katerīna Jūdžina Baidena | dzīvesb = * [[Neilija Baidena|Neilija Hantere]] (1966—1972, mirusi) * [[Džila Baidena]] (1977—pašlaik) | bērni = * [[Bo Baidens]] (1969—2015) * [[Hanters Baidens]] (dz. 1970) * Naomi Baidena (1971—1972) * [[Ešlija Baidena]] (dz. 1981) | profesija = [[politiķis]], [[jurists]], [[rakstnieks]] | alma_mater = {{ubl|[[Delavēras Universitāte]]|[[Sirakjūsas Universitāte]]}} | reliģija = [[katoļticība|katolis]] | paraksts = Joe Biden Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džozefs Robinets Baidens jaunākais''' ({{val|en|Joseph Robinette Biden, Jr.}}, {{izrunā|ˈdʒoʊzɨf rɒbɨˈnɛt ˈbaɪdən}}; dzimis {{dat|1942|11|20}}) ir 46. [[ASV prezidents]]. No 2009. līdz 2017. gadam bijis [[ASV viceprezidents]], bet no 1973. līdz 2009. gadam bijis [[ASV senators]], pārstāvot [[Delavēra]]s štatu. 1972. gadā ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]], bija sestais visu laiku jaunākais senators. Amatā pārvēlēts sešas reizes, kad atkāpās no amata, bija ceturtais pēc atrašanās laika Senātā. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] Džo Baidens bija [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] izraudzītais kandidāts ASV viceprezidenta amatam. Vēlēšanās Baraks Obama uzvarēja, un 2009. gadā Džo Baidenu inaugurēja viceprezidenta amatā, abus amatā pārvēlēja arī [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2012. gada vēlēšanās]]. 2016. gada augustā Džo Baidens oficiālā vizītē apmeklēja [[Latvija|Latviju]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Pastors|first1=Toms|title=Ar vārdiem «esam sabiedrotie» Latvijā ierodas ASV viceprezidents Baidens|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ar-vardiem-esam-sabiedrotie-latvija-ierodas-asv-viceprezidents-baidens.a197536/|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|accessdate={{dat|2016|8|23||bez}}|date={{dat|2016|8|23||bez}}}}</ref> 2017. gada janvārī Džo Baidenam piešķīra Prezidenta brīvības medaļu. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] Džo Baidens apsteidza [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] ar visu laiku lielāko balsu skaitu valsts vēsturē (81,2 miljoni balsu), prezidenta amatā stājās {{dat|2021|1|20||bez}}. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1942|11|20}} [[Skrentona|Skrentonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] kā vecākais bērns angļu, franču un īru izcelsmes uzņēmēja Džozefa Robineta Baidena un viņa īru izcelsmes sievas Katerīnas Jūdžinas Baidenas, dzimušas Fineganas, ģimenē.<ref name="witcover">{{Grāmatas atsauce |last=Witcover |first=Jules |url=https://archive.org/details/isbn_9780061791987 |title=Joe Biden: A Life of Trial and Redemption |publisher=William Morrow |year=2010 |isbn=978-0-06-179198-7 |location=New York City |author-link=Jules Witcover}}</ref> Viņam ir māsa Valērija un 2 brāļi — Frānsiss un Džeimss.<ref name="witcover" />{{rp|9}}. Baidena tēvs sākotnēji bija turīgs, bet ap viņa piedzimšanas laiku nokļuva finansiālās grūtībās.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Russell|first=Katie|date=November 11, 2020|title=Joe Biden's family tree: how tragedy shaped the US president-elect|language=en-GB|work=The Telegraph|url=https://www.telegraph.co.uk/family/life/joe-biden-family-tree-children-ashley-hunter/|access-date=December 1, 2020|issn=0307-1235|archive-date=January 8, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210108150352/https://www.telegraph.co.uk/family/life/joe-biden-family-tree-children-ashley-hunter/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Biden |first1=Joe |title=Promises to Keep: On Life and Politics |date=2008 |publisher=Random House |isbn=978-0812976212 |pages=16–17}}</ref><ref>[[#Witcover|Witcover (2010)]], pp. 7-8.</ref> Vairākus gadus Baidena ģimene dzīvoja kopā ar vecvecākiem no mātes puses.<ref name="nyt-father">{{Ziņu atsauce |last=Broder |first=John M. |date=October 23, 2008 |title=Father's Tough Life an Inspiration for Biden |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html |access-date=October 24, 2008 |archive-date=November 8, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201108082045/https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html }}</ref> 1950. gados [[Skrentona]] piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi, kā dēļ Baidena tēvs nevarēja atrast pastāvīgu darbu.<ref name="ap-scranton">{{Ziņu atsauce |last=Rubinkam |first=Michael |date=August 27, 2008 |title=Biden's Scranton childhood left lasting impression |publisher=Fox News |agency=Associated Press |url=https://www.foxnews.com/wires/2008Aug27/0,4670,CVNBidenapossScrantonRoots,00.html |access-date=September 7, 2008 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185424/https://www.foxnews.com/wires/2008Aug27/0,4670,CVNBidenapossScrantonRoots,00.html }}</ref> 1953. gadā Baidena ģimene dzīvoja [[Klejmonta|Klejmontā]], [[Delavēra|Delavērā]], bet vēlāk pārcēlās uz [[Vilmingtona|Vilmingtonu]], Delavērā.<ref>https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html</ref> Baidens bērnībā cieta no stostīšanās, bet ap divdesmit gadu vecumu tā izzuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Biden |first=Joseph R., Jr. |date=July 9, 2009 |title=Letter to National Stuttering Association chairman|url=http://www.westutter.org/pdfs/Joe_Biden-PublicGreeting_NationalStutteringAssoc_7.1.09.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20110728173845/http://www.westutter.org/pdfs/Joe_Biden-PublicGreeting_NationalStutteringAssoc_7.1.09.pdf |archive-date=July 28, 2011 |access-date=December 9, 2010 |publisher=National Stuttering Association}}</ref> Viņš pārvarējis stostīšanos, lasot [[dzeja|dzejoļus]] pie spoguļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=September 16, 2019 |title=Joe Biden's childhood struggle with a stutter: How he overcame it and how it shaped him |url=https://www.latimes.com/politics/story/2019-09-15/joe-bidens-childhood-struggle-with-a-stutter |access-date=July 24, 2020 |website=Los Angeles Times |archive-date=September 16, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190916173912/https://www.latimes.com/politics/story/2019-09-15/joe-bidens-childhood-struggle-with-a-stutter }}</ref> {{dat|1966|8|27||bez}} Džo Baidens apprecējās ar Neiliju Hanteri (1942—1972), [[Sirakjūsas Universitāte]]s studenti, pārvarot viņas vecāku nevēlēšanos atļaut meitai precēties ar [[katoļticība|katoli]].<ref name="ap-timeline">{{Ziņu atsauce |date=August 23, 2008 |title=A timeline of U.S. Sen. Joe Biden's life and career |work=San Francisco Chronicle |agency=Associated Press |url=http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/n/a/2008/08/22/politics/p222636D16.DTL |access-date=September 6, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080925021142/http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=%2Fn%2Fa%2F2008%2F08%2F22%2Fpolitics%2Fp222636D16.DTL |archive-date=September 25, 2008}}</ref><ref>Biden, ''Promises to Keep'', pp. 32, 36—37.</ref> Viņiem kopā piedzima trīs bērni — Bo Baidens (1969—2015), Hanters Baidens (dzimis 1970. gadā) un Naomi Baidena (1971—1972). 1968. gadā Džo Baidens ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Sirakjūsas Universitāte|Sirakjūsas Universitātē]].<ref name="cong-bio">{{Cite encyclopedia |title=Biden, Joseph Robinette, Jr. |encyclopedia=Biographical Directory of the United States Congress|url=http://bioguide.congress.gov/scripts/biodisplay.pl?index=B000444 |access-date=August 19, 2008|date= |archive-date=August 27, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080827044555/http://bioguide.congress.gov/scripts/biodisplay.pl?index=B000444}}</ref> 1968. gadā Baidens darbojās [[Vilmingtona]]s advokātu birojā, kuru vadīja vietējais [[ASV Republikāniskā partija|republikānis]] Viljams Prikets.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Barrett |first=Laurence I. |date=June 22, 1987 |title=Campaign Portrait, Joe Biden: Orator for the Next Generation |work=[[Time]] |url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,964716,00.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=November 13, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201113235512/http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,964716,00.html }}</ref> Baidenam nepatika toreizējā Delavēras [[gubernators|gubernatora]] Čārlza Terija konservatīvā [[rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] politika, tāpēc viņš atbalstīja republikāni Raselu Petersonu, kas vēlāk uzvarēja 1968. gada Delavēras gubernatora vēlēšanas. Vietējie republikāņi Baidenu centās pierunāt pievienoties [[ASV Republikāniskā partija|republikāņiem]], bet viņš tomēr reģistrējies kā neatkarīgais, jo viņš neatbalstīja republikāni [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Leubsdorf |first=Carl P. |date=September 6, 1987 |title=Biden Keeps Sights Set On White House |work=The Dallas Morning News|url=http://nl.newsbank.com/nl-search/we/Archives?p_text_direct-0=0ED3CF5858543A33&p_field_direct-0=document_id |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103080715/http://nl.newsbank.com/nl-search/we/Archives?p_text_direct-0=0ED3CF5858543A33&p_field_direct-0=document_id }}</ref> Sākotnēji Baidens strādāja kā valsts nodrošinātais aizstāvis, bet vēlāk sāka strādāt advokātu birojā, kuru vadīja vietējais [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] aktīvists,<ref name="ReferenceA">''Current Biography Yearbook 1987'', p. 43.</ref> kurš pierunāja Baidenu pievienoties demokrātu grupai, kas mēģināja reformēt [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātisko partiju]].<ref>Witcover (2010), p. 86</ref> Vēlāk Baidens pārreģistrējās uz Demokrātisko partiju. == Politiķa karjeras sākums == 1970. gadā Džo Baidens kandidēja uz Ņūkāslas pilsētas valdi ([[Delavēra|Delavērā]]), koncentrējoties uz tādām liberālām vērtībām, kā atbalsts valsts apmaksātiem mājokļiem priekšpilsētās.<ref>Witcover (2010), p. 59.</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Harriman |first=Jane |date=December 31, 1969 |title=Joe Biden: Hope for Democratic Party in '72? |page=3 |work=Newspapers.com |publisher=The News Journal |url=http://www.newspapers.com/image/?clipping_id=8326887 |access-date=May 1, 2019 |archive-date=August 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200802170920/http://www.newspapers.com/image/?clipping_id=8326887 }}</ref> Baidens uzvarēja vēlēšanās un stājās amatā {{dat|1971|1|5|Bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce |date=January 2, 1971 |title=County Council to Take Oath |url=https://www.newspapers.com/clip/67554678/council-oath/ |work=The News Journal|location=Wilmington, DE |page=4 |via=Newspapers.com |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185436/https://www.newspapers.com/clip/67554678/council-oath/ }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=January 6, 1971 |title=Conner Calls Shake of 7 Lucky Omen for Council |url=https://www.newspapers.com/clip/67567899/lucky-omen/ |work=The News Journal |location=Wilmington, DE |page=3 |via=Newspapers.com |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185426/https://www.newspapers.com/clip/67567899/lucky-omen/ }}</ref> Esot amatā, Baidens nostājās pret autoceļu projektiem, baidoties, ka šo projektu realizēšana varētu sagraut [[Vilmingtona]]s apkaimi.<ref>Witcover (2010), p. 62.</ref> 1972. gada Senāta vēlēšanās viņš uzvarēja [[Delavēra]]s senatoru republikāni [[Džeimss Kalebs Bogs|Džeimsu Kalebu Bogu]]. Baidens bija vienīgais demokrāts, kurš stājās pretī Bogam. Viņa kampaņai trūka naudas un viņam nebija gandrīz nekādu iespēju uzvarēt. Viņa koncentrējās uz jautājumiem par [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] izbeigšanu, vidi, civiltiesībām un veselības sistēmas uzlabošanu.<ref name="npr-72">{{Ziņu atsauce |last=Naylor |first=Brian |date=October 8, 2007 |title=Biden's Road to Senate Took Tragic Turn |publisher=National Public Radio|url=https://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14999603 |access-date=September 12, 2008 |archive-date=September 11, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080911183158/http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14999603 }}</ref> Vēl dažus mēnešus pirms vēlēšanām Baidens pirmsvēlēšanu aptaujās atpalika no Boga par gandrīz trīsdesmit procentpunktiem, bet viņa enerģija un prasme komunicēt ar vēlētājiem ļāva Baidenam uzvarēt vēlēšanas ar 50,5% balsu.<ref name="ReferenceA"/> 1972. gadā, dažas nedēļas pēc viņa uzvaras Senāta vēlēšanās, Baidena sieva Neilija un viņa vienu gadu vecā meita Naomi gāja bojā autokatastrofā. Šajā negadījumā smagi cieta arī pāra abi mazgadīgie dēli — Bo un Hanters. Senatora zvērestu Baidens nodeva slimnīcas palātā, kur ārstējās viņa abi dēli.<ref name="ap-timeline" /><ref>{{Ziņu atsauce |date=December 19, 1972 |title=Biden's Wife, Child Killed in Car Crash |language=en-US |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/1972/12/19/archives/bidens-wife-child-killed-in-car-crash.html |page=9 |access-date=January 8, 2021 |issn=0362-4331 |archive-date=December 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201202063824/https://www.nytimes.com/1972/12/19/archives/bidens-wife-child-killed-in-car-crash.html}}</ref> Sākotnēji Baidens apsvēra domu atteikties no vietas [[ASV Senāts|Senātā]], lai pievērstos savu dēlu audzināšanai, tomēr viņš izlēma katru dienu doties no [[Delavēra]]s uz darbu Senātā [[Vašingtona|Vašingtonā]] ar vilcienu un pēc tam atpakaļ, lai tādējādi no rītiem un vakaros būtu kopā ar dēliem.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=|first1=|title=Džo Baidens - politiskā karjera, kuras varēja nemaz nebūt|url=https://www.tvnet.lv/7097264/dzo-baidens-politiska-karjera-kuras-vareja-nemaz-nebut|publisher=[[TVNET]]|accessdate={{dat|2020|10|31||bez}}|date={{dat|2020|10|31||bez}}}}</ref> {{dat|1987|6|17||bez}} Baidens apprecējās ar skolotāju [[Džila Baidena|Džilu Džeikobsu]], ar kuru viņš iepazinās 1975. gadā.<ref>Biden, ''Promises to Keep'', p. 113.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/08/25/us/politics/25wife.html|title=Jill Biden Heads Toward Life in the Spotlight (Published 2008)|work=The New York Times|access-date=2021-01-14|date=2008-08-25|last=Seelye|first=Katharine Q.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņiem ir viena meita — [[Ešlija Baidena]], kas ir sociālā darbiniece. Pirmajos gados ASV Senātā Džo Baidens pievērsās patērētāju aizsardzības un vides problēmām.<ref name="time-200-fut">{{Ziņu atsauce |date=July 15, 1974 |title=200 Faces for the Future |work=Time (magazine) |url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |access-date=August 23, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813045404/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |archive-date=August 13, 2013 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130813045404/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |date={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> 1974. gada intervijā Džo Baidens aprakstīja sevi kā [[liberālisms|liberāli]] attiecībā uz civiltiesībām un veselības sistēmu, bet [[konservatīvisms|konservatīvu]] attiecībā uz sociālajām jomām, tādām kā [[aborts]] vai iesaukšana militārā dienestā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonian.com/1974/06/01/joe-biden-kitty-kelley-1974-profile-death-and-the-all-american-boy/|title=Death and the All-American Boy {{!}} Washingtonian (DC)|website=Washingtonian|access-date=2021-01-14|date=1974-06-01|language=en-US}}</ref> Pēc tam, kad [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] neizdevās ratificēt 1979. gadā parakstīto SIIS II līgumu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] un ASV prezidentu [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]], Baidens tikās ar PSRS ārlietu ministru [[Andrejs Gromiko|Andreju Gromiko]], lai paustu amerikāņu bažas.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Salacuse|first=Jeswald W.|url=https://archive.org/details/leadingleaders00jesw|title=Leading Leaders: How to Manage Smart, Talented, Rich and Powerful People|publisher=American Management Association|year=2005|isbn=0-8144-0855-9}} p. 144.</ref> 1988. gadā Baidenam atklāja galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu, viņu kritiskā stāvoklī aizveda uz slimnīcu, kur veica steidzamu operāciju. Senātā viņš varēja atgriezties tikai pēc septiņiem mēnešiem.<ref name="ap-aug22">{{Ziņu atsauce |url=https://www.seattletimes.com/nation-world/vp-candidate-profile-sen-joe-biden/ |title=V.P. candidate profile: Sen. Joe Biden |agency=Associated Press |newspaper=The Seattle Times |date=August 22, 2008 |access-date=September 7, 2008 |first=Calvin |last=Woodward |archive-date=December 30, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191230131941/https://www.seattletimes.com/nation-world/vp-candidate-profile-sen-joe-biden/}}</ref> Senātā Baidens darbojās Juridiskajā komisijā. No 1987. līdz 1995. gadam viņš bija tās priekšsēdētājs, bet no 1995. gada līdz 1997. gadam — priekšsēdētāja biedrs. Baidens strādāja arī Senāta Ārlietu komisijā. Viņš bija tās priekšsēdētājs no 2001. gada līdz 2003. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Verma|first=Pranshu|date=October 24, 2020|title=Biden, an Amtrak Evangelist, Could Be a Lifeline for a Rail Agency in Crisis|language=en-US|work=[[The New York Times]]|url=https://www.nytimes.com/2020/10/24/us/biden-amtrak-covid.html|access-date=November 19, 2020|issn=0362-4331|archive-date=November 19, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119015056/https://www.nytimes.com/2020/10/24/us/biden-amtrak-covid.html}}</ref> Laikā, kad Baidens bija Senāta Ārlietu komisijas biedrs, viņš tikās ar vismaz 150 ārvalstu līderiem no 60 valstiskām un starptautiskām organizācijām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://voices.washingtonpost.com/44/2008/09/23/meetings_with_foreign_leaders.html |title=Meetings with Foreign Leaders? Biden's Been There, Done That |last=Kessler |first=Glenn|newspaper=The Washington Post |date=September 23, 2008 |access-date=November 5, 2009 |author-link=Glenn Kessler (journalist) |archive-date=January 12, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112112314/http://voices.washingtonpost.com/44/2008/09/23/meetings_with_foreign_leaders.html }}</ref> 1999. gadā, [[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā, Baidens atbalstīja [[Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO veikto bombardēšanu Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā]]. Viņš un toreizējais [[Arizona]]s senators [[Džons Makeins]] izstrādāja tā saucamo Kosovas rezolūciju, kurā aicināja [[Bills Klintons|Billu Klintonu]] izmantot visus nepieciešamos spēkus, tostarp arī karaspēku, lai stātos pretī [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] un [[Dienvidslāvija]]s valdības darbībām pret [[albāņi|etniskajiem albāņiem]] [[Kosova|Kosovā]].<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.wsj.com/articles/SB121954185485266719 | title=Biden, McCain Have a Friendship—and More—in Common | last=Holmes | first=Elizabeth | newspaper=The Wall Street Journal | date=August 25, 2008 | access-date=November 5, 2009 | archive-date=October 16, 2015 | archive-url=https://web.archive.org/web/20151016194520/http://www.wsj.com/articles/SB121954185485266719 }}</ref> Baidens bija [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas kara]] atbalstītājs, sakot: “Lai ko tas prasītu, mums tas būtu jādara.”<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Crowley|first1=Michael|title=HawkDown|url=https://newrepublic.com/article/politics/hawk-down|magazine=The New Republic|quote=Even before Obama announced his run for president, Biden was warning that Afghanistan, not Iraq, was the 'central front' in the war against Al Qaeda, requiring a major U.S. commitment. 'Whatever it takes, we should do it,' Biden said in February 2002.|access-date=January 24, 2021|archive-date=October 16, 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151016194518/http://www.newrepublic.com/article/politics/hawk-down%7D}}</ref> 2002. gadā kā Senāta Ārlietu komisijas vadītājs viņš sacīja, ka [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] ir drauds ASV drošībai un ka nav citas izvēles kā likvidēt šos draudus.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.nbcnews.com/id/18381961 |work=Meet the Press |title=MTP Transcript for April 29, 2007 |first=Tim|last=Russert |publisher=NBC News |date=April 29, 2007 |page=2 |author-link=Tim Russert |access-date=January 24, 2021 |archive-date=December 8, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201208191954/https://www.nbcnews.com/id/18381961}}</ref> 2002. gada oktobrī Džo Baidens balsoja par militārā spēka izmantošanu pret [[Irāka|Irāku]], apstiprinot [[Irākas karš|ASV iebrukumu Irākā]]. == ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas (1988, 2008) == {{Pamatraksts|1988. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} {{dat|1987|7|9||bez}} Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatam. Sākumā Baidens tika uzskatīts par spēcīgu kandidātu viņa mērenības un komunikācijas spēju dēļ, kā arī sava augstā amata dēļ Senāta Juridiskajā komisijā. Viņš patika [[pēckara paaudze]]i. Ja Baidens būtu ticis ievēlēts, viņš būtu bijis otrs jaunākais ASV prezidents pēc [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]]. 1987. gada pirmajā ceturksnī Baidens savāca vairāk līdzekļus nekā jebkurš cits demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu kandidāts.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Toner |first=Robin|date=August 31, 1987 |title=Biden, Once the Field's Hot Democrat, Is Being Overtaken by Cooler Rivals |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084657/https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html|title=Biden, Once the Field's Hot Democrat, Is Being Overtaken by Cooler Rivals (Published 1987)|work=The New York Times|access-date=2020-12-21|date=1987-08-31|last=Toner|first=Robin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Bet 1987. gada septembrī viņš tika apsūdzēts par [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līdera [[Nīls Kinoks|Nīla Kinoka]] runas izmantošanu savas uzstāšanās laikā, kas tika uztverta kā [[plaģiāts]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Dowd |first=Maureen |author-link=Maureen Dowd |date=September 12, 1987 |title=Biden's Debate Finale: An Echo From Abroad |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/1987/09/12/us/biden-s-debate-finale-an-echo-from-abroad.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=February 15, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170215003637/http://www.nytimes.com/1987/09/12/us/biden-s-debate-finale-an-echo-from-abroad.html }}</ref> Baidens arī izteica pārspīlētus apgalvojumus, kā piemēram, ka viņš ir gājis civiltiesību gājienos.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Flegenheimer |first=Matt |date=June 3, 2019 |title=Biden's First Run for President Was a Calamity. Some Missteps Still Resonate. |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2019/06/03/us/politics/biden-1988-presidential-campaign.html |access-date=June 3, 2019 |archive-date=June 3, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190603140340/https://www.nytimes.com/2019/06/03/us/politics/biden-1988-presidential-campaign.htm }}</ref> {{dat|1987|9|23||bez}} viņš izstājās no cīņas.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Dionne Jr. |first=E. J. |author-link=E. J. Dionne |date=September 24, 1987 |title=Biden Withdraws Bid for President in Wake of Furor |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/1987/09/24/us/biden-withdraws-bid-for-president-in-wake-of-furor.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=December 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171221235355/http://www.nytimes.com/1987/09/24/us/biden-withdraws-bid-for-president-in-wake-of-furor.html }}</ref> 2008. gadā Džo Baidens atkal kandidēja ASV prezidenta amatam. Baidens lielākoties pievērsās [[Irākas karš|Irākas karam]]. Kampaņas laikā 2007. gada vidū viņš izcēla savu ārpolitikas pieredzi salīdzinājumā ar [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] pieredzi, sakot, ka Obama nebūtu gatavs veikt prezidenta pienākumos ārpolitikas jautājumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/Politics/Decision2008/Story?id=3498294&page=1 |title=Transcript: The Democratic Debate |work=ABC News |date=August 19, 2007 |access-date=September 24, 2008 |archive-date=October 11, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081011185127/http://abcnews.go.com/Politics/Decision2008/story?id=3498294&page=1 }}</ref> Baidens arī sacīja, ka Obama esot kopējis dažus viņa ārpolitikas priekšlikumus.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html | title=After Cheney |last=Traub | first=James | magazine=The New York Times Magazine | date=November 24, 2009 | page=MM34 | author-link=James Traub | access-date=January 24, 2021 | archive-date=January 3, 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084703/https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html }}</ref> Baidenam bija grūtības savākt līdzekļus savai kampaņai,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nationaljournal.com/conventions/co_20080825_3122.php |title=Conventions 2008: Sen. Joseph Biden (D) |work=National Journal |date=August 25, 2008 |access-date=September 16, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906210353/http://www.nationaljournal.com/conventions/co_20080825_3122.php |archive-date=September 6, 2008 }}</ref> un kampaņu negatīvi ietekmēja arī komentārs par Baraku Obamu, kur viņš nosauca Obamu par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš ir daiļrunīgs, gudrs un izskatās diezgan labi. Komentārs izraisīja sašutumu afroamerikāņu kopienā. Viņš publiskajās aptaujās nekad nepacēlās virs 10 procentpunktiem. Baidens izstājās no cīņas {{dat|2008|1|3||bez}} pēc sliktiem rezultātiem [[Aiova]]s pirmsvēlēšanu balsošanā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/04/AR2008010400260.html |title=Biden, Dodd Withdraw From Race |last=Murray |first=Shailagh |work=The Washington Post |date=January 4, 2008 |access-date=August 29, 2008 |archive-date={{dat|2008|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080520022844/http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/04/AR2008010400260.html%5C }}</ref> == Viceprezidentūra == [[Attēls:Joint Declaration on Increased Security and Defense Cooperation between the United States, Estonia, Latvia, and Lithuania (28576180284).jpg|thumb|upright=1.2|right|Baidens ar Baltijas valstu prezidentiem [[Daļa Grībauskaite|Daļu Grībauskaiti]], [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]] un [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasu Hendriku Ilvesu]] [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] 2016. gada 23. augustā]] Īsi pēc Baidena izstāšanās no [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada]] [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] priekšvēlēšanu cīņas, Baraks Obama paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā, viņš būtu ieinteresēts piedāvāt Baidenam nozīmīgu amatu savā administrācijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/magazine/2008/10/20/bidens-brief |title=Biden's Brief |last=Lizza |first=Ryan |work=The New Yorker |date=October 20, 2008 |access-date=November 24, 2008 |author-link=Ryan Lizza}}</ref> Sākotnēji Baidens atteica Obamam, kas piedāvāja viņu virzīt [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amatam, baidoties, ka viceprezidentūra atņemtu viņa ietekmi [[ASV Senāts|ASV Senātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|last=Cummings|first=Jeanne|date=September 16, 2009|title=Joe Biden, 'the skunk at the family picnic'|publisher=The Politico|url=https://www.politico.com/story/2009/09/the-skunk-at-the-family-picnic-027211|access-date=September 17, 2009}}</ref> Tomēr vēlāk viņi vienojās un {{dat|2008|8|22}} Obama paziņoja, ka viņš ir izvēlējies Baidenu kā [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amata kandidātu.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Associated Press |title=Obama's veep message to supporters |url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/08/23/AR2008082300455.html |first=Jose Antonio|last=Vargas |work=The Washington Post |date=August 23, 2008 |access-date=August 23, 2008 }}</ref> {{dat|2008|11|3||bez}} Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts [[Baraks Obama]] tika ievēlēts par ASV prezidentu, un kopā ar viņu Džo Baidens tika ievēlēts par ASV viceprezidentu. {{dat|2009|1|20||bez}} Baidens tika inaugurēts kā 47. [[ASV viceprezidents]], pārņemot amatu no [[Diks Čeinijs|Dika Čeinija]]. Viņš bija pirmais ASV viceprezidents no [[Delavēra]]s štata. Viņš arī bija pirmais viceprezidents [[Katoļticība|katolis]]. Kā ASV viceprezidents Baidens pārraudzīja infrastruktūras investīcijas, lai mazinātu [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās recesijas]] sekas.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Times |title=What Happened to the Stimulus?|url=content.time.com/time/subscriber/article/0,33009,1908417,00.html |first=Michael|last=Scherer |work=Times |date=July 1, 2009 |access-date=July 1, 2009}}</ref> Pēc [[Sendijas Hukas pamatskolas apšaude]]s Baidens vadīja darba grupu, lai pārskatītu šaujamieroču glabāšanu un samazinātu vardarbību.<ref name="Caldwell">{{Ziņu atsauce|last=Caldwell|first=Leigh Ann|date=December 19, 2012|title=Obama sets up gun violence task force|work=[[CBS News]]|url=https://www.cbsnews.com/news/obama-sets-up-gun-violence-task-force/|access-date=January 24, 2021|archive-date=January 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185454/https://www.cbsnews.com/news/obama-sets-up-gun-violence-task-force/}}</ref> Viceprezidentūras laikā Baidens katru otro mēnesi apmeklēja [[Irāka|Irāku]], kļūstot par Obamas administrācijas galveno pārstāvi, un komunicējot ar Irākas valdību.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html | title=After Cheney | last=Traub |first=James | magazine=The New York Times Magazine | date=November 24, 2009 | page=MM34 | author-link= | access-date=January 24, 2021 | archive-date=January 3, 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084703/https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html }}</ref> 2011. gadā toreizējais Latvijas Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] Vašingtonā Baidenam pasniedza [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] II šķiras apbalvojumu par viņa atbalstu, Latvijai iestājoties [[NATO]].<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Jauns |title=No Zatlera saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni. Kādas attiecības saista Baidenu ar Latviju |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/413522-no-zatlera-sanemis-ari-triju-zvaigznu-ordeni-kadas-attiecibas-saista-baidenu-ar-latviju |first=|last= |work=Jauns |date=November 13, 2020 |access-date=November 13, 2020}}</ref> 2012. gadā Baidens un Obama tika pārvēlēti savos amatos un {{dat|2013|1|20|bez}} tika inaugurēti uz otro termiņu. Baidens turpināja vadīt darba grupu, kas pārskatīja šaujamieroču glabāšanu ar mērķi samazināt vardarbību. Obamas administrācija izdeva izpildrīkojumus un ierosināja jaunus ieroču kontroles pasākumus, tomēr [[ASV Senāts|Senāts]] neatbalstīja ierosinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://swampland.time.com/2013/01/16/americas-new-gunfight-inside-the-campaign-to-avert-mass-shootings/ |title=The Next Gun Fight |last=Scherer |first=Michael |magazine=Time|date=January 28, 2013 |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103081050/https://swampland.time.com/2013/01/16/americas-new-gunfight-inside-the-campaign-to-avert-mass-shootings/ }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Weisman |first=Jonathan |date=April 17, 2013 |title=Senate Blocks Drive for Gun Control |url=https://www.nytimes.com/2013/04/18/us/politics/senate-obama-gun-control.html |newspaper=The New York Times |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103082704/https://www.nytimes.com/2013/04/18/us/politics/senate-obama-gun-control.html }}</ref> 2015. gada 8. decembrī Baidens uzrunāja [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentu]], lai izteiktu ASV atbalstu un politisko nostāju attiecībā uz Ukrainu un [[Donbasa karš|Donbasa karu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/vice-president-joe-bidens-dec-8-speech-to-ukraines-parliament-403800.html |title=U.S. Vice President Joe Biden's Dec. 8 speech to Ukraine's parliament (VIDEO, TRANSCRIPT) |publisher=kyivpost.com |date=December 8, 2015 |access-date=January 20, 2021 |archive-date=December 9, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209155834/http://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/vice-president-joe-bidens-dec-8-speech-to-ukraines-parliament-403800.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/view/articles/2018-01-25/how-ukraine-s-president-fooled-joe-biden|title=How Ukraine's President Fooled Joe Biden|last=Bershidsky|first=Leonid|date=January 25, 2018|work=Bloomberg.com|access-date=January 30, 2018|archive-date=January 30, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130120945/https://www.bloomberg.com/view/articles/2018-01-25/how-ukraine-s-president-fooled-joe-biden}}</ref> Baidenam bija ciešas attiecības ar vairākiem [[Latīņamerika]]s līderiem, un Obamas administrācija pievērsa īpašu uzmanību šim reģionam. Džo Baidens savas viceprezidentūras laikā 16 reizes apmeklēja šo reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Paz|first=Christian|date=October 26, 2020|title=The Biden Doctrine Begins With Latin America|work=The Atlantic|url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2020/10/joe-biden-foreign-policy-latin-america/616841/|access-date=November 15, 2020|issn=1072-7825|archive-date=November 11, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111041523/https://www.theatlantic.com/international/archive/2020/10/joe-biden-foreign-policy-latin-america/616841/}}</ref> 2015. gadā [[ASV Pārstāvju palāta]]s spīkeris [[Džons Bēners]] un Senāta vairākuma līderis [[Mičs Makonels]] uzaicināja [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|Izraēlas premjerministru]] [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]] uzrunāt Kongresu kopējā sēdē, nepaziņojot par to Obamas administrācijai. Šī protokola neievērošana lika Baidenam un 50 citiem kongresmeņiem izlaist Netanjahu runu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2015/02/26/politics/democrats-missing-netanyahu-whip-list/index.html|title=The list of Democrats skipping Netanyahu's speech|first=Alexandra|last=Jaffe|website=CNN|access-date=February 26, 2020|archive-date=August 18, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818185113/https://www.cnn.com/2015/02/26/politics/democrats-missing-netanyahu-whip-list/index.html}}</ref> 2016. gada augustā Baidens apmeklēja [[Serbija|Serbiju]], kur tikās ar Serbijas prezidentu [[Aleksandars Vučičs|Aleksandaru Vučiču]], un izteica līdzjūtību civilajiem upuriem, kas cietuši no bombardēšanas [[Kosovas karš|Kosovas kara laikā]].<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Melander |first1=Ingrid |title=Biden offers condolences for Serbs killed in 1999 NATO air strikes |url=https://www.reuters.com/article/us-balkans-biden-serbia/biden-offers-condolences-for-serbs-killed-in-1999-nato-air-strikes-idUSKCN10R1ZD |work=Reuters |date=August 16, 2016 |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185455/https://www.reuters.com/article/us-balkans-biden-serbia/biden-offers-condolences-for-serbs-killed-in-1999-nato-air-strikes-idUSKCN10R1ZD }}</ref> Kosovā viņš piedalījās ceremonijā, kur viņa dēla Bo vārdā tika pārsaukts lielceļš.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Bytyci|first=Fatos|title='We owe you so much,' Kosovo to tell Biden as street named after late son|url=https://www.reuters.com/article/us-kosovo-biden-street-idUSKCN10Q17X|work=Reuters|date=August 15, 2016|access-date=October 24, 2020|archive-date=January 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185456/https://www.reuters.com/article/us-kosovo-biden-street-idUSKCN10Q17X}}</ref> 2016. gadā Džo Baidens kā viceprezidents oficiālā vizītē apmeklēja [[Latvija|Latviju]]. Viņš solīja, ka ASV pieturēsies pie [[NATO]] 5. panta, nodrošinot atbalstu Baltijas valstīm konfliktu eskalācijas gadījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Jauns |title=Īsi un kodolīgi: kas ir Džo Baidens? |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/412024-isi-un-kodoligi-kas-ir-dzo-baidens|first=|last= |work=Jauns |date=November 3, 2020 |access-date=November 3, 2020}}</ref> {{dat|2017|1|12||Bez}} prezidents Baraks Obama apbalvoja Baidenu ar valsts augstāko civilo apbalvojumu — Prezidenta brīvības medaļu, atzinīgi novērtējot Baidenu par viņa ticību amerikāņiem, mīlestību pret valsti un mūža ieguldījumu ASV labā.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Delfi |title=Baidens apbalvots ar prestižo Brīvības medaļ |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/baidens-apbalvots-ar-prestizo-brivibas-medalu.d?id=48403911 |first=|last= |work= Delif.lv |date=January 13, 2017 |access-date=January 13, 2017}}</ref> Darbojoties [[ASV Senāts|Senātā]], Baidens nekad nenodeva tā saucamo izšķirošo balsi, kas izšķir neizšķirtu situāciju Senātā. Tas padara viņu par vienīgo divu termiņu viceprezidentu, kurš nav nodevis izšķirošo balsi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Bycoffe|first=Aaron|date=February 7, 2017|title=Pence Has Already Done Something Biden Never Did: Break A Senate Tie|url=https://fivethirtyeight.com/features/pence-has-already-done-something-biden-never-did-break-a-senate-tie/|website=FiveThirtyEight|quote=Twelve vice presidents, including Biden, never broke a tie; Biden was the longest-serving vice president to never do so.|access-date=January 24, 2021|archive-date=January 3, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210103082937/https://fivethirtyeight.com/features/pence-has-already-done-something-biden-never-did-break-a-senate-tie/}}</ref> == 2020. gada prezidenta kampaņa == [[Attēls:President_Biden_taking_oath_of_office_(cropped).png|thumb|Džo Baidens nodod zvērestu prezidenta [[Džo Baidena inaugurācija|inaugurācijas]] ceremonijā 2021. gada 20. janvārī.]] {{Pamatraksts|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} {{dat|2019|4|25||bez}} Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu, sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' ievietojot videomateriālu. Džo Baidens savu kampaņu nodēvēja kā "cīņu par tautas dvēseli". 2020. gada prezidenta kampaņas sākumā Baidenam bija visai vāji rezultāti Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu balsojumos. [[Aiova]]s priekšvēlēšanu balsojumā viņš ierindojās ceturtajā vietā, bet [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanu balsojumā — piektajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=2020 Iowa Democratic Caucuses Live Results|url=https://www.washingtonpost.com/elections/election-results/iowa/|date=February 3, 2020|website=The Washington Post|access-date=March 22, 2020|archive-date=December 7, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201207234356/https://www.washingtonpost.com/elections/election-results/iowa/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=February 11, 2020|title=New Hampshire results|work=NBC News|url=https://www.nbcnews.com/politics/2020-primary-elections/new-hampshire-results|access-date=February 12, 2020|archive-date=February 12, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200212082135/https://www.nbcnews.com/politics/2020-primary-elections/new-hampshire-results}}</ref> Viņam labāk veicās [[Nevada]]s priekšvēlēšanu balsošanā, sasniedzot 15%, kas bija nepieciešams, lai saņemtu delegātu balsis, taču viņš joprojām ievērojami atpalika no [[Bērnijs Sanderss|Bērnija Sandersa]] par 21,6 procentpunktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=2020 Nevada Caucus Results|url=https://www.politico.com/2020-election/results/nevada/|access-date=November 14, 2020|website=Politico|archive-date=November 15, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201115105350/https://www.politico.com/2020-election/results/nevada/}}</ref> [[Dienvidkarolīna]]s priekšvēlēšanu balsojumā Džo Baidens ieguva vairāk nekā 28%, tādējādi uzvarot šo priekšvēlēšanu balsojumu. Uzvarēt Dienvidkarolīnas štata priekšvēlēšanu balsojumā Baidenam palīdzēja Demokrātiskās partijas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] pātagas [[Džims Klaibērns|Džima Klaibērna]] atbalsts, kas ļāva Baidenam iegūt lielāko daļu [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] balsu štatā. Viņš uzvarēja arī daudzos svarīgos balsojumus tā saucamajā ''Super Tuesday''. {{dat|2020|4|8|N||bez}} B. Sanderss [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ izstājās no sacensības, tā ļaujot Džo Baidenam kļūt par Demokrātu partijas oficiālo kandidātu. Augustā Džo Baidens par viceprezidentes amata kandidāti izvēlējās [[Kamala Herisa|Kamalu Herisu]]. {{dat|2020|8|18|L||bez}} Džo Baidens oficiāli tika nominēts par [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] prezidenta amata kandidātu. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem viņa ievēlēšanai eksperti minēja agrākās apsūdzības par nepiedienīgu saskarsmi ar sievietēm. Tāpat būtisks šķērslis Baidena ievēlēšanai bija viņa vecums, jo vairums demokrātu atbalstītāju priekšroku dod gados jaunākiem politiķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-kandidesanu-asv-prezidenta-velesanas.a317078/|title=Baidens paziņo par kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-21|language=lv}}</ref> 2020. gada novembrī Džo Baidens uzvarēja vēlēšanās un kļuva par 46. ASV prezidentu. Viņš pārspēja esošo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], kļūstot par pirmo kandidātu kopš [[Bills Klintons|Billa Klintona]], kurš pārspējis iepriekšējo prezidentu. Mediji izziņoja Baidena uzvaru, tomēr Tramps savā ''[[Twitter]]'' kontā apgalvoja, ka viņš ir uzvarējis šajās vēlēšanās. ''Twitter'' gan norādīja, ka tā nav patiesība, bet Tramps uzskatīja, ka vēlēšanās notikusi masveidīga balsu falsifikācija un pieprasīja pārtraukt balsu skaitīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mediji-asv-prezidenta-velesanas-uzvarejis-demokrats-dzo-baidens.a380883/|title=Mediji: ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrāts Džo Baidens|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-7|language=lv}}</ref> == Prezidentūra == [[Attēls:P20210122AS-0386 (50912466281).jpg|thumb|Prezidents Baidens Baltā nama Ovālajā kabinetā 2021. gada 22. janvārī.]] {{dat|2021|1|20||bez}} Džo Baidens tika [[Džo Baidena inaugurācija|inaugurēts]] kā [[ASV prezidentu uzskaitījums|46.]] [[ASV prezidents]].<ref name="hunnicutt">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-usa-biden-inauguration/assuming-u-s-presidency-biden-tells-divided-nation-democracy-has-prevailed-idUSKBN29P0HG|title=Taking helm of divided nation, U.S. President Biden calls for end to 'uncivil war'|date=January 20, 2021|author=Hunnicutt, Trevor; Zengerle, Patricia; Renshaw, Jarrett|work=Reuters|access-date=January 20, 2021|archive-date=January 20, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120171341/https://www.reuters.com/article/us-usa-biden-inauguration/assuming-u-s-presidency-biden-tells-divided-nation-democracy-has-prevailed-idUSKBN29P0HG}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=January 20, 2021|title=Biden inauguration: New president sworn in amid Trump snub|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55736856|access-date=January 20, 2021|archive-date=January 20, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120145011/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55736856}}</ref> Savā inaugurācijas runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām viņam būs jācīnās, kā piemēram, cīņa ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un rasu nevienlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2021/01/20/inaugural-address-by-president-joseph-r-biden-jr/|title=Inaugural adress by president Joseph R. Biden Jr. |website=www.whitehouse.gov|access-date=2021-20-1|language=eng}}</ref> 78 gadu vecumā viņš kļuva par visvecāko inaugurēto ASV prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/dzo-baidens-klust-par-46-asv-prezidentu.a389650/|title=Džo Baidens kļūst par 46. ASV prezidentu |website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-20|language=lv}}</ref> Viņš ir otrais ASV prezidents, kurš sevi pozicionē kā [[katoļticība|katoli]], pirmajam esot [[Džons Kenedijs|Džonam Kenedijam]]. Īsi pēc inaugurācijas Baidens parakstīja 17 rīkojumus, kas mainīja iepriekšējā prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] īstenoto politiku. Tostarp ASV no jauna pievienojās Parīzes Klimata nolīgumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-paraksta-17-rikojumus-mainot-trampa-politiku.a389715/ |title=Baidens paraksta 17 rīkojumus, mainot Trampa politiku |website=www.lsm.lv |access-date=2021-01-20 |language=lv}}</ref> Nedēļu pēc atrašanās amatā Monmoutas Universitātes aptauja parādīja, ka 54% amerikāņu vērtē Baidena darbu pozitīvi, bet 30% — negatīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7166341/baidenam-pirmaja-nedela-augstaks-popularitates-reitings-neka-trampam-visas-prezidenturas-laika |title=Baidenam pirmajā nedēļā augstāks popularitātes reitings nekā Trampam visas prezidentūras laikā |website=www.tvnet.lv |access-date=2020-01-28 | language=lv}}</ref> 29. janvārī Baidens parakstīja vēl vairākus izpildrīkojumus [[imigrācija]]s politikā. Ar tiem tika atjaunota virkne tiesību uz patvērumu ASV, kas bija atceltas Donalda Trampa administrācijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-turpina-dzest-trampa-politisko-mantojumu.a390792/ |title=Baidens turpina dzēst Trampa politisko mantojumu |access-date=2021-29-1|language=lv}}</ref> {{dat|2021|2|4||bez}} Baidens paziņoja, ka ASV pārtrauks militāro atbalstu [[Saūda Arābija]]s vadītajai militārajai kampaņai [[Jemena|Jemenā]], apturēs spēku izvešanu no [[Vācija]]s, kā arī solīja stingri vērsties pret [[Ķīna]]s un [[Krievija]]s pieaugošajiem draudiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-parskata-asv-arpolitiku.a391748/ |title=Baidens pārskata ASV ārpolitiku|access-date=2021-5-2|language=lv}}</ref> {{dat|2021|2|25||bez}} [[ASV gaisa spēki]], pēc Baidena un ASV Aizsardzības sekretāra [[Loids Ostins|Loida Ostina]] atļaujas, veica triecienu pret [[Irāna|Irānu]] atbalstoša grupējuma pozīcijām [[Sīrija|Sīrijā]]. Šis bija pirmais militārais trieciens, kas veikts Džo Baidena prezidentūras laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2021/02/25/politics/us-iraq-iran/index.html |title=US carries out air strikes in Syria targeting Iranian backed militias |first1=Barbara |first2=Oren |first3=Nicole |last1=Starr |last2=Liebermann |last3=Gaouette |date=February 25, 2021 |publisher=[[CNN]] |access-date=March 2, 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-ar-gaisa-speku-triecienu-sirija-raida-signalu-iranas-rezimam.a394619/|title=ASV ar gaisa spēku triecienu Sīrijā raida signālu Irānas režīmam|access-date=2021-26-2|language=lv}}</ref> {{dat|2021|3|11||bez}} Baidens parakstīja 1,9 triljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtu ekonomikas atbalsta plānu [[COVID-19]] seku novēršanai. Plāns paredzēja piešķirt amerikāņiem līdz 1400 ASV dolāru lielu finansiālu palīdzību, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā un piešķirt papildu resursus skolu ātrai atvēršanai. Pēc atbalsta plāna parakstīšanas Džo Baidens uzsvēra, ka šī nauda palīdzēs atjaunot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomiku un atbalstīs strādniekus un vidusslāni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2021/03/11/us/biden-signs-stimulus.html|title=A weekslong campaign to sell the stimulus bill to the American public begins tonight. |first1=Jim |first2=Michael |first3=Thomas |first4=Katie |last1=Tankersley |last2=Shear |last3=Kaplan |last4=Rogers |date=March 11, 2021 |publisher=[[The New York Times]] |access-date=March 12, 2021}}</ref> 2021. gada martā Džo Baidens [[American Broadcasting Company|ABC]] pārraidītā intervijā apstiprinoši atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš uzskata, ka [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] ir slepkava, kā arī norādīja, ka, viņaprāt, [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] nav dvēseles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/us-politics/biden-putin-killer-russia-abc-b1818390.html|title=Biden believes Putin is a ‘killer’: ‘The price he’s going to pay, you’ll see shortly|date=March 17, 2021 |publisher=[[The Independent]] |access-date=March 17, 2021}}</ref> Vēlāk Baidena administrācija arī paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paplašinās pret [[Krievija|Krieviju]] noteiktās sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] saindēšanu 2020. gada augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzskata--baidena-parmetumi-norada-uz-vina-pasa-trukumiem.a397290/ |title=Putins uzskata – Baidena pārmetumi norāda uz viņa paša trūkumiem|access-date=2021-18-3|language=lv}}</ref> 2021. gada 14. aprīlī Džo Baidens oficiāli paziņoja, ka ASV izvedīs savus karavīrus no [[Afganistāna]]s no 1. maija līdz 11. septembrim. Baidens arī brīdināja [[talibi|talibus]], ka raudzīsies, lai viņi pilda savus solījumu nepieļaut, ka teroristi izmanto Afganistānu par platformu uzbrukumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] vai to sabiedrotajiem.<ref>[https://www.la.lv/baidens-oficiali-pazino-par-karaviru-izvesanu-no-afganistanas-lidz-11-septembrim Baidens oficiāli paziņo par karavīru izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim] LETA 2021 gada 14. aprīlī</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sanger|first1=David E.|last2=Shear|first2=Michael D.|date=April 15, 2021|title=Biden, Setting Afghanistan Withdrawal, Says 'It Is Time to End the Forever War'|url=https://www.nytimes.com/2021/04/14/us/politics/biden-afghanistan-troop-withdrawal.html|work=The New York Times|language=en-US|issn=0362-4331|access-date=April 23, 2021}}</ref> No {{dat|2021|4|22|ģ}} līdz {{dat||4|24|d}} Baidens rīkoja starptautisku [[klimats|klimata]] samitu, kurā paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] līdz 2030. gadam par vismaz 50% samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu, salīdzinot to ar 2005. gada līmeni. Ja samitā uzņemtās saistības tiks izpildītas, tās līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2,6 –3,7 GtCO2e.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=New momentum reduces emissions gap, but huge gap remains - analysis |url=https://climateactiontracker.org/press/new-momentum-reduces-emissions-gap-but-huge-gap-remains-analysis/ |website=Carbon Action Tracker |access-date=27 April 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Newburger |first1=Emma |title=Here’s what countries pledged on climate change at Biden’s global summit |url=https://www.cnbc.com/2021/04/22/biden-climate-summit-2021-what-brazil-japan-canada-others-pledged.html |access-date=29 April 2021 |agency=CNBC |date=22 April 2021}}</ref> {{dat|2021|4|28|}} Baidens pirmo reizi savas prezidentūras laikā uzrunāja [[ASV Kongress|ASV kongresu]]. Kā vienu no lielākajiem panākumiem 100 prezidentūras dienu laikā viņš minēja sekmīgo vakcinācijas kampaņu pret Covid-19. Baidens savā runā arī aicināja [[ASV Kongress|ASV kongresu]] pieņemt veselības aprūpes reformu, imigrācijas reformu un šaujamieroču reformu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Lemire|first1=Jonathan|last2=Boak|first2=Josh|title=Biden to the nation and world: 'America is rising anew'|url=https://www.startribune.com/biden-to-the-nation-and-world-america-is-rising-anew/600051057/|website=Star Tribune|access-date=April 28, 2021|archive-date={{dat|2021|04|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429024147/https://www.startribune.com/biden-to-the-nation-and-world-america-is-rising-anew/600051057/}}</ref> 2021. gada jūnijā Džo Baidens devās savā pirmajā ārvalstu vizītē, kopš kļūšanas par [[ASV Prezidents|ASV prezidentu]]. Savā astoņu dienu tūrē viņš apmeklēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Šveice|Šveici]]. Baidens apmeklēja [[G7]] samitu, [[NATO]] samitu, un [[Eiropas Savienība]]s samitu. Tūres noslēgumā Baidens tikās ar [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], ar kuru tika pārrunātas tēmas, kā [[Krievija]]s cilvēktiesību pārkāpumi, Krievijas iejaukšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēlēšanās un arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] drošība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businessinsider.com/bidens-first-trip-abroad-whirlwind-of-meetings-with-allies-rivals-2021-6|title=Biden's first trip abroad will be a whirlwind of major meetings with key allies and top rivals|last=Haltiwanger|first=John|date=June 3, 2021|work=Business Insider|access-date=19 June 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/world/live-news/biden-putin-meeting-geneva-updates-intl/index.html|title=Biden and Putin hold high-stakes Geneva summit|last=Wilkinson|first=Peter|date=June 17, 2021|work=CNN|access-date=19 June 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.err.ee/1608246618/kallas-biden-will-talk-to-putin-about-baltic-issues|title=Kallas: Biden will talk to Putin about Baltic issues|last=|first=|date=June 15, 2021|work=ERR news|access-date=19 June 2021}}</ref> Līdz 2021. gada jūnija sākumam lielākā daļa [[ASV Bruņotie spēki|ASV karaspēka]] [[Afganistāna|Afganistānā]] jau tika atsaukta. Pēcāk Baidens arī aizstāvēja karaspēka izvešanu, sakot, ka iespējamība, ka [[talibi]] pārņems varu Afganistānā, ir mazticama.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Sanger |first1=David |title=For Biden, Images of Defeat He Wanted to Avoid |url=https://www.nytimes.com/2021/08/15/us/politics/afghanistan-biden.html |access-date=August 16, 2021 |work=[[The New York Times]] |archive-date={{dat|2021|08|16||bez}} |archive-url=https://archive.today/20210816031133/https://www.nytimes.com/2021/08/15/us/politics/afghanistan-biden.html |date=August 15, 2021 }}</ref> {{dat|2021|08|15|}} pēc talibu uzbrukuma [[Kabula]]i, kas rezultējās [[Afganistāna]]s valdības krišanā, Baidens norīkoja 6000 [[ASV Bruņotie spēki|amerikāņu karavīru]], lai palīdzētu evakuēt ASV [[diplomātija|diplomātisko]] personālu.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Prakash |first1=Nidhi |title=Joe Biden Blamed Afghan Leaders For Giving Up As The Taliban Took Control |url=https://www.buzzfeednews.com/article/nidhiprakash/biden-afghanistan-speech-taliban-take-over |access-date=August 17, 2021 |work=[[Buzzfeed News]] |date=August 16, 2021}}</ref> Viņš izpelnījās asu kritiku gan no amerikāņiem, gan no starptautiskās sabiedrības, jo daudzi uzskatīja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atkāpšanās plāns nebija pietiekami pārdomāts un Afganistāna pamesta "likteņa varā", kas pavēra ceļu gandrīz netraucētai [[talibi|talibu]] nākšanai pie varas.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Edmondson |first1=Catie |title=Lawmakers Unite in Bipartisan Fury Over Afghanistan Withdrawal |url=https://www.nytimes.com/2021/08/16/us/politics/afghanistan-withdrawal-congress.html |access-date=August 18, 2021 |work=[[The New York Times]] |date=August 16, 2021 |archive-url=https://archive.today/20210816201146/https://www.nytimes.com/2021/08/16/us/politics/afghanistan-withdrawal-congress.html |archive-date={{dat|2021|08|16||bez}} }}</ref><ref name="lsm.lv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-musu-misija-afganistana-nebija-demokratijas-veidosana.a417231/ |title=Baidens: Mūsu misija Afganistānā nebija demokrātijas veidošana|access-date=2021-18-8|language=lv}}</ref> {{dat|2021|8|16}} Džo Baidens runā daļēji atzina savu vainu, sakot, ka nezināja, ka situācija Afganistānā attīstīsies tik ātri,<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Watson |first1=Kathryn |title=Biden says "buck stops with me" and defends Afghanistan withdrawal |url=https://www.cbsnews.com/news/biden-afghanistan-taliban-watch-live-stream-today-2021-08-16/ |access-date=August 17, 2021 |work=[[CBS News]] |date=August 16, 2021}}</ref> taču daļu vainas viņš arī novēla uz [[Afganistāna]]s valdību un savu priekšteci [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]].<ref name="lsm.lv"/> Baidens runā aizstāvēja savu lēmumu atsaukt karaspēku, norādot, ka tas būtu bezjēdzīgi mirt [[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)|karā]], par kuru paši [[afgāņi]] nav gatavi cīnīties. Viņš pēcāk arī norādīja, ka mantojumā no sava priekšteča Donalda Trampa saņēmis vienošanos ar talibiem, kas paredzēja līdz 2021. gada maijam izvest ASV karaspēku no Afganistānas.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Blake |first1=Aaron |title=Biden says the ‘buck stops with me’ — while pinning blame on Trump and many Afghans |url=https://www.washingtonpost.com/politics/2021/08/16/biden-says-buck-stops-with-me-while-pinning-blame-trump-lots-afghans/ |access-date=August 17, 2021 |work=[[The Washington Post]] |date=August 16, 2021}}</ref> Atlikušo {{dat|2021|||A}} Baidena politiskais reitings publiskajās aptaujās turpināja kristies. Pirmajos deviņos mēnešos Baidena reitings bija tikai augstāks par viņa priekšteci [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]]. Eksperti viņa zemo reitingu vērtēja ar [[ASV Bruņotie spēki|ASV karaspēka]] atsaukšana no [[Afganistāna]]s un lielo inflācijas kāpumu visā pasaulē. Daudzi arī kritizēja Baidena [[ekonomika]]s pārvaldīšanu, tikai 39% respondentu pozitīvi atsaucoties uz viņa [[ekonomika]]s pārvaldīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Graham |first1=David |title=Six Theories of Joe Biden’s Crumbling Popularity |url=https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2021/11/biden-approval-rating/620751/ |access-date=November 19, 2021 |work=[[The Atlantic]] |archive-date=November 19, 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-baidens-popularaks-tikai-par-savu-prieksteci-trampu.a427622/ |title=ASV prezidents Baidens populārāks tikai par savu priekšteci Trampu|access-date=2021-27-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.whitehouse.gov/administration/president-biden// Baltā Nama profils] {{en ikona}} {{ASVprezidenti}} {{ASV viceprezidenti}} {{G20 līderi}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baidens, Džo}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:ASV viceprezidenti]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Džo Baidens| ]] [[Kategorija:Džo Baidena kabinets]] rqmo7s7bpjinp5hrt7ydb3xayeib96o 0 133212 3669248 3669133 2022-08-11T14:59:27Z 77.219.4.241 Izlaboju kļūdainu informāciju, ko vairākas reizes iesniedza kāds lietotājs. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' ir [[latviešu]] [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] e4oe2wf9uw1cyiqz46hakxzsiloyoua 3669276 3669248 2022-08-11T16:12:45Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.4.241|77.219.4.241]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' (dzimis {{dat|1984|12|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] fzrqtssrnly5nlljba7inx2ivqui67l 3669294 3669276 2022-08-11T17:51:18Z Egilus 27634 Autortiesību pārkāpums, ja vien LNSO nav kopējusi no mums. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{jāuzlabo|2018. gadā pievienotais teksts pārlieku sakrīt ar https://www.lnso.lv/andrejs-osokins publicēto, un vispār "pēdējās koncertsezonas" ir jau novecojis}} {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Andrejs Osokins | Vārds_orig = | Attēls = Andrejs Osokins.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|19}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = akadēmiskā mūzika | Nodarbošanās = pianists, komponists | Instrumenti = [[klavieres]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|andrejsosokins.com}} | Dzimums = V }} '''Andrejs Osokins''' (dzimis {{dat|1984|12|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[pianists]]. == Piedalīšanās konkursos == Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp [[Arturs Rubinšteins|Artura Rubinšteina]] Starptautiskajā pianistu konkursā [[Telaviva|Telavivā]], Longas-Tibo starptautiskajā konkursā [[Parīze|Parīzē]], Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā [[Brisele|Briselē]]. Saņēmis arī [[Latvijas Lielā mūzikas balva|Latvijas Lielo mūzikas balvu]] 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lnso-kopa-ar-andreju-osokinu-divi-latvijas-pirmatskanojumi|title=LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi|publisher=la.lv}}</ref> == Koncertdarbība == Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās [[Berlīnes Filharmonija|Berlīnes Filharmonijā]] ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri ''[[Kremerata Baltica]]'' [[Frankfurte|Frankfurtes]] ''Alte Oper'' koncertzālē; [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]]; koncerts "Trīs Osokini" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]; viesošanās Berlīnes ''Konzerthaus'' kopā ar [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts [[Milāna|Milānas]] ''La Verdi'' koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un [[Somija|Somijā]], iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī [[džezs|džeza]] teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī [[Liepāja|Liepājas]] [[Lielais dzintars (koncertzāle)|koncertzāles “Lielais dzintars”]] izrādīta visā Latvijā, kā arī [[Londona|Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]] ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās [[ASV]] pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu [[Kamermūzika|kamermūziku]] un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru. Pianists koncertējis ar [[Beļģija]]s Nacionālo simfonisko orķestri, [[Francija|Francijas]] Radio filharmonijas orķestri, [[Mančestra|Mančestras]] ''Hallé'' Simfonisko orķestri, [[Braitona|Braitonas]] Filharmonijas orķestri un [[Dublina|Dublinas]] Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē [[Īrija|Īrijā]], Vigmora zālē, ''St Martin in the Fields'' un ''Kings Place'' koncertzālēs Londonā, ''Gasteig'' koncertzālē [[Minhene|Minhenē]], ''La Monnaie'' koncertzālē Briselē, ''Opera Comique'' zālē Parīzē, [[Birmingema|Birmingemas]] Simfoniskajā zālē un citās. Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā ''Duo LV'' kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu ''Quattro Baltica'' un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs. == Projekts "Trīs Osokini" == 2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru [[Sergejs Osokins|Sergeju Osokinu]] un brāli [[Georgijs Osokins|Georgiju Osokinu]], Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” [[Ventspils|Ventspilī]], [[Polija|Polijā]], kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija ''Klassik TV''. 2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei. == Apbalvojumi == * 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā * 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Klavieru katedras studentam * 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē * 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā * 2008. gadā — [[Lielā Mūzikas balva|Latvijas Lielā Mūzikas balva]] * 2008. gadā — 1. vieta ''Yamaha Music Foundation of Europe'' konkursā * 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā * 2008. gadā — ''Lilian Davies'' balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā * 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā * 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva * 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē * 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā * 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā * 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē * 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu [[Baroka mūzika|Baroka laikmeta mūzikas]] interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV * 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā * 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā * 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva * 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=34291467 Ventspilī muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [https://web.archive.org/web/20160304133233/http://news.frut.lv/lv/art/49134 Rīgas Latviešu biedrības namā muzicēs pianists Andrejs Osokins] * [http://www.thefreelibrary.com/CLASSICAL%3A+Review+-+Towering+ivories+in+final%3B+Stephen+Brant+Memorial...-a0163842757 CLASSICAL: Review - Towering ivories in final; Stephen Brant Memorial Concert Andrejs Osokins, Sasha Grynyuk Symphony Hall] * [http://www.mvdaily.com/articles/2009/05/osokins.htm Caressing Hands - Andrejs Osokins at London's St Martin-in-the-Fields, heard by Julian Jacobson] * [https://archive.is/20121210133005/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/classical/reviews/london-international-piano-competition-royal-festival-hall-london-1678891.html London International Piano Competition, Royal Festival Hall, London] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ltv-piedava-dokumentalo-filmu-par-osokiniem.a239081/] * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.06.2017-tv-pirmizrade.-ltv-dokumentala-filma.-osokini.-trisdesmit-pirkst.id99469/ LTV dokumentālā filma. «Osokini. Trīsdesmit pirkstu mūzikas enerģija»] * [https://web.archive.org/web/20180803135131/https://www.klassik.tv/live/neujahrskonzert-2016-tris-osokins.html TRIS OSOKINI - DREI OSOKINS] * [https://www.youtube.com/watch?v=BJd8ww4Wnp8 Leeds finalist Andrejs Osokins plays Prokofiev] * [https://www.youtube.com/user/andreyosokin/videos Andrejs Osokins] * [https://www.youtube.com/user/gupallo/videos Katrīna Gupalo] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osokins, Andrejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] pnpyshzbdoh8pmuwfthu7gjfg4lsvbe 0 145100 3669293 3668654 2022-08-11T17:47:59Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], [[Pye Records|Pye]], [[Festival Records|Festival]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest – The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta MI₅ [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love (albums)|Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin' (albums)|Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia: One Woman's Journey]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Tomorrow'' (1970) * "[[Breolīns]]" (''Grease'') (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9j70j1onjvcjzvk1prje1gienr6rjd8 3669319 3669293 2022-08-11T19:43:17Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ : wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], [[Pye Records|Pye]], [[Festival Records|Festival]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest – The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta MI₅ [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love (albums)|Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin' (albums)|Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia: One Woman's Journey]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Toomorrow'' (1970) * "[[Breolīns]]" (''Grease'') (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] bh9k34kmzc0b6qckkwmregbc7lmkte8 0 166155 3669167 3669150 2022-08-11T12:02:09Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikos. Plaši pazīstams arī kā '''Mimars Sinans''', kas tulkojumā nozīmē ‘arhitekts Sinans’. Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], kā arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] 3r8tz1fwmfuchz19pbxhsw1jxpne7si 0 174559 3669333 3648991 2022-08-11T20:48:41Z Spnq 103627 Ieliku dažas vikisaites wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} '''3[[Dimensija|D]] modelēšana''' (zināma arī kā ''meshing'') ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru. Iegūtais produkts tiek saukts par [[3D modelis|3D modeli]]. Tas var tikt izstrādāts kā divdimensionāls attēls, ko veic ar procesu, kas tiek saukts par [[renderēšana|3D renderēšanu]], vai lietots kā fizisks [[Fizikāls ķermenis|ķermenis]] datorsimulācijās. Modelis var tikt arī radīts izmantojot [[3D drukas iekārtu]]. Modelis var tikt radīts automātiski un manuāli. Manuālais modelēšanas process ģeometrisko datu sagatavei trīsdimensiju datorgrafikas izstrādei ir līdzīgs [[Vizuālā māksla|vizuālajai mākslai]], piemēram, [[tēlniecība]]i. == Modeļi == 3D modelis reprezentē 3D objektu lietojot punktu savākšanu 3D telpā, savienojot ar dažādiem ģeometriskiem objektiem, piemēram , trijstūriem, līnijām, izliektām virsmām, u.c. Esošos datu kopumus, (punkti un cita informācija), 3D modeļus var izveidot manuāli, ar [[algoritms|algoritmu]] ([[procesuālā modelēšana]]), vai tos [[skeneris|skenēt]]. 3D modeļi plaši tiek pielietoti visā [[3d projektēšana|3D projektēšanā]]. Īstenībā, 3D modeļus sāka lietot vēl pirms to plašās izmantošanas [[personālais dators|personālajos datoros]]. Daudzās [[datorspēles|datorspēlēs]] tika lietotas pirms tam renderētas bildes no 3D modeļiem kā aizvietojums tiem, pirms dators varēja šos modeļus norenderēt reālā laikā. Šodien, 3D modeļi tiek izmantoti dažādās nozarēs. Medicīnas nozarē izmanto detalizētus [[Orgāns|orgānu]] modeļus. Filmu industrijā tie tiek izmantoti kā [[Datoranimācija|personāži un objekti]] kā reālās dzīves, gan animētās kinofilmās. Videospēļu nozarē 3D modeļi tiek plaši izmantoti kā galvenie instrumenti datoru un videospēļu izstrādē. Zinātnes nozare izmanto tos, izstrādājot ļoti detalizētus ķīmisko savienojumu modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=3D Skenēšanas Progress Medicīnas Zinātnē|url=http://www.konicaminolta.com/sensingusa/application_notes/3D-Scanning/Applications-In-Medical-Science|publisher=Konica Minolta|accessdate=2011.gada 24.Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110907010052/http://www.konicaminolta.com/sensingusa/application_notes/3D-Scanning/Applications-In-Medical-Science|archivedate={{dat|2011|09|07||bez}}}}</ref> [[Arhitektūra|Arhitektūras]] nozarē tos izmanto, lai demonstrētu piedāvāto ēku un ainavu ar programmatūras arhitektūras modeli. Inženierzinātņu speciālistu kopiena šos modeļus izmanto jaunu ierīču, transportlīdzekļu un struktūru dizaina attēlojumam, kā arī daudzām citām vajadzībām. Pēdējo gadu desmitu laikā zemes zinātņu kopiena ir sākusi standartizēti būvēt 3D ģeoloģiskos modeļus. === Attēlojums === [[Attēls:Utah teapot simple 2.png|thumb|Ikoniskās Jūtas tējkannas moderns renderējums, izstrādājis Martins Newells (1975). Jūtas tējkanna ir viens no biežāk lietotajiem modeļiem trīsdimensiju grafikas apguvē.]] Gandrīz visus 3D modeļus var sadalīt divās kategorijās: * '''Cietie''' — šie modeļi definē objekta tilpumu (gluži kā akmens). Tie ir reālistiskāki, bet grūtāk izveidojami. Cietos modeļus galvenokārt izmanto ne-vizuālām stimulācijām, piemēram, medicīnas un inženierzinātņu simulācijās, kā arī CAD un specializētajām vizualizācijas programmām, piemēram, [[Staru izsekošana|staru izsekošanai]] un konstruktīvajā formu ģeometrijā. * '''Čaulu modeļi''' — šie attēlo objekta virsmu, proti, pašu objekta virsmas robežu, nevis tā tilpumu (gluži kā bezgalīgi plāna olas čaumala). Ar šiem modeļiem ir vieglāk strādāt nekā ar cietajiem modeļiem. Gandrīz vidi modeļi, kas tiek izmantoti spēlēs un filmās, ir veidoti kā čaulu modeļi. Tā kā tas, kā izskatās objekts lielā mērā ir atkarīgs no tā ārējā izskata, čauļu modeļi ir visbiežāk izmantotie datorgrafikas izstrādē. Divdimensiju virsmas ir laba analoģija objektu attēlošanai grafiski, lai gan diezgan bieži šie objekti ir vienveidīgi. Tā kā virsmām nav noteiktas robežas, ir nepieciešams ieviest diskrētu digitālu robežu noteikšanu: [[Daudzstūris|poligonu]] tīkls (un sīkāk iedalot, sekundārās virsmas) ir visplašāk izmantotais attēlojums, lai gan pēdējo gadu laikā uz punktu bāzes balstītais attēlojums arī ir ieguvis popularitāti. Līmeņu kopnes ir lietderīgs attēlojums deformējamām virsmām, piemēram, šķidrumu virsmas, kuras tiek pakļautas daudzām topoloģiskām izmaiņām. Par Teselāciju sauc procesu, kurā objekta attēlojums mainās no [[sfēra]]s viduspunkta koordinātas uz šī paša punkta attēlojuma uz sfēras virsmas, kurš ir attēlots poligonu tīkla formā. Šis solis tiek izmantots uz poligoniem balstītā renderēšanā, kurā objekti no abstrakta atainojuma (tā saucamie ''primitīvie'' objekti), piemēram, sfēras vai konusi, tiek sadalīti tā saucamajos tīklos (''mesh''), kuri sastāv no savstarpēji savienotiem trīsstūriem. Šie trīsstūru tīkli (piemēram, kvadrātu vietā) guvuši popularitāti, jo tie ir sevi pierādījuši kā viegli renderējamus, izmantojot ''scanline'' renderēšanas metodi.<ref>Jon Radoff, Anatomy of an MMORPG, http://radoff.com/blog/2008/08/22/anatomy-of-an-mmorpg/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091213053756/http://radoff.com/blog/2008/08/22/anatomy-of-an-mmorpg/ |date={{dat|2009|12|13||bez}} }}</ref> Poligonu atainojums netiek izmantots visās renderēšanas tehnikās, tāpēc bieži vien teselācijas netiek iekļautas pārejā no abstrakta atainojuma uz renderētu ainu. === Svarīgi jēdzieni un saīsinājumi === 3D projektēšanā atkārtojas jēdzieni, kas parasti tiek lietoti kā saīsinājumi. Daži no jaunākajiem: * CW (center of window) — logu centrs, atsaucoties uz vizualizācijas logu * VRP (view reference point) — skata atskaites punkts * VPN (view plane normal) — skata plaknes normāle * VUV (view up vektora) — augšupskata vektors * FOV (field of view) — skata lauks * VRC (view reference coordinates) — skata atskaites koordinātas * WCS (world coordinates system) — pasaules (telpas) koordinātu sistēma == Modelēšanas process == Ir trīs populāri veidi, kā attēlot modeli: # Poligonālā modelēšana — punkti trīsdimensiju telpā, kurus sauc par virsotnēm (angļu — vertices) tiek savienoti ar līniju segmentiem, veidojot poligonālu tīklu. Gandrīz visi trīsdimensiju modeļi mūsdienās tiek veidoti kā teksturizēti poligonu modeļi, jo tos ir iespējams kustināt un tos ir iespējams ātri renderēt ar datoru palīdzību. Tomēr, poligoni ir plakņu veida un var tikai aptuveni attēlot liektas virsmas, lietojot daudzus poligonus. # [[Līkņu modelēšana|Līknes modelēšana]] — virsmas tiek definētas ar līknēm, kuras tiek definētas ar noteiktiem masas punktiem. Līkne seko punktiem, bet ne obligāti ar tiem interpolē. Palielinot punkta masu, līkne tiks pavilkta tuvāk šim punktam. Nevienmērīgas racionālas B-taisnes (NURBS), splainu, ielāpu un ģeometrisko primitīvu formas ir dažas no šo līkņu veidiem. # Ciparu tēlniecība — joprojām jauna modelēšanas metode, 3D tēlniecība ir kļuvusi ļoti populāra šo dažu gadu laikā, kopš tā ir radusies. Ir 3 tipu ciparu tēlniecības paveidi: * ''pārvietojuma metode'' — visplašāk pielietotā mūsdienās; * ''uz tilpuma balstītā'' (volumetriskā); * ''dinamisko teselāciju metode''; ''Pārvietojuma metode'' izmanto cietu ķermeni (bieži ģenerēts no mazākas nozīmes virsmām, kuras sastāv no poligonu kontroltīkliem) un saglabā jaunās adreses virsmu pozīcijām, izmantojot 32 bitu attēla karti, kurā saglabā izmainītās punktu atrašanās vietas. ''Tilpuma digitālā metode'', kura balstās uz tā saucamajiem [[vokselis|vokseļiem]], ir līdzvērtīga pārvietojuma metodei, bet necieš no poligonu izstiepšanas, kad trūkst poligonu kādā reģionā lai panāktu deformāciju. ''Dinamiskā teselācija'' ir līdzīga vokseļiem, tomēr sadala virsmu izmantojot triangulāciju, tādā veidā saglabājot gludu virsmu un atļauj izcelt sīkākas detaļas. Visi šie modeļi atļauj veidot ļoti māksliniecisku atainojumu, jo izveidotā modeļa virsmai tiek izveidota jauna topoloģija, kura atklāj daudz sīkākas objekta virsmas iezīmes. Jaunais tīkls parasti oriģinālo augstas izšķirtspējas tīkla informāciju būs pārveidojis aizvietojuma datos vai arī normālās kartes datos , kas paredzēti spēles dziņa. Modelēšanas posms sastāv no individuālu objektu veidošanas, kurus vēlāk izmanto paredzētajā ainā. Ir vairākas modelēšanas metodes, tai skaitā: * ''Konstruktīvā formu ģeometrijas metode''; * ''Netiešā virsmas metode''; * ''Zemākas nozīmes virsmu metode''. Modelēšanu var veikt, izmantojot specializētas programmas (piemēram, [[forma Z]], [[Maya (programmatūra)|Maya]], [[3DS max]], [[Blender]], [[Lightwave]], [[Modo]], [[Solidthinking]], [[SolidWorks]]) vai lietojumu kopnes (formētājs, 3DS Max) vai arī dažas ainu aprakstošas valodas (kā POV-Ray). Dažos gadījumos nav striktu robežu starp izstrādes fāzēm; šādos gadījumos modelēšana ir tikai daļa no ainas radīšanas procesa (tas ir, piemēram, ar Caligari trueSpace un Realsoft 3D). Kompleksus materiālus, kā piemēram plūstošas smiltis, mākoņus un šķidrumu aerosolu modelē ar daļiņu sistēmām un ir trīsdimensiju koordināšu kopums, kurš sastāv vai nu no punktiem, poligoniem, tekstūru daļām vai spraitiem. == 2D metožu salīdzinājums == Trīsdimensiju fotoreālistisko efektu bieži vien var panākt bez telpiskas modelēšanas un dažreiz ir neatšķirami gala rezultātā. Dažas grafiskās mākslas programmas sevī ietver filtrus, kurus var pielietot ''divdimensiju vektoru grafikai'' vai ''divdimensiju rastra grafikai'' uz caurspīdīga slāņa. Trīsdimensiju modelēšanas priekšrocības, salīdzinot ar divdimensiju metodēm iekļauj arī: * ''vispusīgums'' — iespēja mainīt skata leņķi vai animēt attēlus renderējot tos ātrāk; * ''renderēšanas vienkāršums'', automātisks aprēķins un renderēt fotoreālistiskus efektus, tā vietā, lai tos iztēlotos galvā vai noteiktu aptuveni; * ''precīzs fotoreālisms'', mazāka iespēja cilvēka kļūdai, nepareizi ievietojot, pārcenšoties ar, vai aizmirstot iekļaut kādu vizuālo efektu. Trūkumi, salīdzinot ar divdimensiju fotoreālistisko renderēšanu iekļauj sevī programmatūras apguvi un grūtības panākt noteiktus fotoreālisma efektus. Dažus fotoreālisma efektus var panākt, izmantojot speciālus renderēšanas filtrus, kuri ir iekļauti 3D modelēšanas programmatūrā. Apvienojot labāko no abām metodēm, daži mākslinieki lieto 3D modelēšanu, kurai seko iegūto attēlu 2D apstrāde. == 3D modeļu tirgus == Liela tirgus daļa trīsdimensiju modeļiem (tāpat kā ar to saistītiem produktiem, kā piem. tekstūras, programmu teksti utt.) vel joprojām pastāv — vai nu individuāli modeļi vai to lielas kolekcijas. Šādas tirgus vietnes internetā 3D satura tirgošanai, kā piemēram ''TruboSquid'', ļauj individuāliem māksliniekiem pārdot viņu veidotus modeļus. Bieži vien mākslinieki cenšas iegūt lielāku ieguvumu no iepriekš speciāliem projektiem izstrādātiem instrumentiem. Tā darot, mākslinieki var iegūt vairāk naudas par viņu kādreizējo saturu un kompānijas var ietaupīt naudu, pērkot jau iepriekš izveidotus produktus, tā vietā, lai nolīgtu strādnieku šī produkta izstrādei no jauna. Šīs vietnes parasti ienākumus ar mākslinieku dala uz 50:50. Dažos gadījumos mākslinieks paliek 3D modeļa īpašnieks, pircējs tikai iegādājas tiesības lietot un izrādīt šo modeli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |title=3D Marketplace 3D Model Licensing Documentation |accessdate=30 October 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111220163328/http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |archivedate={{dat|2011|12|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111220163328/http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |date={{dat|2011|12|20||bez}} }}</ref> == 3D drukāšana == 3D drukāšana ir ražošanas veids, kurā trīsdimensionāli objekti tiek izgatavoti, klājot darba materiālu vairākos slāņos vienu virs otra. == Cilvēku modeļi == Pirmais plaši pieejamais komerciālais cilvēka ''Virtuālo Modeļu'' izmantošanas gadījums parādījās 1998. gadā ''Land's End tīmekļa vietnē''. Cilvēka virtuālo modeli veidoja ''My Virtual Model Inc kompānija'', un ļāva lietotājiem izveidot pašiem savu modeli un mēģināt uzlaikot 3D apģērbu. Ir arī vairākas modernas programmas, kas ļauj izveidot virtuālo cilvēku modeļus (Poser ir viens piemērs). == Skatīt arī == {{div col}} * [[Maya (programmatūra)|Maya]] * [[3CT]] * [[3D modelēšanas programmu saraksts]] * [[3D pārbaudes modeļu saraksts]] * [[3D datorgrafikas programmas]] * [[3D drukāšana]] * [[Ražošanas piedevu failu formāti]] * [[Audumu modelēšana]] * [[Datoru seju animācijas]] * [[Digitālās bibliotēkas piemēri]] * [[Digitālā ģeometrija]] * [[Edge loop]] * [[Attīstība ir portāls, 3D modelētājs un 3D personāžs]] * [[Ģeoloģiskā modelēšana]] * [[Rūpniecības CT skenēšana]] * [[Open CASCADE]] * [[Poligonu tīkls]] * [[Daudzstūru modelēšana]] * [[SIGRAPH]] * [[Stanford Bunny]] * [[Trijstūra acs]] * [[Utah teapot]] * [[Voxel]] * [[Robežu kubi]] * [[Brīvformu virsmas modelēšana]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datorgrafika]] [[Kategorija:Vizuālie efekti]] [[Kategorija:Videospēļu dizains]] a34z20wemu9qxe0zom2k5j55huha2ka 3669337 3669333 2022-08-11T20:54:30Z Spnq 103627 Ieliku dažas viki saites wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} '''3[[Dimensija|D]] modelēšana''' (zināma arī kā ''meshing'') ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru. Iegūtais produkts tiek saukts par [[3D modelis|3D modeli]]. Tas var tikt izstrādāts kā divdimensionāls attēls, ko veic ar procesu, kas tiek saukts par [[renderēšana|3D renderēšanu]], vai lietots kā fizisks [[Fizikāls ķermenis|ķermenis]] datorsimulācijās. Modelis var tikt arī radīts izmantojot [[3D drukas iekārtu]]. Modelis var tikt radīts automātiski un manuāli. Manuālais modelēšanas process ģeometrisko datu sagatavei trīsdimensiju datorgrafikas izstrādei ir līdzīgs [[Vizuālā māksla|vizuālajai mākslai]], piemēram, [[tēlniecība]]i. == Modeļi == 3D modelis reprezentē 3D objektu lietojot punktu savākšanu 3D telpā, savienojot ar dažādiem ģeometriskiem objektiem, piemēram , trijstūriem, līnijām, izliektām virsmām, u.c. Esošos datu kopumus, (punkti un cita informācija), 3D modeļus var izveidot manuāli, ar [[algoritms|algoritmu]] ([[procesuālā modelēšana]]), vai tos [[skeneris|skenēt]]. 3D modeļi plaši tiek pielietoti visā [[3d projektēšana|3D projektēšanā]]. Īstenībā, 3D modeļus sāka lietot vēl pirms to plašās izmantošanas [[personālais dators|personālajos datoros]]. Daudzās [[datorspēles|datorspēlēs]] tika lietotas pirms tam renderētas bildes no 3D modeļiem kā aizvietojums tiem, pirms dators varēja šos modeļus norenderēt reālā laikā. Šodien, 3D modeļi tiek izmantoti dažādās nozarēs. Medicīnas nozarē izmanto detalizētus [[Orgāns|orgānu]] modeļus. Filmu industrijā tie tiek izmantoti kā [[Datoranimācija|personāži un objekti]] kā reālās dzīves, gan animētās kinofilmās. Videospēļu nozarē 3D modeļi tiek plaši izmantoti kā galvenie instrumenti datoru un videospēļu izstrādē. Zinātnes nozare izmanto tos, izstrādājot ļoti detalizētus ķīmisko savienojumu modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=3D Skenēšanas Progress Medicīnas Zinātnē|url=http://www.konicaminolta.com/sensingusa/application_notes/3D-Scanning/Applications-In-Medical-Science|publisher=Konica Minolta|accessdate=2011.gada 24.Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110907010052/http://www.konicaminolta.com/sensingusa/application_notes/3D-Scanning/Applications-In-Medical-Science|archivedate={{dat|2011|09|07||bez}}}}</ref> [[Arhitektūra|Arhitektūras]] nozarē tos izmanto, lai demonstrētu piedāvāto ēku un ainavu ar programmatūras arhitektūras modeli. Inženierzinātņu speciālistu kopiena šos modeļus izmanto jaunu ierīču, transportlīdzekļu un struktūru dizaina attēlojumam, kā arī daudzām citām vajadzībām. Pēdējo gadu desmitu laikā zemes zinātņu kopiena ir sākusi standartizēti būvēt 3D ģeoloģiskos modeļus. === Attēlojums === [[Attēls:Utah teapot simple 2.png|thumb|Ikoniskās Jūtas tējkannas moderns renderējums, izstrādājis Martins Newells (1975). Jūtas tējkanna ir viens no biežāk lietotajiem modeļiem trīsdimensiju grafikas apguvē.]] Gandrīz visus 3D modeļus var sadalīt divās kategorijās: * '''Cietie''' — šie modeļi definē objekta tilpumu (gluži kā akmens). Tie ir reālistiskāki, bet grūtāk izveidojami. Cietos modeļus galvenokārt izmanto ne-vizuālām stimulācijām, piemēram, medicīnas un inženierzinātņu simulācijās, kā arī CAD un specializētajām vizualizācijas programmām, piemēram, [[Staru izsekošana|staru izsekošanai]] un konstruktīvajā formu ģeometrijā. * '''Čaulu modeļi''' — šie attēlo objekta virsmu, proti, pašu objekta virsmas robežu, nevis tā tilpumu (gluži kā bezgalīgi plāna olas čaumala). Ar šiem modeļiem ir vieglāk strādāt nekā ar cietajiem modeļiem. Gandrīz vidi modeļi, kas tiek izmantoti spēlēs un filmās, ir veidoti kā čaulu modeļi. Tā kā tas, kā izskatās objekts lielā mērā ir atkarīgs no tā ārējā izskata, čauļu modeļi ir visbiežāk izmantotie datorgrafikas izstrādē. Divdimensiju virsmas ir laba analoģija objektu attēlošanai grafiski, lai gan diezgan bieži šie objekti ir vienveidīgi. Tā kā virsmām nav noteiktas robežas, ir nepieciešams ieviest diskrētu digitālu robežu noteikšanu: [[Daudzstūris|poligonu]] tīkls (un sīkāk iedalot, sekundārās virsmas) ir visplašāk izmantotais attēlojums, lai gan pēdējo gadu laikā uz punktu bāzes balstītais attēlojums arī ir ieguvis popularitāti. Līmeņu kopnes ir lietderīgs attēlojums deformējamām virsmām, piemēram, šķidrumu virsmas, kuras tiek pakļautas daudzām topoloģiskām izmaiņām. Par Teselāciju sauc procesu, kurā objekta attēlojums mainās no [[sfēra]]s viduspunkta koordinātas uz šī paša punkta attēlojuma uz sfēras virsmas, kurš ir attēlots poligonu tīkla formā. Šis solis tiek izmantots uz poligoniem balstītā renderēšanā, kurā objekti no abstrakta atainojuma (tā saucamie ''primitīvie'' objekti), piemēram, sfēras vai konusi, tiek sadalīti tā saucamajos tīklos (''mesh''), kuri sastāv no savstarpēji savienotiem trīsstūriem. Šie trīsstūru tīkli (piemēram, kvadrātu vietā) guvuši popularitāti, jo tie ir sevi pierādījuši kā viegli renderējamus, izmantojot ''scanline'' renderēšanas metodi.<ref>Jon Radoff, Anatomy of an MMORPG, http://radoff.com/blog/2008/08/22/anatomy-of-an-mmorpg/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091213053756/http://radoff.com/blog/2008/08/22/anatomy-of-an-mmorpg/ |date={{dat|2009|12|13||bez}} }}</ref> Poligonu atainojums netiek izmantots visās renderēšanas tehnikās, tāpēc bieži vien teselācijas netiek iekļautas pārejā no abstrakta atainojuma uz renderētu ainu. === Svarīgi jēdzieni un saīsinājumi === 3D projektēšanā atkārtojas jēdzieni, kas parasti tiek lietoti kā saīsinājumi. Daži no jaunākajiem: * CW (center of window) — logu centrs, atsaucoties uz vizualizācijas logu * VRP (view reference point) — skata atskaites punkts * VPN (view plane normal) — skata plaknes normāle * VUV (view up vektora) — augšupskata vektors * FOV (field of view) — skata lauks * VRC (view reference coordinates) — skata atskaites koordinātas * WCS (world coordinates system) — pasaules (telpas) koordinātu sistēma == Modelēšanas process == Ir trīs populāri veidi, kā attēlot modeli: # Poligonālā modelēšana — punkti trīsdimensiju telpā, kurus sauc par virsotnēm (angļu — vertices) tiek savienoti ar līniju segmentiem, veidojot poligonālu tīklu. Gandrīz visi trīsdimensiju modeļi mūsdienās tiek veidoti kā teksturizēti poligonu modeļi, jo tos ir iespējams kustināt un tos ir iespējams ātri renderēt ar datoru palīdzību. Tomēr, poligoni ir plakņu veida un var tikai aptuveni attēlot liektas virsmas, lietojot daudzus poligonus. # [[Līkņu modelēšana|Līknes modelēšana]] — virsmas tiek definētas ar līknēm, kuras tiek definētas ar noteiktiem masas punktiem. Līkne seko punktiem, bet ne obligāti ar tiem interpolē. Palielinot punkta masu, līkne tiks pavilkta tuvāk šim punktam. Nevienmērīgas racionālas B-taisnes (NURBS), splainu, ielāpu un ģeometrisko primitīvu formas ir dažas no šo līkņu veidiem. # Ciparu tēlniecība — joprojām jauna modelēšanas metode, 3D tēlniecība ir kļuvusi ļoti populāra šo dažu gadu laikā, kopš tā ir radusies. Ir 3 tipu ciparu tēlniecības paveidi: * ''pārvietojuma metode'' — visplašāk pielietotā mūsdienās; * ''uz tilpuma balstītā'' (volumetriskā); * ''dinamisko teselāciju metode''; ''Pārvietojuma metode'' izmanto cietu ķermeni (bieži ģenerēts no mazākas nozīmes virsmām, kuras sastāv no poligonu kontroltīkliem) un saglabā jaunās adreses virsmu pozīcijām, izmantojot 32 bitu attēla karti, kurā saglabā izmainītās punktu atrašanās vietas. ''Tilpuma digitālā metode'', kura balstās uz tā saucamajiem [[vokselis|vokseļiem]], ir līdzvērtīga pārvietojuma metodei, bet necieš no poligonu izstiepšanas, kad trūkst poligonu kādā reģionā lai panāktu deformāciju. ''Dinamiskā teselācija'' ir līdzīga vokseļiem, tomēr sadala virsmu izmantojot triangulāciju, tādā veidā saglabājot gludu virsmu un atļauj izcelt sīkākas detaļas. Visi šie modeļi atļauj veidot ļoti māksliniecisku atainojumu, jo izveidotā modeļa virsmai tiek izveidota jauna topoloģija, kura atklāj daudz sīkākas objekta virsmas iezīmes. Jaunais tīkls parasti oriģinālo augstas izšķirtspējas tīkla informāciju būs pārveidojis aizvietojuma datos vai arī normālās kartes datos, kas paredzēti spēles dziņa. Modelēšanas posms sastāv no individuālu objektu veidošanas, kurus vēlāk izmanto paredzētajā ainā. Ir vairākas modelēšanas metodes, tai skaitā: * ''Konstruktīvā formu ģeometrijas metode''; * ''Netiešā virsmas metode''; * ''Zemākas nozīmes virsmu metode''. Modelēšanu var veikt, izmantojot specializētas programmas (piemēram, [[forma Z]], [[Maya (programmatūra)|Maya]], [[3DS max]], [[Blender]], [[Lightwave]], [[Modo]], [[Solidthinking]], [[SolidWorks]]) vai lietojumu kopnes (formētājs, 3DS Max) vai arī dažas ainu aprakstošas valodas (kā POV-Ray). Dažos gadījumos nav striktu robežu starp izstrādes fāzēm; šādos gadījumos modelēšana ir tikai daļa no ainas radīšanas procesa (tas ir, piemēram, ar Caligari trueSpace un Realsoft 3D). Kompleksus materiālus, kā piemēram plūstošas smiltis, [[Mākoņi|mākoņus]] un šķidrumu [[Aerosols|aerosolu]] modelē ar daļiņu sistēmām un ir trīsdimensiju koordināšu kopums, kurš sastāv vai nu no punktiem, poligoniem, tekstūru daļām vai spraitiem. == 2D metožu salīdzinājums == Trīsdimensiju fotoreālistisko efektu bieži vien var panākt bez telpiskas modelēšanas un dažreiz ir neatšķirami gala rezultātā. Dažas grafiskās mākslas programmas sevī ietver filtrus, kurus var pielietot ''divdimensiju vektoru grafikai'' vai ''divdimensiju rastra grafikai'' uz caurspīdīga slāņa. Trīsdimensiju modelēšanas priekšrocības, salīdzinot ar divdimensiju metodēm iekļauj arī: * ''vispusīgums'' — iespēja mainīt skata leņķi vai animēt attēlus renderējot tos ātrāk; * ''renderēšanas vienkāršums'', automātisks aprēķins un renderēt fotoreālistiskus efektus, tā vietā, lai tos iztēlotos galvā vai noteiktu aptuveni; * ''precīzs fotoreālisms'', mazāka iespēja cilvēka kļūdai, nepareizi ievietojot, pārcenšoties ar, vai aizmirstot iekļaut kādu vizuālo efektu. Trūkumi, salīdzinot ar divdimensiju fotoreālistisko renderēšanu iekļauj sevī programmatūras apguvi un grūtības panākt noteiktus fotoreālisma efektus. Dažus fotoreālisma efektus var panākt, izmantojot speciālus renderēšanas filtrus, kuri ir iekļauti 3D modelēšanas programmatūrā. Apvienojot labāko no abām metodēm, daži mākslinieki lieto 3D modelēšanu, kurai seko iegūto attēlu 2D apstrāde. == 3D modeļu tirgus == Liela tirgus daļa trīsdimensiju modeļiem (tāpat kā ar to saistītiem produktiem, kā piem. tekstūras, programmu teksti utt.) vel joprojām pastāv — vai nu individuāli modeļi vai to lielas kolekcijas. Šādas tirgus vietnes internetā 3D satura tirgošanai, kā piemēram ''TruboSquid'', ļauj individuāliem māksliniekiem pārdot viņu veidotus modeļus. Bieži vien mākslinieki cenšas iegūt lielāku ieguvumu no iepriekš speciāliem projektiem izstrādātiem instrumentiem. Tā darot, mākslinieki var iegūt vairāk naudas par viņu kādreizējo saturu un kompānijas var ietaupīt naudu, pērkot jau iepriekš izveidotus produktus, tā vietā, lai nolīgtu strādnieku šī produkta izstrādei no jauna. Šīs vietnes parasti ienākumus ar mākslinieku dala uz 50:50. Dažos gadījumos mākslinieks paliek 3D modeļa īpašnieks, pircējs tikai iegādājas tiesības lietot un izrādīt šo modeli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |title=3D Marketplace 3D Model Licensing Documentation |accessdate=30 October 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111220163328/http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |archivedate={{dat|2011|12|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111220163328/http://support.turbosquid.com/entries/170982-standard-royalty-free-license-faq |date={{dat|2011|12|20||bez}} }}</ref> == 3D drukāšana == 3D drukāšana ir ražošanas veids, kurā trīsdimensionāli objekti tiek izgatavoti, klājot darba materiālu vairākos slāņos vienu virs otra. == Cilvēku modeļi == Pirmais plaši pieejamais komerciālais cilvēka ''Virtuālo Modeļu'' izmantošanas gadījums parādījās 1998. gadā ''Land's End tīmekļa vietnē''. Cilvēka virtuālo modeli veidoja ''My Virtual Model Inc kompānija'', un ļāva lietotājiem izveidot pašiem savu modeli un mēģināt uzlaikot 3D apģērbu. Ir arī vairākas modernas programmas, kas ļauj izveidot virtuālo cilvēku modeļus (Poser ir viens piemērs). == Skatīt arī == {{div col}} * [[Maya (programmatūra)|Maya]] * [[3CT]] * [[3D modelēšanas programmu saraksts]] * [[3D pārbaudes modeļu saraksts]] * [[3D datorgrafikas programmas]] * [[3D drukāšana]] * [[Ražošanas piedevu failu formāti]] * [[Audumu modelēšana]] * [[Datoru seju animācijas]] * [[Digitālās bibliotēkas piemēri]] * [[Digitālā ģeometrija]] * [[Edge loop]] * [[Attīstība ir portāls, 3D modelētājs un 3D personāžs]] * [[Ģeoloģiskā modelēšana]] * [[Rūpniecības CT skenēšana]] * [[Open CASCADE]] * [[Poligonu tīkls]] * [[Daudzstūru modelēšana]] * [[SIGRAPH]] * [[Stanford Bunny]] * [[Trijstūra acs]] * [[Utah teapot]] * [[Voxel]] * [[Robežu kubi]] * [[Brīvformu virsmas modelēšana]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datorgrafika]] [[Kategorija:Vizuālie efekti]] [[Kategorija:Videospēļu dizains]] 43drgrzrgyaisnbpu4necjv7zyhly53 0 177301 3669449 3604209 2022-08-12T10:22:14Z Laurijs 583 /* Decembris */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1978]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,7 °C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +5,3 °C |min Rīga = −31,9 °C |max Rīga = +29,2 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 816,0 mm<br>Rīga: 793,4 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 242,3 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 122,8 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 53,8 mm ([[9. augusts]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1978]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' 1978/[[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979]]. gada ziema bija visaukstākā [[1970. gadi|1970. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Marts === Tērandē ([[Ventspils rajons]]) tika reģistrēts līdz šim vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums — '''154 mm'''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,6 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,3 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/1.-aprilis.a73587/ Šī diena vēsturē | 1. aprīlis], lsm.lv</ref> === Maijs === * [[10. maijs]] — jau aktīvas veģetācijas laikā Latvijas austrumu daļā uzsniga sniegs, kas noturējās divas dienas.<ref name="Sniegs gan maijā, gan septembrī">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/pkul1978n125|article:DIVL176|issueType:P Sniegs gan maijā, gan septembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/pkul1978n125{{!}}article:DIVL176{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Par Komunisma uzvaru (Ludza), Nr.125 {{dat|1978|10|19|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[16. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,6 °C. === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +7,5 °C. * [[19. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,9 °C. === Augusts === Daudzviet Latvijā nokrišņiem bagātākais augusts. Šajā gadā līdz šim vislielākais augusta mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts Latvijas vidienē — 291 mm ([[Rīga]]s centrā) un Latvijas austrumu daļā — 314 mm ([[Limbaži|Limbažos]]). * Mitrākais augusts Rīgā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza '''242,3 mm'''. * Centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas augustā — 23 m/s * [[9. augusts]] — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza '''53,8 mm''', kas ir augusta diennakts nokrišņu maksimums. === Septembris === * Līdzās 1950. gadam, 1978. gada septembris bija ar nokrišņiem visbagātākais septembris kopumā Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 135–136 mm. * [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 115,5 mm. * [[30. septembris]] — rītā, kad ziemeļaustrumu vējš pūta ar ātrumu 13 m/s, [[Rēzekne|Rēzeknē]] sāka snigt sniegs. Vakarpusē sniega sega jau sasniedza 21 centimetru, kas līdzinās visaugstākajam vidējam rādītājam ziemas mēnešos. Bet pavisam šinī dienā nokrišņu daudzums bija 59 milimetri jeb gandrīz mēneša norma.<ref name="Sniegs gan maijā, gan septembrī"/> === Oktobris === * [[2. oktobris]] — pirmo reizi rudens periodā Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja zem 0 grādiem un bija −2,4 °C. === Novembris === Līdzās 1928. gadam, vissiltākais novembris. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3, +5 grādiem Valsts austrumu daļā līdz +6, +7 grādiem Baltijas jūras piekrastē. * Siltākais novembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''+5,6 °C'''. [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] novembrī tika uzstādīts jauns mēneša vidējās gaisa temperatūras rekords, '''+6,3 °C'''. * [[10. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,9 °C. * [[14. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,9 °C. * [[19. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,9 °C. * [[20. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,4 °C. * [[22. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,4 °C. * [[23. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,4 °C. === Decembris === 1978. gada decembris bija ļoti auksts, ar nelielu sniega daudzumu un vējains. Republikas rietumu rajonos gaisa temperatūra bija par 6, bet austrumu rajonos līdz 10 grādiem zemāka par daudzos gados novēroto. 1978. gada 31. decembrī termometri Rīgā rādīja mīnus 32 grādus. Pilsētā tas bija absolūtais temperatūras minimums decembrī. Absolūtais maksimums (+11,5 grādi) republikas galvaspilsētā tika reģistrēts 1953. gada 5. decembrī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/kori1983n143|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/kori1983n143{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunisma Rīts" (Tukums) Nr. 143, {{dat|1983|12|3|SK}}</ref> * Visaukstākais decembris Latvijā, kad mēneša beigās [[Latvija]]s austrumu rajonos tika sasniegts absolūtais gaisa temperatūras minimums −43 °C. Vidējā diennakts [[gaisa temperatūra]] šajā laikā bija 15—18 °C zemāka par normu, bet viss decembris izrādījās 6—8 °C aukstāks nekā parasti, lai gan 1978. gada novembris bijis 4—5 °C siltāks par normu. * Aukstākais decembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā [[gaisa temperatūra]] bija '''−10,6 °C'''. * [[17. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,8 °C. * [[18. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,0 °C. * [[28. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,4 °C. * [[29. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −26,3 °C. * [[30. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,2 °C. Šī bija desmitā zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. * [[31. decembris]] — gaisa temperatūra vietām Vidzemē noslīdēja zem −40 grādiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/31.-decembris.a73861/ 31. decembris], lsm.lv, {{dat|2013|12|31|SK}}</ref> [[Gaujiena|Gaujienā]] fiksēts Latvijas diennakts vidējās gaisa temperatūras rekords — '''–37,2 °C'''.<ref>Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp</ref> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−31,9 °C'''. Šī bija decembra zemākā un piektā zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −31,9 °C ([[31. decembris]]) * [[Rīga]]: +29,2 °C ([[2. augusts]]) === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/VALGA/262470.htm Historical Weather: VALGA, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[1978]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12,6|22. janvāris}} | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−16,5|11. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−9,6|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−3,8|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1,3|5. maijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3,9|19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7,1|17. jūlijs}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+9,3|31. augusts}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,8|30. septembris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1,3|2., 3. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−0,1|26. novembris}} | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−25,8|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−25,8|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12|22., 23. janvāris}} | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−19|16. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−9|20. marts}} | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−8|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5|21. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|21. augusts}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|+3|23. septembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|2. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|25. novembris}} | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−20|18. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="3200fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−20|18. decembris}}</font> |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−16,2|22. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−21,8|23. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0064fe" | {{Meteo piezīme|−12,1|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4,4|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1,0|5. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,6|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,9|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+8,1|26. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,5|23., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2,4|2. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2,5|12. novembris}} | align="center" bgcolor="fa00fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−31,9|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="fa00fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−31,9|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−22|21. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−26|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0064fe" | {{Meteo piezīme|−13|20. marts}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−6|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−2|1., 5. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+6|14. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|14., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|3. oktobris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|1. novembris}} | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−39|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−39|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−22|7. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−23|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0096fe" | {{Meteo piezīme|−12|20. marts}} | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−7|6. aprīlis}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|14., 15., 28. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|29., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|30. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|1., 12., 26., 27. novembris}} | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−38|31. decembris}}</font> | | align="center" bgcolor="960096" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−38|31. decembris}}</font> |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | align="center" bgcolor="6400fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−24|7. janvāris}}</font> | align="center" bgcolor="9600fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−26|24. februāris}}</font> | align="center" bgcolor="0032fe" | <font color="white">{{Meteo piezīme|−18|20. marts}}</font> | align="center" bgcolor="00c8fe" | {{Meteo piezīme|−8|27. aprīlis}} | align="center" bgcolor="00e6f0" | {{Meteo piezīme|−4|1. maijs}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|16., 19. jūnijs}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+6|19. jūlijs}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|+5|16. augusts}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|29., 30. septembris}} | align="center" bgcolor="00e650" | {{Meteo piezīme|−5|2., 30. oktobris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−3|12., 30. novembris}} | align="center" bgcolor="640064" | '''<font color="white">{{Meteo piezīme|−40|31. decembris}}</font>''' | | align="center" bgcolor="640064" | '''<font color="white">{{Meteo piezīme|−40|31. decembris}}</font>''' |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[1978]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5,5|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,6|27. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15,5|31. marts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17,0|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26,0|22. maijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25,4|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26,2|31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,5|1. augusts}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+21,2|8. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16,6|14. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+11,6|3. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,6|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,5|1. augusts}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+5|8. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+1|27., 28. februāris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+14|29. marts}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+14|21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+21|20., 27., 30. maijs}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+23|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+22|28., 30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|1. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+11|2., 3., 15., 18., 19., 23. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4|1. decembris}} | | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|2. augusts}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+4,0|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2,5|27., 28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16,7|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19,7|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="feaf00" | {{Meteo piezīme|+23,9|22. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28,4|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27,4|31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29,2|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17,1|8. septembris}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19,6|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+12,4|6. novembris}} | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3,0|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29,2|2. augusts}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2., 3. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|30. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+20|19., 21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25|20. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|29., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2., 3. augusts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+18|8., 10. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+12|6. novembris}} | align="center" bgcolor="24f046" | {{Meteo piezīme|+7|19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|7. jūnijs un 1., 2., 3. augusts}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="c8e308" | {{Meteo piezīme|+13|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19|21. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+24|20. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+27|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+26|6., 30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|2. augusts}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+17|9. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|13., 14. oktobris}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+18|23. novembris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+0|1. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|2. augusts}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | align="center" bgcolor="40ff83" | {{Meteo piezīme|+3|2., 8. janvāris}} | align="center" bgcolor="80ffc1" | {{Meteo piezīme|+2|28. februāris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+15|31. marts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+20|20. aprīlis}} | align="center" bgcolor="fe9600" | {{Meteo piezīme|+25|19. maijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|7. jūnijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+28|30., 31. jūlijs}} | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2. augusts}} | align="center" bgcolor="fec800" | {{Meteo piezīme|+19|9. septembris}} | align="center" bgcolor="fee100" | {{Meteo piezīme|+16|13. oktobris}} | align="center" bgcolor="92e50f" | {{Meteo piezīme|+10|6., 15., 19., 20. novembris}} | align="center" bgcolor="40ffc6" | {{Meteo piezīme|−1|1., 3., 19. decembris}} | | align="center" bgcolor="e67d00" | {{Meteo piezīme|+29|1., 2. augusts}} |} === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 793,4 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −16,2 °C | [[22. janvāris]] | <center> +4,0 °C | [[2. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −3,2 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −21,8 °C | [[23. februāris]] | <center> +2,5 °C | [[27. februāris|27.]], [[28. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −7,0 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,6 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −12,1 °C | [[20. marts]] | <center> +16,7 °C | [[31. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,3 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,2 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −4,4 °C | [[6. aprīlis]] | <center> +19,7 °C | [[20. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,2 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,8 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,0 °C | [[5. maijs]] | <center> +23,9 °C | [[22. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,5 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +2,6 °C | [[16. jūnijs]] | <center> +28,4 °C | [[7. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,0 |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +4,9 °C | [[19. jūlijs]] | <center> +27,4 °C | [[31. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,6 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +8,1 °C | [[26. augusts]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,2 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[2. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +15,8 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,7 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +2,5 °C | [[23. septembris|23.]], [[30. septembris]] | <center> +17,1 °C | [[8. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +10,1 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,7 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −2,4 °C | [[2. oktobris]] | <center> +19,6 °C | [[13. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +7,4 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −2,5 °C | [[12. novembris]] | <center> +12,4 °C | [[6. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +5,6 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +3,3 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −31,9 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[31. decembris]] | <center> +3,0 °C | [[19. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −10,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | <center> −8,9 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. janvāris|4.]], [[14. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 29,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 36,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 92,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 50,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 242,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 101,5 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 122,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,0 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 53,8 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[9. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 115,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 57,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 53,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[20. novembris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 17,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 3,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1978/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1978], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 162 dienas * [[Sniegs]] — 54 dienas * [[Negaiss]] — 14 dienas * [[Migla]] — 29 dienas * [[Krusa]] — 3 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −25,7 °C — [[30. decembris]] * −22,7 °C — [[31. decembris]] * −19,6 °C — [[29. decembris]] * −16,8 °C — [[17. decembris]] * −15,9 °C — [[28. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,3 °C — [[2. augusts]] * +17,3 °C — [[3. augusts]] * +16,9 °C — [[5. augusts]] * +16,5 °C — [[29. jūlijs]] * +15,8 °C — [[1. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1978. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1978. gads Latvijā]] gpusp4d3yqujbke165wnfskxbegc92u 0 207078 3669374 3635155 2022-08-12T05:26:55Z Kikos 3705 /* Salas */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kanādas Arktiskais arhipelāgs |attēls = Queen Elizabeth Islands 2009-08-27 (MODIS).jpg |attēla paraksts = [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = Canadian Arctic Archipelago.svg |mark = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu ledus okeāns]], [[Atlantijas okeāns]] |arhipelāgs = |latd=75|latm=0|lats=0|latNS=N |longd=90|longm=0|longs=0|longEW=W |platība = 1 424 500 |garums = 2400 |platums = 1900 |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Barbo kalns]] |augstums = 2616 |salu skaits = 36 563 |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br />{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 14 000 |blīvums = 0,01 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Ikaluita]] |piezīme = }} '''Kanādas Arktiskais arhipelāgs''' ({{val|en|Canadian Arctic Archipelago}}) ir [[arhipelāgs]] [[Kanāda]]s ziemeļos. Tas ir pasaulē lielākais arhipelāgs. Pie arhipelāga tiek pieskaitītas visas salas [[Nunavuta|Nunavutā]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]] uz ziemeļiem no Kanādas kontinentālās daļas. == Ģeogrāfija == Uz [[ziemeļi]]em no arhipelāga atrodas [[Ziemeļu ledus okeāns]], uz [[rietumi]]em — [[Boforta jūra]], uz [[austrumi]]em — [[Bafina līcis]] un [[Grenlande]], bet uz [[dienvidi]]em — [[Hudzona līcis]] un [[Kanāda]]s cietzeme. == Salas == Arhipelāgs sastāv no 36 563 salām, no kurām 94 ir lielākas par 130 km². Lielākās arhipelāga salas ir: {| class="wikitable" |- ! rowspan=2 | Nosaukums !! rowspan=2 | Platība (km²) !! colspan=2 | Vieta pēc platības !! rowspan=2 | Iedzīvotāju<br/>skaits<br/>(2021) |- | Pasaulē || Kanādā |- | [[Bafina sala]] || 507451|| 5 || 1 || 13039 |- | [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || 217291 || 9 || 2 || 2168 |- | [[Elsmīra]] || 193236 || 10 || 3 || 144 |- | [[Benksa sala]] || 70028 || 24 || 5 || 114 |- | [[Devona (sala)|Devona]] || 55247 || 27 || 6 || 0 |- | [[Aksela Heiberga sala]] || 43178 || 32 || 7 || 0 |- | [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || 42149 ||33 || 8 || 0 |- | [[Sauthemptona (sala)]] || 41214 || 34 || 9 || 721 |- | [[Velsas Prinča sala]] || 33339 || 40 || 10 || 0 |- | [[Samerseta]] || 24786 || 46 || 12 || 0 |- | [[Batērsta sala]] || 16042 || 54 || 13 || 0 |- | [[Prinča Patrika sala]] || 15848 || 55 || 14 || 0 |- | [[Karaļa Viljama sala]] || 13111 || 61 || 15 || 1349 |- | [[Elefa Ringnesa sala]] || 11295 || 69 || 16 || 0 |- | [[Bailota sala]] || 11067 || 72 || 17 || 0 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kanadas Arktiskais arhipelags}} [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:Kanādas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs| ]] i8vphcwtnkiyc6vtk0x4tcw8tligzvj 0 208025 3669430 3668726 2022-08-12T09:00:11Z GrIgMaNN 105941 /* ievads */ ierakstīts oficiālajs augstskolas nosaukums wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] jyaux53j9p4froa06zhqexnknr9k4vd 3669431 3669430 2022-08-12T09:07:18Z GrIgMaNN 105941 Informācija par mācībām lpa tika pievienota wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. 2005.-2006.g studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] p26vvtvi4idk5drxe5zs2wxp9u0bbkz 3669433 3669431 2022-08-12T09:09:52Z GrIgMaNN 105941 Mācības pabeigšanas dati atzīmēti preambulā wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] c3psmeu7bptzmjv07h0q1rds61ae8ab 3669434 3669433 2022-08-12T09:10:26Z GrIgMaNN 105941 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]], policijas [[ģenerālis]], bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] rz78smekrt650vh9ipow6174z73sp7p 3669460 3669434 2022-08-12T11:01:07Z GrIgMaNN 105941 Pilns personas apraksts, kas attiecas uz svarīgumu wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] l4ad44lgup6i6kwfguzy1bluy4qq8s0 3669463 3669460 2022-08-12T11:02:32Z GrIgMaNN 105941 Personas Raksturojums tika papildināts wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] 3cka62ziazv38n9kl0s4pdmj0cxnogy 3669465 3669463 2022-08-12T11:03:56Z GrIgMaNN 105941 Politika Profesija preambula tika pievienota wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] qkzf8x3wluj0nikxyukyhkx3rjyswz0 3669467 3669465 2022-08-12T11:07:55Z GrIgMaNN 105941 Nodaļas nosaukums tika precizēts wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[PSRS|padomju]] un [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma padomju milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādā Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] r7mgabhly4b4qe4uylr0hn4wd8s9j9z 0 209896 3669175 3508313 2022-08-11T12:56:22Z Meistars Joda 781 nav ievērots enciklopēdisks valodas stils wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Malnavas baznica1.jpg | image_size = 290px | caption = Malnavas katoļu baznīca Kārsavā | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Malnavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 47 | lats = 10 | latNS = N | longd = 27 | longm = 40 | longs = 20 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Ludzas novads]], [[Kārsava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2003]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] [[Jāzeps Aglonietis]] | website = | architecture_style = [[romānika|neoromānika]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1932]] | year_completed = [[2003]] | length = 48m | width = 31m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], [[betons|betona]] [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca]], kas atrodas [[Kārsava|Kārsavā]], [[Latgale]]s austrumu daļā. Draudze un baznīca veltīta Rožukroņa Dievmātes godam. == Vēsture == === Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu vecā baznīca === Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu]], [[Kārsava]]i tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina pēc [[Malnavas muiža]]s. Dzelzceļa līnijas būvētājs inženieris Korsovskis, bija sacerējies uz Malnavas muižnieka meitu. Bet tam tāds inženierītis licies par prastu. Būvnieks nu sadusmojies — sak, te purvaina vieta, un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muižniekam tālāks ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties miestiņš. Nu [[Malnava]] un [[Kārsava]] saaugusi kopā. Bet baznīcas nosaukumā kā daudzviet Latvijā senās muižas vārds. Tamdēļ Kārsavas centrā joprojām paceļas Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes baznīca. Kad tagadējās Kārsavas apkārtnē vēl nebija baznīcas, dievkalpojumi tika noturēti Malnavas muižas [[kapella|kapellā]]. Pirmā baznīca šeit uzcelta 1741. gadā, no koka par muižtura [[Francis Šadurskis|Franča Šadurska]] līdzekļiem. 1763. gadā to iesvētīja [[Livonija]]s bīskapa oficiāls [[Poplavskis]]. Šī gadsimta 30. gados Malnavas draudze bija viena no lielākajām [[Latgale|Latgalē]] — ap 9000 locekļu. Vispār apvidus bija biezi apdzīvots. Un, kā teikts vienā nostāstā, no [[Baltinava]]s līdz Kārsavai gailis varēja pa zedeņu sētām atnākt, zemē nenokāpis.”<ref>Ielu un māju vēsturea, Nikolajs Nikuļins, 97. lpp., {{ISBN|1-234-56788-0123}}</ref> Pēc [[katolis|katoļu]] baznīcas uzcelšanas 1741. gadā Francis Šadurskis uzdāvināja baznīcai zemes gabalu un 700 [[dālderu]], lai pie šīs baznīcas uzturētu misionārus. Dāvinājuma dokumentu 1744. gadā apstiprināja Polijas karalis [[AugustsIII]]. Citādi vietējie iedzīvotāji nevarēja saņemt garīgos pakalpojumus, jo nebija priesteru. Vēlāk draudzes apkalpošanu pārņēma laicīgie priesteri un tā izveidojās par patstāvīgu draudzi. Baznīcas arhīvā saglabājušās metrikas no 1761. gada. [[Attēls:Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca.jpg|thumb|Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca]] == Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu jaunā baznīca == Pēc [[jezuītu]] izkoptā baroka dievnamu parauga — ar krustveida plānu un kupolu centrā — arhitekta [[Pāvils Pavlovs|Pāvila Pavlova]] projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera [[Boļeslavs Grišāns|Boļeslava Grišāna]] gādību. Celtniecības ieceres iniciators bija vietējais priesteris Boļeslavs Grišāns. Vēlāk celtniecība turpināta priestera [[Ādams Vizulis|Ādama Vizuļa]] kalpošanas laikā, taču pārtraukta 1940. gadā. Celtniecība atsākusies tikai 1995. gadā, pateicoties priesterim [[Jāzeps Aglonietis|Jāzepam Aglonietim]] un Malnavas draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Baznīcas būvniecība pabeigt 2003. gadā, īpaši neatkāpjoties no projekta sākotnējās ieceres.<ref>http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130814060650/http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas |date={{dat|2013|08|14||bez}} }} Vēstures liecības</ref> Baznīcu cēla visa draudze un daudzi simti bijušo draudzes locekļu, viņu pēcnācēji. Ziedojot gan savu darbu, gan līdzekļus cēla jauno baznīcu sev, saviem pēcnācējiem un par godu [[Dievam]].<ref name="ReferenceA">Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas arhīvs</ref> 1997. gadā pie jaunceļamās baznīcas Kārsavā uzstādīja lielo “Mīlestības krustu” , kurš tumsā tiek apgaismots ar elektriskām spuldzēm, un to pastāvīgi redz ne tikai kārsavieši, bet arī visi iebraucēji, jo tas saskatāms jau pa gabalu. == Baznīcas ērģeles == Anglijā būvētais trīsmanuāļu instruments (''Henry Dyrer & Son'') no Ekseteres pilsētas lietošanai tika nodots 2004. gadā. [[Ērģeles|Ērģelēm]] ir 25 [[reģistri]], mehāniskā [[traktūra]] [[manuāļiem]] un [[pneimatiskā]] traktūra pedālim. Pedāļa klaviatūrai ir tā saucamais, [[radiālais]] taustiņu izvietojums, kurš bieži sastopams angļu un amerikāņu ērģelēm. Latvijā tāds ir tikai dažiem no [[Anglija]]s atvestiem instrumentiem. Tas prasa zināmu ērģelnieka meistarību, lai varētu pielāgoties nedaudz tuvākam pedāļu taustiņu izvietojumam. Šā laika angļu ērģeļu otra raksturīga iezīme ir samērā nabadzīgā pedāļa reģistru dispozīcija — tikai divi sešpadsmitpēdu reģistri. Te vietā neliels vēsturisks ekskurss. Un, proti, kamēr Vācijā tapa [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] ērģeļu prelūdijas un fūgas ar vērienīgām pedāļa partijām un pēc Baha gaumes tika veidota Zilbermaņa ērģeļu dispozīcija ar milzīgu pedāļa lomas pieaugumu, Anglijā [[Georgs Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Hendelis]] ērģelēm rakstīja manuāļmūziku. Tāpēc, neskatoties uz to, ka [[Henry Kissinger|Henry Dyrer &Son]] firmas ērģeles būvētas gandrīz 150 gadus vēlāk, pilnībā iespējams, ka angļu tradīcija ir ietekmējusi dispozīcijas izvēli un izskaidro Kārsavas angļu ērģeļu trūcīgo reģistru skaitu pedālī. Tomēr pedāļa Principalbass’a reģistrs baznīcas velvēs ducina pamatīgi, un klausītāji visbiežāk slavē tieši šo dimdošo basu. Galvenais manuālis (Grand Organ) ir vidējais. Tas ērģelēm Latvijā ir neierastāk. Raugoties dispozīcijā, mēs šim manuālim neatradīsim spēcīgos mēļu reģistrus vai mikstūras. Arī sešpadsmitpēdu reģistra galvenajā manuāli nav. Visas šīs funkcijas pilda trešais manuālis (Swell Organ), kurā ir visbagātākā reģistru izvēle un tas atrodas švellerī, kas pilda crescendo un diminuendo funkcijas. Pagaidām gan švelleris nedarbojas, jo ierīce vēl nav ievietota ērģelēs, bet cerība uz pilnu ērģeļu pabeigšanu ir liela. Savukārt visklusākajā, pirmajā manuālī (Choir Organ) ir viens mēļu reģistrs, ko veiksmīgi var lietot solo melodiju spēlei, kā arī skaistas pavadošās balstiņas. Līdz ar šī instrumenta iebūvi, Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcā nu skan vienas no lielākajām katoļu baznīcu ērģelēm Latvijā.<ref name="ReferenceA" /> == Baznīcas interjers == 2002/2003. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas diplomandi un diplomdarba vadītāja<u> [[Arvīds Verzs|Arvīda Verzas]]</u> vadībā, bez atlīdzības projektēja, izgatavoja un veltīja Kārsavas pilsētai un draudzei pilnīgu visas baznīcas interjera komplektu.Viss romānikas stila interjers piecos gados tika izveidots ar Rīgas Amatniecības vidusskolas 16-18. gadīgo zēnu rokām. Romāniku, gotiku un baroku izvēlējās salikt vienuviet, pasvītrojot sakrālo scenogrāfiju. Lai saglabātu vēsturisko saikni ar veco dievnamu, jaunajā interjerā ir iekļauts vecās baznīcas tēlniecības fragments [[Jēzus augšāmcelšanās]] skulptūra virs kanceles baldahīna. Modernās formās stilizējot romānikas un gotikas elementus, ir iegūta jauna vērtība, kuras galvenā īpašība ir atturīga vienkāršība un iekšējs reliģiskā pārdzīvojuma spēks.<ref name="ReferenceA" /> [[Attēls:Krustacels Karsava 2013iii29 24.jpg|thumb|Mīlestības krusts]] == Kultūras pasākumi Malnavas draudzes baznīcā == 2009. gadā aizsākās „Latgales ērģeļu dienas”, kuras norisinājās arī Kārsavas baznīcā. Cilvēku atsaucība bija liela, tādēļ „Ērģeļu dienas” ir kļuvušas par jaunu tradīciju Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā.<ref>http://www.diena.lv/kd/muzika/latgales-baznicas-ergelmuzikas-svetki-13957840/</ref> Katra gada trešajā adventa svētdienā baznīcā koncertu sniedz Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 2012.gadā, „Latgales ērģeļu dienās”, baznīcā varēja aplūkot mākslas skolas audzēkņu veidotos logo „Latgales ērģeļu dienām”. Baznīcā var baudīt ne tikai skaistas ērģeļu skaņas, bet arī brīnišķīgus mākslas darbus.<ref name="ReferenceA" /> Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdzās atrodas divas baznīcas.Abas baznīcas jau ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm. Pateicoties šīm skaistajām baznīcām, Kārsavu par sava ceļojuma mērķi izvēlas arvien vairāk tūristu. Jaunās baznīcas sakristejā atrodas viesu grāmata, kurā ikviens ir aicināts atstāt savu liecību par šī dievnama apmeklēšanu.<ref name="ReferenceA" /> == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/malnava/ fotoattēli] * [https://web.archive.org/web/20150119050308/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/1 Interjers] * [https://web.archive.org/web/20150119050359/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/3 Vēsturiskās bildes un projektu varianti] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] 7ng34lmp9k4ts24ux446xalk2yv1mpn 3669176 3669175 2022-08-11T12:56:38Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Malnavas baznica1.jpg | image_size = 290px | caption = Malnavas katoļu baznīca Kārsavā | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Malnavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 47 | lats = 10 | latNS = N | longd = 27 | longm = 40 | longs = 20 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Ludzas novads]], [[Kārsava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2003]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] [[Jāzeps Aglonietis]] | website = | architecture_style = [[romānika|neoromānika]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1932]] | year_completed = [[2003]] | length = 48m | width = 31m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], [[betons|betona]] [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca]], kas atrodas [[Kārsava|Kārsavā]], [[Latgale]]s austrumu daļā. Draudze un baznīca veltīta Rožukroņa Dievmātes godam. == Vēsture == === Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu vecā baznīca === Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu]], [[Kārsava]]i tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina pēc [[Malnavas muiža]]s. Dzelzceļa līnijas būvētājs inženieris Korsovskis bija sacerējies uz Malnavas muižnieka meitu. Bet tam tāds inženierītis licies par prastu. Būvnieks nu sadusmojies — sak, te purvaina vieta, un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muižniekam tālāks ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties miestiņš. Nu [[Malnava]] un [[Kārsava]] saaugusi kopā. Bet baznīcas nosaukumā kā daudzviet Latvijā senās muižas vārds. Tamdēļ Kārsavas centrā joprojām paceļas Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes baznīca. Kad tagadējās Kārsavas apkārtnē vēl nebija baznīcas, dievkalpojumi tika noturēti Malnavas muižas [[kapella|kapellā]]. Pirmā baznīca šeit uzcelta 1741. gadā, no koka par muižtura [[Francis Šadurskis|Franča Šadurska]] līdzekļiem. 1763. gadā to iesvētīja [[Livonija]]s bīskapa oficiāls [[Poplavskis]]. Šī gadsimta 30. gados Malnavas draudze bija viena no lielākajām [[Latgale|Latgalē]] — ap 9000 locekļu. Vispār apvidus bija biezi apdzīvots. Un, kā teikts vienā nostāstā, no [[Baltinava]]s līdz Kārsavai gailis varēja pa zedeņu sētām atnākt, zemē nenokāpis.”<ref>Ielu un māju vēsturea, Nikolajs Nikuļins, 97. lpp., {{ISBN|1-234-56788-0123}}</ref> Pēc [[katolis|katoļu]] baznīcas uzcelšanas 1741. gadā Francis Šadurskis uzdāvināja baznīcai zemes gabalu un 700 [[Dālderis|dālderu]], lai pie šīs baznīcas uzturētu misionārus. Dāvinājuma dokumentu 1744. gadā apstiprināja Polijas karalis [[Augusts III Saksis|Augusts III]]. Citādi vietējie iedzīvotāji nevarēja saņemt garīgos pakalpojumus, jo nebija priesteru. Vēlāk draudzes apkalpošanu pārņēma laicīgie priesteri un tā izveidojās par patstāvīgu draudzi. Baznīcas arhīvā saglabājušās metrikas no 1761. gada. [[Attēls:Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca.jpg|thumb|Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca]] == Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu jaunā baznīca == Pēc [[jezuītu]] izkoptā baroka dievnamu parauga — ar krustveida plānu un kupolu centrā — arhitekta [[Pāvils Pavlovs|Pāvila Pavlova]] projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera [[Boļeslavs Grišāns|Boļeslava Grišāna]] gādību. Celtniecības ieceres iniciators bija vietējais priesteris Boļeslavs Grišāns. Vēlāk celtniecība turpināta priestera [[Ādams Vizulis|Ādama Vizuļa]] kalpošanas laikā, taču pārtraukta 1940. gadā. Celtniecība atsākusies tikai 1995. gadā, pateicoties priesterim [[Jāzeps Aglonietis|Jāzepam Aglonietim]] un Malnavas draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Baznīcas būvniecība pabeigt 2003. gadā, īpaši neatkāpjoties no projekta sākotnējās ieceres.<ref>http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130814060650/http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas |date={{dat|2013|08|14||bez}} }} Vēstures liecības</ref> Baznīcu cēla visa draudze un daudzi simti bijušo draudzes locekļu, viņu pēcnācēji. Ziedojot gan savu darbu, gan līdzekļus cēla jauno baznīcu sev, saviem pēcnācējiem un par godu [[Dievs|Dievam]].<ref name="ReferenceA">Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas arhīvs</ref> 1997. gadā pie jaunceļamās baznīcas Kārsavā uzstādīja lielo “Mīlestības krustu” , kurš tumsā tiek apgaismots ar elektriskām spuldzēm, un to pastāvīgi redz ne tikai kārsavieši, bet arī visi iebraucēji, jo tas saskatāms jau pa gabalu. == Baznīcas ērģeles == Anglijā būvētais trīsmanuāļu instruments (''Henry Dyrer & Son'') no Ekseteres pilsētas lietošanai tika nodots 2004. gadā. [[Ērģeles|Ērģelēm]] ir 25 [[reģistri]], mehāniskā [[traktūra]] [[Manuālis|manuāļiem]] un pneimatiskā traktūra pedālim. Pedāļa klaviatūrai ir tā saucamais, radiālais taustiņu izvietojums, kurš bieži sastopams angļu un amerikāņu ērģelēm. Latvijā tāds ir tikai dažiem no [[Anglija]]s atvestiem instrumentiem. Tas prasa zināmu ērģelnieka meistarību, lai varētu pielāgoties nedaudz tuvākam pedāļu taustiņu izvietojumam. Šā laika angļu ērģeļu otra raksturīga iezīme ir samērā nabadzīgā pedāļa reģistru dispozīcija — tikai divi sešpadsmitpēdu reģistri. Te vietā neliels vēsturisks ekskurss. Un, proti, kamēr Vācijā tapa [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] ērģeļu prelūdijas un fūgas ar vērienīgām pedāļa partijām un pēc Baha gaumes tika veidota Zilbermaņa ērģeļu dispozīcija ar milzīgu pedāļa lomas pieaugumu, Anglijā [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Frīdrihs Hendelis]] ērģelēm rakstīja manuāļmūziku. Tāpēc, neskatoties uz to, ka Henry Dyrer &Son firmas ērģeles būvētas gandrīz 150 gadus vēlāk, pilnībā iespējams, ka angļu tradīcija ir ietekmējusi dispozīcijas izvēli un izskaidro Kārsavas angļu ērģeļu trūcīgo reģistru skaitu pedālī. Tomēr pedāļa Principalbass’a reģistrs baznīcas velvēs ducina pamatīgi, un klausītāji visbiežāk slavē tieši šo dimdošo basu. Galvenais manuālis (Grand Organ) ir vidējais. Tas ērģelēm Latvijā ir neierastāk. Raugoties dispozīcijā, mēs šim manuālim neatradīsim spēcīgos mēļu reģistrus vai mikstūras. Arī sešpadsmitpēdu reģistra galvenajā manuāli nav. Visas šīs funkcijas pilda trešais manuālis (Swell Organ), kurā ir visbagātākā reģistru izvēle un tas atrodas švellerī, kas pilda crescendo un diminuendo funkcijas. Pagaidām gan švelleris nedarbojas, jo ierīce vēl nav ievietota ērģelēs, bet cerība uz pilnu ērģeļu pabeigšanu ir liela. Savukārt visklusākajā, pirmajā manuālī (Choir Organ) ir viens mēļu reģistrs, ko veiksmīgi var lietot solo melodiju spēlei, kā arī skaistas pavadošās balstiņas. Līdz ar šī instrumenta iebūvi, Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcā nu skan vienas no lielākajām katoļu baznīcu ērģelēm Latvijā.<ref name="ReferenceA" /> == Baznīcas interjers == 2002/2003. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas diplomandi un diplomdarba vadītāja<u> [[Arvīds Verzs|Arvīda Verzas]]</u> vadībā, bez atlīdzības projektēja, izgatavoja un veltīja Kārsavas pilsētai un draudzei pilnīgu visas baznīcas interjera komplektu.Viss romānikas stila interjers piecos gados tika izveidots ar Rīgas Amatniecības vidusskolas 16-18. gadīgo zēnu rokām. Romāniku, gotiku un baroku izvēlējās salikt vienuviet, pasvītrojot sakrālo scenogrāfiju. Lai saglabātu vēsturisko saikni ar veco dievnamu, jaunajā interjerā ir iekļauts vecās baznīcas tēlniecības fragments [[Jēzus augšāmcelšanās]] skulptūra virs kanceles baldahīna. Modernās formās stilizējot romānikas un gotikas elementus, ir iegūta jauna vērtība, kuras galvenā īpašība ir atturīga vienkāršība un iekšējs reliģiskā pārdzīvojuma spēks.<ref name="ReferenceA" /> [[Attēls:Krustacels Karsava 2013iii29 24.jpg|thumb|Mīlestības krusts]] == Kultūras pasākumi Malnavas draudzes baznīcā == 2009. gadā aizsākās „Latgales ērģeļu dienas”, kuras norisinājās arī Kārsavas baznīcā. Cilvēku atsaucība bija liela, tādēļ „Ērģeļu dienas” ir kļuvušas par jaunu tradīciju Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā.<ref>http://www.diena.lv/kd/muzika/latgales-baznicas-ergelmuzikas-svetki-13957840/</ref> Katra gada trešajā adventa svētdienā baznīcā koncertu sniedz Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 2012.gadā, „Latgales ērģeļu dienās”, baznīcā varēja aplūkot mākslas skolas audzēkņu veidotos logo „Latgales ērģeļu dienām”. Baznīcā var baudīt ne tikai skaistas ērģeļu skaņas, bet arī brīnišķīgus mākslas darbus.<ref name="ReferenceA" /> Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdzās atrodas divas baznīcas.Abas baznīcas jau ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm. Pateicoties šīm skaistajām baznīcām, Kārsavu par sava ceļojuma mērķi izvēlas arvien vairāk tūristu. Jaunās baznīcas sakristejā atrodas viesu grāmata, kurā ikviens ir aicināts atstāt savu liecību par šī dievnama apmeklēšanu.<ref name="ReferenceA" /> == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/malnava/ fotoattēli] * [https://web.archive.org/web/20150119050308/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/1 Interjers] * [https://web.archive.org/web/20150119050359/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/3 Vēsturiskās bildes un projektu varianti] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] cswif224jrh22fng2u96ngtezr1g5f1 3669177 3669176 2022-08-11T12:56:57Z Meistars Joda 781 nav ievērots enciklopēdisks valodas stils wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Malnavas baznica1.jpg | image_size = 290px | caption = Malnavas katoļu baznīca Kārsavā | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Malnavas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 47 | lats = 10 | latNS = N | longd = 27 | longm = 40 | longs = 20 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Ludzas novads]], [[Kārsava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2003]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] [[Jāzeps Aglonietis]] | website = | architecture_style = [[romānika|neoromānika]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1932]] | year_completed = [[2003]] | length = 48m | width = 31m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], [[betons|betona]] [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca]], kas atrodas [[Kārsava|Kārsavā]], [[Latgale]]s austrumu daļā. Draudze un baznīca veltīta Rožukroņa Dievmātes godam. == Vēsture == === Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu vecā baznīca === Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu]], [[Kārsava]]i tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina pēc [[Malnavas muiža]]s. Dzelzceļa līnijas būvētājs inženieris Korsovskis bija sacerējies uz Malnavas muižnieka meitu. Bet tam tāds inženierītis licies par prastu. Būvnieks nu sadusmojies — sak, te purvaina vieta, un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muižniekam tālāks ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties miestiņš. Nu [[Malnava]] un [[Kārsava]] saaugusi kopā. Bet baznīcas nosaukumā kā daudzviet Latvijā senās muižas vārds. Tamdēļ Kārsavas centrā joprojām paceļas Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes baznīca. Kad tagadējās Kārsavas apkārtnē vēl nebija baznīcas, dievkalpojumi tika noturēti Malnavas muižas [[kapella|kapellā]]. Pirmā baznīca šeit uzcelta 1741. gadā, no koka par muižtura [[Francis Šadurskis|Franča Šadurska]] līdzekļiem. 1763. gadā to iesvētīja [[Livonija]]s bīskapa oficiāls [[Poplavskis]]. Šī gadsimta 30. gados Malnavas draudze bija viena no lielākajām [[Latgale|Latgalē]] — ap 9000 locekļu. Vispār apvidus bija biezi apdzīvots. Un, kā teikts vienā nostāstā, no [[Baltinava]]s līdz Kārsavai gailis varēja pa zedeņu sētām atnākt, zemē nenokāpis.”<ref>Ielu un māju vēsturea, Nikolajs Nikuļins, 97. lpp., {{ISBN|1-234-56788-0123}}</ref> Pēc [[katolis|katoļu]] baznīcas uzcelšanas 1741. gadā Francis Šadurskis uzdāvināja baznīcai zemes gabalu un 700 [[Dālderis|dālderu]], lai pie šīs baznīcas uzturētu misionārus. Dāvinājuma dokumentu 1744. gadā apstiprināja Polijas karalis [[Augusts III Saksis|Augusts III]]. Citādi vietējie iedzīvotāji nevarēja saņemt garīgos pakalpojumus, jo nebija priesteru. Vēlāk draudzes apkalpošanu pārņēma laicīgie priesteri un tā izveidojās par patstāvīgu draudzi. Baznīcas arhīvā saglabājušās metrikas no 1761. gada. [[Attēls:Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca.jpg|thumb|Malnavas Rožukroņa Dievmātes vecā baznīca]] == Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu jaunā baznīca == Pēc [[jezuītu]] izkoptā baroka dievnamu parauga — ar krustveida plānu un kupolu centrā — arhitekta [[Pāvils Pavlovs|Pāvila Pavlova]] projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera [[Boļeslavs Grišāns|Boļeslava Grišāna]] gādību. Celtniecības ieceres iniciators bija vietējais priesteris Boļeslavs Grišāns. Vēlāk celtniecība turpināta priestera [[Ādams Vizulis|Ādama Vizuļa]] kalpošanas laikā, taču pārtraukta 1940. gadā. Celtniecība atsākusies tikai 1995. gadā, pateicoties priesterim [[Jāzeps Aglonietis|Jāzepam Aglonietim]] un Malnavas draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Baznīcas būvniecība pabeigt 2003. gadā, īpaši neatkāpjoties no projekta sākotnējās ieceres.<ref>http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130814060650/http://bazneica.lv/lv/vestures-liecibas |date={{dat|2013|08|14||bez}} }} Vēstures liecības</ref> Baznīcu cēla visa draudze un daudzi simti bijušo draudzes locekļu, viņu pēcnācēji. Ziedojot gan savu darbu, gan līdzekļus cēla jauno baznīcu sev, saviem pēcnācējiem un par godu [[Dievs|Dievam]].<ref name="ReferenceA">Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcas arhīvs</ref> 1997. gadā pie jaunceļamās baznīcas Kārsavā uzstādīja lielo “Mīlestības krustu” , kurš tumsā tiek apgaismots ar elektriskām spuldzēm, un to pastāvīgi redz ne tikai kārsavieši, bet arī visi iebraucēji, jo tas saskatāms jau pa gabalu. == Baznīcas ērģeles == Anglijā būvētais trīsmanuāļu instruments (''Henry Dyrer & Son'') no Ekseteres pilsētas lietošanai tika nodots 2004. gadā. [[Ērģeles|Ērģelēm]] ir 25 [[reģistri]], mehāniskā [[traktūra]] [[Manuālis|manuāļiem]] un pneimatiskā traktūra pedālim. Pedāļa klaviatūrai ir tā saucamais, radiālais taustiņu izvietojums, kurš bieži sastopams angļu un amerikāņu ērģelēm. Latvijā tāds ir tikai dažiem no [[Anglija]]s atvestiem instrumentiem. Tas prasa zināmu ērģelnieka meistarību, lai varētu pielāgoties nedaudz tuvākam pedāļu taustiņu izvietojumam. Šā laika angļu ērģeļu otra raksturīga iezīme ir samērā nabadzīgā pedāļa reģistru dispozīcija — tikai divi sešpadsmitpēdu reģistri. Te vietā neliels vēsturisks ekskurss. Un, proti, kamēr Vācijā tapa [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] ērģeļu prelūdijas un fūgas ar vērienīgām pedāļa partijām un pēc Baha gaumes tika veidota Zilbermaņa ērģeļu dispozīcija ar milzīgu pedāļa lomas pieaugumu, Anglijā [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Frīdrihs Hendelis]] ērģelēm rakstīja manuāļmūziku. Tāpēc, neskatoties uz to, ka Henry Dyrer &Son firmas ērģeles būvētas gandrīz 150 gadus vēlāk, pilnībā iespējams, ka angļu tradīcija ir ietekmējusi dispozīcijas izvēli un izskaidro Kārsavas angļu ērģeļu trūcīgo reģistru skaitu pedālī. Tomēr pedāļa Principalbass’a reģistrs baznīcas velvēs ducina pamatīgi, un klausītāji visbiežāk slavē tieši šo dimdošo basu. Galvenais manuālis (Grand Organ) ir vidējais. Tas ērģelēm Latvijā ir neierastāk. Raugoties dispozīcijā, mēs šim manuālim neatradīsim spēcīgos mēļu reģistrus vai mikstūras. Arī sešpadsmitpēdu reģistra galvenajā manuāli nav. Visas šīs funkcijas pilda trešais manuālis (Swell Organ), kurā ir visbagātākā reģistru izvēle un tas atrodas švellerī, kas pilda crescendo un diminuendo funkcijas. Pagaidām gan švelleris nedarbojas, jo ierīce vēl nav ievietota ērģelēs, bet cerība uz pilnu ērģeļu pabeigšanu ir liela. Savukārt visklusākajā, pirmajā manuālī (Choir Organ) ir viens mēļu reģistrs, ko veiksmīgi var lietot solo melodiju spēlei, kā arī skaistas pavadošās balstiņas. Līdz ar šī instrumenta iebūvi, Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcā nu skan vienas no lielākajām katoļu baznīcu ērģelēm Latvijā.<ref name="ReferenceA" /> == Baznīcas interjers == 2002/2003. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas diplomandi un diplomdarba vadītāja<u> [[Arvīds Verzs|Arvīda Verzas]]</u> vadībā, bez atlīdzības projektēja, izgatavoja un veltīja Kārsavas pilsētai un draudzei pilnīgu visas baznīcas interjera komplektu.Viss romānikas stila interjers piecos gados tika izveidots ar Rīgas Amatniecības vidusskolas 16-18. gadīgo zēnu rokām. Romāniku, gotiku un baroku izvēlējās salikt vienuviet, pasvītrojot sakrālo scenogrāfiju. Lai saglabātu vēsturisko saikni ar veco dievnamu, jaunajā interjerā ir iekļauts vecās baznīcas tēlniecības fragments [[Jēzus augšāmcelšanās]] skulptūra virs kanceles baldahīna. Modernās formās stilizējot romānikas un gotikas elementus, ir iegūta jauna vērtība, kuras galvenā īpašība ir atturīga vienkāršība un iekšējs reliģiskā pārdzīvojuma spēks.<ref name="ReferenceA" /> [[Attēls:Krustacels Karsava 2013iii29 24.jpg|thumb|Mīlestības krusts]] == Kultūras pasākumi Malnavas draudzes baznīcā == 2009. gadā aizsākās „Latgales ērģeļu dienas”, kuras norisinājās arī Kārsavas baznīcā. Cilvēku atsaucība bija liela, tādēļ „Ērģeļu dienas” ir kļuvušas par jaunu tradīciju Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā.<ref>http://www.diena.lv/kd/muzika/latgales-baznicas-ergelmuzikas-svetki-13957840/</ref> Katra gada trešajā adventa svētdienā baznīcā koncertu sniedz Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 2012.gadā, „Latgales ērģeļu dienās”, baznīcā varēja aplūkot mākslas skolas audzēkņu veidotos logo „Latgales ērģeļu dienām”. Baznīcā var baudīt ne tikai skaistas ērģeļu skaņas, bet arī brīnišķīgus mākslas darbus.<ref name="ReferenceA" /> Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur līdzās atrodas divas baznīcas.Abas baznīcas jau ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm. Pateicoties šīm skaistajām baznīcām, Kārsavu par sava ceļojuma mērķi izvēlas arvien vairāk tūristu. Jaunās baznīcas sakristejā atrodas viesu grāmata, kurā ikviens ir aicināts atstāt savu liecību par šī dievnama apmeklēšanu.<ref name="ReferenceA" /> == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/malnava/ fotoattēli] * [https://web.archive.org/web/20150119050308/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/1 Interjers] * [https://web.archive.org/web/20150119050359/http://bazneica.lv/lv/foto-galerija/galerija/3 Vēsturiskās bildes un projektu varianti] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] cisnt30yafylfnall7mwpdr5o6dlfey 0 217211 3669345 3491224 2022-08-11T21:11:26Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kriss Hemsvorts | vārds_orig = ''Chris Hemsworth'' | attēls = Chris Hemsworth by Gage Skidmore 2 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kriss Hemsvorts 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|11}} | dz. vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Elsa Pataki]] (pr. 2010) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kriss Hemsvorts''' ({{val|en|Chris Hemsworth}}; dzimis {{dat|1983|8|11}})<ref>{{tīmekļa atsauce | title=''Thor''<nowiki>'</nowiki>s Chris Hemsworth Turns a Year Older | publisher=[[People (magazine)|People.com]] (video) | date=11 August 2011 | url=http://www.people.com/people/videos/0,,20516542,00.html | access-date={{dat|2013|03|04||bez}} | archive-date={{dat|2015|09|25||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150925025848/http://www.people.com/people/videos/0,,20516542,00.html }}</ref> ir austrāliešu aktieris. Pazīstams ar [[Tors (tēls)|Tora]] lomu ''[[Marvel Studios]]'' filmās "[[Tors (filma)|Tors]]" (2011), "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (2012), "[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]" (2013), "[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (2015), "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017), "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (2018) un "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (2019), kā arī Kima Haida lomu Austrālijas televīzijas seriālā ''[[Home and Away]]'' (2004—2007). Tāpat filmējies tādās filmās kā "[[Zvaigžņu ceļš (2009. gada filma)|Zvaigžņu ceļš]]" (2009), "[[Ideālā izglābšanās]]" (2009), "[[Būda mežā]]" (2012), "[[Sniegbaltīte un mednieks]]" (2012) un "[[Sarkanā rītausma (2012. gada filma)|Sarkanā rītausma]]" (2012). Arī viņa brāļi [[Liams Hemsvorts|Liams]] un [[Lūks Hemsvorts|Lūks]] ir aktieri. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hemsvorts, Kriss}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Melburnā dzimušie]] 79atcjllv13uls081tjxxvvcojbno67 0 217887 3669291 3503224 2022-08-11T17:47:23Z 91.193.178.131 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Liāna Langa сучка | vārds_orig = | attēls = Langa, Liāna.IMG 9514.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Liāna Langa 2013. gadā. | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ikšķile}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?&753 |title="Lielpilsētas meitene tagad ikšķiliete" ''Ogres Ziņas'' |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111230040122/http://www.jzb.lv/index.php?&753 |archivedate={{dat|2011|12|30||bez}} }}</ref> | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece, publiciste | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]s Filoloģijas fakultāte | apbalvojumi = Literatūras gada balva (2002.,2011) Dzejas dienu balva (1998.,2006) Laikraksta ''Diena'' gada balva kultūrā (2011) | piezīmes = | kategorijas = nē | dzimums = S }} '''Liāna Langa''' (īstajā vārdā '''Liāna Bokša''', dzimusi {{dat|1960|2|23}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="Rožkalne">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=347}}</ref> ir latviešu dzejniece un publiciste, darbojas arī politikā, pārstāvot [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]. == Biogrāfija == Liāna Langa beigusi [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu]], studējusi [[Filoloģija|filoloģiju]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], filozofiju ''New School College'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] un komunikāciju [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā Turība.]] 20. gadsimta 80. gadu sākumā dzīvojusi [[Krima|Krimas pussalā]], bet 90. gadu pirmo pusi pavadījusi [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Par dzejoļu krājumiem saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] (2002 un 2011), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] (1998 un 2006) un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā (2011). Strādājusi [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskā kino foruma "Arsenāls"]] programmu grupā. Režisora [[Gunārs Bandēns|Gunāra Bandēna]] dokumentārās filmas "[[Tramvajs vārdā Kalpotājs|Tramvajs vārdā Kalpotājs"]] (2005) idejas autore un producente, veidojusi Latvijas dokumentārā kino programmu "Garīgā pretestība" Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam. Starptautiska vizuālās mākslas projekta "Trīs logi" (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikla "Leo. Pēdējā bohēma" par [[Leo Kokle|Leo Kokli]] dziesmu vārdu autore, [[Arturs Maskats|Artura Maskata]] operas "Valentīna" libreta līdzautore. Strādājusi par redaktori žurnālā "Latvju Teksti", [[Ivars Zviedris|Ivara Zviedra]] un Ineses Kļavas dokumentārās filmas "Homo Ludens" teksta — poēmas autore. Publicistisku rakstu autore par kultūru un sociālpolitiku. Dzejas dienu pasākuma "Klasisks dzejas vakars" kuratore. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidējusi [[Ogres novads|Ogres novadā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]],<ref>[https://mobile.facebook.com/ogre.jkp/ JKP — Ogre]</ref> taču partija nepārvarēja piecu procentu barjeru. L. Bokša ir [[13. Saeima]]s deputātes un Saeimas priekšsēdētājas biedres [[Dagmāra Beitnere-Le Galla|Dagmāras Beitneres-Le Gallas]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/EFD494718E8E5586C22583320029E58B?OpenDocument&lang=LV|title=Dagmāra Beitnere-Le Galla|last=13. Saeima}}</ref> == Sadarbība ar komponistiem == Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis Raimonds Pauls (<nowiki>''Leo. Pēdējā bohēma''), Arturs Maskats (''Valentīna''</nowiki>) un [[Hardijs Lediņš]] (<nowiki>''Dziesmas neuzrakstītai lugai''</nowiki>). == Bibliogrāfija == * ''Te debesis, te ciparnīca''. Rīga: Daugava, 1997. * ''Iepūt taurītē, Skorpion!''. Rīga: Jaunā Daugava, 2001. * ''Antenu burtnīca''. Rīga: Neputns, 2006. * ''Es varēju nesteigties.'' [ceļojumu esejas] Rīga: Lietusdārzs, 2008. * ''Vilkogas''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Velēnu kleita.'' Rīga: Neputns, 2018. == Dzeja citās valodās == * ''Vienišieji'' [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, 2008. * ''Sešit antén'' [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra, 2010. * ''Bещество взгляда'' [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media, 2012. * ''Deadly Nightshade'' [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2015. * ''De obehöriga'' [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Upsala: Bokförlaget Edda, 2016. Dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Zviedrijā un Kanādā, dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās. Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/libretisti/liana-langa|title=Libretisti - Liāna Langa|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Atdzejojusi [[Josifs Brodskis|Josifu Brodski]], Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Langa, Liāna}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] lx426bsq34zrke5get5imec8wxmwbh0 3669292 3669291 2022-08-11T17:47:32Z -Alabama- 103122 Undid edits by [[Special:Contribs/91.193.178.131|91.193.178.131]] ([[User talk:91.193.178.131|talk]]) to last version by Biafra: test edits, please use the sandbox wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Liāna Langa | vārds_orig = | attēls = Langa, Liāna.IMG 9514.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Liāna Langa 2013. gadā. | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ikšķile}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?&753 |title="Lielpilsētas meitene tagad ikšķiliete" ''Ogres Ziņas'' |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111230040122/http://www.jzb.lv/index.php?&753 |archivedate={{dat|2011|12|30||bez}} }}</ref> | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece, publiciste | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]s Filoloģijas fakultāte | apbalvojumi = Literatūras gada balva (2002.,2011) Dzejas dienu balva (1998.,2006) Laikraksta ''Diena'' gada balva kultūrā (2011) | piezīmes = | kategorijas = nē | dzimums = S }} '''Liāna Langa''' (īstajā vārdā '''Liāna Bokša''', dzimusi {{dat|1960|2|23}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="Rožkalne">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=347}}</ref> ir latviešu dzejniece un publiciste, darbojas arī politikā, pārstāvot [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]. == Biogrāfija == Liāna Langa beigusi [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu]], studējusi [[Filoloģija|filoloģiju]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], filozofiju ''New School College'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] un komunikāciju [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā Turība.]] 20. gadsimta 80. gadu sākumā dzīvojusi [[Krima|Krimas pussalā]], bet 90. gadu pirmo pusi pavadījusi [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Par dzejoļu krājumiem saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] (2002 un 2011), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] (1998 un 2006) un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā (2011). Strādājusi [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskā kino foruma "Arsenāls"]] programmu grupā. Režisora [[Gunārs Bandēns|Gunāra Bandēna]] dokumentārās filmas "[[Tramvajs vārdā Kalpotājs|Tramvajs vārdā Kalpotājs"]] (2005) idejas autore un producente, veidojusi Latvijas dokumentārā kino programmu "Garīgā pretestība" Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam. Starptautiska vizuālās mākslas projekta "Trīs logi" (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikla "Leo. Pēdējā bohēma" par [[Leo Kokle|Leo Kokli]] dziesmu vārdu autore, [[Arturs Maskats|Artura Maskata]] operas "Valentīna" libreta līdzautore. Strādājusi par redaktori žurnālā "Latvju Teksti", [[Ivars Zviedris|Ivara Zviedra]] un Ineses Kļavas dokumentārās filmas "Homo Ludens" teksta — poēmas autore. Publicistisku rakstu autore par kultūru un sociālpolitiku. Dzejas dienu pasākuma "Klasisks dzejas vakars" kuratore. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidējusi [[Ogres novads|Ogres novadā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]],<ref>[https://mobile.facebook.com/ogre.jkp/ JKP — Ogre]</ref> taču partija nepārvarēja piecu procentu barjeru. L. Bokša ir [[13. Saeima]]s deputātes un Saeimas priekšsēdētājas biedres [[Dagmāra Beitnere-Le Galla|Dagmāras Beitneres-Le Gallas]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/EFD494718E8E5586C22583320029E58B?OpenDocument&lang=LV|title=Dagmāra Beitnere-Le Galla|last=13. Saeima}}</ref> == Sadarbība ar komponistiem == Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis Raimonds Pauls (<nowiki>''Leo. Pēdējā bohēma''), Arturs Maskats (''Valentīna''</nowiki>) un [[Hardijs Lediņš]] (<nowiki>''Dziesmas neuzrakstītai lugai''</nowiki>). == Bibliogrāfija == * ''Te debesis, te ciparnīca''. Rīga: Daugava, 1997. * ''Iepūt taurītē, Skorpion!''. Rīga: Jaunā Daugava, 2001. * ''Antenu burtnīca''. Rīga: Neputns, 2006. * ''Es varēju nesteigties.'' [ceļojumu esejas] Rīga: Lietusdārzs, 2008. * ''Vilkogas''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Velēnu kleita.'' Rīga: Neputns, 2018. == Dzeja citās valodās == * ''Vienišieji'' [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, 2008. * ''Sešit antén'' [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra, 2010. * ''Bещество взгляда'' [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media, 2012. * ''Deadly Nightshade'' [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2015. * ''De obehöriga'' [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Upsala: Bokförlaget Edda, 2016. Dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Zviedrijā un Kanādā, dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās. Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/libretisti/liana-langa|title=Libretisti - Liāna Langa|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Atdzejojusi [[Josifs Brodskis|Josifu Brodski]], Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Langa, Liāna}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] jl9cjrz01leu1vh6ds4mohwfdu1xk7t 10 218445 3669180 2815928 2022-08-11T13:06:09Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{langWithName|ota|osmaņu turku|{{{1}}}}}<noinclude> [[Kategorija:Valodu veidnes|ota]]</noinclude> eyl32yvmno8g0z7d4jyxfh74ik35ohw 0 223753 3669168 3615750 2022-08-11T12:03:27Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #FFFFFF | bg_color = #004631 | team = Färjestad BK | logo = Fbk.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Kārlstade}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1932 | arena = ''Löfbergs Lila Arena'' | colors = {{color box|#004631}} {{color box|white}} {{color box|#E6B350}} | owner = | coach = [[Tomass Mitells]] | coach2 = | GM = [[Rikards Vallins]] | media = | affiliates = <!---Čempionāti---> | SWE = 10 | špenglera = 2 }} '''Färjestad BK''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Kārlstade|Kārlstadē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1932]]. gadā un 10 reizes ir izcīnījis [[Zviedrija]]s čempiones titulu. 2006.—07. sezonā komandas sastāvā spēlēja arī latviešu aizsargs [[Atvars Tribuncovs]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Kents Ēriks Andersons]] — 1977 ** [[Hokans Lobs]] — 1983 ** [[Tomijs Samuelsons]] — 1986 ** [[Tomass Rundkvists]] — 1991 ** [[Jergens Jensens]] — 1997 ** [[Jonass Gustavsons]] — 2009 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Peters Lindmarks]] — 1987 ** [[Bengts Oke Gustafsons]] — 1990 ** [[Hokans Lobs]] — 1991 ** [[Hokans Lobs]] — 1992 ** [[Ulfs Sēderstrēms]] — 2002 * '''[[Hokana Loba balva]]''' ** [[Daniels Vikstens]] — 2021 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Matss Lindgrēns]] — 1994 ** [[Niklass Sjēkvists]] — 1997 ** [[Pelle Prestbergs]] — 1998 ** [[Oskars Stīns]] — 2005 == Ārējās saites == * [http://www.farjestadbk.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=4 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] cumlsh3epgv81ubal4zkdcmajvy636v 0 224510 3669165 2691201 2022-08-11T11:59:44Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0f693e | team = Rögle BK | logo = Rogle.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Engelholma}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1932 | arena = ''[[Lindab Arena]]'' | colors = {{colorbox|#0f693e}} {{colorbox|white}} {{colorbox|black}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Andešs Eldebrinks]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Pelle Svensons]] | media = | affiliates = }} '''''Rögle BK''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Engelholma|Engelholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1932]]. gadā. No [[1992]]. līdz [[1996]]., kā arī no [[2008]]. līdz [[2010]]. gadam un 2012.—13. gada sezonā komanda spēlēja Zviedrijas Elitsērijā, tad divas sezonas pavadīja [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]], bet 2015. gadā atgriezās Zviedrijas augstākajā līgā. 1995.—96. gada sezonā komandā Rögle BK spēlēja latviešu uzbrucējs [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Kenijs Jensens]] — 2006 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Kodijs Karens]] — 2020 * '''[[Hokana Loba balva]]''' ** [[Simons Riforss]] — 2021 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Kenijs Jensens]] — 1993 ** [[Ludvigs Rensfelds]] — 2016 == Ārējās saites == * [http://www.roglebk.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=32 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] s8iiw29f9r71ya0gb26dkt6fscegom3 0 224514 3669169 3669152 2022-08-11T12:04:04Z Gragox 965 /* Līgas apbalvojumi */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | text_color = #d2b372 | bg_color = #007fc4 | team = ''Djurgårdens IF'' | logo = Djurgårdens_IF_Hockey_Logo.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | league = [[HockeyAllsvenskan]] | conference = | division = | founded = 1922 | arena = ''[[Hovet]]'' | colors = {{Color box|#FFFF00}} {{Color box|#FF3333}} {{Color box|#0066CC}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Tonijs Zābelss]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Čārlzs Berglunds]] | media = | affiliates = }} '''''Djurgårdens IF''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[HockeyAllsvenskan]]. Klubs dibināts [[1922]]. gadā. Zviedrijas čempiones titulu Djurgårdens IF ir izcīnījusi 16 reizes, tādējādi būdama Zviedrijas titulētākā hokeja komanda. Pēdējo reizi komanda to paveica [[2001]]. gadā. 2001.—02. gada sezonā komandas rindās spēlēja [[Andrejs Ignatovičs]] un [[Sergejs Naumovs]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Djurgårdens IF spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Rolands Štolcs]] — 1959 ** [[Anderss Kallurs]] — 1979 ** [[Hokans Sēdergrēns]] — 1987 ** [[Kents Nilsons]] — 1989 ** [[Rolfs Ridervals]] — 1990 ** [[Mikaels Johansons]] — 2000 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Tomijs Sēderstrēms]] — 1998 ** [[Frēdriks Brembergs]] — 2007 ** [[Jakobs Josefsons]] — 2019 * '''''[[Hokana Loba balva]]''''' ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Tobijs Sēderstrēms]] — 1991 ** [[Pērs Eklunds]] — 1995 ** [[Mikaels Telkvists]] — 2000 ** [[Patriks Hērnkvists]] — 2007 ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Markuss Sorensens]] — 2015 ** [[Emils Bemstrēms]] — 2019 ** [[Viljams Eklunds]] — 2021 * '''[[Honkena balva]]''' ** [[Daniels Larsons]] — 2008 ** [[Ādams Reideborns]] — 2019 == Ārējās saites == * [http://www.difhockey.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=3 Eliteprospects.com komandas lapa] {{Zviedrijas hokeja līga}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] csgh8mrm4bixt8yqq9xissslzeww88j 0 225994 3669330 3669042 2022-08-11T20:39:59Z Algonkins 30993 /* Ainava un augājs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja sekmīgi vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 84c4424zopymss0tzcrm5wslyzq5ub8 3669341 3669330 2022-08-11T20:58:25Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja sekmīgi vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ss9bxmrb8ldsj1murwe6jleyzk866wl 3669343 3669341 2022-08-11T21:04:45Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit dzīvnieki. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem un vītoliem, izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 8f2o1kxuaofzvp6n6zftx38kxkbxjd1 0 239826 3669185 3545818 2022-08-11T13:12:43Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Čārlzs Simičs | vārds_orig = ''Charles Simic'' | attēls = Charles simic 6693.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Belgrada]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = [[serbi|serbs]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, esejists, atdzejotājs |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Čārlzs Simičs''' (īstajā vārdā '''Dušans Simičs''', dzimis 1938. gada 9. maijā [[Belgrada|Belgradā]]) ir serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks. == Biogrāfija == [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās. 1954. gadā emigrējis uz ASV, tur viņa ģimene apmetās Čikāgā. Studējis Ņujorkas Universitātē. Pirmais dzejoļu krājums ''What the Grass Says'' ("Ko saka zāle") iznāk 1967. gadā. Izdevis daudzus dzejoļu krājumus angļu valodā, par izlasi ''Selected Poems 1963-1983'' ("Dzejas izlase 1963-1983", 1985) un dzejoļu krājumu ''Unending Blues'' ("Nebeidzamais blūzs", 1986) nominēts [[Pulicera balva]]i. Šo prēmiju saņēmis par dzejprozas krājumu ''The World Doesn't End'' ("Nav gala pasaulei", 1989). Atdzejojis angļu valodā dienvidslāvu autoru dzeju (Vasko Popa, [[Milorads Pavičs]], Tomažs Šalamuns). Par Vasko Popas grāmatu saņēmis Amerikas PEN centra tulkotāju balvu (1980). Par ieguldījumu amerikāņu dzejā saņēmis arī Vollesa Stīvena balvu (2007) un Roberta Frosta medaļu (2011). Č. Simiča dzeju latviski atdzejojuši [[Gunars Saliņš]], Maija Meirāne un [[Jānis Elsbergs]]. 2013. gadā latviski izdots krājums "Nav gala pasaulei" [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] atdzejojumā. [[Amanda Aizpuriete]] tulkojusi Č. Simiča eseju "Dzeja un pieredze".<ref>Karogs, 1998, Nr. 1.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Simiczs, Czarlzs}} [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Amerikāņu dzejnieki]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] dmyb4iss254x5hw3ldae52vu8bx68hn 10 251757 3669380 2250378 2022-08-12T06:19:12Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Dienvidaustrālija (Austrālija)]] uz [[Veidne:VietasKarte Dienvidaustrālija]]: īsais nosaukums wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Dienvidaustrālija | top = -25.6 | bottom = -38.5 | left = 128.5 | right = 141.5 | image = Australia South Australia location map.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Category:Austrālijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidaustrālija]] </noinclude> hddqf9k5jfbckdhnho3onworh9w8c3d 3669382 3669380 2022-08-12T06:20:22Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Dienvidaustrālija | top = -25.6 | bottom = -38.5 | left = 128.5 | right = 141.5 | image = Australia South Australia location map.svg | image1 = Australia South Australia relief location map.png }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Category:Austrālijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidaustrālija]] </noinclude> n1tldtwqfjn2vxjr3xuhma7uflpln41 0 259030 3669174 3669144 2022-08-11T12:47:29Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Svami Vivekānanda | vārds_orig = | attēls = Swami Vivekananda-1893-09-signed.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Kalkuta]], [[Britu Indija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 4 | m_vieta = Belurmata, [[Britu Indija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[bengāļi|bengālis]] | nodarbošanās = | ienākumi = kā | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Swami-Vivekanda-Signature-transparent.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[File:Text-Video-Weltparlament-der-Religionen-SV.ogv|thumb|270px|Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).]] '''Svami Vivekānanda''' ({{val-bn|বিবেকানন্দ}}, ''Bibekānanda''; dzimis {{dat|1863|1|12}}, miris {{dat|1902|7|4}}), īstajā vārdā '''Narendranats Data''' (''Narendra Nath Datta''),<ref name="lpe">{{LPE|101|494}}</ref> bija bengāļu [[hinduisms|hinduistu]] mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā [[Rāmakrišna]]s māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] iepazīstināja ar [[Vedanta]]s hindu filozofijas skolu un [[joga|jogu]]. Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena. == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gadā [[Britu Indija]]s galvaspilsētā [[Kalkuta|Kalkutā]] jurista ģimenē. Studēja [[filozofija|filozofiju]] Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli [[Kāli]] templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku ložā]] ''Anchor and Hope''. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā deva mūka zvērestu, pieņēma Vivekānandas vārdu un devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot [[Varanasi]], Ajodhju, [[Maisora|Maisoru]] un [[Madrasa|Madrasu]]. 1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu [[Čikāga|Čikāgā]], kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „[[Vedanta]]s biedrības“ (''Vedanta Society'') dibinātājs. Pēc atgriešanās Indijā viņš 1897. gadā nodibināja Ramakrišnas misiju. 1899. gada jūnijā Vivekānanda vēlreiz devās uz ASV, kur atklāja Vedantas biedrības nodaļas Ņujorkā un [[Sanfrancisko]]. 1900. gadā viņš uzstājās [[Parīze]]s Reliģiju kongresā, tad mājupceļā apmeklēja Vīni, Stambulu, Atēnas un Ēģipti. 1900. gada 9. decembrī viņš atgriezās Kalkutā un apmetās uz dzīvi Ramakrišnas misijā Belurmatā. Miris 1902. gadā no [[smadzeņu trieka]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Swami Vivekananda|Svami Vivekānanda}} * {{britannica|631407/Vivekananda}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumbengālē dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] k6gto7d4y4xiwrw55qxqjkrr0jovugz 0 273086 3669336 3608666 2022-08-11T20:53:26Z Teatrālis 82063 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elmārs Seņkovs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = kopš 2009 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elmārs Seņkovs''' (dzimis {{dat|1984|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra režisors. == Biogrāfija == Mācījies [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|Friča Brīvzemnieka pamatskolā]] un [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]]. [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā (2007). Studējis režiju [[Krakova|Krakovā]], PWST skolā (2009). [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu dramatiskā teātra režijā (2005) un maģistra grādu teātra mākslā (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv|access-date=2019-10-03|archive-date=2019-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191003074152/https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs}}</ref> Iestudējis izrādes teātrī "Dirty Deal Teatro", M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Nacionālajā teātrī un Valmieras drāmas teātrī. Vairākkārt sadarbojies ar scenogrāfu [[Reinis Dzudzilo|Reini Dzudzilo]], kostīmu mākslinieci [[Krista Dzudzilo|Kristu Dzudzilo]], dramaturģi [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasu Bugavičuti]] un komponistu [[Goran Gora|''Goran Gora'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/senkovs-elmars|title=Valmieras drāmas teātris {{!}} Elmārs Seņkovs|website=vdt.lv|access-date=2019-10-03}}</ref> Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] 2014. gadā par izrādēm "Ezeriņš" un "Vasarnieki" un 2019. gadā par izrādi 'Pūt, vējiņi!". 2015. gadā viņa iestudētā izrāde "Antigone" saņēma balvu [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|"Gada mazās formas izrāde"]]. 2020. gadā Seņkova tīmekļa izrāde "Irānas konference" ieguva balvu "Gada notikums digitālajā vidē". Kopš 2022. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] mākslinieciskais vadītājs. == Iestudējumi == * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Klusā daba" ''[[Dirty Deal Teatro]]'' (2009); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], Klāvs Knuts Sukurs, [[Toms Auniņš]] "Bikts" ''Dirty Deal Teatro'' (2010.05.05.); * [[Dītrihs Bukstehūde]] "Mūsu miesa" ("Membra Jesu Nostri") LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2010.09.17.); * "Graņonka" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2011.04.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda" Andrejostā (2011.06.02.) (kopā ar [[Jurijs Djakonovs|Juriju Djakonovu]]); * "Kucēni" (pēc Bilanas Srbļanovičas lugas "Ģimenes stāsti" motīviem) ''Dirty Deal Teatro'' (2011.09.02.); * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Edgars Niklasons]] "Izrāde "Gals"" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.11.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2012.06.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Makbets. Mono" Andrejostā (2012.08.31.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2012.09.15.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], Elmārs Seņkovs, [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012.11.16.); * Rūdolfs Blaumanis "Raudupiete" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.02.07.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.05.14.); * [[Brāļi Grimmi]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Sarkangalvīte un vilks" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.10.18.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2014.02.15.); * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.04.30.); * [[Agnese Rutkēviča]] "Mans nabaga tēvs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.09.11.); * [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī (2015.01.23.); * Žans Anuijs "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.04.23.); * "Mii Mii paaudze" festivālā "Homo Novus" (2015.09.05.); * Huans Majorga "Zēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.01.14.); * [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.04.21.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.01.05.); * [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.02.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.05.11.); * Larss Nurēns "Dēmoni" Maskavas Gogoļa centrā (2017.09.30.); * [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.03.08.); * [[Bertolts Brehts]] "Māte Drosme" ("Kuražas māte un viņas bērni") Klaipēdas Drāmas teātrī (2018.05.30.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.09.13.); * [[Moljērs]] "Mizantrops" Maskavas Gogoļa centrā (2018.12.04.); * "Par tēviem" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2019.11.16.); * "Pēdējās stundas" teātra apvienībā "esARTE" (2020.01.02.); * Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020.05.08.); * "α Sapiensi" Valmieras vasaras teātra festivālā (2020.08.07.); * "Divas garāžas" Tallinā (teātra apvienības "Esarte" un Igaunijas teātra "Vaba lava" kopražojums) (2021.02.20.); * "Dzinēji" (pēc [[Tomass Vinterbergs|Tomasa Vintenberga]] filmas "Medības") Klaipēdas Drāmas teātrī (2021.09.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2021.09.30.); * "Otello" (pēc Viljama Šekspīra lugas) Lielajā Ģildē (teātra apvienības "Esarte" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kopražojums) (2022.01.16.); * [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" Liepājas teātrī (2022.04.23.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seņkovs, Elmārs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] liar80sk4ap1i3178fxicaw9e3lds7y 3669338 3669336 2022-08-11T20:55:33Z Teatrālis 82063 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elmārs Seņkovs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = kopš 2009 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elmārs Seņkovs''' (dzimis {{dat|1984|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra režisors. == Biogrāfija == Mācījies [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|Friča Brīvzemnieka pamatskolā]] un [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]]. [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā (2007). Studējis režiju [[Krakova|Krakovā]], PWST skolā (2009). [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu dramatiskā teātra režijā (2005) un maģistra grādu teātra mākslā (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv|access-date=2019-10-03|archive-date=2019-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191003074152/https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs}}</ref> Iestudējis izrādes teātrī "Dirty Deal Teatro", M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Nacionālajā teātrī un Valmieras drāmas teātrī. Vairākkārt sadarbojies ar scenogrāfu [[Reinis Dzudzilo|Reini Dzudzilo]], kostīmu mākslinieci [[Krista Dzudzilo|Kristu Dzudzilo]], dramaturģi [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasu Bugavičuti]] un komponistu [[Goran Gora|''Goran Gora'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/senkovs-elmars|title=Valmieras drāmas teātris {{!}} Elmārs Seņkovs|website=vdt.lv|access-date=2019-10-03}}</ref> Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] 2014. gadā par izrādēm "Ezeriņš" un "Vasarnieki" un 2019. gadā par izrādi "Pūt, vējiņi!". 2015. gadā viņa iestudētā izrāde "Antigone" saņēma balvu [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|"Gada mazās formas izrāde"]]. 2020. gadā Seņkova tīmekļa izrāde "Irānas konference" ieguva balvu "Gada notikums digitālajā vidē". 2021. gadā saņēmis [[Eduarda Smiļa balva|Eduarda Smiļģa balvu]]. Kopš 2022. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] mākslinieciskais vadītājs. == Iestudējumi == * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Klusā daba" ''[[Dirty Deal Teatro]]'' (2009); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], Klāvs Knuts Sukurs, [[Toms Auniņš]] "Bikts" ''Dirty Deal Teatro'' (2010.05.05.); * [[Dītrihs Bukstehūde]] "Mūsu miesa" ("Membra Jesu Nostri") LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2010.09.17.); * "Graņonka" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2011.04.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda" Andrejostā (2011.06.02.) (kopā ar [[Jurijs Djakonovs|Juriju Djakonovu]]); * "Kucēni" (pēc Bilanas Srbļanovičas lugas "Ģimenes stāsti" motīviem) ''Dirty Deal Teatro'' (2011.09.02.); * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Edgars Niklasons]] "Izrāde "Gals"" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.11.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2012.06.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Makbets. Mono" Andrejostā (2012.08.31.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2012.09.15.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], Elmārs Seņkovs, [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012.11.16.); * Rūdolfs Blaumanis "Raudupiete" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.02.07.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.05.14.); * [[Brāļi Grimmi]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Sarkangalvīte un vilks" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.10.18.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2014.02.15.); * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.04.30.); * [[Agnese Rutkēviča]] "Mans nabaga tēvs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.09.11.); * [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī (2015.01.23.); * Žans Anuijs "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.04.23.); * "Mii Mii paaudze" festivālā "Homo Novus" (2015.09.05.); * Huans Majorga "Zēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.01.14.); * [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.04.21.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.01.05.); * [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.02.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.05.11.); * Larss Nurēns "Dēmoni" Maskavas Gogoļa centrā (2017.09.30.); * [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.03.08.); * [[Bertolts Brehts]] "Māte Drosme" ("Kuražas māte un viņas bērni") Klaipēdas Drāmas teātrī (2018.05.30.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.09.13.); * [[Moljērs]] "Mizantrops" Maskavas Gogoļa centrā (2018.12.04.); * "Par tēviem" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2019.11.16.); * "Pēdējās stundas" teātra apvienībā "esARTE" (2020.01.02.); * Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020.05.08.); * "α Sapiensi" Valmieras vasaras teātra festivālā (2020.08.07.); * "Divas garāžas" Tallinā (teātra apvienības "Esarte" un Igaunijas teātra "Vaba lava" kopražojums) (2021.02.20.); * "Dzinēji" (pēc [[Tomass Vinterbergs|Tomasa Vintenberga]] filmas "Medības") Klaipēdas Drāmas teātrī (2021.09.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2021.09.30.); * "Otello" (pēc Viljama Šekspīra lugas) Lielajā Ģildē (teātra apvienības "Esarte" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kopražojums) (2022.01.16.); * [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" Liepājas teātrī (2022.04.23.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seņkovs, Elmārs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] angpersij1h405t17n8f8f6xx0go2b6 3669339 3669338 2022-08-11T20:56:25Z Teatrālis 82063 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elmārs Seņkovs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = kopš 2009 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elmārs Seņkovs''' (dzimis {{dat|1984|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra režisors. == Biogrāfija == Mācījies [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|Friča Brīvzemnieka pamatskolā]] un [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]]. [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā (2007). Studējis režiju [[Krakova|Krakovā]], PWST skolā (2009). [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu dramatiskā teātra režijā (2005) un maģistra grādu teātra mākslā (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv|access-date=2019-10-03|archive-date=2019-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191003074152/https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs}}</ref> Iestudējis izrādes teātrī "Dirty Deal Teatro", M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Nacionālajā teātrī un Valmieras drāmas teātrī. Vairākkārt sadarbojies ar scenogrāfu [[Reinis Dzudzilo|Reini Dzudzilo]], kostīmu mākslinieci [[Krista Dzudzilo|Kristu Dzudzilo]], dramaturģi [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasu Bugavičuti]] un komponistu [[Goran Gora|''Goran Gora'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/senkovs-elmars|title=Valmieras drāmas teātris {{!}} Elmārs Seņkovs|website=vdt.lv|access-date=2019-10-03}}</ref> Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] 2014. gadā par izrādēm "Ezeriņš" un "Vasarnieki" un 2019. gadā par izrādi "Pūt, vējiņi!". 2015. gadā viņa iestudētā izrāde "Antigone" saņēma balvu [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|"Gada mazās formas izrāde"]]. 2020. gadā Seņkova tīmekļa izrāde "Irānas konference" ieguva balvu "Gada notikums digitālajā vidē". 2021. gadā saņēmis [[Eduarda Smiļģa balva|Eduarda Smiļģa balvu]]. Kopš 2022. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] mākslinieciskais vadītājs. == Iestudējumi == * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Klusā daba" ''[[Dirty Deal Teatro]]'' (2009); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], Klāvs Knuts Sukurs, [[Toms Auniņš]] "Bikts" ''Dirty Deal Teatro'' (2010.05.05.); * [[Dītrihs Bukstehūde]] "Mūsu miesa" ("Membra Jesu Nostri") LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2010.09.17.); * "Graņonka" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2011.04.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda" Andrejostā (2011.06.02.) (kopā ar [[Jurijs Djakonovs|Juriju Djakonovu]]); * "Kucēni" (pēc Bilanas Srbļanovičas lugas "Ģimenes stāsti" motīviem) ''Dirty Deal Teatro'' (2011.09.02.); * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Edgars Niklasons]] "Izrāde "Gals"" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.11.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2012.06.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Makbets. Mono" Andrejostā (2012.08.31.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2012.09.15.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], Elmārs Seņkovs, [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012.11.16.); * Rūdolfs Blaumanis "Raudupiete" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.02.07.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.05.14.); * [[Brāļi Grimmi]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Sarkangalvīte un vilks" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.10.18.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2014.02.15.); * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.04.30.); * [[Agnese Rutkēviča]] "Mans nabaga tēvs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.09.11.); * [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī (2015.01.23.); * Žans Anuijs "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.04.23.); * "Mii Mii paaudze" festivālā "Homo Novus" (2015.09.05.); * Huans Majorga "Zēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.01.14.); * [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.04.21.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.01.05.); * [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.02.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.05.11.); * Larss Nurēns "Dēmoni" Maskavas Gogoļa centrā (2017.09.30.); * [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.03.08.); * [[Bertolts Brehts]] "Māte Drosme" ("Kuražas māte un viņas bērni") Klaipēdas Drāmas teātrī (2018.05.30.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.09.13.); * [[Moljērs]] "Mizantrops" Maskavas Gogoļa centrā (2018.12.04.); * "Par tēviem" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2019.11.16.); * "Pēdējās stundas" teātra apvienībā "esARTE" (2020.01.02.); * Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020.05.08.); * "α Sapiensi" Valmieras vasaras teātra festivālā (2020.08.07.); * "Divas garāžas" Tallinā (teātra apvienības "Esarte" un Igaunijas teātra "Vaba lava" kopražojums) (2021.02.20.); * "Dzinēji" (pēc [[Tomass Vinterbergs|Tomasa Vintenberga]] filmas "Medības") Klaipēdas Drāmas teātrī (2021.09.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2021.09.30.); * "Otello" (pēc Viljama Šekspīra lugas) Lielajā Ģildē (teātra apvienības "Esarte" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kopražojums) (2022.01.16.); * [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" Liepājas teātrī (2022.04.23.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seņkovs, Elmārs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] p31rfb9uuomnji2gek93rsfa2gj3lvs 0 273886 3669199 3508787 2022-08-11T13:42:58Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beer Consumption by Country.svg|thumb|300px|Pasaules karte ar valstu uzskaitījumu pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju, 2018. gada dati {{legend|#000099|≥ 125 litri}} {{legend|#0000ff|100–125 litri}} {{legend|#0066ff|75–100 litri}} {{legend|#0099ff|50–75 litri}} {{legend|#00ccff|< 50 litri}} ]] '''Valstu uzskaitījums pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju''' ir uzskaitījums, kurā uzskaitītas valstis pēc [[alus]] patēriņa uz vienu iedzīvotāju viena gada laikā. Uzskaitījums veikts pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem. == Uzskaitījums == {| class="wikitable" |- ! Vieta !! Valsts !! Alus patēriņš<br />uz vienu iedzīvotāju ([[litrs|litri]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kirinholdings.co.jp/english/news/2017/1221_01.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180924225323/https://www.kirinholdings.co.jp/english/news/2017/1221_01.html |archivedate={{dat|2018|09|24||bez}} }}</ref> !! Valsts kopējais<br />alus patēriņš ([[Miljons|miljonos]] [[litrs|litru]]) !! Gads |- | 1. || {{karogs|Čehija}} || 188,6 || 1 999 || 2019 |- | 2. || {{karogs|Austrija}} || 107,8 || 949 || 2019 |- | 3. || {{karogs|Rumānija}} || 100,3 || 1 956 || 2019 |- | 4. || {{karogs|Vācija}} || 99,0 || 8 160 || 2019 |- | 5. || {{karogs|Polija}} || 97,7 || 3 713 || 2019 |- | 6. || {{karogs|Namībija}} || 95,5 || 248 || 2019 |- | 7. || {{karogs|Īrija}} || 92,9 || 446 || 2019 |- | 8. || {{karogs|Spānija}} || 88,8 || 4 119 || 2019 |- | 9. || {{karogs|Horvātija}} || 85,5 || 351 || 2019 |- |-style="background:#EBFFEB;" | 10. || '''{{karogs|Latvija}}''' || 81,4 || 155 || 2019 |- | 11. || {{karogs|Igaunija}} || 80,5 || 105 || 2019 |- | 12. || {{karogs|Slovēnija}} || 80,0 || 168 || 2019 |- | 13. || {{karogs|Nīderlande}} || 79,3 || 1 357 || 2019 |- | 14. || {{karogs|Bulgārija}} || 78,7 || 551 || 2019 |- | 15. || {{karogs|Panama}} || 78,3 || 329 || 2019 |- | 16. || {{karogs|Slovākija}} || 76,1 || 418 || 2019 |- | 17. || {{karogs|Austrālija}} || 75,1 || 1 885 || 2019 |- | 18. || {{karogs|Lietuva}} || 74,4 || 216 || 2019 |- | 19. || {{karogs|Ungārija}} || 73,7 || 715 || 2019 |- | 20. || {{karogs|ASV}} || 72,7 || 23 920 || 2019 |- | 21. || {{karogs|Somija}} || 72,0 || 403 || 2019 |- | 22. || {{karogs|Meksika}} || 70,5 || 9 324 || 2019 |- | 23. || {{karogs|Lielbritānija}} || 70,3 || 4 712 || 2019 |- | 24. || {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} || 68,6 || 240 || 2019 |- | 25. || {{karogs|Gabona}} || 67,0 || 141 || 2019 |- | 26. || {{karogs|Beļģija}} || 65,9 || 765 || 2019 |- | 27. || {{karogs|Jaunzēlande}} || 61,0 || 293 || 2019 |- | 28. || {{karogs|Dienvidāfrika}} || 60,1 || 3 447 || 2018 |- | 29. || {{karogs|Dānija}} || 59,8 || 347 || 2019 |- | 30. || {{karogs|Kambodža}} || 59,2 || 976 || 2019 |- | 31. || {{karogs|Brazīlija}} || 58,4 || 12 401 || 2019 |- | 32. || {{karogs|Krievija}} || 57,7 || 8 306 || 2019 |- | 33. || {{karogs|Šveice}} || 55,1 || 474 || 2019 |- | 34. || {{karogs|Portugāle}} || 54,9 || 565 || 2019 |- | 35. || {{karogs|Kongo Demokrātiskā Republika}} || 54,8 || 302 || 2019 |- | 36. || {{karogs|Puertoriko}} || 54,8 || 203 || 2018 |- | 37. || {{karogs|Serbija}} || 54,7 || 481 || 2018 |- | 38. || {{karogs|Kanāda}} || 53,5 || 1 994 || 2019 |- | 39. || {{karogs|Vjetnama}} || 45,1 || || 2020 |- | 40. || {{karogs|Laosa}} || 41,4 || || 2015 |- | 41. || {{karogs|Dienvidkoreja}} || 39,4 || 2 022 || 2019 |- | 42. || {{karogs|Japāna}} || 38,4 || 4 869 || 2019 |- | 43. || {{karogs|Francija}} || 33 || || 2016 |- | 44. || {{karogs|Itālija}} || 31 || || 2016 |- | 45. || {{karogs|Ķīna}} || 29 || 43 266 || 2018 |- | 46. || {{karogs|Taizeme}} || 27 || || 2015 |- | 47. || {{karogs|Taivāna}} || 23,2 || || 2015 |- | 48. || {{karogs|Honkonga}} || 21,2 || 159 || 2018 |- | 49. || {{karogs|Singapūra}} || 20,9 || || 2015 |- | 50. || {{karogs|Izraēla}} || 17,4 || || 2013 |- | 51. || {{karogs|Turcija}} || 10,9 || || 2020 |- | 52. || {{karogs|Kenija}} || 12 || || |- | 53. || {{karogs|Mjanma}} || 11,3 || || 2015 |- | 54. || {{karogs|Uzbekistāna}} || 11 || || |- | 55. || {{karogs|Papua Jaungvineja}} || 10,9 || || 2015 |- | 56. || {{karogs|Tanzānija}} || 8 || || |- | 57. || {{karogs|Uganda}} || 6 || || |- | 58. || {{karogs|Malaizija}} || 5,8 || || 2015 |- | 59. || {{karogs|Šrilanka}} || 2 || 50 || |- | 60. || {{karogs|Indija}} || 2 || 1 400 || 2015 |- | 61. || {{karogs|Indonēzija}} || 0,7 || || 2015 |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Alkoholiskie dzērieni]] g05pcat10pstyqslkzjfcnkau2xo9w4 10 286204 3669363 3669056 2022-08-12T03:05:04Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> nlontwn9w23jii2wr4byieeto94b9hp 0 293005 3669182 3666906 2022-08-11T13:10:11Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''AFC Bournemouth'' | logo = [[Attēls:AFC Bournemouth Logo.png|150px]] | pilns = Association Football Club Bournemouth | iesauka = ''The Cherries (ķirši), Boscombe'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bornmuta}} | dib = 1890 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Dean Court]]'' | ietilp = 11 464 | prez = {{flaga|Anglija}} Džefs Mostins | tren = {{flaga|Anglija}} [[Skots Pārkers]] | pattern_la1 = _bournemouth2223h | pattern_b1 = _bournemouth2223h | pattern_ra1 = _bournemouth2223h | pattern_sh1 = _bournemouth2223h | pattern_so1 = _bournemouth2223hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _bournemouth2223t | pattern_b3 = _bournemouth2223t | pattern_ra3 = _bournemouth2223t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _bournemouth2223tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] | sez = 2021.—2022. | poz = 2. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}} }} '''''A.F.C. Bournemouth''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Bornmuta]]s [[Dorseta]]s grāfistē. Klubs ir dibināts 1890. gadā kā ''Boscombe St. John's Institute FC'', reformēts 1899. gadā, iegūstot nosaukumu ''Boscombe F.C''. Pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1972. gada. 2014.—2015. gada sezonā komanda uzvarēja [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (Anglijas futbola 2. līmenis) un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Dean Court]]'' stadionā (sponsorēšanas līguma dēļ oficiālais nosaukums ''Vitality Stadium''), kur ir 11 464 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |title=2015/16 Premier League Handbook |website=premierleague.com |accessdate=2015-09-10 |archive-date=2015-09-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |date=2015-09-06 }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2022|8|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/127/Bournemouth/squad|title=AFC Bournemouth Squad Information 2019/2020 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2019-08-09|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Marks Treverss]]|nat=IRL|no=1|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Raiens Frederikss]]|nat=ENG|pos=DF|no=2|}} {{Fs player|name=[[Lūiss Kuks]]|nat=ENG|pos=DF|no=4}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ENG|name=[[Loids Kellijs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Kriss Mefams]]|nat=WAL|no=6|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Deivids Brukss]]|pos=MF|no=7|nat=WAL}} {{Fs player|name=[[Džefersons Lerma]]|pos=MF|no=8|nat=COL}} {{Fs player|no=9|name=[[Dominiks Solanke]]|pos=FW|nat=ENG}} {{Fs player|no=10|name=[[Raiens Kristijs]]|pos=MF|nat=SCO}} {{Fs player|name=[[Emiliano Markondess]]|no=11|pos=MF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Netu (futbolists)|Netu]]|no=13|pos=GK|nat=BRA}} {{Fs player|name=[[Džo Rotvels]]|pos=MF|no=14|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]|pos=DF|no=15|nat=ENG}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ENG|name=[[Markuss Travenjē]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Džeks Steisijs]]|nat=ENG|pos=DF|no=17}} {{Fs player|name=[[Džamals Lovs]]|nat=JAM|pos=FW|no=18}} {{Fs player|name=[[Džuniors Stanislass]]|nat=ENG|pos=MF|no=19}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=SCO|name=[[Siriki Dembele]]}} {{Fs player|name=[[Kīfers Mūrs]]|nat=WAL|no=21|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Bens Pīrsons]]|nat=ENG|pos=MF|no=22}} {{Fs player|name=[[Džeimss Hills]]|nat=ENG|pos=DF|no=23}} {{Fs player|name=[[Markoss Senesi]]|nat=ARG|pos=DF|no=25}} {{Fs player|name=[[Filips Billings]]|pos=MF|no=29|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Džeidons Entonijs]]|pos=FW|no=32|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Džordans Zemura]]|nat=ZIM|no=33|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Kristians Seidī]]|pos=FW|no=38|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Sems Saridžs]]|pos=GK|no=40|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Vills Deniss]]|pos=MF|no=53|nat=IRE}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (1): 2014–15 ** 2. vieta (1): 2021–22 * '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'') ** Uzvarētāji (1): 1986–87 ** 2. vieta (2): 1947–48, 2012–13 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20021205084731/http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ |date={{dat|2002|12|05||bez}} }} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth]] 24jtrd5s6qw3hbt19arbrjdm109ehcf 0 297736 3669183 2586012 2022-08-11T13:10:43Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Šaha atklātnes infokaste | nosaukums = | attēls = {{Šaha diagramma | fen =rnbqkbnr/pppppppp/8/8/1P6/8/P1PPPPPP/RNBQKBNR b KQkq - }} | att_izm = | att_nos = | gājieni = '''1. b4 ''' | ECO = A00 | citi_nos = Orangutana atklātne | pirmavots = | izstrādātāji = [[Aleksejs Sokoļskis]] | piederība = [[Flanga atklātnes]]. | chessgid = 370842&move=1.5&moves=b4&nodes=370842 }} '''Sokoļska atklātne''' ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kas sākas ar gājienu: '''1. b2-b4'''. To klasificē pie [[Flanga atklātnes|flanga atklātnēm]] ar [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]s kodu A00. == Vēsture == Sokoļska atklātne pirmoreiz spēlēta divu angļu šahistu savstarpējā partijā 1868. gadā. Gadsimta beigās to lietojis arī krievu šahists N. Bugajevs, pēc tam [[Kārlis Šlehters|K. Šlehters]] un [[Savelijs Tartakovers|S. Tartakovers]]. Pēdējais mēģināja to teorētiski pamatot un deva atklātnei jocīgu nosaukumu — "orangutana" atklātne. Vispusīgu atklātnes pētījumu veicis baltkrievu lielmeistars [[Aleksejs Sokoļskis]], sarakstot un 1963. gadā krievu valodā izdodot grāmatu "Atklātne 1. b2-b4". Mūsdienu vadošo šahistu praksē atklātne reti sastopama.<ref name=E>{{ŠE|367}}</ref> == Stratēģiskā ideja == Baltie tiecas pēc sarežģītas vidusspēles, plānojot pie gadījuma aktīvu darbību dāmas spārnā. Melnie, izvēloties attīstības plānu ar 1. ... e5, neizjūt nekādas grūtības.<ref name=E /> == Galvenie varianti == * 1. ... e7-e5 * 1. ... d7-d5 * 1. ... Zg8-f6 * 1. ... e7-e6 * 1. ... a7-a5 == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |title=The Sokolsky Opening 1.b4 in Theory & Practice |last= Konikowski |first=Jerzy |author2=Marek Soszynski |year=2009 |publisher=Russell Enterprises |location=Milford USA |isbn=978-1-888690-65-1}} {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce |title=Дебют 1. b2—b4 (Дебют Сокольского) |last=Сокольский |first=Алексей Павлович |year=1963 |publisher=Госиздат БССР |location=Минск |isbn= |page= |pages= }} {{ru ikona}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=370842 |title=Partijas, kurās spēlēta Sokoļska atklātne |accessdate=2015-10-28 |work= |publisher=chessgames.com |date= }} * [http://www.b2b4.eu 1. b4 variations and games by Marek Trokenheim (Marek's 1.b4 Encyclopaedia)] {{en ikona}} {{Šaha atklātnes}} [[Kategorija:Šaha atklātnes]] tv152i8gi2c7pc8ft9im2e46wjcta5a 0 297816 3669334 3597919 2022-08-11T20:52:38Z Egilus 27634 pārrakstīju daļu no dabas aizsardzības plāna wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Baltezera purvs | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =56 | latm =40 | lats =52 | latNS = N | longd =22 | longm =37 | longs =39 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Saldus novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=228}} | established = 2004 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Baltezera purvs''' ir [[dabas liegums]] [[Saldus novads|Saldus novadā]]. Izvietojies [[Cieceres pagasts|Cieceres pagasta]] austrumos, aizņem [[Baltezers (Cieceres pagasts)|Baltezeru]] (35 ha), Baltezera purvu (133 ha) rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus. Izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — [[pārejas purvs|pārejas purva]] un slīkšņu saglabāšanā. Baltezers ir viena no Kurzemē nedaudzajām [[gludsporu ezerene]]s atradnēm un mieturaļģu hāru audzes, kā arī reta biotopa — oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrību minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās vieta, arī vienīgā [[trejziedu madara]]s atradne Kurzemē un viena no retajām [[mušu ofrīda]]s atradnēm.<ref name="plaans">[https://www.daba.gov.lv/lv/media/1311/download Dabas lieguma “Baltezera purvs” dabas aizsardzības plāns]</ref> Kopā dabas liegumā atzīmētas 18 aizsargājamo augu un 9 aizsargājamo putnu sugas. Liegums ir iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ |title=Dabas aizsardzības pārvalde. Baltezera purvs |access-date={{dat|2015|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305011345/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011345/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == Liegums atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s vidusdaļā, [[Saldus pauguraine]]s posmā starp ziemeļu-dienvidu virzienā izvietotajām Lutriņu un Zantes paugurgrēdām, tuvāk pēdējās dienvidu galam. Purvs izveidojies starppauguru ieplakā. 4-5 km uz rietumiem no tā atrodas Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne.<ref name="plaans" /> Notekas no purva ir Brocēnu ezerā ietekošais Kazenieku strauts jeb Krūkļupīte purva ziemeļdaļai un Baltezeram, un Cieceres ezerā ietekošā Dūņupe rietumdaļā. Purvā ir izstrādājami kūdras krājumi 170 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir nedaudz, salīdzinot ar citu astoņu tuvumā esošo atradņu potenciālajiem kūdras resursiem. Kūdras slāņa vidējais dziļums ir 2 m.<ref name="plaans" /> No mežu tipiem lielāko platību aizņem kūdreņi (g.k. šaurlapu kūdrenis) - 33,45%, purvaiņi (purvājs un niedrājs) - 31,87% un āreņi (g.k. šaurlapju ārenis) - 18,04%. Dominējošās ģintis ir priedes (38%), bērzi (29%) un egles (20%).<ref name="plaans" /> == Vēsture == Pirms Otrā pasaules kara purvā notikusi kūdras ieguve, par kuru saglabājies ļoti maz ziņu. Tad arī rakti nosusināšanas novadgrāvji.<ref name="plaans" /> Liegums izveidots 2004. gadā, līdz tam aizsardzības pasākumi teritorijā nav veikti. 2005. gadā tika piešķirts ''Natura 2000'' statuss, tika izstrādāts darbības plāns, kurš vadījās no maksimālas neiejaukšanās teritorijā notiekošajā. Daudzi plānā paredzētie pasākumi netika realizēti. 2019. gadā tika izstrādāts jauns plāns uz laika posmu līdz 2031. gadam, kurš paredzēja iejaukšanos kādreiz divreiz lielākās purva ekosistēmas paplašināšanai.<ref name="plaans" /> Lieguma ziemeļu malā pēc 2005. gada vējgāzes tika veiktas lielas sanitārās cirtes, daļa no kurām vēlāk pārpurvojusies.<ref name="plaans" /> == Vides problēmas == Liegumu negatīvi ietekmējošie faktori ir purva malās joprojām aktīvais [[meliorācija|nosusināšana]]s grāvju tīkls, kas veicina purva aizaugšanu ar mežu, mežu apsaimniekošana, [[bebrs|bebru]] darbība, kas periodiski paaugstina Baltezera līmeni, līdz 2009. gada modernizēšanai radušies tuvējās [[Brocēnu cementa un šīfera kombināts|cementa rūpnīcas]] kaļķainie nosēdumi.<ref name="plaans" /> Purvā nākotnē veicamo pasākumu 2019. gada plāns paredzēja astoņu novadgrāvju aizsprostošanu, jauno koku izciršanu purvā, ierobežot bebru aktivitāti uz ezera izteces grāvja, niedru regulāru izpļaušanu ezerā. Visa lieguma teritorija atrodas valsts īpašumā, apmeklētāju slodze tajā ir nenozīmīga. Gaidāms, ka līdz ar kaļķaino izmešu ietekmes izbeigšanos purva augšņu skābums palielināsies (1996. gadā tas vidēji bija ap 3 pH) un tajā izzudīs vairākas augu sugas, kam vajadzīgs lielāks augsnes sārmainums.<ref name="plaans" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Cieceres pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] q4152gvp5qcaj9zvjyxbyjqsyd6cjrs 3669342 3669334 2022-08-11T21:00:09Z Egilus 27634 +iekšsaites wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Baltezera purvs | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =56 | latm =40 | lats =52 | latNS = N | longd =22 | longm =37 | longs =39 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Saldus novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=228}} | established = 2004 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Baltezera purvs''' ir [[dabas liegums]] [[Saldus novads|Saldus novadā]]. Izvietojies [[Cieceres pagasts|Cieceres pagasta]] austrumos, aizņem [[Baltezers (Cieceres pagasts)|Baltezeru]] (35 ha), Baltezera purvu (133 ha) rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus. Izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — [[pārejas purvs|pārejas purva]] un slīkšņu saglabāšanā. Baltezers ir viena no Kurzemē nedaudzajām [[gludsporu ezerene]]s atradnēm un mieturaļģu hāru audzes, kā arī reta biotopa — oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrību minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās vieta, arī vienīgā [[trejziedu madara]]s atradne Kurzemē un viena no retajām [[mušu ofrīda]]s atradnēm.<ref name="plaans">[https://www.daba.gov.lv/lv/media/1311/download Dabas lieguma “Baltezera purvs” dabas aizsardzības plāns]</ref> Kopā dabas liegumā atzīmētas 18 aizsargājamo augu un 9 aizsargājamo putnu sugas. Liegums ir iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ |title=Dabas aizsardzības pārvalde. Baltezera purvs |access-date={{dat|2015|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305011345/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011345/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/baltezera_purvs/%22%22/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == Liegums atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s vidusdaļā, [[Saldus pauguraine]]s posmā starp ziemeļu-dienvidu virzienā izvietotajām Lutriņu un Zantes paugurgrēdām, tuvāk pēdējās dienvidu galam. Purvs izveidojies starppauguru ieplakā. 4-5 km uz rietumiem no tā atrodas Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne.<ref name="plaans" /> Notekas no purva ir [[Brocēnu ezers|Brocēnu ezerā]] ietekošais [[Kazenieku strauts]] purva ziemeļdaļai un Baltezeram, un [[Cieceres ezers|Cieceres ezerā]] ietekošā [[Dūņupe (Cieceres ezera pieteka)|Dūņupe]] rietumdaļā. Purvā ir izstrādājami [[Kūdra|kūdras]] krājumi 170 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir nedaudz, salīdzinot ar citu tuvumā esošo atradņu potenciālajiem kūdras resursiem. Kūdras slāņa vidējais dziļums ir 2 m.<ref name="plaans" /> No mežu tipiem lielāko platību aizņem [[Kūdrenis|kūdreņi]] (g.k. šaurlapu kūdrenis) - 33,45%, [[Purvainis|purvaiņi]] ([[purvājs]] un [[niedrājs]]) - 31,87% un [[Ārenis|āreņi]] (g.k. šaurlapju ārenis) - 18,04%. Dominējošās ģintis ir [[priedes]] (38%), [[bērzi]] (29%) un [[egles]] (20%).<ref name="plaans" /> == Vēsture == Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] purvā notikusi kūdras ieguve, par kuru saglabājies ļoti maz ziņu. Tad arī rakti nosusināšanas novadgrāvji.<ref name="plaans" /> Liegums izveidots 2004. gadā, līdz tam aizsardzības pasākumi teritorijā nav veikti. 2005. gadā tika piešķirts ''Natura 2000'' statuss, tika izstrādāts darbības plāns, kurš vadījās no maksimālas neiejaukšanās teritorijā notiekošajā. Daudzi plānā paredzētie pasākumi netika realizēti. 2019. gadā tika izstrādāts jauns plāns uz laika posmu līdz 2031. gadam, kurš paredzēja iejaukšanos kādreiz divreiz lielākās purva ekosistēmas paplašināšanai.<ref name="plaans" /> Lieguma ziemeļu malā pēc 2005. gada vējgāzes tika veiktas lielas sanitārās cirtes, daļa no kurām vēlāk pārpurvojusies.<ref name="plaans" /> == Vides problēmas == Liegumu negatīvi ietekmējošie faktori ir purva malās joprojām aktīvais [[meliorācija|nosusināšana]]s grāvju tīkls, kas veicina purva aizaugšanu ar mežu, mežu apsaimniekošana, [[bebrs|bebru]] darbība, kas periodiski paaugstina Baltezera līmeni, līdz 2009. gada modernizēšanai radušies tuvējās [[Brocēnu cementa un šīfera kombināts|cementa rūpnīcas]] kaļķainie nosēdumi.<ref name="plaans" /> Purvā nākotnē veicamo pasākumu 2019. gada plāns paredzēja astoņu novadgrāvju aizsprostošanu, jauno koku izciršanu purvā, ierobežot bebru aktivitāti uz ezera izteces grāvja, niedru regulāru izpļaušanu ezerā. Visa lieguma teritorija atrodas valsts īpašumā, apmeklētāju slodze tajā ir nenozīmīga. Gaidāms, ka līdz ar kaļķaino izmešu ietekmes izbeigšanos purva [[Augsnes skābums|augšņu skābums]] palielināsies (1996. gadā tas vidēji bija ap 3 [[pH]]) un tajā izzudīs vairākas augu sugas, kam vajadzīgs lielāks augsnes sārmainums.<ref name="plaans" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Cieceres pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] 2l13szmaahyv6b0ojp71464znzn4sok 0 297868 3669367 3578734 2022-08-12T03:21:28Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Mikałaj_Radzivił_Rudy._Мікалай_Радзівіл_Руды_(XVIII).jpg" aizvietots ar "Mikałaj_Radzivił_Rudy._Мікалай_Радзівіл_Руды_(1851-1900).jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: name unification by uploader"). wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Mikałaj Radzivił Rudy. Мікалай Радзівіл Руды (1851-1900).jpg|thumb|180px|Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna).]] '''Nikolajs Radvils''', saukts '''Rudais''' ({{val|la|Nicolaus Radivillus Rufus}}, {{val|lt|Mikalojus Radvila Rudasis}}), arī '''Mikolajs Radzivils''' ({{val|be|Мікалай Радзівіл Руды}}, {{val|pl|Mikołaj Radziwiłł Rudy}}, 1512—1584) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Traķu vaivadija|Traķu vaivads]] (1550—1566) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] un Lietuvas lielkanclers (1566—1579), Lietuvas lielhetmanis (1553—1566, 1577—1584). [[Reformācija]]s laikā pārgājis [[kalvinisms|kalvinismā]]. Vadīja [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu pils ieņemšanu]] 1578. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1512. gadā [[Ņasviža|Ņasvižā]] Lietuvas lielhetmaņa [[Jurģis Radvils (Herkuls)|Jurģa Radvila (Herkula)]] (1480–1541) un viņa sievas Barbaras ģimenē. Mācījies Rietumeiropā, 1547. gadā [[Svētās Romas impērija]]s ķeizars [[Kārlis V Habsburgs|Kārlis V]] viņam piešķīra [[Birži|Biržu]] un Dubiņģu firsta ({{val-la|Princeps imperii in Birze et Dubinki}}) titulu. 1550. gadā viņš kļuva par Traķu vaivadu. 1553. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani, no 1561. gada vadīja Lietuvas karaspēku [[Livonijas karš|Livonijas karā]], kas beidzās ar [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu pils ieņemšanu]] 1578. gadā un [[Pleskava]]s aplenkumu 1581. — 1582. gadā. Pretojās 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanai ar Poliju. Miris 1584. gada 27. aprīlī Viļņā. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Nikolajs Rudais}} [[Kategorija:1512. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1584. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] b3r1ypr5c05bryx5e8lmgrya0rznz4z 0 301161 3669282 3472869 2022-08-11T17:17:42Z 85.115.121.171 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vineta Līce | vārds_orig = | attēls = Vineta Lice.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Ogre]] | pilsonība = Latvijas | tautība = [[latviete]] | nodarbošanās = komponiste, mūzikas pedagoģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = {{ubl|[[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]|[[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]]}} | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vineta Līce''' (dzimusi {{Dat|1955|12|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe. == Biogrāfija == V. Līce dzimusi 1955. gada 12. decembrī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]] un [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|JMMV]] (1963—1970), [[Iļģuciema vidusskola|Rīgas 58. vidusskolā]] (1970—1971) un [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]] (1971—1974), kur kompozīciju apguvusi pie [[Pauls Dambis|Paula Dambja]]. Studējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]] (tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) (1974—1979) un absolvējusi [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] kompozīcijas klasi. 2011. gadā [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA) ieguvusi maģistra grādu mūzikas pedagoģijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/vineta-lice-384|title=LMIC {{!}} Komponisti|website=www.lmic.lv|access-date=2021-03-13}}</ref> Bijusi mūzikas daļas metodiķe Arodbiedrību Tautas daiļrades namā (1980—1984), lektore [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģijas universitātē]] un mūzikas daļas vadītāja [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]] (1991—1996). Strādājusi par pedagogu Ogres mūzikas skolā (1983—2010). Kopš 2011. gada ir pedagoģe un teorijas nodaļas vadītāja K. Kažociņa [[Madliena|Madlienas]] mūzikas un mākslas skolā, kā arī pedagoģe A. Dombrovska mūzikas skolā Rīgā. Mūzika koncertos skan kopš 1974. gada. Darbi atskaņoti Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Krievijā, Francijā, Čehijā, Somijā, ASV un citur. Darbi prēmēti LKS, Cimzes biedrības un citos jaunrades konkursos. Kopš 1987. gada ir [[Latvijas Komponistu savienība|Latvijas Komponistu savienības]] (LKS) biedre.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == Spēles pieciem saksofoniem / Rīgas Saksofonu kvartets (Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ilze Lejiņa, Renārs Lācis) un Žans Pjērs Baralioli (soprāna saksofons, Francija) — 14’23” // Le Pont Mirabeau (Mirabo tilts). Le Quatuor de Saxophones de Riga avec Jean-Pierre Baraglioli — 2000, Rīgas skaņu ierakstu studija <ref name=":0" /> == Literatūra == * B. Trumekalne, Es dzīvoju tepat starp jums. Personības Ogrē // Ogrēnietis 2010, 4. marts [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=384&profile=1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305030104/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=384&profile=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Līce, Vineta}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas pedagogi]] jrp6dd5hnqfcebdq3erulij5wjp6kww 3669283 3669282 2022-08-11T17:18:13Z 85.115.121.171 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vineta Līce | vārds_orig = | attēls = Vineta Lice.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = Latvijas | tautība = [[latviete]] | nodarbošanās = komponiste, mūzikas pedagoģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = {{ubl|[[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]|[[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]]}} | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vineta Līce''' (dzimusi {{Dat|1955|12|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe. == Biogrāfija == V. Līce dzimusi 1955. gada 12. decembrī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]] un [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|JMMV]] (1963—1970), [[Iļģuciema vidusskola|Rīgas 58. vidusskolā]] (1970—1971) un [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]] (1971—1974), kur kompozīciju apguvusi pie [[Pauls Dambis|Paula Dambja]]. Studējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]] (tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) (1974—1979) un absolvējusi [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] kompozīcijas klasi. 2011. gadā [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA) ieguvusi maģistra grādu mūzikas pedagoģijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/vineta-lice-384|title=LMIC {{!}} Komponisti|website=www.lmic.lv|access-date=2021-03-13}}</ref> Bijusi mūzikas daļas metodiķe Arodbiedrību Tautas daiļrades namā (1980—1984), lektore [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģijas universitātē]] un mūzikas daļas vadītāja [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]] (1991—1996). Strādājusi par pedagogu Ogres mūzikas skolā (1983—2010). Kopš 2011. gada ir pedagoģe un teorijas nodaļas vadītāja K. Kažociņa [[Madliena|Madlienas]] mūzikas un mākslas skolā, kā arī pedagoģe A. Dombrovska mūzikas skolā Rīgā. Mūzika koncertos skan kopš 1974. gada. Darbi atskaņoti Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Krievijā, Francijā, Čehijā, Somijā, ASV un citur. Darbi prēmēti LKS, Cimzes biedrības un citos jaunrades konkursos. Kopš 1987. gada ir [[Latvijas Komponistu savienība|Latvijas Komponistu savienības]] (LKS) biedre.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == Spēles pieciem saksofoniem / Rīgas Saksofonu kvartets (Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ilze Lejiņa, Renārs Lācis) un Žans Pjērs Baralioli (soprāna saksofons, Francija) — 14’23” // Le Pont Mirabeau (Mirabo tilts). Le Quatuor de Saxophones de Riga avec Jean-Pierre Baraglioli — 2000, Rīgas skaņu ierakstu studija <ref name=":0" /> == Literatūra == * B. Trumekalne, Es dzīvoju tepat starp jums. Personības Ogrē // Ogrēnietis 2010, 4. marts [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=384&profile=1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305030104/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=384&profile=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Līce, Vineta}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas pedagogi]] 24ohyb74ewn5en4n2kq584yr8ram3xz 0 304447 3669323 3477352 2022-08-11T19:55:43Z Olgerts V 41522 precizēts wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Džūkstes baznīca |alternat nosaukums = |attēls = |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = Džūkstes baznīca 20. gadsimta sākumā |koordinātu karte = |latd = 56| latm = 47| lats = 27.4| latNS =N |longd = 23| longm = 14| longs = 43.9| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}} |adrese = [[Tukuma novads]], [[Džūkstes pagasts]], [[Džūkste]] |apkaime = |statuss = Daļēji iznīcināta |celtnieciba = |pamatakmens = līdz [[1689. gads|1689]] |iecer pabeigt = |pabeigts = Koka baznīca — [[1567. gads|1567. gadā]], mūra baznīca — [[1689. gads|1689. gadā]] |atverts = [[1567. gads|1567. gadā]] |ekspluatācijā no = |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = [[baznīca (celtne)|baznīca]] |antena spice = |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Džūkstes luterāņu baznīca''' bija [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], [[Džūkste|Džūkstē]]. Tā tika iznīcināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujā [[1944. gads|1944. gada]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]. Džūkstes baznīcas būvniecība uzsākta pēc [[1567. gads|1567. gadā]] izdotā [[Kurzeme]]s [[hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] recesa (lēmuma) par baznīcu būvniecību Kurzemes un Zemgales hercogistē. Džūkstes pirmā baznīca bijusi celta no koka un atradās tur, kur pēc tam tika uzcelta [[Džūkstes mācītājmuiža]]. Savukārt, mūra ēka, kuras mūri vēl joprojām ir redzami, ir celta [[1689. gads|1689. gadā]], šī ēka bijusi iespaidīga, ar baltiem [[Kaļķis|kaļķi]]em apmesta un ar sarkanu kārniņu jumtu. [[1899. gads|1899. gadā]] baznīcas tornis ticis pārbūvēts — strupā torņa vietā bija uzcelts smails tornis, to veicis uzņēmējs Timbors. Pirmais zināmais baznīcas remontdarbu līgums noslēgts [[1752. gads|1752. gada]] 26. februārī ar [[Jelgava]]s būvmeistaru Jāni Kānu.<ref>Laikraksts "Brīvā Zeme" 1939.02.03., Nr. 27., 27. lpp</ref> Džūkstei vienmēr bijuši ievērojami mācītāji, viens no tiem — Matīss Rīvijs — [[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johana Rīvija]], kurš sarakstījis "Enchiridionu", brālis.<ref>Laikraksts "Jaunākās ziņas" 1939.08.26. Nr. 192</ref> Šobrīd ir izstrādāts jaunās Džūkstes luterāņu baznīcas projekts un notiek baznīcas mūru iekonservēšana, jo jaunā baznīca būs celta vecās baznīcas vietā, veco mūru iekšpusē.<ref>http://www.suna.lv/lv/2016/01/02/dzukstes-baznicas-atjaunosana-dienas-zinas-ltv1/{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Džūkstes baznīcas drupas.jpg|thumb|left|250px|Džūkstes baznīcas drupas 2016. gadā]] Latvijas dievnamu vēsture rāda, ka ar mežiem bagātos reģionos tradicionāli celtas koka baznīcas. Skaidrs, ka to mūžs Latvijas klimatiskajos apstākļos mērāms ap 60 — 80 gadu. Tas nav īpaši ilgāks par cilvēka mūža ilgumu. Tad arī šīs guļbaļķu baznīcas nācās atjaunot vai celt no jauna. Ar to izskaidrojams fakts, ka 1565. gada vizitācijā<ref>Straubergs J., Straubergs K. Džūkste — pagasta un draudzes vēsture. — Rīga: 1939. — 23.lpp.</ref> teikts par Džūkstes baznīcas slikto stāvokli. Tas skaidrojams ar to, ka baznīca bijusi no koka un celta jau pirms 1567. gada. Saskaņā ar profesora [[Ojārs Spārītis|Ojāra Spārīša]] izvirzīto hipotēzi par koka baznīcu mūža ilgumu<ref>Spārītis O. Usmas baznīca — Latvijā, Eiropā, Pasaulē. — Rīga: 2004. </ref> var pieņemt, ka Džūkstes baznīcas sākumi meklējami ap 1485. gadu. 1567. gadā Gothards Ketlers izdeva recesu<ref>Juškevičs J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. — Rīga: 1931. — 420.lpp.</ref> par septiņdesmit baznīcu būvniecību visā Kurzemē, šajā recesā tāpat ietilpa rīkojums par astoņu skolu un astoņu nabagmāju ierīkošanu. Šī baznīcu būvniecības kustība aizsākās tieši hercoga rezidencē [[Jelgava|Jelgavā]] (''Mitau'') un nepagāja ilgs laiks, kad šī recesa spēks iesaistīja daudzus baznīcu cēlājus visā Kurzemē. Mūra dievnami Livonijas ciemu un muižu centros pildīja to pašu lomu, ko piļu kapelas citviet pārējā Eiropā. Paralēli liturģiskās funkcijas pildīšanai baznīcas tāpat pildīja arī apbedīšanas funkciju un vienlaikus kalpoja kā dzimtu kapenes, tās kļuva par īpašām dzimtu svētvietām. === Teika par Džūkstes baznīcas rašanos === „Kad Džūkstes baznīca vēl nav bijusi uzcelta, tad gribējuši baznīcu celt pretī Džūkstes muižai. Atvēluši jau lielu akmeni, kuru gribējuši likt baznīcas priekšnamā par grīdu. Bet kā pa dienu atvēluši, tā tas naktī atnācis atpakaļ, tur, kur vēlāk baznīcu uzcēla. Neviens akmeni neuzdrošinājies apsargāt. Tā katru nakti akmens atvēlies atpakaļ. Beidzot apnikuši, lielo akmeni vezdami. Nodomājuši baznīcu celt tur, kur akmens atvēlies. Tur arī baznīcu uzcēla.”<ref>Ancelāne A. Latviešu tautas teikas — izlase, vēsturiskās teikas. Rīga: 1988. — 184. lpp.</ref> == Arhitektūra == === Eksterjers === Baznīcai bijis sarkanu kārniņu jumts, tornī divi metāla zvani un trīs kāpnes, pa kurām tornī uzkāpt. Lielās baznīcas durvis — divspārnu, tās oderētas un apkaltas ar dzelzs naglām. Pāri šīm durvīm iet koris jeb lukta visā baznīcas platumā, durvis uz to caurslēdzamas ar atslēgu. Tur atradušās ērģeles ar plēšām. Lukta balstīta uz diviem, melni krāsotiem pīlāriem, luktai tāpat vēl bijušas virpotas margas. Minēts, ka daļā baznīcas bijusi grīda, bet daļā ne. Vīriešu krēsli bijuši astoņi, pieciem no tiem ir dzelzs viras un durvis, bet trim nav bijušas durvis. Sieviešu krēsli tāpat bijuši astoņi, no kuriem sešiem bijušas durvis ar virām, bet diviem ne. Minēts, ka aiz bikts krēsla ir sakristeja, kas tāpat celta no akmeņiem un kaļķa. Sakristejai koka grīda un griesti. Jumts tai bijis no sarkaniem dakstiņiem. Tur arī nepabeigts kamīns un skurstenis. Sakristejā arī glabājies upurmaks, divi dzelzs lukturi un divas vaska sveces, kā arī latviešu Bībele.<ref>1713. gada vizitācijas protokols</ref> Minēts arī, ka mazās baznīcas durvis oderētas ar dzelzs virām, rokturiem un krampi. Raksturojot eksterjeru jāmin, ka Džūkstes baznīca, tāpat kā citas 17.gs. vidū un beigās celtās baznīcas ir tipiska, tā saucamā, Kurzemes baznīcu tipa baznīca. Tai tornis bijis stipri izvirzīts uz priekšu, iekštelpa augsta un šaura, baznīcā jūtams gotikas iespaids, bet visumā telpa veidota pēc Ziemeļeiropas baroka parauga. === Interjers === 1713. gada 16. maija inventāra aprakstā minēts, ka baznīcai altāri dāvinājis stārasts un Polijas karaļa obrists [[Firksi|Georgs Firkss]] un viņa sieva Marija Veronika Firksa (dzim. Bēra). Altāra apakšējā retablā attēlots svētais vakarēdiens, kur [[Jēzus Kristus]] ar mācekļiem sēž pie galda. Altāra sānos Mozus un Ārona skulptūras, altāra vidējā retablā glezna, kurā attēlota kristīšana Jordānā, vienā gleznas pusē Sv.Pēteris, bet otrā Sv.Pāvils. Altāra augšējā retabla laukumā attēlota Svētā Trīsvienība — Dievs, Dieva Dēls un Svētais Gars. Altāra virsotnē redzams Jēzus Kristus ar uzvaras karogu rokās. Altāra pamatkrāsa ir melna ar zelta izgreznojumiem, tā spārni rotāti ar kokgriezumiem. Jāsaka, ka altāru greznošana ar kokgriezumiem, sevišķi ar akantu lapu stilizācijām šajā laikā ir īpaši raksturīga, arī altāra un kanceles melnā pamatkrāsa, kas kopumā rada smagnēju iespaidu, tāpat raksturīga šim laikam un jo īpaši Kurzemē. Atgriežoties pie altāra apraksta redzams, ka altāra galds ir kopā ar pamatu mūrēts un pārklāts ar sarkanu drēbi. Altāra segai apkārt apšūtas mežģīnes, altāra drēbe, kas atrodas zem šīs segas ir no smalka samta un tai apkārt tikpat smalkas mežģīnes. Bez tā visa ir arī viena veca, melna altāra sega, kas izšūta ar zelta un sudraba rotājumiem. Jāsaka, ka inventāra saraksta sastādītājs lielu uzmanību pievērsis tieši tam, lai aprakstītu atrodamā inventāra kvalitāti, kā arī īpašu uzmanību pievēršot altārim, kā arī, lai dotu attiecīgā inventāra novērtējumu, sakot gan “smalkas mežģīnes”, gan “paveca sega”. Uz altāra redzami divi lieli misiņa svečturi, no 1622. gada, ko dāvinājis Kārlis Meinke, tāpat divas koka ziedu vāzes, krāsotas, ar zeltījumiem. Šeit aprakstītais inventārs baznīcā bez īpašām izmaiņām saglabājās līdz pat 20.gs. sākumam. 1762. gada 15. marta inventāra apraksts liecina, ka būtiskas izmaiņas baznīcā nav notikušas. Virs altāra redzami divi eņģeļi, kas rokās tur zīmītes, uz kurām uzrakstīti Firksa un viņa sievas vārdi. Altāra turpmākais apraksts tas pats, tikai minēts, ka baznīcā viss ļoti labi nostrādāts, tikai nav saprotams, ko inventāra sastādītājs ar to gribējis teikt. Šajā inventāra aprakstā atzīmēts, ka zem kora luktas ir akmens grīda. Tāpat teikts, ka ērģelēm ir 10 reģistri. Vēl minēts, ka kapsētai ir akmeņu valnis ar diviem vārtiem. 1773. gada inventāra aprakstā atzīmēts, ka akmens no 1640. gada vēl stāv pie ieejas baznīcā, un arī, ka altāra segas ir vecas. No šī inventāra apraksta redzams, ka virs ieejas baznīcā bijis esot kārniņu jumts, torņa galā bijusi bumba, gailis un krusts. Baznīcā ir 13 vīriešu, 11 sieviešu soli, no kuriem lielākā daļa ar durvīm, bet vairums no tiem bijuši ļoti sliktā stāvoklī, tiem nepieciešams remonts, kas ticis aizsākts mācītāja Hikšteina laikā. Šajā pašā inventāra aprakstā arī tiek teikts, ka kapsētā uzcelta jauna mūra ēka ar sarkanu dakstiņu jumtu. 1906. gadā, nododot baznīcas arhīvu konsistorijai, mācītājs Vilperts min, ka nodoti arī inventāra apraksti no 1697. un 1735. gada, taču tie nav atrodami jau no 1930. gadiem, jo tos kā iztrūkstošus jau min J. un K. Straubergi. 1713. gada inventāra aprakstā pēc altāra turpmākais teksts ir par bikti. Altāra telpas kreisajā pusē ir biktskrēsls, šo krēslu 1689. gadā dāvinājis Pienavas muižas rentnieks un Polijas karaļa leitnants [[Fītinghofi|Kristofs Fītinghofs]] un viņa sieva Veronika Fītinghofa. Biktskrēslam ir soliņš grēku sūdzētājiem, apšūts ar sarkanu ādu. Biktskrēsls melni krāsots un greznots ar zeltītiem rakstiem. Iekšpus biktskrēslā abu augstākminēto dāvinātāju ģerboņi. Starp tiem teikums: ''“Du Herr bist der Schildt für mich zu Ehren setzet un mein Haupt aufgerichtet. Nicht uns, Herr, nicht uns, sondern deinem Nahmen gib Ehre umb deine Gnade und Wahrheit”''.(Tu Kungs, mans vairogs, kas manis pagodināts manu galvu cel uz tiesu. Ne mēs Kungs, ne mēs, bet tavs vārds, kas gods, tava žēlastība un taisnība.) Bikts krēslam ārpusē uzgleznoti četri evaņģēlisti un Jēzus Kristus. Biktskrēslam ir divas durvis. To iekšējā daļā redzams uzgleznots muitnieks un grēcinieks, ar uzrakstu ''“Siehe zu dass Gotes Fureht nicht Hecheley sey un diene ihm mit falschen herzen. Sy vach'' 1.v.32.”(Skat, bailes par Dieva susekli kalpot, kam viltus sirdis!) uz otras puses attēlots Mozus ar diviem galdiņiem. Biktskrēslā ir sēdeklis, virs tā jumtiņš, kas melni krāsots un dalīts četros laukos. Pirmajā laukā ir attēlots Jēzus Kristus un Toms liek pirkstus rētās, otrajā laukā Kristus augšāmcelšanās, trešajā Kristus dzimšana, ceturtajā — eņģeļu ziņojums Marijai. Jumts balstīts uz melni krāsotiem, virpotiem pīlāriem. 1683. gada inventārs sniedz ziņas arī par baznīcas iekštelpu, kā arī par to stāvokli, tā augstākminētajā inventārā teikts, ka baznīcā atrodas krāsota kancele, biktskrēsls un vecs altāris. 1713. gada inventārā redzam, ka kancele ir melnā pamatkrāsā ar četru evaņģēlistu skulptūrām. Šo kanceli baznīcai dāvinājis Džūkstes — Irlavas mācītājs, vēlākais Bauskas prāvests Nikolajs Frīdrihs Hespe un Sofija Vitenburga 1690. gadā. Uz kanceles atrodas sudrabā krāsots balodis, kas attēlo Svēto Garu, kanceles jumts ir melnā pamatkrāsā ar zīmējumiem, kas tāpat greznots ar skulptūrām. Uz jumta ir triumfējošais Jēzus ar uzvaras karogu. Durvīm, kas ved uz kanceli ir dzelzs viras un uz tām rakstīti vārdi no 116. Dāvida dziesmas “''Ich will meine Gelübde dem Herren bezahlen für alle seinem Volke. Item Ich will Heylsahmen Kelch nehmen und des Herren Nahmen Predigen in den Höfen am Hausse des Herren in die Jerusalem Halleluja''.” (Es gribu savu solījumu nomaksāt par visu tautu. Es gribu savu kausu ņemt un sludināt, cerot uz Tā Kunga mājām Jeruzalemē — Alleluja!) == Baznīcas darbinieki == === Mācītāji === Mācītāju vārdi zināmi no 17. gs. sākuma. # Jeremijs Vitenburgs (?—1683); # Nikolauss Hespe (Nicolaus Zivenaur Hespe) (1683—1694); # Jodokus Luters (Jodocus Luther) (1694—1729); # Aleksandrs Hikšteins (1729—1762); # Cehalds Hikšteins (Cehald Hickstein) (1762—1773); # Kristofers Georgs Vilperts (Christofer Georg Wilpert) (1773—1804); # Frīdrihs Maksimilians Vilperts (Friedrich Maximillian Wilpert) (1804—1808); # [[Kārlis Ludvigs Vilperts]] (Carl Ludwig Wilpert) (1808—1848); # Kārlis Hanss Vilperts (Carl Hans Wilpert) (1848—1885); # Kārlis Georgs Vilperts (Carl Georg Wilpert) (1885—1892); # Hermanis Johannes Vilperts (Herman Johannes Wilpert) (1885—1905). Mācītāja algas apmērs zināms no 1683. gada inventāra apraksta, tā bijusi: # Pienavas muiža maksā 30 pūrus, 4 siekus katras labības un 12 markas naudā; # Irlavas muiža 15 pūrus, 3 siekus katras labības un 15 markas naudā; # Spirgus muiža 5 pūrus katras labības un 5 markas naudā; # Sukena muiža 4 pūrus katras labības un 6 markas naudā; # Grauzdes muiža 3 pūrus katras labības un 3,5 markas naudā; # Landsberga muiža maksā 3 pūrus katras labības un 3 markas; # Slampes muiža 7.5 pūrus katras labības un 5 markas naudā; # Dobele 1 pūru katras labības; # Mārtiņš Šūmanis 2 siekus katras labības; # Matīss Bīrons 1 pūru katras labības; # No Džūkstes baznīcas lādes 32 florīnus. Nākamais mācītāja algas apjoms redzams 1713. gada inventāra aprakstā. 1713. gada tā bijusi: # 45 florīnu no baznīcas lādes; # No Pienavas muižas 20 pūru katras labības un 12 markas naudā; # No Irlavas muižas 14 pūru katras labības un 15 markas naudā; # No Džūkstes muižas 4 pūri katras labības un 6 markas; # No Slampes muižas 7.5 pūrus katras labības un 5 markas; # No Grauzdes 3 pūrus katras labības un 3 markas naudā; # Vīkseles muiža 3 pūrus katras labības un 3 markas naudā. Tāda pat alga mācītājam saglabājas arī 1773. gadā, tikai pie markām piezīmēts klāt — „ vai timpas””. Par citu baznīca apkalpojošā personāla sastāvu informāciju iespējams gūt no izdevumu rēķiniem, kuros tiem aprēķinātas izmaksājamās algas. Tā 1639. gadā redzams, ka baznīcā bijis ķesteris, kurš saņēma atlīdzību par savu darbu, šajā gadījumā par baznīcas labošanu. Rodas pamats domāt, ka ķesteris šajā laikā vēl nav pastāvīgi ieņemams amats, bet tam tiek maksāts tikai par padarīto darbu, kā šajā gadījumā — par baznīcas labošanu. Savukārt, 1663. gadā ķesteris saņēmis 12 florīnus gadā. Ķestera alga no 1703. gada līdz 1732. gadam ir 10 florīni. Pēc 1736. gada ķestera nosaukums izzūd, bet parādās priekšdziedātājs, kurš saņem 30 florīnus gadā, kā arī zvaniķis un plēšu minējs, kur katrs saņem 10 florīnus gadā. Sākot ar 1703. gadu, baznīcā bijis pastāvīgs ērģelnieks, kam 1703. gadā noteiktā samaksa ir 30 florīni. Mēra laikā, tas ir ap 1709. gadu, ērģelnieks nomirst un 1715. gadā ienākumu — izdevumu rēķinos parādās jauns ērģelnieks, kas tāpat saņēmis 30 florīnus. 1716. gadā ērģelnieka alga jau bijusi 45 florīni gadā, bet 1729. gadā tā sasniegusi 99 florīnu apmēru. 1732. gadā minēts ērģelnieka vārds, kurš ieņem šo amatu un tas ir kāds Plencers. 1742. gadā ērģelnieka alga tiek pārrēķināta Alberta florīnos, un ir 34 Alberta florīni gadā. === Ērģelnieki === * 1704. — ? Francis Pāpe * 1757. — 1770. Georgs Kristaps Plentcners * 1770. — 1813. Johans Gotfrīds Jasnovskis * 1813. — 1840. Uhbenaus * 1840. — 1870. Hienrihs Stravinskis * 1870. — 1912. Teodors Veidemanis * 1912. — ? Alberts Veidemanis === Zvaniķi === * 1777. — 1791. Spānēnu saimnieks un Kaspars * 1791. — 1813. Ansis un Jānis * 1813. — 1823. Matīss un Fricis * 1823. — 1846. Matīss un Krišs * 1846. — 1855. Bauers un Meija * 1855. — 1865. Meija un Previnskis * 1865. — 1891. Kaspars Suņķe un Skrube * 1891. — 1898. Kaspars un Matīs Fricnovski * 1898. — 1901. Ludis Rūtnetāls * 1901. — 1905. Fricis Ulpe * 1905. — 1909. Fricis Apšukalns * 1909. — vismaz 1938. K. Bērziņš un J. Līhaus == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Džūkstes pagasts]] ql68ck15yiwfk5d2ovan2iyhyyzqqvr 0 311558 3669440 3528441 2022-08-12T09:22:21Z Zhidelis 75315 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plimuta | official_name = ''Plymouth'' | settlement_type = ''de iure'' galvaspilsēta | image_skyline = Plymouth Montserrat Heli.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Montserrata | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | subdivision_type1 = [[Britu aizjūras teritorijas|Aizjūras teritorija]] | subdivision_name1 = {{karogs|Montserrata}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 0 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 16 | latm = 42 | lats = | latNS = N | longd = 62 | longm = 13 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Plimuta''' ({{val|en|Plymouth}}) ir pamesta pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorijā [[Montserrata|Montserratā]], tās bijusī galvaspilsēta. Izvietojusies salas dienvidrietumu daļā [[Karību jūra]]s krastā, netālu no [[Sufriērs|Sufriēra]] vulkāna. Kopš 1997. gada Montserratas pagaidu galvaspilsēta ir [[Breidisa]] salas ziemeļrietumos. 1997. gadā, notiekot Sufriēra vulkāna izvirdumam austrumos no Plimutas, galvaspilsēta tika pilnībā nopostīta. Pēc 1995. gada datiem pilsētā dzīvoja ap 4000 iedzīvotājiem, kuri pirms vulkāna izvirduma tika evakuēti uz citām salas pilsētām. Mūsdienās pilsēta netiek apdzīvota un tā atrodas zem vairāku metru dziļiem vulkāniskiem pelniem un sakaltušas lavas slāņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.urbanghostsmedia.com/2010/03/the-city-that-was-destroyed-by-a-volcano/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160412155358/http://www.urbanghostsmedia.com/2010/03/the-city-that-was-destroyed-by-a-volcano/ |archivedate={{dat|2016|04|12||bez}} }}</ref> Tā ir vienīgā valsts pasaulē, kuras likumiskā galvaspilsēta ir pamesta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Montserrata-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Montserratas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās pilsētas]] q5o7fxp65cfor8fjz2v2u8mqcc44jlm 6 318033 3669266 3244494 2022-08-11T15:34:52Z Edgars2007 9590 Edgars2007 pārvietoja lapu [[Attēls:Piemiņas plāksne Mihailam Zadornovam.JPG]] uz [[Attēls:Piemiņas plāksne Nikolajam Zadornovam.JPG]], neatstājot pāradresāciju wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = ([[m:w:lv:Rīga|Rīga]]): [[Mihails Zadornovs]] — krievu komiķis un rakstnieks. | source = paša darbs | date = 2016-05-30 | author = [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] | permission = Creative Commons Attribution ShareAlike License v. 3.0 }} [[Kategorija:Silraka attēli]] == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0|Silraks}} rumtvc9jl4l9wwur4k2oc4zu5ei5xzy 3669267 3669266 2022-08-11T15:35:34Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = ([[m:w:lv:Rīga|Rīga]]): [[:w:ru:Задорнов, Николай Павлович|Nikolajs Zadornovs]] — krievu rakstnieks. | source = paša darbs | date = 2016-05-30 | author = [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] | permission = Creative Commons Attribution ShareAlike License v. 3.0 }} [[Kategorija:Silraka attēli]] == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0|Silraks}} lpejgfj74m4f8ldgu9ev14rd76iq366 10 326752 3669365 3669058 2022-08-12T03:05:20Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Tobola]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Lauris Dārziņš]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Velta Līne]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Dina Kuple]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/11 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 9hxh73414q91oz29bs3d043lucni8xz 0 338264 3669352 3661136 2022-08-11T23:19:40Z 2A03:EC00:B978:B784:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akadēmiķa Mistislava Keldiša iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela. [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] naqot3vlw6pkb92j6uxz5l37scnfdu9 0 338422 3669427 3510781 2022-08-12T08:51:27Z 80.232.240.97 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Luīze Pastore | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[2008]]—pašlaik | dzimums = S }} '''Luīze Pastore''' (dzimusi 1986. gada 2. novembrī) ir latviešu rakstniece, kas raksta bērniem. == Biogrāfija == L. Pastore dzimusi Siguldas novada Allažos<ref>[http://www.aprinkis.lv/kultura/item/31194-rakstniece-luize-pastore-atklaj-berniem-makslas-noslepumus Rakstniece Luīze Pastore atklāj bērniem mākslas noslēpumus]{{Novecojusi saite}}</ref>, studējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], radošo rakstīšanu apguvusi "Literārās akadēmijas" Prozas meistardarbnīcā (2010). Kopš 2015. gada apgāds "[[Neputns]]" izdod viņas sarakstīto un Elīnas Brasliņas ilustrēto grāmatu sēriju "Mākslas detektīvi", kuras grāmatu sižeti veidoti pēc Latvijas mākslas vēsturē pazīstamu mākslas darbu motīviem. Divreiz saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par grāmatām "Maskačkas stāsts" (2013) un "Svešinieka atnākšana" (2015), divreiz saņēmusi arī [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu]] bērnu literatūrā par sērijas "Mākslas detektīvi" grāmatām "Pazudušais pērtiķis" un "Neredzamais cilvēks" (2015) un grāmatu "Laimes bērni" (2022). Grāmata "Neredzamais cilvēks" iekļauta starptautiskajā bērnu literatūras sarakstā "The White Ravens 2016".<ref>Luīze Pastore. http://www.luizepastore.com/luize-pastore/</ref> 2018. gadā britu žurnāls "The Guardian" iekļāvis "Dog Town" ("Maskačkas stāsts" tulkojums angļu valodā) gada labāko jauno bērnu grāmatu izlasē, ko veidojusi Lielbritānijas Grāmatizdevēju asociācija sadarbībā ar Grāmattirgotāju asociāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/briti-nosauc-luizes-pastores-dog-town-par-vienu-no-si-gada-labakajam-bernu-gramatam-2|title=Briti nosauc Luīzes Pastores "Dog Town" par vienu no šī gada labākajām bērnu grāmatām|website=www.satori.lv|access-date=2018-08-20|language=en}}</ref> 2022. gadā par grāmatu "Laimes bērni" saņemta Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balva "Jaunie apvāršņi 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/luizes-pastores-gramatai-laimes-berni-bolonas-bernu-gramatu-tirgus-balva.a444917/|title=Luīzes Pastores grāmatai «Laimes bērni» Boloņas bērnu grāmatu tirgus balva|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref>" (“New Horizons”), ko žūrija katru gadu piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai. 2019. gadā studijā "Atom Art" iznākusi pilnmetrāžas animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas tapusi pēc L. Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem. == Bibliogrāfija == === Latviešu valodā === * ''Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. * ''Petra un Sniegpārslu Meistars''. Siguldas novada pašvaldība, 2012. * ''Maskačkas stāsts''. Rīga: Neputns, 2013. ''Sērija "Mākslas detektīvi"'' # ''Pazudušais pērtiķis''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Neredzamais cilvēks''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Svešinieka atnākšana''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Operācija "Maska"''. Rīga: Neputns, 2016. # ''Pēdējais ķēniņš''. Rīga: Neputns, 2016. #''Bez nosaukuma''. Rīga: Neputns, 2018. * ''Laimes bērni''. Rīga: Liels un mazs, 2021. * ''Raiņa ielas cirks.'' Rīga: Neputns, 2022. === Citās valodās === * ''Dogtown''. Tulkojusi Žanete Vēvere Pasqualini. Firefly Press, 2018. * ''A la recherche du singe perdu.'' Tulkojis Nicolas Auzanneau. Editions courtes et longues, 2018. *''Jakobi väga hästi õnnestunud plaan''. Tulkojis Marguss Konnula. Helios kirjastus, 2019. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pastore, Luīze}} [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] fxtvsp5bctod96mvjvzbqphw1u0enjg 3669429 3669427 2022-08-12T08:57:39Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Luīze Pastore | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[2008]]—pašlaik | dzimums = S }} '''Luīze Pastore''' (dzimusi 1986. gada 2. novembrī) ir latviešu rakstniece, kas raksta bērniem. == Biogrāfija == L. Pastore dzimusi Siguldas novada Allažos<ref>[http://www.aprinkis.lv/kultura/item/31194-rakstniece-luize-pastore-atklaj-berniem-makslas-noslepumus Rakstniece Luīze Pastore atklāj bērniem mākslas noslēpumus]{{Novecojusi saite}}</ref>, studējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], radošo rakstīšanu apguvusi "Literārās akadēmijas" Prozas meistardarbnīcā (2010). Kopš 2015. gada apgāds "[[Neputns]]" izdod viņas sarakstīto un Elīnas Brasliņas ilustrēto grāmatu sēriju "Mākslas detektīvi", kuras grāmatu sižeti veidoti pēc Latvijas mākslas vēsturē pazīstamu mākslas darbu motīviem. Divreiz saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par grāmatām "Maskačkas stāsts" (2013) un "Svešinieka atnākšana" (2015), divreiz saņēmusi arī [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu]] bērnu literatūrā par sērijas "Mākslas detektīvi" grāmatām "Pazudušais pērtiķis" un "Neredzamais cilvēks" (2015) un grāmatu "Laimes bērni" (2022). Grāmata "Neredzamais cilvēks" iekļauta starptautiskajā bērnu literatūras sarakstā "The White Ravens 2016".<ref>Luīze Pastore. http://www.luizepastore.com/luize-pastore/</ref> 2018. gadā britu žurnāls "The Guardian" iekļāvis "Dog Town" ("Maskačkas stāsts" tulkojums angļu valodā) gada labāko jauno bērnu grāmatu izlasē, ko veidojusi Lielbritānijas Grāmatizdevēju asociācija sadarbībā ar Grāmattirgotāju asociāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/briti-nosauc-luizes-pastores-dog-town-par-vienu-no-si-gada-labakajam-bernu-gramatam-2|title=Briti nosauc Luīzes Pastores "Dog Town" par vienu no šī gada labākajām bērnu grāmatām|website=www.satori.lv|access-date=2018-08-20|language=en}}</ref> 2022. gadā par grāmatu "Laimes bērni" saņemta Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balva "Jaunie apvāršņi 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/luizes-pastores-gramatai-laimes-berni-bolonas-bernu-gramatu-tirgus-balva.a444917/|title=Luīzes Pastores grāmatai «Laimes bērni» Boloņas bērnu grāmatu tirgus balva|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-12|language=lv}}</ref>" (“New Horizons”), ko žūrija katru gadu piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai. 2019. gadā studijā "Atom Art" iznākusi pilnmetrāžas animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas tapusi pēc L. Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem. == Bibliogrāfija == === Latviešu valodā === * ''Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. * ''Petra un Sniegpārslu Meistars''. Siguldas novada pašvaldība, 2012. * ''Maskačkas stāsts''. Rīga: Neputns, 2013. ''Sērija "Mākslas detektīvi"'' # ''Pazudušais pērtiķis''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Neredzamais cilvēks''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Svešinieka atnākšana''. Rīga: Neputns, 2015. # ''Operācija "Maska"''. Rīga: Neputns, 2016. # ''Pēdējais ķēniņš''. Rīga: Neputns, 2016. #''Bez nosaukuma''. Rīga: Neputns, 2018. * ''Laimes bērni''. Rīga: Liels un mazs, 2021. * ''Raiņa ielas cirks.'' Rīga: Neputns, 2022. === Citās valodās === * ''Dogtown''. Tulkojusi Žanete Vēvere Pasqualini. Firefly Press, 2018. * ''A la recherche du singe perdu.'' Tulkojis Nicolas Auzanneau. Editions courtes et longues, 2018. *''Jakobi väga hästi õnnestunud plaan''. Tulkojis Marguss Konnula. Helios kirjastus, 2019. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pastore, Luīze}} [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] 4hen6cc3fbncu43fh7fr2saptoh4yw8 0 338685 3669313 3075619 2022-08-11T19:13:03Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Krāslavas iela |attēls = Krāslavas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 557 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielo Palisādu iela, Palisādu iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Krāslavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Krāslavas iela sākas pie krustojuma ar [[Firsa Sadovņikova iela (Rīga)|Firsa Sadovņikova ielu]] un beidzas strupceļā pie dzelzceļa. Kopējais ielas garums ir 557 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Krāslavas iela izveidojusies pēc [[Palisādes|palisādu]] nocietinājumu nojaukšanas. 1810. gada Rīgas ielu sarakstos minēta kā Lielo Palisādu iela (''Grosse Palisadenstrasse''). 1885. gadā tā tika pārdēvēta par '''Palisādu ielu''' (''Палисадная улица''). 1938. gadā tā tika nosaukta par Krāslavas ielu par godu [[Krāslava]]s pilsētai.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/2/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Maskavas forštate.|date=November 24, 2008}}</ref> == Ielu savienojumi == Krāslavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Firsa Sadovņikova iela]]; * [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]; * [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas iela]]; * [[Kalupes iela (Rīga)|Kalupes iela]]. == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] ax71k08euhp8a80pn5b8btx44yki6ib 0 339062 3669320 3056688 2022-08-11T19:52:04Z Kaamis007 67303 par vēsturi wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kalupes iela | attēls = Kalupes iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Maskavas forštate]] | ielas garums = 445 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = {{ubl|Mazā Palisādu iela|Apbedīšanas iela}} | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], bruģis | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kalupes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām. Kalupes iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielu]]. Pa gājēju tuneli ielas galā savienota ar [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]] un [[Satekles iela|Satekles ielu]]. Kopējais ielas garums ir 445 metri.<ref name="opendata-riga"/> Tā iet paralēli [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils]] dzelzceļa līnijai un gar [[Miera dārzs|Miera dārzu]]. == Vēsture == Iela pirmoreiz zemesgrāmatā pieminēta 1850. gadā kā '''Mazā Palisādu iela''' (vācu ''Kleine Palisadenstr.,'' krievu ''Малая Полисадная''). Ielas apbūve sāka veidoties Rīgas — Daugavpils dzelzceļa izbūves laikā 1858. gadā. Tā gāja gar Brīvo kapsētu, kurā apbedīja trūcīgos (1905.–1908. gadā pārveidoti par Miera dārzu) līdz dzelzceļa laukumam Ģertrūdes (tobrīd Lielajā Kalēju) ielā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ngkm.lv/7_Turistu_marsruti/Kalupes_iela.html|title=Kalupes iela|website=www.ngkm.lv|access-date=2022-08-11}}</ref> 1861. gada Rīgas adrešu grāmatā minēts otrs nosaukums: '''Apbedīšanas iela''' (''vācu Begrabnisstr., kr. Кладбищенская''). 1938. gadā ielu nosauca par '''Kalupes ielu''', [[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]] vārdā.'''<ref name=":0" />''' == Ielu savienojumi == Kalupes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); *[[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]]; * [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]; * [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] (L veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] ll0tf17orgqewlfvfwm2j6lha1vc9yf 4 339519 3669441 3646618 2022-08-12T09:24:11Z Papuass 88 /* Plānotās konferences */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wikimedia Conference 2017 – Group photo 2 (small).jpg|300px|thumb|''Wikimedia'' konferences dalībnieki Berlīnē 2017. gadā]] Šajā lapā tiek apkopota informācija par konferencēm, ko apmeklējuši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] kopienas pārstāvji. Šīs lapas mērķis ir apkopot pārstāvju atskaites, lai citi kopienas pārstāvji varētu iepazīties ar iegūto pieredzi. == Plānotās konferences == Lai dotos uz kādu no konferencēm, vairumā gadījumu iespējams iegūt stipendijas (apmaksātu dalību, ceļa un uzturēšanās izdevumus). Atbilstības kritēriji ir atšķirīgi, bet pieteikšanās parasti tiek izsludināta laicīgi, vairākus mēnešus pirms paredzētā pasākuma. Daļai konferenču pieteikšanās notiek individuāli, bet uz citām dalībnieki no Latvijas ir aicināti pārstāvēt ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' organizēto dalībnieku grupu, kuras pārstāvji tiek izvēlēti kopienas balsojumā. {|class="wikitable" style="font-size:smaller;" |-style="font-size:111%" ! Konference !! Vieta un datums !! Pārstāvēšana !! Informācija |- | ''[[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> 2022. gada 9.—11. septembris | Latvijas pārstāvju klātienē nebūs | Iespēja piedalīties attālināti |- | ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' | {{vieta|Ziemeļmaķedonija|Ohrida}}<br> 2022. gada 14.—16. oktobris | 2 apmaksāti Latvijas pārstāvji | Kopienas balsojumā apstiprināti {{u|Feens}} un {{u|Papuass}} |} == Notikušās konferences ar Latvijas pārstāvju dalību == {|class="wikitable" style="font-size:smaller;" |-style="font-size:111%" ! # !! Konference !! Vieta un datums !! Pārstāvji !! Finansējums !! Atskaites |- | colspan="6" | <div style="text-align: center;">Vairākas plānotas konferences nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ</div> |- |style="font-size:180%;"|20 | ''[[:d:Wikidata:WikidataCon 2019|WikidataCon 2019]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> 2019. gada 25.—26. oktobris | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/WikidataCon 2019|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|19 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2019|Wikimedia CEE Meeting 2019]]'' | {{vieta|Serbija|Belgrada}}<br> 2019. gada 11.—13. oktobris | {{u|Papuass}}, {{u|Biafra}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019|Rakstiskas atskaites]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|18 | ''[[:m:Wikimedia Northern Europe Meeting 2019|Wikimedia Northern Europe Meeting 2019]]'' | {{vieta|Igaunija|Tartu}}<br> 2019. gada 4.—6. oktobris | {{u|AgrisR}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|silraks}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|17 | ''[https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Wikimania Wikimania 2019]'' | {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}<br> {{dat|2019|8|14|N}}—{{dat||8|18|N}} | {{u|Edgars2007}} | WMF stipendija | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|16 | ''[[:m:Wikimedia Summit 2019|Wikimedia Summit 2019]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2019|3|29|N}}—{{dat||3|31|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Summit 2019|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|15 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2018|Wikimedia CEE Meeting 2018]]'' | {{vieta|Ukraina|Ļvova}}<br> {{dat|2018|10|13|N}}—{{dat||10|15|N}} | {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018|Rakstiskas atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|14 | ''[[m:Northern Europe Meeting 2018|Northern Europe Meeting 2018]]'' | {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}<br> {{dat|2018|10|5|N}}—{{dat||10|7|N}} | {{u|Papuass}}, {{u|Turaids}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Biafra}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018|Rakstiskās atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|13 | ''[[wm2018:Main Page|Wikimania 2018]]'' | {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}<br> {{dat|2018|7|18|N}}—{{dat||7|22|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimania 2018|Rakstiska atskaite]]<br>[[:m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2018/Report|Stipendijas atskaite]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 13. augustā|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|12 | ''[[:m:Wikimedia Conference 2018|Wikimedia Conference 2018]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2018|4|20|N}}—{{dat||4|22|N}} | {{u|Treisijs}}, {{u|Edgars2007}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Conference 2018|Rakstiskās atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|11 | ''[http://dh.org.ee/events/dhe2017/ Open licences, open content, open data:<br>tools for developing digital humanities]'' | {{vieta|Igaunija|Tartu}}<br> {{dat|2017|11|1|N}}—{{dat||11|3|N}} | {{u|Papuass}} | Par saviem līdzekļiem | [[/Digital humanities konference Tartu 2017|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|10 | ''[[:d:Wikidata:WikidataCon 2017|WikidataCon 2017]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2017|10|28|N}}—{{dat||10|29|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/WikidataCon 2017|Rakstiska atskaite]]<br>Iespaidi [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|vikitikšanās]] laikā 29. novembrī |- |style="font-size:180%;"|9 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2017|Wikimedia CEE Meeting 2017]]'' | {{vieta|Polija|Varšava}}<br> {{dat|2017|9|22|N}}—{{dat||9|25|N}} | {{u|Papuass}}, {{u|Treisijs}} | Organizatoru stipendija | [[/Wikimedia CEE Meeting 2017|Rakstiskas atskaites]]<br>Treisija iespaidi izklāsīti [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|vikitikšanās]] laikā 29. novembrī |- |style="font-size:180%;"|8 | ''[[wm2017:Main_Page|Wikimania 2017]]'' | {{vieta|Kanāda|Monreāla}}<br> {{dat|2017|8|9|N}}—{{dat||8|13|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. augustā|vikitikšanās]] laikā 29. augustā<br>[[/Wikimania_2017|rakstiska atskaite kopienai]], [[:m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2017/Report|WMF stipendijas atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|7 | ''[[m:Wikimedia Conference 2017|Wikimedia Conference 2017]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2017|3|31|N}}—{{dat||4|2|N}} | {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 11. aprīlis|vikitikšanās]] laikā 11. aprīlī.<br>Rakstiskas atskaites: [[/Wikimedia Conference 2017/GreenZeb|GreenZeb]], [[/Wikimedia Conference 2017/Papuass|Papuass]] |- |style="font-size:180%;"|6 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2016|Wikimedia CEE Meeting 2016]]'' | {{vieta|Armēnija|Diližana}}<br> {{dat|2016|8|27|N}}—{{dat||8|29|N}} | {{u|Biafra}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 15. septembris|vikitikšanās]] laikā 15. septembrī<br>[[/Wikimedia CEE Meeting 2016|rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|5 | ''[[wm2016:Main_Page|Wikimania 2016]]'' | {{vieta|Itālija|Esīno Lario}}<br> {{dat|2016|6|21|N}}—{{dat||6|28|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 14. jūlijs|vikitikšanās]] laikā 14. jūlijā<br>[[m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2016/Report|WMF stipendijas atskaite]] {{en ikona}} |- |style="font-size:180%;"|4 | ''[[m:Wikimedia Conference 2016|Wikimedia Conference 2016]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2016|4|22|N}}—{{dat||4|24|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 2. maijs|vikitikšanās]] laikā 2. maijā |- |style="font-size:180%;"|3 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2015|Wikimedia CEE Meeting 2015]]'' | {{vieta|Igaunija|Vore}}<br> {{dat|2015|9|10|N}}—{{dat||9|13|N}} | {{u|Feens}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās|vikitikšanās]] laikā 29. septembrī |- |style="font-size:180%;"|2 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2014|Wikimedia CEE Meeting 2014]]'' | {{vieta|Ukraina|Kijeva}}<br> {{dat|2014|12|19|N}}—{{dat||12|21|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Rezultāts: ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia User Group]]'' izveide. |- |style="font-size:180%;"|1 | ''[[wm2013:Main_Page|Wikimania 2013]]'' | {{vieta|Honkonga}}<br> {{dat|2013|8|7|N}}—{{dat||8|11|N}} | {{u|Papuass}} | WMPL stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās|vikitikšanās]] laikā 2013. gada 22. augustā |- |} {{Vikipēdijas kopiena}} [[Kategorija:Vikipēdijas pasākumi un nesaistes aktivitātes]] peh1z6a4gsp27q36l0x28asnqq3iu6u 2 350844 3669448 3669039 2022-08-12T10:20:55Z Tttoooxxx 65596 /* Gleznotas dekorācijas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] e6s672rtf8ml9xpe9kz9ed4it9y0o9a 3669473 3669448 2022-08-12T11:32:20Z Tttoooxxx 65596 /* Gleznotas dekorācijas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] ggb04yooktj6oc7g98dth11aq5ati7a 3669475 3669473 2022-08-12T11:35:33Z Tttoooxxx 65596 /* Krievija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 1igf6fpidsu2eei7ibcq63aqbwc981e 0 355009 3669322 3630167 2022-08-11T19:54:23Z Marcisvoits 51358 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Elvis Stuglis | image = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Aizkraukle}} | height = 192 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | clubnumber = 21 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2010 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[JFK Olimps]] | caps1 = 20 | goals1 = 4 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Latvija}}[[Skonto FC]] | caps2 = 12 | goals2 = 1 | years3 = 2014 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|FS Metta/LU]] | caps3 = 15 | goals3 = 3 | years4 = 2014—2018 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps4 = 67 | goals4 = 11 | years5 = 2018—2020 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps5 = 54 | goals5 = 11 | years6 = 2021— | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps6 = 33 | goals6 = 6 | nationalyears1 = | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2020— | nationalteam4 = {{fb|LAT}} | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 04.06.2022. | ntupdate = 04.06.2022. }} '''Elvis Stuglis''' (dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Latvija]]s futbolists. Karjeras sākumā spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, vēlāk pārkvalificējās par [[Aizsargs (futbols)|aizsargu]]. Kopš 2021. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[FK RFS]] sastāvā. Arī brālis [[Ingars Stuglis]] ir futbolists. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā debitēja {{dat|2020|10|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/12887/rakstura-parbaude-neizskirts-pret-melnkalni/ |title=Rakstura pārbaudē neizšķirts pret Melnkalni |website=lff.lv |date= {{dat|2020|10|7|N|bez}}|accessdate= {{dat|2020|10|11||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] - 6 (2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Stuglis, Elvis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] 5t4lrrhoinb405wlexwwh9p60t6sgbm 0 361722 3669179 3611384 2022-08-11T13:05:08Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Kristīgā līdera infokaste | type = Pāvests |honorific-prefix = Pāvests | name = Libērijs | image = Liberio papa1.gif | image_size = 200px | birth_name = | term_start = {{dat|352|5|17|N}} | term_end = {{dat|366|9|24|N}} | predecessor = [[Jūlijs I]] | successor = [[Damasijs I]] | birth_date = ap [[310. gads|310]]. gadu | birth_place = [[Roma|Romā]], [[Romas impērija|Romas impērijā]] | death_date = {{dat|366|9|24}} | death_place = | feast_day = 27. augusts | other = }} '''Libērijs''' ({{val|la|Liberius}}, dzimis ap [[310. gads|310]]. gadu, miris {{dat|366|9|24}}) bija [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas bīskaps]] no {{dat|352|5|17|Ģ}} līdz nāvei 366. gadā un līdz ar to [[katoļticība|katoļticībā]] tiek uzskatīts par vienu no [[Romas pāvests|Romas pāvestiem]]. Viņš tika ievēlēts par pēcteci [[Jūlijs I|Jūlijam I]]. Libērijs bija Romas bīskaps laikā, kad izplatījās [[ariānisms|ariānisma]] idejas. 355. gadā viņš par pretošanos ariānismam tika atcelts no bīskapa amata un izsūtīts uz [[Trāķija|Trāķiju]]. Vēlāk viņš piekāpās un tika atjaunots amatā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{catholic|09217a}} {{reliģija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Pāvesti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:300. gados dzimušie]] [[Kategorija:310. gados dzimušie]] [[Kategorija:366. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas pāvesti]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] [[Kategorija:Pareizticīgo svētie]] czz5qaak04bncqlbl9b0m1m0b19jkzc 0 364004 3669424 3631692 2022-08-12T08:49:16Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s premjerministri''', kas ir [[Spānijas valdība]]s vadītāji. Premjerministra amats pirmo reizi tika izveidots [[1834]]. gadā. == Uzskaitījums == === Spānijas Karaliste (1516—1870) === {{colbegin|5}} {{legend| #1060AF |[[Mērenie rojālisti]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF8800 |[[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFD700 |[[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DD6284 |[[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2" | Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1834—1868) |- | '''1.''' || [[Attēls:Francisco Martínez de la Rosa (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Francisko Martiness de la Rosa]]''' <br /> ''Francisco Martínez de la Rosa'' <br /><small>(1787—1862)</small> || [[1834]]. gada [[10. janvāris]] — [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1834. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1834]] || [[Francisko Martinesa De la Rosas valdība|de la Rosas valdība]] || || rowspan="15"| [[Marija Kristīna]], <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģente (1833—1840) |- | '''2.''' || [[Attēls:José María Queipo de Llano, conde de Toreno (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Keipo de Ljano]]''' <br /> ''José María Queipo de Llano'' <br /><small>(1786—1843)</small> || [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] — [[14. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē Marijas Keipo de Ljano valdība|de Ljano valdība]] || |- | — || [[Attēls:Don Miguel Ricardo de Alava by William Salter cropped.jpg|80px]] || [[Migels Rikardo de Alava]] <br /> ''Miguel Ricardo de Álava y Esquivel'' <br /><small>(1770—1843)</small> || [[1835]]. gada [[14. septembris]] — [[25. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Migela Rikardo de Alavas valdība|de Alavas valdība]] || ''noraidīja kandidatūru un palika amatā kā Spānijas vēstnieks [[Londona|Londonā]]'' |- | '''3.''' || [[Attēls:Juan Alvarez Mendizábal.png|80px]] || '''[[Huans Alvaress Mendisābals]]''' <br /> ''Juan Álvarez Mendizábal'' <br /><small>(1790—1853)</small> || [[1835]]. gada [[25. septembris]] — [[1836]]. gada [[15. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Huana Alvaresa Mendisābala valdība|Mendisābala valdība]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]''' <br /> ''Francisco Javier de Istúriz'' <br /><small>(1790—1871)</small> || [[1836]]. gada [[15. maijs]] — [[14. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1836. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (februāris)]] <br /> [[1836. gada jūlija Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (jūlijs)]] || [[Francisko Havjēra Istūrisa 1. valdība|Istūrisa 1. valdība]] || |- | '''5.''' || [[Attēls:José María Calatrava.jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Kalatrava]]''' <br /> ''José María Calatrava'' <br /><small>(1781—1846)</small> || [[1836]]. gada [[14. augusts]] — [[1837]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1836. gada oktobra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (oktobris)]] || [[Hosē Marijas Kalatravas valdība|Kalatravas valdība]] || |- | '''6.''' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]''' <br /> ''Baldomero Espartero'' <br /><small>(1793—1879)</small> || [[1837]]. gada [[18. augusts]] — [[18. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 1. valdība|Espartero 1. valdība]] || |- | '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eusebio Bardahi]]''' <br /> ''Eusebio Bardají'' <br /><small>(1776—1842)</small> || [[1837]]. gada [[18. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1837. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1837]] || [[Eusebio Bardahi valdība|Bardahi valdība]] || |- | '''8.''' || [[Attēls:Conde de Ofalia.JPG|80px]] || '''[[Narciso Fernandess de Heredija]]''' <br /> ''Narciso Fernández de Heredia'' <br /><small>(1775—1847)</small> || [[1837]]. gada [[16. decembris]] — [[1838]]. gada [[6. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Narcizo Fernandesa de Heredija valdība|de Heredija valdība]] || |- | '''9.''' || [[Attēls:Bernardino Fernández de Velasco y Benavides-Duque de Frías.JPG|80px]] || '''[[Bernardino Fernandess de Velasko]]''' <br /> ''Bernardino Fernández de Velasco'' <br /><small>(1783—1851)</small> || [[1838]]. gada [[6. septembris]] — [[9. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Bernardino Fernandesa de Velasko valdība|de Velasko valdība]] || |- | '''10.''' || [[Attēls:Evaristo Pérez de Castro.jpg|80px]] || '''[[Evaristo Peress de Kastro]]''' <br /> ''Evaristo Pérez de Castro'' <br /><small>(1778—1848)</small> || [[1838]]. gada [[9. decembris]] — [[1840]]. gada [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1839. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1839]] <br /> [[1840. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1840]] || [[Evaristo Peresa de Kastro valdība|de Kastro valdība]] || |- | '''11.''' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]''' <br /> ''Antonio González'' <br /><small>(1792—1876)</small> || [[1840]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Antonio Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || |- | '''12.''' || [[Attēls:Ferraz.JPG|80px]] || '''[[Valentīns Ferrass]]''' <br /> ''Valentín Ferraz'' <br /><small>(1792—1866)</small> || [[1840]]. gada [[12. augusts]] — [[28. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Valemntīna Ferraza valdība|Ferraza valdība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Modesto Kortazars]] <br /> ''Modesto Cortázar'' <br /><small>(1783—1862)</small> || [[1840]]. gada [[29. augusts]] — [[11. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''13.''' || [[Attēls:Vicente Sancho redondeado.png|80px]] || '''[[Visents Sančo]]''' <br /> ''Vicente Sancho '' <br /><small>(1784—1860)</small> || [[1840]]. gada [[11. septembris]] — [[16. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Vesenta Sančo valdība|Sančo valdība]] || |- | '(''6.'')' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]''' <br /> ''Baldomero Espartero'' <br /><small>(1793—1879)</small> || [[1840]]. gada [[16. septembris]] — [[1841]]. gada [[10. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 2. valdība|Espartero 2. valdība]] || || rowspan="4"| [[Baldomero Espartero]] <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģents (1840—1843) |- | '''14.''' || [[Attēls:Joaquín María de Ferrer y Cafranga.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Marija Ferrers]]''' <br /> ''Joaquín María de Ferrer'' <br /><small>(1777—1861)</small> || [[1841]]. gada [[10. maijs]] — [[20. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hoakina Marijas Ferreras valdība|Ferreras valdība]] || |- | '(''11.'')' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]''' <br /> ''Antonio González'' <br /><small>(1792—1876)</small> || [[1841]]. gada [[20. maijs]] — [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1841. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1841]] || [[Antonio Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] || |- | '''15.''' || [[Attēls:Retrato del general Rodil (Dionisio Fierros Álvarez).jpg|80px]] || '''[[Hosē Ramons Rodils]]''' <br /> ''José Ramón Rodil'' <br /><small>(1789—1853)</small> || [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] — [[1843]]. gada [[9. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hosē Ramona Rodila valdība|Rodila valdība]] || |- | '''16.''' || [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || '''[[Hoakins Marija Lopess]]''' <br /> ''Joaquín María López'' <br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[9. maijs]] — [[19. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1843. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (februāris)]] || [[Hoakina Marijas Lopesa 1. valdība|Lopesa 1. valdība]] || || rowspan="40"| Karaliene [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]] <br /> (1833/1843—1868) |- | '''17.''' || [[Attēls:Álvaro Gómez Becerra (Palacio del Senado de España).jpg|80px]] || '''[[Alvaro Gomess Bekerra]]''' <br /> ''Álvaro Gómez Becerra'' <br /><small>(1771—1855)</small> || [[1843]]. gada [[19. maijs]] — [[23. jūlijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Alvaro Gomesa Bekerras valdība|Bekerras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''16.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Marija Lopess]]''' <br /> ''Joaquín María López'' <br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[23. jūlijs]] — [[10. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || rowspan="2"| [[Hoakina Marijas Lopesa 2. valdība|Lopesa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1843]]. gada [[10. novembris]] — [[20. novembris]] || [[1843. gada septembra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (septembris)]] |- | '''18.''' || [[Attēls:Salustiano Olózaga.jpg|80px]] || '''[[Salustjano de Olosaga]]''' <br /> ''Salustiano de Olózaga'' <br /><small>(1805—1873)</small> || [[1843]]. gada [[20. novembris]] — [[29. novembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Salustiono de Olosagas valdība|Olosagas valdība]] || |- | '''19.''' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]''' <br /> ''Luis González-Bravo'' <br /><small>(1811—1871)</small> || [[1843]]. gada [[5. decembris]] — [[1844]]. gada [[3. maijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] ||— || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 1. valdība|Gonsalesa-Bravo 1. valdība]] || |- | '''20.''' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1844]]. gada [[3. maijs]] — [[1846]]. gada [[12. februāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1844. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1844]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 1. valdība|Narvaesa 1. valdība]] || |- | '''21.''' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]''' <br /> ''Manuel de Pando'' <br /><small>(1792—1872)</small> || [[1846]]. gada [[12. februāris]] — [[16. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Manuels de Pando 1. valdība|de Pando 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1846]]. gada [[16. marts]] — [[5. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 2. valdība|Narvaesa 2. valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]''' <br /> ''Francisco Javier de Istúriz'' <br /><small>(1790—1871)</small> || [[1846]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1847]]. gada [[28. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1846. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1846]] || [[Francisko Havjēra Istūrisa 2. valdība|Istūrisa 2. valdība]] || |- | '''22.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Karloss Martiness de Iruho]]''' <br /> ''Carlos Martínez de Irujo'' <br /><small>(1802—1855)</small> || [[1847]]. gada [[28. janvāris]] — [[28. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Karlosa Martinesa de Iruho valdība|de Iruho valdība]] || |- | '''23.''' || [[Attēls:JoaquinFranciscoPacheco.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Francisko Pačeko]]''' <br /> ''Joaquín Francisco Pacheco'' <br /><small>(1808—1865)</small> || [[1847]]. gada [[28. marts]] — [[31. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hoakina Francisko Pačeko valdība|Pačeko valdība]] || |- | '''24.''' || [[Attēls:Marqués de Salamanca.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Salamanka]]''' <br /> ''José de Salamanca'' <br /><small>(1811—1883)</small> || [[1847]]. gada [[31. augusts]] — [[12. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de Salamankas valdība|de Salamankas valdība]] || |- | '''25.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Florensio Garsija Gojena]]''' <br /> ''Florencio García Goyena'' <br /><small>(1783—1855)</small> || [[1847]]. gada [[12. septembris]] — [[4. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Florensio Garsijas Gojenas valdība|Gojenas valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1847]]. gada [[4. septembris]] — [[1949]]. gada [[19. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 3. valdība|Narvaesa 3. valdība]] || |- | '''26.''' || [[Attēls:Serafín María de Sotto (Museo del Ejército).JPG|80px]] || '''[[Serafims Marija de Soto]]''' <br /> ''Serafín María de Sotto'' <br /><small>(1793—1862)</small> || [[1949]]. gada [[19. oktobris]] — [[20. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Serafima Marijas de Soto valdība|de Soto valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1949]]. gada [[20. oktobris]] — [[1851]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1850. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1850]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 4. valdība|Narvaesa 4. valdība]] || |- | '''27.''' || [[Attēls:Juan Bravo Murillo.jpg|80px]] || '''[[Huans Bravo Muriljo]]''' <br /> ''Juan Bravo Murillo'' <br /><small>(1803—1873)</small> || [[1851]]. gada [[14. janvāris]] — [[1852]]. gada [[14. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1851. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1851]] || [[Huana Bravo Muriljo valdība|Muriljo valdība]] || |- | '''28.''' || [[Attēls:Gomez-Retrato de Federico Roncali Ceruti.jpg|80px]] || '''[[Federiko de Ronkali]]''' <br /> ''Federico de Roncali'' <br /><small>(1809—1857)</small> || [[1852]]. gada [[14. decembris]] — [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1853. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1853]] || [[Federiko de Ronkali valdība|de Ronkali valdība]] || |- | '''29.''' || [[Attēls:Francisco Lersundi Hormaechea.jpg|80px]] || '''[[Francisko de Lersundi]]''' <br /> ''Francisco de Lersundi'' <br /><small>(1817—1874)</small> || [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko de Lersundi valdība|de Lersundi valdība]] || |- | '''30.''' || [[Attēls:Luis José Sartorius.jpg|80px]] || '''[[Luiss Hosē Sartoriuss]]''' <br /> ''Luis José Sartorius'' <br /><small>(1820—1871)</small> || [[1853]]. gada [[19. septembris]] — [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Hosē Sartoriusa valdība|Sartoriusa valdība]] || |- | '''31.''' || [[Attēls:Fernándo Fernández de Córdova, 2nd Marquis of Mendigorría.jpg|80px]] || '''[[Fernando Fernandess de Kordova]]''' <br /> ''Fernando Fernández de Córdova'' <br /><small>(1809—1883)</small> || [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fernando Fernandesa de Kordovas valdība|de Kordovas valdība]] || |- | '''32.''' || [[Attēls:El duque de Rivas (Federico de Madrazo).JPG|80px]] || '''[[Angels de Saavedra]]''' <br /> ''Ángel de Saavedra'' <br /><small>(1828—1880)</small> || [[1854]]. gada [[18. jūlijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Angela de Saavedras valdība|de Saavedras valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''6.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Baldomero Espartero]]''' <br /> ''Baldomero Espartero'' <br /><small>(1793—1879)</small> || [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[30. jūlijs]] || rowspan="3" style="background:#FF8800"| || rowspan="3"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1854. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1854]] || [[Baldomero Espartero 3. valdība|Espartero 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[28. novembris]] || — || [[Baldomero Espartero 4. valdība|Espartero 4. valdība]] |- | [[1854]]. gada [[28. novembris]] — [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] || — || [[Baldomero Espartero 5. valdība|Espartero 5. valdība]] |- | '''33.''' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]''' <br /> ''Leopoldo O'Donnell'' <br /><small>(1809—1867)</small> || [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] — [[12. oktobris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Leopoldo O'Donella 1. valdība|O'Donella 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1956]]. gada [[12. oktobris]] — [[1857]]. gada [[15. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1857. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1857]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 5. valdība|Narvaesa 5. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Francisco Armero y Fernández de Peñaranda.jpg|80px]] || '''[[Francisko Armero Penjaranda]]''' <br /> ''Francisco Armero Peñaranda'' <br /><small>(1804—1866)</small> || [[1857]]. gada [[15. oktobris]] — [[1858]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko Armero Penjarandas valdība|Penjarandas valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]''' <br /> ''Francisco Javier de Istúriz'' <br /><small>(1790—1871)</small> || [[1858]]. gada [[14. janvāris]] — [[30. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko Havjēra Istūrisa 3. valdība|Istūrisa 3. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''33.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Leopoldo O'Donells]]''' <br /> ''Leopoldo O'Donnell'' <br /><small>(1809—1867)</small> || [[1858]]. gada [[30. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[17. janvāris]] || rowspan="2" style="background:#FFD700"| || rowspan="2"| [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1858. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1858]] || [[Leopoldo O'Donella 2. valdība|O'Donella 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1863]]. gada [[17. janvāris]] — [[2. marts]] || — || [[Leopoldo O'Donella 3. valdība|O'Donella 3. valdība]] |- | '(''21.'')' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]''' <br /> ''Manuel de Pando'' <br /><small>(1792—1872)</small> || [[1863]]. gada [[2. marts]] — [[1864]]. gada [[17. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1863. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1863]] || [[Manuels de Pando 2. valdība|de Pando 2. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Retrato de Lorenzo Arrazola.jpg|80px]] || '''[[Lorenco Arrazola]]''' <br /> ''Lorenzo Arrazola'' <br /><small>(1797—1873)</small> || [[1864]]. gada [[17. janvāris]] — [[1. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Lorenco Arrazolas valdība|Arrazolas valdība]] || |- | '''35.''' || [[Attēls:Alejandro Mon.png|80px]] || '''[[Alehandro Mons]]''' <br /> ''Alejandro Mon'' <br /><small>(1801—1882)</small> || [[1864]]. gada [[1. marts]] — [[16. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Alehandro Mona valdība|Mona valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1964]]. gada [[16. septembris]] — [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1864. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1864]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 6. valdība|Narvaesa 6. valdība]] || |- | '(''33.'')' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]''' <br /> ''Leopoldo O'Donnell'' <br /><small>(1809—1867)</small> || [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1865. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1865]] || [[Leopoldo O'Donella 4. valdība|O'Donella 4. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]''' <br /> ''Ramón María Narváez'' <br /><small>(1800—1868)</small> || [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1867. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1867]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 7. valdība|Narvaesa 7. valdība]] || |- | '(''19.'')' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]''' <br /> ''Luis González-Bravo'' <br /><small>(1811—1871)</small> || [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 2. valdība|Gonsalesa-Bravo 2. valdība]] || |- | '''36.''' || [[Attēls:José de la Concha, en La Ilustración Ibérica.jpg|80px]] || '''[[Hosē Gutjeress de la Konča]]''' <br /> ''José Gutiérrez de la Concha'' <br /><small>(1809—1895)</small> || [[1868]]. gada [[19. septembris]] — [[30. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de la Končas valdība|de la Končas valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Revolucionārās pagaidu padomes priekšsēdētājs (1868) |- | — || [[Attēls:Pascual Madoz, de José Nin y Tudó (1873), Congreso de los Diputados (2).jpg|80px]] || [[Paskāls Madoss]] <br /> ''Pascual Madoz'' <br /><small>(1806—1870)</small> || [[1868]]. gada [[30. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Paskāla Madosa valdība|Madosa valdība]] || ''pagaidu premjerministrs'' || rowspan="5"| ''Formāli nav<br />valsts vadītāja <br /> (1868—1869)'' |- ! align="center" colspan="9" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1868—1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1868]]. gada [[3. oktobris]] — [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Francisko Serrano 1. valdība|Serrano 1. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Izpildvaras prezidents (1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1869]]. gada [[22. februāris]] — [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1869. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1869]] || [[Francisko Serrano 2. valdība|Serrano 2. valdība]] || |- ! align="center" colspan="19" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1869—1873) |- | rowspan="2"| '''38.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Prim madrazo.jpeg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Prims]]''' <br /> ''Juan Prim'' <br /><small>(1814—1870)</small> || rowspan="2"| [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] — [[1870]]. gada [[27. decembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || rowspan="2"| — || rowspan="2"| [[Huana Prima valdība|Prima valdība]] || rowspan="2"| || Reģents <br /> [[Francisko Serrano]] <br /> (1869—1870) |- | rowspan="9"| Karalis [[Amadeo I]] <br /> (1870—1873) |- | — || [[Attēls:JuanBatistaTopeteYCarballoPorRafaelMonleón.jpg|80px]] || [[Huans Bautista Topete]] <br /> ''Juan Bautista Topete'' <br /><small>(1821—1885)</small> || [[1870]]. gada [[27. decembris]] — [[1871]]. gada [[4. janvāris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1871]]. gada [[4. janvāris]] — [[24. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1871. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1871]] || [[Francisko Serrano 3. valdība|Serrano 3. valdība]] || |- | '''39.''' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]''' <br /> ''Manuel Ruiz Zorrilla'' <br /><small>(1833—1895)</small> || [[1871]]. gada [[24. jūlijs]] — [[5. oktobris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || — || [[Manuela Ruisa Zorillas 1. valdība|Ruisa Zorillas 1. valdība]] || |- | '''40.''' || [[Attēls:José Malcampo, 3rd Marquis of San Rafael.jpg|80px]] || '''[[Hosē Malkampo]]''' <br /> ''José Malcampo'' <br /><small>(1828—1880)</small> || [[1871]]. gada [[5. oktobris]] — [[21. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Hosē Malkampo valdība|Malkampo valdība]] || |- | rowspan="2"| '''41.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1871]]. gada [[21. decembris]] — [[1872]]. gada [[20. februāris]] || rowspan="2" style="background:MediumSeaGreen"| || rowspan="2"| [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 1. valdība|Sagastas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1872]]. gada [[20. februāris]] — [[26. maijs]] || [[1872. gada Spānijas aprīļa vispārējās vēlēšanas|1872 (aprīlis)]] || [[Praksedesa Sagastas 2. valdība|Sagastas 2. valdība]] |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1872]]. gada [[26. maijs]] — [[13. jūnijs]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Francisko Serrano 4. valdība|Serrano 4. valdība]] || |- | '(''39.'')' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]''' <br /> ''Manuel Ruiz Zorrilla'' <br /><small>(1833—1895)</small> || [[1872]]. gada [[13. jūnijs]] — [[1873]]. gada [[11. februāris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || [[1872. gada Spānijas augusta vispārējās vēlēšanas|1872 (augusts)]] || [[Manuela Ruisa Zorillas 2. valdība|Ruisa Zorillas 2. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Pirmā Spānijas Republika (1873—1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{Main|Pirmā Spānijas Republika}} {{colbegin|4}} {{legend| #C05BA1 |[[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="11" | Spānijas Republikas izpildvaras prezidents (1873—1874) |- | rowspan="4"| '''42.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Estanislao Figueras.png|80px]] || rowspan="4"| '''[[Estanislao Figerašs]]''' <br />''Estanislao Figueras'' <br /> <small>(1819—1882)</small> || [[1873]]. gada [[12. februāris]] — [[24. februāris]] || rowspan="4" style="background:#C05BA1"| || rowspan="4"| [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Estanislao Figeraša 1. valdība|Figeraša 1. valdība]] || rowspan="4"| || rowspan="8"| [[Spānijas prezidentu uzskaitījums|Spānijas Republikas<br />izpildvaras prezidents]] <br /> (1873—1874) |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] || — || [[Estanislao Figeraša 2. valdība|Figeraša 2. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] — [[7. jūnijs]] || [[1873. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1873]] || [[Estanislao Figeraša 3. valdība|Figeraša 3. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[7. jūnijs]] — [[11. jūnijs]] || — || [[Estanislao Figeraša 4. valdība|Figeraša 4. valdība]] |- | '''43.''' || [[Attēls:Pi y margall.jpg|80px]] || '''[[Francisko Pi i Margals]]''' <br />''Francisco Pi y Margall'' <br /> <small>(1824—1901)</small> || [[1873]]. gada [[11. jūnijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Francisko Pi i Margals|Pi i Margala valdība]] || |- | '''44.''' || [[Attēls:F. de Madrazo - 1879, Nicolás Salmerón (Congreso de los Diputados, Madrid, 131 x 96 cm).jpg|80px]] || '''[[Nikolass Salmerons]]''' <br />''Nicolás Salmerón'' <br /> <small>(1838—1908)</small> || [[1873]]. gada [[18. jūlijs]] — [[7. septembris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Nikolasa Salmerona valdība|Salmerona valdība]] || |- | '''45.''' || [[Attēls:Emilio Castelar Ripoll 1901 Joaquín Sorolla y Bastida.jpg|80px]] || '''[[Emilio Kastelārs]]''' <br />''Emilio Castelar'' <br /> <small>(1832—1899)</small> || [[1873]]. gada [[7. septembris]] — [[1874]]. gada [[3. janvāris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Emilio Kastelāra valdība|Kastelāra valdība]] || |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1874]]. gada [[3. janvāris]] — [[26. februāris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Francisko Serrano 5. valdība|Serrano 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="11" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1874) |- | '''46.''' || [[Attēls:Juan de Zavala y de la Puente.jpg|80px]] || '''[[Huans Zavala de la Puente]]''' <br /> ''Juan Zavala de la Puente'' <br /><small>(1804—1879)</small> || [[1874]]. gada [[26. februāris]] — [[3. septembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Huana Zavalas de la Puentes valdība|Zavalas de la Puentes valdība]] || || rowspan="2"| [[Francisko Serrano]] <br /> (1874) |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1874]]. gada [[3. septembris]] — [[1874]]. gada [[31. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 3. valdība|Sagastas 3. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|30px]] Spānijas Karaliste (1874—1931) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1874-1931) Golden Fleece and Mantle Variant.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| SlateBlue| [[Liberāļu konservatīvā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| CadetBlue| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #003153| Monarhisti|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Reģionālās ministrijas prezidents (1874—1875) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || [[1874]]. gada [[31. decembris]] — [[1875]]. gada [[9. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || || rowspan="10"| [[Alfonso XII]] <br /> (1874—1885) |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1875—1923) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[9. janvāris]] — [[12. septembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || |- | '''48.''' || [[Attēls:General Joaquin Jovellar y Soler painting.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Hovellars]]''' <br />''Joaquín Jovellar'' <br /> <small>(1819—1892)</small> || [[1875]]. gada [[12. septembris]] — [[2. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Hovellara valdība|Hovellara valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[2. decembris]] — [[1879]]. gada [[7. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1876. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 2. valdība|Kanovasa 2. valdība]] || |- | '''49.''' || [[Attēls:Arsenio martinez campos.jpg|80px]] || '''[[Arsenio Martiness-Kamposs]]''' <br />''Arsenio Martínez-Campos'' <br /> <small>(1831—1900)</small> || [[1879]]. gada [[7. marts]] — [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1879. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1879]] || [[Arsenio Martinesa-Kamposa valdība|Martinesa-Kamposa valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || [[1879]]. gada [[9. decembris]] — [[1881]]. gada [[8. februāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 3. valdība|Kanovasa 3. valdība]] || |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1881]]. gada [[8. februāris]] — [[1883]]. gada [[13. oktobris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1881. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1881]] || [[Praksedesa Sagastas 4. valdība|Sagastas 4. valdība]] || |- | '''50.''' || [[Attēls:José de Posada Herrera.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Posada Herrera]]''' <br /> ''José de Posada Herrera'' <br /><small>(1814—1885)</small> || [[1883]]. gada [[13. oktobris]] — [[1884]]. gada [[18. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē de Posadas Herreras valdība|de Posadas Herreras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || rowspan="2"| [[1884]]. gada [[18. janvāris]] — [[1885]]. gada [[27. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || rowspan="2"| [[1884. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1884]] || rowspan="2"| [[Antonio Kanovasa 4. valdība|Kanovasa 4. valdība]] || rowspan="2"| |- | rowspan="20"| [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]], <br /> [[Alfonso XIII]] reģente <br /> (1885—1902) |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1885]]. gada [[27. novembris]] — [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1886. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1886]] || [[Praksedesa Sagastas 5. valdība|Sagastas 5. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] — [[11. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 6. valdība|Sagastas 6. valdība]] |- | [[1888]]. gada [[11. decembris]] — [[1890]]. gada [[21. janvāris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 7. valdība|Sagastas 7. valdība]] |- | [[1890]]. gada [[21. janvāris]] — [[5. jūlijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 8. valdība|Sagastas 8. valdība]] |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /> <small>(1828—1897)</small> || [[1890]]. gada [[5. jūlijs]] — [[23. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1891. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1891]] || [[Antonio Kanovasa 6. valdība|Kanovasa 6. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1890]]. gada [[23. novembris]] — [[1892]]. gada [[11. decembris]] || — || [[Antonio Kanovasa 7. valdība|Kanovasa 7. valdība]] |- | rowspan="3"| '(''41.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1892]]. gada [[11. decembris]] — [[1894]]. gada [[12. marts]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1893. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1893]] || [[Praksedesa Sagastas 9. valdība|Sagastas 9. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1894]]. gada [[12. marts]] — [[4. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 10. valdība|Sagastas 10. valdība]] |- | [[1894]]. gada [[4. novembris]] — [[1895]]. gada [[23. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 11. valdība|Sagastas 11. valdība]] |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]''' <br />''Antonio Cánovas del Castillo'' <br /><small>(1828—1897)</small> || [[1895]]. gada [[23. marts]] — [[1897]]. gada [[8. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1896. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 8. valdība|Kanovasa 8. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''51.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Marselo Azkaraga]]''' <br /> ''Marcelo Azcárraga'' <br /><small>(1832—1915)</small> || [[1897]]. gada [[8. augusts]] — [[21. augusts]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || rowspan="2"| [[Marselo Azkaragas 1. valdība|Azkaragas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1897]]. gada [[21. augusts]] — [[4. oktobris]] || — |- | rowspan="2"| '(''41.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1897]]. gada [[4. oktobris]] — [[1898]]. gada [[17. maijs]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1898. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1898]] || [[Praksedesa Sagastas 12. valdība|Sagastas 12. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1898]]. gada [[17. maijs]] — [[1899]]. gada [[4. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 13. valdība|Sagastas 13. valdība]] |- | rowspan="2"| '''52.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Francisko Silvela]]''' <br /> ''Francisco Silvela'' <br /><small>(1843—1905)</small> || [[1899]]. gada [[4. marts]] — [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1899. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1899]] || [[Francisko Silvelas 1. valdība|Silvelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] — [[23. oktobris]] || — || [[Francisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]''' <br /> ''Marcelo Azcárraga'' <br /><small>(1832—1915)</small> || [[1900]]. gada [[23. oktobris]] — [[1901]]. gada [[6. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 2. valdība|Azkaragas 2. valdība]] || |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]''' <br /> ''Práxedes Mateo Sagasta'' <br /><small>(1825—1905)</small> || [[1901]]. gada [[6. marts]] — [[1902]]. gada [[19. marts]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1901. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1901]] || [[Praksedesa Sagastas 14. valdība|Sagastas 14. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1902]]. gada [[19. marts]] — [[17. maijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 15. valdība|Sagastas 15. valdība]] |- | [[1902]]. gada [[17. maijs]] — [[15. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 16. valdība|Sagastas 16. valdība]] || rowspan="44"| [[Alfonso XIII]] <br /> (1886/1902—1931) |- | [[1902]]. gada [[15. novembris]] — [[6. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 17. valdība|Sagastas 17. valdība]] |- | '(''52.'')' || [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || '''[[Francisko Silvela]]''' <br /> ''Francisco Silvela'' <br /><small>(1843—1905)</small> || [[1902]]. gada [[6. decembris]] — [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1903. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1903]] || [[Francisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] || |- | '''53.''' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]''' <br /> ''Raimundo Fernández Villaverde'' <br /><small>(1848—1905)</small> || [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] — [[5. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 1. valdība|Villaverdes 1. valdība]] || |- | '''54.''' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]''' <br /> ''Antonio Maura'' <br /><small>(1853—1925)</small> || [[1903]]. gada [[5. decembris]] — [[1904]]. gada [[16. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 1. valdība|Mauras 1. valdība]] || |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]''' <br /> ''Marcelo Azcárraga'' <br /><small>(1832—1915)</small> || [[1904]]. gada [[16. decembris]] — [[1905]]. gada [[27. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 3. valdība|Azkaragas 3. valdība]] || |- | '(''53.'')' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]''' <br /> ''Raimundo Fernández Villaverde'' <br /><small>(1848—1905)</small> || [[1905]]. gada [[27. janvāris]] — [[23. jūnijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 2. valdība|Villaverdes 2. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''55.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Eugenio Montero Ríos.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Eugenio Montero Rioss]]''' <br /> ''Eugenio Montero Ríos'' <br /><small>(1832—1914)</small> || [[1905]]. gada [[23. jūnijs]] — [[31. oktobris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1905. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1905]] || [[Eugenio Montero Riosa 1. valdība|Montero Riosa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1905]]. gada [[31. oktobris]] — [[1. decembris]] || — || [[Eugenio Montero Riosa 2. valdība|Montero Riosa 2. valdība]] |- | '''56.''' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]''' <br /> ''Segismundo Moret'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1905]]. gada [[1. decembris]] — [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 1. valdība|Moreta 1. valdība]] || |- | '''57.''' || [[Attēls:Jose-Lopez-Dominguez-1897.jpg|80px]] || '''[[Hosē Lopess Domingess]]''' <br /> ''José López Domínguez'' <br /><small>(1829—1911)</small> || [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] — [[30. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē Lopesa Domingea valdība|Lopesa Domingea valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]''' <br /> ''Segismundo Moret'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[30. novembris]] — [[4. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 2. valdība|Moreta 2. valdība]] || |- | '''58.''' || [[Attēls:Antonio Aguilar y Correa, 1892.jpg|80px]] || '''[[Antonio Agilārs]]''' <br /> ''Antonio Aguilar'' <br /><small>(1824—1908)</small> || [[1906]]. gada [[4. decembris]] — [[1907]]. gada [[25. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Antonio Agilāra valdība|Agilāra valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]''' <br /> ''Antonio Maura'' <br /><small>(1853—1925)</small> || [[1907]]. gada [[25. janvāris]] — [[1909]]. gada [[21. oktobris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1907. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1907]] || [[Antonio Mauras 2. valdība|Mauras 2. valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]''' <br /> ''Segismundo Moret'' <br /><small>(1833—1913)</small> || [[1909]]. gada [[21. oktobris]] — [[1910]]. gada [[9. februāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 3. valdība|Moreta 3. valdība]] || |- | rowspan="3"| '''59.''' || rowspan="3"| [[Attēls:José Canalejas (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Hosē Kanalehass]]''' <br /> ''José Canalejas'' <br /><small>(1854—1912)</small> || [[1910]]. gada [[9. februāris]] — [[1911]]. gda [[2. janvāris]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1910. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1910]] || [[Hosē Kanalehasa 1. valdība|Kanalehasa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1911]]. gda [[2. janvāris]] — [[3. aprīlis]] || — || [[Hosē Kanalehasa 2. valdība|Kanalehasa 2. valdība]] |- | [[1911]]. gda [[3. aprīlis]] — [[1912]]. gada [[12. novembris]] || — || [[Hosē Kanalehasa 3. valdība|Kanalehasa 3. valdība]] |- | — || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || [[Manuels Garsija Priento]] <br /> ''Manuel García Prieto'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1912]]. gada [[12. novembris]] — [[14. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="2"| '''60.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alvaro de Figeroa]]''' <br /> ''Álvaro de Figueroa'' <br /><small>(1863—1950)</small> || [[1912]]. gada [[14. novembris]] — [[31. decembris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Alvaro de Figeroa 1. valdība|de Figeroa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1912]]. gada [[31. decembris]] — [[1913]]. gada [[27. oktobris]] || — || [[Alvaro de Figeroa 2. valdība|de Figeroa 2. valdība]] |- | '''61.''' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]''' <br /> ''Eduardo Dato'' <br /><small>(1856—1921)</small> || [[1913]]. gada [[27. oktobris]] — [[1915]]. gada [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1914. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1914]] || [[Eduardo Dato 1. valdība|Dato 1. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]''' <br /> ''Álvaro de Figueroa'' <br /><small>(1863—1950)</small> || [[1915]]. gada [[9. decembris]] — [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 3. valdība|de Figeroa 3. valdība]] || |- | '''62.''' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]''' <br /> ''Manuel García Prieto'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] — [[11. jūnijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Manuela Garsija Priento 1. valdība|Priento 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]''' <br /> ''Eduardo Dato'' <br /><small>(1856—1921)</small> || [[1917]]. gada [[11. jūnijs]] — [[3. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Eduardo Dato 2. valdība|Dato 2. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]''' <br /> ''Manuel García Prieto'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[3. novembris]] — [[1918]]. gada [[22. marts]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 2. valdība|Priento 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]''' <br /> ''Antonio Maura'' <br /><small>(1853—1925)</small> || [[1918]]. gada [[22. marts]] — [[9. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 3. valdība|Mauras 3. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]''' <br /> ''Manuel García Prieto'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[9. novembris]] — [[5. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 3. valdība|Priento 3. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]''' <br /> ''Álvaro de Figueroa'' <br /><small>(1863—1950)</small> || [[1918]]. gada [[5. decembris]] — [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 4. valdība|de Figeroa 4. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]''' <br /> ''Antonio Maura'' <br /><small>(1853—1925)</small> || [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] — [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1919. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1919]] || [[Antonio Mauras 4. valdība|Mauras 4. valdība]] || |- | '''63.''' || [[Attēls:Sánchez Toca.JPG|80px]] || '''[[Hoakins Sančess de Toka]]''' <br /> ''Joaquín Sánchez de Toca'' <br /><small>(1852—1942)</small> || [[1919]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Sančesa de Toka valdība|Sančesa de Toka valdība]] || |- | '''64.''' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munoss]]''' <br /> ''Manuel Allendesalazar Muñoz'' <br /><small>(1856—1923)</small> || [[1919]]. gada [[12. decembris]] — [[1920]]. gada [[5. maijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munosa 1. valdība|Allendesalazara Munosa 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]''' <br /> ''Eduardo Dato'' <br /><small>(1856—1921)</small> || [[1920]]. gada [[5. maijs]] — [[1921]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1920. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1920]] || [[Eduardo Dato 3. valdība|Dato 3. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Gabino Bugallal.JPG|80px]] || [[Gabino Bugallals]] <br />Gabino Bugallal'' <br /><small>(1861—1932)</small> || [[1921]]. gada [[8. marts]] — [[13. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''64.'')' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munoss]]''' <br /> ''Manuel Allendesalazar Muñoz'' <br /><small>(1856—1923)</small> || [[1921]]. gada [[13. marts]] — [[14. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munosa 2. valdība|Allendesalazara Munosa 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]''' <br /> ''Antonio Maura'' <br /><small>(1853—1925)</small> || [[1921]]. gada [[14. augusts]] — [[1922]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 5. valdība|Mauras 5. valdība]] || |- | '''65.''' || [[Attēls:J.SánchezGuerra.jpg|80px]] || '''[[Hosē Sančess Gerra]]''' <br /> ''José Sánchez Guerra'' <br /><small>(1859—1935)</small> || [[1922]]. gada [[8. marts]] — [[7. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hosē Sančesa Gerras valdība|Sančesa Gerras valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]''' <br /> ''Manuel García Prieto'' <br /><small>(1859—1938)</small> || [[1922]]. gada [[7. decembris]] — [[1923]]. gada [[15. septembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1923. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1923]] || [[Manuela Garsija Priento 5. valdība|Priento 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Militārā direktorāta prezidents (1923—1925) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]''' <br /> ''Miguel Primo de Rivera'' <br /><small>(1870—1930)</small> || [[1923]]. gada [[15. septembris]] — [[1925]]. gada [[3. decembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras militārais direktorāts|Primo de Riveras militārais direktorāts]] || |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1925—1930) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]''' <br /> ''Miguel Primo de Rivera'' <br /><small>(1870—1930)</small> || [[1925]]. gada [[3. decembris]] — [[1930]]. gada [[30. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras civilais direktorāts|Primo de Riveras civilais direktorāts]] || |- | '''67.''' || [[Attēls:Dámaso Berenguer, de Christian Franzen.jpg|80px]] || '''[[Damaso Berengers]]''' <br /> ''Dámaso Berenguer'' <br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[30. janvāris]] — [[1931]]. gada [[18. februāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Damaso Berengera diktatūra|Berengera diktatūra]] || |- | '''68.''' || [[Attēls:Juan Bautista Aznar.jpg|80px]] || '''[[Huans Bautista Asnars-Kabanjass]]''' <br /> ''Juan Bautista Aznar-Cabañas'' <br /><small>(1860—1933)</small> || [[1931]]. gada [[18. februāris]] — [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#003153"| || Monarhisti || — || [[Huana Bautistas Asnara-Kabanjasa valdība|Asnara-Kabanjasa valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Otrā Spānijas Republika (1931—1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{Main|Otrā Spānijas Republika}} {{colbegin|3}} {{legend| #4C2882| [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #30D5C8| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| grey| [[Nacionālās aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālās aizsardzības padome]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1931) |- | '''69.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niketo Alkala Samora]]''' <br /> ''Niceto Alcalá Zamora'' <br /><small>(1877—1949)</small> || [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] — [[14. oktobris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || [[1931. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1931]] || [[Spānijas 1. pagaidu valdība|1. pagaidu valdība]] || |- | '''70.''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Azanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[14. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || — || [[Spānijas 2. pagaidu valdība|2. pagaidu valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1931—1939) |- | rowspan="2"| '''70.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Azanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[16. decembris]] — [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] || rowspan="2" style="background:#FF7028"| || rowspan="2"| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]] || — || [[Manuela Azanjas 2. valdība|Azanjas 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] — [[12. septembris]] || — || [[Manuela Azanjas 3. valdība|Azanjas 3. valdība]] |- | '''71.''' || [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || '''[[Alehandro Leruss]]''' <br /> ''Alejandro Lerroux'' <br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[12. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 1. valdība|Lerusa 1. valdība]] || |- | '''72.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883—1962)</small> || [[1933]]. gada [[3. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || [[1933. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1933]] || [[Djego Martinesa Barrio 1. valdība|Martinesa Barrio 1. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''71.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alehandro Leruss]]''' <br /> ''Alejandro Lerroux'' <br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[16. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. marts]] || rowspan="2" style="background:#30D5C8"| || rowspan="2"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 2. valdība|Lerusa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1934]]. gada [[3. marts]] — [[28. aprīlis]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] |- | '''73.''' || [[Attēls:Ricardo Samper.jpg|80px]] || '''[[Rikardo Sampers]]''' <br /> ''Ricardo Samper'' <br /><small>(1881—1938)</small> || [[1934]]. gada [[28. aprīlis]] — [[4. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Rikardo Sampera valdība|Sampera valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''71.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Alehandro Leruss]]''' <br /> ''Alejandro Lerroux'' <br /><small>(1864—1949)</small> || [[1934]]. gada [[4. oktobris]] — [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] || rowspan="3" style="background:#30D5C8"| || rowspan="3"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] — [[6. jūnijs]] || — || [[Alehandro Lerusa 4. valdība|Lerusa 4. valdība]] |- | [[1935]]. gada [[6. jūnijs]] — [[25. septembris]] || — || [[Alehandro Lerusa 5. valdība|Lerusa 5. valdība]] |- | rowspan="2"| '''74.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín Chapaprieta.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Čapaprieta]]''' <br /> ''Joaquín Chapaprieta'' <br /><small>(1871—1951)</small> || [[1935]]. gada [[25. septembris]] — [[29. oktobris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Hoakina Čapaprietas 1. valdība|Čapaprietas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[29. oktobris]] — [[14. decembris]] || — || [[Hoakina Čapaprietas 2. valdība|Čapaprietas 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''75.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Portela1935.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Portela]]''' <br /> ''Manuel Portela'' <br /><small>(1867—1952)</small> || [[1935]]. gada [[14. decembris]] — [[30. decembris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Manuela Portelas 1. valdība|Portelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[30. decembris]] — [[1936]]. gada [[19. februāris]] || [[1936. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1936 (februāris)]] || [[Manuela Portelas 2. valdība|Portelas 2. valdība]] |- | '(''70.'')' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Azanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880—1940)</small> || [[1936]]. gada [[19. februāris]] — [[10. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Manuela Azanjas 4. valdība|Azanjas 4. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Augusto Barcia Trelles 1936.jpg|80px]] || [[Augusto Barsija Trelless]] <br /> ''Augusto Barcia Trelles'' <br /><small>(1881—1961))</small> || [[936]]. gada [[10. maijs]] — [[13. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''76.''' || [[Attēls:Santiago Casares Quiroga.JPG|80px]] || '''[[Santjago Kaseress Kiroga]]''' <br /> ''Santiago Casares Quiroga'' <br /><small>(1884—1950)</small> || [[1936]]. gada [[12. maijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Santjago Kaseresa Kiroga valdība|Kaseresa Kiroga valdība]] || |- | '(''72.'')' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || — || [[Djego Martinesa Barrio 2. valdība|Martinesa Barrio 2. valdība]] || |- | '''77.''' || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]''' <br /> ''José Giral'' <br /><small>(1879—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] — [[4. septembris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Hosē Girala valdība|Girala valdība]] || |- | rowspan="2"| '''78.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Largo Caballero 1927 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Francisko Largo Kabaljero]]''' <br /> ''Francisco Largo Caballero'' <br /><small>(1869—1946)</small> || [[1936]]. gada [[4. septembris]] — [[4. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Francisko Largo Kabaljero 1. valdība|Kabaljero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1936]]. gada [[4. novembris]] — [[1937]]. gada [[17. maijs]] || — || [[Francisko Largo Kabaljero 2. valdība|Kabaljero 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''79.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Negrīns]]''' <br /> ''Juan Negrín'' <br /><small>(1892—1956)</small> || [[1937]]. gada [[17. maijs]] — [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Huana Negrīna 1. valdība|Negrīna 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1939]]. gada [[5. marts]] || — || [[Huana Negrīna 2. valdība|Negrīna 2. valdība]] |- | '''80.''' || [[Attēls:José Miaja 1937.jpg|80px]] || '''[[Hosē Miaha]]''' <br /> ''José Miaja'' <br /><small>(1878—1952)</small> || [[1939]]. gada [[5. marts]] — [[28. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Hosē Miahas valdība|Miahas valdība]] || |} ==== Otrā Spānijas Republika trimdā (1939—1977) ==== {{colbegin|6}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1939—1977) |- | — || [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || '''[[Huans Negrīns]]''' <br /> ''Juan Negrín'' <br /><small>(1892—1956)</small> || [[1939]]. gada [[31. marts]] — [[1945]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]''' <br /> ''José Giral'' <br /><small>(1879—1962)</small> || [[1945]]. gada [[17. augusts]] — [[1947]]. gada [[janvāris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Rodolfo Llopis 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Rodolfo Ljopiss]]''' <br /> ''Rodolfo Llopis'' <br /><small>(1895—1983)</small> || [[1947]]. gada [[februāris]] — [[augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — |||| '''[[Alvaro de Albornoss]]''' <br /> ''Álvaro de Albornoz'' <br /><small>(1879—1954)</small> || [[1947]]. gada [[augusts]] — [[1951]]. gada [[jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fēlikss Gordons Ordass]]''' <br /> ''Félix Gordón Ordás'' <br /><small>(1885—1973)</small> || [[1951]]. gada [[jūlijs]] — [[1960]]. gada [[aprīlis]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:1914-02-21, La Esfera, Emilio Herrera Linares y José Ortiz Echagüe, Gamonal (cropped) Herrera Linares.jpg|80px]] || '''[[Emilio Herrera]]''' <br /> ''Emilio Herrera'' <br /><small>(1879—1967)</small> || [[1960]]. gada [[aprīlis]] — [[1962]]. gada [[marts]] || style="background:#C0C0C0"| || Neatkarīgais || |- | — || [[Attēls:Claudio Sánchez-Albornoz.png|111x111px]]|| '''[[Klaudio Sančess Albornoss]]''' <br /> ''Claudio Sánchez Albornoz'' <br /><small>(1893—1984)</small> || [[1962]]. gada [[marts]] — [[1971]]. gada [[februāris]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fernando Valera Aparisio]]''' <br /> ''Fernando Valera Aparicio'' <br /><small>(1899—1982)</small> || [[1971]]. gada [[februāris]] — [[1977]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1945 - 1977).svg|30px]] Spānijas Valsts (1936—1975) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1945-1977).svg|30px]] === {{Main|Spānijas Valsts|Franko diktatūra Spānijā}} {{colbegin|3}} {{legend| #708090 | [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs (1936) |- | — || [[Attēls:Miguel Cabanellas.jpg|80px]] || '''[[Migels Kabanellass]]''' <br />''Miguel Cabanellas'' <br /><small>(1872—1938)</small> || [[1936]]. gada [[25. jūlijs]] — [[29. septembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Nacionālā aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālā aizsardzības padome]] || || rowspan="16"| [[Fransisko Franko]] <br /> (1936—1975) |- ! align="center" colspan="8" | Valsts tehniskās padomes priekšsēdētājs (1936—1938) |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fidels Davila Arrondo]]''' <br />''Fidel Dávila Arrondo'' <br /><small>(1878—1962)</small> || [[1936]]. gada [[29. septembris]] — [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- | — || [[Attēls:Conde de Jordana 1940.jpg|80px]] || '''[[Francisko Gomess-Hordana Sousa]]''' <br />''Francisco Gómez-Jordana Sousa'' <br /><small>(1876—1944)</small> || [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] — [[1938]]. gada [[31. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- ! align="center" colspan="8" | Valdības vadītājs (1938—1975) |- | rowspan="8"| '''81.''' || rowspan="8"| [[Attēls:Francisco Franco en 1964.jpg|80px]] || rowspan="8"| '''[[Fransisko Franko]]''' <br /> ''Francisco Franco'' <br /><small>(1892—1975)</small> || [[1938]]. gada [[31. janvāris]] — [[1939]]. gada [[9. augusts]] || rowspan="8" style="background:#DDDDDD"| || rowspan="8"| Bez partijas || [[Fransisko Franko 1. valdība|Franko 1. valdība]] || rowspan="8"| |- | [[1939]]. gada [[9. augusts]] — [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 2. valdība|Franko 2. valdība]] |- | [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 3. valdība|Franko 3. valdība]] |- | [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] — [[1957]]. gada [[25. februāris]] || [[Fransisko Franko 4. valdība|Franko 4. valdība]] |- | [[1957]]. gada [[25. februāris]] — [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 5. valdība|Franko 5 valdība]] |- | [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 6. valdība|Franko 6. valdība]] |- | [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1969]]. gada [[29. oktobris]] || [[Fransisko Franko 7. valdība|Franko 7. valdība]] |- | [[1969]]. gada [[29. oktobris]] — [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] || [[Fransisko Franko 8. valdība|Franko 8. valdība]] |- | '''82.''' || [[Attēls:Luis Carrero Blanco, 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Luiss Karrero Blanko]]''' <br /> ''Luis Carrero Blanco'' <br /><small>(1904—1973)</small> || [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] — [[20. decembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || rowspan="2"| [[Luisa Karrero Blanko valdība|Karrero Blanko valdība]] || |- | — || [[Attēls:Torcuato Fernández-Miranda in 1975.jpg|80px]] || [[Torkuato Fernandesa-Miranda]] <br /> ''Torcuato Fernández-Miranda'' <br /><small>(1915—1980)</small> || [[1973]]. gada [[20. decembris]] — [[29. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || ''pagaidu premjerministre'' |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]''' <br /> ''Carlos Arias Navarro'' <br /><small>(1908—1989)</small> || [[1973]]. gada [[29. decembris]] — [[1975]]. gada [[11. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[Karlosa Ariasa Navarro 1. valdība|Ariasa Navarro 1. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānijas Karaliste (1975—mūsdienas) [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #708090| [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #197E36| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EE1C25| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00A0DF| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1975 — mūsdienas) |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]''' <br /> ''Carlos Arias Navarro'' <br /><small>(1908—1989)</small> || [[1975]]. gada [[11. decembris]] — [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || [[Karlosa Ariasa Navarro 2. valdība|Ariasa Navarro 2. valdība]] || || rowspan="15"| [[Huans Karloss I]] <br /> (1975—2014) |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Fernando de Santjago]] <br /> ''Fernando de Santiago'' <br /><small>(1910—1994)</small> || [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] — [[3. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="3"| '''85.'''|| rowspan="3"| [[Attēls:Adolfo Suárez 1980 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Adolfo Suaress]]''' <br /> ''Adolfo Suárez'' <br /><small>(1932—2014)</small> || [[1976]]. gada [[3. jūlijs]] — [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[1977. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1977]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || rowspan="2" style="background:#197E36"| || rowspan="2"| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Adolfo Suaresa 2. valdība|Suaresa 2. valdība]] |- | [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1981]]. gada [[25. februāris]] || [[1979. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1979]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] |- | '''86.''' || [[Attēls:Leopoldo Calvo-Sotelo 1978 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Leopoldo Kalvo Sotelo]]''' <br /> ''Leopoldo Calvo-Sotelo'' <br /><small>(1926—2008)</small> || [[1981]]. gada [[25. februāris]] — [[1982]]. gada [[2. decembris]] || style="background:#197E36"| || [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Leopoldo Kalvo Sotelo valdība|Kalvo Sotelo valdība]] || |- | rowspan="4"| '''87.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Felipe González 1986b (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Felipe Gonsaless]]''' <br /> ''Felipe González'' <br /><small>(1942)</small> || [[1982]]. gada [[2. decembris]] — [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] || rowspan="4" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="4"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[1982. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1982]] || [[Felipes Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] — [[1989]]. gada [[5. decembris]] || [[1986. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1986]] || [[Felipes Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] |- | [[1989]]. gada [[5. decembris]] — [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] || [[1989. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1989]] || [[Felipes Gonsalesa 3. valdība|Gonsalesa 3. valdība]] |- | [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[4. maijs]] || [[1993. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1993]] || [[Felipes Gonsalesa 4. valdība|Gonsalesa 4. valdība]] |- | rowspan="2"| '''88.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Aznar at the Azores, March 17, 2003-2.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Marija Aznars]]''' <br /> ''José María Aznar'' <br /><small>(1953)</small> || [[1996]]. gada [[4. maijs]] — [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#00A0DF"| ||rowspan="2"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || [[1996. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1996]] || [[Hosē Marijas Aznara 1. valdība|Aznara 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] — [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] || [[2000. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2000]] || [[Hosē Marijas Aznaras 2. valdība|Aznara 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''89.''' || rowspan="2"| [[Attēls:José Luis Rodríguez Zapatero 2011 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]]''' <br /> ''José Luis Rodríguez Zapatero'' <br /><small>(1960)</small> || [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] — [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="2"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[2004. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2004]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 1. valdība|Sapatero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] — [[2011]]. gada [[21. decembris]] || [[2008. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2008]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 2. valdība|Sapatero 2. valdība]] |- | rowspan="3"| '''90.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Mariano Rajoy 2016 (portrait).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Marjano Rahojs]]''' <br /> ''Mariano Rajoy'' <br /><small>(1955)</small> || rowspan="2"| [[2011]]. gada [[21. decembris]] — [[2016]]. gada [[29. oktobris]] || rowspan="3" style="background:#00A0DF"| || rowspan="3"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || rowspan="2"| [[2011. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2011]] <br /> [[2015. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2015]] || rowspan="2"| [[Marjano Rahoja 1. valdība|Rahoja 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | rowspan="3"| [[Felipe VI]] <br /> (2014—''pašlaik'') |- | [[2016]]. gada [[29. oktobris]] — [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] || [[2016. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2016]] || [[Marjano Rahoja 2. valdība|Rahoja 2. valdība]] |- | '''91.''' || [[Attēls:Pedro Sánchez in 2018.jpg|80px]] || '''[[Pedro Sančess]]''' <br /> ''Pedro Sánchez Pérez-Castejón'' <br /><small>(1972)</small> || [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] — ''pašlaik'' || style="background:#EE1C25"| || [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || — || [[Pedro Sančesa valdība|Sančesa valdība]] || |} == Skatīt arī == * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] * [[Spānijas prezidentu uzskaitījums]] {{Spānijas premjerministri}} [[Kategorija:Spānijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] k8i185q7l7hol3klho4xpjms4jhuy2c 0 370859 3669457 3580785 2022-08-12T10:57:35Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Viļa Ģelbes iela |attēls = Viļa Ģelbes iela (2).jpg |attēla paraksts = Skats no Brīvības gatves |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] |ielas garums = 150 m |atklāta = 2017. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]] [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Viļa Ģelbes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimē. Viļa Ģelbes iela sākas krustojumā ar [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]] un beidzas krustojumā ar vēsturisko [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]], ar citām ielām nekrustojas. Iela sastāv no 2 braukšanas joslām, tās garums ir aptuveni 150 metru. Viļa Ģelbes iela ir vienvirziena (transporta kustība tikai Biķernieku ielas virzienā). '''No 2022. gada 23. augusta tikai sabiedriskajam transportam iela kļūs par divvirzienu!''' Biķernieku un Brīvības ielas savienojums izveidots padomju laikos, bet bijis bez nosaukuma (sarunvalodā saukts par '''Mazo Biķernieku ielu'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/code/R-Bikernieku21-01-15/view/Bi%C4%B7ernieku_iela,_R%C4%ABga|title=Biķernieku iela, Rīga - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2018-10-10|language=lv-LV}}</ref>). Viļa Ģelbes ielas nosaukums piešķirts 2017. gadā pēc Rīgas domes lēmuma. Tā nosaukta [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības karā]] kritušā [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s virsleitnanta [[Lāčplēša ordenis|Lāčplēša ordeņa]] kavaliera [[Vilis Ģelbe|Viļa Ģelbes]] vārdā (1890—1919).<ref>[https://www.riga.lv/lv/news/pieskirs-jaunus-un-mainis-esosos-rigas-ielu-nosaukumus?11867 Piešķirs jaunus un mainīs esošos Rīgas ielu nosaukumus]{{Novecojusi saite}} — Rīgas domes informatīvais portāls</ref> == Sabiedriskais transports == Visas Viļa Ģelbes ielas garumā kursē [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] un [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48. maršruta autobusi]], kā arī [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]] un [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. maršruta trolejbusi]] (virzienā no Brīvības gatves). Visiem maršrutiem Viļa Ģelbes ielā ir pietura "Biķernieku iela". '''No 2022. gada 23. augusta sabiedriskais transports varēs kursēt arī virzienā uz Brīvības gatvi.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 8lfntw6t8xknaz1j35b8km4m2wliwpq 0 373538 3669371 3533698 2022-08-12T05:13:11Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vaivariņi | settlement_type = vasarnīcu ciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Sējas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2021|01|29||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=5626 |title=Informācija par objektu: Vaivariņi |accessdate={{dat|2018|01|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 27 | longs = 32 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2160 | var_id = 100185944 | lgia_id = 5626 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vaivariņi''' ir vasarnīcu ciems [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā 27,6 km no pagasta centra [[Loja]]s, 6,2 km no novada centra [[Saulkrasti]]em un 51,3 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Sējas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas vasarnīcu ciemi]] 0t9f894aw7evu1pumd9sa1cafikjie5 0 379984 3669307 3408025 2022-08-11T18:33:19Z Olgerts V 41522 veidne wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ābeļu pagastā|Laši|Laši}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Laši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Ābeļu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2304 |title=Informācija par objektu: Laši |accessdate={{dat|2018|03|11||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 69 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 27 | lats = 46 | latNS = N | longd = 25 | longm = 56 | longs = 29 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5212 | var_id = 100129574 | lgia_id = 2304 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Laši''' ir ciems [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 4 km no pagasta centra [[Brodi]]em, 5 km no novada centra [[Jēkabpils]] un 124 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V783]] (Jēkabpils – Dignāja – Ilūkste), Daugavas attekas [[Barans|Barana]] attekas krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ābeļu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] jqd5rxxjgv9tzxx6c3kwatcyg5v2x6g 0 383872 3669425 3617788 2022-08-12T08:49:33Z Awhly 98453 /* Grupas dalībnieces */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Atveidošana}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = BLACKPINK | Attēls = 블랙핑크(BlackPink) - 마지막처럼 171001 코리아뮤직페스티벌.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Jennie, Rosé, Lisa, Jisoo | Fons = grupa | Vieta = {{Vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | Žanrs = {{flatlist| * [[korejiešu popmūzika]] * [[elektroniskā deju mūzika]] * [[hiphops]]}} | Gadi = 2016—Pašlaik | Izdevējkompānija = ''YG Entertainment'' | Mlapa = {{URL|http://ygblackpink.com/}} | Dalībnieki = | Dalībnieces = Jisoo<br />Jennie<br />Rosé<br />Lisa | embed = }} '''''BlackPink''''' ([[Hangils]]: ''블랙핑크''), stilizēts kā '''BLΛƆKPIИK''', ir [[Dienvidkoreja]]s meiteņu grupa no ''[[YG Entertainment]]'' kompānijas. Grupa sastāv no 4 dalībniecēm: ''Jisoo, Jennie, Rosé un Lisa''.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=YG 새 걸그룹, '블랙 핑크' 이름의 뜻은?YG 새 걸그룹 최종발표③|url=http://entertain.naver.com/read?oid=109&aid=0003347383}}</ref> Blackpink debitēja 2016. gada 8. augustā ar minialbumu Square One. Dziesmas "Whistle" un "Boombayah", kas kļuva par viņu pirmajām Nr. 1 dziesmām [[Billboard Tops|''Billboard World Digital Songs'' topā]]. "Boombayah" dziesmas video kļuva par vispopulārāko {{nepieciešama atsauce}} korejiešu grupas debijas video. Pēc dažiem mēnešiem Blackpink ieguva tādas balvas kā ''`New Artist of the Year`, `Best Female Group`'' u.c.{{nepieciešama atsauce}} Blackpink ir pirmā sieviešu K-pop grupa ar trim Nr.1 hitiem ''Billboard's World Digital Song Sales'' čartā. == Grupas dalībnieces == * Jisoo (지수/Džisū) * Jennie (제니/Dženija) * Rosé (로제/Rozē) * Lisa (리사/Liza) == Diskogrāfija == === Korejiešu albumi === * ''Square One'' (2016)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=YG Entertainment unveils K-pop group BlackPink|url=http://kpopherald.koreaherald.com/view.php?ud=201608091630134122942_2}}</ref> * ''Square Two'' (2016)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=블랙핑크, 11월6일 '인기가요'+10일 '엠카' 연속 컴백 확정|url=http://entertain.naver.com/read?oid=109&aid=0003422497}}</ref> * ''As If It's Your Last'' (2017)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=BLACKPINK reveals digital single before Japanese showcase|url=https://www.koreatimes.co.kr/www/art/2017/06/682_231754.html}}</ref> * ''Square Up'' (2018)<ref>{{tīmekļa atsauce|title= Square Up (EP)|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Square_Up_(EP)}}</ref> * ''Kill This Love'' (2019) *''The Album (2020)'' === Japāņu albumi === * ''Blackpink'' (2017)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=BLACKPINK - EP|url=https://itunes.apple.com/jp/album/blackpink-ep/id1263315668}}</ref> * ''Re: Blackpink'' (2018) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|http://ygblackpink.com}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas mūzikas grupas]] n09ce0l3h9ybas4pfwghx99hnhtlfv1 0 398102 3669216 3666907 2022-08-11T14:29:40Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Brentford'' | pilns = ''Brentford Football Club'' | logo_links = Brentford FC logo.svg | logo_izm = 175px | iesauka = ''The Bees'' (bites) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Lielā Londona|Brentforda}} | dib = 1889 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 10 | stad = ''[[Brentford Community Stadium]]'' | ietilp = 17,250 | prez = {{flaga|Anglija}} Klifs Krauns | tren = {{flaga|Dānija}} [[Tomass Franks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|http://www.brentfordfc.com/}} | pattern_la1 = _brentford2122h | pattern_b1 = _brentford2122h | pattern_ra1 = _brentford2122h | pattern_sh1 = _brentford2122h | pattern_so1 = _brentford2122h | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _brentford2224a | pattern_b2 = _brentford2224a | pattern_ra2 = _brentford2224a | pattern_sh2 = _brentford2224a | pattern_so2 = _brentford2224al | leftarm2 = a5e5f7 | body2 = a5e5f7 | rightarm2 = a5e5f7 | shorts2 = 000066 | socks2 = a5e5f7 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Brentford Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbola klubs]] no [[Brentforda]]s [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]]. Klubs pašlaik (2022) spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Brentford Community Stadium]]'' stadionā. == Sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2022|8|5|5=bez}}'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Davids Raja]]|no=1|nat=ESP|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Ārons Hikijs]]|pos=DF|nat=SCO|no=2}} {{Fs player|name=[[Riko Henrijs]]|no=3|pos=DF|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Čārlijs Guds]]|no=4|pos=DF|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Ītans Pinoks]]|no=5|nat=JAM|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Kristians Nergords]]|no=6|pos=MF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Serhi Kanoss]]|no=7|pos=MF|nat=ESP}} {{Fs player|name=[[Matiāss Jensens]]|no=8|pos=MF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Džošs Dasilva]]|no=10|nat=ENG|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Joans Visa]]|nat=COD|no=11|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Tomass Strakoša]]|nat=ALB|no=13|pos=GK}} {{Fs player|name=[[Samans Godoss]]|nat=IRN|no=14|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Frenks Onjeka]]|no=15|nat=NGA|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Bens Mī]]|no=16|nat=ENG|pos=DF}} {{Fs player|name=[[Aivens Tonijs]]|no=17|nat=ENG|pos=FW}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Pontuss Jānsons]]|nat=SWE|pos=DF|no=18|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Braiens Mbeumo]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Kristofers Ajers]]|pos=DF|no=20|nat=NOR}} {{Fs player|name=[[Halils Dervišoglu]]|no=21|nat=TUR|pos=FW}} {{Fs player|name=[[Kīns Luiss-Poters]]|no=23|pos=FW|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Tarike Fosu]]|nat=GHA|no=24|pos=MF}} {{Fs player|name=[[Mailss Pīrts-Heriss]]|no=25|pos=MF|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Šendons Baptists]]|no=26|pos=MF|nat=GRN}} {{Fs player|name=[[Vitālijs Janelts]]|no=27|pos=MF|nat=GER}} {{Fs player|name=[[Madss Bejs Sērensens]]|no=29|pos=DF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Madss Rērslevs]]|no=30|pos=DF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Luka Račičs]]|no=32|pos=DF|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Fins Stīvenss]]|pos=DF|no=36|nat=WAL}} {{Fs player|name=[[Metjū Kokss]]|pos=GK|no=41|nat=ENG}} {{Fs player|name=[[Huels Valensija]]|pos=FW|nat=ECU}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempiopni (1): 1934–35 * '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (pašlaik — ''League One'') ** Čempiopni (2): 1932–33 (South), 1991–92 ** Vicečempiopni (4): 1929–30, 1957–58, 1994–95, 2013–14 *'''Anglijas futbola 4. līmenis''' (pašlaik - ''League Two'') ** Čempioni (3): 1962-63, 1998-99, 2008-09 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.brentfordfc.com/}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] itxevxk4xj1r1oj3qfopwl6fdekwe37 0 403748 3669270 3620924 2022-08-11T15:50:21Z Pirags 3757 /* Programmas */ atj wikitext text/x-wiki {{Infobox school |name = Rīgas 10. vidusskola |logo = |seal_image = |image = Lenču iela.JPG |image size = |caption = |location = Lenču iela 1, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = valsts vidusskola |fundingtype = Rīgas pašvaldības finansējums |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 41 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 40 | longEW = E |opened = 1938 (1944) |headmaster = Nadežda Ikauniece |staff = |teaching_staff = 72 |employees = |grades = 1. — 12. |years = |students = 854 |language = krievu, latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://www.r10vs.lv/}} }} '''Rīgas 10. vidusskola''' ir [[Rīga]]s mazākumtautību skola, kas atrodas [[Lenču iela (Rīga)|Lenču ielā]] 1, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. == Vēsture == Par skolas pirmsākumu uzskata 1938. gadu, kad Lenču ielā atklāja '''Rīgas Viestura pamatskolu''', kurā mācījās tikai zēni. Tā bija par [[Rīgas dome|Rīgas domes]] naudu būvēta pašvaldības skola. Otrā pasaules kara laikā skolā bija izvietots kara hospitālis. Pēc kara beigām 1944. gadā skola atsāka strādāt, nu jau kā meiteņu ģimnāzija un bija tāda līdz 1953. gadam. Ar 1945. gadu mācību iestāžu sarakstā pieminēta kā '''10. Rīgas pilsētas vidusskola ar krievu mācību valodu'''. 1953. gadā skolā sāka mācīties gan meitenes, gan zēni. Ar 1966. gadu vidējās izglītības iegūšanai noteica 10 klases.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-10-vidusskola |title=Laikraksts „Izglītība un Kultūra” |access-date={{dat|2018|08|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190407192134/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-10-vidusskola }}</ref> 1963. gadā skolu paplašināja, uzbūvējot jaunu korpusu gar [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielu]] ar sporta zāli. 2012. gadā programmas „Pilsētas fasādes” ietvaros atjaunoja Rīgas 10. vidusskolas fasādi ar [[Rīgas ģerbonis|Rīgas ģerboni]] tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/149348-sovasar-remontdarbi-notiek-79-rigas-skolas-foto|title=Šovasar remontdarbi notiek 79 Rīgas skolās. FOTO|last=|first=|website=Jauns.lv|access-date=2019-04-07|date=26.07.2012|language=lv}}</ref> 2014. gada oktobrī Rīgas 10. vidusskola atzīmēja 70. gadadienu. == Vadība == Skolu tās pastāvēšanas laikā vadījuši pieci direktori. Nadežda Ikauniece skolu vada no 1992. gada jūlija. == Izglītības programmas == === Apmācības kvalitāte === Latvijas skolu reitingā 10. vidusskola atrodas augstākajā pozīcijā starp mazākumtautību skolām un 21. vietā kopumā (2018).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|access-date=2019-04-07|language=lv-LV}}</ref> Skolas audzēkņi sasniedz labākus rezultātus valsts pārbaudēs matemātikā un fīzikā. Skolas bibliotēka katru gadu tiek papildināta ar labākajiem skolēnu projektu darbu materiāliem un pēdējiem izdevniecības darbiem par Latvijas vēsturi. Projektu nedēļā klases pētniecībai izvēlas tēmas par Rīgas vēsturi, arhitektūras pieminekļiem un izcilām personībām. Bērni ar skolotājiem un vecākiem dodas mācību ekskursijās uz Rīgas lidostu, televīzijas torni, „[[Latvenergo]]” centrālo biroja ēku, [[Rīgas dome|Rīgas Domi,]] apmeklē rūpnīcas un mūsdienīgus uzņēmumus — [[Accenture]], [[LNK Group]], [[Grindeks]]. Vecāko klašu skolēniem diskusiju klubā tiek organizētas tikšanās ar pazīstamiem politiķiem un interesantiem cilvēkiem. Skolas aktu zālē viesojušies [[Ainārs Šlesers]], [[Nils Ušakovs]], [[Ivans Klementjevs]], [[Sergejs Dolgopolovs]], [[Viktors Avotiņš]], [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] meita — Anna Čakste-Rollina. Vladimirs Molčanovs skolēniem un skolotājiem demonstrēja arī savu dokumentālo filmu „Rīgas geto melodijas”. Igors Gusevs prezentēja savas filmas, kas veltītas slāvu un latviešu senajām saitēm. Skolēniem bijusi tikšanās arī ar Ukrainas vēstnieku Latvijā [[Rauls Čilačava|Raulu Čilačavu]] un Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētāju [[Arkādijs Suharenko|Arkādiju Suharenko]]. Īpašu popularitāti starp 9.—12. klašu skolēniem ir ieguvuši skolas Eirokluba organizētie pasākumi. Skola divas reizes ieguvusi balvā braucienu uz [[Strasbūra|Strasbūru]], lai iepazītos ar [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] darbu. 2017. gadā skola viena no pirmajam pievienojas programmai “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas”, lai jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu un motivēt līdzdarboties<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europarl.europa.eu/latvia/lv/pasakumi/2017-pas-kumi/skolot-ji-k-st-par-eiropas-parlamenta-v-stniekiem-skol-s-latvij-.html|title=Skolotāji kļūst par Eiropas Parlamenta vēstniekiem skolās Latvijā|last=|first=|website=europarl.europa.eu|access-date=2019-04-07|date=20.02.2017}}</ref>. Skolai ir muzikālā studija un audzēkņu orķestris. === Programmas === * Pamatizglītības mazākumtautību programma * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma * Aktīvās interešu izglītības programmas == Absolventi == *[[Ruta Šaca-Marjaša|Ruta Šaca—Marjaša]], juriste, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] un [[Saeima|Saeimas]] deputāte *[[Juris Rozenvalds]], [[Latvijas Universitāte|LU]] profesors *[[Boriss Teterevs]], ārsts, uzņēmējs, mecenāts (1971) *[[Mihails Zadornovs]], rakstnieks *[[Velta Zadornova (Kalnbērziņa)|Velta Zadornova (Kalnbērziņa]]), filoloģijas hab. doktore, [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas valsts universitātes]] profesore * [[Leonīds Lencs]], aktieris == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] 6z1jfgteairc31h5oanf36d8180xznw 0 404719 3669210 3599315 2022-08-11T14:15:20Z 159.148.106.93 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = "Baltijas Balss" | logo_attēls = | lapas_attēls = | veids = informatīvi izklaidējošs [[interneta portāls|portāls]] | valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} | īpašnieks = | darbību_uzsāka = | valodas = [[krievu valoda|krievu]] | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{url|https://bb.lv/}} }} '''''Baltijas Balss''''' jeb '''''bb.lv''''' ir [[krievu valoda|krievu un latviešu valodā]] rakstošais informatīvi izklaidējošs [[Interneta portāls|ziņu portāls]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://vesti.lv}} {{ru ikona}} {{Ziņu portāli Latvijā}} [[Kategorija:Ziņu vietnes]] pigkjsismpt2nlge79s7wlggxe9xm4k 3669211 3669210 2022-08-11T14:18:50Z 159.148.106.93 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = "Baltijas Balss" | logo_attēls = | lapas_attēls = | veids = informatīvi izklaidējošs [[interneta portāls|portāls]] | valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} | īpašnieks = | darbību_uzsāka = | valodas = [[krievu valoda|krievu]] | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{url|https://bb.lv/}} }} '''''Baltijas Balss''''' jeb '''''bb.lv''''' ir [[krievu valoda|krievu un latviešu valodā]] rakstošais informatīvi izklaidējošs [[Interneta portāls|ziņu portāls]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://bb.lv}} {{ru ikona}} {{Ziņu portāli Latvijā}} [[Kategorija:Ziņu vietnes]] 4jt6tm7dh0wvc9mzve0kz3fajt6yxoe 10 413574 3669295 3669006 2022-08-11T18:01:13Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-11 18:01:13{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 31 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 31 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 29 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 24 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 10 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 8 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 3 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 362snb520t29kqn837hpwb8eczilrpg 0 414790 3669190 3468453 2022-08-11T13:30:24Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}} {{BioTakso infokaste |nosaukums = Gymnosporangium sabinae |valsts = Fungi |nodalījums = Basidiomycota |klase = Pucciniomycetes |kārta = Pucciniales |dzimta = Pucciniaceae |ģints = Gymnosporangium |suga = G. sabinae |sinonīmi = *Gymnosporangium fuscum DC. *Puccinia juniperi Pers. *Roestelia cancellata Rebent. |attēls = Gymnosporangium_sabinae_fg03.JPG |valsts_lv = Sēnes |nodalījums_lv = Bazīdijsēnes }} '''Bumbieru-kadiķu rūsa''' ir slimība, kuru ierosina [[Patogēns|patogēnā]] sēne ''Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter'' <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaad.gov.lv/1/section.aspx/426|title=VAAD - Sākums|website=www.vaad.gov.lv|access-date=2018-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181121064920/http://www.vaad.gov.lv/1/section.aspx/426|archivedate=2018-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cabi.org/isc/datasheet/26229|title=Gymnosporangium fuscum (European pear rust)|website=www.cabi.org|access-date=2018-11-27|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190719194408/https://www.cabi.org/isc/datasheet/26229|archivedate=2019-07-19}}</ref>. ''G. sabinae'' inficē [[bumbieres|bumbieru]] (''Pyrus'') un [[kadiķi|kadiķu]] (''Juniperus'') [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] augus.<ref>Dervis S,. Dixon L., Doganlar M. 2010. Gall production on hawthorns caused by Gymnosporangium spp. in Hatay province, Turkey. Phytoparasitica, 38: 391-400.</ref> Bumbieru-kadiķu rūsa ir novērota galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], taču slimības ierosinātājs ir konstatēts arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref>Yun H.Y., Rossman A.Y., Byrne J. 2009. First Report of Gymnosporangium sabinae, European Pear Rust, on Bradford Pear in Michigan. Plant disease, 93: 841.</ref> Bumbieru-kadiķu rūsa var radīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus, jo infekcija var novest pie pāragras lapu nobiršanas<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/raksti/130-turpina-izplatities-bumbieru-kadiku-rusa|title=Integrētā augu audzēšana un kaitīgo organismu monitorings|website=noverojumi.vaad.gov.lv|access-date=2018-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181211164037/http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi/raksti/130-turpina-izplatities-bumbieru-kadiku-rusa|archivedate=2018-12-11}}</ref>, samazinot iegūto augļu ražu. == Slimības pazīmes == [[Attēls:Gymnosporangium sabinae 01.jpg|link=https://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Gymnosporangium%20sabinae%2001.jpg|alt=|thumb|250x250px|''G{{Novecojusi saite}}. sabinae'' telīdiji uz kadiķa zara.]] Pirmie slimības simptomi novērojami pavasarī — uz kadiķiem parādās oranži, gļotaini, gareniski 1 - 2 cm gari izaugumi. Izaugumus sauc par telīdijiem un tajos attīstās teleitosporas.<ref name=":0" /> Mitrā un vējainā laikā teleitosporas dīgst un veido bazīdijsporas, kuras tālāk inficē bumbieres. Jūnijā sākumā uz bumbieru lapām parādās koši oranži plankumi, kuru diametrs parasti sasniedz 1 - 2 cm<ref name=":0" />, retāk inficējas arī augļi. Vasaras otrajā pusē lapas apakšpusē izveidojas ragveida izaugumi, ecīdiji, kuros izveidojas ecīdijsporas, kas izplatās un atkārtoti inficē kadiķi, noslēdzot sēnes attīstības ciklu.<ref>Douglas S.M. 2010. Gymnosporangium rusts: common cedar rust diseases in Connecticut.</ref> == Patogēns == [[Attēls:Birnengitterrost Gymnosporangium fuscum.JPG|thumb|250x250px|''G. sabinae'' spermāciji (aizmugurē) un ecīdiji (priekšplānā) uz bumbieru lapām.]] ''G. sabinae'' pieder pie [[rūsas sēnes|rūsas sēnēm]] (''Pucciniales'', ''Uredinales''), kas ietilpst [[bazīdijsēnes|bazīdijsēņu]] (''Basidiomycota'') grupā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Introductory mycology.|last=1907-1986.|first=Alexopoulos, Constantine John,|publisher=John Wiley|isbn=0471022136|url=https://www.worldcat.org/oclc/502255|edition=2d ed|location=New York,|date=[1962]|oclc=502255}}</ref> Tās raksturīgākā pazīme ir [[biotrofisms]], tas ir, sēne parazitē tikai uz dzīviem audiem, radot pēc iespējas mazāku kaitējumu saimniekaugam.<ref name=":2">Mendgen K., Hahn M. 2002. Plant infection and the establishment of fungal biotrophy. Trends in Plant Science, 7: 352-356.</ref> Sēne novirza auga saražotos [[Ogļhidrāti|ogļhidrātus]] savai attīstībai, parasti ar īpašu hifu paveidu, haustoriju, palīdzību.<ref name=":2" /> Bumbieru inficēšanos būtiski ietekmē bazīdijsporu veidošanās un izlidošanas laiks. Labvēlīgi apstākļi bazīdijsporu veidošanai ir gaisa temperatūra ne zemāka kā 10 °C un nokrišņu daudzums no 10 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://llufb.llu.lv/dissertation-summary/plant-protection/B_Lace_promoc_darba_kopsav_LLU_LF_2016.pdf|title=Agroekoloģisko faktoru ietekme uz bumbieru – kadiķu rūsu (ier. Gymnosporangium sabinae (Dicks.) G. Winter) un integrētās augu aizsardzības iespējas slimības ierobežošanā|last=|first=|website=llufb.llu.lv|access-date=2018-12-20|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> === ''Gymnosporangium sabinae'' dzīves cikls === ''G. sabinae'' ir nepilns dzīves cikls ar četriem [[sporas|sporu]] veidiem – ecīdijsporām, teleitosporām, bazīdijsporām un spermācijiem (piknosporām).<ref name=":3">Lāce B. 2017. Gymnosporangium species – an important issue of plant protection. Proc. Latvian Acad. Sci., Section B, Vol. 71 (2017), No. 3</ref> Sporas no viena saimniekauga uz otru pārnes vējš.<ref name=":3" /> Pavasarī uz kadiķa dīgst ecīdijsporas, kas veido telīdijus. ''G. sabinae'' parasti parazitē uz kazaku kadiķa (''Juniperus sabina'').<ref name=":1" /> Telīdijos veidojas teleitosporas. Mitrā un vējainā laikā tās dīgst, un veidojas bazīdiji ar bazīdijsporām, kas tālāk inficē bumbieres.<ref name=":0" /> Sporu izlidošana notiek laika posmā no aprīļa līdz jūnijam<ref name=":1" />, kad arī parādās pirmās slimības pazīmes uz bumbierēm. Uz bumbieres lapas virsmas no bazīdijsporām attīstās spermāciji, savukārt sēnes dzīves ciklu noslēdz ecīdiju veidošanās lapas apakšpusē un ecīdijsporu nonākšana uz kadiķa.<ref name=":3" /> == Bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošana == Lai ierobežotu bumbieru-kadiķu rūsas izplatību, var veikt dažādus preventīvus pasākumus: * Izcirst kadiķus bumbieru stādījumu tuvumā. * Nestādīt tās kadiķu sugas, kas ir ''G. sabinae'' saimniekaugi. * Ievērot atstarpes, stādot bumbieru kokus. * Regulāri veikt vainaga veidošanu. Ja infekcija nav novērsta un ir redzami slimības simptomi, inficētās bumbieru lapas iespēju robežās norauj un sadedzina. Arī inficētu kadiķu zarus var apgriezt, lai mazinātu infekcijas izplatību. Rūsas izplatību var ierobežot ar fungicīdiem, piemēram, ''Effector'', kuru izsmidzina pumpuru plaukšanas laikā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Augu slimības]] [[Kategorija:Bazīdijsēnes]] [[Kategorija:Augu kaitēkļi]] tq6of9qfb0v4brpvnbtpdyu5q31528u 0 424673 3669350 3667375 2022-08-11T21:57:12Z BigHead 52979 Updated pic wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Domants Sabonis | vārds_orig = ''Domantas Sabonis'' | attēls = Domantas Sabonis by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = | paraksts = Domants Sabonis 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1996|5|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|45}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = | blank = | blank_d = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Gonzagas Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | numurs = 11 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 11., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2016. gada NBA drafts|2016]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Orlando "Magic"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012–2014 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Baloncesto Málaga|Unicaja Málaga]]'' | kl_sez 2 = 2012–2013 | klubs 2 = → {{flaga|Spānija}} ''[[CB Axarquía|Clínicas Rincón]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2016|full=y}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}}[[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2017|start}}–{{nbay|2021|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}}[[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|end}}–pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}}[[Sakramento "Kings"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|LTU}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] (2020, 2021) | blankp = | blankp_d = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} }} '''Domants Sabonis''' ({{val|lt|Domantas Sabonis}}; dzimis {{dat|1996|5|3}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[ASV]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] un [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Sakramento "Kings"]]. Divkārtējs [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieks. Domanta tēvs ir Lietuvas basketbola leģenda [[Arvīds Sabonis]]. Dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], ASV, laikā, kad tēvs spēlēja NBA komandā [[Portlendas "Trail Blazers"]]. == Karjera == Jaunieša karjeru aizvadījis [[Spānija|Spānijā]] [[Malagas "Unicaja"]] sastāvā. ASV spēlējis [[NCAA]] koledžu basketbolā [[Gonzagas Universitāte]]s komandas sastāvā. [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]] D. Saboni ar 11. kārtas numuru izvēlējās [[Orlando "Magic"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NBA duris pravėrė antras Sabonis: Domantui – 11-as šaukimas!|url=http://www.delfi.lt/krepsinis/naujienos/nba-duris-pravere-antras-sabonis-domantui-11-as-saukimas.d?id=71646656|website=Krepsinis.lt|language=lt|accessdate=June 24, 2016}}</ref> tomēr spēlētājs nokļuva [[Oklahomasitijas "Thunder"]] sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas Sabonis iškeistas į "Thunder"|url=https://www.basketnews.lt/news-99017-domantas-sabonis-iskeistas-i-thunder.html|website=BasketNews.lt|language=lt|date=June 24, 2016|accessdate=June 24, 2016}}</ref> jo drafta naktī kopā ar [[Ersans Iljasova|Ersanu Iljasovu]] un [[Viktors Oladipo|Viktoru Oladipo]] tika aizmainīts pret [[Seržs Ibaka|Seržu Ibaku]]. Pēc vienas sezonas 2017. gada vasarā viņš kopā ar V. Oladipo tika aizmainīts uz [[Indiānas "Pacers"]] pret [[Pols Džordžs|Polu Džordžu]]. "Pacers" sastāvā kā starta piecinieka spēlētājs nostiprinājies kopš [[2019.—2020. gada NBA sezona]]s. Šajā sezonā viņa sniegums tika novērtēts arī ārpus kluba — viņš saņēma savu pirmo uzaicinājumu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]] (šo sasniegumu atkārtoja arī pēc gada). 2022. gada janvārī D. Sabonis aizvaadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, uzvarā pret [[Jūtas "Jazz"]] (125—113) gūstot 42 punktus. Sezonas vidū "Pacers" paziņoja, ka ir gatavi piedāvāt citām komandām savus labākos spēlētājus, un februārī D. Sabonis kopā ar [[Džastins Holidejs|Džastinu Holideju]] un [[Džeremijs Lembs|Džeremiju Lembu]] tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] pret [[Tairīssu Halibārtons|Tairīsu Halibārtonu]], [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Tristans Tompsons|Tristanu Tompsonu]].<ref>[https://www.wrtv.com/sports/espn-pacers-trading-domantas-sabonis-jeremy-lamb-and-justin-holiday ESPN: Pacers trading Domantas Sabonis, Jeremy Lamb and Justin Holiday] ESPN</ref> === Lietuvas izlase === [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas valstsvienības]] sastāvā debitējis 2015. gadā, kļūstot par jaunāko Lietuvas izlasē spēlējušo basketbolistu (par dažām dienām pārspēja [[Jons Valančūns|Jona Valančūna]] rekordu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvos rinktinės statistika: naudingiausi, rezultatyviausi ir taikliausi|url=http://www.basketnews.lt/news-88608-lietuvos-rinktines-statistika-naudingiausi-rezultatyviausi-ir-taikliausi.html|website=BasketNews.lt|accessdate=September 1, 2015}}</ref> Izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dvejonės baigėsi – Jonas Kazlauskas paskelbė galutinį rinktinės dvyliktuką|url=http://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/dvejones-baigesi-jonas-kazlauskas-paskelbe-galutini-rinktines-dvyliktuka-875-524785|website=24sek.lt|accessdate=September 1, 2015}}</ref> kā arī pārstāvēja izlasi {{oss|V=2016|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas SABONIS at the Players of the Rio 2016 - Olympic Basketball Tournament (Men) 2016 - FIBA.com|url=http://www.fiba.com/olympics/2016/Domantas-SABONIS|website=FIBA.com|accessdate=November 25, 2016}}</ref> Piedalījies [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] turnīrā. Ticis atzīts par 2018. gada Lietuvas gada basketbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rimkus |first1=Kęstas |title=Domantas Sabonis nurungė Joną Valančiūną geriausio šalies krepšininko rinkimuose |url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/domantas-sabonis-nurunge-jona-valanciuna-geriausio-salies-krepsininko-rinkimuose-875-1068574 |website=15min.lt/24sek |accessdate=December 4, 2018}}</ref> == Statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | '''81''' || '''66''' || 20,1 || 39,9 || 32,1 || 65,7 || 3,6 || 1 || 0,5 || 0,4 || 5,9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 74 || 19 || 24,5 || 51,4 || 35,1 || '''75,0''' || 7,7 || 2 || 0,5 || 0,4 || 11,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 74 || 5 || 24,8 || '''59,0''' || '''52,9''' || 71,5 || 9,3 || 2,9 || 0,6 || 0,4 || 14,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 62 || 62 || '''34,8''' || 54,0 || 25,4 || 72,3 || '''12,4''' || '''5''' || '''0,8''' || '''0,5''' || '''18,5''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 291 || 152 || 25,6 || 52,2 || 32,1 || 72,2 || 8 || 2,6 || 0,6 || 0,4 || 12,1 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | 2 || 0 || 3 || 0 || 0 || '''100''' || 1 || 0 || 0,5 || '''0,5''' || 2 |- | style="text-align:left;"|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | '''7''' || 0 || 23,7 || '''58,1''' || 14,3 || 77,8 || 4,6 || 0,7 || 0,1 || 0,3 || '''12,4''' |- | style="text-align:left;"|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 4 || 0 || '''24,0''' || 41,4 || '''25,0''' || 64,3 || '''7,3''' || '''4''' || '''0,8''' || 0,3 || 8,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 13 || 0 || 20,6 || 51,1 || 16,7 || 75,0 || 4,8 || 1,6 || 0,4 || 0,3 || 9,6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sabonis, Domants}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] ajpk62ctcinncg7rx7r0xmiks3ukoq9 0 428090 3669331 3527568 2022-08-11T20:46:16Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Soniks: Filma | oriģinālnos = ''Sonic the Hedgehog'' | attēls = SonicMovieTeaserPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Džefs Foulers]] | producents = [[Nīls Morics]] * Takeši Ito * Mie Oniši * Toru Nakahara | scenārijs = * [[Patriks Keisijs]] * [[Vorms Millers|Džošs Millers]] * Orens Uzjels | aktieri = * [[Džeimss Mārsdens]] * [[Bens Švarcs]] * [[Taika Samptere]] * [[Nataša Rotvella]] * [[Nīls Makdonavs]] * [[Ādams Pallijs]] * [[Džims Kerijs]] | mūzika = ''[[Junkie XL]]'' | operators = [[Stīvens Vindons]] | mākslinieks = | montāža = [[Steisija Šroidere]] | studija = * ''[[Original Film]]'' * ''[[Sega (uzņēmums)|Sega]]'' * ''[[Blur Studio]]'' * ''[[Marza Animation Planet]]'' *'' [[Paramount Animation]]'' * ''Hedgehog Films, Inc.'' * ''DJ2 Entertainment''<ref>{{tīmekļa atsauce| url=https://www.dj2entertainment.com/#/sonic/|title=DJ2 Entertainment|accessdate=August 27, 2018}}</ref> | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2020|1|25|''[[Paramount Theatre]]''|2020|2|14|ASV|2020|2|21|Latvija}} | ilgums = 99 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://bbfc.co.uk/releases/sonic-hedgehog-film |title=Sonic the Hedgehog (PG) |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=January 15, 2020 |accessdate=January 15, 2020 |archive-date={{dat|2020|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200115191905/https://bbfc.co.uk/releases/sonic-hedgehog-film }}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{JPN}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|95 miljoni}}<ref name=RedesignCost>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2019/11/sonic-redesign-cost-paramount-five-million-1202190493/|title=‘Sonic’ Redesign Cost Paramount Nowhere Near the $35 Million That’s Been Rumored|last=Sharf|first=Zack|website=IndieWire|date=November 18, 2019|accessdate=November 18, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|319,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4244997633/?ref_=bo_hm_rs|title=Sonic the Hedgehog (2020)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=January 25, 2021}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Soniks 2: Filma]]" | imdb = }} '''"Soniks: Filma"''' ({{val|en|Sonic the Hedgehog}}) ir 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]]s kopražojuma piedzīvojumu spriedzes filma, ko izplatīs kinokompānija ''[[Paramount Pictures]]'' un kas balstīta uz ''[[Sega (uzņēmums)|Sega]]'' izdotās [[Sonic the Hedgehog|tāda paša nosaukuma]] videospēļu franšīzes. Filmas režisors ir [[Džefs Foulers]], scenārija autori [[Patriks Keisijs]], [[Vorms Millers|Džošs Millers]] un Orens Uzjels. Scenārijs veidots pēc Vana Robišauksa un Evana Sasera stāsta motīviem. Galvenās lomas atveido [[Bens Švarcs]] ([[Soniks (tēls)|Sonika]] balss) un [[Džims Kerijs]] (Sonika ienaidnieks [[Doktors Robotniks]]), kā arī [[Džeimss Mārsdens]], [[Taika Samptere]], [[Ādams Pallijs]] un [[Nīls Makdonavs]]. Filmā parādīts, kā nelielas pilsētiņas šerifs palīdz Sonikam izvairīties no valsts amatpersonām, kas vēlas viņu notvert. 2013. gadā ''[[Sony Pictures]]'' ieguva ''Sonic'' franšīzes ekranizācijas tiesības no ''Sega'', 2014. gadā sākās kino adaptācijas izstrāde. Foulers tika nolīgts par režisoru 2016. gadā un šī filma ir viņa režisora debija. 2017. gadā ''Sony'' šo projektu norakstīja zaudējumos un pārdeva ekranizācijas tiesības studijai ''Paramount''. Filmēšana norisinājās laika posmā no 2018. gada jūlija līdz oktobrim [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Leidismita|Leidismitā]] un [[Vankūvera (sala)|Vankūveras salā]]. "Soniks: Filma" pirmizrāde tika plānota 2019. gada novembrī, bet pēc fanu negatīvajām atsauksmēm pēc pirmā filmas reklāmas rullīša filmas pirmizrāde tika atlikta, lai paspētu pārveidot Sonika tēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-movie-release-delay-839590/|title=‘Sonic the Hedgehog’ Director Announces Film Delay After Teeth Backlash|last=Shaffer|first=Claire|last2=Shaffer|first2=Claire|date=2019-05-24|website=Rolling Stone|language=en-US|access-date=2019-05-24}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/fowltown/status/1131937685700980736|title=Taking a little more time to make Sonic just right.|last=Fowler|first=Jeff|date=2019-05-24|website=@fowltown|language=en|access-date=2019-05-24}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2020|1|25||bez}} ''[[Paramount Theatre]]'' ASV, bet kinoteātros to sāka demonstrēt no {{dat|2020|2|14|ģ|bez}}. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt {{dat|2020|2|21||bez}}. Filma saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, tika slavēta aktierspēle (it sevišķi Kerija), Sonika dizains un viņa atbilstība videospēlēm, bet kritizēts sižets. Šī ir [[2020. gads kino#Ienesīgākās filmas|sestā ienesīgākā 2020. gada filma]] un pirmizrādes nedēļas nogalē ASV uz Kanādā visvairāk nopelnījusī uz videospēlēm balstītā filma. {{dat|2020|5|28||bez}} tika paziņots par [[Soniks 2: Filma|filmas turpinājuma]] izstrādi,<ref name="Variety">{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/sonic-the-hedgehog-sequel-1234619356/|title='Sonic the Hedgehog' Sequel in the Works|first=Justin|last=Kroll|date=May 28, 2020|website=Variety.com|accessdate=May 28, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200529030235/https://variety.com/2020/film/news/sonic-the-hedgehog-sequel-1234619356/|archive-date=May 29, 2020}}</ref> tā pirmizrāde notika {{dat|2022|4|1||bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.thewrap.com/sonic-the-hedgehog-2-gets-april-2022-release-date/ |title='Sonic the Hedgehog 2' Gets April 2022 Release Date |first=Jeremy |last= Fuster |date= July 23, 2020|work=[[TheWrap]]|accessdate= July 24, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gada filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] erwx586p1no2cp88q9lepjkd1m0610x 0 429505 3669258 3662949 2022-08-11T15:26:04Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] 4tj6g8w485khp4m1m6rnxxefrkjb730 0 431503 3669275 3075287 2022-08-11T16:05:34Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aļļi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57325 |title=Informācija par objektu: Aļļi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = <100 | population_density_km2 = | latd = 57.3069 | latNS = N | longd = 26.5661 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Aļļi''' ir ciems [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Atrodas 178 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V371]], [[Gauja]]s upes krastā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: [[Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] 60jkbnl9hmqp3t0th2maijnf2wtd6iq 2 450362 3669362 3669055 2022-08-12T03:01:04Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|11|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (11 iw) — 442139 skatījumu * [[:en:SC Sand|SC Sand]] (9 iw) — 217550 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (19 iw) — 174821 skatījumu * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 170633 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan|Raksha Bandhan]] (37 iw) — 158342 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (11 iw) — 138653 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 132438 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 131197 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 127835 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 123859 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 114819 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (18 iw) — 112876 skatījumu * [[:en:Paul Green (rugby league)|Paul Green (rugby league)]] (2 iw) — 105142 skatījumu * [[:en:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 105052 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 96523 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 94858 skatījumu * [[:en:Merrick Garland|Merrick Garland]] (28 iw) — 76135 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 67897 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 67545 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 67527 skatījumu * [[:en:Ramappa Temple|Ramappa Temple]] (24 iw) — 61278 skatījumu * [[:en:I Am Groot|I Am Groot]] (24 iw) — 59362 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 58880 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 54540 skatījumu * [[:en:Matt Lattanzi|Matt Lattanzi]] (5 iw) — 54222 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 53812 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 51276 skatījumu * [[:en:Chloe Lattanzi|Chloe Lattanzi]] (5 iw) — 49909 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 49835 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 48732 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 47575 skatījumu * [[:en:Randy Savage|Randy Savage]] (33 iw) — 46583 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 46080 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 42312 skatījumu * [[:en:Beto O'Rourke|Beto O'Rourke]] (31 iw) — 41625 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 40446 skatījumu * [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (42 iw) — 39856 skatījumu * [[:en:Saturation diving|Saturation diving]] (12 iw) — 38701 skatījumu * [[:en:Tommy Lee|Tommy Lee]] (28 iw) — 38380 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 37472 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 37366 skatījumu * [[:en:C. J. Cregg|C. J. Cregg]] (4 iw) — 37238 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 36864 skatījumu * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 36119 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 35872 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 35484 skatījumu * [[:en:Vaughn Grissom|Vaughn Grissom]] (1 iw) — 35193 skatījumu * [[:en:The Menu (2022 film)|The Menu (2022 film)]] (11 iw) — 35050 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 34559 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 34422 skatījumu * [[:en:Fifth Amendment to the United States Constitution|Fifth Amendment to the United States Constitution]] (20 iw) — 34279 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 34137 skatījumu * [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 33736 skatījumu * [[:en:James White (running back)|James White (running back)]] (6 iw) — 32771 skatījumu * [[:en:Tejashwi Yadav|Tejashwi Yadav]] (8 iw) — 32606 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 32435 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 31888 skatījumu * [[:en:Armand Hammer|Armand Hammer]] (21 iw) — 31881 skatījumu * [[:en:Dan Schneider|Dan Schneider]] (34 iw) — 31876 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (3 iw) — 31682 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 30801 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (23 iw) — 29663 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 29621 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 29580 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 29562 skatījumu * [[:en:Nitish Kumar|Nitish Kumar]] (22 iw) — 29231 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 29095 skatījumu * [[:en:Field of Dreams|Field of Dreams]] (30 iw) — 28778 skatījumu * [[:en:Raymond Briggs|Raymond Briggs]] (16 iw) — 28767 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 28481 skatījumu * [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 28223 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 28088 skatījumu * [[:en:Tokata Iron Eyes|Tokata Iron Eyes]] (1 iw) — 27573 skatījumu * [[:en:I'm Glad My Mom Died|I'm Glad My Mom Died]] (1 iw) — 27297 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 27123 skatījumu * [[:en:Wendy Williams|Wendy Williams]] (21 iw) — 26719 skatījumu * [[:en:Leslie Griffith|Leslie Griffith]] (1 iw) — 26677 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 26673 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 26561 skatījumu * [[:en:Dan Campbell|Dan Campbell]] (5 iw) — 26264 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 25695 skatījumu * [[:en:Langya henipavirus|Langya henipavirus]] (11 iw) — 25655 skatījumu * [[:en:Mrunal Thakur|Mrunal Thakur]] (14 iw) — 25611 skatījumu * [[:en:International State College of the Philippines|International State College of the Philippines]] (1 iw) — 25520 skatījumu * [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 25325 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 25172 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 25115 skatījumu * [[:en:Christine Hà|Christine Hà]] (3 iw) — 24796 skatījumu * [[:en:Scott Peterson|Scott Peterson]] (8 iw) — 24438 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 24425 skatījumu * [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 24223 skatījumu * [[:en:Bihar Legislative Assembly|Bihar Legislative Assembly]] (8 iw) — 23811 skatījumu * [[:en:Constitution of France|Constitution of France]] (32 iw) — 23702 skatījumu * [[:en:Brownie (folklore)|Brownie (folklore)]] (21 iw) — 23696 skatījumu * [[:en:Aaron Taylor-Johnson|Aaron Taylor-Johnson]] (45 iw) — 23307 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 22502 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 22485 skatījumu * [[:en:Kelly Preston|Kelly Preston]] (48 iw) — 22371 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (26 iw) — 22364 skatījumu * [[:en:Jagdeep Dhankhar|Jagdeep Dhankhar]] (12 iw) — 22131 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 33321 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15585 skatījumu * [[:de:Klaus-Michael Kühne|Klaus-Michael Kühne]] (6 iw) — 10128 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 10093 skatījumu * [[:de:Barbara Rudnik|Barbara Rudnik]] (10 iw) — 9866 skatījumu * [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 9780 skatījumu * [[:de:Will Ramos|Will Ramos]] (1 iw) — 9654 skatījumu * [[:de:Otto Warmbier|Otto Warmbier]] (33 iw) — 9521 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 9014 skatījumu * [[:de:Martin Brambach|Martin Brambach]] (4 iw) — 8371 skatījumu * [[:de:Deutsche Nationalhymne|Deutsche Nationalhymne]] (7 iw) — 8348 skatījumu * [[:de:Käthe Haack|Käthe Haack]] (12 iw) — 7583 skatījumu * [[:de:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 7399 skatījumu * [[:de:Mareile Höppner|Mareile Höppner]] (3 iw) — 7144 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (19 iw) — 6922 skatījumu * [[:de:Mirna Funk|Mirna Funk]] (3 iw) — 6583 skatījumu * [[:de:Clemens Schick|Clemens Schick]] (11 iw) — 6568 skatījumu * [[:de:Raymond Briggs|Raymond Briggs]] (16 iw) — 6502 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 6275 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 6071 skatījumu * [[:de:Torsten Sträter|Torsten Sträter]] (1 iw) — 6051 skatījumu * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 5958 skatījumu * [[:de:Willi O. Hoffmann|Willi O. Hoffmann]] (1 iw) — 5878 skatījumu * [[:de:Legoland Deutschland Resort|Legoland Deutschland Resort]] (10 iw) — 5784 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 5610 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5487 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 5398 skatījumu * [[:de:Josefine Preuß|Josefine Preuß]] (18 iw) — 5307 skatījumu * [[:de:Daniel Köllerer|Daniel Köllerer]] (16 iw) — 5224 skatījumu * [[:de:Speedklettern|Speedklettern]] (9 iw) — 5051 skatījumu * [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 5012 skatījumu * [[:de:Mesitylen|Mesitylen]] (23 iw) — 4912 skatījumu * [[:de:Tunnel über der Spree|Tunnel über der Spree]] (3 iw) — 4834 skatījumu * [[:de:Figuren aus dem Marvel-Universum|Figuren aus dem Marvel-Universum]] (11 iw) — 4571 skatījumu * [[:de:Erlöserkirche (Mykolajiw)|Erlöserkirche (Mykolajiw)]] (3 iw) — 4556 skatījumu * [[:de:Blue Whale Challenge|Blue Whale Challenge]] (42 iw) — 4525 skatījumu * [[:de:Klaas Heufer-Umlauf|Klaas Heufer-Umlauf]] (3 iw) — 4423 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 4378 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4318 skatījumu * [[:de:Kalte Progression|Kalte Progression]] (3 iw) — 4298 skatījumu * [[:de:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 4274 skatījumu * [[:de:Diether Krebs|Diether Krebs]] (5 iw) — 4207 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (19 iw) — 4206 skatījumu * [[:de:Andrew Smith (Zoologe)|Andrew Smith (Zoologe)]] (23 iw) — 4204 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-30|Suchoi Su-30]] (55 iw) — 4159 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4134 skatījumu * [[:de:Carey Lowell|Carey Lowell]] (27 iw) — 4128 skatījumu * [[:de:So-da-Brücke|So-da-Brücke]] (2 iw) — 4108 skatījumu * [[:de:Johannes Kahrs|Johannes Kahrs]] (4 iw) — 3925 skatījumu * [[:de:Levin Öztunali|Levin Öztunali]] (26 iw) — 3901 skatījumu * [[:de:Emilia Schüle|Emilia Schüle]] (14 iw) — 3725 skatījumu * [[:de:Curd Jürgens|Curd Jürgens]] (38 iw) — 3703 skatījumu * [[:de:Fritz Karl|Fritz Karl]] (7 iw) — 3664 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-24|Suchoi Su-24]] (53 iw) — 3631 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3575 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 3530 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 3503 skatījumu * [[:de:Vermisstenfall Lars Mittank|Vermisstenfall Lars Mittank]] (4 iw) — 3472 skatījumu * [[:de:Duell im Atlantik|Duell im Atlantik]] (16 iw) — 3443 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 3427 skatījumu * [[:de:Ina Müller|Ina Müller]] (9 iw) — 3427 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3422 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 3361 skatījumu * [[:de:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 3350 skatījumu * [[:de:Dienstgrade der Bundeswehr|Dienstgrade der Bundeswehr]] (8 iw) — 3264 skatījumu * [[:de:Tatort: Rot – rot – tot|Tatort: Rot – rot – tot]] (1 iw) — 3212 skatījumu * [[:de:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 3118 skatījumu * [[:de:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (21 iw) — 3064 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 3059 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3053 skatījumu * [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 3053 skatījumu * [[:de:Leonard Lansink|Leonard Lansink]] (5 iw) — 3050 skatījumu * [[:de:Der Barcelona-Krimi|Der Barcelona-Krimi]] (1 iw) — 3030 skatījumu * [[:de:Jenny Jürgens|Jenny Jürgens]] (1 iw) — 3005 skatījumu * [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 2989 skatījumu * [[:de:Sabrina Mockenhaupt-Gregor|Sabrina Mockenhaupt-Gregor]] (12 iw) — 2956 skatījumu * [[:de:The Rookie (Fernsehserie)|The Rookie (Fernsehserie)]] (18 iw) — 2890 skatījumu * [[:de:Stracciatella (Eissorte)|Stracciatella (Eissorte)]] (12 iw) — 2842 skatījumu * [[:de:Casu Marzu|Casu Marzu]] (31 iw) — 2801 skatījumu * [[:de:Talisa Soto|Talisa Soto]] (29 iw) — 2791 skatījumu * [[:de:Susanne Daubner|Susanne Daubner]] (1 iw) — 2771 skatījumu * [[:de:Jugendwort des Jahres (Deutschland)|Jugendwort des Jahres (Deutschland)]] (2 iw) — 2762 skatījumu * [[:de:Aline Abboud|Aline Abboud]] (3 iw) — 2761 skatījumu * [[:de:June Carter Cash|June Carter Cash]] (36 iw) — 2739 skatījumu * [[:de:Marina Wladimirowna Owsjannikowa|Marina Wladimirowna Owsjannikowa]] (39 iw) — 2727 skatījumu * [[:de:Julia Hamburg|Julia Hamburg]] (1 iw) — 2707 skatījumu * [[:de:Maja Göpel|Maja Göpel]] (2 iw) — 2657 skatījumu * [[:de:Emine Sevgi Özdamar|Emine Sevgi Özdamar]] (11 iw) — 2643 skatījumu * [[:de:Liste der UEFA-Super-Cup-Spiele|Liste der UEFA-Super-Cup-Spiele]] (15 iw) — 2630 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 2625 skatījumu * [[:de:Grease (Film)|Grease (Film)]] (39 iw) — 2614 skatījumu * [[:de:Adrianne Palicki|Adrianne Palicki]] (34 iw) — 2607 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 2590 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 2563 skatījumu * [[:de:5. Zusatzartikel zur Verfassung der Vereinigten Staaten|5. Zusatzartikel zur Verfassung der Vereinigten Staaten]] (20 iw) — 2557 skatījumu * [[:de:Birgit Schrowange|Birgit Schrowange]] (2 iw) — 2528 skatījumu * [[:de:Verwandtschaftsbeziehung|Verwandtschaftsbeziehung]] (3 iw) — 2512 skatījumu * [[:de:Marisa Tomei|Marisa Tomei]] (56 iw) — 2473 skatījumu * [[:de:Kühne + Nagel|Kühne + Nagel]] (14 iw) — 2460 skatījumu * [[:de:Sebastian Bezzel|Sebastian Bezzel]] (3 iw) — 2457 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (21 iw) — 22021 skatījumu * [[:fr:Plein Soleil|Plein Soleil]] (27 iw) — 17231 skatījumu * [[:fr:Aya Nakamura|Aya Nakamura]] (23 iw) — 11161 skatījumu * [[:fr:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 10779 skatījumu * [[:fr:Bis (film)|Bis (film)]] (2 iw) — 10252 skatījumu * [[:fr:François Vincentelli|François Vincentelli]] (4 iw) — 10027 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (19 iw) — 9851 skatījumu * [[:fr:Maurice Ronet|Maurice Ronet]] (24 iw) — 9544 skatījumu * [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 9325 skatījumu * [[:fr:La Chair de l'orchidée|La Chair de l'orchidée]] (6 iw) — 8726 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 8445 skatījumu * [[:fr:William Leymergie|William Leymergie]] (2 iw) — 8164 skatījumu * [[:fr:Anne Charrier|Anne Charrier]] (9 iw) — 7927 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7691 skatījumu * [[:fr:Sophie Davant|Sophie Davant]] (4 iw) — 7670 skatījumu * [[:fr:Nicolas Briançon|Nicolas Briançon]] (2 iw) — 7614 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 7056 skatījumu * [[:fr:Fernando Chalana|Fernando Chalana]] (19 iw) — 6719 skatījumu * [[:fr:Arnaud Kalimuendo|Arnaud Kalimuendo]] (13 iw) — 6506 skatījumu * [[:fr:Marie Laforêt|Marie Laforêt]] (34 iw) — 6266 skatījumu * [[:fr:Félix Auger-Aliassime|Félix Auger-Aliassime]] (24 iw) — 6143 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 5816 skatījumu * [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (45 iw) — 5625 skatījumu * [[:fr:Riviera ligure|Riviera ligure]] (34 iw) — 5388 skatījumu * [[:fr:Mohamed Simakan|Mohamed Simakan]] (20 iw) — 5309 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 5130 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 5018 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 4730 skatījumu * [[:fr:Sophie Artur|Sophie Artur]] (2 iw) — 4611 skatījumu * [[:fr:Paul Green (rugby à XIII)|Paul Green (rugby à XIII)]] (2 iw) — 4564 skatījumu * [[:fr:Championnat des Bahamas de football|Championnat des Bahamas de football]] (11 iw) — 4518 skatījumu * [[:fr:Boby Lapointe|Boby Lapointe]] (9 iw) — 4477 skatījumu * [[:fr:Auroville|Auroville]] (35 iw) — 4314 skatījumu * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 4264 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (23 iw) — 4206 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 4196 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 4168 skatījumu * [[:fr:Walid Regragui|Walid Regragui]] (11 iw) — 4165 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 4162 skatījumu * [[:fr:Liste des batailles de l'histoire de France|Liste des batailles de l'histoire de France]] (1 iw) — 4102 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4100 skatījumu * [[:fr:Nope|Nope]] (19 iw) — 3971 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (18 iw) — 3946 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (12 iw) — 3882 skatījumu * [[:fr:Lucas Bravo|Lucas Bravo]] (15 iw) — 3733 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3716 skatījumu * [[:fr:Lucien Agoumé|Lucien Agoumé]] (16 iw) — 3686 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3632 skatījumu * [[:fr:Liste des records et statistiques du Real Madrid C.F|Liste des records et statistiques du Real Madrid C.F]] (10 iw) — 3565 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3534 skatījumu * [[:fr:Lola Dewaere|Lola Dewaere]] (7 iw) — 3497 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 3486 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3475 skatījumu * [[:fr:Jeanne Bournaud|Jeanne Bournaud]] (1 iw) — 3473 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 3402 skatījumu * [[:fr:Grease (film)|Grease (film)]] (39 iw) — 3376 skatījumu * [[:fr:Belin-Béliet|Belin-Béliet]] (38 iw) — 3320 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 3259 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Reichmann|Jean-Luc Reichmann]] (2 iw) — 3250 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 3226 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 3199 skatījumu * [[:fr:Air Tractor AT-802|Air Tractor AT-802]] (16 iw) — 3173 skatījumu * [[:fr:Cinquième amendement de la Constitution des États-Unis|Cinquième amendement de la Constitution des États-Unis]] (20 iw) — 3114 skatījumu * [[:fr:Renaud|Renaud]] (29 iw) — 3102 skatījumu * [[:fr:Saison 1 de Drag Race France|Saison 1 de Drag Race France]] (1 iw) — 3073 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 3064 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3038 skatījumu * [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 3001 skatījumu * [[:fr:Arthur H|Arthur H]] (4 iw) — 2994 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 2953 skatījumu * [[:fr:Real Humans : 100 % humain|Real Humans : 100 % humain]] (15 iw) — 2950 skatījumu * [[:fr:François-Éric Gendron|François-Éric Gendron]] (4 iw) — 2866 skatījumu * [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 2860 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2855 skatījumu * [[:fr:Jérôme Robart|Jérôme Robart]] (5 iw) — 2830 skatījumu * [[:fr:Claire d'Assise|Claire d'Assise]] (59 iw) — 2827 skatījumu * [[:fr:Elsa Triolet|Elsa Triolet]] (32 iw) — 2818 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 2812 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2812 skatījumu * [[:fr:Nick Kyrgios|Nick Kyrgios]] (34 iw) — 2723 skatījumu * [[:fr:Patrick Balkany|Patrick Balkany]] (3 iw) — 2705 skatījumu * [[:fr:Affaire Otto Warmbier|Affaire Otto Warmbier]] (33 iw) — 2686 skatījumu * [[:fr:Avion bombardier d'eau|Avion bombardier d'eau]] (25 iw) — 2676 skatījumu * [[:fr:Stéphane Bern|Stéphane Bern]] (8 iw) — 2639 skatījumu * [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 2623 skatījumu * [[:fr:Eden Ducourant|Eden Ducourant]] (1 iw) — 2621 skatījumu * [[:fr:Je s'appelle Groot|Je s'appelle Groot]] (24 iw) — 2607 skatījumu * [[:fr:René Goscinny|René Goscinny]] (52 iw) — 2582 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2571 skatījumu * [[:fr:Buitoni|Buitoni]] (9 iw) — 2570 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2546 skatījumu * [[:fr:Audrey Fleurot|Audrey Fleurot]] (20 iw) — 2511 skatījumu * [[:fr:Justo Gallego Martínez|Justo Gallego Martínez]] (17 iw) — 2474 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2467 skatījumu * [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 2436 skatījumu * [[:fr:Kad Merad|Kad Merad]] (23 iw) — 2387 skatījumu * [[:fr:Aero L-39 Albatros|Aero L-39 Albatros]] (32 iw) — 2356 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (11 iw) — 2337 skatījumu * [[:fr:Axel Zingle|Axel Zingle]] (5 iw) — 2318 skatījumu * [[:fr:Inga Sempé|Inga Sempé]] (3 iw) — 2315 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Мохов, Виктор Васильевич|Мохов, Виктор Васильевич]] (4 iw) — 25503 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 18013 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14773 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 12731 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11605 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 11527 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 10555 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (18 iw) — 10434 skatījumu * [[:ru:Бандеровцы|Бандеровцы]] (8 iw) — 9994 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9653 skatījumu * [[:ru:Скандал Клинтон — Левински|Скандал Клинтон — Левински]] (28 iw) — 9132 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 9083 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8554 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (19 iw) — 8403 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8164 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 8015 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 8008 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 7126 skatījumu * [[:ru:Гром (ОТРК)|Гром (ОТРК)]] (9 iw) — 7074 skatījumu * [[:ru:Су-24|Су-24]] (53 iw) — 6958 skatījumu * [[:ru:Су-30|Су-30]] (55 iw) — 6648 skatījumu * [[:ru:Столкновение над Днепродзержинском|Столкновение над Днепродзержинском]] (19 iw) — 6002 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 5758 skatījumu * [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (11 iw) — 5713 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5579 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 5564 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 5553 skatījumu * [[:ru:Саки (аэродром)|Саки (аэродром)]] (8 iw) — 5504 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5475 skatījumu * [[:ru:Осипов, Игорь Владимирович|Осипов, Игорь Владимирович]] (9 iw) — 5144 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5029 skatījumu * [[:ru:Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)|Соколов, Виктор Николаевич (адмирал)]] (4 iw) — 4866 skatījumu * [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 4728 skatījumu * [[:ru:Военно-воздушные силы Российской Федерации|Военно-воздушные силы Российской Федерации]] (50 iw) — 4531 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4512 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4494 skatījumu * [[:ru:После (фильм)|После (фильм)]] (24 iw) — 4476 skatījumu * [[:ru:День святителя Николая|День святителя Николая]] (23 iw) — 4470 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4400 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 4250 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4179 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 4168 skatījumu * [[:ru:2 Girls 1 Cup|2 Girls 1 Cup]] (33 iw) — 4063 skatījumu * [[:ru:Овсянникова, Марина Владимировна|Овсянникова, Марина Владимировна]] (39 iw) — 4021 skatījumu * [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (8 iw) — 3975 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 3932 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3918 skatījumu * [[:ru:Государства — спонсоры терроризма (список США)|Государства — спонсоры терроризма (список США)]] (21 iw) — 3912 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3899 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3895 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 3777 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 3773 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3743 skatījumu * [[:ru:Дробязко, Маргарита Александровна|Дробязко, Маргарита Александровна]] (15 iw) — 3734 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3729 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 3692 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3639 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3575 skatījumu * [[:ru:Хаммер, Арми|Хаммер, Арми]] (43 iw) — 3450 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3420 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3378 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3362 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 3318 skatījumu * [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (20 iw) — 3279 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3212 skatījumu * [[:ru:Я есть Грут (мультсериал)|Я есть Грут (мультсериал)]] (24 iw) — 3195 skatījumu * [[:ru:Буданов, Кирилл Алексеевич|Буданов, Кирилл Алексеевич]] (7 iw) — 3166 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3163 skatījumu * [[:ru:Зайцев, Юрий Викторович|Зайцев, Юрий Викторович]] (2 iw) — 3141 skatījumu * [[:ru:Рита Дакота|Рита Дакота]] (4 iw) — 3132 skatījumu * [[:ru:Проклятие монахини|Проклятие монахини]] (35 iw) — 3076 skatījumu * [[:ru:День курка|День курка]] (16 iw) — 3049 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 3034 skatījumu * [[:ru:Дуров, Павел Валерьевич|Дуров, Павел Валерьевич]] (48 iw) — 2980 skatījumu * [[:ru:Миллер, Эзра|Миллер, Эзра]] (43 iw) — 2966 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2921 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2920 skatījumu * [[:ru:Остап Бендер|Остап Бендер]] (11 iw) — 2885 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 2837 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 2825 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2784 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 2773 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2772 skatījumu * [[:ru:Новофёдоровка (Сакский район)|Новофёдоровка (Сакский район)]] (14 iw) — 2769 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2766 skatījumu * [[:ru:Годовщины свадьбы|Годовщины свадьбы]] (39 iw) — 2766 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 2730 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2729 skatījumu * [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 2710 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 2705 skatījumu * [[:ru:Молодой человек|Молодой человек]] (1 iw) — 2696 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 2693 skatījumu * [[:ru:День строителя|День строителя]] (2 iw) — 2686 skatījumu * [[:ru:Скабеева, Ольга Владимировна|Скабеева, Ольга Владимировна]] (20 iw) — 2650 skatījumu * [[:ru:Вечный мир (1686)|Вечный мир (1686)]] (25 iw) — 2641 skatījumu * [[:ru:Хищник (фильм, 2018)|Хищник (фильм, 2018)]] (32 iw) — 2639 skatījumu * [[:ru:Днепровский район (Днепропетровская область)|Днепровский район (Днепропетровская область)]] (10 iw) — 2627 skatījumu * [[:ru:Герой Российской Федерации|Герой Российской Федерации]] (41 iw) — 2605 skatījumu * [[:ru:Старридж, Том|Старридж, Том]] (23 iw) — 2588 skatījumu * [[:ru:Хищник (франшиза)|Хищник (франшиза)]] (11 iw) — 2578 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Мацей Ратай|Мацей Ратай]] (20 iw) — 62 skatījumu * [[:be:Вольск|Вольск]] (48 iw) — 62 skatījumu * [[:be:Цёмныя Крамы|Цёмныя Крамы]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 54 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Трамваі ў Маскве|Трамваі ў Маскве]] (18 iw) — 29 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Інгерманландская вайна|Інгерманландская вайна]] (27 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Пажскі корпус|Пажскі корпус]] (14 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Ібенбюрэн|Ібенбюрэн]] (43 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Эміліа Мола|Эміліа Мола]] (29 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Адміністрацыйная акруга Мюнстэр|Адміністрацыйная акруга Мюнстэр]] (38 iw) — 20 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Васіль Паўлавіч Шыманскі|Васіль Паўлавіч Шыманскі]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Зябраўка (Зябраўскі сельсавет)|Зябраўка (Зябраўскі сельсавет)]] (5 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Эвеліна Ганская|Эвеліна Ганская]] (15 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)|Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)]] (5 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Мікалай Мікітавіч Слюнькоў|Мікалай Мікітавіч Слюнькоў]] (13 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Чадовіч|Чадовіч]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Прамысловасць Беларусі|Прамысловасць Беларусі]] (2 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Сяргей Мікалаевіч Дзікун|Сяргей Мікалаевіч Дзікун]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Аляксандр Прохаравіч Круталевіч|Аляксандр Прохаравіч Круталевіч]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Райнэ|Райнэ]] (47 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Рыгор Нікіфаравіч Ракаед|Рыгор Нікіфаравіч Ракаед]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Наркамаўка|Наркамаўка]] (7 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Зябраўка|Зябраўка]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Ота Меер-Амдэн|Ота Меер-Амдэн]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Грэвен|Грэвен]] (40 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Per stirpes|Per stirpes]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Боркен|Боркен]] (40 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Лашанцы|Лашанцы]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Я нарадзіўся тут|Я нарадзіўся тут]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Настасся Кузьмінічна Чадовіч|Настасся Кузьмінічна Чадовіч]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Міхаіл Іванавіч Лагір|Міхаіл Іванавіч Лагір]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Аляксандр Антонавіч Кулік|Аляксандр Антонавіч Кулік]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Нікола дэль Абатэ|Нікола дэль Абатэ]] (33 iw) — 12 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Алімпіяда Адамаўна Трыгубовіч|Алімпіяда Адамаўна Трыгубовіч]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Язэп Нарцызавіч Драздовіч|Язэп Нарцызавіч Драздовіч]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзяніс Уладзіміравіч Скепскі|Дзяніс Уладзіміравіч Скепскі]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Людвіг Майднер|Людвіг Майднер]] (12 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Змітрок Бядуля|Змітрок Бядуля]] (15 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Азярышча (станцыя)|Азярышча (станцыя)]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Яніна Канстанцінаўна Дзямідчык|Яніна Канстанцінаўна Дзямідчык]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Кёнігсвінтэр|Кёнігсвінтэр]] (40 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Аперацыя «Світанак» (2022)|Аперацыя «Світанак» (2022)]] (15 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Гансала Кейпа дэ Льяна|Гансала Кейпа дэ Льяна]] (20 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бекум|Бекум]] (42 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ігнацы Завіша|Ігнацы Завіша]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бранцава|Бранцава]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Кандрат Крапіва|Кандрат Крапіва]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Марат Сяргеевіч Маркаў|Марат Сяргеевіч Маркаў]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Мен|Мен]] (39 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алексанян|Алексанян]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вялікая сінагога (Клецк)|Вялікая сінагога (Клецк)]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Віцебскі рабочы|Віцебскі рабочы]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Хрыстос прызямліўся ў Гародні|Хрыстос прызямліўся ў Гародні]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Касцёл Найсвяцейшай Тройцы і кляштар бернардзінцаў (Друя)|Касцёл Найсвяцейшай Тройцы і кляштар бернардзінцаў (Друя)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дуліна (Шаркаўшчынскі раён)|Дуліна (Шаркаўшчынскі раён)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Glechoma longituba|Glechoma longituba]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Карла Мензэ|Карла Мензэ]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Слуцкае паўстанне|Слуцкае паўстанне]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская кухня|Беларуская кухня]] (26 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Франак Вячорка|Франак Вячорка]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гаёвы Дзед|Гаёвы Дзед]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Павілле|Павілле]] (1 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 29910 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3782 skatījumu * [[:pl:Beatriz Haddad Maia|Beatriz Haddad Maia]] (19 iw) — 3698 skatījumu * [[:pl:Dolina środkowego Renu|Dolina środkowego Renu]] (9 iw) — 3362 skatījumu * [[:pl:Krajobraz z miłosiernym Samarytaninem|Krajobraz z miłosiernym Samarytaninem]] (2 iw) — 3152 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 2816 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 2578 skatījumu * [[:pl:Melamina|Melamina]] (47 iw) — 2446 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 2371 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 2341 skatījumu * [[:pl:Danuta Stenka|Danuta Stenka]] (14 iw) — 2215 skatījumu * [[:pl:Jennifer Grey|Jennifer Grey]] (35 iw) — 2211 skatījumu * [[:pl:Niebieski wieloryb|Niebieski wieloryb]] (42 iw) — 2207 skatījumu * [[:pl:Dimetylortęć|Dimetylortęć]] (29 iw) — 2160 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 2056 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 2003 skatījumu * [[:pl:Afonso Sousa|Afonso Sousa]] (5 iw) — 1866 skatījumu * [[:pl:Su-30|Su-30]] (55 iw) — 1831 skatījumu * [[:pl:Knattspyrnufélagið Víkingur|Knattspyrnufélagið Víkingur]] (34 iw) — 1770 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1692 skatījumu * [[:pl:Mikael Ishak|Mikael Ishak]] (19 iw) — 1689 skatījumu * [[:pl:Artur Szpilka|Artur Szpilka]] (5 iw) — 1687 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1559 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1535 skatījumu * [[:pl:Maja Komorowska|Maja Komorowska]] (10 iw) — 1533 skatījumu * [[:pl:Hofbräuhaus am Platzl|Hofbräuhaus am Platzl]] (17 iw) — 1503 skatījumu * [[:pl:Su-24|Su-24]] (53 iw) — 1503 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 1491 skatījumu * [[:pl:Eskadra (lotnictwo)|Eskadra (lotnictwo)]] (34 iw) — 1481 skatījumu * [[:pl:Dirty Dancing|Dirty Dancing]] (40 iw) — 1373 skatījumu * [[:pl:Miejski Stadion Piłkarski Raków w Częstochowie|Miejski Stadion Piłkarski Raków w Częstochowie]] (3 iw) — 1363 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1345 skatījumu * [[:pl:Pomnik Braterstwa Broni w Warszawie|Pomnik Braterstwa Broni w Warszawie]] (4 iw) — 1330 skatījumu * [[:pl:Mateusz Ponitka|Mateusz Ponitka]] (14 iw) — 1298 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1291 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1277 skatījumu * [[:pl:Dawid Janczyk|Dawid Janczyk]] (10 iw) — 1271 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1262 skatījumu * [[:pl:Jarosław Bieniuk|Jarosław Bieniuk]] (5 iw) — 1253 skatījumu * [[:pl:Joseph Pujol|Joseph Pujol]] (25 iw) — 1237 skatījumu * [[:pl:John van den Brom|John van den Brom]] (14 iw) — 1217 skatījumu * [[:pl:Su-35|Su-35]] (52 iw) — 1210 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (19 iw) — 1202 skatījumu * [[:pl:Operacja polska NKWD (1937–1938)|Operacja polska NKWD (1937–1938)]] (11 iw) — 1195 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1178 skatījumu * [[:pl:Monogamia|Monogamia]] (62 iw) — 1157 skatījumu * [[:pl:Klara z Asyżu|Klara z Asyżu]] (59 iw) — 1137 skatījumu * [[:pl:Święto Wojska Polskiego|Święto Wojska Polskiego]] (4 iw) — 1132 skatījumu * [[:pl:SPR-2|SPR-2]] (4 iw) — 1109 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1106 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 1105 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1042 skatījumu * [[:pl:Tommy Lee|Tommy Lee]] (28 iw) — 1038 skatījumu * [[:pl:Marek Papszun|Marek Papszun]] (2 iw) — 1032 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Ciechowski|Grzegorz Ciechowski]] (9 iw) — 1019 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (41 iw) — 1007 skatījumu * [[:pl:Joanna Brodzik|Joanna Brodzik]] (9 iw) — 995 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 980 skatījumu * [[:pl:Redbad Klynstra-Komarnicki|Redbad Klynstra-Komarnicki]] (5 iw) — 976 skatījumu * [[:pl:Canadian Open 2022 (kobiety)|Canadian Open 2022 (kobiety)]] (1 iw) — 975 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 975 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 968 skatījumu * [[:pl:Marcel Ponitka|Marcel Ponitka]] (4 iw) — 960 skatījumu * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 959 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 959 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 942 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 938 skatījumu * [[:pl:Melon (związek chemiczny)|Melon (związek chemiczny)]] (1 iw) — 935 skatījumu * [[:pl:Joanna Jabłczyńska|Joanna Jabłczyńska]] (7 iw) — 934 skatījumu * [[:pl:Wilcha (system rakietowy)|Wilcha (system rakietowy)]] (8 iw) — 932 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 924 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 924 skatījumu * [[:pl:Artur Żmijewski (aktor)|Artur Żmijewski (aktor)]] (12 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 916 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 908 skatījumu * [[:pl:Figura Jezusa Chrystusa Króla Wszechświata|Figura Jezusa Chrystusa Króla Wszechświata]] (25 iw) — 901 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 882 skatījumu * [[:pl:Irena Szewczyk|Irena Szewczyk]] (2 iw) — 881 skatījumu * [[:pl:Radosław Słodkiewicz|Radosław Słodkiewicz]] (1 iw) — 862 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 854 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 852 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 848 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 842 skatījumu * [[:pl:Ewa Demarczyk|Ewa Demarczyk]] (23 iw) — 827 skatījumu * [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (9 iw) — 821 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 819 skatījumu * [[:pl:Carolina Herrera|Carolina Herrera]] (20 iw) — 817 skatījumu * [[:pl:Burrito|Burrito]] (45 iw) — 813 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 809 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 803 skatījumu * [[:pl:Kristoffer Velde|Kristoffer Velde]] (8 iw) — 794 skatījumu * [[:pl:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 781 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 764 skatījumu * [[:pl:Bitwa pod Komarowem|Bitwa pod Komarowem]] (7 iw) — 762 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 760 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru w Vizille|Katastrofa polskiego autokaru w Vizille]] (3 iw) — 756 skatījumu * [[:pl:Oblężenie Wiednia (1529)|Oblężenie Wiednia (1529)]] (44 iw) — 751 skatījumu * [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 745 skatījumu * [[:pl:155 mm haubica mle 1917 Schneider|155 mm haubica mle 1917 Schneider]] (8 iw) — 723 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 898 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 773 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 605 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 600 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 420 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 265 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 247 skatījumu * [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 191 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 138 skatījumu * [[:lt:Lukas Savickas|Lukas Savickas]] (1 iw) — 127 skatījumu * [[:lt:Pasaulio pabaiga|Pasaulio pabaiga]] (16 iw) — 124 skatījumu * [[:lt:Teva Pharmaceutical Industries|Teva Pharmaceutical Industries]] (27 iw) — 124 skatījumu * [[:lt:Karo aviacijos tiekimo skyrius|Karo aviacijos tiekimo skyrius]] (3 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Tower of Power|Tower of Power]] (14 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 115 skatījumu * [[:lt:Gytis Masiulis|Gytis Masiulis]] (4 iw) — 115 skatījumu * [[:lt:Antanas Škėma|Antanas Škėma]] (9 iw) — 112 skatījumu * [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 108 skatījumu * [[:lt:Arioniniai|Arioniniai]] (21 iw) — 106 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 104 skatījumu * [[:lt:Elvar Már Friðriksson|Elvar Már Friðriksson]] (6 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Kristupas Žemaitis|Kristupas Žemaitis]] (3 iw) — 93 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 91 skatījumu * [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 89 skatījumu * [[:lt:Dames Ligue 1|Dames Ligue 1]] (5 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-30|Suchoj Su-30]] (55 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Špokas|Mindaugas Špokas]] (2 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Dovilė Šakalienė|Dovilė Šakalienė]] (3 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Saulės kliošas|Saulės kliošas]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Luobelė|Luobelė]] (10 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Jakuninas|Vladimiras Jakuninas]] (13 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Jovita Neliupšienė|Jovita Neliupšienė]] (2 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Laurynas Birutis|Laurynas Birutis]] (6 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Valdemaras Chomičius|Valdemaras Chomičius]] (19 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Carlo Gesualdo|Carlo Gesualdo]] (43 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Rokantiškės|Rokantiškės]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Butrimonys|Butrimonys]] (15 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Donatas Tarolis|Donatas Tarolis]] (5 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Marius Grigonis|Marius Grigonis]] (13 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Osetija|Osetija]] (46 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Paulius Egidijus Kovas|Paulius Egidijus Kovas]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Arnas Butkevičius|Arnas Butkevičius]] (5 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Hanno Möttölä|Hanno Möttölä]] (22 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Jaroslav Neverovič|Jaroslav Neverovič]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Casu marzu|Casu marzu]] (31 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Ilzenbergo dvaras|Ilzenbergo dvaras]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Tomas Tomilinas|Tomas Tomilinas]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:FCM Young Boys Diekirch|FCM Young Boys Diekirch]] (6 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Lietuvos krepšinis|Lietuvos krepšinis]] (5 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Sidabriukai|Sidabriukai]] (18 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Rokas Giedraitis|Rokas Giedraitis]] (8 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Limfmazgis|Limfmazgis]] (67 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Natronos apygarda|Natronos apygarda]] (46 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lietuvos valstybės apdovanojimai|Lietuvos valstybės apdovanojimai]] (9 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Artūras Karnišovas|Artūras Karnišovas]] (18 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Didžiakojiniai|Didžiakojiniai]] (47 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 37 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 446 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 368 skatījumu * [[:et:Vesa-Matti Loiri|Vesa-Matti Loiri]] (19 iw) — 256 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 238 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 237 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 209 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 188 skatījumu * [[:et:Kalju Komissarov|Kalju Komissarov]] (3 iw) — 183 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 183 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 161 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Charles Ruijs de Beerenbrouck|Charles Ruijs de Beerenbrouck]] (16 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Viire Valdma|Viire Valdma]] (2 iw) — 122 skatījumu * [[:et:Hemoperitoneum|Hemoperitoneum]] (9 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 120 skatījumu * [[:et:August Mälk|August Mälk]] (5 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Valge laev|Valge laev]] (1 iw) — 115 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 114 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Margus Saar|Margus Saar]] (1 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Väino Aren|Väino Aren]] (1 iw) — 86 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Johannes-Andreas Hanni|Johannes-Andreas Hanni]] (4 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Jaan Manitski|Jaan Manitski]] (5 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Taagepera mõis|Taagepera mõis]] (3 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Laine Mägi|Laine Mägi]] (6 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Piret Hartman|Piret Hartman]] (4 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Puupuhkpillid|Puupuhkpillid]] (55 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Rohelised kassid|Rohelised kassid]] (1 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Ussilill|Ussilill]] (22 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Maksim Liksutov|Maksim Liksutov]] (7 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Tõnu Kark|Tõnu Kark]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Andres Raag|Andres Raag]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Rasmus Kaljujärv|Rasmus Kaljujärv]] (2 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Margus Lattik|Margus Lattik]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Spede Pasanen|Spede Pasanen]] (10 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Meie Mees|Meie Mees]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Tom-Olaf Urb|Tom-Olaf Urb]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Pataljoni taktikaline grupp|Pataljoni taktikaline grupp]] (12 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Jüri Tuulik|Jüri Tuulik]] (5 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Puiatu (Viljandi)|Puiatu (Viljandi)]] (9 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Kersti Kreismann|Kersti Kreismann]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Helle-Reet Helenurm|Helle-Reet Helenurm]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Mart Sander|Mart Sander]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Hannes Võrno|Hannes Võrno]] (5 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Autotoomia|Autotoomia]] (39 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Harilik kikkaputk|Harilik kikkaputk]] (57 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Eesti rahvastik|Eesti rahvastik]] (23 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Luuletajate loend|Luuletajate loend]] (10 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Kati Saara Murutar|Kati Saara Murutar]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Marina Ovsjannikova|Marina Ovsjannikova]] (39 iw) — 42 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (39 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Veemardikad|Veemardikad]] (9 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Helgi Sallo|Helgi Sallo]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Ruserahu|Ruserahu]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Selver|Selver]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 38 skatījumu {{div col end}} kbs88lkiydpr0b8lo7k5u4vfrtcja25 0 453491 3669207 3539528 2022-08-11T14:00:12Z Dukts 38889 /* Tulkojumi */ wikitext text/x-wiki '''"Jelgava 94'''" ir latviešu rakstnieka [[Jānis Joņevs|Jāņa Joņeva]] debijas romāns, kas iznāca 2013. gadā. [[Attēls:Jelgava 94.jpg|thumb|150px|Romāna "Jelgava 94" vāks]] == Tapšana == 2012. gadā Joņevs pabeidza darbu pie sava pirmā romāna "Jelgava 94", kurā stāstīts par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūziku]]. Romāna fragments tika nolasīts "Prozas lasījumos 2012" un publicēts žurnālā "Latvju Teksti". 2013. gada sākumā romānu apgāds "Mansards" izdeva grāmatā, kas guva lielu lasītāju un kritiķu ievērību, kā arī saņēma vairākus apbalvojumus. == Apbalvojumi == * 2014. gada sākumā romāns saņēma TV raidījuma "100 grami kultūras" balvu "[[Kilograms kultūras]]";<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jāņa Joņeva grāmata «Jelgava 94» saņem LTV balvu «Kilograms kultūras» |date= 2014. gada 13. marts |publisher= [[Zemgales Ziņas]] |url= http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/jana-joneva-gramata-jelgava-94-sanem-ltv-balvu-kilograms-kulturas-175969 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160303170042/http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/jana-joneva-gramata-jelgava-94-sanem-ltv-balvu-kilograms-kulturas-175969 |archivedate= 2016. gada 3. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Joņeva romānam «Jelgava 94» – pirmā balva |date= 2014. gada 14. marts |publisher= [[Jelgavas Vēstnesis]] |url= http://www.jelgavasvestnesis.lv/kultura/joneva-romanam-jelgava-94-pirma-balva |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20191031213716/https://www.jelgavasvestnesis.lv/kultura/joneva-romanam-jelgava-94-pirma-balva |archivedate= 2019. gada 31. Oktobris }}</ref> * ieguvis 3. vietu Bērnu žūrijas 15+ gadu veco lasītāju vērtējumā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/par-mums/filiales/bernu-zurijas-laureati-2013/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303195028/http://www.jzb.lv/par-mums/filiales/bernu-zurijas-laureati-2013/ |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> * 2014. gada sākumā romāns atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā "Lielā lasīšana", septembrī tika atklāts, ka romāns lasītāju balsojumā ierindojies 73. vietā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielā lasīšana |publisher= [[Latvijas Televīzija]]. [[Lsm.lv]] |url= http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170202160453/http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |archivedate= 2017. gada 2. Februāris }}</ref> * 2014. gada pavasarī romāns saņēma [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] nominācijā "Labākā debija"; * 2014. gada rudenī romāns saņēma [[ES Literatūras balva|ES Literatūras balvu]], ko piešķir jaunajiem Eiropas rakstniekiem. * 2017. gadā J. Joņevs par romānu saņēma "Autortiesību bezgalības balvu 2017".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> == Tulkojumi == Sākot ar 2016. gadu, nākuši klajā romāna tulkojumi citās valodās: * Nikolā Ozano [[franču valoda|franciski]] pārtulkoto grāmatu ar nosaukumu ''Metal'' izdeva [[Francija]]s izdevniecība ''Gaia Editions'', un tās atvēršanas svētki notika 16. martā Latvijas vēstniecībā [[Parīze|Parīzē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” tulkojuma franču valodā atvēršanas svētki Latvijas vēstniecībā Parīzē |date= 2016. gada 17. marts |publisher= Latvijas Republikas Vēstniecība Francijas Republikā |url= http://www.mfa.gov.lv/paris/aktualitates/50059-jana-joneva-romana-jelgava-94-tulkojuma-francu-valoda-atversanas-svetki-latvijas-vestnieciba-parize |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archive-date= 2016. gada 29. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160629223728/http://www.mfa.gov.lv/paris/aktualitates/50059-jana-joneva-romana-jelgava-94-tulkojuma-francu-valoda-atversanas-svetki-latvijas-vestnieciba-parize }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Parīzē atklāts Jāņa Joņeva grāmatas «Jelgava 94» tulkojums franču valodā |date= 2016. gada 18. marts |publisher= [[Zemgales Ziņas]] |url= http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/parize-atklats-jana-joneva-gramatas-jelgava-94-tulkojums-francu-valoda-213780 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160323210018/http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/parize-atklats-jana-joneva-gramatas-jelgava-94-tulkojums-francu-valoda-213780 |archivedate= 2016. gada 23. Marts }}</ref> * [[Snorre Karkonens-Svensons|Snorres Karkonena-Svensona]] [[norvēģu valoda|norvēģiski]] pārtulkoto grāmatu ar nosaukumu ''Fordømte 94'' izdeva [[Norvēģija]]s izdevniecība ''Bokbyen Forlag'', un tās atvēršanas svētki notika 9. maijā Latvijas vēstniecībā [[Oslo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Joņeva populāro romānu "Jelgava 94" izdos Francijā un Norvēģijā |date= 2016. gada 9. janvāris |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/212565/joneva-popularo-romanu-jelgava-94-izdos-francija-un-norvegija |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> * [[Slovēņu valoda|Slovēņu valodā]] romānu ar nosaukumu ''Metalci <nowiki>'</nowiki>94'' izdeva [[Slovēnija]]s izdevniecība ''Miš'' 2016. gadā (tulkojis ''Jedrt Lapuh Maležič''). * [[Igauņu valoda|Igauņu valodā]] romānu ar oriģinālo nosaukumu izdeva izdevniecība ''Randvelt'' 2017. gadā (tulkojis ''Mikk Grins'').<ref>[https://www.rahvaraamat.ee/p/jelgava-94/1010361/et?isbn=9789949987429 Rahva Raamat — Jelgava 94]</ref> * [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu valodā]] romānu izdeva apgāds ''Kitos knygos'' 2018. gadā ar oriģinālo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vaga.lt/naujienos/jelgava-94?fbclid=IwAR1CLbKnD-7WgE_VrSSnVcOusiE1hzgo9SJGlFzNuBrNnbsLce7yr163yM0 |title=Jelgava 94 |access-date={{dat|2020|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200321193359/https://www.vaga.lt/naujienos/jelgava-94%3Ffbclid%3DIwAR1CLbKnD-7WgE_VrSSnVcOusiE1hzgo9SJGlFzNuBrNnbsLce7yr163yM0 }}</ref> * [[Horvātu valoda|Horvātu valodā]] romānu ar oriģinālo nosaukumu 2017. gadā izdeva apgāds „V.B.Z." * [[Angļu valoda|Angļu valodā]] romānu ar nosaukumu ''Doom 94'' Kaijas Straumanis tulkojumā izdeva ''Wrecking Ball Press'' 2018. gadā. * [[Bulgāru valoda|Bulgāru valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā ''Izida'' 2018. gadā ar oriģinālo nosaukumu. * [[Ungāru valoda|Ungāru valodā]] romāns izdots ar nosaukumu ''Metál'', ''Tölgyesi Beatrix'' tulkojumā [[Budapešta]]s izdevniecībā ''Vince'' 2018. gadā. * [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] romāns nāca klajā [[Meksika]]s izdevniecībā ''Casa Editorial Abismos'' (tulk. ''Anna Karenina O. Contreras'') 2020. gadā ar nosaukumu "Jelgava". * [[Vācu valoda|Vācu valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā ''Parasitenpresse'' ar nosaukumu ''Doom 94'' (tulk. ''Bettina Bergman'') 2021. gadā. * [[Japāņu valoda|Japāņu valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā 作品社 (tulk. Ayumi Kurosawa) 2022. gadā. == Romāns teātrī, kino un televīzijā == * 2015. gada 5. decembrī [[Jelgavas Jaunais teātris|Jelgavas Jaunajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja Riharda Svjatska režisēts romāna dramatizējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jelgavā tapis iestudējums pēc Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" motīviem |date= 2015. gada 3. decembris |publisher= [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url= http://www.satori.lv/raksts/10412 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> * 2017. gadā tika uzsākta [[Jelgava 94 (filma)|filmas pēc romāna motīviem]] filmēšana (režisors [[Jānis Ābele]]).<ref>Filmas «Jelgava 94» filmēšanu plāno sākt nākamgad. http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/635245-filmas_jelgava_94_filmesanu_plano_sakt_nakamgad</ref> Filma "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" iznāca 2019. gadā. * 2019. gada janvārī Latvijas televīzijas jaunais raidījums "[[Literatūre]]" <!-- nelabot — ir pareizi-->pirmo sēriju veltīja romānam "Jelgava 94" un J. Joņeva stāstījumam par [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] "[[Baltā grāmata (Jānis Jaunsudrabiņš)|Balto grāmatu]]". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2013. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni latviešu valodā]] 5gidmul917b0x0bpapsli6vzsdlao6z 3669378 3669207 2022-08-12T05:54:49Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''"Jelgava 94'''" ir latviešu rakstnieka [[Jānis Joņevs|Jāņa Joņeva]] debijas romāns, kas iznāca 2013. gadā. [[Attēls:Jelgava 94.jpg|thumb|150px|Romāna "Jelgava 94" vāks]] == Tapšana == 2012. gadā Joņevs pabeidza darbu pie sava pirmā romāna "Jelgava 94", kurā stāstīts par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūziku]]. Romāna fragments tika nolasīts "Prozas lasījumos 2012" un publicēts žurnālā "Latvju Teksti". 2013. gada sākumā romānu apgāds "Mansards" izdeva grāmatā, kas guva lielu lasītāju un kritiķu ievērību, kā arī saņēma vairākus apbalvojumus. == Apbalvojumi == * 2014. gada sākumā romāns saņēma TV raidījuma "100 grami kultūras" balvu "[[Kilograms kultūras]]";<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jāņa Joņeva grāmata «Jelgava 94» saņem LTV balvu «Kilograms kultūras» |date= 2014. gada 13. marts |publisher= [[Zemgales Ziņas]] |url= http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/jana-joneva-gramata-jelgava-94-sanem-ltv-balvu-kilograms-kulturas-175969 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160303170042/http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/jana-joneva-gramata-jelgava-94-sanem-ltv-balvu-kilograms-kulturas-175969 |archivedate= 2016. gada 3. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Joņeva romānam «Jelgava 94» – pirmā balva |date= 2014. gada 14. marts |publisher= [[Jelgavas Vēstnesis]] |url= http://www.jelgavasvestnesis.lv/kultura/joneva-romanam-jelgava-94-pirma-balva |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20191031213716/https://www.jelgavasvestnesis.lv/kultura/joneva-romanam-jelgava-94-pirma-balva |archivedate= 2019. gada 31. Oktobris }}</ref> * ieguvis 3. vietu Bērnu žūrijas 15+ gadu veco lasītāju vērtējumā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/par-mums/filiales/bernu-zurijas-laureati-2013/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303195028/http://www.jzb.lv/par-mums/filiales/bernu-zurijas-laureati-2013/ |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> * 2014. gada sākumā romāns atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā "Lielā lasīšana", septembrī tika atklāts, ka romāns lasītāju balsojumā ierindojies 73. vietā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lielā lasīšana |publisher= [[Latvijas Televīzija]]. [[Lsm.lv]] |url= http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170202160453/http://ltv.lsm.lv/lv/liela-lasisana/top21/ |archivedate= 2017. gada 2. Februāris }}</ref> * 2014. gada pavasarī romāns saņēma [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] nominācijā "Labākā debija"; * 2014. gada rudenī romāns saņēma [[ES Literatūras balva|ES Literatūras balvu]], ko piešķir jaunajiem Eiropas rakstniekiem. * 2017. gadā J. Joņevs par romānu saņēma "Autortiesību bezgalības balvu 2017".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> == Tulkojumi == Sākot ar 2016. gadu, nākuši klajā romāna tulkojumi citās valodās: * Nikolā Ozano [[franču valoda|franciski]] pārtulkoto grāmatu ar nosaukumu ''Metal'' izdeva [[Francija]]s izdevniecība ''Gaia Editions'', un tās atvēršanas svētki notika 16. martā Latvijas vēstniecībā [[Parīze|Parīzē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” tulkojuma franču valodā atvēršanas svētki Latvijas vēstniecībā Parīzē |date= 2016. gada 17. marts |publisher= Latvijas Republikas Vēstniecība Francijas Republikā |url= http://www.mfa.gov.lv/paris/aktualitates/50059-jana-joneva-romana-jelgava-94-tulkojuma-francu-valoda-atversanas-svetki-latvijas-vestnieciba-parize |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archive-date= 2016. gada 29. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160629223728/http://www.mfa.gov.lv/paris/aktualitates/50059-jana-joneva-romana-jelgava-94-tulkojuma-francu-valoda-atversanas-svetki-latvijas-vestnieciba-parize }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Parīzē atklāts Jāņa Joņeva grāmatas «Jelgava 94» tulkojums franču valodā |date= 2016. gada 18. marts |publisher= [[Zemgales Ziņas]] |url= http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/parize-atklats-jana-joneva-gramatas-jelgava-94-tulkojums-francu-valoda-213780 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160323210018/http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/parize-atklats-jana-joneva-gramatas-jelgava-94-tulkojums-francu-valoda-213780 |archivedate= 2016. gada 23. Marts }}</ref> * [[Snorre Karkonens-Svensons|Snorres Karkonena-Svensona]] [[norvēģu valoda|norvēģiski]] pārtulkoto grāmatu ar nosaukumu ''Fordømte 94'' izdeva [[Norvēģija]]s izdevniecība ''Bokbyen Forlag'', un tās atvēršanas svētki notika 9. maijā Latvijas vēstniecībā [[Oslo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Joņeva populāro romānu "Jelgava 94" izdos Francijā un Norvēģijā |date= 2016. gada 9. janvāris |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/212565/joneva-popularo-romanu-jelgava-94-izdos-francija-un-norvegija |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> * [[Slovēņu valoda|Slovēņu valodā]] romānu ar nosaukumu ''Metalci <nowiki>'</nowiki>94'' izdeva [[Slovēnija]]s izdevniecība ''Miš'' 2016. gadā (tulkojis ''Jedrt Lapuh Maležič''). * [[Igauņu valoda|Igauņu valodā]] romānu ar oriģinālo nosaukumu izdeva izdevniecība ''Randvelt'' 2017. gadā (tulkojis ''Mikk Grins'').<ref>[https://www.rahvaraamat.ee/p/jelgava-94/1010361/et?isbn=9789949987429 Rahva Raamat — Jelgava 94]</ref> * [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu valodā]] romānu izdeva apgāds ''Kitos knygos'' 2018. gadā ar oriģinālo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vaga.lt/naujienos/jelgava-94?fbclid=IwAR1CLbKnD-7WgE_VrSSnVcOusiE1hzgo9SJGlFzNuBrNnbsLce7yr163yM0 |title=Jelgava 94 |access-date={{dat|2020|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200321193359/https://www.vaga.lt/naujienos/jelgava-94%3Ffbclid%3DIwAR1CLbKnD-7WgE_VrSSnVcOusiE1hzgo9SJGlFzNuBrNnbsLce7yr163yM0 }}</ref> * [[Horvātu valoda|Horvātu valodā]] romānu ar oriģinālo nosaukumu 2017. gadā izdeva apgāds „V.B.Z." * [[Angļu valoda|Angļu valodā]] romānu ar nosaukumu ''Doom 94'' Kaijas Straumanis tulkojumā izdeva ''Wrecking Ball Press'' 2018. gadā. * [[Bulgāru valoda|Bulgāru valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā ''Izida'' 2018. gadā ar oriģinālo nosaukumu. * [[Ungāru valoda|Ungāru valodā]] romāns izdots ar nosaukumu ''Metál'', ''Tölgyesi Beatrix'' tulkojumā [[Budapešta]]s izdevniecībā ''Vince'' 2018. gadā. * [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]] romāns nāca klajā [[Meksika]]s izdevniecībā ''Casa Editorial Abismos'' (tulk. ''Anna Karenina O. Contreras'') 2020. gadā ar nosaukumu "Jelgava". * [[Vācu valoda|Vācu valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā ''Parasitenpresse'' ar nosaukumu ''Doom 94'' (tulk. ''Bettina Bergman'') 2021. gadā. * [[Japāņu valoda|Japāņu valodā]] romāns nāca klajā izdevniecībā 作品社 (tulk. ''Ayumi Kurosawa'') 2022. gadā. == Romāns teātrī, kino un televīzijā == * 2015. gada 5. decembrī [[Jelgavas Jaunais teātris|Jelgavas Jaunajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja Riharda Svjatska režisēts romāna dramatizējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jelgavā tapis iestudējums pēc Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" motīviem |date= 2015. gada 3. decembris |publisher= [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url= http://www.satori.lv/raksts/10412 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> * 2017. gadā tika uzsākta [[Jelgava 94 (filma)|filmas pēc romāna motīviem]] filmēšana (režisors [[Jānis Ābele]]).<ref>Filmas «Jelgava 94» filmēšanu plāno sākt nākamgad. http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/635245-filmas_jelgava_94_filmesanu_plano_sakt_nakamgad</ref> Filma "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" iznāca 2019. gadā. * 2019. gada janvārī Latvijas televīzijas jaunais raidījums "[[Literatūre]]" <!-- nelabot — ir pareizi-->pirmo sēriju veltīja romānam "Jelgava 94" un J. Joņeva stāstījumam par [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] "[[Baltā grāmata (Jānis Jaunsudrabiņš)|Balto grāmatu]]". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2013. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni latviešu valodā]] 6emkh9qtr67d0dv54o6nafcmfk67x7c 0 462433 3669370 3238482 2022-08-12T04:26:12Z Olgerts V 41522 /* Projektētās ēkas */ wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Edgars Frīzendorfs | image = Students Edgars Frīzendorfs 1906.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1881|4|17}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1945||}} | deathplace = [[Pozene]], [[Trešais Reihs]] (tagad {{POL}}) | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs''' ({{val-de|Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff}}, 1881—1945) bija vācbaltiešu [[arhitekts]], kas strādāja Latvijā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas.<ref>[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=voldem%C4%81rs&n=15&g=1&s=60&sp=1&nw=0&w=0&lng=1062 letonika.lv]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1881. gadā Rīgā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] tirgus zinības (1900-1901) un arhitektūru (1901-1907). Strādāja [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] arhitektu birojā (1907-1910), pēc tam patstāvīgi. Pēc Pirmā pasaules kara strādāja pie lauksaimniecības būvju projektēšanas Latvijā. 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi okupētās Polijas teritorijā.<ref>[https://deu.archinform.net/arch/70502.htm deu.archinform.net]</ref> == Projektētās ēkas == Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Edgara Frīzendorfa projektiem uzcelts apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēku. Viņš kopā arhitektu [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelmu Ludvigu Bokslafu]] (1858—1945) projektēja [[Dubultu luterāņu baznīca]]s (1907—1909) un [[Rīgas Krusta baznīca]] (1908—1910) būvi. 1911. gadā pēc viņa projekta uzcēla [[Vidzemes guberņa]]s lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru namu, tagadējo [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s ēku. <gallery> Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|Dubultu luterāņu baznīca (1909) Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|Rīgas Krusta baznīca (1910) Rīga, Marijas iela 21.jpg|Marijas iela 21 (1910) Slokas iela 32.JPG|Slokas iela 32 (1911) Historic Centre of Riga-112600.jpg|Vaļņu iela 2 (1911) RigaValdemara33.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 33 (1911-2012) Lāčplēša iela 26, Rīga.JPG|Lāčplēša iela 26 (1913) Miera iela 95.JPG|Miera iela 95 (1913) Alīses ielas un Kristapa ielas krustojums.JPG|Alīses iela 5 (1913) Hospitāļu iela 35-37.JPG|Hospitāļu iela 35-37 (1913) </gallery> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/valnu2/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frīzendorfs, Edgars}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] 9gypp1axpdyqz4ycu8uh11und4c3ur5 0 462545 3669272 3669117 2022-08-11T15:56:26Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Augšdaugavas novads | karte = Augšdaugavas novads karte 2021.png | karte2 = Augšdaugavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Daugavpils | mērs = [[Arvīds Kucins]] | mērs_partija = [[Daugavpils novada partija]] | mērs_gads = 2021-''pašlaik'' | platība = 2524 | iedzīvotāji = 25927 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa =augsdaugavasnovads.lv }} '''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai. == Teritoriālais iedalījums == [[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]]. == Daba == Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].<ref name="LPE">{{LPE|2|449}}</ref> === Upes === Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}} {| class="wikitable sortable" |+Lielākās apdzīvotās vietas !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasts !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Ilūkste]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |2962 |2380 |2214 |- |2 |[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |2030 |1450 |1327 |- |3 |[[Lociki]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1355 |1030 |972 |- |4 |[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1112 |963 |850 |- |5 |[[Kalkūni]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |1205 |817 |720 |- |6 |[[Višķi]] (kopā ar<br>[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]]) |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |1039 |646 |613 |- |7 |[[Subate]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |861 |645 |596 |- |8 |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |854 |605 |525 |- |9 |[[Kalupe]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalupes pagasts |748 |610 |567 |- |10 |[[Medumi]] |Ciems |Daugavpils novads |Medumu pagasts |695 |499 |447 |- |11 |[[Svente]] |Ciems |Daugavpils novads |Sventes pagasts |713 |480 |391 |- |12 |[[Randene]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |591 |382 |355 |- |13 |[[Bebrene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Bebrenes pagasts |596 |370 |328 |- |14 |[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |Ciems |Ilūkstes novads |Eglaines pagasts |555 |374 |335 |- |15 |[[Mirnijs]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |541 |360 |305 |- |16 |[[Naujene]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |441 |378 |353 |- |17 |[[Nīcgale]] |Ciems |Daugavpils novads |Nīcgales pagasts |572 |303 |268 |- |18 |[[Dubna]] |Ciems |Daugavpils novads |Dubnas pagasts |471 |366 |306 |- |19 |[[Maļinova]] |Ciems |Daugavpils novads |Maļinovas pagasts |466 |337 |294 |- |20 |[[Pašuliene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |539 |227 |186 |- |21 |[[Demene]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |343 |268 |230 |- |22 |[[Kumbuļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |376 |228 |213 |- |23 |[[Tabore]] |Ciems |Daugavpils novads |Tabores pagasts |327 |259 |217 |- |24 |[[Ambeļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Ambeļu pagasts |320 |242 |233 |- |25 |[[Špoģi]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |320 |239 |213 |- |26 |[[Dviete]] |Ciems |Ilūkstes novads |Dvietes pagasts |341 |224 |187 |- |27 |[[Šēdere]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |349 |187 |160 |- |28 |[[Saliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Salienas pagasts |312 |194 |187 |- |29 |[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] |Ciems |Daugavpils novads |Vecsalienas pagasts |286 |212 |178 |- |30 |[[Līksna]] |Ciems |Daugavpils novads |Līksnas pagasts |298 |179 |171 |- |31 |[[Vabole (ciems)|Vabole]] |Ciems |Daugavpils novads |Vaboles pagasts |267 |186 |152 |- |32 |[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] |Ciems |Daugavpils novads |Biķernieku pagasts |281 |162 |134 |- |33 |[[Laucesa (ciems)|Laucesa]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |205 |178 |160 |- |34 |[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] |Ciems |Daugavpils novads |Pilskalnes pagasts |173 |157 |134 |- |35 |[[Skrudaliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |196 |119 |112 |- |36 |[[Vīganti]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |260 |93 |68 |- |37 |[[Stropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |136 |140 |116 |- |38 |[[Muitas]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |142 |99 |81 <!-- |- | |[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]] |Ciems |Ilūkstes novads |Prodes pagasts |42 |26 |25 --> |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (10894) |green|43.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (8884) |red|35.1}} {{bar percent|[[Poļi]] (2614) |pink|10.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392) |black|5.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (294) |yellow|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (294) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (905) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie: {{div col}} * [[Jānis Cālītis]] (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis, * [[Valentīns Cirsis]] (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids, * [[Jānis Daudzvārdis]] (1942), šahists, * [[Rihards Eigims]] (1962), uzņēmējs, politiķis, * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks, * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks, * [[Ignats Gigels]] (1866—1947), politiķis, * [[Ina Gudele]] (1964), valsts darbiniece, * [[Staņislavs Ivbuls]] (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Mihails Jermolajevs]] (1881—1919), sabiedriskais darbinieks, * [[Mārtiņš Jeske]] (1883—1941), armijas ģenerālis, * [[Antons Juškinskis]] (1902—1958), politiķis, * [[Arvīds Klišāns]] (1934), mežradznieks, * [[Antons Kursītis]] (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks, * [[Vincents Kursītis]] (1892—1974), jurists, politiķis, * [[Eduards Kusiņš]] (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis, * [[Afnasijs Kuzmins]] (1947), šāvējs, {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Daugavpils novads}} {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] ccco0cavfic6cyolikicaxi8cavxk86 3669273 3669272 2022-08-11T15:57:00Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Augšdaugavas novads | karte = Augšdaugavas novads karte 2021.png | karte2 = Augšdaugavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Daugavpils | mērs = [[Arvīds Kucins]] | mērs_partija = [[Daugavpils novada partija]] | mērs_gads = 2021-''pašlaik'' | platība = 2524 | iedzīvotāji = 25927 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa =augsdaugavasnovads.lv }} '''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai. == Teritoriālais iedalījums == [[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]]. == Daba == Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].<ref name="LPE">{{LPE|2|449}}</ref> === Upes === Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}} {| class="wikitable sortable" |+Lielākās apdzīvotās vietas !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasts !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Ilūkste]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |2962 |2380 |2214 |- |2 |[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |2030 |1450 |1327 |- |3 |[[Lociki]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1355 |1030 |972 |- |4 |[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1112 |963 |850 |- |5 |[[Kalkūni]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |1205 |817 |720 |- |6 |[[Višķi]] (kopā ar<br>[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]]) |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |1039 |646 |613 |- |7 |[[Subate]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |861 |645 |596 |- |8 |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |854 |605 |525 |- |9 |[[Kalupe]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalupes pagasts |748 |610 |567 |- |10 |[[Medumi]] |Ciems |Daugavpils novads |Medumu pagasts |695 |499 |447 |- |11 |[[Svente]] |Ciems |Daugavpils novads |Sventes pagasts |713 |480 |391 |- |12 |[[Randene]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |591 |382 |355 |- |13 |[[Bebrene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Bebrenes pagasts |596 |370 |328 |- |14 |[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |Ciems |Ilūkstes novads |Eglaines pagasts |555 |374 |335 |- |15 |[[Mirnijs]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |541 |360 |305 |- |16 |[[Naujene]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |441 |378 |353 |- |17 |[[Nīcgale]] |Ciems |Daugavpils novads |Nīcgales pagasts |572 |303 |268 |- |18 |[[Dubna]] |Ciems |Daugavpils novads |Dubnas pagasts |471 |366 |306 |- |19 |[[Maļinova]] |Ciems |Daugavpils novads |Maļinovas pagasts |466 |337 |294 |- |20 |[[Pašuliene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |539 |227 |186 |- |21 |[[Demene]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |343 |268 |230 |- |22 |[[Kumbuļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |376 |228 |213 |- |23 |[[Tabore]] |Ciems |Daugavpils novads |Tabores pagasts |327 |259 |217 |- |24 |[[Ambeļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Ambeļu pagasts |320 |242 |233 |- |25 |[[Špoģi]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |320 |239 |213 |- |26 |[[Dviete]] |Ciems |Ilūkstes novads |Dvietes pagasts |341 |224 |187 |- |27 |[[Šēdere]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |349 |187 |160 |- |28 |[[Saliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Salienas pagasts |312 |194 |187 |- |29 |[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] |Ciems |Daugavpils novads |Vecsalienas pagasts |286 |212 |178 |- |30 |[[Līksna]] |Ciems |Daugavpils novads |Līksnas pagasts |298 |179 |171 |- |31 |[[Vabole (ciems)|Vabole]] |Ciems |Daugavpils novads |Vaboles pagasts |267 |186 |152 |- |32 |[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] |Ciems |Daugavpils novads |Biķernieku pagasts |281 |162 |134 |- |33 |[[Laucesa (ciems)|Laucesa]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |205 |178 |160 |- |34 |[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] |Ciems |Daugavpils novads |Pilskalnes pagasts |173 |157 |134 |- |35 |[[Skrudaliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |196 |119 |112 |- |36 |[[Vīganti]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |260 |93 |68 |- |37 |[[Stropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |136 |140 |116 |- |38 |[[Muitas]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |142 |99 |81 <!-- |- | |[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]] |Ciems |Ilūkstes novads |Prodes pagasts |42 |26 |25 --> |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (10894) |green|43.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (8884) |red|35.1}} {{bar percent|[[Poļi]] (2614) |pink|10.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392) |black|5.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (294) |yellow|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (294) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (905) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie: {{div col}} * [[Jānis Cālītis]] (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis, * [[Valentīns Cirsis]] (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids, * [[Jānis Daudzvārdis]] (1942), šahists, * [[Rihards Eigims]] (1962), uzņēmējs, politiķis, * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks, * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks, * [[Ignats Gigels]] (1866—1947), politiķis, * [[Ina Gudele]] (1964), valsts darbiniece, * [[Staņislavs Ivbuls]] (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Mihails Jermolajevs]] (1881—1919), sabiedriskais darbinieks, * [[Mārtiņš Jeske]] (1883—1941), armijas ģenerālis, * [[Antons Jukšinskis]] (1902—1958), politiķis, * [[Arvīds Klišāns]] (1934), mežradznieks, * [[Antons Kursītis]] (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks, * [[Vincents Kursītis]] (1892—1974), jurists, politiķis, * [[Eduards Kusiņš]] (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis, * [[Afanasijs Kuzmins]] (1947), šāvējs, {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Daugavpils novads}} {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 18l3czvut43tlvbtb4qwktp3233egtq 0 480545 3669383 3618324 2022-08-12T06:21:39Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Ķenguru sala | lats = 00 | vietaskarte = Austrālija#Dienvidaustrālija | reljefa_karte = jā | vietas karte = | valsts lielpilsēta = [[Kingskota]] | valsts = Austrālija | platība = 4405 | platums = 90 | longs = 00 | longm = 15 | longd = 137 | longEW = E | latm = 50 | arhipelāgs = | latd = 35 | latNS = S | izvietojums = [[Lielais Austrālijas līcis]] | iedzīvotāju gads = 2016 | iedzīvotāji = 4702 | garums = 145 | blīvums = 1.07 | augstākais kalns = | augstums = 307 | attēls = Flinders Chase National Park 01.jpg | attēla paraksts = Ķenguru salas piekraste | vietējais nosaukums = ''Kangaroo Island'' }} '''Ķenguru sala''' ({{Val|en|Kangaroo Island}}) ir [[sala]] [[Lielais Austrālijas līcis|Lielajā Austrālijas līcī]], trešā lielākā [[Austrālija]]i piederošā sala aiz [[Tasmānija]]s un [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]]s. Sala atrodas [[Dienvidaustrālija]]s štatā, 112 km no [[Adelaida]]s. Šo teritoriju sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni|aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta. 19. gadsimtā salu sāka apdzīvot [[Roņi|roņu]] un [[Vaļi|vaļu]] mednieki. Salas ekonomiku veido lauksaimniecība, [[Omāri|omāru]] zvejniecība un tūrisms. Salas lielākā pilsēta ir [[Kingskota]]. Ķenguru salā ir saglabājušās vairākas endēmiskas un retas sugas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Austrālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Austrālijas salas]] 6hplelmqwnvyue0b4zfhxbremsjvov4 0 483825 3669454 3579067 2022-08-12T10:54:47Z 81.198.26.14 Pievienota viena tikko izdotā grāmata wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andris Marts | vārds_orig = | attēls = Andris Marts.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Blomes pagasts]], [[Smiltenes rajons]] (tagad {{LVA}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, rakstnieks un komponists | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskais institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andris Marts''' (īstajā vārdā '''Atis Priedītis''') ir latviešu dzejnieks, rakstnieks un komponists. == Biogrāfija == Dzimis 1952. gada 16. oktobrī [[Smiltenes rajons|Smiltenes rajona]] [[Blome|Blomes ciemā]]. Mācījies Blomes astoņgadīgajā skolā un [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. 1970. gadā uzsācis studijas [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskajā institūtā]], kuru absolvējot ieguvis fizikas un matemātikas skolotāja diplomu. Pēc institūta beigšanas dzīvojis un strādājis Jēkabpils rajona [[Gārsene|Gārsenē]] (1975—1980), Rīgas rajona [[Mālpils|Mālpilī]] (1980—1994) un kopš 1994. gada [[Sigulda|Siguldā]]. 1981. gadā, studējot neklātienē, ieguvis arī mūziķa diplomu [[Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā]], bet 2007. gadā — datormācības skolotāja diplomu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. == Radošā darbība == Rakstīt dzejoļus un komponēt sācis 1973. gadā studiju laikā DPI. 1979. gadā [[Latvijas Radio]] profesionāli tika ierakstītas pirmās četras viņa dziesmas. Dziesmas aranžēja [[Alnis Zaķis]] un [[Ivars Vīgners]]. Ierakstus veica solisti: [[Aija Kukule]] ("Caur vakara krēslu" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Caur vakara krēsla - Aija Kukule.|url=https://www.youtube.com/watch?v=hI8v6GuOTFI&ab_channel=Latvie%C5%A1uEstr%C4%81de//}}</ref>; [[Margarita Vilcāne]] ("Kas notiek, kad pasaka galā" ar [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] tekstu); [[Žoržs Siksna]] un Valda Eizenšmite ("Vasaras vidus dziesmiņa" ar [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] tekstu); Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4 ("Izkapts ābelē" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Izkapts ābelē – Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4.|url=https://www.youtube.com/watch?v=h8BwGPhzs6g&ab_channel=AtisPrieditis }}</ref>; . Pavadījumus ierakstīja [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]]. Nākamie Latvijas radio ieraksti tapa tikai 1995.gadā. Dziesmas "It kā klusa šūpļa dziesma" ar [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] tekstu un "Sniega pārslas aiz loga" ar paša autora tekstu profesionāli ierakstīja Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis [[Dzeguzīte]] (vadītāja Daila Martinsone) un soliste Krista Teivāne. Kopumā komponists ir ierakstījis apmēram 100 dziesmas. Profesionāli ierakstītas ir 20 dziesmas. Šobrīd Atis Priedītis ar pseidonīmu Andris Marts aktīvi nodarbojas ar dzejoļu un prozas darbu rakstniecību. Savas grāmatas sāka izdot 2018. gada pavasarī un pašlaik jau ir izdotas 17 Andra Marta autorgrāmatas. == Konflikti ar okupācijas režīmu == 1970.gadu beigās Atis Priedītis sarakstīja vairākas dziesmas, kuras bija vērstas pret okupētajā Latvijā notiekošajām nelikumībām – korupciju, pielīšanu un kukuļņemšanu. Divas no šīm dziesmām – “Par pīrāga dalīšanu” un “Tārpa kuplejas”. Bet 1980.gadā Latvijas Radio komponistam izdevās ierakstīt pret Latvijas okupāciju vērsto dziesmu “Izkapts ābelē” ar Māra Čaklā tekstu. Pēc šīs dziesmas ieraksta Latvijas radio 15 gadus atteicās pieņemt ierakstiem vēl kādu komponista dziesmu. Nākamie ieraksti tapa tikai 1995.gadā. Savukārt laika posmā no 1986.gada līdz 1991.gadam komponists tika pakļauts ļoti nežēlīgām VDK vajāšanām, kurās tika izmantota VDR slepenā dienesta Stasi radītā psiholoģiskā terora metode “Zersetzung”. Par šīm vajāšanām ir izdotas divas grāmatas: Atis Priedītis “Gan jau rīts mūs atradīs” – 2018.g. un Andris Marts “Kristaps – slepenie protokoli” – 2019.g. == Bibliogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} === Autobiogrāfiskas atmiņas === * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Autorizdevums (2018) * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmatas otrais izdevums''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) === Dzejoļu krājumi === * ''12 stāsti par mīlestību''. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Par visu''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2018) * ''Pirms sapnis izgaist, naktī iet''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pamazām apmulst pavasarī''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pasauli zīmēt mēs sākām divatā''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Pieskāriens no debesīm''. Alises Hanas glezniņas un Andra Marta dzejoļi. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Skrējiens kopā ar mirkļiem''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) * Vēstules rītdienai. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) === Fantastikas žanra grāmatas === * ''Kristaps — slepenie protokoli''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums — otra autore Anete Felkere''. Rīga: [[Avots (izdevniecība)|Avots]] (2019)<ref>{{Atsauce|title=Kosmisks pusaudžu romāns - "Zēns, meitene, internets un gadījums".|url=https://www.tvnet.lv/6693174/kosmisks-pusaudzu-romans-zens-meitene-internets-un-gadijums/}}</ref> * ''Kas notika pirms "Reiz bija" — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums 2.daļa Satikšanās — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) === Literārās pasakas === * ''Noslēpumainās upes stāsti''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Tas, kurš draudzējas ar zvaigznēm''. Annas Ābeles ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Sarunas ar rasas lāsēm''. Ritas Ingas Freimanes gleznošanas studijas dalībnieku gleznas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) === Dziesmu notis === * ''Cerību zvaigznīte — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) === Citas grāmatas === * ''Kad kļuvu vientulībai lieks'' — Aidas Skalbergas gleznu reprodukcijas un Andra Marta dzejoļi. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Skalbergu dzimtas leģendas — Skalbergu dzimtas ciltskoka pētījums, grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis, citi autori: Guntis Priedīte un Kaspars Skalbergs''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) == Balvas un atzinība == {{nepilnīgs saraksts}} * No [[1978]] gada līdz [[1985]] gadam kā komponists ar savām dziesmām vairākas reizes kļuva par Latvijas televīzijas konkursa skolēniem "Ko tu proti" laureātu. Par visspožāko panākumu šai konkursā uzskatāma televīzijas skatītāju balva par Mālpils vidusskolas skolēnu dziedāto dziesmu "Satiksimies pie Mēness, tēt'". * [[1983]]. gadā Mālpils vidusskolas skolēnu vokālais ansamblis ar komponista dziesmu "Tārpa kuplejas"<ref>{{Atsauce|title=Tārpa kuplejas - Mālpils vidusskolas ansamblis.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Mrm-hDIZf_k&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> tika ar grandiozām ovācijām uzņemts 5.Rīgas Starptautiskajā Politiskās dziesmas festivāla koncertos kuri notika LU Lielajā aulā. * No [[1996]] gada līdz [[1998]] gadam Ata Priedīša vadītā Siguldas meiteņu grupa "Daijana" ar komponista speciāli šai grupai rakstītām dziesmām regulāri kļuva par Latvijas bērnu popmūzikas aptaujas "Mazais patskanis" uzvarētāju, gan ikmēneša skatītāju balsojumos gan arī konkursa fināla balsojumos.<ref>{{Atsauce|title=Noslēpumainais zieds - Daijana (Dana Blonska, Inese Ērmane, Jana Krūmiņa).|url=https://www.youtube.com/watch?v=vtgy3WlrlBY&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> * [[1999]]. gadā soliste Inese Ērmane ar komponista dziesmu "Man jau pietiktu ar to"<ref>{{Atsauce|title=Inese Ērmane - Man jau pietiktu ar to.|url=https://www.youtube.com/watch?v=j4Gfg7e5WcQ&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> ieguva Galveno balvu (Grand prix) Siguldā notiekošajā jauno vokālistu konkursā "Gaujas atbalss". * [[1999]]. gadā Atis Priedītis ar Danas Blonskas dziedāto dziesmu "Tikai līdz upei"<ref>{{Atsauce|title=Dana Blonska - Tikai lidz upei.|url=https://www.youtube.com/watch?v=V-8IQASFdPI&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> piedalījās dziesmu konkursā "Dziesma 2000" un fināla balsojumā ieguva 6.vietu.<ref>{{Atsauce|title=Nāk klajā albums "Dziesma 2000" .|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/nak-klaja-albums-dziesma-2000.d?id=434//}}</ref> * [[2017]]. gadā komponists ar Anitas Zambares un Helvija Kārkliņa izpildīto dziesmu "It kā klusa šūpļa dziesma" (Friča Bārdas teksts) kļuva par [[Radio SWH]] jauno dziesmu konkursa "Priekšnams" aprīļa mēneša aptaujas uzvarētāju. Dziesmai ir izveidots arī videoklips, tā autore Zanda Puče.<ref>{{Atsauce|title=Anita Zambare un Helvijs Kārkliņš, prezentē savu pirmo video filmiņu, dziesmai “It kā klusa šūpļa dziesma".|url=https://radioswh.lv/2017/06/anita-zambare-un-helvijs-karklins-prezente-savu-pirmo-video-filminu-dziesmai-it-ka-klusa-supla-dziesma//}}</ref> * 2020. gadā grāmatu, kura tika uzrakstīta kopā ar jauno rakstnieci Aneti Felkeri "Zēns, meitene, internets un gadījums" Latvijas bibliotekāri savā aptaujā iekļāva to 25 labāko grāmatu skaitā, kuras domātas jauniešiem.<ref>{{Atsauce|title=Grāmatas jauniešiem – iesaka bibliotekāri.|url=https://www.manabiblioteka.lv/gramatas-jauniesiem-iesaka-bibliotekari/}}</ref> * 2021. gada decembrī Andra Marta grāmatu "Pirms sapnis izgaist, naktī iet" Latvijas autortiesību aģentūra AKKA/ LAA atzina par piekto visvairāk lasīto dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās 2020.gadā.<ref>{{Atsauce|title=Izmaksāta atlīdzība par darbu izsniegumiem bibliotēkās.|url=https://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/jaunumi/411-izmaksata-atlidziba-par-darbu-izsniegumiem-bibliotekas/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marts, Andris}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] j1e5w01gox3rm90pe6nqm8kklo2tdmf 3669456 3669454 2022-08-12T10:55:49Z 81.198.26.14 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andris Marts | vārds_orig = | attēls = Andris Marts.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Blomes pagasts]], [[Smiltenes rajons]] (tagad {{LVA}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, rakstnieks un komponists | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskais institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andris Marts''' (īstajā vārdā '''Atis Priedītis''') ir latviešu dzejnieks, rakstnieks un komponists. == Biogrāfija == Dzimis 1952. gada 16. oktobrī [[Smiltenes rajons|Smiltenes rajona]] [[Blome|Blomes ciemā]]. Mācījies Blomes astoņgadīgajā skolā un [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. 1970. gadā uzsācis studijas [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskajā institūtā]], kuru absolvējot ieguvis fizikas un matemātikas skolotāja diplomu. Pēc institūta beigšanas dzīvojis un strādājis Jēkabpils rajona [[Gārsene|Gārsenē]] (1975—1980), Rīgas rajona [[Mālpils|Mālpilī]] (1980—1994) un kopš 1994. gada [[Sigulda|Siguldā]]. 1981. gadā, studējot neklātienē, ieguvis arī mūziķa diplomu [[Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā]], bet 2007. gadā — datormācības skolotāja diplomu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. == Radošā darbība == Rakstīt dzejoļus un komponēt sācis 1973. gadā studiju laikā DPI. 1979. gadā [[Latvijas Radio]] profesionāli tika ierakstītas pirmās četras viņa dziesmas. Dziesmas aranžēja [[Alnis Zaķis]] un [[Ivars Vīgners]]. Ierakstus veica solisti: [[Aija Kukule]] ("Caur vakara krēslu" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Caur vakara krēsla - Aija Kukule.|url=https://www.youtube.com/watch?v=hI8v6GuOTFI&ab_channel=Latvie%C5%A1uEstr%C4%81de//}}</ref>; [[Margarita Vilcāne]] ("Kas notiek, kad pasaka galā" ar [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] tekstu); [[Žoržs Siksna]] un Valda Eizenšmite ("Vasaras vidus dziesmiņa" ar [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] tekstu); Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4 ("Izkapts ābelē" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Izkapts ābelē – Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4.|url=https://www.youtube.com/watch?v=h8BwGPhzs6g&ab_channel=AtisPrieditis }}</ref>; . Pavadījumus ierakstīja [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]]. Nākamie Latvijas radio ieraksti tapa tikai 1995.gadā. Dziesmas "It kā klusa šūpļa dziesma" ar [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] tekstu un "Sniega pārslas aiz loga" ar paša autora tekstu profesionāli ierakstīja Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis [[Dzeguzīte]] (vadītāja Daila Martinsone) un soliste Krista Teivāne. Kopumā komponists ir ierakstījis apmēram 100 dziesmas. Profesionāli ierakstītas ir 20 dziesmas. Šobrīd Atis Priedītis ar pseidonīmu Andris Marts aktīvi nodarbojas ar dzejoļu un prozas darbu rakstniecību. Savas grāmatas sāka izdot 2018. gada pavasarī un pašlaik jau ir izdotas 17 Andra Marta autorgrāmatas. == Konflikti ar okupācijas režīmu == 1970.gadu beigās Atis Priedītis sarakstīja vairākas dziesmas, kuras bija vērstas pret okupētajā Latvijā notiekošajām nelikumībām – korupciju, pielīšanu un kukuļņemšanu. Divas no šīm dziesmām – “Par pīrāga dalīšanu” un “Tārpa kuplejas”. Bet 1980.gadā Latvijas Radio komponistam izdevās ierakstīt pret Latvijas okupāciju vērsto dziesmu “Izkapts ābelē” ar Māra Čaklā tekstu. Pēc šīs dziesmas ieraksta Latvijas radio 15 gadus atteicās pieņemt ierakstiem vēl kādu komponista dziesmu. Nākamie ieraksti tapa tikai 1995.gadā. Savukārt laika posmā no 1986.gada līdz 1991.gadam komponists tika pakļauts ļoti nežēlīgām VDK vajāšanām, kurās tika izmantota VDR slepenā dienesta Stasi radītā psiholoģiskā terora metode “Zersetzung”. Par šīm vajāšanām ir izdotas divas grāmatas: Atis Priedītis “Gan jau rīts mūs atradīs” – 2018.g. un Andris Marts “Kristaps – slepenie protokoli” – 2019.g. == Bibliogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} === Autobiogrāfiskas atmiņas === * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Autorizdevums (2018) * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmatas otrais izdevums''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) === Dzejoļu krājumi === * ''12 stāsti par mīlestību''. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Par visu''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2018) * ''Pirms sapnis izgaist, naktī iet''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pamazām apmulst pavasarī''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pasauli zīmēt mēs sākām divatā''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Pieskāriens no debesīm''. Alises Hanas glezniņas un Andra Marta dzejoļi. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Skrējiens kopā ar mirkļiem''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) * ''Vēstules rītdienai''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) === Fantastikas žanra grāmatas === * ''Kristaps — slepenie protokoli''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums — otra autore Anete Felkere''. Rīga: [[Avots (izdevniecība)|Avots]] (2019)<ref>{{Atsauce|title=Kosmisks pusaudžu romāns - "Zēns, meitene, internets un gadījums".|url=https://www.tvnet.lv/6693174/kosmisks-pusaudzu-romans-zens-meitene-internets-un-gadijums/}}</ref> * ''Kas notika pirms "Reiz bija" — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums 2.daļa Satikšanās — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) === Literārās pasakas === * ''Noslēpumainās upes stāsti''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Tas, kurš draudzējas ar zvaigznēm''. Annas Ābeles ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Sarunas ar rasas lāsēm''. Ritas Ingas Freimanes gleznošanas studijas dalībnieku gleznas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) === Dziesmu notis === * ''Cerību zvaigznīte — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) === Citas grāmatas === * ''Kad kļuvu vientulībai lieks'' — Aidas Skalbergas gleznu reprodukcijas un Andra Marta dzejoļi. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Skalbergu dzimtas leģendas — Skalbergu dzimtas ciltskoka pētījums, grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis, citi autori: Guntis Priedīte un Kaspars Skalbergs''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) == Balvas un atzinība == {{nepilnīgs saraksts}} * No [[1978]] gada līdz [[1985]] gadam kā komponists ar savām dziesmām vairākas reizes kļuva par Latvijas televīzijas konkursa skolēniem "Ko tu proti" laureātu. Par visspožāko panākumu šai konkursā uzskatāma televīzijas skatītāju balva par Mālpils vidusskolas skolēnu dziedāto dziesmu "Satiksimies pie Mēness, tēt'". * [[1983]]. gadā Mālpils vidusskolas skolēnu vokālais ansamblis ar komponista dziesmu "Tārpa kuplejas"<ref>{{Atsauce|title=Tārpa kuplejas - Mālpils vidusskolas ansamblis.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Mrm-hDIZf_k&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> tika ar grandiozām ovācijām uzņemts 5.Rīgas Starptautiskajā Politiskās dziesmas festivāla koncertos kuri notika LU Lielajā aulā. * No [[1996]] gada līdz [[1998]] gadam Ata Priedīša vadītā Siguldas meiteņu grupa "Daijana" ar komponista speciāli šai grupai rakstītām dziesmām regulāri kļuva par Latvijas bērnu popmūzikas aptaujas "Mazais patskanis" uzvarētāju, gan ikmēneša skatītāju balsojumos gan arī konkursa fināla balsojumos.<ref>{{Atsauce|title=Noslēpumainais zieds - Daijana (Dana Blonska, Inese Ērmane, Jana Krūmiņa).|url=https://www.youtube.com/watch?v=vtgy3WlrlBY&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> * [[1999]]. gadā soliste Inese Ērmane ar komponista dziesmu "Man jau pietiktu ar to"<ref>{{Atsauce|title=Inese Ērmane - Man jau pietiktu ar to.|url=https://www.youtube.com/watch?v=j4Gfg7e5WcQ&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> ieguva Galveno balvu (Grand prix) Siguldā notiekošajā jauno vokālistu konkursā "Gaujas atbalss". * [[1999]]. gadā Atis Priedītis ar Danas Blonskas dziedāto dziesmu "Tikai līdz upei"<ref>{{Atsauce|title=Dana Blonska - Tikai lidz upei.|url=https://www.youtube.com/watch?v=V-8IQASFdPI&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> piedalījās dziesmu konkursā "Dziesma 2000" un fināla balsojumā ieguva 6.vietu.<ref>{{Atsauce|title=Nāk klajā albums "Dziesma 2000" .|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/nak-klaja-albums-dziesma-2000.d?id=434//}}</ref> * [[2017]]. gadā komponists ar Anitas Zambares un Helvija Kārkliņa izpildīto dziesmu "It kā klusa šūpļa dziesma" (Friča Bārdas teksts) kļuva par [[Radio SWH]] jauno dziesmu konkursa "Priekšnams" aprīļa mēneša aptaujas uzvarētāju. Dziesmai ir izveidots arī videoklips, tā autore Zanda Puče.<ref>{{Atsauce|title=Anita Zambare un Helvijs Kārkliņš, prezentē savu pirmo video filmiņu, dziesmai “It kā klusa šūpļa dziesma".|url=https://radioswh.lv/2017/06/anita-zambare-un-helvijs-karklins-prezente-savu-pirmo-video-filminu-dziesmai-it-ka-klusa-supla-dziesma//}}</ref> * 2020. gadā grāmatu, kura tika uzrakstīta kopā ar jauno rakstnieci Aneti Felkeri "Zēns, meitene, internets un gadījums" Latvijas bibliotekāri savā aptaujā iekļāva to 25 labāko grāmatu skaitā, kuras domātas jauniešiem.<ref>{{Atsauce|title=Grāmatas jauniešiem – iesaka bibliotekāri.|url=https://www.manabiblioteka.lv/gramatas-jauniesiem-iesaka-bibliotekari/}}</ref> * 2021. gada decembrī Andra Marta grāmatu "Pirms sapnis izgaist, naktī iet" Latvijas autortiesību aģentūra AKKA/ LAA atzina par piekto visvairāk lasīto dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās 2020.gadā.<ref>{{Atsauce|title=Izmaksāta atlīdzība par darbu izsniegumiem bibliotēkās.|url=https://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/jaunumi/411-izmaksata-atlidziba-par-darbu-izsniegumiem-bibliotekas/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marts, Andris}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] ph60uwv8qnzy2jklunuk2m1u2rcp9r8 0 488452 3669399 3637381 2022-08-12T06:36:21Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Trakie suņi | operators = [[Andžejs Sekula]] | attēls = Reservoir Dogs.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Kventins Tarantīno]] | producents = [[Lorenss Benders]] | scenārijs = Kventins Tarantīno | aktieri = * [[Hārvijs Keitels]] * [[Tims Rots]] * [[Kriss Pens]] * [[Stīvs Bušemi]] * [[Lorenss Tīrnijs]] * [[Maikls Madsens]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Reservoir Dogs'' | studija = * ''[[Live America Inc.]]'' * ''[[Dog Eat Dog Productions]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Miramax|Miramax Films]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|1|21|Sansensas kinofestivāls|1992|10|9|ASV}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = 1,2 — {{ASV dolārs|3 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|2,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2322433537/weekend/|title=Reservoir Dogs |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= June 23, 2021}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Trakie suņi"''' ({{Val|en|Reservoir Dogs}}) ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kriminālfilma, kuras režisors un producents ir [[Kventins Tarantīno]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Hārvijs Keitels]], [[Tims Rots]], [[Kriss Pens]], [[Stīvs Bušemi]], [[Lorenss Tīrnijs]], [[Maikls Madsens]], Kventins Tarantīno un [[Edvards Bankers]], kuri atveido [[Dimants|dimantu]] zagļus, un kuru plānotā dārglietu veikala aplaupīšana noiet greizi. Filmā tiek attēloti notikumi pirms un pēc aplaupīšanas, bet ne pati aplaupīšana. Tajā ir daudz motīvu, kas vēlāk kļuvuši par Tarantīno iezīmēm — vardarbīga noziedzība, atsauces uz popkultūru, rupjības un nelineāra sižeta līnija. "Trakie suņi" ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]], kā arī tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām [[Neatkarīgā filma|neatkarīgajām filmām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/50-greatest-american-indies/|title=The 50 Greatest American Independent Movies|website=Empire|access-date=2021-06-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/reservoir-dogs-1798215377|title=Reservoir Dogs|website=The A.V. Club|access-date=2021-06-23|language=en-us}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauces, kaut gan filmas ienākumi bija tikai 2,8 miljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. "Trakie suņi" ieguva lielāku popularitāti pateicoties Tarantīno nākamajai filmai "[[Lubene]]" (1994). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Kventins Tarantīno}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kventina Tarantīno filmas]] 5jjoj3j46dlo04qefkbbvildq4gdlic 0 493106 3669198 3617034 2022-08-11T13:41:29Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2021.—2022. gada LHČ sezona | color = #DFEDFF | color text = | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | sport = [[Hokejs]] | logo = | pixels = | caption = | duration = 4. septembris—15. marts | no_of_teams = 7 | attendance = | TV = [[TV4 (Latvija)|TV4]], [[Sportacentrs.com]], [[LTV7]] | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = Regulārā sezona | season_champs = [[HK Mogo]] | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | second_place = | MVP = | MVP_link = | top_scorer = [[Gatis Gricinskis]] | top_scorer_link = | promote = | promoted_from = | relegate = | relegate_to = | playoffs = Izslēgšanas spēles | playoffs_link = | conf1 = | conf1_link = | conf1_champ = | conf1-runner-up = | conf2 = | conf2_link = | conf2_champ = | conf2-runner-up = | playoffs_MVP = | playoffs_MVP_link= | finals = | finals_link = | finals_champ = [[HK Zemgale]] | finals_runner-up = [[Rīgas "Olimp"]] | finals_MVP = [[Edgars Kulda]] | finals_MVP_link = | seasonslist = | seasonslistnames = Latvijas hokeja čempionāta | pag_sez = ←&nbsp;[[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—2021.]] | nak_sez = [[2022.—2023. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2022.—2023.]]&nbsp;→ }} '''2021.—2022. gada Latvijas čempionāta sezona''' bija 31. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta]] sezona. Sezona sākās {{dat|2021|9|4||bez}}. Šajā sezonā [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] startēja septiņas komandas. Pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuva [[HK Zemgale]]. Turpinoties [[COVID-19 pandēmija]]i, arī šajā sezonā vairākkārt komandu spēles tika pārceltas apstiprinātu slimības gadījumu dēļ. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Latvijas hokeja federācija lēma sākot ar 8. martu liegt [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s hokejistiem piedalīties čempionātā. == Komandas == Latvijas Virslīgas Hokeja Čempionātā šosezon startē septiņas komandas:{{VietasKarte+|Latvia|float=left|width=270|alt=Virslīgas 2020.—2021. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|caption=Virslīgas 2021.—2022. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|places={{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.661588 |long=23.756341 |label=[[HK Zemgale/LLU]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.502918 |long=20.995163 |label=[[HK Liepāja]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=24.133333 |label=[[HK Prizma]]<br />[[Rīgas "Olimp"]]<br />[[HK MOGO]]<br />[[HS Rīga]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=55.874939 |long=26.551888 |label=[[HK Dinaburga]]|position=right}}}} {| class="sortable wikitable" |- ! Hokeja klubs ! Pilsēta ! Hokeja halle ! Ietilpība ! Sēdvietas ! Stāvvietas |- | [[HK Dinaburga|HK "Dinaburga"]] | [[Daugavpils]] | [[Daugavpils ledus halle]] | 2734 | 1234 | 1500 |- | [[HK Liepāja|HK "Liepāja"]] | [[Liepāja]] | [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskā ledus halle]] | 2283 | 1143 | 1140 |- | [[HK MOGO|HK "Mogo"]] | [[Rīga]] | [[Mogo ledus halle|Ledus halle "Mogo"]] | 600 | | |- | [[Rīgas "Olimp"]] | [[Rīga]] | [[Inbox.lv ledus halle]] | 1000 | 1000 | |- | [[HS Rīga|HS "Rīga"]] | [[Rīga]] | [[Hokeja halle "Rīga"]] | 400 | | |- | [[HK "Prizma"]] | [[Rīga]] | [[Volvo sporta centrs]] | 2500 | 1500 | 1000 |- | [[HK Zemgale/LLU|HK "Zemgale/LLU"]] | [[Jelgava]] | [[Jelgavas ledus halle]] | 1143 | | |} == Formāts == Regulārajā sezonā tika aizvadīti seši spēļu riņķi, kas nozīmē, ka katra no komandām aizvadīja 36 spēles. Sākotnēji bija paredzēts, ka regulārā sezona noslēgsies 2. martā, taču daudzo pārcelto spēļu dēļ sezona turpinājās līdz 15. martam. Izslēgšanas kārtā cīņas tika aizvadītas sērijā līdz četrām uzvarām. Tām kvalificējās četras labākās komandas. == Apbalvojumi == [[Attēls:AOzolins.jpg|right|thumb|220px|[[Artūrs Ozoliņš]] tika atzīts par sezonas labāko uzbrucēju]] * Leonīda Vedēja balva (izslēgšanas kārtas [[MVP|vērtīgākais spēlētājs]]): [[Edgars Kulda]] * Labākie hokejisti: ** Ulda Opita balva (labākais vārtsargs): {{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] ** Kārļa Skrastiņa balva (labākais aizsargs): {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] ** Sergeja Žoltoka balva (labākais uzbrucējs): {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] ** Alekseja Auziņa balva (labākais jaunais hokejists): {{flaga|Latvija}} [[Rihards Simanovičs]] === Mēneša vērtīgākais spēlētājs === {| class="wikitable" ! Mēnesis ! Spēlētājs ! Komanda |- |'''Septembris''' |{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |- |'''Oktobris''' |{{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Polcs]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |- |'''Novembris''' |{{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |- |'''Decembris''' |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Mucenieks]] ({{HOK-V}}) |[[HK Dinaburga]] |- |'''Janvāris''' |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |- |'''Janvāris''' |{{flaga|Latvija}} [[Patriks Bērziņš]] ({{HOK-V}}) |[[HK Liepāja]] |} === Mediju simboliskā izlase=== * '''Vārtsargs:<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Sportacentrs.com balsojumā nosaka OHL izlasi, MVP – Gricinskis | publisher = [[Sportacentrs.com]] | date = 17.03.2022 | url = https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/17032022-sportacentrs_com_rikotaja_balsojuma_nosak | access-date = 18.03.2022}}</ref>''' [[Henrijs Ančs]] ([[HK Mogo]]) * '''Aizsargi:''' [[Krišjānis Rēdlihs]] ([[HK Mogo]]) un [[Pauls Svars]] ([[Rīgas "Olimp"]]) * '''Uzbrucēji:''' [[Gatis Gricinskis]] ([[HK Mogo]]), [[Artūrs Ozoliņš]] ([[HK Zemgale]]) un [[Roberts Jekimovs]] ([[HK Zemgale]]) * '''Vērtīgākais spēlētājs:''' [[Gatis Gricinskis]] ([[HK Mogo]]) * '''Labākais U-20 vecuma spēlētājs:''' [[Patriks Bērziņš]] ([[HK Liepāja]]) == Komandu treneri un kapteiņi == {| class="sortable wikitable" |- ! Hokeja klubs ! Treneris ! Kapteinis |- | [[HK Dinaburga]] | {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Agureikins]] | {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Pečura]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Artjoms Pankevičs]] <small>(No 25. septembra)</small><br />{{flaga|Krievija}} [[Timofejs Filipovs]] <small>(No 27. novembra)</small> |- | [[HK Liepāja]] | {{flaga|Latvija}} [[Normunds Sējējs]] | {{flaga|Latvija}} [[Linards Mazurs-Mago]] |- | [[HK Mogo]] | {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] <small>(No 2. oktobra)</small> |- | [[Rīgas "Olimp"]] | {{flaga|Latvija}} [[Maksims Širokovs]] | {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] |- | [[HS Rīga]] | {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Sorokins]] | {{flaga|Latvija}} [[Verners Fricbergs]] <small>(Līdz 1. februārim)</small><br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Bullītis]] |- | [[HK "Prizma"|HK Prizma]] | {{flaga|Latvija}} [[Ēriks Miļuns]] | {{flaga|Latvija}} [[Armands Bērziņš]] |- | [[HK Zemgale/LLU]] | {{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]] | {{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Porejs]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] <small>(No 25. septembra)</small> |} == Regulārā sezona == === Turnīra tabula === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 |- bgcolor="#efefef" align=left ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="25%" | ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|SP|Spēles}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|UP|Uzvaras pagarinājumā}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|IV|Iemestie vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|IeV|Ielaistie vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|P-ti|Punkti}} |- align=center | 1 ||align=left| [[HK Mogo]] || 36 || 29 || 2 || 3 || 2 || 201 || 62 || 65 |- align=center | 2 ||align=left| [[HK Zemgale/LLU]] || 36 || 26 || 4 || 1 || 5 || 178 || 88 || 61 |- align=center | 3 ||align=left| [[HK Liepāja]] || 36 || 22 || 3 || 2 || 9 || 142 || 81 || 52 |- align=center | 4 ||align=left| [[Rīgas "Olimp"]] || 36 || 18 || 3 || 3 || 12 || 130 || 106 || 45 |- align=center | 5 ||align=left| [[HS Rīga]] || 36 || 7 || 2 || 1 || 26 || 88 || 159 || 20 |- align=center | 6 ||align=left| [[HK Dinaburga]] || 36 || 4 || 1 || 3 || 28 || 78 || 185 || 13 |- align=center | 7 ||align=left| [[HK Prizma]] || 36 || 5 || 0 || 2 || 29 || 94 || 230 || 12 |} === Labākie spēlētāji === [[Attēls:Gricinskis.png|right|thumb|220px|[[Gatis Gricinskis]] pirmo reizi kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju]] ==== Rezultatīvākie spēlētāji ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="700" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēletājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |RP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Pts ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SM ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Metieni |- align="center" |1 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Gatis Gricinskis]] |[[HK Mogo]] |35 |17 |36 |53 |16 |112 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Roberts Jekimovs]] |[[HK Zemgale/LLU]] |35 |23 |27 |50 |44 |142 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] |[[HK Zemgale/LLU]] |33 |22 |28 |50 |20 |88 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Klāvs Plānics]] |[[HK Liepāja]] |33 |15 |31 |46 |78 |83 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Deivids Sarkanis]] |[[HK Mogo]] |35 |12 |34 |46 |10 |81 |- align="center" |6 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Lauris Bajaruns]] |[[HK Mogo]] |35 |20 |23 |43 |10 |95 |- align="center" |7 | align="left" |{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Seļjutins]] |[[HK Liepāja]] |32 |16 |27 |43 |4 |107 |- align="center" |8 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |[[HK Mogo]] |30 |17 |24 |41 |12 |67 |- align="center" |9 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Kārlis Bucenieks]] |[[HK Mogo]] |32 |10 |28 |38 |18 |68 |- align="center" |10 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Miķelis Rēdlihs]] |[[Rīgas "Olimp"]] |29 |17 |20 |37 |20 |84 |} ==== Labākie vārtsargi ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="900" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēlētājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Laiks ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |IV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |VSIV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |AM% ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Sausās spēles |- align="center" |1 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] |[[HK Mogo]] |15 |832:39 |19 |1,37 |93,21 % |3 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Patriks Bērziņš]] |[[HK Liepāja]] |15 |837:52 |29 |2,08 |91,76 % |0 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Linards Lipskis]] |[[HK Mogo]] |17 |961:12 |31 |1,94 |91,01 % |3 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Māris Jučers]] |[[HK Liepāja]] |20 |11:45:33 |49 |2,57 |91,01 % |0 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Rihards Cimermanis]] |[[HK Zemgale/LLU]] |23 |1284:07 |51 |2,38 |90,97 % |2 |} == Izslēgšanas kārta == [[Attēls:Zemgale 2022.jpg|thumb|240px|Pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē [[HK Zemgale]] kļuva par Latvijas čempioni]] {{4TeamBracket|RD1=Pusfināli|RD2=Fināls|score-width=|team-width=|seed-width= |RD1-seed1=1 |RD1-team1=[[HK Mogo]] |RD1-score1=2 |RD1-seed2=4 |RD1-team2='''[[Rīgas "Olimp"]]''' |RD1-score2='''4''' |RD1-seed3=2 |RD1-team3='''[[HK Zemgale/LLU]]''' |RD1-score3='''4''' |RD1-seed4=3 |RD1-team4=[[HK Liepāja]] |RD1-score4=2 |RD2-seed1=4 |RD2-team1=[[Rīgas "Olimp"]] |RD2-score1=0 |RD2-seed2=2 |RD2-team2='''[[HK Zemgale/LLU]]''' |RD2-score2='''4'''}} === Finālsērija === {{Hokeja spēle | bg = #eeeeee | datums = {{dat||4|4|N|bez}} | laiks = 19.40 | komanda1 = '''[[HK Zemgale]]''' | komanda2 = [[Rīgas "Olimp"]] | punkti = 5—0 | periodi = (2—0, 3—0, 0—0) | arēna = [[Jelgavas ledus halle]] | skatītāji = 876 | spēles informācija = https://lhf.lv/scoresheet/16333 | vārtsargs1 = [[Ēriks Vītols]]<br/ >[[Rihards Cimermanis]] (no 40:00) | vārtsargs2 = [[Rūdolfs Lazdiņš]]<br />[[Kārlis Zakrevskis]] (no 22:54) | tiesnesis = [[Eduards Odiņš]] | tiesnesis2 = [[Andrejs Kudrjašovs]] | starprez = 1—0<br/>2—0<br/>3—0<br/>4—0<br/>5—0 | vārti1 = [[Klāvs Veinbergs|Veinbergs]] ([[Kristers Brauns|Brauns]], [[Renārs Džerods Alksnis|Alksnis]]) — 04:11<br />[[Artūrs Ozoliņš|Ozoliņš]] ([[Edgars Kulda|Kulda]], [[Renārs Kārkls|Kārkls]], vair.) — 16:45<br />[[Roberts Jekimovs|Jekimovs]] ([[Aleksandrs Novikovs|Novikovs]]) — 22:54<br />Brauns ([[Roberts Petrovičs|Petrovičs]]) — 23:56<br />Ozoliņš (Kulda, Veinbergs, vair.) — 28:17 | vārti2 = | noraidījumi1 = 2 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 20 | metieni2 = 34 }} {{Hokeja spēle | bg = #eeffff | datums = {{dat||4|6|N|bez}} | laiks = 19.40 | komanda1 = '''[[HK Zemgale]]''' | komanda2 = [[Rīgas "Olimp"]] | punkti = 3—2 P | periodi = (0—1, 1—1, 1—0, 1—0) | arēna = [[Jelgavas ledus halle]] | skatītāji = 899 | spēles informācija = https://lhf.lv/lv/scoresheet/16334 | vārtsargs1 = [[Ēriks Vītols]] | vārtsargs2 = [[Rūdolfs Gusts Lazdiņš]] | tiesnesis = [[Andris Ansons]] | tiesnesis2 = [[Gints Zviedrītis]] | starprez = 0—1<br/>0—2<br/>1—2<br/>2—2<br/>3—2 | vārti1 = <br/><br/>[[Roberts Jekimovs|Jekimovs]] ([[Aleksandrs Novikovs|Novikovs]], [[Renārs Kārkls|Kārkls]]) — 36:29<br/>[[Roberts Petrovičs|Petrovičs]] ([[Klāvs Veinbergs|Veinbergs]], [[Patriks Ozols|Ozols]], vair.) — 51:53<br/>[[Edgars Kulda|Kulda]] — 62:15 | vārti2 = 02:34 — [[Sandis Grīnbergs|Grīnbergs]] ([[Reinis Mārtiņš Lejnieks|Lejnieks]])<br />32:08 — Lejnieks ([[Kirils Tambijevs|Tambijevs]], [[Georgijs Pujacs|Pujacs]], vair.) | noraidījumi1 = 8 | noraidījumi2 = 10 | metieni1 = 34 | metieni2 = 26 }} {{Hokeja spēle | bg = #eeeeee | datums = {{dat||4|8|N|bez}} | laiks = 19.40 | komanda1 = [[Rīgas "Olimp"]] | komanda2 = '''[[HK Zemgale]]''' | punkti = 2—3 | periodi = (0—0, 0—2, 2—1) | arēna = [[Volvo ledus halle]] | skatītāji = 1640 | spēles informācija = https://lhf.lv/lv/scoresheet/16335 | vārtsargs1 = [[Rūdolfs Gusts Lazdiņš]] | vārtsargs2 = [[Ēriks Vītols]] | tiesnesis = [[Andris Ansons]] | tiesnesis2 = [[Māris Locāns]] | starprez = 0—1<br/>0—2<br/>0—3<br/>1—3<br/>2—3 | vārti1 = <br/><br/><br/>[[Kirils Tambijevs|Tambijevs]] ([[Miķelis Rēdlihs|Rēdlihs]]) — 46:37<br/>Rēdlihs (Tambijevs) — 54:55 | vārti2 = 36:40 — [[Edgars Kulda|Kulda]] ([[Kristaps Roķis|Roķis]]<br/>37:50 — [[Roberts Jekimovs|Jekimovs]] (Kulda, [[Renārs Kārkls|Kārkls]], vair.x2)<br/>40:46 — [[Aleksandrs Novikovs|Novikovs]] (Kulda, Kārkls, vair.) | noraidījumi1 = 32 | noraidījumi2 = 8 | metieni1 = 26 | metieni2 = 28 }} {{Hokeja spēle | bg = #eeffff | datums = {{dat||4|11|N|bez}} | laiks = 19.40 | komanda1 = [[Rīgas "Olimp"]] | komanda2 = '''[[HK Zemgale]]''' | punkti = 1—3 | periodi = (1—2, 0—0, 0—1) | arēna = [[Inbox.lv ledus halle]] | skatītāji = 2384 | spēles informācija = https://lhf.lv/lv/scoresheet/16336 | vārtsargs1 = [[Rūdolfs Gusts Lazdiņš]] | vārtsargs2 = [[Ēriks Vītols]] | tiesnesis = [[Andris Ansons]] | tiesnesis2 = [[Eduards Odiņš]] | starprez = 0—1<br/>0—2<br/>1—2<br/>1—3 | vārti1 = <br/><br/>[[Kirils Tambijevs|Tambijevs]] ([[Miķelis Rēdlihs|Rēdlihs]], vair.) — 10:31 | vārti2 = 05:06 — [[Aleksandrs Novikovs|Novikovs]] (vair.)<br/>06:55 — Novikovs ([[Artūrs Ozoliņš|Ozoliņš]])<br/><br/>52:33 — [[Iļja Grekovs|Grekovs]] (Ozoliņš) | noraidījumi1 = 6 | noraidījumi2 = 6 | metieni1 = 28 | metieni2 = 22 }} === Labākie spēlētāji === [[Attēls:Zemgale 2022 Kulda Jekimovs.jpg|thumb|240px|[[Edgars Kulda]], finālsērijas vērtīgākais spēlētājs, kopā ar [[Roberts Jekimovs|Robertu Jekimovu]] un Latvijas čempionāta kausu]] ==== Rezultatīvākie spēlētāji ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="700" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēletājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |RP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Pts ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SM ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Metieni |- align="center" |1 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Edgars Kulda]] |[[HK Zemgale]] |10 |4 |8 |12 |0 |40 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Aleksandrs Novikovs]] |[[HK Zemgale]] |10 |5 |3 |8 |4 |33 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] |[[Rīgas "Olimp"]] |10 |3 |5 |8 |6 |17 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Roberts Jekimovs]] |[[HK Zemgale]] |10 |5 |2 |7 |2 |44 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Klāvs Veinbergs]] |[[HK Zemgale]] |9 |4 |3 |7 |6 |19 |- align="center" |6 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Artūrs Ozoliņš]] |[[HK Zemgale]] |10 |2 |5 |7 |8 |32 |- align="center" |7 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Patriks Ozols]] |[[HK Zemgale]] |10 |2 |4 |6 |6 |20 |- align="center" |8 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Rūdolfs Polcs]] |[[HK Mogo]] |6 |4 |1 |5 |2 |15 |- align="center" |9 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Kristers Brauns]] |[[HK Zemgale]] |10 |3 |2 |5 |6 |16 |- align="center" |10 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Iļja Grekovs]] |[[HK Zemgale]] |10 |2 |3 |5 |4 |13 |} ==== Labākie vārtsargi ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="900" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēlētājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Laiks ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |IV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |VSIV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |AM% ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Sausās spēles |- align="center" |1 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] |[[HK Mogo]] |3 |159:23 |4 |1,51 |93,55 % |1 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Vītols]] |[[HK Zemgale]] |10 |614:41 |17 |1,66 |93,49 % |0 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Linards Lipskis]] |[[HK Mogo]] |3 |150:25 |5 |1,99 |92,06 % |0 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Patriks Bērziņš]] |[[HK Liepāja]] |5 |331:36 |12 |2,17 |93,62 % |0 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Zakrevskis]] |[[Rīgas "Olimp"]] |4 |194:03 |8 |2,47 |89,61 % |0 |} == Ārējās saites == * [http://www.optibethokejaliga.com Līgas oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{LHČ sezonas}} [[Kategorija:2021. gads sportā|LHČ]] [[Kategorija:2022. gads sportā|LHČ]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā|2019]] 3fvj76d61y68su6unneklegukauxeof 0 496936 3669411 3503058 2022-08-12T07:19:59Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Jevgēņijs Golovins (nozīmju atdalīšana)|Jevgēņijs Golovins}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Jevgēņijs Golovins | vārds_orig = ''Евге́ний Алекса́ндрович Голови́н'' | attēls = Golovin Yevgeny Alexandrovich.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = ģenerālis Jevgēņijs Golovins | dz_gads = 1782 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Smoļenska]]s guberņa, [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_gads = 1858 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Smoļenska]]s guberņa, [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1797—1858 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-turku karš (1806—1812)]], [[1812. gada karš]]<br /> [[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]], [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Jevgēņijs Golovins''' ({{val-ru|Евгений Александрович Головин}}, 1782—1858) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1845—1848). == Dzīvesgājums == Dzimis 1782. gada 1. maijā Smoļenskas guberņā pulkveža Aleksandra Golovina un viņa sievas Jekaterinas Veļjaminovas ģimenē. Studēja Maskavas Universitātē. 1797. gadā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]], [[Krievu-turku karš (1806—1812)|Krievu-turku karā (1806—1812)]], [[1812. gada karš|1812. gada karā]], [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1836. gadā viņu iecēla par [[Varšava]]s kara gubernatoru, 1839. gadā viņu paaugstināja infantērijas ģenerāļa pakāpē. No 1837. līdz 1842. gadam viņš bija viens no Krievijas impērijas karaspēka pavēlniekiem [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]]. 1845. gadā Golovinu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru, 1848. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1858. gada 27. jūnijā.<ref>Головин, Евгений Александрович. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Golovins, Jevgēņijs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] nylt6nck41j12f6mwjk3n76wbe91bnh 0 497182 3669280 3668703 2022-08-11T17:03:19Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Kristjani Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Īsi pēc tam Saeimas mājaslapa piedzīvoja [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumu]], kas uz neilgu laiku neļāva tai piekļūt. Atsevišķos "[[Telegram]]" kanālos bija lasāms, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmusies decentralizētā Krievijas hakeru apvienība "Killnet", kas jau agrāk vērsusi uzbrukumus pret dažādām Latvijā reģistrētām mājaslapām.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] k183lgllo7ukcaa72csijw4601505jz 3669281 3669280 2022-08-11T17:05:18Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Īsi pēc tam Saeimas mājaslapa piedzīvoja [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumu]], kas uz neilgu laiku neļāva tai piekļūt. Atsevišķos "[[Telegram]]" kanālos bija lasāms, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmusies decentralizētā Krievijas hakeru apvienība "Killnet", kas jau agrāk vērsusi uzbrukumus pret dažādām Latvijā reģistrētām mājaslapām.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] tumd3gmzx2cc5c63k8fe4ooywcicj52 3669285 3669281 2022-08-11T17:23:42Z Lasks 38532 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Īsi pēc tam Saeimas mājaslapa piedzīvoja [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumu]], kas uz neilgu laiku neļāva tai piekļūt. Atsevišķos "[[Telegram]]" kanālos bija lasāms, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmusies decentralizētā Krievijas hakeru apvienība "Killnet", kas jau agrāk vērsusi uzbrukumus pret dažādām Latvijā reģistrētām mājaslapām.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 9zkuj6t1svwko8n3g1t8e91ggrrjb5a 3669288 3669285 2022-08-11T17:27:33Z Lasks 38532 /* Augusts */ nekopējam tiešo tekstu no ziņu portāliem wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] eds25n6f7ifwtbuvqz7c21fzpmz59zr 2 497212 3669315 3663064 2022-08-11T19:17:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |2010| |2011| |2012| |2013| |2014| |2015| |2016| |2017| |2018| |2019| |2020| |2021| |2022| }} 61c50eolt34emt5hsq9u5sphb2dolf8 3669401 3669315 2022-08-12T06:38:15Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |2007| |2008| |2009| |2010| |2011| |2012| |2013| |2014| |2015| |2016| |2017| |2018| |2019| |2020| |2021| |2022| }} iu2byemzwkl6nfbpi6970kwef2rsyi5 0 499733 3669332 3654480 2022-08-11T20:47:46Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Soniks 2: Filma | attēls = Sonic the Hedgehog 2 Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Sonic the Hedgehog 2'' | žanrs = animācijas filma, komēdija | režisors = [[Džefs Foulers]] | producents = * [[Nīls Morics]] * Tobijs Ašers * Toru Nakahara * Hitoši Okuno | scenārija autors = * [[Patriks Keisijs]] * [[Džošs Millers]] * [[Džons Vaitingtons]] | galvenajās lomās = * [[Džeimss Mārsdens]] * [[Bens Švarcs]] * [[Taika Samptere]] * [[Nataša Rotvela]] * [[Ādams Pallijs]] * [[Šemārs Mors]] * [[Idriss Elba]] * [[Nikola Šercingere]] * [[Džims Kerijs]] | mūzika = [[Junkie XL|Toms Holkenborgs]] | operators = [[Brendons Trosts]] | montāža = Džims Mejs | studija = * ''[[Sega Sammy Group]]'' * ''[[Original Film]]'' * ''[[Marza Animation Planet]]'' * ''[[Blur Studio]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|3|31|Austrālija un Krievija|2022|4|1|Latvija|2022|4|8|ASV}} | ilgums = | valsts = * {{USA}} * {{JPN}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Scott |first1=Mendelson |title=Weekend Box Office: ‘Sonic 2’ Races To Record $71 Million Debut |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/04/10/weekend-box-office-sonic-2-races-to-record-71-million-debut/?sh=ed4b84e4bf18 |website=Forbes |access-date=11 April 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|401,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sonic the Hedgehog 2 |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr614552069/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Soniks: Filma]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Soniks 2: Filma"''' ({{val|en|Sonic the Hedgehog 2}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]]s kopražojuma [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[animācijas filma]], ko izplatīs kinokompānija ''[[Paramount Pictures]]'' un kas balstīta uz ''[[Sega (uzņēmums)|Sega]]'' izdotās [[Sonic the Hedgehog|tāda paša nosaukuma]] videospēļu franšīzes. Filma ir turpinājums 2020. gada filmai "[[Soniks: Filma]]". Tā pat kā pirmajai daļai filmas režisors ir [[Džefs Foulers]], scenārija autori [[Patriks Keisijs]] un [[Džošs Millers]] kopā ar [[Džons Vaitingtons|Džonu Vaitingtonu]]. Galvenās lomas ierunājuši un atveido [[Džeimss Mārsdens]], [[Bens Švarcs]], [[Taika Samptere]], [[Nataša Rotvela]], [[Ādams Pallijs]], [[Šemārs Mors]], [[Idriss Elba]], [[Nikola Šercingere]] un [[Džims Kerijs]]. Pēc filmas pirmās daļas labajiem ienākumiem, plānojot izveidot filmu sēriju, ''Paramount Pictures'' par turpinājumu paziņoja 2020. gada maijā. Filmēšana notika Vankūverā un Havajās 2021. gadā no marta līdz jūnijam. Filmas "Soniks 2: Filma" pirmizrāde Austrālijā notika {{dat|2022|3|31||bez}}, Latvijā — {{dat|2022|4|1||bez}}, bet ASV tikai {{dat|2022|4|8||bez}}. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|401 miljons}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|devītajā vietā starp 2022. gada ienesīgākajām filmām]]. Filmu sērijas trešās daļas pirmizrāde ieplānota {{dat|2024|12|20||bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] lip8bwhutl3jtru5lnlo6hd27tv6kns 0 500190 3669277 3666966 2022-08-11T16:13:04Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Ava_Max.png", jo [[commons:User:Elcobbola|Elcobbola]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:LL|License laundering]] ([[:c:COM:CSD#F6|F6]]): https://www.papermag.com/ava-max-the-blonds-costumes-2655010965.html?rebelltitem=4# wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ava Max'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|16}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[deju mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = | Gadi = 2013—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|avamax.com/}} | Dzimums = S }} '''Amanda Ava Koci''' ({{val|en|Amanda Koci}}; dzimusi {{dat|1994|2|16}} [[Milvoki|Milvokī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstama kā '''Ava Max''', ir amerikāņu [[solists|dziedātāja]] un [[dziesmu autors|dziesmu autore]]. Plašāku atpazīstamību ieguva 2018. gada augustā pēc singla ''"[[Sweet but Psycho]]"'' izdošanas, kas ieņēma pirmo vietu 22 pasaules valstīs un sasniedza 10. pozīciju [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]]. Amandas vecāki ir [[albāņi]], kas 1990. gadā emigrēja no [[Albānija]]s un pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 2020. gada septembrī Ava Max izdeva debijas studijas albumu ''[[Heaven & Hell]]'', kas guva pozitīvu kritiķu vērtējumu. == Diskogrāfija == * ''[[Heaven & Hell]]'' (2020) {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] re4bonuets7d0jnkzjkst5ubr1bolqc 0 504831 3669274 3668999 2022-08-11T16:01:05Z Pirags 3757 /* Latvija */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] nesjq4tg119vxyzc5ek6mwzriaqdyka 3669290 3669274 2022-08-11T17:43:03Z Pirags 3757 /* Marodierisms */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] bej17rium44nrfqk2suz180qeqrm3u0 3669296 3669290 2022-08-11T18:02:10Z Pirags 3757 /* Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā Krievijas anektētajā Krimā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas. Arī Zjabrovkas lidlaukā Gomeļas apgabalā Baltkrievijā naktī uz 11. augustu bija dzirdamas sprādzienu skaņas un redzami zibšņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] les0ngrh9f54eewv3ulxnse8p8tv5xp 3669298 3669296 2022-08-11T18:11:29Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā Krievijas anektētajā Krimā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas. Arī Zjabrovkas lidlaukā Gomeļas apgabalā Baltkrievijā naktī uz 11. augustu bija dzirdamas sprādzienu skaņas un redzami zibšņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] c4akxsx99vpyka2dkp3duasztrzf58y 0 505781 3669384 3666096 2022-08-12T06:22:26Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Karalienes Elizabetes salas |attēls = Queen Elizabeth Islands in Canada.svg |attēla paraksts = Karalienes Elizabetes salas Kanādā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Queen Elizabeth Islands'' |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm= |lats= |latNS=N |longd=95|longm= |longs= |longEW=W |platība = 419 061 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Barbo smaile |augstums = 2616 |salu skaits = 34 |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]]<br/>[[Ziemeļrietumu Teritorijas]] |iedzīvotāji = 375 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Rezolūta]] |piezīme = }} '''Karalienes Elizabetes salas''' ({{val|en|Queen Elizabeth Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|335}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka (reģions)|Kikiktāluka]]s reģionam un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritoriju]] [[Inuvika]]s reģionam. Salās ir ap 14 % no pasaules ledājiem ārpus [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s. Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir [[Rezolūta]], [[Grisfjorda]] un [[Alerta]], kā arī vairākas [[polārstacija]]s. Līdz 1953. gadam bija zināmas kā '''Perija salas''' vai '''Perija arhipelāgs'''; pārdēvētas par godu [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanai. == Ģeogrāfija== Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Arhipelāgu veido [[Elsmīra sala]] ziemeļaustrumos, [[Sverdrupa salas]] ziemeļos un [[Perija salas]] dienvidos un rietumos. No [[Grenlande]]s ziemeļrietumos tās atdala [[Neirsa šaurums]] un [[Smita šaurums]], bet no pārējām Kanādas Arktiskā arhipelāga salām dienvidos — [[Perija šaurums]] ([[Maklūra šaurums]], [[Vikonta Melvila šaurums]], [[Barova šaurums]] un [[Lankasteras šaurums]]). Grupā ietilpst 34 galvenās salas un 2092 nelielas saliņas un klintis. Lielākās salas (vairāk par 5000 km²) ir [[Elsmīra sala]], [[Devona (sala)|Devona]], [[Aksela Heiberga sala]], [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Prinča Patrika sala]], [[Elefa Ringnesa sala]], [[Kornvolisa]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Makenzi Kinga sala]]. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas| ]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] 0lf361cojuwfdnxtwjcjwgf3ns7mglh 0 509935 3669297 3665733 2022-08-11T18:04:54Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UK-MOD-Ukraine-2022-05-23.jpg|thumb|300px|2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās Krievijas karaspēka grupas 23. maijā.]] '''Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības''' pēc dažādiem izlūkošanas avotu sniegtās informācijas piedalījās kaujās pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]]. == Krievijas Federācijas un separātistu militārie formējumi == === [[Krievijas Federācijas bruņotie spēki]] === * KF Sauszemes karaspēks [[Attēls:Great emblem of the Russian Ground Forces.svg|30px]] ** 1. gvardes tanku armija (''1-я гвардейская танковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 1st Guards Tank Army.svg|20px]] ** 2. gvardes armija (''2-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 2nd Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 5. armija (''5-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 5th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 6. armija (''6-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 6th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 8. gvardes armija (''8-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 8th Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 20. gvardes armija (''20-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 20th Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 29. armija (''29-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 29th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 35. armija (''35-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 35th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 36. armija (''36-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 36th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 41. armija (''41-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 41st Combined Arms Army.svg|20px]] ** 49. armija (''49-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 49th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 58. armija (''58-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 58th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 14. armijas korpuss (''14-й армейский корпус'') ** 22. armijas korpuss (''22-й армейский корпус'') * Kara flote (''Военно-морской флот'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Navy.svg|30px]] * Gaisa un kosmosa spēki (''Воздушно-космические силы'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Aerospace Forces.svg|30px]] * Gaisa desanta karaspēks (''Воздушно-десантные войска'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Airborne Troops.svg|30px]] * Īpašo operāciju spēki (''Силы специальных операций, CCO'') [[Attēls:Great emblem of the Special Operations Forces.svg|30px]] * Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašie spēki (''Спецназ'') [[Attēls:Spetsnaz emblem.svg|30px]] === Nacionālā gvarde === * Nacionālā gvarde (''Росгвардия'') [[Attēls:National Guard of Russia.svg|30px]] ** [[Krievijas Federācijas Varoņa Ahmata-Hadži Kadirova 141. īpašais motorizētais pulks]] (''141-й специальный моторизованный полк имени Героя Российской Федерации Ахмата-Хаджи Кадырова'') [[Attēls:Great emblem of the 141st Motorized Regiment.svg|20px]] ** OMON (''Отряд мобильный особого назначения'') [[Attēls:Patch of the OMON.svg|20px]] ** SOBR (''Специальные отряды быстрого реагирования'') [[Attēls:Patch of the SOBR.svg|20px]] === Citi bruņotie formējumi === * [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (''Федеральная служба безопасности'') [[Attēls:Emblem of Federal security service.svg|20px]] * [[Vāgnera grupa]] (''Группа Вагнера'') * [[Doneckas tautas republika|DTR]] Tautas milicija (''Народная милиция ДНР'') [[Attēls:DPR Ministry of Defence logo.jpg|30px]] * [[LTR]] Tautas milicija (''Народная милиция ДНР'') [[Attēls:The emblem of the People's militia of Lugansk People's Republic.png|20px]] == Ukrainas militārie formējumi == === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] === * Ukrainas Sauszemes karaspēks (''Сухопутні війська Збройних сил України'') [[Attēls:Emblem of the Ukrainian Ground Forces.svg|30px]] ** 1. atsevišķā tanku brigāde (''1-ша окрема танкова бригада'') [[Attēls:1 ОТБр.svg|20px]] ** 24. atsevišķā mehanizētā brigāde (''24-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:24 ОМБр.svg|20px]] ** 28. atsevišķā mehanizētā brigāde (''28-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:28 ОМБр к.svg|20px]] ** 53. atsevišķā mehanizētā brigāde (''53-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:53ОМБр.png|20px]] ** 56. atsevišķā mehanizētā brigāde (''56-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:56th Separate Motorized Infantry Brigade SSI.svg|20px]] ** 57. atsevišķā mehanizētā brigāde (''57-ма окрема мотопіхотна бригада'') [[Attēls:Ємблема 57ОМБр.png|20px]] ** 59. atsevišķā mehanizētā brigāde (''59-та окрема мотопіхотна бригада'') [[Attēls:Ємблема 59ОМБр.png|20px]] ** 72. atsevišķā mehanizētā brigāde (''72-га окрема механізована бригада'') [[Attēls:72 ОМБр.svg|20px]] ** 93. atsevišķā mehanizētā brigāde (''93-тя окрема механізована бригада «Холодний Яр»'') [[Attēls:93 ОМБр п.svg|20px]] ** 10. atsevišķā kalnu triecienbrigāde (''10-та окрема гірсько-штурмова бригада'') [[Attēls:10th Mountain Assault Brigade Insignia (UA).svg|20px]] ** 128. atsevišķā kalnu triecienbrigāde (''128-ма окрема гірсько-штурмова бригада'') [[Attēls:Нарукавний знак 128-ма окрема гірсько-штурмова Закарпатська бригада.png|20px]] ** 302. zenītartilērijas pulks (''302-й зенітний ракетний Харківський полк'') [[Attēls:302-й зенітний ракетний полк.svg|20px]] * Ukrainas kara flote ** 36. atsevišķā jūras kājnieku brigāde (''36-та окрема бригада морської піхоти'') [[Attēls:Нарукавний знак 36 ОБрМП.png|20px]] * Ukrainas gaisa spēki ** 40. taktiskās aviācijas brigāde (''40-ва бригада тактичної авіації'') [[Attēls:40-а окрема ескадрилья тактичної авіації.jpg|20px]] ** 114. taktiskās aviācijas brigāde (''114-та бригада тактичної авіації'') [[Attēls:114-та БрТА.png|20px]] ** 299. taktiskās aviācijas brigāde (''299-та бригада тактичної авіації '') [[Attēls:299-а бригада тактичної авіації.png|20px]] * Ukrainas gaisa desanta spēki ** 46. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''46-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:46 ОДШБР.png|20px]] ** 79. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''79-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:79 ОДШБр к.svg|20px]] ** 80. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''80-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:80 ОДШБр к.svg|20px]] ** 95. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''95-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:95 ОДШБр к.svg|20px]] === Teritoriālās aizsardzības spēki === * 112. atsevišķā teritoriālās aizsardzības brigāde (''112-та окрема бригада територіальної оборони'') [[Attēls:Нашивка 112-ої окремої бригади територіальної оборони ЗСУ (місто Київ).svg|20px]] * 122. atsevišķā teritoriālās aizsardzības brigāde (''122-га окрема бригада територіальної оборони'') [[Attēls:Нашивка 122-ої окремої бригади територіальної оборони ЗСУ (Одеська область).svg|20px]] === Iekšlietu ministrijas spēki === * Ukrainas Nacionālā gvarde (''Національна гвардія України'') [[Attēls:Great emblem of the National Guard of Ukraine.svg|30px]] ** [[Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"]] (''Окремий загін спеціального призначення «Азов»'') [[Attēls:AZOV logo.svg|20px]] ** 4. ātrās reaģēšanas brigāde (''4-та бригада оперативного призначення НГ'') [[Attēls:4 БрОП.png|20px]] [[Kategorija:Krievijas Bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ukrainas bruņotie spēki]] cz0f4jphtth6avgq2ortgjoqj32b228 2 513604 3669443 3669063 2022-08-12T09:28:19Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |} f4o5neycgox7m5e3hu6wbns8wci51ht 0 513901 3669250 3633888 2022-08-11T15:12:01Z Edis 27633 pirmais veikals Latvijā wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūnijs}} {{Infobox company | name = SPAR | logo = Spar-logo.svg | type = [[Privāts uzņēmums|privāts]] | slogan = | foundation = {{start date and age|1932}} | location_city = [[Amsterdama]] | location_country = {{NED}} | key_people = | area_served = 48 valstis (2019. gadā) | industry = [[mazumtirdzniecība]] | products = pārtikas veikali, atlaižu veikali | revenue = {{increase}} [[Euro|€]]37,1 miljardi (2019)<br> | operating_income = | net_income = | locations = 13,500 (Pasaulē) | num_employees = 370,000 | subsid = | homepage = {{URL|http://www.spar-international.com/}} | footnotes = }} '''SPAR''', sākotnēji '''DESPAR''', stilizēts kā '''DE SPAR''',<ref>[https://web.archive.org/web/20170606195028/https://spar-international.com/wp-content/themes/spar_international/img/history01.jpg The first DESPAR store, opened in the Netherlands, 1932]. Spar International. Archived 2017-06-06.</ref> ir starptautisks [[Nīderlande|Nīderlandes]] uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/|title=About us|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> To 1932. gadā Nīderlandē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/12019404/Spar-boss-brings-in-Subway-and-Greggs-to-snatch-grocery-spend-from-retail-giants.html|title=Spar boss brings in Subway and Greggs to snatch grocery spend from retail giants|website=The Telegraph|access-date=14 January 2019}}</ref> dibināja Adriāns van Vels, un tagad to veido vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs. Uzņēmuma nosaukums ir saukļa ''"Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig"'' [[akronīms]], ko van Vels izmantoja, lai aprakstītu zīmolu, un tulkojumā nozīmē "Harmoniski sadarbojoties, pastāvīgu labumu gūst visi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/history/|title=History|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Tas īsteno [[Franšīze|franšīzes]] programmu un ir pārstāvēts lielākajā daļā [[Eiropa|Eiropas]] valstu, kā arī daudzās citās visā [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija un Okeānija|Okeānijā]]. == Latvija == 2022. gada maijā tika ziņots, ka vasarā SPAR uzsāks darbību Latvijā, atverot pirmos veikalus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vasara-latvija-darbu-plano-uzsakt-starptautiskais-mazumtirdzniecibas-tikls-spar.a456210/|title=Vasarā Latvijā darbu plāno uzsākt starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls «Spar»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-09|language=lv}}</ref> Pirmo ''SPAR'' veikalu atvēra 11. augustā Saldū.<ref name="db 2022.08.11" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.08.11">[https://www.db.lv/zinas/foto-saldu-atverts-pirmais-spar-tikla-veikals-latvija-508790 FOTO: Saldū atvērts pirmais SPAR tīkla veikals Latvijā] Db.lv, 11.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]] rbu1e5ajxc0x4bkc8w9ewsjhz35t0k0 3669252 3669250 2022-08-11T15:18:41Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūnijs}} {{Infobox company | name = SPAR | logo = Spar-logo.svg | type = [[Privāts uzņēmums|privāts]] | slogan = | foundation = {{start date and age|1932}} | location_city = [[Amsterdama]] | location_country = {{NED}} | key_people = | area_served = 48 valstis (2019. gadā) | industry = [[mazumtirdzniecība]] | products = pārtikas veikali, atlaižu veikali | revenue = {{increase}} [[Euro|€]]37,1 miljardi (2019)<br> | operating_income = | net_income = | locations = 13,500 (Pasaulē) | num_employees = 370,000 | subsid = | homepage = {{URL|http://www.spar-international.com/}} | footnotes = }} '''SPAR''', sākotnēji '''DESPAR''', stilizēts kā '''DE SPAR''',<ref>[https://web.archive.org/web/20170606195028/https://spar-international.com/wp-content/themes/spar_international/img/history01.jpg The first DESPAR store, opened in the Netherlands, 1932]. Spar International. Archived 2017-06-06.</ref> ir starptautisks [[Nīderlande|Nīderlandes]] uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/|title=About us|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> To 1932. gadā Nīderlandē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/12019404/Spar-boss-brings-in-Subway-and-Greggs-to-snatch-grocery-spend-from-retail-giants.html|title=Spar boss brings in Subway and Greggs to snatch grocery spend from retail giants|website=The Telegraph|access-date=14 January 2019}}</ref> dibināja Adriāns van Vels, un tagad to veido vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs. Uzņēmuma nosaukums ir saukļa ''"Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig"'' [[akronīms]], ko van Vels izmantoja, lai aprakstītu zīmolu, un tulkojumā nozīmē "Harmoniski sadarbojoties, pastāvīgu labumu gūst visi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/history/|title=History|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Tas īsteno [[Franšīze|franšīzes]] programmu un ir pārstāvēts lielākajā daļā [[Eiropa|Eiropas]] valstu, kā arī daudzās citās visā [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija un Okeānija|Okeānijā]]. == Latvija == 2022. gada maijā tika ziņots, ka vasarā SPAR uzsāks darbību Latvijā, atverot pirmos veikalus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vasara-latvija-darbu-plano-uzsakt-starptautiskais-mazumtirdzniecibas-tikls-spar.a456210/|title=Vasarā Latvijā darbu plāno uzsākt starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls «Spar»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-09|language=lv}}</ref> Pirmo ''SPAR'' veikalu atvēra 11. augustā [[Saldus|Saldū]].<ref name="db 2022.08.11" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.08.11">[https://www.db.lv/zinas/foto-saldu-atverts-pirmais-spar-tikla-veikals-latvija-508790 FOTO: Saldū atvērts pirmais SPAR tīkla veikals Latvijā] Db.lv, 11.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]] gt9hqz19m1ykc7o8truy6b611itw6uh 3669253 3669252 2022-08-11T15:19:31Z Papuass 88 pievienoju [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūnijs}} {{Infobox company | name = SPAR | logo = Spar-logo.svg | type = [[Privāts uzņēmums|privāts]] | slogan = | foundation = {{start date and age|1932}} | location_city = [[Amsterdama]] | location_country = {{NED}} | key_people = | area_served = 48 valstis (2019. gadā) | industry = [[mazumtirdzniecība]] | products = pārtikas veikali, atlaižu veikali | revenue = {{increase}} [[Euro|€]]37,1 miljardi (2019)<br> | operating_income = | net_income = | locations = 13,500 (Pasaulē) | num_employees = 370,000 | subsid = | homepage = {{URL|http://www.spar-international.com/}} | footnotes = }} '''SPAR''', sākotnēji '''DESPAR''', stilizēts kā '''DE SPAR''',<ref>[https://web.archive.org/web/20170606195028/https://spar-international.com/wp-content/themes/spar_international/img/history01.jpg The first DESPAR store, opened in the Netherlands, 1932]. Spar International. Archived 2017-06-06.</ref> ir starptautisks [[Nīderlande|Nīderlandes]] uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/|title=About us|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> To 1932. gadā Nīderlandē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/12019404/Spar-boss-brings-in-Subway-and-Greggs-to-snatch-grocery-spend-from-retail-giants.html|title=Spar boss brings in Subway and Greggs to snatch grocery spend from retail giants|website=The Telegraph|access-date=14 January 2019}}</ref> dibināja Adriāns van Vels, un tagad to veido vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs. Uzņēmuma nosaukums ir saukļa ''"Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig"'' [[akronīms]], ko van Vels izmantoja, lai aprakstītu zīmolu, un tulkojumā nozīmē "Harmoniski sadarbojoties, pastāvīgu labumu gūst visi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/history/|title=History|last=<!--Not stated-->|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=<!--Not stated-->}}</ref> Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Tas īsteno [[Franšīze|franšīzes]] programmu un ir pārstāvēts lielākajā daļā [[Eiropa|Eiropas]] valstu, kā arī daudzās citās visā [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija un Okeānija|Okeānijā]]. == Latvija == 2022. gada maijā tika ziņots, ka vasarā SPAR uzsāks darbību Latvijā, atverot pirmos veikalus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vasara-latvija-darbu-plano-uzsakt-starptautiskais-mazumtirdzniecibas-tikls-spar.a456210/|title=Vasarā Latvijā darbu plāno uzsākt starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls «Spar»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-09|language=lv}}</ref> Pirmo ''SPAR'' veikalu atvēra 11. augustā [[Saldus|Saldū]].<ref name="db 2022.08.11" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.08.11">[https://www.db.lv/zinas/foto-saldu-atverts-pirmais-spar-tikla-veikals-latvija-508790 FOTO: Saldū atvērts pirmais SPAR tīkla veikals Latvijā] Db.lv, 11.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] 55h3m637hp6mf4qyirx4oaooau69mpl 0 514983 3669385 3638797 2022-08-12T06:23:09Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Vikonta Melvila šaurums | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Barova šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļrietumu Teritorijas |relief = jā | alt = | paraksta_izvietojums = top | plat_d=74| plat_m=15| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=105| gar_m=00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 375 | platums = 160 | Vid_dziļums = 465 | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Elvīras sala]] | pilsētas = }} '''Vikonta Melvila šaurums''' ({{val|en|Viscount Melville Sound}}) ir jūras šaurums [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]], [[Perija šaurums|Perija šauruma]] vidusdaļa. Savieno [[Barova šaurums|Barova šaurumu]] austrumos ar [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] rietumos. Atdala [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] un [[Baiama Mārtina sala|Baiama Mārtina]] salas ziemeļos no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas]], [[Stefansona sala|Stefansona]] un [[Velsas Prinča sala|Velsas Prinča]] salām dienvidos.<ref>{{PZT|759|Vikonta Melvila šaurums}}</ref> Ziemeļos no Vikonta Melvila šauruma atzarojas [[Baiama Mārtina šaurums]], dienvidos — [[Maklintoka šaurums|Maklintoka]] un [[Velsas Prinča šaurums|Velsas Prinča]] šaurumi. Vikonta Melvila šaurums ir [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļa]] vidusdaļa. Deviņus mēnešus gadā klāts ar ledu. Pirmais no eiropiešiem šaurumu 1819. gadā atklāja britu jūrasbraucējs [[Viljams Perijs]] un nosauca to par godu tā laika [[Britu Admiralitāte]]s pirmajam lordam Robertam Sondersam Daglasam, otrajam Melvilas vikontam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] 1wpsvot99vbyex9siny7p9gr38j20ve 0 515002 3669203 3638937 2022-08-11T13:53:50Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Maklūra šaurums | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Boforta jūra]] | savieno1 = [[Vikonta Melvila šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Benksa sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |relief = jā | alt = | paraksta_izvietojums = top | plat_d=74| plat_m=30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=117| gar_m=00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 400 | platums = 88—140 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 472 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Maklūra šaurums''' ({{val|en|M'Clure Strait}} vai ''McClure Strait'') ir jūras šaurums [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]], [[Perija šaurums|Perija šauruma]] rietumu daļa. Savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] austrumos ar [[Boforta jūra|Boforta jūru]] rietumos. Atdala [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika]], [[Eglintona]]s un [[Melvila sala|Melvila]] salas ziemeļos no [[Benksa sala]]s dienvidos. Ziemeļos no Maklūra šauruma atzarojas [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē]] un [[Keleta šaurums|Keleta]] šaurumi. Maklūra šaurums ir [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļa]] rietumu gals — izeja uz Boforta jūru. Šaurums gandrīz pastāvīgi pildīts ar ledu. Ledlauzis Maklūra šaurumu pirmoreiz šķērsoja 1954. gadā, padarot kuģošanu iespējamu. Pirmoreiz zināmajā vēsturē Maklūra šaurums bijis brīvs no ledus un brīvi kuģojams 2007. gada augustā.<ref>[https://www.esa.int/Applications/Observing_the_Earth/Envisat/Satellites_witness_lowest_Arctic_ice_coverage_in_history Satellites witness lowest Arctic ice coverage in history]</ref> Šaurums nosaukts par godu īru [[Arktika]]s pētniekam Robertam Maklūram (''Robert McClure''), kurš kā pirmais 1854. gadā visā garumā ar laivu un kamanām šķērsoja [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļu]], kā arī bija pirmais, kas apkuģoja abas Amerikas.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Dictionary_of_National_Biography,_1885-1900/McClure,_Robert_John_Le_Mesurier Dictionary of National Biography, 1885-1900/McClure, Robert John Le Mesurier]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] iygice2vdkj9o1hit6zoxl50pv0hbi9 3669386 3669203 2022-08-12T06:23:32Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Maklūra šaurums | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Boforta jūra]] | savieno1 = [[Vikonta Melvila šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Benksa sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |relief = jā | alt = | paraksta_izvietojums = top | plat_d=74| plat_m=30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=117| gar_m=00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 400 | platums = 88—140 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 472 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Maklūra šaurums''' ({{val|en|M'Clure Strait}} vai ''McClure Strait'') ir jūras šaurums [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]], [[Perija šaurums|Perija šauruma]] rietumu daļa. Savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] austrumos ar [[Boforta jūra|Boforta jūru]] rietumos. Atdala [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika]], [[Eglintona]]s un [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] salas ziemeļos no [[Benksa sala]]s dienvidos. Ziemeļos no Maklūra šauruma atzarojas [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē]] un [[Keleta šaurums|Keleta]] šaurumi. Maklūra šaurums ir [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļa]] rietumu gals — izeja uz Boforta jūru. Šaurums gandrīz pastāvīgi pildīts ar ledu. Ledlauzis Maklūra šaurumu pirmoreiz šķērsoja 1954. gadā, padarot kuģošanu iespējamu. Pirmoreiz zināmajā vēsturē Maklūra šaurums bijis brīvs no ledus un brīvi kuģojams 2007. gada augustā.<ref>[https://www.esa.int/Applications/Observing_the_Earth/Envisat/Satellites_witness_lowest_Arctic_ice_coverage_in_history Satellites witness lowest Arctic ice coverage in history]</ref> Šaurums nosaukts par godu īru [[Arktika]]s pētniekam Robertam Maklūram (''Robert McClure''), kurš kā pirmais 1854. gadā visā garumā ar laivu un kamanām šķērsoja [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļu]], kā arī bija pirmais, kas apkuģoja abas Amerikas.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Dictionary_of_National_Biography,_1885-1900/McClure,_Robert_John_Le_Mesurier Dictionary of National Biography, 1885-1900/McClure, Robert John Le Mesurier]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] l8tj94jifnniohg2rjsw2qhnnho8vkt 0 517014 3669221 3655678 2022-08-11T14:34:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} '''Droselēšana''' (no [[Vācu valoda|vācu]] ''drosseln'' — 'ierobežot, slāpēt') ir [[gāze]]s (vai [[Tvaiks|tvaika]], arī [[Šķidrums|šķidruma]]) [[Spiediens|spiediena]] samazināšana, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem — pneimatisko (vai hidraulisko) [[Drosele|droseli]] — vai caur porainu šķērssienu. Izšķir [[Izotermisks process|izotermisko]] un [[Adiabātisks process|adiabātisko]] droselēšanu. Pirmajā gadījumā mainās gāzes [[entalpija]]. Otrajā gadījumā mainās gāzes [[temperatūra]], šajā procesā notiek [[Džoula—Tomsona efekts]]. Droselēšanu izmanto zemas temperatūras iegūšanai, gāzes patēriņa regulēšanai un mērīšanai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=[[Latvijas padomju enciklopēdija]]|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]]|year=1982|location=Rīga|pages=663|volume=2}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}}{{Fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Termodinamika]] [[Kategorija:Aukstumnesēji]] 1l61i8lszqjcrod8y6bb32u4olstih3 0 517146 3669311 3653439 2022-08-11T18:45:49Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kempheizena | oriģinālnosaukums = ''Camp Hazen'' | attēls = | paraksts = | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=81| latm=49| lats= 27| latNS=N | longd=71| longm=20| longs= 08| longEW=W | novietojums = [[Elsmīra sala]] | tips = vasaras | atvērta = 1957 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Parks Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = 161<ref>[https://escholarship.mcgill.ca/downloads/ng451n391 Coastal and Inland Weather Contrasts in the Canadian Arctic. C. I. JACKSON]</ref> | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[Austrumu laiks|CST]] (UTC-5) | mājaslapa = http://www.lakehazen.ca }} '''Kempheizena''' ({{val|en|Camp Hazen}}) vai '''Leikheizena''' (''Lake Hazes Station'') ir [[Kanāda]]s [[polārstacija|pētniecības]] un tūrisma atbalsta bāze [[Arktika|Arktikā]], [[Kutinirpāka]]s nacionālajā parkā.<ref>[https://pcweb.azureedge.net/-/media/pn-np/nu/quttinirpaaq/WET4/pdf/quttinirpaaq-vip-2022-en.pdf Quttinirpaaq National Park. 2022 Visitor Information Package]</ref> Izvietojusies [[Elsmīra sala]]s ziemeļos [[Heizena ezers|Heizena ezera]] ziemeļu krastā. Pie stacijas izveidots lidlauks ar grunts skrejceļu. == Vēsture == Stacija izveidota 1957. gadā [[IGY|Starptautiskā ģeofizikas gada]] ''Operation Hazen'' programmas ietvaros.<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/polar-record/article/abs/canadian-operation-hazen-1957/346EFACCB47DCFF304A8415A6C40F172 Canadian Operation “Hazen”, 1957]</ref> Stacija nepārtraukti darbojās līdz 1962. gadam, īstenojot pētījumus galvenokārt [[glacioloģija|glacioloģijā]], [[ģeofizika|ģeofizikā]], [[ģeoloģija|ģeoloģijā]] un [[meteoroloģija|meteoroloģijā]].<ref>[https://pubs.aina.ucalgary.ca//arctic/Arctic19-1-48.pdf CANADA. W. E. van Steenburgh and Mary J. Giroux]</ref> 1958. gada vasarā īstenoti pētījumi arī [[arheoloģija|arheoloģijā]] un [[bioloģija|bioloģijā]]. 1957./1958. gada ziemā stacijā pārziemoja četru cilvēku komanda.<ref>[https://www.cia.gov/readingroom/docs/DOC_0000497411.pdf Joint Canada/United States tour of the D.E.W. line October 3-10 1959]</ref> Vēlākos gados stacija bieži izmantota kā bāze dažādām pētniecības programmām.<ref>[http://arcticplantphenology.blogspot.com/2013/08/introducing-lake-hazen.html Plant Phenology. Introducing Lake Hazen]</ref><ref>[https://epic.awi.de/id/eprint/28017/1/Polarforsch1973_1-2_8.pdf The avifauna of Hazen Camp, Ellesmere Island, N.W.T. By D. N. Nettleship and W. J. Maher]</ref> Kopš nacionālā parka izveides Kempheizena izmantota kā viens no galvenajiem tūrisma atbalsta punktiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vasaras polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] [[Kategorija:Elsmīra sala]] o7virvgcb2e8gidesnq6qlxogfrl7vm 0 517275 3669259 3655623 2022-08-11T15:28:13Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārņi | settlement_type = vasarnīcu ciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Skultes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|03|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=32713 |title=Informācija par objektu: Ārņi |accessdate={{dat|2022|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 2 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 21 | lats = 04 | latNS = N | longd = 24 | longm = 24 | longs = 13 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4025 | var_id = 100148071 | lgia_id = 32713 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ārņi''' ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Laudurga]]s upes un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. [[Attēls:Ārņi, Skultes pagasts, Latvia - panoramio (3).jpg|thumb|Strauts pie Ārņiem]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Skultes pagasta ciemi}} lqu0idiyf2tqw6dk0c5qfsgogma2ey9 0 517523 3669327 3657319 2022-08-11T20:30:41Z Baisulis 11523 nedaudz papildināts.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džo Kīrijs | vārds_orig = ''Joe Keery'' | attēls = Joe Keery by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Džo Kīrijs 2017. gadā | dz vārds = Džozefs Deivids Kīrijs | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|24}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Ņūberiporta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 2015—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džozefs Deivids Kīrijs''' ({{val|en|Joseph David Keery}}; dzimis {{dat|1992|4|24}}) ir amerikāņu aktieris un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguvis pēc Stīva Heringtona lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2016—pašlaik) un pēc lomas kinokomēdijā "[[Brīvais]]" (2021). Filmējies filmā "[[Mollijas spēle]]" (2019), seriālā "[[Čikāga liesmās]]" un "[[Impērija (seriāls)|Impērija]]".<ref name="ct">{{Ziņu atsauce|last1=Greene|first1=Morgan|title='Stranger Things' pulls Ravenswood actor into its orbit|url=https://chicagotribune.com/ct-joe-keery-stranger-things-tv-ae-0821-20160821-story.html|access-date=9 July 2017|newspaper=[[Chicago Tribune]] |date=17 August 2016}}</ref> 2022. gada augustā viņš pievienojās seriāla "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]" piektās sezonas aktieru sastāvam.<ref name="Fargo casting news">{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/08/fargo-joe-keery-lamorne-morris-richa-moorjani-cast-season-5-fx-1235087523/|title=‘Fargo’: Joe Keery, Lamorne Morris & Richa Moorjani Join Season 5 Of FX Series|website=Deadline Hollywood|first=Nellie|last=Andreeva|date=August 8, 2022|access-date=August 8, 2022}}</ref> Kīrijs darbojas kā mūziķis ar skatuves vārdu '''Djo'''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kīrijs, Džo}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] 73dw8tiq37lhfnwyx0r98fvmamltutu 0 517614 3669238 3660443 2022-08-11T14:51:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{Organizācijas infokaste | nombre = Latvijas Kanoe federācija | acrónimo = LKF | formation = {{dat|1993}} | status = Biedrība | headquarters = Grostonas iela 6b, [[Rīga]], LV-1013, [[Latvija]] | región = Latvija | leader_name = Lelde Laure | affiliations = Starptautiskā Kanoe federācija | website = http://canoe.lv }} '''Latvijas Kanoe federācija''' ir vadošā organizācija, kas atbildīga par [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanas un kanoe]], kā arī [[Airēšanas slaloms|airēšanas slaloma]] sporta notikumiem [[Latvija|Latvijā]]. Federācijas prezidents ir Lelde Laure.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://canoe.lv/lv/valde.html|title=Latvijas Kanoe federācijas valde}}</ref> Latvijas Kanoe federācija dibināta 1993. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/5136-smai%C4%BCo%C5%A1ana-un-kanoe-Latvij%C4%81|title=Smaiļošana un kanoe airēšana Latvijā}}</ref> == Mērķi un uzdevumi == === Federācijas darbības mērķi: === * Uz brīvprātības principiem apvienot [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanas un kanoe airēšanas]], [[Airēšanas slaloms|airēšanas slaloma]] sporta biedrības, nodibinājumus un juridiskās personas, kuras atbalsta un vēlas nodarboties, attīstīt un popularizēt [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|smaiļošanas un kanoe airēšanas olimpiskos sporta veidus]]: ** gludūdens smaiļošanu un kanoe airēšanu; ** airēšanas slalomu; ** visus pārējos airēšanas sporta veidus, kuros airētājs atrodas ar seju pārvietošanās kustības virzienā. * Palīdzēt radīt nepieciešamos apstākļus smaiļošanas un kanoe airēšanas, airēšanas slaloma  attīstībai un sekmēt augstu sportisko rezultātu sasniegšanu. * Popularizēt veselīgu dzīvesveidu, izmantojot smaiļošanas un kanoe airēšanas, airēšanas slaloma sportu. * Veikt sabiedriskā labuma funkcijas: ** tālākizglītības pasākumu organizēšanu; ** sporta un atpūtas masu pasākumu organizēšanu; ** drošības un vides aizsardzības pasākumu organizēšanu. === Federācijas darbības uzdevumi: === * Pārstāvēt smaiļošanu un kanoe airēšanu, airēšanas slalomu kā sporta veidu [[Latvija]]s valstī un starptautiskajā līmenī, t.s. [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskajā Kanoe federācijā]] un [[Eiropas Kanoe asociācija|Eiropas Kanoe asociācijā]]. * Nodrošināt Latvijas izlašu piedalīšanos [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās regatēs un sacensībās, [[Universiāde|universiādēs]] u.c. sacensībās nacionālo izlašu līmenī. * Rīkot nacionālos čempionātus smaiļošanā un kanoe airēšanā un airēšanas slalomā. * Rīkot mācību - treniņu nometnes un seminārus. * Savā darbībā ievērot antidopinga konvenciju prasības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://canoe.lv/lv/dokumenti/statuti.html|title=Latvijas Kanoe federācijas statūti}}</ref> == Vēsture == 1930. gadā airēšanas klubs “Neptūns” noorganizēja pirmās smaiļošanas sacensības Latvijā. 1936. gadā smaiļošanu un kanoe airēšanu iekļāva [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] programmā, līdz ar to  Latvijā pieauga interese par šo sporta veidu. Pirmās Latvijas meistarsacīkstes smaiļošanā notika 09.10.1938. [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[AB dambis|AB dambja]]. Piedalījās 12 [[smailīte]]s. Sacensības notika tikai  divniekos 1 km un 10 km distancē. Otrās Latvijas meistarsacīkstes notika vienlaicīgi ar Rīgas airētāju kluba rīkotajām tradicionālajām sacensībām akadēmiskajā airēšanā “Pokal Riga”. Tās bija pirmās starptautiskās sacensības smaiļošanā Latvijas airētājiem. Šajās sacensībās pirmo reizi startēja arī sievietes. <ref name=":0" /> Latvijas Kanoe federācija dibināta 1993. gadā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://canoe.lv Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Smaiļošana un kanoe airēšana Latvijā]] [[Kategorija:Smaiļošana un kanoe airēšana]] jiif1qwl8z7pmpkp95fplfhvojxl0ie 0 517872 3669217 3668233 2022-08-11T14:30:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton alpinus, robust form (the River. Uftyuga, Vologda reg., Russia).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton alpinus|suga=Potamogeton alpinus|suga_lv=Alpu glīvene|autors=Balb.|sinonīmi=}}'''Alpu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton alpinus}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama aukstos un kalnu apvidos [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] - [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Eiropa|Eiropā]], tostarp nereti visā [[Latvija]]s teritorijā. Augs veido grupas un blīvas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-alpinus-balb/|title=Alpu glīvene - Potamogeton alpinus Balb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-25}}</ref> == Apraksts == Alpu glīvene ir daudzgadīgs, liels (50-200 cm garš) [[lakstaugs]]. Tā [[Stublājs|stublāja]] garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Augam ir tikai iegrimušas vai iegrimušas un peldošas [[lapas]]. Stublājs ir 0,2-0,3 cm plats, augšdaļā zarains, parasti iesarkans. Peldošās lapas ir izvietotas rozetveida pušķī, tās ir otrādi olveida vai lāpstveida (3-8 cm garas un 2-5 cm platas). Lapu kāts ir īsāks nekā puse plātnes garuma. Iegrimušās lapas ir lancetiskas (7-12 cm garas un 1-2,5 cm platas), tās ir gandrīz sēdošas, to mala ir gluda, gals strups, tās ir ļoti plānas, nedaudz ieliektas. Pielapes plēvjveidīgas (3-5 cm garas), brūnsārtas. [[Zieds|Ziedi]] ir blīvā vārpveida ziedkopā (2-4 cm gara), ziedkopas kāts ir garāks nekā vārpa. [[Auglis]] ir šķautņains, gluds riekstiņš ar īsu knābi. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 2j1h0dle86oa5pf4h9nt6kokqpc174y 0 517933 3669220 3668234 2022-08-11T14:32:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton berchtoldii garden pond.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton berchtoldii|suga=Potamogeton berchtoldii|suga_lv=Berhtolda glīvene|autors=Fieber|sinonīmi=}}'''Berhtolda glīvene''' ({{val-la|Potamogeton berchtoldii}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] teritorijās pola tuvumā, kā arī [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā. Augs veido grupas dažādos stāvošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-berchtoldii-fieber/|title=Berhtolda glīvene - Potamogeton berchtoldii Fieber - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-26}}</ref> == Apraksts == Berhtolda glīvene ir daudzgadīgs, 10-60 cm garš [[lakstaugs]], kurš aug pilnīgi iegremdēts ūdenī. [[Stublājs]] ir tievs un cilindrisks. [[Lapas]] ir lineāras, 3-5 cm šauras, 0,1-0,15 cm platas, to gals ir strups un īsi dzeloņsmails. Lapām ir 3 garendzīslas, šķērsdzīslu nav. Malējās sāndzīslas ir izliektas, galā savienojas ar [[Vadaudi|vidusdzīslu]]. Pielapes ir nelielas (garumā ap 1 cm), strupas, ātri nokrīt. [[Zieds|Ziedu]] vārpa ir īsa un blīva (0,5-1 cm gara), ziedi 3-6 ir izvietoti mieturos. Ziedkopas kāts ir nedaudz garāks nekā vārpa. [[Auglis]] ir sīks un plakans riekstiņš (garumā 0,1-0,2 cm) ar īsu knābi un gludu šķautni. Zied jūlijā, augustā. Vizuāli Berhtolda glīvene ir ļoti līdzīga [[Sīkā glīvene|sīkajai glīvenei]] (P. pusillus).<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 9s3m44g9nxshhcdsylubmeh9j31xdoq 4 518103 3669435 3668519 2022-08-12T09:11:31Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}}</big> |} ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). '''BALSOJUMS SLĒGTS''' == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 21.51 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, noņemu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.01 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.27 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 20.39 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 21.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.50 (EEST) # --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 20.51 (EEST) == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) 6a0omqbc6p952s5qsr348en7xlv7w94 0 518168 3669256 3668784 2022-08-11T15:25:24Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 3l33g2abjqzwm4n31nyq89uga9hu7j0 0 518196 3669236 3668238 2022-08-11T14:51:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonCrispus.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton crispus|suga=Potamogeton crispus|suga_lv=Krokainā glīvene|autors=L.|sinonīmi=}}'''Krokainā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton crispus}}) ir [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]] sastopama suga, kura ir ieviesusies arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Augs veido grupas dažādos stāvošos ūdeņos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-crispus-l/|title=krokainā glīvene - Potamogeton crispus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-30}}</ref> == Apraksts == Krokainā glīvene ir daudzgadīgs, 0,5-2 m garš glīveņu dzimtas [[lakstaugs]]. Auga [[stublājs]] pilnīgi iegremdēts ūdenī, tas ir plakans, četršķautņains un zarojošs. [[Lapas]] ir sēdošas, iegarenas, 4-6 cm garas un 0,7-1,5 cm platas, to mala ir sīki viļņaina un gals strups. Pielapes ātri nokrīt. Lapas [[Vadaudi|dzīsla]] bieži ir iesarkana. [[Ziedkopas]] kāts ir vienāda resnuma, vismaz divreiz garāks nekā vārpa. Vārpa ir 2-3 cm gara ar 7-10 ziediem, ziedot tik tikko paceļas virs ūdens virsmas. [[Auglis|Augļa]] - riekstiņa - knābis ir garš un līks. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] iooh7sidtkpxv1ttl3toyjg0pkmjkz3 0 518206 3669223 3668235 2022-08-11T14:35:49Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton friesii.jpeg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton friesii|suga=Potamogeton friesii|suga_lv=Frīza glīvene|autors=Rupr.|sinonīmi=Potamogeton mucronatus ''Schrad.''}} '''Frīza glīvene''' ({{val-la|Potamogeton friesii}}) ir [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp nereti visā [[Latvija|Latvijā]], dažviet [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Veido grupas dažādos iekšzemes ūdeņos seklās vietās uz smilšainas, dūņainas vai mālainas [[Gruntsūdens|grunts]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-friesii-rupr/|title=Frīza glīvene - Potamogeton friesii Rupr. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-30}}</ref> == Apraksts == Frīza glīvene ir daudzgadīgs, 0,4-1 m garš [[Ūdensaugi|ūdensaugs]], kurš aug pilnīgi iegremdēts. [[Stublājs]] ir 0,1 cm tievs, nedaudz saspiests, zaro maz. Tas ir posmains un posmi ir īsi (ap 5 cm). [[Lapas]] ir sēdošas, 3-6 cm garas un 0,05-0,3 cm platas, ar 5 dzīslām, gals gari dzeloņsmails, augšējo lapu žāklēs veidojas lapainas īsvasas. Pielapes ir brīvas, 0,7-1,4 cm garas, šķeldrētas. Vārpas kāts galā ir resnāks, manāmi garāks nekā skrajā vārpa, aptuveni lapu garumā vai īsāks. [[Zieds|Ziedu]] vārpā ir maz. Riekstiņš ir sīks, ap 0,2 cm garš, šķautņains, ar īsu knābi un gludu malu. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] gzuj1l0xemqz9z7zm73qhdq1y3ne23h 0 518243 3669222 3667355 2022-08-11T14:34:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula schmidtii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula schmidtii|suga_lv=Dzelzs bērzs|attēls=Betula schmidtii foliage.jpg|attēls2=Betula schmidtii tree.jpg}}'''Dzelzs bērzs''' ({{val-la|Betula schmidtii}}), pazīstams arī kā '''Šmita bērzs''', ir [[bērzu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama Mandžūrijā, Korejā, Krievijas Tālo Austrumu [[Piejūras novads|Piejūras novadā]] un [[Japāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:295205-1|title=Betula schmidtii Regel {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> Koks var sasniegt 30 m augstumu; tam ir gandrīz melna miza un tā koksne ir tik blīva, ka tā nepeld. [[Koksne]] tiek izmantota vietās, kur nepieciešams stingrs, izturīgs materiāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/User/Plant.aspx?LatinName=Betula+schmidtii|title=Betula schmidtii Schmidt's Birch PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-06}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} 65m89cgakrxq3y8gwf6kh2bi1d02zcs 0 518370 3669215 3667559 2022-08-11T14:29:30Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula ermanii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula ermanii|suga_lv=Akmens bērzs|attēls=Betula ermanii kz07.jpg|attēls2=Betula ermanii in Kuril nature reserve.jpg}} '''Akmens bērzs''' ({{val-la|Betula ermanii}}) ir mainīga izskata [[bērzu dzimta]]s suga. Tā ir sastopama [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Koreja|Korejā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas tālajos austrumos]] ([[Kuriļu salas|Kurilu salās]], [[Sahalīna|Sahalīnā]], Kamčatkā).<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=[3rd ed.]|title=A-Z encyclopedia of garden plants|url=https://www.worldcat.org/oclc/299238159|publisher=Dorling Kindersley in association with the Royal Horticultural Society|date=2008|location=London|isbn=978-1-4053-3296-5|oclc=299238159|pages=1136}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzi]] 7crd9yqaxww6qs71ji5rku1cwuzfob6 0 518374 3669233 3667148 2022-08-11T14:50:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Carpinus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Carpinus|ģints_lv=Skābarži|suga=Carpinus japonica|suga_lv=Japānas skābardis|attēls=Carpinus japonica 04.jpg|attēls2=Carpinus japonica kz09.jpg}} '''Japānas skābardis''' ({{val-la|Carpinus japonica}}) ir [[bērzu dzimta]]s suga, kas ir [[Endēms|endēmiska]] [[Japāna]]i, bet citviet pasaulē to kultivē dekoratīviem nolūkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=34361|title=World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew|website=wcsp.science.kew.org|access-date=2022-08-06}}</ref> Tas ir lapu koks, kas var sasniegt 12–15 metru augstumu. Tā lapas ir garākas un tumšākas par [[Eiropas skābardis|Eiropas skābarža]] (''Carpinus betulus'') lapām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerstreesandshrubs.com/gallery/DisplayBlock~bid~11157~gid~~source~gallerydefault.asp|title=Rogers Trees and Shrubs - Carpinus japonica Tree|website=www.rogerstreesandshrubs.com|access-date=2022-08-06}}</ref> [[Lapas]] ir tumšas, spīdīgas, zobainas un slaidas, ar 20-24 pāriem paralēli iegrimušām dzīslām; katrs trešais lapas zobs ir ar ūsām. Ziedu pumpuri ir zaļi un nobriest brūni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Museum botanicum Lugduno-Batavum, sive, Stirpium exoticarum novarum vel minus cognitarum ex vivis aut siccis brevis expositio et descriptio|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/192635|publisher=E.J. Brill|date=1849|location=Lugduni-Batavorum|volume=1|first=C. L.|last=Blume}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/3141/carpinus-japonica/details|title=Carpinus japonica {{!}} Japanese hornbeam Trees/RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2022-08-06|language=en-gb}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skābarži]] qchonb1p10gdtkbszfabpucus3xk3nv 0 518393 3669219 3667110 2022-08-11T14:31:31Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia amurensis|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia amurensis|suga_lv=Amūras liepa|attēls=Tilia amurensis 2777.jpg}} '''Amūras liepa''' ({{val-la|Tilia amurensis}}) ir [[malvu dzimta]]s suga, kura savvaļā ir sastopama Austrumāzija. Tā ir līdzīga [[Parastā liepa|parastajai liepai]] (Tilia cordata) atšķiras ar nedaudz mazākām lapām, seglapām un ziedu čemuriem. Suga ir nozīmīga koksnes ieguvei [[Krievija|Krievijā]], Ķīnā un [[Koreja|Korejā]], un dažkārt tiek stādīta uz ielām dekoratīvos apstādījumos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|year=2012|pages=137–150}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] 1nzdqw1ecfb8nk81c2o8eswkollde1c 0 518403 3669241 3667365 2022-08-11T14:52:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mandshurica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mandshurica|suga_lv=Mandžūrijas liepa|attēls=Tilia mandshurica 45583095.jpg}} '''Mandžūrijas liepa''' ({{val-la|Tilia mandshurica}}) ir [[malvu dzimta]]s suga. Auga dabiskās izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]], [[Korejas pussala|Korejas pussalā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas tālajos austrumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835433-1|title=Tilia mandshurica Rupr. & Maxim. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/18233/i-tilia-mandshurica-i/details|title=Tilia mandshurica {{!}} Manchurian linden /RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2022-08-06|language=en-gb}}</ref> Augs ir jutīgs pret vēlu [[Salna|salnu]] radītiem bojājumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Roloff|first=Andreas|last2=Gillner|first2=Sten|last3=Kniesel|first3=Rico|last4=Zhang|first4=Deshun|date=2018-09-06|title=Interesting and new street tree species for European cities|url=https://journals.qucosa.de/jflr/article/view/4|journal=Journal of Forest and Landscape Research|volume=3|issue=1|pages=1–7|doi=10.13141/jflr.v3i1.1995|issn=2366-8164}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] ndsb7qrn7c1ymsv0m8rpsdr0myf4l81 0 518405 3669240 3667378 2022-08-11T14:52:36Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia maximowicziana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia maximowicziana|suga_lv=Maksimoviča liepa|attēls=Tilia maximowicziana 1.JPG}} '''Maksimoviča liepa''' ({{val-la|Tilia maximowicziana}}) ir [[malvu dzimta]]s suga. Dabiskais izplatības areāls ir [[Japāna]]s centrālā un ziemeļu daļa, kā arī [[Kuriļu salas|Kunaširas sala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835435-1|title=Tilia maximowicziana Shiras. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> [[Hokaido]] kalnu mežos un [[Honsju]] ziemeļu daļas mežos tā bieži ir dominējošā lapotnes suga.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Uno|first=Hiroyuki|last2=Ueno|first2=Mayumi|last3=Inatomi|first3=Yoshihiro|last4=Osa|first4=Yuichi|last5=Akashi|first5=Nobuhiro|last6=Unno|first6=Akira|last7=Minamino|first7=Kazuhiro|date=2017-03|title=Estimation of Population Density for Sika Deer ( Cervus nippon ) Using Distance Sampling in the Forested Habitats of Hokkaido, Japan|url=http://www.bioone.org/doi/10.3106/041.042.0107|journal=Mammal Study|language=en|volume=42|issue=1|pages=57–64|doi=10.3106/041.042.0107|issn=1343-4152}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] gumu5cg88pdam8cxn04c2z8ijt866rj 0 518408 3669242 3667104 2022-08-11T14:52:55Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mexicana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mexicana|suga_lv=Meksikas liepa|attēls=Tilia mexicana tree.jpg}} '''Meksikas liepa''' ({{val-la|Tilia mexicana}}) ir [[malvu dzimta]]s suga, kas ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu un dienvidaustrumu štatos un [[Meksika|Meksikā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|pages=267–292}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] n239kwjk67l9a3lyx2dq0fhdc5y1p7g 0 518454 3669186 3667234 2022-08-11T13:15:54Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Luīze Brafa | vārds_orig = ''Louise Brough'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1923|3|11}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2014|2|3|1923|3|11}} | placedeath = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego apgabals|Vista}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1955)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenresult = SF (1946, 1947, 1950) | Wimbledonresult = '''W''' (1948, 1949, 1950, 1955) | USOpenresult = '''W''' (1947)<ref name=USC>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=ASV čempionāta uzvarētāji |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 201 (26.08.1994) |pages=5. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614373%7cpage:5 |doi= }}</ref> | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = 1. <small>(1946)</small> | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1946, 1947, 1948, 1950) | USOpenMixedresult = '''W''' (1942, 1947, 1948, 1949) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|8|3|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Eltīja Luīze Brafa''' ({{val|en|Althea Louise Brough}}; dzimusi {{dat|1923|3|11}}, mirusi {{dat|2014|2|3}}) ir bijusī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], Pasaules pirmā rakete pēc 1955. gada rezultātiem (kopumā pasaules tenisa pirmajā desmitniekā pavadījusi 10 gadus pēc kārtas), 35-kārtēja [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] uzvarētāja, tostarp sešas reizes vienspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1967. gada. == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 14 (6—8) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px" class="unsortable"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–4, 1–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1943 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca || 3–6, 7–5, 3–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca || 2–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]] || 8–6, 4–6, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]]|| 6–3, 8–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1948 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || 6–4, 4–6, 13–15 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || 10–8, 1–6, 10–8 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta ||6–4, 3–6, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small> ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna|| 6–1, 3–6, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || 5–7, 3–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Morēna Konolija ||2–6, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 8–6, 1–6, 6–8 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>||{{flagicon|USA|1912}} [[Beverlija Beikere]]|| 7–5, 8–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1957 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || 3–6, 2–6 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 28 (21—7) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flagicon|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || {{flagicon|AUS}} [[Nensija Boltona]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Telma Longa]] ||6–2, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952|| Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta ||6–8, 3–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Morēna Konolija || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija ||8–10, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |} ==== Jauktās dubultspēles: 11 (8—3) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Teds Šrēders]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flagicon|ARG}} [[Aleho Rasels]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Toms Brauns]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Džefrijs Brauns]] || 6–4, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1946 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Roberts Kimbrels]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]]<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Bills Talberts]] || 3–6, 4–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|AUS}} [[Džons Bramidžs]] || {{flagicon|AUS}} [[Nensija Boltona]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Kolins Longs]] || 1–6, 6–4, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Pančo Segura]] || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flagicon|AUS}} [[Frenks Sedžmens]] || 6–2, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flagicon|USA|1912}} Toms Brauns || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna<br />{{flagicon|USA|1912}} Bills Talberts || 6–4, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|RSA|1928}} [[Šīla Pērsija-Samersa]]<br />{{flagicon|RSA|1928}} [[Ēriks Sterdžess]] || 7–9, 11–9, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(4)</small>|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna<br />{{flagicon|USA|1912}} Bills Talberts || 4–5, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flagicon|AUS}} Džefrijs Brauns || 11–9, 1–6, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1955 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|ARG}} [[Enrike Morea]] || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flagicon|USA|1912}} [[Viks Seišass]] || 6–8, 6–2, 3–6 |} === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1939|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|A|W|A|A|A|A|A|A|A|A|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1941|A|NH|R|R|R|R|A|SF|SF|A|3R|SF|A|A|A|A|A|A|A|A|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|A|NH|NH|NH|NH|NH|NH|F|SF|W|W|W|SF|F|A|F|W|SF|QF|A|A}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1939|1R|1R|2R|F|F|SF|SF|QF|W|F|SF|3R| A|SF|SF|F|3R|QF|F|A|QF}} |} ==== Dubultspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|W|A|A|A|A|A|A|A|A|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1946|NH|R|R|R|R|A|W|W|A|W|F|A|A|A|A|A|A|A|A|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|NH| NH| NH| NH| NH| NH|W|F|W|W|W|F|F|A|W|A|SF|A|A|A}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1940|QF|QF|W|W|W|W|W|W|W|W|W|A| F| F| F|W|W|W|A|QF}} |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brafa, Luīze}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie‎]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] qfi2w1eim0otumsu4o7dd40nu54zbb8 0 518466 3669387 3666093 2022-08-12T06:23:50Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Perija salas |attēls = Parry Islands in Canada.svg |attēla paraksts = Perija salas Kanādā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Parry Islands'' |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=45|lats= |latNS=N |longd=101|longm=45|longs= |longEW=W |platība = 100 000 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 1067 |salu skaits = 8 (galvenās) |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 183 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]]. [[kanādieši]] |valsts lielpilsēta = [[Rezolūta]] |piezīme = }} '''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]</ref> Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā. == Ģeogrāfija== Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglingtona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]</ref> == Vēsture == Nodēvētas par godu britu polārpētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]]. Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]] [[Kategorija:Perija salas| ]] 1f8ievard9j7vayyd76fhtgowyznrk9 3669388 3669387 2022-08-12T06:24:14Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Perija salas |attēls = Parry Islands in Canada.svg |attēla paraksts = Perija salas Kanādā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Parry Islands'' |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=45|lats= |latNS=N |longd=101|longm=45|longs= |longEW=W |platība = 100 000 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 1067 |salu skaits = 8 (galvenās) |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 183 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]]. [[kanādieši]] |valsts lielpilsēta = [[Rezolūta]] |piezīme = }} '''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]</ref> Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā. == Ģeogrāfija== Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglintona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]</ref> == Vēsture == Nodēvētas par godu britu polārpētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]]. Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]] [[Kategorija:Perija salas| ]] ngzfaoiyaz4ezsl8kwzexronie5c9q9 0 518518 3669389 3668181 2022-08-12T06:24:59Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Findleja salas |attēls = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts = Findleja salas (pa kreisi) satelītattēlā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=24|lats= |latNS=N |longd=104|longm=46|longs= |longEW=W |platība = 1409 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 134 |salu skaits = 5 |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Findleja salas''' ({{val|en|Findlay Group}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFOZ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Findlay Group]</ref> == Ģeogrāfija== Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiana]] salām, [[Lohīda baseins]] rietumos — no [[Makenzi Kinga sala|Makenzija Kinga]] un [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] salām, bet [[Debarā šaurums]] dienvidos — no [[Kemerona sala]]s. Ziemeļos krastu sapskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Salu grupa sastāv no galvenās [[Lohīda sala]]s un četrām mazākām salām dienvidaustrumos no tās. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salas 1853. gada 27. aprīlī atklāja [[Edvards Belčers|Edvarda Belčera]] ekspedīcija. Nosauktas par godu britu ģeogrāfam un hidrogrāfam Aleksandram Findlejam (''Alexander George Findlay''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Perija salas]] n6ki7mjyjwf5ldwb7jgjsyvhlyixmkl 0 518580 3669390 3668182 2022-08-12T06:25:26Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lohīda sala |attēls = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts = Lohīda sala (pa kreisi) satelītattēlā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=24|lats= |latNS=N |longd=105|longm=15|longs= |longEW=W |platība = 1308 |garums = 80,5 |platums = 24 |krasta līnija = 243<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 126 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Lohīda sala''' ({{val|en|Lougheed Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]], lielākā no [[Findleja salas|Findleja salām]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAJZI Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Lougheed Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiana]] salām, [[Lohīda baseins]] rietumos — no [[Makenzi Kinga sala|Makenzija Kinga]] un [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] salām. Dienvidaustrumos no Lohīda salas atrodas četras mazākās Findleja salu grupas salas. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem Findleja salas 1853. gada 27. aprīlī atklāja [[Edvards Belčers|Edvarda Belčera]] ekspedīcija, kas to noturēja par vienotu zemes masu. Detāli salas pētīja [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] ekspedīcija 1913.—1918. gadā, kas noteica atsevišķās salas. Nodēvēta par godu kanādiešu politiķim Aleksandram Lohīdam (''Alexander Lougheed''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Perija salas]] 6sjvrw1hm132g3r3768qrejf3afnjsj 0 518634 3669400 3668033 2022-08-12T06:38:00Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> 2obzosheh5ui8jchzwyaaeu4bm3mnqm 0 518651 3669225 3667449 2022-08-11T14:36:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=BB-0197 Potamogeton rutilus.png|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton rutilus|suga=Potamogeton rutilus|suga_lv=Iesārtā glīvene|autors=Wolfg.|sinonīmi=}}'''Iesārtā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton rutilus}}) ir [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā reti un nevienmērīgi ir sastopama Eiropas [[Centrāleiropa|vidus]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā. [[Latvija|Latvijā]] iesārtā glīvene ir sastopama diezgan reti visā teritorijā, tomēr Latvija ir salīdzinoši viena no blīvākajām atradņu teritorijām sugas areālā. Sugas pārstāvju grupas ir sastopamas ezeros, retāk upju līčos; to apdraud ezeru [[Piesārņojums|piesārņošana]] un izbradāšana. Vienīgā Latvijā sastopamā glīvene ar manāmi iesārtu stublāju un lapas plātnes apakšpusi. Lapas gari nosmailotas, ar 3 dzīslām, lapu žāklēs veidojas īsi, lapaini dzinumi. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-rutilus-wolfg/|title=iesārtā glīvene - Potamogeton rutilus Wolfg. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Apraksts == Iesārtā glīvene ir daudzgadīgs, neliels vai vidējs (10-50 cm garš) [[lakstaugs]]. Augs pilnīgi ir [[Ūdensaugi|iegremdēts]]. Stublājs ir ieapaļš, tievs, zarains, ar sārtu nokrāsu. Lapas ir ļoti šauri lineāras (3-7 cm garas un aptuveni 0,1 cm platas), galā pakāpeniski nosmailotas, puscaurspīdīgas, plātnes apakšpusē ir brūni iesārtas. Lapu žāklēs dažreiz veidojas īsi, lapaini dzinumi. [[Lapas|Lapām]] ir 3 dzīslas, tās savienojas ar vidusdzīslu lapas galā dažādos (tomēr tuvos) līmeņos. Pielapes ir pacietas, lineāri lancetiskas vai lineāras, smailas (1-2,5 cm garas). [[Zieds|Ziedi]] ir 0,5-1 cm īsas, cilindriskā vārpā. Ziednesis parasti ir garāks nekā ziedu vārpa. Auglis ir spīdīgs, gluds, sārti brūns riekstiņš (0,15-0,2 cm garš) ar liektu knābi. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] j84ij02vi62xc6pbuyylh4305r2yw2i 0 518660 3669192 3668756 2022-08-11T13:31:08Z HapHaxion 62113 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]], [[Fundamentālisms]]|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.svg|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref> Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref> Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref> Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref> Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā.<ref name=":0" /> == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09}}</ref> Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija]]s un [[Pakistāna]]s izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[ebreji]]em Palestīnā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref> Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref> Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000}}</ref> Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa]]s, [[Mančestra]]s, Šefīldas, [[Bristole]]s, [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] iqgwkqxdhzgl5a1f6tkr0n2yze1lk1o 0 518691 3669218 3668742 2022-08-11T14:30:46Z Bai-Bot 60304 /* Atsauces */sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus americana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus americana|suga_lv=Amerikas lazda|attēls=Corylus americana 2-eheep (5098096734).jpg|attēls2=Corylus americana 11zz.jpg}} '''Amerikas lazda''' ({{val-la|Corylus americana}}) ir [[lazdu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu un centrālajā daļā, kā arī [[Kanāda]]s austrumu un centrālās daļas dienvidu reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=233500448|title=Corylus americana in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 7qucdi80yexix558all01focy5ci9ns 0 518830 3669246 3668811 2022-08-11T14:56:42Z Bai-Bot 60304 /* Apraksts */sīkumi, typos fixed: ir ir → ir using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton obtusifolius kz1.JPG|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton obtusifolius|suga=Potamogeton obtusifolius|suga_lv=Struplapu glīvene|autors=Mert. et W.D.J.Koch|sinonīmi=}}'''Struplapu glīvene''' ({{val-la|Potamogeton obtusifolius}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga. Savvaļā tā ir plaši izplatīta [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Latvijā dīķos un ezeros sastopama retumis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-obtusifolius-mert-et-wdjkoch/|title=struplapu glīvene - Potamogeton obtusifolius Mert. et W.D.J.Koch - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-08}}</ref> == Apraksts == Struplapu glīvene ir daudzgadīgs, 0,4-0,9 m garš [[lakstaugs]]. Tā stublājs ir pilnīgi iegremdēts, tievs un bagātīgi zarojošs. Ir tikai iegremdētas lineāras, sēdošas [[lapas]], kas ir 2-10 cm garas un 0,2-0,4 cm platas un uz stublāja ir novietotas blīvos pušķos. Rodas iespaids, ka stublājs (īpaši neziedošie zari) ir ļoti blīvi aplapoti. Šo iespaidu pastiprina platās (1-1,5 cm garās), plēvjainās pielapes un lapainās īsvasas. Lapas gals ir strups, noapaļots, dažreiz ar ļoti īsu dzeloņsmaili. Lapas ar 3 (retāk 5) galvenajām [[Vadaudi|dzīslām]], kas galā savienojas; sāndzīslas parasti sliktāk saskatāmas nekā vidusdzīsla. Ir daudzas šķērseniskas dzīsliņas. Katrā ziedkopā ir 4-10 [[Zieds|ziedi]], kas ir izvietoti 0,5-1,5 cm garās vārpās, ziedkopas kāts aptuveni vārpas garumā. [[Auglis]] ir plakans, strupi šķautņains riekstiņš ar nelīdzenu malu un īsu, resnu, stāvu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 9shremfl957i9qxapwlm1yuh78bo5n9 0 518842 3669224 3668321 2022-08-11T14:36:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton kamogawaensis.JPG|att_izmērs=|att_nosaukums=''Potamogeton kamogawaensis''|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|binomial=Potamogetonaceae|autors=|sinonīmi=}} '''Glīveņu dzimta''' ({{val-la|Potamogetonaceae}}) ir [[cirveņu rinda]]s ūdensaugu dzimta, kura sastopama dažādās [[Klimatiskās joslas|klimatiskajās joslās]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/potamogetonaceae/|title=Glīveņu dzimta - Potamogetonaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-08}}</ref> Zināmas ap 110 sugas, kuras ir iedalītas 6 ģintīs - lielākā no tām ir [[Glīvenes|glīveņu]] ģints, kura ietver aptuveni 100 sugas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christenhusz|first=M. J. M.|last2=Byng|first2=J. W.|date=2016|title=The number of known plants species in the world and its annual increase|url=http://biotaxa.org/Phytotaxa/article/download/phytotaxa.261.3.1/20598|journal=Phytotaxa|publisher=Magnolia Press|volume=261 (3)|pages=201–217}}</ref> Viena no svarīgākajām segsēkļu [[Ūdensaugi|ūdensaugu]] grupām, jo glīveņu dzimtas augi ir daudzu ūdensdzīvnieku dzīvotne vai barības avots.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Haynes|first=R R|last2=Haynes|first2=R. R.|date=1974|title=A revision of North American Potamogeton subsection Pusilli (Potamogetonaceae)|url=https://www.biodiversitylibrary.org/part/122523|journal=Rhodora|volume=76|pages=564–649}}</ref> Latvijā ir zināmas 17 sugas. Vairākums ir diezgan parasti stāvošu un lēni tekošu ūdeņu augi. Glīvenes diezgan bieži savstarpēji hibridizējas.<ref name=":0" /> == Apraksts == Dzimtas pārstāvjiem raksturīgas pilnīgi iegrimušas vai peldošas, veselas, pamīšus vai pretējas [[lapas]]. Ziedi vārpās, bez apziedņa. [[Zieds|Ziedam]] ir 4 ieapaļas daļas, kas atgādina apziedni. Putekšņlapas un augļlapas pa 4. Auglis - riekstiņš vai kaulenis.<ref name=":0" /> == Sistemātika == '''Glīveņu dzimta''' (''Potamogetonaceae'') * ģints ''[[Althenia]]'' * ģints ''[[Groenlandia]],'' monotipiska ģints, kurā ir tikai viena suga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.semanticscholar.org/paper/6-In-time-and-with-water-.-.-.-the-systematics-of-Les-Tippery/43df2268afe8a044575569208f1939060031fe88|title=6 In time and with water . . . the systematics of alismatid monocotyledons|last=Les|first=D.|last2=Tippery|first2=N.|website=www.semanticscholar.org|access-date=2022-08-08|date=2013|language=en}}</ref>: ** suga ''Groenlandia densa'' * ģints ''[[Lepilaena]]'' * ģints [[glīvenes]] (''Potamogeton),'' Latvijā sastopamas sugas: ** [[Alpu glīvene]] (''Potamogeton alpinus'') ** [[Berhtolda glīvene]] (''Potamogeton berchtoldii'') ** [[Frīza glīvene]] (''Potamogeton friesii'') ** [[Iesārtā glīvene]] (''Potamogeton rutilus'') ** [[Krokainā glīvene]] (''Potamogeton crispus'') ** [[Ķemmveida glīvene]] (''Potamogeton pectinatus'') ** [[Matveida glīvene]] (''Potamogeton trichoides'') ** [[Pavedienu glīvene]] (''Potamogeton filiformis'') ** [[Peldošā glīvene]] (''Potamogeton natans'') ** [[Plakanā glīvene]] (''Potamogeton compressus'') ** [[Sīkā glīvene]] (''Potamogeton pusillus'') ** [[Skaujošā glīvene]] (''Potamogeton perfoliatus'') ** [[Smaillapu glīvene]] (''Potamogeton acutifolius'') ** [[Spožā glīvene]] (''Potamogeton lucens'') ** [[Struplapu glīvene]] (''Potamogeton obtusifolius'') ** [[Visgarā glīvene]] (''Potamogeton praelongus'') ** [[Zālainā glīvene]] (''Potamogeton gramineus'') * ģints ''[[Pseudalthenia]]'' * ģints ''[[Stuckenia]]'' * ģints ''[[Zannichellia]]'' == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:Althenia filiformis Andalucia, Spain 01 Apr. 2011.jpg|''Althenia filiformis'' Attēls:Groenlandia densa 01 by-dpc.jpg|''Groenlandia densa'' - vienīgā suga monotipiskajā ''Groenlandia'' ģintī Attēls:PotamogetonPerfoliatus3.jpg|[[Skaujošā glīvene]] (''Potamogeton perfoliatus'') Attēls:Potamogeton polygonifolius.jpg|''Potamogeton polygonifolius'' Attēls:Zannichellia palustris kz01.jpg|''Zannichellia palustris'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīveņu dzimta]] [[Kategorija:Cirveņu rinda]] 887lnjy3vhmcrmmmajpd4xwka1f5ps5 0 518875 3669245 3668543 2022-08-11T14:55:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=PotamogetonPerfoliatus3.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton perfoliatus|suga=Potamogeton perfoliatus|suga_lv=Skaujošā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Zālainā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton perfoliatus}}) ir mainīga izskata [[glīveņu dzimta]]s suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā ir bieži sastopama visā [[Latvija]]s teritorijā - augs veido lielas audzes ūdensbaseinu piekrastes joslā, seklākās vietās - visā platībā ezeros, dīķos, upēs un jūras piekrastē. Nākamā biežākā glīveņu suga Latvijā pēc [[Peldošā glīvene|peldošās glīvenes]] (''Potamogeton natans'').<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-perfoliatus-l/|title=skaujošā glīvene - Potamogeton perfoliatus L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-09}}</ref> == Apraksts == Zālainā glīvene ir daudzgadīgs 0,6-2 m garš [[lakstaugs]] ar pilnīgi iegremdētu, zarainu [[Stublājs|stublāju]]. Peldošu virsūdens lapu nav. Lapas ir olveidīgas vai ieapaļas, 2-8 cm garas un 1,5-4 cm platas, uz stublāja pamīšus, skaujošas. Plātnes mala ir sīkzobaina. Pielapes nelielas (garumā līdz 1 cm), ātri nokrīt, tādēļ pieauguši augi ir bez pielapēm. [[Ziedkopa]] - līdz 3 cm gara, blīva vārpa, kas atrodas stublāja un zaru galā diezgan 2-5cm īsā kātā un ziedēšanas laikā mazliet paceļas virs ūdens. [[Auglis]] ir sāniski plakans, ieapaļš riekstiņš (garumā ap 0,3 cm) ar īsu, knābjveidīgu galu. Zied jūnijā un jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] sjbaxapvkevoy26nbrp0obggz5jukxl 0 518904 3669214 3669072 2022-08-11T14:28:27Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{official website| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''44. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 9. augustam [[Indija]]s pilsētā [[Čennai]]. == Vispārīgs apskats == Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu<ref group=P>Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.</ref> komandas un 162 sieviešu komandas no 186 valstīm. Indija, kā rīkotājvalsts, abos turnīros piedalījās ar trīs komandām. Spēles reglaments: [[Šveices sistēma]] 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo. Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja [[Bergera koeficients|Zonneborna-Bergera punktu summu]] (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).<ref>[http://www.fide.com/fide/handbook.html?id=95&view=article Olympiad Pairing Rules] {{en ikona}}</ref> == Vīriešu (atklātā) turnīra rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Uzbekistāna}} | style="text-align:left" |[[Nodirbeks Abdusatorovs|Abdusatorovs]], [[Nodirbeks Jakubojevs|Jakubojevs]], [[Javohirs Sindarovs|Sindarovs]], [[Džahongirs|Dž. Vohidovs]], [[Šamsidins Vohidovs|Š. Vohidovs]] || 19 || 435 || 33 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flag|Armēnija}} | style="text-align:left" |[[Gabriels Sargisjans|Sargisjans]], [[Hrants Melkumjans|Melkumjans]], [[Samvels Ter-Sahakjans|Ter-Sahakjans]], [[Manuels Petrosjans|Petrosjans]], [[Roberts Ovanisjans|Ovanisjans]] || 19 || 382,5 || 28,5 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} [[Indija]]-2 | style="text-align:left" |[[Dommaradžu Gukešs|D. Gukešs]], [[Nihals Sarins|Sarins]], [[Ramešbābu Pragnanandhā|Pragnanandhā]], [[Adibans Bāškarans|Bāškarans]], [[Raunaks Sadhvani|Sadhvani]] || 18 || 427,5 || 32,5 |} Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{IND}} 17 (409,0), 5. {{USA}} 17 (352,0), 6. {{MDA}} 17 (316,5), 7. {{AZE}} 16 (351,5), 8. {{HUN}} 16 (341,5), 9. {{POL}} 16 (322,5), 10. {{LTU}} 16 (297,0) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Dommaradžu Gukešs]] * 2. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Nihals Sarins]] * 3. galdiņš: {{flaga|Anglija}} [[Deivids Hauels]] * 4. galdiņš: {{flaga|Indija}} [[Džahongirs Vohidovs]] * Rezervists: {{flaga|Polija}} [[Mateušs Bartels]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas vīriešu komanda ierindojās 45. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas vīriešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieku rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Toms Kantāns|Kantāns]] !!style="width:10%;"| 2. [[Normunds Miezis|Miezis]] !!style="width:10%;"| 3. [[Ritvars Reimanis|Reimanis]] !!style="width:10%;"| 4. [[Maksims Golubovskis|Golubovskis]] !!style="width:10%;"| rez. [[Edgars Ungurs|Ungurs]]!!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Bahamu salas]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || — || 0 || 0 || 0 || 0 : 4 || 0 || style="text-align:left;"| [[Čehija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1|| 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Hondurasa]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Dānija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kazahstāna]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Uganda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 0 || — || 0 || 1 : 3 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Čīle]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || 1 || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || — || 0 ||0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Kanāda]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || 0 || 1 || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Alžīrija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 1 || 1 || 0 || — || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Horvātija]] |- | '''Spēles''' || 11 || 5 || 10 || 9 || 9 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 6 || 1 || 4 || 3 || 6 || 20 || 6 || |- | '''=''' || 1 || 1 || 2 || 1 || 0 || 5 || 1 || |- | '''-''' || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 19 || 4 || |- | '''Punkti''' || 7 || 1½ || 5 || 3½ || 6 || 23 || 13 || |- | % || 63,6 || 30 || 50 || 38,9 || 66,7 || 52,3 || 59,1 || |} == Sieviešu turnīra rezultāti == Medaļu ieguvēji komandām: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !Vieta !! Valsts !! Komandas sastāvs !! KP !! ZBP !! PP |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Ukraina}} | style="text-align:left" |[[Marija Muzičuka|M. Muzičuka]], [[Anna Muzičuka|A. Muzičuka]], [[Anna Ušeņina|Ušeņina]], [[Natālija Buksa|Buksa]], [[Jūlija Osmaka|Osmaka]] || 18 || 413.5 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flagicon|Gruzija}} | style="text-align:left" |[[Nana Dzagnidze|Dzagnidze]], [[Nino Baciašvili|Baciašvili]], [[Lela Džavahišvili|Džavahišvili]], [[Salome Melia|Melia]], [[Meri Arabidze|Arabidze]] || 18 || 392.0 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] | style="text-align:left" |{{flaga|Indija}} | style="text-align:left" |[[Humpi Koneru|Koneru]], [[Dronavalli Hārika|Hārika]], [[Vaišali Ramešbābu|Ramešbābu]], [[Tanja Sačdeva|Sačdeva]], [[Bhakti Kulkarni|Kulkarni]] || 17 || 396.5 || |} Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Gruzijas un Indijas komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām. Tālākajās vietās ierindojās: 4. {{USA}} 17 (352), 5. {{KAZ}} 17 (352,0), 6. {{POL}} 16 (396,0), 7. {{AZE}} 16 (389), 8. {{IND}}-2 16 (369,5), 9. {{BUL}} 16 (361), 10. {{GER}} 16 (344,5) {{Nepilnīga nodaļa}} === Labākie rezultāti pie galdiņiem === Visi labākie rezultāti pie atsevišķiem galdiņiem tika aprēķināti pēc labākajiem [[Elo reitings|reitinga]] sasniegumiem. * 1. galdiņš: {{flaga|Zviedrija}} [[Pīa Kramlinga]] * 2. galdiņš: {{flaga|Gruzija}} [[Nino Baciašvili]] * 3. galdiņš: {{flaga|Polija}} [[Olivja Kolbasa]] * 4. galdiņš: {{flaga|Mongolija}} [[Mungunzul, Bat-Erdene]] * Rezerviste: {{flaga|Vācija}} [[Jana Šneidere]] === Latvijas komandas sniegums === Latvijas sieviešu komanda ierindojās 47. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 Latvijas sieviešu komandas rezultāti] {{en ikona}}</ref> Komandas dalībnieču rezultāti apkopoti tabulā: {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !style="width:12%;"| Galdiņš, dalībnieks !!style="width:10%;"| 1. [[Laura Rogule|Rogule]] !!style="width:10%;"| 2. [[Ilze Bērziņa|Bērziņa]] !!style="width:10%;"| 3. [[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana|Ter-Avetisjana]] !!style="width:10%;"| 4. [[Nellija Maklakova|Maklakova]] !!style="width:10%;"| rez. [[Nelanija Luize Jansone|Jansone]] !!style="width:10%;"| Rezultāts !!style="width:5%;"| KP !!style="width:12%;"| Pretinieku komanda |- style="background:#ccffcc;" |rowspan=11|'''Rezultāti'''|| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Kuveita]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || ½ || 0 || 0 || — || ½ : 3½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Indija]]-2 |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || ½ || ½ || 0 || 2 : 2 || 1 ||style="text-align:left;"| [[Panama]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || ½ || — || ½ || ½ || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Zimbabve]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 0 || 0 || — || 0 : 4 || 0 ||style="text-align:left;"| [[Grieķija]] |- style="background:#ccffcc;" | — || ½ || 1 || 1 || ½ || 3 : 1 || 2 ||style="text-align:left;"| [[Monako]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Austrālija]] |- style="background:#ccffcc;" | 0 || 0 || 1 || ½ || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Igaunija]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || — || 1 || 1 || ½ || 3½ : ½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šrilanka]] |- style="background:#ccffcc;" | 1 || 0 || 1 || ½ || — || 2½ : 1½ || 2 ||style="text-align:left;"| [[Šveice]] |- style="background:#ccffcc;" | ½ || 1 || 0 || 0 || — || 1½ : 2½ || 0 ||style="text-align:left;"| [[Lietuva]] |- | '''Spēles''' || 10 || 9 || 10 || 10 || 5 || 44 || 11 || |- | '''+''' || 5 || 3 || 6 || 2 || 1 || 17 || 6 || |- | '''=''' || 2 || 3 || 1 || 4 || 3 || 13 || 1 || |- | '''-''' || 3 || 3 || 3 || 4 || 1 || 14 || 4 || |- | '''Punkti''' || 6 || 4½ || 6½ || 4 || 2,5 || 23,5 || 13 || |- | % || 60 || 50 || 65 || 40 || 50 || 53,4 || 59,1 || |} == Nonas Gaprindašvili balva == [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 34 (17+17) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti. == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://chessolympiad.fide.com/}} * Rezultāti: ** [https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&art=0&rd=11&flag=30 Vīriešu (atklātā) turnīrā] ** [https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=0&rd=11&flag=30 Sieviešu turnīrā] {{Šaha olimpiādes}} [[Kategorija:Šaha olimpiādes]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] [[Kategorija:Šahs Indijā]] hpu4btc2pxbytj306by9en5m7s9hajf 0 518910 3669239 3668691 2022-08-11T14:52:26Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Makenzi Kinga sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=33|lats= |latNS=N |longd=111|longm=10|longs= |longEW=W |platība = 5048 |garums = 80 |platums = 75 |krasta līnija = 444<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 125 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Makenzi Kinga sala''' ({{val|en|Mackenzie King Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi lielākā rietumu daļa pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]], bet mazākā ziemeļaustrumu daļā — [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAOPV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Mackenzie King Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|18 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums rietumos — no [[Broka sala]]s, [[Belantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Heizena šaurums]] dienvidos — no [[Melvila sala]]s. Austrumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieks [[Vilhjalmurs Stefansons]], bet noturēja to par vienotu zemes masīvu ar Bordena salu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mackenzie King Island {{!}} The Canadian Encyclopedia|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mackenzie-king-island|access-date=September 19, 2021 |website=www.thecanadianencyclopedia.ca}}</ref> Salas atdalošo Vilkinsa šaurumu atklāja tikai 1947. gadā Kanādas Gaisa spēku apsekošanas lidojumā.<ref>Thomson, Don W., Skyview Canada: A Story of Aerial Photography in Canada, R.B.W. Ltd: Ottawa, Canada, 1975, p. 130</ref> Sala nosaukta par godu Kanādas premjerministram [[Viljams Laions Makenzi Kings|Viljamam Makenzi Kingam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www2.parl.gc.ca/Parlinfo/Files/Parliamentarian.aspx?Item=b11f5b30-7d32-44e6-b23c-a24561c1eaf5&Language=E&Section=PrimeMinister |title=King, The Right Hon. William Lyon Mackenzie |access-date=2008-05-18 |publisher=parl.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 4hzf2gmyopxq47upifzpdmoc45ef763 3669303 3669239 2022-08-11T18:21:16Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Makenzi Kinga sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=33|lats= |latNS=N |longd=111|longm=10|longs= |longEW=W |platība = 5048 |garums = 80 |platums = 75 |krasta līnija = 444<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 125 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Makenzi Kinga sala''' ({{val|en|Mackenzie King Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi lielākā rietumu daļa pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]], bet mazākā ziemeļaustrumu daļā — [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAOPV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Mackenzie King Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|18 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums rietumos — no [[Broka sala]]s, [[Balantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Heizena šaurums]] dienvidos — no [[Melvila sala]]s. Austrumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieks [[Vilhjalmurs Stefansons]], bet noturēja to par vienotu zemes masīvu ar Bordena salu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mackenzie King Island {{!}} The Canadian Encyclopedia|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mackenzie-king-island|access-date=September 19, 2021 |website=www.thecanadianencyclopedia.ca}}</ref> Salas atdalošo Vilkinsa šaurumu atklāja tikai 1947. gadā Kanādas Gaisa spēku apsekošanas lidojumā.<ref>Thomson, Don W., Skyview Canada: A Story of Aerial Photography in Canada, R.B.W. Ltd: Ottawa, Canada, 1975, p. 130</ref> Sala nosaukta par godu Kanādas premjerministram [[Viljams Laions Makenzi Kings|Viljamam Makenzi Kingam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www2.parl.gc.ca/Parlinfo/Files/Parliamentarian.aspx?Item=b11f5b30-7d32-44e6-b23c-a24561c1eaf5&Language=E&Section=PrimeMinister |title=King, The Right Hon. William Lyon Mackenzie |access-date=2008-05-18 |publisher=parl.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] k2owdggswti3h12duyhzg47prv6zy9g 3669391 3669303 2022-08-12T06:25:43Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Makenzi Kinga sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=33|lats= |latNS=N |longd=111|longm=10|longs= |longEW=W |platība = 5048 |garums = 80 |platums = 75 |krasta līnija = 444<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 125 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}}<br/>{{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Makenzi Kinga sala''' ({{val|en|Mackenzie King Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi lielākā rietumu daļa pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]], bet mazākā ziemeļaustrumu daļā — [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAOPV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Mackenzie King Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|18 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums rietumos — no [[Broka sala]]s, [[Balantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Heizena šaurums]] dienvidos — no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]]s. Austrumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieks [[Vilhjalmurs Stefansons]], bet noturēja to par vienotu zemes masīvu ar Bordena salu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mackenzie King Island {{!}} The Canadian Encyclopedia|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mackenzie-king-island|access-date=September 19, 2021 |website=www.thecanadianencyclopedia.ca}}</ref> Salas atdalošo Vilkinsa šaurumu atklāja tikai 1947. gadā Kanādas Gaisa spēku apsekošanas lidojumā.<ref>Thomson, Don W., Skyview Canada: A Story of Aerial Photography in Canada, R.B.W. Ltd: Ottawa, Canada, 1975, p. 130</ref> Sala nosaukta par godu Kanādas premjerministram [[Viljams Laions Makenzi Kings|Viljamam Makenzi Kingam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www2.parl.gc.ca/Parlinfo/Files/Parliamentarian.aspx?Item=b11f5b30-7d32-44e6-b23c-a24561c1eaf5&Language=E&Section=PrimeMinister |title=King, The Right Hon. William Lyon Mackenzie |access-date=2008-05-18 |publisher=parl.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 4ptbmc5lb6qz5yjnj6ovrgm07g1pfnh 0 518912 3669304 3668714 2022-08-11T18:21:34Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Broka sala |attēls = Mackenzie-king brock.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (augšējā kreisajā stūrī) |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=51|lats= |latNS=N |longd=114|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 764 |garums = 37 |platums = 22 |krasta līnija = 174<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 67 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Broka sala''' ({{val|en|Brock Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LADSM Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Brock Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|33 km}} platais [[Vilkinsa šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Bordena sala]]s, {{nobr|6 km}} plats šaurums austrumos — no [[Makenzi Kinga sala]]s, bet {{nobr|45 km}} platais [[Balantaina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Salu 1915. gadā atklāja kanādiešu polārpētnieka [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] ekspedīcija, bet pirmais to 18. jūnijā sasniedza ekspedīcijas dalībnieks Sterkers Sterkersens. Nosaukta par godu Kanādas Ģeoloģijas dienesta vadītājam Redžinaldam Valteram Brokam (''Reginald Walter Brock'').<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers – A Historical Encyclopedia'', Bd. 1, ABC-CLIO, 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 102</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] mb5akxvwzow1rcu6yn12euj72kaydji 0 518937 3669235 3669001 2022-08-11T14:50:34Z Bai-Bot 60304 /* Dzīvesgājums */sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Juris Rapa''' (līdz 1990. gadam '''Juris Tiščenko'''; 1946–2022) bija [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gada 4. jūnijā strādnieku ģimenē. Pēc [[Limbažu 1. vidusskola]]s absolvēšanas apguva juveliera-graviera amatu, strādāja Rīgas Juvilierizstrādājumu uzņēmumā (1966-1967). No 1967. līdz 1972. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s (LMA) Pedagoģijas nodaļā, strādāja par skolotāju Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974). Piedalījās 1. Medaļu izstādē un 1. Dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Mazo formu izstādē (1974). Viņa darbu "Loms" (bronza, 1976) izstādīja [[Padomju Savienība|PSRS]] mākslas izstādē "Darbam slava" un [[Venēcija]]s mākslas biennālē (1977). 1984. gadā kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu viņš veidoja personālizstādi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Miris 2022. gada 6. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-telnieks-juris-rapa.a468473/ Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa] lsm.lv 2022. gada 8. augustā</ref> == Darbi == * Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983), * memoriālais ansamblis [[Valmiera]]s Brāļu kapos (arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, [[Jānis Lejnieks]], bronza, šūnakmens, Valmiera, 1985), * piemineklis "Rainis un Aspazija" (arhitekts Fogelis, bronza, granīts, [[Majori]], 1990), * piemineklis komponistam Baumaņu Kārlim (arhitekti Fogelis, Jānis Taurens, Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, [[Limbaži]], 1998), * strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (granīts, bronza, [[Aloja]], 2000), * piemineklis I. Fazelei (bronza, granīts, [[Staicele]], 2000), * piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (arhitekts Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), * piemineklis Vidzemes lībiešiem (granīts, Staicele, 2004). == Apbalvojumi == * 1987. gada Latvijas PSR Valsts prēmija == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rapa, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] 4iynzbxob1luo5ceasa1qwgzr4drn4z 0 518946 3669195 3669021 2022-08-11T13:34:29Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Belantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].<ref>{{PZT|585}}</ref> == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 85bi13ech8is31iwdxxl1tld70wo6xp 3669243 3669195 2022-08-11T14:54:13Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Belantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].<ref>{{PZT|585}}</ref> == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{grāmatas atsauce|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] n2ecwnjixdw8ygtz5v0ak5x9g0yqlz6 3669302 3669243 2022-08-11T18:20:55Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Balantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].<ref>{{PZT|585}}</ref> == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{grāmatas atsauce|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] fbgwa459jv0g8y9rnwmlj317hgzjb01 3669373 3669302 2022-08-12T05:26:16Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Prinča Patrika sala |attēls = Wfm prince patrick island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=45|lats= |latNS=N |longd=119|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 15848 |garums = 240 |platums = 80 |krasta līnija = 1672<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 279 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]</ref> 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Balantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].<ref>{{PZT|585}}</ref> == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{grāmatas atsauce|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] hbi51z49mp1jgaek29voixv1llqe9i8 0 518947 3669247 3669022 2022-08-11T14:57:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=Potamogeton pusillus — Flora Batava — Volume v13.jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton pusillus|suga=Potamogeton pusillus|suga_lv=Sīkā glīvene|autors=L.|attēls2=}}'''Sīkā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton pusillus}}) ir Latvijā reti sastopama [[glīveņu dzimta]]s suga. Tā ir vizuāli līdzīga [[Berhtolda glīvene|Berhtloda glīvenei]], taču sīkajai glīvenei ir raksturīgas šaurākas lapas (garumā 3-4 cm, platumā 0,5-0,1 cm), gari nosmailots lapas gals. Līdztekus 3 garendzīslām lapai ir arī šķērsdzīslas. Pārējās pazīmes un izmēri maz atšķiras no Berhtolda glīvenes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-berchtoldii-fieber/#potamogeton-pusillus-l|title=Berhtolda glīvene - Potamogeton berchtoldii Fieber - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 2b7ewtd1u6jauvxc0m0is5kqblcd1ka 0 518961 3669230 3669111 2022-08-11T14:49:11Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = Joker graphic novel Cover.jpg | attela apraksts = | autors = [[Braiens Azarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lī Bermeho]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens [[Kategorija:Grafiskais romāns]] kqbed9citti216euruyfkeukdu2pxdx 3669232 3669230 2022-08-11T14:49:48Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = [[attēls:Joker graphic novel Cover.jpg]] | attela apraksts = | autors = [[Braiens Azarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lī Bermeho]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens [[Kategorija:Grafiskais romāns]] 2qqy8rd66pdhxiia6y0l3abpoeedahu 3669317 3669232 2022-08-11T19:30:39Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Grafiskais romāns]]; pievienoju [[Kategorija:Grafiskais romāni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = [[attēls:Joker graphic novel Cover.jpg]] | attela apraksts = | autors = [[Braiens Azarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lī Bermeho]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens [[Kategorija:Grafiskais romāni]] qel0mhqs9rbumsoq9ge9kfag453mcyb 3669318 3669317 2022-08-11T19:30:49Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Grafiskais romāni]]; pievienoju [[Kategorija:Grafiskie romāni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{labošanā}} {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = [[attēls:Joker graphic novel Cover.jpg]] | attela apraksts = | autors = [[Braiens Azarello]] | orig nosaukums = Joker | ilustrators = [[Lī Bermeho]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = <!-- ja ir izdevums nevis sējums, tad ierakstīt "jā" --> | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''Batman: Damned'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lekss Lutors: Tērauda cilvēks|Lex Luthor: Man of Steel]]'', un Džokers izveidojās no diskusijām pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didio]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkham patvērums|Arkemas patversmes]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Džokers uzreiz iepatikās Frostam, kas viņu izmanto kā šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|Slepkavas Kroga]]. Visi dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Hārlijs Kvins|Hārlijas Kvinas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divu seju|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Riddler (komiksi)|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Hārlija nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Hārliju un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts kāpj pāri tilta malai un iekrīt upē, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''The Killing Joke'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == === Filma === * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā ''[[Pašnāvnieku vienība|Suicide Squad]]'', ko tēlo [[Džims Paraks|Džims Pāraks]]. Hārlija Kvina attēlota arī kā naktskluba striptīzdejotāja, kas ir līdzīga grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 Bad Azz Mojo — 4. daļa], Broken Frontier, 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats], komiksu resursi * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], Newsarama * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm Grafiskais romāns slugfest], Komiksu biļetens [[Kategorija:Grafiskie romāni]] hdkmhpmjmk3yal06sm79t2if55p5yah 3669326 3669318 2022-08-11T20:26:47Z Baisulis 11523 -inuse.... wikitext text/x-wiki {{grāmatas infokaste | nosaukums = Džokers | attels = [[attēls:Joker graphic novel Cover.jpg]] | attela apraksts = | autors = [[Braiens Azarello]] | orig nosaukums = ''Joker'' | ilustrators = [[Lī Bermeho]] | vaka autors = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[grafiskais romāns]] | izdevejs = ''[[DC Comics]]'' | izdota = {{dat|2008|10|17||bez}} | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = 128 | masa izmers = | isbn = 1401215815 | isbn2 = | isbn3 = <!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --> | izdevums = jā | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Džokers"''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''[[Batman: Damned]]'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.<ref name="BookRiot: Interview">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}</ref> == Publikāciju vēsture == Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lex Luthor: Man of Steel]]'', un ideja par Džokera komiksu radās diskusijās pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didīo]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.<ref name="newsarama">[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008</ref> Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai "[[Tumšais bruņinieks]]", tādēļ nosaukumu saīsināja.<ref name="newsarama" /> Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: "Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!" <ref>[http://www.comicbookresources.com/?page=article&id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008</ref> == Sižets == Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkemas garīgi slimo patversme|Arkemas patversmi]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Frosts kļūst par Džokera šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|slepkavas Kroga]]. Viņi kopā dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Arle Kīna|Arles Kīnas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|Pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divsejis|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Ridlers|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību. Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Arle nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts "krāpa" Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Arli un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: "Lai tevi apsmietu". Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru, kāpj pāri tilta margai un iekrīt upē. == Atsauksmes == Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka "Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''[[The Killing Joke]]'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā".<ref>[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]</ref> AICN atzīmēja, ka "stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}</ref> == Citos medijos == * 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju. * Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā "[[Pašnāvnieku vienība]]", ko atveido [[Džims Paraks|Džims Paraks]]. Arle Kina attēlota kā naktskluba striptīzdejotāja, līdzīgi kā grafiskajā romānā demonstrētajam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == === Intervijas === * [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 ''Bad Azz Mojo'' — 4. daļa], ''Broken Frontier'', 2006. gada 13. oktobris === Atsauksmes === * [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&id=448 Pārskats] vietnē ''comicbookresources.com'' * [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], ''Newsarama'' * [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm ''Graphic novel slugfest''], vietnē ''Comics Bulletin'' [[Kategorija:Grafiskie romāni]] 2wpvgwr303x2upd6nouj8zafdv06a44 0 518965 3669444 3669122 2022-08-12T09:36:22Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Making_stock_for_pho_bo.jpg|right|thumb|300px|Buljona vārīšana uz plīts]] '''Buljons''' (no {{val|fr|bouillon}}) ir [[gaļa]]s, [[Kauls|kaulu]], [[Zivis|zivju]], [[Dārzenis|dārzeņu]] vai [[Sēne|sēņu]] novārījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/buljons|title=buljons {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-11}}</ref> Tā ir svarīga [[Zupa|zupu]], [[Vira|viru]] un [[Mērce|mērču]] sastāvdaļa. Sastāvdaļas novāra [[Ūdens|ūdenī]] vai [[Vīns|vīnā]] uz lēnas uguns, un [[garša]]s bagātināšanai mēdz pievienot malki sagrieztus dārzeņus vai citas aromātiskās vielas. == Pagatavošana == Tradicionāli buljonu gatavo sastāvdaļas novārot ūdenī, taču mūsdienās var arī izmantot [[Spiediena katls|spiediena katlu]]. Sastāvdaļas varētu būt: '''Kauli:''' Visbiežāk buljona gatavošanā izmanto [[liellops|liellopa]] un [[Mājas vista|vistu]] kaulus, bet var izmantot arī zivis. Buljona garša veidojas no [[Kaulu smadzenes|kaulu smadzenēm]], [[Skrimslis|skrimšļiem]] un citiem [[saistaudi]]em. Saistaudu sastāvā ir [[kolagēns]], kas vārīšanas laikā pārveidojas par [[Želatīns|želatīnu]], kas šķidrumu sabiezina. No kauliem buljons ir jāvāra ilgi un uz lēnas uguns, lai kauli izdalītu garšu, taču spiediena katls šo procesu spēj paātrināt. '''Gaļa:''' Buljona pagatavošanai izmanto arī ceptu gaļu ar kauliem (parasti vistas buljonam) vai atsevišķus gaļas gabalus ar daudz saistaudiem, piemēram, plecu gabalu. '''Dārzeņi:''' Parasti buljona pagatavošanai izmanto smalki sagrieztus [[Dārza sīpoli|sīpolus]], [[Burkāns|burkānus]], [[Selerija|seleriju]], kā arī citus dārzeņus, kas piešķir buljonam garšu. Reizēm buljona pagatavošanai izmanto retāk ēstas dārzeņu daļas, piemēram, burkānu mizu, seleriju kodolu un dažādas lapas. '''Garšaugi:''' Pievienotās [[garšviela]]s un [[Garšaugs|garšaugi]] ir atkarīgi no to pieejamības un vietējām tradīcijām. Bieži izmantoti garšaugi ir [[pētersīļi]], [[lauru lapa]]s, [[Parastais mārsils|timiāns]], [[dilles]], [[Pļavas ķimene|ķimenes]], sīpolu loki un [[koriandrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pārtikas sastāvdaļas]] 8ctfggiaxvq6sx2fq5wo42h8j7o1chd 3669445 3669444 2022-08-12T09:43:43Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Making_stock_for_pho_bo.jpg|right|thumb|300px|Buljona vārīšana uz plīts]] '''Buljons''' (no {{val|fr|bouillon}}) ir [[gaļa]]s, [[Kauls|kaulu]], [[Zivis|zivju]], [[Dārzenis|dārzeņu]] vai [[Sēne|sēņu]] novārījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/buljons|title=buljons {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-11}}</ref> Tā ir svarīga [[Zupa|zupu]], [[Vira|viru]] un [[Mērce|mērču]] sastāvdaļa. Sastāvdaļas novāra [[Ūdens|ūdenī]] vai [[Vīns|vīnā]] uz lēnas uguns, un [[garša]]s bagātināšanai mēdz pievienot smalki sagrieztus dārzeņus vai citas aromātiskās vielas. == Pagatavošana == Tradicionāli buljonu gatavo, sastāvdaļas novārot ūdenī, taču var arī izmantot [[Spiediena katls|spiediena katlu]]. Sastāvdaļas varētu būt: '''Kauli:''' Visbiežāk buljona gatavošanā izmanto [[liellops|liellopa]] un [[Mājas vista|vistu]] kaulus, bet var izmantot arī zivis. Buljona garša veidojas no [[Kaulu smadzenes|kaulu smadzenēm]], [[Skrimslis|skrimšļiem]] un citiem [[saistaudi]]em. Saistaudu sastāvā ir [[kolagēns]], kas vārīšanas laikā pārveidojas par [[Želatīns|želatīnu]], kas šķidrumu sabiezina. No kauliem buljons ir jāvāra ilgi un uz lēnas uguns, lai kauli izdalītu garšu, taču spiediena katls šo procesu spēj paātrināt. '''Gaļa:''' Buljona pagatavošanai izmanto arī ceptu gaļu ar kauliem (parasti vistas buljonam) vai atsevišķus gaļas gabalus ar daudz saistaudiem, piemēram, plecu gabalu. '''Dārzeņi:''' Parasti buljona pagatavošanai izmanto smalki sagrieztus [[Dārza sīpoli|sīpolus]], [[Burkāns|burkānus]], [[Selerija|seleriju]], kā arī citus dārzeņus, kas piešķir buljonam garšu. Reizēm buljona pagatavošanai izmanto retāk ēstas dārzeņu daļas, piemēram, burkānu mizu, seleriju kodolu un dažādas lapas. '''Garšaugi:''' Pievienotās [[garšviela]]s un [[Garšaugs|garšaugi]] ir atkarīgi no to pieejamības un vietējām tradīcijām. Bieži izmantoti garšaugi ir [[pētersīļi]], [[lauru lapa]]s, [[Parastais mārsils|timiāns]], [[dilles]], [[Pļavas ķimene|ķimenes]], sīpolu loki un [[koriandrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pārtikas sastāvdaļas]] mvz8q641c9cjky8eyn0hehyj62hrra6 1 518968 3669166 2022-08-11T12:00:38Z Treisijs 347 /* Sinans vai Sināns */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Sinans vai Sināns == {{ping|Kikos|Apekribo}} Pēc osmaņu turku valodas man sanāk, ka šī cilvēka vārds ir Sināns, bet pēc turku - Sinans. Kā būs pareizāk? Papildus jautājums: vai likt viņa amatu klāt viņa vārdam un saukt viņu par Mimaru (arhitektu) Sinanu, kā tas ir citu valodu Vikipēdijās? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 15.00 (EEST) 80i18vvjc2cidi9ovxa2muzgvttpw0y 3669439 3669166 2022-08-12T09:20:46Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki == Sinans vai Sināns == {{ping|Kikos|Apekribo}} Pēc osmaņu turku valodas man sanāk, ka šī cilvēka vārds ir Sināns, bet pēc turku - Sinans. Kā būs pareizāk? Papildus jautājums: vai likt viņa amatu klāt viņa vārdam un saukt viņu par Mimaru (arhitektu) Sinanu, kā tas ir citu valodu Vikipēdijās? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 15.00 (EEST) :LPE ir Kodža Sinans (Kodža – lielais, lieliskais). Turku valodas vēsturi nepārzinu, bet virspusīgā skatījumā pēc laikmeta uz viņu var attiecināt osmaņu turku valodu, kur patskanis rakstībā ir garš. Līdzīga problēma būs arī ar "Mimar" atveidi: no osmaņu turku rakstības (معمار سينان) pēc arābu atveides sanāk Miimārs. Un, starp citu, arī turku izruna ir [miːˈmaːɾ]. Līdz ar to varētu apspriest variantu '''Miimārs Sināns''' ar paskaidrojumu “Arhitekts Sināns”. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 12.20 (EEST) 3bd7x3cayft8ytl3eo3g57uk6lkvuak 0 518969 3669172 2022-08-11T12:30:18Z Eremu1 102242 Jauna lapa: '''Pērkonkrusts''' var būt: * [[Pērkonkrusts]] — politiska organizācija 1933.—1944. gados; * pērkonkrusts — [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusta]] veids {{Nozīmju atdalīšana}} wikitext text/x-wiki '''Pērkonkrusts''' var būt: * [[Pērkonkrusts]] — politiska organizācija 1933.—1944. gados; * pērkonkrusts — [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusta]] veids {{Nozīmju atdalīšana}} 20yreau2nyy4ozvins8uk3va49q7167 3 518970 3669173 2022-08-11T12:34:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Depeshmod}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 15.34 (EEST) megwz9sncv5mc3jlmnqtz3fr4nlxnuy 3 518971 3669187 2022-08-11T13:27:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Игорь Юсов}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 16.27 (EEST) e1xj8aus51e11nrrbvk7dnn7w9ncino 3 518972 3669188 2022-08-11T13:27:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PaleoNooby}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 16.27 (EEST) jx8w3th1pqk3kamxtucch0tlqrcu7of 0 518973 3669191 2022-08-11T13:30:56Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Eglintona sala |attēls = Eglinton island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Eglintona sala |attēls = Eglinton island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|lats= |latNS=N |longd=118|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 1541 |garums = 73 |platums = 27 |krasta līnija = 227<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 210 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Eglintona sala''' ({{val|en|Eglinton Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHGG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Eglinton Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|23 km}} platais [[Keleta šaurums]] dienvidaustrumos to atdala no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Nosaukta par godu Arčibaldam Montgomerijam, 13. Eglintonas grāfam.<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers. A Historical Encyclopedia.'' Band 1, ABC-CLIO, Santa Barbara 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 207f.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] co3p81hlrozef40jrjbf5okgfrk2cpq 3669194 3669191 2022-08-11T13:34:00Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Eglintona sala |attēls = Eglinton island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|lats= |latNS=N |longd=118|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 1541 |garums = 73 |platums = 27 |krasta līnija = 227<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 210 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Eglintona sala''' ({{val|en|Eglinton Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHGG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Eglinton Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|23 km}} platais [[Keleta šaurums]] dienvidaustrumos to atdala no [[Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Nosaukta par godu Arčibaldam Montgomerijam, 13. Eglintonas grāfam.<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers. A Historical Encyclopedia.'' Band 1, ABC-CLIO, Santa Barbara 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 207f.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] nybx1937m0sexppxt9q1geteffgr770 3669392 3669194 2022-08-12T06:26:01Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Eglintona sala |attēls = Eglinton island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|lats= |latNS=N |longd=118|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 1541 |garums = 73 |platums = 27 |krasta līnija = 227<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 210 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Eglintona sala''' ({{val|en|Eglinton Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHGG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Eglinton Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|23 km}} platais [[Keleta šaurums]] dienvidaustrumos to atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{cite book|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Nosaukta par godu Arčibaldam Montgomerijam, 13. Eglintonas grāfam.<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers. A Historical Encyclopedia.'' Band 1, ABC-CLIO, Santa Barbara 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 207f.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] qyrxx7eb3dz9uh70k8w17izl4ko2701 0 518974 3669196 2022-08-11T13:41:06Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|24}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 16 | caps3 = 1 | caps4 = 12 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bondī}} | current... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|24}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 16 | caps3 = 1 | caps4 = 12 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bondī}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2021 | caps5 = 20 | goals5 = 1 | height = 192 | image = Lens - Marseille (22-01-2022) 15.jpg | caption = Saliba 2022. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017–2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | name = | playername = Viljams Saliba | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018 | years2 = 2018–2019 | years3 = 2019– | years4 = 2019–2020 | caps6 = 36 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals6 = 0 | years6 = 2021–2022 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2021– | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalyears7 = 2021– | nationalcaps7 = 5 | nationalgoals7 = 0 }}'''Viljams Alēns Andrē Gabriels Saliba''' ({{Val|fr|William Alain André Gabriel Saliba}}, dzimis {{Dat|2001|3|24}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2019. gada Saliba pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Savu karjeru sācis [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] komandā. 2019. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Turpmākos gadus pavadījis īrē Francijas komandās ''Saint-Étienne'', [[OGC Nice|''Nice'']] un [[Olympique Marseille|''Marseille'']]. 2022. gada augustā debitējis ''Arsenal'' komandā. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gada martā pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA Community Shield]]: 2020 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Ligue 1]]'' sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2021–22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Saliba, Viljams}} p8u3vap5968mtedxyaito3uige8yfmk 0 518975 3669201 2022-08-11T13:49:40Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|jūrasšaurumu Perija salu rietumdaļā|jūrasšaurumu Perija salu austrumdaļā|Krozjē šaurums (Nunavuta)}} {{Šauruma infokaste | šaurums = Krozjē šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = |... wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|jūrasšaurumu Perija salu rietumdaļā|jūrasšaurumu Perija salu austrumdaļā|Krozjē šaurums (Nunavuta)}} {{Šauruma infokaste | šaurums = Krozjē šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ficviljama šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Prinča Patrika sala]] | atdala1 = [[Eglintona sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 00| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=119| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 96 | platums = 16–32 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Krozjē šaurums''' ({{val|en|Crozier Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] ziemeļrietumos un [[Eglintona sala|Eglintona salu]] dienvidaustrumos. Savieno [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] dienvidrietumos ar [[Ficviljama šaurums|Ficviljama šaurumu]] ziemeļaustrumos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAFSU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Crozier Channel]</ref> Šaurums ir viens no vairākiem objektiem Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kas nodēvēts īru polārpētnieka un jūrasbraucēja Frensisa Krozjē (''Francis Crozier'') vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 64b9cq0472ilsanxfbh8vv1rltx92o7 3669206 3669201 2022-08-11T13:57:39Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|jūrasšaurumu Perija salu rietumdaļā|jūrasšaurumu Perija salu austrumdaļā|Krozjē šaurums (Nunavuta)}} {{Šauruma infokaste | šaurums = Krozjē šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ficviljama šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Prinča Patrika sala]] | atdala1 = [[Eglintona sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 00| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=119| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 96 | platums = 16–32 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Krozjē šaurums''' ({{val|en|Crozier Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] ziemeļrietumos un [[Eglintona sala|Eglintona salu]] dienvidaustrumos. Savieno [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] dienvidrietumos ar [[Ficviljama šaurums|Ficviljama šaurumu]] ziemeļaustrumos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAFSU Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Crozier Channel]</ref> Prinča Patrika salas krastā no šauruma atzarojas divi plaši līči — {{nobr|35 km}} garais Moldbejs un {{nobr|57 km}} garais Intrepida līcis. Šaurums ir viens no vairākiem objektiem Kanādas [[Arktika|Arktikā]], kas nodēvēts īru polārpētnieka un jūrasbraucēja Frensisa Krozjē (''Francis Crozier'') vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 7x6f0clng01wy406fqafkk52st5qool 0 518976 3669202 2022-08-11T13:53:04Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Krozjē šaurums''' var būt: * [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] (''Crozier Channel'') — jūrasšaurums Kanādas Arktikā starp Prinča Patrika un Eglintona salām, * [[Krozjē šaurums (Nunavuta)|Krozjē šaurums]] (''Crozier Strait'') — jūrasšaurums Kanādas Arktikā starp Batērsta un Mazās Kornvolisas salām. {{disambig}} wikitext text/x-wiki '''Krozjē šaurums''' var būt: * [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] (''Crozier Channel'') — jūrasšaurums Kanādas Arktikā starp Prinča Patrika un Eglintona salām, * [[Krozjē šaurums (Nunavuta)|Krozjē šaurums]] (''Crozier Strait'') — jūrasšaurums Kanādas Arktikā starp Batērsta un Mazās Kornvolisas salām. {{disambig}} p0dqv4wjve7i0zmldof6m1tfgxnxqjg 0 518977 3669204 2022-08-11T13:54:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Eglintona sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eglintona sala]] hjgt9kh3ce4ino11189tvd2yc7m5zho 0 518978 3669205 2022-08-11T13:56:27Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|7}} | birth_place = | caps1 = 129 | caps2 = 12 | caps3 = 67 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Dagenham & Redbridge F.C.|Dagenham & Redbridge]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Slau}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] |... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|7}} | birth_place = | caps1 = 129 | caps2 = 12 | caps3 = 67 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Dagenham & Redbridge F.C.|Dagenham & Redbridge]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Slau}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 11 | goals2 = 3 | goals3 = 4 | height = 185 | image = Matty Cash.jpg | caption = Kešs 2016. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|POL}} | nationalyears1 = 2021– | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | name = | playername = Metijs Kešs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016–2020 | years2 = 2016 | years3 = 2020– }}'''Metjū Stjuarts Kešs''' ({{Val|en|Matthew Stuart Cash}}, dzimis {{Dat|1997|8|7}}) ir [[Poļi|poļu]] un [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2020. gada Kešs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Savu profesionālo karjeru sācis ''[[Nottingham Forest]]'' komandā, kur kļuvis par vienu no komandas svarīgākajiem spēlētājiem. 2020. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Lai gan Kešs ir dzimis Anglija, viņa māte ir poliete. 2021. gada oktobrī Kešs saņēma Polijas pilsonību, ļaujot viņam spēlēt [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]], kur viņš debitēja nākamajā mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/villa-matty-cash-poland-passport-25034297|title=Aston Villa's Matty Cash applies for Poland passport for international switch|last=Ridley|first=Nathan|website=mirror|access-date=2022-08-11|date=2021-09-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bārkšīrā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Kešs, Metijs}} fewgvlqls81ue860y6sdhlcu1yxbluu 3 518979 3669208 2022-08-11T14:03:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ukikraemer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 17.03 (EEST) kjybl0oztcsujxlfke0d2u9qo19w8m9 0 518980 3669209 2022-08-11T14:08:16Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|30}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 24 | caps3 = 132 | caps4 = 73 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Exeter City F.C.|Exeter City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Weston-super-Mare A.F.C.|Weston-super-Mare]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūtonebota}}... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|30}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 24 | caps3 = 132 | caps4 = 73 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Exeter City F.C.|Exeter City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Weston-super-Mare A.F.C.|Weston-super-Mare]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūtonebota}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 21 | goals2 = 10 | goals3 = 45 | goals4 = 25 | height = 180 | image = Ollie Watkins 2021.jpg | caption = Votkinss 2021. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|ENG}} | nationalyears1 = 2021– | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | name = | playername = Olijs Votkinss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014–2017 | years2 = 2014–2015 | years3 = 2017–2020 | years4 = 2020– | image_size = 180 }}'''Olivers Džordžs Arturs Votkinss''' ({{Val|en|Oliver George Arthur Watkins}}, dzimis {{Dat|1995|12|30}}) ir [[Anglija|Anglijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2020. gada Votkinss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Iepriekš spēlējis [[Exeter City F.C.|''Exeter City'']], [[Weston-super-Mare A.F.C.|''Weston-super-Mare'']] un [[Brentford F.C.|''Brentford'']]. ''Brentford'' komandas rindās 2019–20. gada sezonā kļuvis par [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] dalīti labāko vārtu guvēju. Pēc veiksmīgās sezonas pievienojies [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandai [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] sastāvā debitējis {{Dat|2021|3|25|5=bez}} pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. == Sasniegumi == '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] labākais vārtu guvējs: 2019–20 (dalīti) * Anglijas čempionāta labākais jaunais spēlētājs: 2016–17 * Anglijas čempionāta sezonas labākais spēlētājs: 2019–20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Voktinss, Olijs}} 3hul00vjtte3lkh56ojcbnky3kdsgcb 3 518981 3669212 2022-08-11T14:20:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=A.Abdel-Rahim}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 17.20 (EEST) 4adc7vf4t6hkvnoyro8wzzt28wvrcrp 0 518982 3669213 2022-08-11T14:22:47Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|19}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 72 | caps3 = 11 | caps4 = 67 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atletico Paranaense]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Araša}} | currentcl... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|19}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 72 | caps3 = 11 | caps4 = 67 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atletico Paranaense]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Araša}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 2019–2022 | caps5 = 12 | goals5 = 0 | height = 190 | image = Norberto Murara Neto 2019.jpg | caption = Netu 2019. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | name = | playername = Netu | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2009–2011 | years2 = 2011–2015 | years3 = 2015–2017 | years4 = 2017–2019 | caps6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals6 = 0 | years6 = 2022– | fullname = Norbertu Murara Netu }}'''Norbertu Murara Netu''' ({{Val|pt|Norberto Murara Neto}}, dzimis {{Dat|1989|7|19}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Netu pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[AFC Bournemouth]]''. Savu karjeru iesācis Brazīlijas komandā [[Kuritibas "Atletico Paranaense"]] un vēlāk spēlējis Itālijas komandā [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']]. 2015. gadā pievienojies [[Juventus FC|''Juventus'']], kur viņš divās sezonās divas reizes kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] uzvarētāju, esot otrajam vārtsargam aiz [[Džanluidži Bufons|Džanluidži Bufona]]. Esot pamatvārtsargam, ieguvis divus [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausus]]. Vēlāk bijis Spānijas kluba [[Valencia CF|''Valencia'']] pamatvārtsargs un [[FC Barcelona|''Barcelona'']] rezerves vārtsargs. 2022. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandai ''[[AFC Bournemouth]]''. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2018. gadā. Ieguvis sudraba medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 2015–16, 2016–17 * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2015–16, 2016–17 * [[Itālijas Superkauss]]: 2015 '''Valencia''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018–19 '''Barcelona''' * Spānijas Karaļa kauss: 2020–21 '''Brazīlija''' * Vasaras olimpisko spēles sudraba medaļa: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] nbgqsz1d6zuiuuii72il77q2ntd4i48 0 518983 3669226 2022-08-11T14:37:42Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|17}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 54 | caps3 = 115 | caps4 = 16 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm II]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[IK Start|Start]] | clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Rēlingena}} | currentclub = {{flaga|An... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|17}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 54 | caps3 = 115 | caps4 = 16 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm II]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[IK Start|Start]] | clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Rēlingena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | goals1 = 2 | goals2 = 9 | goals3 = 4 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | years5 = 2021– | caps5 = 22 | goals5 = 1 | height = 196 | image = Cel-Zen (5) (cropped).jpg | caption = Ajers 2018. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|11|SK|bez}} | name = | playername = Kristofers Ajers | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2013–2014 | years2 = 2014–2016 | years3 = 2016–2021 | years4 = 2017 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 26 | nationalgoals3 = 6 | nationalgoals4 = 3 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21 | nationalteam6 = {{fb|NOR}} | nationalyears3 = 2015 | nationalyears4 = 2016 | nationalyears5 = 2017–2018 | nationalyears6 = 2021– }}'''Kristofers Vasbaks Ajers''' ({{Val|no|Kristoffer Vassbakk Ajer}}, dzimis {{Dat|1998|4|17}}) ir [[Norvēģija|Norvēģijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada Ajers pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Brentford F.C.|''Brentford'']]. Iepriekš spēlējis [[Norvēgija|Norvēgijas]] komandā ''[[IK Start]]'' un [[Skotija|Skotijas]] komandās [[Celtic FC|''Celtic'']] un [[Kilmarnock FC|''Kilmarnock'']]. [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2018. gada martā. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga]]: 2017–18, 2018–19, 2019–20 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2017–18, 2018–19, 2019–20 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2017–18, 2018–19, 2019–20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Ajers, Kristofers}} kmaekkd0a0ge05ga1rzhmzfx16rbwbl 3 518984 3669227 2022-08-11T14:37:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fizika-nasledije}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 17.37 (EEST) 9hncbytztvuat1nye39sn1qxbrqevfz 6 518985 3669229 2022-08-11T14:43:07Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Grafiskā romāna "[[Džokers (grafiskais romāns)|Džokers]]" vāks. Avots [[:en:Joker graphic novel Cover.jpg|angļu vikipēdija]]. == Licence == {{Grāmatas vāks}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Grafiskā romāna "[[Džokers (grafiskais romāns)|Džokers]]" vāks. Avots [[:en:Joker graphic novel Cover.jpg|angļu vikipēdija]]. == Licence == {{Grāmatas vāks}} 1il4ib1k0mhbxcquo01sb841tmdg1r0 3 518986 3669231 2022-08-11T14:49:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sunduk83}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 17.49 (EEST) igzfp57x80qknnz3erzob7tbyr3nm0b 3 518987 3669234 2022-08-11T14:50:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sirobl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 17.50 (EEST) 7u8mz16roegmqko5hrsia8z2l6231ou 0 518988 3669237 2022-08-11T14:51:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Keleta šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Keleta šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ficviljama šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Melvila sala]] | atdala1 = [[Eglintona sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=75| plat_m= 45| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=117| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 98 | platums = 22 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Keleta šaurums''' ({{val|en|Kellett Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala|Melvila salu]] austrumos un [[Eglintona sala|Eglintona salu]] rietumos. Savieno [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] dienvidos ar [[Ficviljama šaurums|Ficviljama šaurumu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAMQC Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Kellett Strait]</ref> Melvila salas krastā no šauruma atzarojas divi plaši līči — {{nobr|70 km}} garais Perčesbejs un {{nobr|55 km}} garais Ibeta līcis. Nosaukts par godu britu flotes virsniekam [[Henrijs Kelets|Henrijam Keletam]].<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 73lzdz0rvm3nayy3a03wply4pje9q8h 3669393 3669237 2022-08-12T06:26:24Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Keleta šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ficviljama šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Melvila sala]] | atdala1 = [[Eglintona sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=75| plat_m= 45| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=117| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 98 | platums = 22 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Keleta šaurums''' ({{val|en|Kellett Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] austrumos un [[Eglintona sala|Eglintona salu]] rietumos. Savieno [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] dienvidos ar [[Ficviljama šaurums|Ficviljama šaurumu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAMQC Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Kellett Strait]</ref> Melvila salas krastā no šauruma atzarojas divi plaši līči — {{nobr|70 km}} garais Perčesbejs un {{nobr|55 km}} garais Ibeta līcis. Nosaukts par godu britu flotes virsniekam [[Henrijs Kelets|Henrijam Keletam]].<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] ov4b76i6yj9ochngcr6681gowiyoswq 3669396 3669393 2022-08-12T06:27:32Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Keleta šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ficviljama šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Eglintona sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=75| plat_m= 45| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=117| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 98 | platums = 22 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Keleta šaurums''' ({{val|en|Kellett Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] austrumos un [[Eglintona sala|Eglintona salu]] rietumos. Savieno [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] dienvidos ar [[Ficviljama šaurums|Ficviljama šaurumu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAMQC Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Kellett Strait]</ref> Melvila salas krastā no šauruma atzarojas divi plaši līči — {{nobr|70 km}} garais Perčesbejs un {{nobr|55 km}} garais Ibeta līcis. Nosaukts par godu britu flotes virsniekam [[Henrijs Kelets|Henrijam Keletam]].<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 5gu4panxvks7xo3dkf938mvhbfmn2te 0 518989 3669244 2022-08-11T14:54:14Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Keleta šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Keleta šaurums]] 66jr14zxjztw9qe301bit3heiogcoan 3 518990 3669249 2022-08-11T15:04:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Z9SqmFb2L8mmr5aj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 18.04 (EEST) 287vdiigzfpamgqjy6b1z9qut6rt7qv 0 518991 3669254 2022-08-11T15:19:46Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Ficviljama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savie... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Ficviljama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Keleta šaurums]], [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] | atdala = [[Melvila sala]] | atdala1 = [[Prinča Patrika sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=116| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 65 | platums = 23 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Ficviljama šaurums''' ({{val|en|Fitzwilliam Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala|Melvila salu]] dienvidaustrumos un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] ziemeļrietumos. Dienvidrietumos savienojas ar [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurumu]] un [[Keleta šaurums|Keleta šaurumu]]. Pie ziemeļaustrumu ieejas atrodas [[Emeralda sala]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAIEX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Fitzwilliam Strait]</ref> Nosaukts, domājams, par godu britu flotes viceadmirālim Viljamam Ficviljamam Ovenam (''William Fitzwilliam Owen''). == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 2chqqh1ldz7qs5zw94nq53m1n5sxtp2 3669394 3669254 2022-08-12T06:26:43Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Ficviljama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Keleta šaurums]], [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] | atdala = [[Melvila sala]] | atdala1 = [[Prinča Patrika sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=116| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 65 | platums = 23 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Ficviljama šaurums''' ({{val|en|Fitzwilliam Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] dienvidaustrumos un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] ziemeļrietumos. Dienvidrietumos savienojas ar [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurumu]] un [[Keleta šaurums|Keleta šaurumu]]. Pie ziemeļaustrumu ieejas atrodas [[Emeralda sala]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAIEX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Fitzwilliam Strait]</ref> Nosaukts, domājams, par godu britu flotes viceadmirālim Viljamam Ficviljamam Ovenam (''William Fitzwilliam Owen''). == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 4u4w14n5a3myuh67ypuxng1odm4ke16 3669397 3669394 2022-08-12T06:27:47Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Ficviljama šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Keleta šaurums]], [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Prinča Patrika sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=116| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 65 | platums = 23 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Ficviljama šaurums''' ({{val|en|Fitzwilliam Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] dienvidaustrumos un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] ziemeļrietumos. Dienvidrietumos savienojas ar [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurumu]] un [[Keleta šaurums|Keleta šaurumu]]. Pie ziemeļaustrumu ieejas atrodas [[Emeralda sala]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAIEX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Fitzwilliam Strait]</ref> Nosaukts, domājams, par godu britu flotes viceadmirālim Viljamam Ficviljamam Ovenam (''William Fitzwilliam Owen''). == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] r3ijmlu8kot2j4dypj21qw1htcrbek7 0 518992 3669255 2022-08-11T15:20:28Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ficviljama šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ficviljama šaurums]] njoc9skv2s1bjh2lfnegekz0ykj6yxr 3 518993 3669257 2022-08-11T15:25:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=The93}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 18.25 (EEST) 45siq63ajp7xuabu8jkpkymp1s4q05o 3 518994 3669264 2022-08-11T15:31:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Antiterror}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 18.31 (EEST) gefjgwdebhz2bxvtq4r3pj01e375xrn 1 518995 3669265 2022-08-11T15:32:33Z Edgars2007 9590 /* kategorija */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == kategorija == kāpēc kategorija vienskaitlī? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 18.32 (EEST) q92jkqjhtumqd6q155bxteyrlfwsbsm 0 518996 3669268 2022-08-11T15:40:26Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Emeralda sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhip... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Emeralda sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=48|lats= |latNS=N |longd=114|longm=07|longs= |longEW=W |platība = 549 |garums = 35 |platums = 17 |krasta līnija = 117<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 70 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Emeralda sala''' ({{val|en|Emerald Isle}} — ‘Smaragda sala’) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHLV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Emerald Isle]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. Atrodas starp [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salu]] ziemeļos, [[Melvila sala|Melvila salu]] dienvidos un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] rietumos. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, britu jūras virsnieks un polārpētnieks Frensiss Leopolds Maklintoks. Nosaukta pēc asociācijas ar blakus esošo Prinča Patrika, Konautas un Straternas hercoga, salu. Konauta un Straterna bija britu monarha trešā dēla ceremoniālie valdījumi [[Īrija|Īrijā]], kuru savukārt nereti poētiski dēvē par Zaļo vai Smaragda salu.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] ak3smqvoht4bfhl8sxt47qp1kayvls6 3669395 3669268 2022-08-12T06:27:01Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Emeralda sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=76|latm=48|lats= |latNS=N |longd=114|longm=07|longs= |longEW=W |platība = 549 |garums = 35 |platums = 17 |krasta līnija = 117<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 70 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Emeralda sala''' ({{val|en|Emerald Isle}} — ‘Smaragda sala’) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHLV Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Emerald Isle]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. Atrodas starp [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salu]] ziemeļos, [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] dienvidos un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] rietumos. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, britu jūras virsnieks un polārpētnieks Frensiss Leopolds Maklintoks. Nosaukta pēc asociācijas ar blakus esošo Prinča Patrika, Konautas un Straternas hercoga, salu. Konauta un Straterna bija britu monarha trešā dēla ceremoniālie valdījumi [[Īrija|Īrijā]], kuru savukārt nereti poētiski dēvē par Zaļo vai Smaragda salu.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] j76a9y5dz71bv1pomgrarq29y2ya3tm 3 518997 3669271 2022-08-11T15:51:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ESC-Nerd02}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 18.51 (EEST) rrcmekz4nkxzxc2a67ojiy6c70hlezq 3 518998 3669279 2022-08-11T17:01:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Павел Поляков}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 20.01 (EEST) 30mjfrj2e7flyn2zlo3ei1p9tcb1z0w 3 518999 3669284 2022-08-11T17:20:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vilnius AirSpotter}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 20.20 (EEST) rdeb7w9gfdz4tg39brku38153k71eie 3 519000 3669286 2022-08-11T17:25:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vulpachjinu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 20.25 (EEST) 3qzrq8g12p8la9mhxhjae0u12iaj6kt 3 519001 3669287 2022-08-11T17:25:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Місцевий}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 20.25 (EEST) mtom6vhyiaj7m4wraz3tkllfje7514w 3 519002 3669289 2022-08-11T17:34:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dsobol0513}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 20.34 (EEST) ds13qzmb5lbda1uu2b25hxbmqmxjseu 0 519003 3669299 2022-08-11T18:16:34Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Emeralda sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emeralda sala]] t7k8baw9oeh7gbpk461tm78yt99ay00 3 519004 3669300 2022-08-11T18:18:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AdriaAyl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 21.18 (EEST) 5y836pdk4oa6sgl86odnftqjn3v1tvd 0 519005 3669301 2022-08-11T18:19:51Z Maozo 103821 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1103480580|Dakota Kai]]" wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Dakota Keja | dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja (Cheree Georgina Crowley) | dz_dat = 1988. gada 6. maijs | dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande | pārstāvētā valsts = Jaunzēlande | kar_sāk = 2007. gada 15.decembris | dzimums = Sieviete | iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai), Īvija (Evie), Karalis Kota (King Kota). | tautība = Jaunzēlandiete | dzīvesvieta = Florida, ASV | garums = 1,68m | svars = 55kg }}  '''Čherī "Čārlija" Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione. Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu <nowiki>''Evie''</nowiki>, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|<nowiki>''Impact Pro Wrestling''</nowiki>]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās <nowiki>''</nowiki>[[Shimmer Women Athletes]]<nowiki>'' un ''Shine Wrestling''</nowiki>, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|<nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki>]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|<nowiki>''World Wonder Ring Stardom''</nowiki>]] . <ref name="Dakota Kai">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}</ref> == Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. == === Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) === Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu <nowiki>''</nowiki>Evie'''<nowiki>''</nowiki>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}</ref>, kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]] [[Īvijs|Īviju]] (<nowiki>''Eevee''</nowiki>). 2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā "Pro Wrestling Alliance Australia<nowiki>''</nowiki> (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo <nowiki>''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica ''PWWA Interim''</nowiki> čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&nr=2590&page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}</ref> 2013. gada decembrī uzveica IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu "The Investment". (tulk. ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013}}</ref> 2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas <nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki> sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret <nowiki>''</nowiki>Global Green Gangsters<nowiki>''</nowiki> duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|"Shimmer Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros. === Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) === [[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]] 2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' "Shimmer Women Athletes<nowiki>''</nowiki> reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās "''Shimmer<nowiki>''</nowiki> 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews). 2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}</ref> <nowiki>''</nowiki>Shine 18 iPPV<nowiki>''</nowiki> turnīra <nowiki>''</nowiki>Shine Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm "Lucha Sisters<nowiki>''</nowiki> - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}</ref> === "World Wonder Ring Stardom" (2015–2016) === 2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas "World Wonder Ring Stardom" reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica <nowiki>''Artist of Stardom''</nowiki> čempionātā.<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}</ref> Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira|Jo Širai]] (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}</ref> === WWE === ==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ==== Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}</ref> 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie & More|access-date=13 April 2017}}</ref> un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|<nowiki>''Mae Young Classic''</nowiki>]] ar ringa vārdu <nowiki>''Dakota Kai''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}</ref> Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds <nowiki>''Kai'' nozīmē ''</nowiki>[[jūra]]<nowiki>''</nowiki> [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}</ref> un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> ==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ==== [[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]] 2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu <nowiki>''battle royal''</nowiki> turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}</ref>10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO & ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}</ref> 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}</ref> Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|<nowiki>''WrestleMania''</nowiki>]] [[WrestleMania 34|turnīrā <nowiki>''WrestleMania 34''</nowiki>]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās <nowiki>''WrestleMania''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}</ref> Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|<nowiki>''WrestleMania Axxess''</nowiki>]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}</ref> Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}</ref> Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}</ref> [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}</ref> Leisija Evansa <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}</ref> un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|<nowiki>''Alija''</nowiki>]] (<nowiki>''</nowiki>Aliyah<nowiki>''</nowiki> (Nhooph Al-Areebi)). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}</ref> Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|<nowiki>''NXT UK''</nowiki>]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}</ref> Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|<nowiki>''Evolution''</nowiki>]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}</ref> Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}</ref> bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}</ref> Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}</ref> 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}</ref> Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}</ref> Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}</ref> Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu "Team Kick". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}</ref> 30. oktobrī ''NXT'' <nowiki>''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''</nowiki> ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|<nowiki>''Asuku''</nowiki>]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}</ref> [[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]] Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}</ref> 23. novembra mačā <nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}</ref> Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}</ref> 2020. gada 26. janvārī <nowiki>''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''</nowiki> mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}</ref> 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> ==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ==== 2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|<nowiki>''</nowiki>NXT Takeover: Portland<nowiki>''</nowiki>]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}</ref> 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|<nowiki>''</nowiki>TakeOver: In Your House<nowiki>''</nowiki>]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}</ref> 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}</ref> Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}</ref> 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|<nowiki>''</nowiki>''NXT TakeOver XXX'<nowiki/>''<nowiki/>']] titula.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}</ref> 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}</ref> Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā "Atēna", kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}</ref> Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Wargames<nowiki>''</nowiki>]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās <nowiki>''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''</nowiki> cīņās. NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai. <ref name="NXT03102021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}</ref> Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Stand & Deliver<nowiki>''</nowiki>]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}</ref> [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc<nowiki>''</nowiki>]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) <nowiki>''Trick or Street Fight''</nowiki> mačā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}</ref> [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu <nowiki>''Dusty Cup''</nowiki> turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai. 2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret <nowiki>''Toxic Attraction''</nowiki> dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā <nowiki>''NXT Stand & Deliver''</nowiki> priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica <nowiki>''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''</nowiki> Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT. WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland & More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> === Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) === 2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās <nowiki>''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''</nowiki> (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās. <ref name="SSlam2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> Viņa oficiāli pievienojās <nowiki>''Raw''zīmolam kā ''papēdis''</nowiki>, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> <ref name="RawBrand">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un <nowiki>''Asukai''</nowiki> kopā ar Beiliju un Skaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}</ref> 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|<nowiki>''Taminas''</nowiki> Snukas]] (Tamina Snuka (<nowiki>''Tamina''</nowiki>)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.<ref name="RAW08082022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}</ref> == Citas parādīšanās medijos == 2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas <nowiki>''</nowiki>''[[These Four Walls]]''<nowiki>''</nowiki> mūzikas video dziesmai [["Sweet December"|"''Sweet December''"]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}</ref> 2013. gada aprīlī, raidījumā <nowiki>''</nowiki>''20/20<nowiki>''</nowiki>'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="true" id="CITEREFGregerson2018">Gregerson, Katie (6 June 2018). [https://web.archive.org/web/20180726233823/http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/ "5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)"]. </cite></ref> Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā <nowiki>''</nowiki>''Code<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}</ref> Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|<nowiki>''WWE 2K19''</nowiki>]]'', <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}</ref> ''[[WWE 2K20|<nowiki>''WWE 2K20''</nowiki>]]'', <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt & Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}</ref> un ''[[WWE 2K22|<nowiki>''</nowiki>WWE 2K22]]<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}</ref> Crowley pašlaik straumē Twitch ar lietotājvārdu "Charliegirl". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}</ref> == Personīgā dzīve == Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}</ref> Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with "The Captain of Team Kick" Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}</ref> Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}</ref> un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|<nowiki>''All Blacks''</nowiki>]] regbija izslases sastāvā. <ref name="Dakota Kai blazing a trail">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}</ref> Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]]. <ref name="What's the BRE Youtube news??-">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}</ref> == Čempionāti un sasniegumi == * '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:''' ** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}</ref> ** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi) ** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi) * '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:''' ** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''<nowiki>''</nowiki>Pro Wrestling Illustrated<nowiki>''</nowiki>:''''' ** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm <nowiki>''PWI Female 50''</nowiki>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''"Shimmer<nowiki>''</nowiki>'' sieviešu sportistes:''' ** ''<nowiki>''Shimmer''</nowiki>'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 & 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}</ref> * '''''"World Wonder Ring Stardom"''''' ** ''<nowiki>''Stardom''</nowiki>'' čempionāta <nowiki>''</nowiki>mākslinieks<nowiki>''</nowiki> (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-script cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="true">[https://web.archive.org/web/20151208125834/http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015 <bdi lang="ja">2015年12月6日 Goddesses of Stars2015</bdi>]. </cite></ref> * '''WWE''' ** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}</ref> ** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}</ref> ** Sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&nr=6787&page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}</ref> ** NXT gada noslēguma balva (1 reize) *** NXT nākotnes zvaigzne (2019) == Atsauces: == {{Atsauces}} == Ārejās saites (Angliski): == {{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}} * [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com] * Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database] * {{Twitter|ImKingKota}} * {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}} * [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of King Kota, Dakota Keja & Evie] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sportistes]] [[Kategorija:Cīkstoņi]] [[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]] bnq16zgifnhbinhqoijoys1vpvs8t5q 3669305 3669301 2022-08-11T18:29:02Z Maozo 103821 Neliels papildinājums, saites un kategorijas pievienošana. wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Dakota Keja | dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja (Cheree Georgina Crowley) | dz_dat = 1988. gada 6. maijs | dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande | pārstāvētā valsts = Jaunzēlande | kar_sāk = 2007. gada 15.decembris | dzimums = Sieviete | iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai), Īvija (Evie), Karalis Kota (King Kota). | tautība = Jaunzēlandiete | dzīvesvieta = Florida, ASV | garums = 1,68m | svars = 55kg }}  '''Čherī "Čārlija" Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref>, un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione. Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu <nowiki>''Evie''</nowiki>, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|<nowiki>''Impact Pro Wrestling''</nowiki>]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās <nowiki>''</nowiki>[[Shimmer Women Athletes]]<nowiki>'' un ''Shine Wrestling''</nowiki>, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|<nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki>]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|<nowiki>''World Wonder Ring Stardom''</nowiki>]] . <ref name="Dakota Kai">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}</ref> == Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. == === Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) === Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu <nowiki>''</nowiki>Evie'''<nowiki>''</nowiki>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}</ref>, kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]] [[Īvijs|Īviju]] (<nowiki>''Eevee''</nowiki>). 2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā "Pro Wrestling Alliance Australia<nowiki>''</nowiki> (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo <nowiki>''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica ''PWWA Interim''</nowiki> čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&nr=2590&page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}</ref> 2013. gada decembrī uzveica IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu "The Investment". (tulk. ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013}}</ref> 2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas <nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki> sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret <nowiki>''</nowiki>Global Green Gangsters<nowiki>''</nowiki> duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|"Shimmer Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros. === Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) === [[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]] 2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' "Shimmer Women Athletes<nowiki>''</nowiki> reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās "''Shimmer<nowiki>''</nowiki> 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews). 2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}</ref> <nowiki>''</nowiki>Shine 18 iPPV<nowiki>''</nowiki> turnīra <nowiki>''</nowiki>Shine Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm "Lucha Sisters<nowiki>''</nowiki> - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}</ref> === "World Wonder Ring Stardom" (2015–2016) === 2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas "World Wonder Ring Stardom" reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica <nowiki>''Artist of Stardom''</nowiki> čempionātā.<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}</ref> Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira|Jo Širai]] (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}</ref> === WWE === ==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ==== Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}</ref> 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie & More|access-date=13 April 2017}}</ref> un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|<nowiki>''Mae Young Classic''</nowiki>]] ar ringa vārdu <nowiki>''Dakota Kai''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}</ref> Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds <nowiki>''Kai'' nozīmē ''</nowiki>[[jūra]]<nowiki>''</nowiki> [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}</ref> un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> ==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ==== [[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]] 2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu <nowiki>''battle royal''</nowiki> turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}</ref>10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO & ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}</ref> 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}</ref> Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|<nowiki>''WrestleMania''</nowiki>]] [[WrestleMania 34|turnīrā <nowiki>''WrestleMania 34''</nowiki>]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās <nowiki>''WrestleMania''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}</ref> Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|<nowiki>''WrestleMania Axxess''</nowiki>]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}</ref> Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}</ref> Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}</ref> [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair), <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}</ref> Leisija Evansa <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}</ref> un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|<nowiki>''Alija''</nowiki>]] (<nowiki>''</nowiki>Aliyah<nowiki>''</nowiki> (Nhooph Al-Areebi)). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}</ref> Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|<nowiki>''NXT UK''</nowiki>]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}</ref> Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|<nowiki>''Evolution''</nowiki>]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}</ref> Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}</ref> bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}</ref> Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}</ref> 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}</ref> Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}</ref> Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}</ref> Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu "Team Kick". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}</ref> 30. oktobrī ''NXT'' <nowiki>''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''</nowiki> ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|<nowiki>''Asuku''</nowiki>]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}</ref> [[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]] Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}</ref> 23. novembra mačā <nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}</ref> Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}</ref> 2020. gada 26. janvārī <nowiki>''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''</nowiki> mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}</ref> 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> ==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ==== 2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|<nowiki>''</nowiki>NXT Takeover: Portland<nowiki>''</nowiki>]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}</ref> 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|<nowiki>''</nowiki>TakeOver: In Your House<nowiki>''</nowiki>]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}</ref> 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}</ref> Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}</ref> 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|<nowiki>''</nowiki>''NXT TakeOver XXX'<nowiki/>''<nowiki/>']] titula.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}</ref> 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}</ref> Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā "Atēna", kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}</ref> Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Wargames<nowiki>''</nowiki>]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās <nowiki>''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''</nowiki> cīņās. NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai. <ref name="NXT03102021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}</ref> Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Stand & Deliver<nowiki>''</nowiki>]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}</ref> [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc<nowiki>''</nowiki>]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) <nowiki>''Trick or Street Fight''</nowiki> mačā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}</ref> [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu <nowiki>''Dusty Cup''</nowiki> turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai. 2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret <nowiki>''Toxic Attraction''</nowiki> dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā <nowiki>''NXT Stand & Deliver''</nowiki> priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica <nowiki>''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''</nowiki> Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT. WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland & More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> === Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) === 2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās <nowiki>''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''</nowiki> (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās. <ref name="SSlam2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> Viņa oficiāli pievienojās <nowiki>''Raw''zīmolam kā ''papēdis''</nowiki>, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> <ref name="RawBrand">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un <nowiki>''Asukai''</nowiki> kopā ar Beiliju un Skaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}</ref> 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|<nowiki>''Taminas''</nowiki> Snukas]] (Tamina Snuka (<nowiki>''Tamina''</nowiki>)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.<ref name="RAW08082022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}</ref> == Citas parādīšanās medijos == 2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas <nowiki>''</nowiki>''[[These Four Walls]]''<nowiki>''</nowiki> mūzikas video dziesmai [["Sweet December"|"''Sweet December''"]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}</ref> 2013. gada aprīlī, raidījumā <nowiki>''</nowiki>''20/20<nowiki>''</nowiki>'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā <nowiki>''</nowiki>''Code<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}</ref> Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|<nowiki>''WWE 2K19''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}</ref> ''[[WWE 2K20|<nowiki>''WWE 2K20''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt & Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}</ref> un ''[[WWE 2K22|<nowiki>''</nowiki>WWE 2K22]]<nowiki>''</nowiki>'' . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}</ref> Kroulija pašlaik straumē tiešsaites straumēšanas platformā "[[Twitch]]<nowiki>''</nowiki> ar lietotājvārdu "Charliegirl". <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}</ref> == Personīgā dzīve == Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}</ref> Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with "The Captain of Team Kick" Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}</ref> Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}</ref> un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|<nowiki>''All Blacks''</nowiki>]] regbija izslases sastāvā. <ref name="Dakota Kai blazing a trail">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}</ref> Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]]. <ref name="What's the BRE Youtube news??-">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}</ref> == Čempionāti un sasniegumi == * '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:''' ** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}</ref> ** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi) ** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi) * '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:''' ** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''<nowiki>''</nowiki>Pro Wrestling Illustrated<nowiki>''</nowiki>:''''' ** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm <nowiki>''PWI Female 50''</nowiki>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''"Shimmer<nowiki>''</nowiki>'' sieviešu sportistes:''' ** ''<nowiki>''Shimmer''</nowiki>'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 & 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}</ref> * '''''"World Wonder Ring Stardom"''''' ** ''<nowiki>''Stardom''</nowiki>'' čempionāta <nowiki>''</nowiki>mākslinieks<nowiki>''</nowiki> (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}<cite class="citation web cs1 cs1-prop-script cs1-prop-foreign-lang-source" data-ve-ignore="true">[https://web.archive.org/web/20151208125834/http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015 <bdi lang="ja">2015年12月6日 Goddesses of Stars2015</bdi>]. </cite></ref> * '''WWE''' ** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}</ref> ** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}</ref> ** Sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&nr=6787&page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}</ref> ** NXT gada noslēguma balva (1 reize) *** NXT nākotnes zvaigzne (2019) == Atsauces: == {{Atsauces}} == Ārejās saites (Angliski): == {{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}} * [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com] * Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database] * {{Twitter|ImKingKota}} * {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}} * [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of King Kota, Dakota Keja & Evie] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sportistes]] [[Kategorija:Cīkstoņi]] [[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]] [[Kategorija:Twitch straumētāji]] g62ov5mmnfkfkmlgh0zexiqzo7m2upt 0 519006 3669308 2022-08-11T18:34:17Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Balantaina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savie... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Balantaina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Heizena šaurums]], [[Ficviljama šaurums]] | atdala = [[Makenzi Kinga sala]], [[Broka sala]] | atdala1 = [[Prinča Patrika sala]] | vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | relief = jā | alt = | plat_d=77| plat_m= 40| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=115| gar_m= 15| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 100 | platums = 45 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Balantaina šaurums''' ({{val|en|Ballantyne Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika salu]] rietumos un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] un [[Broka sala|Broka]] salām austrumos. Savieno [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos ar [[Heizena šaurums|Heizena]] un [[Ficviljama šaurums|Ficviljama]] šaurumiem dienvidos un austrumos. Pie ziemeļu ieejas atrodas Poliņas salas, pie dienvidu — Ficviljama Ovena un Eitbērsu salas.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LACAC Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ballantyne Strait]</ref> Atklājis [[Vilhjalmurs Stefansons]] un nodēvējis par godu kanādiešu politiķim Čārlzam Balantainam (''Charles Colquhoun Ballantyne'').<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 59juxsaz418mrmlx4phzv1hli8degiv 0 519007 3669309 2022-08-11T18:41:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Balantaina šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Balantaina šaurums]] 9s7y8krmtns1im87pz6jau9axpnhsw1 0 519008 3669310 2022-08-11T18:41:24Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Balantaina šaurums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Balantaina šaurums]] 9s7y8krmtns1im87pz6jau9axpnhsw1 3 519009 3669321 2022-08-11T19:53:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kru1488}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 22.53 (EEST) l8cyn2y7cyim699o3p5p6x189sfncl8 3 519010 3669325 2022-08-11T20:22:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Logvin2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 23.22 (EEST) smicawhdy5a2v0mnppgaqt5csj6hqsl 3 519011 3669328 2022-08-11T20:34:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mitannijsko-Arijskij}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 23.34 (EEST) rj7rdlysna02h4db3hr740sjmkuzghe 3 519012 3669335 2022-08-11T20:53:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zelda8a}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 23.53 (EEST) gqy086h7zs6hafycxi5xnqxqlki6ycp 3 519013 3669340 2022-08-11T20:57:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vaclaf}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 23.57 (EEST) 54yqsu2jkx1wbh3z8paygzoq2lizrdd 14 519014 3669346 2022-08-11T21:13:14Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Komiksi]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Komiksi]] t4oacgsxa2mejxwp7ttgx8mit4syv1i 3 519015 3669349 2022-08-11T21:16:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mrjazz123}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 00.16 (EEST) d1ch1738ykq2aia7rtotmit5gjf2w5a 3 519016 3669366 2022-08-12T03:18:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Irepearm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 06.18 (EEST) b9ixl35qatjc9ka3wdoldj7yg4piaet 3 519017 3669368 2022-08-12T03:38:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alex050877}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 06.38 (EEST) rttf2cdcufe02zodd2wov4l73bgiah5 0 519018 3669372 2022-08-12T05:25:13Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Melvila sala''' ({{val|en|Melville Island}}) var būt: * [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]] — sala Austrālijas piekrastē, * [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] — sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. {{disambig}} wikitext text/x-wiki '''Melvila sala''' ({{val|en|Melville Island}}) var būt: * [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]] — sala Austrālijas piekrastē, * [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] — sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. {{disambig}} koaaj9hpm986dzh0937pgwf4fl7xg6a 10 519019 3669381 2022-08-12T06:19:12Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Dienvidaustrālija (Austrālija)]] uz [[Veidne:VietasKarte Dienvidaustrālija]]: īsais nosaukums wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:VietasKarte Dienvidaustrālija]] rch9g7bj0zgvg9jv0tpu68sl7eq74se 0 519020 3669398 2022-08-12T06:31:58Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val-ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Viens no agresīvākajiem krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]] raidījumu veidotājiem, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo]] ezera Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 6n8onl07ck8nst2aqij2ewy7c1ukznw 3669406 3669398 2022-08-12T06:57:16Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val-ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Viens no agresīvākajiem krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]] raidījumu veidotājiem, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] gspal6rohhe5yxc7nntr92ju6okrqs6 3669407 3669406 2022-08-12T07:01:04Z Pirags 3757 +bilde wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vladimir Rudol'fovich Solovyov and Vladimir Putin.jpeg|thumb|250px|[[Vladimirs Putins]] un Vladimirs Solovjovs (2013).]] '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val-ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Viens no agresīvākajiem krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]] raidījumu veidotājiem, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] s146sx7chnra4oe49o16tphn6vd8aje 3669408 3669407 2022-08-12T07:02:02Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vladimir Rudol'fovich Solovyov and Vladimir Putin.jpeg|thumb|250px|[[Vladimirs Putins]] un Vladimirs Solovjovs (2013).]] '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val-ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Viens no agresīvākajiem krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]]s raidījumu veidotājiem, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] ca4or87l20xar4ujms4wlo1jswzmk6k 3669410 3669408 2022-08-12T07:19:06Z Turaids 8965 Ja ne dzēst visu teikumu kā neenciklopēdisku un neitralitātes normām neatbilstošu. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vladimir Rudol'fovich Solovyov and Vladimir Putin.jpeg|thumb|250px|[[Vladimirs Putins]] un Vladimirs Solovjovs (2013).]] '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val|ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Viens no agresīvākajiem{{nepieciešama atsauce}} krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]]s raidījumu veidotājiem, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] cr10ln8tlll4j3eqbz90zw1fptbk9gz 3669417 3669410 2022-08-12T07:34:45Z Pirags 3757 atsauces uz agresivitāti neatradu wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vladimir Rudol'fovich Solovyov and Vladimir Putin.jpeg|thumb|250px|[[Vladimirs Putins]] un Vladimirs Solovjovs (2013).]] '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val|ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]] un publicists. Krievu [[Šovinisms|šovinisma]] [[propaganda]]s raidījumu veidotājs, kas slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] okl424ot8b4nq3nzkisi7vciq6gry3e 3669419 3669417 2022-08-12T07:41:27Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vladimir Rudol'fovich Solovyov and Vladimir Putin.jpeg|thumb|250px|[[Vladimirs Putins]] un Vladimirs Solovjovs (2013).]] '''Vladimirs Solovjovs''' ({{val|ru|Владимир Рудольфович Соловьёв}}; 1963) ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]], publicists un propagandists. Raidījuma "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" vadītājs, kurā slavina [[Putins|Putina]] politiku un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. 2021. gadā iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-propagandists-solovjovs-ieklauts-latvijai-nevelamo-personu-saraksta.a393431/ Krievijas propagandists Solovjovs iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1963. gada 20. oktobrī [[Maskava|Maskavā]] politekonomijas docētāja Rūdolfa Solovjova un viņa sievas Innas, dzimušas Šapiro, ģimenē. 1986. gadā viņš absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta Fizikas un ķīmijas fakultāti un 1989. gadā beidza aspirantūru Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā (''Институт мировой экономики и международных отношений''), aizstāvot ekonomikas zinātņu kandidāta grādu. No 1990. līdz 1992. gadam Solovjovs nodarbojās ar uzņēmējdarbību [[Alabama]]s štatā ASV, vēlāk turpināja nodarboties ar biznesa projektiem Krievijā. 1998. gadā kļuva par programmu vadītāju privātā Maskavas radiostacijā, vēlāk vadīja diskusiju raidījumus dažādos Krievijas TV kanālos. 2009. gadā Solovjovs iegādājās villu pie [[Komo ezers|Komo ezera]] Itālijā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2015. gadā Solovjovs uzņēma dokumentālo filmu par prezidentu Vladimiru Putinu ar nosaukumu "Prezidents". [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]] laikā viņš aktīvi atbalstīja Putina lēmumu sākt uzbrukumu Ukrainai. 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (FSB) paziņoja, ka aizturēta neonacistu grupa, kas plānojusi nogalināt Vladimiru Solovjovu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-vesta-par-neonacistu-planu-nogalinat-kremla-propagandas-darboni-solovjovu.a453878/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija vēsta par «neonacistu» plānu nogalināt Kremļa propagandas darboni Solovjovu] lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī</ref> == Apbalvojumi == * Draudzības ordenis (''Орден Дружбы'', 2007) * Goda ordenis (''Орден Почёта'', 2013) * Aleksandra Ņevska ordenis (''Орден Александра Невского'', 2014) * Par nopelniem Tēvijas labā (''За заслуги перед Отечеством'', 2022) == Darbi == * Евангелие от Соловьёва. 2005. * Русская рулетка. 2006. * Мы и Они. Краткий курс выживания в России. 2007. * Апокалипсис от Владимира. 2007. * Путин. Путеводитель для неравнодушных. 2008. * Хроники Второго пришествия. 2008. * Противостояние: Россия — США. 2009. * Мы — русские! С нами Бог! 2009. * Соловьёв против Соловьёва. Худеть или не худеть? 2009. * Минус 80 килограммов! Кто больше? 2009. * Путин — Медведев. Что дальше? 2010. * 1001 вопрос о прошлом, настоящем и будущем России. 2010. * Русская рулетка. Заметки на полях новейшей истории. 2010. * Манипуляции. Атакуй и защищайся! 2011. * Евангелие от Соловьёва. 2011. * Враги России. 2011. * Последний солдат империи: Юрий Дмитриевич Маслюков в воспоминаниях современников. 2011. * Империя коррупции. Территория русской национальной игры. 2012. * Русский вираж. Куда идёт Россия? 2014 * Разрыв шаблона. 2015. * Русская тройка. 2016. * Апокриф. 2016. * Зачистка: Роман-возмездие. 2016. * Революция консерваторов. Война миров. 2017. * Сложные переговоры в комиксах. Книга-тренер. 2018. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Solovjovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] b3s2eily1ljikfq5lo0ma39i8l2kyk6 0 519021 3669405 2022-08-12T06:52:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Sejads Salihovičs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sejads Salihovičs]] n3aw3utw2bi13f7s79sgkgqrqnb0fdk 0 519022 3669413 2022-08-12T07:22:28Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Melvila sala |attēls = Wfm melville island canada.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Melvila sala |attēls = Wfm melville island canada.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=30|lats= |latNS=N |longd=111|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 42149 |garums = 340 |platums = 120 |krasta līnija = 3107<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Blūhilsi |augstums = 762 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Melvila sala''' ({{val|en|Melville Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi sadalīta starp [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļa) un [[Nunavuta|Nunavutu]] (austrumu daļa).<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAPMX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Melville Island]</ref> 33. lielākā sala pasaulē un 8. lielākā sala Kanādā. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Heizena šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salas]], [[Ficviljama šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, [[Keleta šaurums]] rietumos — no [[Eglintona sala]]s, [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s, [[Vikonta Melvila šaurums]] dienvidos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]], [[Baiama šaurums]] dienvidaustrumos — [[Baiama Martina sala]]s, bet [[Baiama Martina šaurums]] austrumos — no [[Batērsta sala|Batērsta]], [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]] un [[Kamerona sala|Kamerona]] salām. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Sala reljefs pārsvarā līdzens vai viegli saposmots, augstākā virsotne ir Blūhilsu grēdā salas dienvidrietumos; vietām augstākajās vietās saglabājušies ledāji. Ziemeļu daļā valda arktiska tuksneša klimats, dienvidos — [[tundra]].<ref>{{PZT|476}}</ref> Sabīnas pussalā salas ziemeļos atklāti ievērojami [[dabasgāze]]s krājumi.<ref>[https://archives.datapages.com/data/specpubs/fieldst3/data/a015/a015/0001/0050/0077.htm The AAPG/Datapages Combined Publications Database. Drake Point Gas Field, Canadian Arctic Islands]</ref> == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu pētnieks [[Viljams Perijs]] 1819. gadā. Perija ekspedīcija bija spiesta pārziemot Vinterharboras līcī salas dienvidaustrumu krastā. Sala nodēvēta par godu britu valstsvīram, tā laika britu Kara flotes vadītājam Robertam Dandasam (''Robert Dundas''), 2. Melvilas vikontam. Salas krastus dažādas ekspedīcijas apsekoja pazudušās [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklēšanas laikā 1850.—1853. gadā. Perijas ziemošanas vietas piemiņas akmens Vinterharborā 2009. gadā iekļauts Kanādas vēsturisko piemiņas vietu sarakstā.<ref>[https://www.historicplaces.ca/en/rep-reg/place-lieu.aspx?id=11660&pid=0 Parry's Rock Wintering Site National Historic Site of Canada]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] hv5lohoe2675emdb8u6a1hjvfg19ren 3669414 3669413 2022-08-12T07:25:58Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Melvila sala |attēls = Wfm melville island canada.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=30|lats= |latNS=N |longd=111|longm=30|longs= |longEW=W |platība = 42149 |garums = 340 |platums = 120 |krasta līnija = 3107<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Blūhilsi |augstums = 762 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Melvila sala''' ({{val|en|Melville Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi sadalīta starp [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļa) un [[Nunavuta|Nunavutu]] (austrumu daļa).<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAPMX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Melville Island]</ref> 33. lielākā sala pasaulē un 8. lielākā sala Kanādā. == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Heizena šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga salas]], [[Ficviljama šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, [[Keleta šaurums]] rietumos — no [[Eglintona sala]]s, [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s, [[Vikonta Melvila šaurums]] dienvidos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]], [[Baiama šaurums]] dienvidaustrumos — [[Baiama Martina sala]]s, bet [[Baiama Martina šaurums]] austrumos — no [[Batērsta sala|Batērsta]], [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]] un [[Kamerona sala|Kamerona]] salām. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Sala reljefs pārsvarā līdzens vai viegli saposmots, augstākā virsotne ir Blūhilsu grēdā salas dienvidrietumos; vietām augstākajās vietās saglabājušies ledāji. Ziemeļu daļā valda arktiska tuksneša klimats, dienvidos — [[tundra]].<ref>{{PZT|476}}</ref> Sabīnas pussalā salas ziemeļos atklāti ievērojami [[dabasgāze]]s krājumi.<ref>[https://archives.datapages.com/data/specpubs/fieldst3/data/a015/a015/0001/0050/0077.htm The AAPG/Datapages Combined Publications Database. Drake Point Gas Field, Canadian Arctic Islands]</ref> == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu pētnieks [[Viljams Perijs]] 1819. gadā. Perija ekspedīcija bija spiesta pārziemot Vinterharboras līcī salas dienvidaustrumu krastā. Sala nodēvēta par godu britu valstsvīram, tā laika britu Kara flotes vadītājam Robertam Dandasam (''Robert Dundas''), 2. Melvilas vikontam.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> Salas krastus dažādas ekspedīcijas apsekoja pazudušās [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcijas meklēšanas laikā 1850.—1853. gadā. Perijas ziemošanas vietas piemiņas akmens Vinterharborā 2009. gadā iekļauts Kanādas vēsturisko piemiņas vietu sarakstā.<ref>[https://www.historicplaces.ca/en/rep-reg/place-lieu.aspx?id=11660&pid=0 Parry's Rock Wintering Site National Historic Site of Canada]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] p3uls640jwetxk41c6bv5cv5l255xl1 3 519023 3669415 2022-08-12T07:27:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=YLibere}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 10.27 (EEST) cn3loynffj5ixek5q26jucsno5qmjwn 0 519024 3669416 2022-08-12T07:28:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Melvila sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Melvila sala]] q598n19543d8zbhuu08ny4gir8l5ar6 3 519025 3669422 2022-08-12T08:38:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lifemakesnosense}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 11.38 (EEST) stck4mcdvdd3xkmcdifawa16eueg47y 3 519026 3669423 2022-08-12T08:41:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=HüübertÖ3}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 11.41 (EEST) boqlt30a2wcgfgyibqja2i1h2sf7xq2 3 519027 3669436 2022-08-12T09:11:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=VinceJohnVillanueva}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 12.11 (EEST) 0tbyafiv5miiz36xksfgz0jl4njsfp6 0 519028 3669450 2022-08-12T10:27:56Z Otovi 95404 Jauna lapa: [[Attēls:Puchberg Gattersäge in Sonnleiten.jpg|thumb|Gateris]] '''Gateris''' ir kokapstrādes iekārta, ar kuru gareniski tiek zāģēti apaļkoki, iegūstot [[Zāģmateriāli|zāģmateriālus]]. {{Aizmetnis}} wikitext text/x-wiki [[Attēls:Puchberg Gattersäge in Sonnleiten.jpg|thumb|Gateris]] '''Gateris''' ir kokapstrādes iekārta, ar kuru gareniski tiek zāģēti apaļkoki, iegūstot [[Zāģmateriāli|zāģmateriālus]]. {{Aizmetnis}} ofb4rl4wgqqgthbbkndpyci0rvofsz3 3669452 3669450 2022-08-12T10:39:09Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Puchberg Gattersäge in Sonnleiten.jpg|thumb|Gateris]] '''Gateris''' ir kokapstrādes iekārta, ar kuru gareniski tiek zāģēti apaļkoki, iegūstot [[Zāģmateriāli|zāģmateriālus]]. {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] azajt9t9c3a5m191gkzwicsd54nnhvw 6 519029 3669451 2022-08-12T10:32:52Z Eremu1 102242 30. gadu Perkonkrusta propogandas plakāts. Avots - https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == 30. gadu Perkonkrusta propogandas plakāts. Avots - https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736 == Licence == {{PD-nezināms}} sxmy1532qkiapd3suhaa6o5bfw1jg4c 0 519030 3669453 2022-08-12T10:50:08Z Otovi 95404 Jauna lapa: '''Garklucis''' ir koka [[Resgalis|resgaļa]] nogrieznis, kuru iegūst, sazāģējot iepriekš nocirsto koku. Turpmāk no tā tiek iegūti dažādi kokizstrādājumi. {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] wikitext text/x-wiki '''Garklucis''' ir koka [[Resgalis|resgaļa]] nogrieznis, kuru iegūst, sazāģējot iepriekš nocirsto koku. Turpmāk no tā tiek iegūti dažādi kokizstrādājumi. {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] h0sm3dwfyzbbvhem55j30y2h6mwezsr 0 519031 3669462 2022-08-12T11:02:08Z Otovi 95404 Jauna lapa: '''Resgalis''' jeb '''resgale''' ir [[Koks|koka]] stumbra resnākais gals virs saknēm. Jēdziens var tikt attiecināts arī uz citiem priekšmetiem, parasti no koka taisītiem. {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Koki]] wikitext text/x-wiki '''Resgalis''' jeb '''resgale''' ir [[Koks|koka]] stumbra resnākais gals virs saknēm. Jēdziens var tikt attiecināts arī uz citiem priekšmetiem, parasti no koka taisītiem. {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Koki]] arq61mn5cmxh1aqmtg7tuy80x8cnq21 6 519032 3669468 2022-08-12T11:13:52Z Eremu1 102242 Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas? – Pērkonkrusta propagandas izdevums no 1933. gada. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas? – Pērkonkrusta propagandas izdevums no 1933. gada. == Licence == {{Grāmatas vāks}} 00thkrmp6u76mweqcasb070jlenjski 3 519033 3669474 2022-08-12T11:35:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aranciomassimo6194}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 14.35 (EEST) 2bps9gna792tu7vd3phfwew96ib3wz0 3 519034 3669476 2022-08-12T11:41:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Likhner}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 14.41 (EEST) fmj1pbnh9pswzfv28eaupp45k773hg2